30 Aprīlis 2016 @ 14:51
 
Ciemā parādījusies jauna atrakcija - smalki tērpts kučieris lakotā braucamajā (atvainojiet, es vēl kaut kā atšķiru žiguli no volvo, bet zirgu vilktos braucamos, piemēram, tačanku no katafalka, tika pēc tā, vai iekšā ložmetējs vai zārks) vizina dīkus pārīšus un stāsta par ievērības cienīgajām vietām, kurām sanāk braukt garām. Paskatieties pa kreisi, tur jūs redzat aptieku. Tur nopērkami septiņu veidu prezervatīvi. Pa labi redzams ciema gastronoms. Plašā izvēlē alus plastmasas divlitrenēs.
 
 
29 Aprīlis 2016 @ 19:08
 
Inflācija aprīlī bijusi 7,69% - kožļājamā gumija kļuvusi dārgāka par 4 centiem par paciņu.
 
 
29 Aprīlis 2016 @ 09:10
 
Ja saruna jau uzreiz iegriežas tā, ka jānosauc vēlamais atalgojums, var ietaupīt veselu lērumu laika uz pašslavināšanu un ekskursiju pa uzņēmumu.
 
 
27 Aprīlis 2016 @ 09:35
 
 
 
17 Aprīlis 2016 @ 19:18
 
Tikai nupat sapratu, ka cibot, rakstot vienu vārdu latviski, otru angliski, ir baigi stilīgi.

http://www.dziesmas.lv/d/Mocic_-_Ufo/2736
 
 
16 Aprīlis 2016 @ 09:28
 
Kādai personai ir jūsu parole. Sveicināti! Kāds tikko izmantoja jūsu paroli un mēģināja pierakstīties jūsu Google kontā...
Stulbā gugle! Kurš ļaundaris celsies pusastoņos no rīta, lai pierakstītos manā kontā?! Skaidrs taču, ka tas bija mans paša telefons.
 
 
14 Aprīlis 2016 @ 10:35
 
Vakar divas kolēģes uzrakstīja atlūgumu (gaidiet sludinājumu par dizainera vakanci), kas drīz te vairs nebūs nevienas pazīstamas sejas, kam no rīta uzsmaidīt. Labrītu padot, protams, var arī svešiem cilvēkiem. Bet tad žigli jāmūk uz savu kaktu, jo, kā zināms no Degpunkta, viss interesantais notiek pēc alkohola lietošanas un/vai vārdu apmaiņas kompānijā ar nepazīstamiem cilvēkiem.
Te nevilšus atcerējos piedzīvojumu Užgorodā (sveiciens jūzerim [info]ieraksts!) 1991.gada aprīlī, kad kārtējo pavasari tur gatavojāmies sezonai. Ēdnīcas kartupeļu biezputra ar sardelēm bija apnikusi, un tā ar kādu kolēģi, kurš arī bija sasniedzis pilngadību, devāmies apēst kaut ko no balto cilvēku ēdiena. Nolocījām katrs savu pusvistu, rāmi sēdējām pie baltā un mandarīnu sulas, kaut ko apsriedām, kad pienāca kāds melnīgsnējs vietējais, jau krietni burās, un noprasīja "Počemu Ļitva?". Abi uzreiz sapatām, ka runa ir par nesen Lietuvas pieņemto neatkarības deklarāciju un bez vārdiem vienojāmies, ka būs prātīgi nolasīt nelielu referātu ģeogrāfijā, rezumējot, ka mums personīgi ar to deklarāciju nav nekāda sakara. Bet viņš uzstājīgi atkārtoja "Počemu Ļitva?" Atkal ņēmāmies skaidrot, nu jau kā Čapajevs Petjkam ar kartupeļiem, tikai mēs ņēmām talkā sālstrauciņu un sulas glāzi, ka Lietuva ir te, bet mēs dzīvojam šite... Tad mūsu sarunbiedrs beidzot izspieda teikumu līdz beigām "Počemu Ļitva otģeļilasj, a vi ješčo ņet?"
Lūk, nepamet sajūta, ka katras vēlas man pajautāt, kāpēc viņas aiziet, bet tu vēl ne...
 
