vājš mierinājums, ka domātā sazvērestība ir kārtējo reizi izrādījusies tikai neaptverama muļķība.

Kā redzam, kādam te tas ir ne vien mierinājums, bet arī iemesls priecīgi šķiest siekalas un sist plaukstas.

Nav šaubu, ka kvotu ieviešana bija sazvērestība pret Latvijas cukurfabrikām!

Latvijas cukurs pats labākais cukurs pasaulē!

kā tur bija, no poļu/dāņu cukura zaptes nesanākot...

ā, LV cukurfabriku ražošanas apjomā biešu cukurs bija laikam 18%?

no dāņu cukura bites mirst un bitenieki lamājas. savukārt Jelgavas cukurfabrika, kā zināms, ir nojaukta.

Liepājas cukurfabrika stāv kā stāvējusi: biznesa projekts, kredīts tehnikas iepirkšanai, līgumi ar zemniekiem un uz priekšu – ražo, cik vēlies. Vienīgais nosacījums, lai var cenas ziņā konkurēt.

Nav obligāti. Var taču:

a) izvērst kaunināšanas kampaņu "Neapgāni Latvijas cukura tradīcijas";
b) prasīt subsīdijas cukurbiešu audzētājiem;
c) stāstīt, cik Latvijas cukurs ir veselīgs un kā no importa cukura mirst bites;
d) bērt Latvijas cukuru īpaši glītās paciņās ar latvju rakstiem un nosaukumu "Vecmāmuļas cukurs" –

un vēl, un vēl. Neba nu tas būtu vienīgais produkts, par kuŗu prasa daudz vairāk tāpēc, ka Latvijā ražots.

cukura suvenīri!

Hermētiskā koka cibiņā sabērti 100 grami cukura, par pilnīgi pieņemamu cenu, 19.99, ļoti humāni priekš druscīša Latvijas.

Un īpašais Latvijas bezglutēna cukurs!

runā kā tādi divi žīdu zemnieki. par zvejniekiem nekas nav sakāms?

zvejnieki lai iet iesālās

na zlobu dnja

kad cilvēkiem apnīk skaidrot pašsaprotamas lietas, viņi taisa humoru.

Tu vari audzēt bietes uz palodzes un taisīt melasi (tā tak pat ir veselīgāka!).
zvejot arī var. varbūt ne tik vienkārši. makšķerēt noteikti var!

Cukura ražotāji Āfrikā un Latīņamerikā jau ir satraukušies, ka būs zaudētāji:
https://www.theguardian.com/sustainable-business/fairtrade-partner-zone/2015/feb/25/eu-sugar-reform-potentially-disastrous-for-sugar-cane-farmers

Jelgavu nolīdzināja līdz ar zemi, Liepājā gan jau ka pliki mūri bez tehnikas. Bet vai ta nebija vēl trešā ražotne? Ulmaņpapum takš vēsturiskajā uzrunā bija trīs karotītes cukura, tā teikt no katra ražotāja pa vienai.

Man šķiet, Jēkabpils, bet kas to vairs atceras.

Lai nozare varētu starptautiski konkurēt, ir vajadzīgs ne tikai brīvais tirgus, bet arī iesākuma protekcionisma periods. Šoreiz bija otrādi – deva subsīdijas, lai aizvērtu ražotnes, nevis tās modernizētu. Tā ka izskatās, ka cukura kvotas tiešām bija izdomātas, lai iznīcinātu Latvijas cukura ražošanu.

Īpašnieki varēja arī nevērt ciet, ja pareizi atceros. tā bija izvēle.

Un , kā jau minēju, viņi tāpat lielākoties pārstrādāja cukurniedru cukuru (no kura gan bites nesprāga nez kāpēc. Laikam bites skatās uz tūtiņu uzrakstiem). Citādi darbotos 2 mēnešus gadā.

Es pieļauju, ka iegūt cukuru no bietēm ir daudz lielāka pievienotā vērtība nekā tikai pārstrādāt jēlcukuru, tāpēc tā nav gluži 1:1 salīdzināms pēc ražošanas apjoma.

Izskatās arī, ka ES kvotas tika radītas, lai atbalstītu zema tarifa importu. Kaut kas saistīts ar to, ka ES, diferencējot importu, pārkāpj PTO noteikumus. Tā ka tā bija apzināta politika ierobežot cukurbiešu cukura ražotājus ES. Latvijas nozare bija mazāk modernizēta, tāpēc bija likumsakarīgi, ka tā aizvērsies tā vai šā. Viņiem par to iedeva kaut kādus maksājumus.

Bet ja tagad kvotas tiek atceltas, tad rodas jautājums – vai tās vispār bija vajadzīgs ieviest? Izskatās pēc absurda lēmuma, kas tikai sagrāva ražošanu Latvijā.

mākslīgi paaugstināta pievienotā vērtība??? kam tas vajadzīgs???!!!

Tas galīgi nav par gala produkta cenu, jo loģiski, ka iepirkt tonnu cukurbiešu būs lētāk nekā tonnu jēlcukura.

bietes 20% cukura, jēlcukurs tuvu 100. ko Tu gribi salīdzināt?

