26 Jūlijs 2016 @ 19:17
 
Runājot par vakancēm kategorijā Kultūra/Māksla/Izklaide, ja nu kādu interesē, metalurģijas uzņēmumam vajadzīgs projektētājs.
 
 
25 Jūlijs 2016 @ 18:43
 
Pēkšņi norietēja saule, un es nodomāju, sasodīts, a ko es vēl neguļu.
 
 
16 Jūlijs 2016 @ 16:12
 
Kad emocijas nedaudz noplakušas, portālos varam izlasīt arī faktus par Nicas teroristu. Viņam, piemēram, esot piederējis velosipēds. Man tie velosipēdisti allaž šķituši aizdomīgi. Un jums?
 
 
15 Jūlijs 2016 @ 23:11
 
Šodien visi mani pamana ceļa malā un piedāvājas aizvest, kā no agra rīta sākas, tā līdz pašam vakaram. Un, ja no rīta kolēģe būtu tā kā vairāk vai mazāk saprotami, tad vakarā sveša sieviete visai pārsteidzoši. Pieņemsim, ka tas bija tāds kā pay it back vai nav vienalga par ko, kas apbrīnojami ātri apgājis apli. Lai nu kā, vēlreiz paldies!
 
 
15 Jūlijs 2016 @ 10:13
 
Tā vien šķiet, ka atlikušais mūžs būs janodzīvo bez kabačiem, jo kā lai pie tiem tiek, ja "vīrišķie" un "sievišķie" visu laiku zied pretējās fāzēs un nekad vienlaikus. Ja vieniem gadās, ka nesāp galva, tad otriem nestāv, un otrādi. Vai arī jāapsēj uzreiz hektāri nevis viens puķupods.
 
 
09 Jūlijs 2016 @ 16:51
 
Sestdiena. Sēžu viss tāds miera pārpilns, neviena neaiztieku. Vēl vairāk - pat netuvojos datoram, lasu Džonatanu Litelu. Bet, tā kā tur ik pēc pārdesmit lappusēm pieminēts Ramo, nospriežu, ka vajadzētu taču gūt kādu priekšstatu, kas tas ir. Tad nu ķeros pie jūtūbes, un klausos https://www.youtube.com/watch?v=HuJ-LKEH6W0 Bet jūtūbes saka, klausies, draudziņ, ja tev ieinteresējusi Nataša, tad tev noteikti jāredz arī makeuparevelinu. Un es, tāds lētticīgs būdams, ņemu un uzklikšķinu arī, un ieraugu". Nē, nu labi, ieraudzījis esmu, to vairs atpakaļ nepagriezt. Bet viens gan man nav skaidrs - kāpēc klabē viņa cibo ar vīrieša niku.
 
 
08 Jūlijs 2016 @ 11:39
 
Kamēr mēs te ciešam un domās sūtam līdzjūtības apliecinājums brālīgajiem Vācijas turkiem, albāņiem un nxnai, serveros, optiskajos kabeļos un datoru ekrānos atgriezies Tirāns.
 
 
07 Jūlijs 2016 @ 23:46
 
Finālu varēs neskatīties.
 
 
04 Jūlijs 2016 @ 09:57
 
Kamēr jūs plosa gan augstas, gan zemas kaislības, mans dārzenis beidzot ejakulējis dzelteniem ziediem.

 
 
04 Jūlijs 2016 @ 09:17
 
- Tātad, mūsu cenas piedāvājums pastkartēm būtu sekojošs: par 10 tūkst. tik un tik., par 20 tūkst.- tik un tik, par 30 tūkst. - tik un tik.
- Lieliski! Tad drukāsim 20 tūkstošus! Pirmo failu 14 gab., otro failu - 10, trešo - 4, piekto - 7...
 
 
01 Jūlijs 2016 @ 21:58
 
Vēl viena darbdiena, un tad atvaļinājuma demoversija. Iespējams, pirmoreiz mūžā gaidu to ar nepacietību. Esmu izdedzis kā vēl nekad.
 
 
27 Jūnijs 2016 @ 07:55
 
Šorīt, atšķirībā no citām reizēm, ļaudis ir apbrīnojami klusi un domīgi. Nekāda bazāra griezīgās balsīs, agrīnu tālruņa sarunu un visa cita, no kā parasti jāglābjas aiz austiņām un telefonā iekopētās mūzikas.
 
 
26 Jūnijs 2016 @ 21:53
 
Ziemeļrietumos jau zibeņo, un vējš tieši no tās puses.
 
 
26 Jūnijs 2016 @ 16:34
 
Dzeja. Nav manējā, bet vienalga labi )
 
 
24 Jūnijs 2016 @ 13:48
 
Nu, bāc! Kabacis podā uz lodžijas paģība. Vēl pirms stundas pētīju, vai labi paaudzies kopš rīta, bet tagad visas lapas nošļukušas.
 
 
22 Jūnijs 2016 @ 10:12
 
Kaut kur pasēju austiņu maciņu/maisiņu. :( Visdrīzāk autobusā - kā parasti, kad manipulēju rokā ar neskaitāmiem priekšmetiem, kādā brīdī par kādu aizmirstu un, ceļoties kājās, tas nokrīt. Šoreiz nekas nonograbēja un nesašķīda tūkstots sastāvdaļās, pievēršot visa autobusa uzmanību, tāpēc arī pats, ne čiku, ne grabu, pamanīju tikai nonācis galā, kad sāku pakot mantas. Nieks jau vien ir, taču sasodīti ērti, jo vadi nepinas, un droši vien tikai tāpēc, lai arī diendienā līdzi vazātas, austiņas izvilkušas apbrīnojami ilgi. Es vēl tagad ik pa laikam cenšos pārlūkot visas kabatas un somas nodalījumus, taču, kā par spīti, tur visur šodien arī visa kā cita ir maz, tādejādi laupot cerību, ka meklētais kaut kur aizslēpies, ielīdis va piespiests, un tūlīt, t ūlīt atrad;isies.
 
 
21 Jūnijs 2016 @ 18:27
 
Kā būtu ar romantisku pastaigu pa Ganību dambi? Tikai velciet īsākus brunčus!
 
 
20 Jūnijs 2016 @ 19:52
 
Nu ko, ja reiz esmu izkāpis no trolejbusa Kalnciema ielā, jānoiet unpy krusta ceļš gar visiem Āgenskalna krogiem.
 
 
20 Jūnijs 2016 @ 07:39
 
Pēc divām relatīvi (t.i. priekš manis) piesātinātām dienām, sajūta kā pēc garāka atvaļinājuma - kurp es šobrīd dodos, un kāpēc, un kas tad par darbu?
Un, par dzīves ironiju runājot, nez kā tas nākas, ka tiklīdz pie apvāršņa parādās kāda interesanta vakance, tā alga tiek izmaksāta laikus, pilnā apmērā, un visādas citādas kaislības pierimst. Vai viņi speciāli seko līdz?
 
 
14 Jūnijs 2016 @ 18:13
 
Braucu autobusā, lasu cibu, nevienu neaiztieku. Pēkšņi ar acu kaktiņu pamanu aiz loga nozibam Šreku. Paceļu skatu - tomēr ne, tā ir tikai Imantdienu afiša.