 
11 Aprīlis 2016 @ 20:53
 
Viennakt, tas bija labu laiku atpakaļ, pie manis ieradās meitietis, paziņoja, ka esot cibiņa tāda un šitāda, un esot ieradusies pēc sarunātā a. (laikam no vārda aizraujošs) seksa.
Dārgie skolu jaunieši, ļ. cien. deputātes kundze, šajā vietā varat pārslēgt kanālus. Tas vārds te tika ierakstīts tikai un vienīgi, lai paaugstinātu manas cibas reitingu gugles meklētāja "acīs", un tālāk par to nekas nebūs rakstīts. Drīzāk jau tieši pretēji.
Atgriežoties pie iesāktā stāsta, manu reakciju uz draudzīgo aicinākumu visprecīzāk raksturos savulaik populārais ziņu virsraksts "Pasažieris bija šokā". Prātā izveidojās frāze, ko paturēšu pie sevis, gadījumā, ja bērni tomēr nav pārslēguši uz citu lapu, taču centos to neizrādīt, un skaļi pateicu vien daudzsološu un attapības pilnu "Ē-ē-ē?" Ar to arī mūsu saruna izčākstēja. Viešņa gan nepazuda acumirklī, bet lēnām izgaisa, kā Hotabičs saules sakarsētā tuksneša gaisā. Skaņa, šķiet, izbeidzās vēl ātrāk, tāpēc nepateikšu, ko vēl intetesantu viņa mēģināja par to visu pateikt. Ir aizdomas, ka neko glaimojošu.
No rīta, pamodies, sāku lauzīt galvu, par ko man tā. Nekad tādai cibiņai neko riebīgu iekomentējis nebiju, pat lasījis nebiju, un tobrīd apšaubīju, ka tāda persona vispār cibā eksistē.
Pēcāk, jau ticis pie datora, pārliecinājos, ka eksistē gan. Ben nu dien man tāds vārds neko neizteica un ne ar ko neasociējās. Drošs paliek drošs nekavējoties viņu piedraugoju, jo, ja nu tas ir liktenis. Bet viņa mani atdraugoja. Droši vien būs ņēmusi ļaunā to manu "Ē-ē-ē?"
Nez, ko es te tagad atcetējos šitik senus notikumus? Laikam pavasaris, un tā, autobuss bija ilgi jāgaida.
 
 
10 Aprīlis 2016 @ 10:03
 
Nespēju nepadalīties ar spotifaja šodienas Top recomendations for you. T.i., protams, ne jau for you, bet fo me. Diemžēl jūtūbē Larry Goldings ar līdzdalībniekiem izpildām
šo skaņdarbu neizdevās atrast, tad lai jums tiek oriģinālversija autora izpildījumā ar visiem vārdiem.

Nick Lowe - Shelley My Love
 
 
06 Aprīlis 2016 @ 19:21
 
Vai jums tur atkal pa tramvaja vagonu ripo puspilnas Vanaga divlitrenes, un solos guļ nogurušie? Mums...
Nu, kas tad te mums? )
 
 
06 Aprīlis 2016 @ 19:10
 
Esmu noguris gulēt sēdus, šnaukāties, klepot tā, ka suņi atsaucas, nevarēt paskriet pakaļ autobusam un nejust garšu.
Ko jums tur Resnais mācīja par cietējiem? Jā, jā, atfrendojiet!
 
 
04 Aprīlis 2016 @ 11:59
 
Vai tu šodien jau atradi keilogeri savā darba datorā?
 
 
03 Aprīlis 2016 @ 08:01
 
Debesis tādas jocīgas. Puse no tā, ko ļauj saskatīt loga rāmis, ir cieši mākoņu segta, bet otra - Springfīlda kas Springfīlda. Un tikko aizlidoja trīs pūķi kāsī. No Vesterosas uz austrumiem. Sargieties čangaļi!
 
