Jūs neticēsiet, bet pirmos vārtus guva Prusts.

Nejauši atklāju, ka bez KHL TV televizors rāda vēl arī citus kanālus, piemēram, KINO TV HD vai TV KINO HD, vai HD KINO TV, vai... nu, jūs sapratāt! Lūk! HD un visas lietas. Un ko viņi dara, dabūjuši kameras un televīzijas kanāla numuru? Nosēdina divus acīmredzami, es nebaidos šī vārda, baltos (vai politkorektāk būtu bijis rakstīt nemelnos?) neskaidri seksuāli orientētus jauniešus, lai viņi flirtē savā starpā grūti uztveramā latviešu valodā, runājot kaut kādu sūdu it kā par kino. Pa vidu nosēdināta meitene, kura izmisusi skatās te uz vienu, te uz otru pusi, it kā mēģinot saprast, kāpēc viņa te nosēdināta, un kā vispār te nokļuvusi, un kā varētu aizšmaukt. Un saucas viss blogeri runā.Nē, nu lai jau runā - es zinu, ar kuru pogu pārslēdz programmas, tikai kāpēc jāizšķērdē resursus?! HD kanālā daudz prātīgāk būtu rādīt, piemēram, filmas pieaugušajiem.

Tramvajā redzēju meiteni ar žurnālu Notārs (iepriekš, iespējams, Padomju Latvijas notārs) rokām. Nu, nepigu sev, nodomāju.Latvijā ir 125 notāri, katram vidēji pusotra palīga, varbūt kādi pieci pensionēti, un viņiem ir pašiem savs žurnāks. Nu labi, varbūt kādi 20 cilvēki to abonē, jo tur publicē baigi foršās krustvārdu mīklas un sudoku. Žēl, katrai profesijai nav pa žurnālam!

Eju es ar savu melno sniegasargu pa ielu, nevienu neaiztieku...

Mocu Deivida Nikolsa "Viena diena" pēdējos 11 procentus. Filma bija itin jauka, bet ne vairāk. Kas tā īsti nemaz nemotivēja ķerties pie grāmatas lasīšanas. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka grāmatā katrā atvērumā nebūs pa Annai Hetevejai. Galu galā ļāvos anotācijai pierunāt sevi, un tagad mocos. Ne tāpēc, ka slikti uzrakstīta, vai garlaicīgi, bet kaut kādā brīdī to visu kļūst smagi lasīt, jo gluži Holivudas kino tas tomēr nav.

Kam griesti brūk, bet kam pakāpieni. Lūk! Viendien mums te, nu ne gluži mums, bet ēkas apsaimniekotājiem, nozlūza trepju pakāpiens. Tagad šie to pielīmējuši ar momentu un uzlikuši divas VLC Player piktogrammas, lai kāds nejauši neuzkāpj.
Tas man atsauca atmiņā kādu rītu fakultātē, kur no rīta braši ālēdamies saskrējām mācību telpā Ausekļa ielas pažobelē, bet lekcijas pirmajā pusē, kad mūs iztraucēja pārstāvis no dekanāta ar draudzīgu aicinājumu pamest telpas, un darīt to lēnām un uzmanīgi, jo saskaņā ar jaunāko pētījumu datiem, kāpnes vaot kuru katru brīdi sabrukt, kāpām lejā trīcošām kājām.

Jauniela rīta agrumā ir pārsteigumu pilna. Tūrists (?), kurš pilnīgā a-gaismas-ta-nav māžojas ar fotoaparātu. Taksometrs, kas veic dīvainus manevrus ar mērķi apgriesties, tā vietā lai, izmantojot netālo Krāmu ielu, veiktu to divos gājienos. Bet ielas galā garāmgājējus iepriecina divi sniega jau nu gluži ne, bet atkritumu vīri gan, ar spaiņiem galvā un slotaskātiet rojā, un paši no atkritumu konteineriem.

4 no 5 klientiem mūs ieteiktu saviem ienaidniekiem.