Man nebūs tik daudz laika lai skaidrotu visus ekonomikas pamatus.

Es saku to, ka ja mēs nopērkam jēlcukuru, teiksim par 50 c/kg (galīgi izdomāts skaitlis) un to pārstrādājam un pārdodam par 60 c/kg, tad ienākumi ir 10 centi, no kuriem peļņa varbūt ir 1 cents uz kg.

Ja izaudzē 5 kg biešu, un tās pārstrādā cukurā, un pārdod par tiem pašiem 60 c/kg, tad ienākumi ir 60 centi, no kuriem peļņa varbūt ir 6 centi. Protams, šī peļņa jau nebūs tikai ražotājam, daļa aizies zemniekiem, biešu transportētājiem utt.

Protams, to visu sarežģī subsīdijas, tarifi utt. Bet tīri no kopējā Latvijas ekonomikas viedokļa ar cukurbietēm ir lielāka ņemšanās, kas attiecīgi nozīmē, ka vairāk cilvēkiem tiek dots darbs, potenciāli mazāks bezdarbs, vairāk naudas paliek Latvijā, kas vēl vairāk var sildīt ekonomiku šajos krīzes laikos, un ja izdodas vēl kaut ko eksportēt, tad vispār ir ideāli.

atjaunot cukurbiešu audzēšanu. kāda vella pēc. tehnikas vairs nav lauksaimniekiem. visi audzē rapsi (tas pats labības kombains un sējmašīna) un varbūt pelna pat vēl vairāk no ha.

tas tur - vietējais, vai, vai - šai gadījumā ir plikas emocijas. ja būtu bietes, importētu rapsi, tagad importē cukuru, bet ir savs rapsis. bija cukurfabrika, tagad ir rapša fabrika. viss ir līdzsvarā. zeme tukša nestāv un ir tik, cik ir. nestāv tukši lauki speciāli c/bietēm.

Jautājums ir nevis par vietējo, bet par nozari, kurā specializējas, lai varētu arī eksportēt. Tas var būt da jebkas, bet šī specializācija prasa sākuma ieguldījumus, ideāli, valsts atbalstu un subsīdijas sākupa periodā.

Tikai šajā gadījumā to vairs neizlemj Latvijas zemnieki un izņēmēji, bet ES ar savu politiku. Nu labi, ES pirms 10 gadiem izdomāja, ka cukurbietes Latvijā audzēt nevajag, lai jau būtu. Bet šodien kvotas tiek atceltas, un ej un sazini, ko ES izdomās pēc gada vai diviem. Neizskatās pēc īpaši pārdomātās politikas.

ko eksportēt? c/bietes? cukuru? visa latvija ar bietēm jānoklāj, lai cukuru varētu eksportēt.

Domāju, ka tas nav ticami. Nu padomā cik daudz cukura apēd viens cilvēks gadā un cik liela ir cukurbiešu raža uz hektāra.

Ļoti paviršs aprēķins:
Vidējā pasaules raža ir 60 tonnas hektāra (cukurbietēs ir 20% cukura) = aptuveni 15 tonnas cukura no hektāra.

Patēriņš UK ir 35 kg uz cilvēku/gadā x 2 miljoni LV iedzīvotāji = 70 tūkstoši tonnu. Ko var izaudzēt aptuveni 5000 hektāru lielā platībā. Tas ir tikai 50 km2, neliela pagasta apmērā.

20% ir 12 tonnas. viss kārtībā, bet kāpēc to VAjAG? zeme ir aizņemta, acīmredzot rapsis dod peļņu. nafig piesieties tām nelaimīgajām bietēm (kāpēc ne kivi, ķirbjiem vai topinambūram)

Aha, uzmanības pārbaude. :)

A kāpēc nevajag?

Katrai kultūrai ir savi plusi un mīnusi. Tāpat arī diversifikācija. Cik atceros, kultūras ir regulāri jārotē un jāmaina, lai augsne nenoplicinātos.

Es nesaku, ka obligāti jāaudzē cukurbietes. Tas arī nav par to, ka zemniekiem nebūtu tiesības izlemt un rēķināt, kā ir izdevīgāk. Tas ir par to, ka ES politika lielā mērā nosaka šo izvēli. Bet šī ES politika, kas vienu gadu uzliek kvotas, un pēc 10 gadiem, kad cukura ražošana ir neatgriezeniski iznīcināta, tās atkal noņem, neliekas īpaši sakarīga. Vecāki cilvēki vēl atceras PSRS laikus, kad no Maskavas nāca rīkojums audzēt kukurūzu. Tagad līdzīgi rīkojumi tikai ietērpi sarežģītākā kvotu un subsīdiju politiku sistēmā nāk no Briseles. Bet vai viņi tiešām saprot un rūpējas par to, kas ir izdevīgāk Latvijai?

jā, arī lielākā (nu, varbūt mazākā) daļa zemnieku saprot, ka tā ir uzņēmējdarbība. neviens nesēj zirņus, jo smuki zied vai ir vietējie.