 
28 Marts 2016 @ 12:05
 
Dienās kā šīs liekas, ka brīvdienas nebeigsies nekad. Jau vakar man bija saglabājušās tikai miglainas atmiņas par to, kur un par ko es strādāju. Šodien to varat nemaz nejautāt, sit mani ar slapju dvieli, neatceros. Cita lieta modinātājs - nozvanīja, kā ierasts, pēc sešiem. Cēlos, vārīju kafiju, ilgi sēdēju pie loga, to malkodams un mēģinādams atcerēties, kas un kā. Bet pagalmā nevienas dzīvas dvēseles. Pat neviena kaķa, kas čurātu kaimiņu auto ventilācijas caumuros (tieši tā, caumuros, te nav ortogrāfijas kļūdas).
Tagad, kad saule jau gabalā, sāk parādīties kādi cilvēki. Kaķi aizvien vēl ne. Lūk, jauniete īgni slāj uz veikalu, ik pa laikam atskatīdamās pār plecu un uzrēcot atvasei, kas velkas nopakaļus, stumj velosipēdu, jo braukt vēl neprot, un pilnā rīklē brēc. To, ka brēc, protams, es nedzirdu. Taču mazticams, ka žāvājas. Varu iztēloties kā viņš/viņa pie velosipēda ticis - nostājā veikalā pie braucamā un ņēmās no visas sirds žāvāties.
Otrā pusē, to gan es neredzu, bet toties dzirdu, jo logs vaļā, vīriem sirds pilna un brīvdienas ģimenes lokā jau ZB, tāpēc devušies uz garāžām "skrūvēt auto". Durvis vaļā, gan garāžas, gan auto, uz pilnu klapi uzgrieztie Albano un Romina bļauj, kāda laime tādas brīvdienas, bet es pie sevis šķendējos, un mēģinu atcerēties, kura bija tā interneta lapa, kurā pērn tādā pat saulainā pavasara nedēļas nogalē sameklēju akustiskos lielgabalus.
 
 
27 Marts 2016 @ 20:16
 
Parasti ar bažām gaidu Lieldienas - atkal tās olas! Nepietiek, ka paši sakrāsos, vēl citi sadāvinās. Kas citādi nebūtu liela nelaime, ja tās nebūtu jāēd. Nevarētu teikt, ka man būtu kāda alerģija vai negaršotu, jo kam gan tur ko garšot - kādu majonēzi uzziedīsi, tā arī garšos. Tak ne jau divas nedēļas no vietas! Labi vēl paša vārītās un krāsotās, par tām +/- viss skaidrs. Ja arī autorei nav gluži Bēthovens atskaņots, tad vismas tik daudz droši, ka divas kājas, spārni un acis. Bet dāvinātās, ej nu uzmini, no kura terārija nākušas!
 
 
26 Marts 2016 @ 07:55
 
Par dzīves jēgu utml.

http://ilnomedellarosa.livejournal.com/20089.html
 
 
25 Marts 2016 @ 19:30
 
Gaidu, kad beidzot tiešsaites pirātiskais kinoteātris, iepakaļus posterim, ieliks arī video failu...

 
 
24 Marts 2016 @ 22:35
 
Ik pa laikam sanāk uzdurties kādam mazāk zināmam, aizmirstam vai pat neko neizsakošam vārdam, taču labi skanošam (ne jau vārdam, bet tam, ko tā īpašnieks atskaņo), un tad es ielūkojos besteveralbums, lai atrastu viņa labāko. Nelabais mani dīdīja uzklikšķināt uz Best Albums of 2016 un pēc tam vēl meklēt jūtūbē, kas tie visi tādi ir. Tagad es zinu, kas ir Kanye West un Kendrick Lamar. Vai nevar izdarīt tā, lai es to neesmu redzējis un dzirdējis? Varbūt islama valsts pavalstnieki varētu pievērsties reperiem?
 
 
23 Marts 2016 @ 18:29
 
Jaunietis autobusā pa telefonu komunicē ar māti (?): lūdzu, lūdzu, nopērc man kaut ko dzert! Vai siera bulciņas.
 
 
17 Marts 2016 @ 22:13
 
No filmas anotācijas: "Психически неуравновешенная женщина начинает свои любовные похождения..."