Vai jums nekad nav radusies vēlēšanās palūgt pārdevējai uzrādīt pasi, lai pārliecinātos, ka viņa ir pietiekami veca un drīkst pārdot alkoholoskos dzērienus?

Dators pasācis patvaļīgi izslēgties. Barošanas bloks? Labā ziņa - naktī atradu garantijas papīrus, nepamodinājis visu ciemu. Gugle atkal pamanījusi aizdomīgas darbības, un neļāva neko darīt, kamēr nebija nomainīta parole. ZB! Pieļauju, ka koderi viņiem tur novākti paši labākie no pasaulē pueejamajiem, taču algoritmiskā domāšana viņiem ir 0 līmenī :/

Man te uznāca eksistenciālas pārdomas, kas dīvaini, jo neesmu dzēris pat kafiju - redz, te tā stāv acu priekšā vēl neskarta. Lūk! Ja kāds cilvēks ir galvotājs valsts galvotajam studiju kredītam, vai
a) viņš ir valsts, un var pieteikties, lai viņu uzņem ANO;
b) tiek prognozēts, ka valsts izbeigsies, un šis cilvēks ir bekaps?

Bezjēdzīgi pavadītās brīvdienas rezultējās ar dažu TV jaunumu iepazīšanu. Ar nožēlu jākonstatē, ka XXI ir sikvelu un prikvelu un vienkārši tupu rimeiku gadsimts, scenāristiem nav laika dzemdēt oriģinālas idejas.
Viens no augšupceltajiem miroņiem ir Makgaivers. Tas bija tik sen, ka kurš gan vairs atceras, kā tas īsti bija. Taču, skatoties pirmo sēriju, nepameta sajūta, ka tas viss jau ir neskaitāmas reizes redzēts. Vienīgais pozitīvais moments - full hd bildītes kvalitāte.
Otrs "jaunums" būtu Lethal Weapon. Pirmo 15 minūšu iespaids - ak, kungs, kā man pietrūkst Mela Gibsona un Denija Glovera!

Ir 14 un 15 minūtes. Windows ir aujauninājies līdz 81% un aizvien turpina. Ar šo laiku, man šķiet, vajadzētu pietikt, lai lejuplādētu pusi interneta.

Man te vakar gadījās viens avokado, gatavā vilšanās, gandrīz uzreiz zem mizas sākās kauliņš, mīkstuma tik pat kā nemaz.
Vakaru pasvārstījis rokā šo golfa bumbiņas lieluma pārpratumu, pēkšņi atcerējos par kaut kur cibā manīto "trīs zobu bakstāmie un glāze ūdens", un ne vien atcerējos, bet arī saņēmos to izdarīt. Nakti mērcējies un rīta saulītē apsildījies, kauliņš uz viena no sāniem dzemdējis divas pumpiņas. Gribētos domāt, ka tie ir mana avokado koka, kura zaru pavēnī dzeršu tēju, pirmie aizmetņi nevis, piemēram, pelējums.

Nenoliegšu, ka allaž mēdzu vīpsnāt par paš-Pī-eR-rotājiem. Taču kopš nesena laika sāku pārdomāt savu ttieksmi. Viss pēc šī raksta izlasīšanas:
http://www.atlasobscura.com/articles/soccers-ultimate-con-man-was-a-superstar-who-couldnt-play-the-game

Vakar pusdienaslaikā iepazinu vienu no nāves grēkiem - pekanriekstu smalkmaizītes.