Ilgu laiku domāju, ka daļa cibiņu ir dīvaini. Taču tagad, iepazinies ar Avotu, skaidri apzinos, ka mums ir nepieciešami džedaji, un vairāk kā jebkad.

Ik rītu bažīgi palūkojos logā, vai nav uzsnidzis sniegs. Nē. Zeme ir apsarmojusi, kas to vairs atceras kad lijušā lietus atstātās peļķes pārvilkušās ar plānu ledus kārtu, bet sniega vēl nav. Labi, es nodomāju, vēl viena diena. Vēl ir cerības, varbūt viss vēl nav galā, un mēs izdzīvosim.

Labā ziņa ir tāda, ka ar šodienu oficiāli sākusies vasara. Apkuri jau atslēdza.

Ir tādi, kas pēc būtības nevis profesijas ir labi cilvēki. Pie tiem tiecas, un varbūt kādreiz piedod vairāk. Un ir tādi, kas var visiem spēkiem censties, bet tik un tā pat patversmes suņi no viņiem bēgs.

Tas, kurš maketēja lapeles ebreju mūzikas festivālam, naudu var negaidīt - šie meklē, kas viņiem uz rītdienu nodrukās preview failus.

Nu lūk, sakarā ar sezonālu bēguma vilni varu atgriezties pie iesāktā.
1) izglābt pasauli
2) nopirkt maizi
3) apgūt impozīciju

Aizvadītās nakts laikā uzsniguši pieci milimetri sniega, kas ir pēdējo septiņu mēnešu rekords. Dabas katastrofa pārsteigusi autovadītājus un pilsētas komunālos dienestus nesagatavotus. Transporta kustība ielās paralizēta, pilsētas iedzīvotāji un viesi šokā.

Bērnībā, ka zupas šķīvī patrāpījās lauru lapa, mēdza teikt, ka saņemsi vēstuli. Nezinu gan kurš to pirmais pateica un kāpēc. Nekāda loģiska, zinātniska vai vismaz faktoloģiska pamatojuma tam tā arī nepiedzīvoju. Lai gan, no otras puses, nekādi konkrēti termiņi apsolīti netika, un agrāk vai vēlāk kaut kādas vēstules pienāca. Lūk! Bet tagad, atverot e-pastu, reizēm ir tāda sajūta, it kā būtu ne vairs zupu ēdis, bet lauru lapu pesto ar karotēm iekšā sukājis. Viss plūst, viss mainās. Tāpēc nedzer no peļķes, citādi ievēlēs par deputātu!

Vēl ir tikai novembris, bet Mašas un lāča Jaungada jampadracis jau pa pusei aizlīmēts ar citām afišām. Bet citādi auksts. Vinter iz kaming. Man vienmēr somā līdzi cimdi, un šis bija tas rīts, kad pirmoreiz tos uzvilku. Turklāt nevilku nost arī autobusā, jo citādi nevarēju noturēt rokā grāmatu. Un autobuss šorīt ar stažieri. Kas nozīmē, ka galā nokļuvām vēlāk, un dzelžiem žēli čīkstot. Iespējams, bija palikusi novilkta roķene.

Esbjörn Svensson Trio ( E.S.T.) - From Gagarin's Point Of View

Klausos un mokos ar nojautu, ka man šī melodija šķiet sasodīti pazīstama. Nu tā, ka pilnīgi vai fiziskas sāpes no tā, ka nevaru atcerēties. Un tad pēkšņi kā ar āmuru pa pieri - tā taču telefonā uzliktas par modinātāja signālu, un katru rītu ar to mostos.

Sestdienās vienmēr ir 16 minūtes, ko pavadīt jūtūbē:

http://www.youtube.com/watch?v=Cbk980jV7Ao

Un vēl viena Kurt Kuenne filmiņa:

http://www.youtube.com/watch?v=2w9cKFiCrSU

Pa to laiku Liepājā noticis kautiņš. Mūsējais piekāva iebraucēju, savāca vērtslietas un aizlaidās pirms ieradās policija.
Tās jostas gan izskatās smieklīgi.