Pirms dažām dienām radio ziņās izskanēja informācija, ka karaspēka parādē tiks demonstrēta nacionālās aviosabiedrības jauniegūtais aerobuss un bruņoto spēku pretgaisa raķetes. Tobrīd man tas izklausījās kā visnotaļ intriģējošs komplekts.

Lūk, šodien viss ne tā, ne tikai laika prognoze, bet arī laiks un viss pārējais. Ko, jūsuprāt, dara civēks, kuram kaut ko ļoti vajag, turklāt nekādi ne vēlāk kā stundas laikā, un, veicot ekspress tirgus izpēti dabūjis pāris cenas diapazonā starp 60 un 150 eiro? Izvēlas to, kurš sola izdarīt par 60 eiro? Nē, viņš turpina apzvanīt visu telefona grāmatu, izbesījot visu pārējo cilvēci.

Kā jūs izdzīvojat šajos klimatiskajos apstākļos?!

Šadurskis, protams, ir viens mazpatīkams tips, taču, kad viņš saka, ka jāmāca programēšana nevis komunikāciju zinātnes, tur nu viņam nevar nepiekrist. Jūs taču negribēsiet, lai jūsu bērns pelna iztiku šādā veidā:

( ... tālāk ... )

Kauns pa visu ģīmi i vecākiem, i dzimtenei.

Un vēl ciemā parādījusies jauna ceļazīme - sargies velo! Nevis brīdinājuma trīsstūris, līdzīgi kā nedaudz tālāk stāvošā, nu jau kādus gadus aktualitāti zaudējusī, sargies govju, bet tīri amerikāniskā garā - lasi un priecājies. Labi, ka jāpiesargājas tikai no velo un nebija jāraksta saliktiem pakārtotiem teikumiem kaut kas tāds, kā, piemēram, Uwaga! Šajā ielā mīt viena traka ģimenīte, kura to vien dara, kā uz maiņām vaktē automobīļus, lai mestos tiem zem riteņiem.

Kamēr jūs te... tfu... kamēr jūs tur guļat, urbinat degunus un ēdat brokastis, te ciemā iebraukuši vācu tanki un parādījušies vīri formastērpos, kas ne tuvu neatgādina Latvijas armijas kopīraitēto pikseļu rakstu. Labi, ka biju kedās un paguvu aizmukt.
Ziņojiet, kur nākas, sitiet bērnus padusē un ejiet skatīties! Kad vēl tādus ērmus redzēsiet.

Pie visiem sūdiem vēl arī rūteris mājās pateicis čau un tagad vairs tikai blisina visas savas acis. Nē, nu skaidrs, ka nav jau akna - jānopērk veikalā jauns. Tikai mulsina, ka to cenas pēkšņi trīsciparu skaitļos, jo visai droši pēdējam vairāk par diviem cipariem uz cenu zīmes nebija. Neatceros gan kādā valūtā.

Brīvdienu skrējēja piezīmes.
Līdzīgi svētdienas autobraucējiem, es esmu brīvdienu skrējējs.
Šīsdienas skaitlis ir 75,0 kg.

Mēs cienām un augstu vērtējam jūsu privātumu, tāpēc izmantojam sīkdatnes, lai jūs labāk izsekotu. Klikšķiniet uz YES!

Ak, Dievs! Kas par histēriķi un totālu topogrāfisko duru vienā personā! Kā kādam varēja ienākt prātā ar viņu taisīt kopīgus bērnus?

Kad, lasot, pārlec rindiņas, līdzīgi kā atskaņotāja adata uz skaņuplates: "Labrīt! Mani sauc Jānis un es pārstāvu uzņēmumu Labrīt! Mani sauc Jānis"

Tā diena, kad uz celiņa sastopi nevis skrējējus vai riteņbraucējus, bet slēpotāju.

Runājot par māksliniekiem, jau esmu lejuplādējis 2.9 GB, un neizskatās, ka tas kādreiz varētu beigties. Viņam pašam savu laiku nemaz nebija žēl?

Vai zinājāt, ka ir divi Avišaji Koeni?

Pēc 3 nedēļu pauzes, ahileja cīpsla likās mierā, un nu atkal varu pārvietoties ātri un ilgi. Pa divām brīvdienām 28 km. Tikai to noteikti vajadzēja darīt nedaudz lēnākā tempā.

Man ļoti nepatīk, kad ubagi un visādi palīdzības lūdzēji uz ielas vēršas pie manis. No vienas puses neērti atteikt, jo, ja nu patiešām vajag, no otras - visi tie maztalantīgie stāsti pazemo mani, jo pieļauj, ka varētu noticēt. Piemēram, vienam, kurš uz Skolas ielas vāca biļetei uz Pērnavu, nīgri atrūcu, ka pa trīs mēnešiem viņš mierīgi būtu varējis aiziet kājām. Viņš vēerīgi ieskatījās manī un pieklājīgi atvainojās.
Bet viendien atkal tā sakrita, ka bija jādodas patālākā ceļā uz kāzām. Un viss tāds uzvalkā ar kaklasaiti, kā tāds mormoņu uz ielas uzrunātājs, ierados autoostā, kur, kā gadījās, kā ne, pie manis vērsās... kā lai to politkorekti pasaka?.. čigāns, lūdzot 50 santīmus biļetei. Man, protams, prātā tūlīt atausa visi iespējamie stereotipi un Pērnavas braucējs, bet tad, labā omā būdams, un tā kā tajā dzīves posmā man tas nesagādāja itin nekādu apgrūtinājumu, aizvilku viņu līdz kasei un nopirku biļeti uz Daugavpili. Visas viņa temperamentīgās pateicības izpausmes pat nemēģināšu aprakstīt. Pie sevis tik nodomāju, tu dabūji, ko lūdzi. Vai brauksi uz Daugavpili, vai nodosi biļeti atpakal kasē, ir tikai uz tavas sirdsapziņas un tikai tava atbildība.

Tīrot džanku atstoņiku, pamanīju vienu ziņu, kas nebija no Sjang Lī Čonas ar bezgala vērtīgu pakalpojumu piedāvājumu. 4000 biļetes uz "rītdienas vakaru", kādas cenas piedāvājat?
Kā man patīk cilvēki, kuri četru tūkstošu apmeklētu pasākumu sāk plānot iepriekšējā dienā! Un nedrīkst neatzīmēt spama filtru, kurš šo klasificēja kā spamu.