Sadaļā "Latvija var!" lepni ziņoju, ka viena no galvaspilsētas viesnīcām saņēmusi World Travel Award atzinību, un turpmāk uz kvītīm par mazgāšanā nodotajām apakšbiksēm liks šīs balvas logotipu. Nevilšus atcerējos deviņdesmitos, kad strādāju mazā firmelē, kura knapi turējās virs ūdens, un visi nākotnes plāni bija saistīti ar to, kā nomenedžēt parādus, lai kreditoru piesūtītie reketieri nenosvilina būdu.
Kā gadījās, kā ne, bet viendien pienāca vēstule ar ziņu, ka uzņēmums par izciliem sasniegumiem utt. nominēts kādam avardam. Viss, kas jādara, jāapliecina, ka vēlamies balvu saņemt un uzņēmuma pārstāvi ieradīsies uz svinīgo pasākumu. Un par katru sarkanā paklāja karotāju jāpārskaita neatceros kāds cipars, bet aiz tā sekoja trīs nulles, par kanapē maizītēm vakara gaitā un publikāciju katalogā.
Pēcāk jau presē manīju, kā ar šo balvu lielās Depozītu banka. Nez, viņiem bija piešķirta pašiem sava vai tikusi sākotnēji mums paredzētā? Taču tolaik biju labi audzināts, pagalam empātisks un centos nenostādīt cilvēkus neveiklā situācijā, atšķirībā no mūsdienām, tāpēc nepiezvanīju un neinformēju, kas bijuši citi pretendenti uz bleķa vāzi, ar kuru viņi tik ļoti lepojās.

Izvēloties sadzīves tehniku, noderīgi palasīt lietotāju atsauksmes:
I have had these headphones for a year now and I wear them almost every day at work. They are very comfortable and keep my ears warm in my cold office...

Sagaidīju savu lielisko piedāvājumu no Tele2. Un taču zināju, ka tā būs, tāpēc pirms mēneša uzreiz pēc saziņas ar "priekšā lasīšanas servisa tiem, kuri paši neprot izlasīt mājaslapā nopublicēto" operatori rakstīju un prasīju sarunu ar cilvēku, kurš man zvanīs, kad viņi saņems ziņu no cita operatora. Toreiz tas būtu bijis OK, bet šobrīd tā jau ir principa lieta.

Būtu izkāvušies komanda pret komandu, pa pārtraukumu nomierinājušies un otrajā puslaikā beidzot sāktu spēlēt futolu. :/

Cits mostas līdz ar pirmajiem gaiļiem, cits - ar pirmajām lidmašīnām. Besī ārā! Vai es nevaru uzlikt kādu aizlieguma zīmi, lai viņi te nelido līdz pusdienlaikam? Ja nē, tad tas principā ir apgrūtinājums un viņiem (viņi = vienalga kas) jāmaksā man komprnsācija. Vai vismaz lai izsniedz man zenītraķešu kompleksu. Ek, tā sabēdājos, ka pat neapskatījos, ko rakstīju pirms desmit gadiem. Dzīvot nav vērts, mēs visi mirsim!

Gribētu izmantot iespēju un kliedēt ļaužu prātos mītošos maldus par e-pastu.
Pirmkārt, ja pēc nedēļas atkal ievajagās to pašu failu, kas reiz jau saņemts, nav jāpieprasa to atsūtīt vēlreiz. Tas jau atrodas tavā pastkastītē! Turklāt, ja to sūtīji tālāk, tad pat divos eksemplāros - gan pie ienākošajām, gan pie izejošajām vēstulēm.
Otrkārt, ja kaut kādu pašam vien zināmu iemeslu dēļ gadījies nosūtīt vēstuli ne tam adresātam, nav jāzvana un jāsaka "Aizej izlasi!" Nosūtīšanas brīdī vēstule neiznīcinās, tā aizvien ir pieejama pie nosūtītās korespondences, un to var atkal un atkal pārsūtīt citam adresātam.

Klusas sarunas publikā, klausoties meistarklases lektorus:
- Un pēc kāda standarta jūs drukājat? ISO 12467:2004 vai ISO 12467:2013?
- ISO 12467:2016 - nokačāju beta versiju.
- O-o-o!

Redzot to cepienu, man uzreiz nāk prātā, cik sen, cik sasodīti sen nav ēsti cepti kartupeļi. Piezīme sev - ideja vakariņām.

- Vatson, par ko jūsuprāt liecina zilā debess un spožā saule?
- Par ko, Holmss?
- Par to, ka jūzeris fedrs ir paņēmis līdz lietussargu.

Līdz plskt. 23 vēl varat pagūt aizskriet līdz tuvākajam rimim pēc ungāru arbūziem. Sasodīti saldi, nav iespējams apstāties pirms viss notiesāts.