Vai bijāt ievērojuši, ka kafejnīca, kurā garmatains Bārnijs savā pirmsuzvalku laikā izkaidē apmeklētājus ar dziedāšanu, ir tas pats Central Perk, tikai ar citādāk iekārtotu interjeru?

Ja nu jums ir bērni...
( ... tālāk ... )

"Var saturēt: piena, sojas, zivju, glutēna daļiņas." - Atvainojiet, bet vai jums tur manufaktūrā apkopējas štata vienība arī ir paredzēta? Un vai PVD nemaz nekontrolē?

No rīta ar klubiņa biedriem devāmies paskriet pa mežu, bet attapāmies purvā.
( ... tālāk ... )
Atpakaļceļā divi tantuki, iestiprinoties no aizdomīga paskata blašķītes, jautāja no kurienes skriedami, un, padzirdējuši apdzīvotās vietas nosaukumu, apvaicājās, vai viņas, dodoties turp, no kurienes skrienam, nonāks ciemā. Nemelojām un teicām, ka acīmredzot, ja reiz mēs te esam, taču varbūt labāk vieņām doties atpakaļ, no kurienes nākušas un kurp mēs skrienam šobrīd. Nepaklausīja. Vakarā jāpaskatās Degpunkts un jāpaseko, kā veicas glābējiem ar helokopteriem un droniem.

Parcik dziivei arii nav plot...
Nabaga Parciks! Jādzīvo bez plot.

No ārpusintetneta izklaidēm, ja nu gluži skriet nav jums padomā, varu ieteikt skrējējputnu audzētavu Mazzariņi, kas atrodas nepilnas stundas brauciena attālumā - mazliet aiz Jelgavas. Noteikti vajadzētu pacensties par pavadošo personu dabūt pašu saimnieci. Atvases, droši vien, stāsta ar ne mazāku aizrautību, taču viņa ir rigtīgs Deivids Attenboro.

Hmmm... kā tas nākas, ka tad, kad onkulis ar savu frekvenci un radiostaciju dragāja ēterā par kemtraiļiem un ko tik vēl ne, neviens nelikās ne zinis, bet tagad, kad kaut kādi anonīmi komentētāji atstāj savu vienkāršo nepaplašināto komentāru pie preses relīzēm portālos, pēkšņi visa "progresīvā cilvēce" sadevusies rokās, lai vienā nedēļā katrs savā orgānā nopublicētu ziņu, ka 5G neuzceps smadzenes?

No nevajadzīgo uzzināšanu vācelītes - Runaway Train izpilda Soul Asylum, nevis Smokey, un tā ir ierakstīta 1992., nevis 1975.

Labrāt gulētu, nevis grozītos no sāna uz sānu. Rīt... šodien būšu nekāds.

Šonedēļ noskrieti 65 km, no kā secinām, ka veselības pārbaude izturēta, un paviesošanās Alūksnes slimnīcā pēc stirnu bukiem nebija nekāds infarkts.

Ja iepriekšējā darbā kolēģi grieza uz riņķi vienus un tos pašus blūzus, tad šitie ir elektronikas fani.

Neatminos, kā tas sākās. Iespējams kaut kad bērnībā, lasot Zigmundu Skujiņu - skaidra lieta, Iļģuciems un viss no tā izrietošais... Lasot kaut ko, kai tā būtu grāmata vai ciba, galvenais, lai nebūtu vietvārdu, domās mēģinu darbības vidi iepozicionēt savā apkārtnē. Citreiz tas ar zināmu piespiešanos izdodas, biežāk ne. Vienā reizē nekādi neizdodas atrast tuvumā vulkānu, citā - trīz palmas un notriektu lidojošo šķīvīti.

Tāds jauks laiks bet Alūksnē sola apokalipsi šodien.

Pa visu garo nedēļu beidzot saņēmos un aizbraucu uz pilsētu. Lai satiktu visus, kuri bija saplānoti visai nedēļai, un parakstītu brīvlaišanas papīrus. Papīrus parakstīju, izņemot to lapu, kurā rakstīts, ka visu esmu saņēmis un esmu apmierināts ar partijas vadošo lomu un ārpolitisko kursu. Pieļauju, ka šī lapa paliks neparakstīta, jo... līdz nāve mūs šķirs.

The Guernsey Literary and Potato Peel Pie Society

Reizēm kāds ekranizē arī grāmatas, nevis tikai komiksus vai datorspēles vien.

Trešajā dienā sagaidīju telefona zvanu un lūgumu pēc konsultācijas. Pagaidām tas ir tikai kolēģis, kuram tagad būtu jāpiesedz mana pozīcija. Ceru, ka arī pārējie drīz pamanīs, ka iestājies neliels pizģec. Ļauni berzēju rokas.

Kad vējš uz brīdi pierimst, un koku galotņu šalkoņa aprimst, var sadzirdēt pūtēju orķestri. No kapiem tas nevarētu būt - pārāk tālu. Drīzāk no stadiona. Gulšņāju uz maisa ar grāmatu, ik pa brīdim iesnaužoties, un aizvien nespējot noticēt, ka nekur nav jādodas.

Atskrēju no jūras uz mājām. Un vēl mazu āķīti ap ciemu, lai sanāk pusmaratons.

Nu, lūk, pēc 51 minūtes būšu bez darba.

Rubrikā "Ko es pa šiem gadiem darbā esmu palaidis garām..."
Viena kolēģe, neiedziļināsimies detaļās, bet paģībst un nostiepjas garšļaukus. Otra, cita starpā bērna māte, apņēmīgi ņem vadības grožus savās rokās un... iesaucas: "Pasauciet kādu pieaugušo!"