22 Janvāris 2019 @ 10:32
 
Žurnālā ir atvērums ar eiroparkamenta deputātu reklāmu. Katram 3 punkti. Vaiderei tā visai konkrēti nosauktas 3 lietas, ko izdarījusi, Kariņam piesaukts augstais novērtējums starp kolēģiem un tas, ka ir vairāku likumu autors, Kalnietei un Šadurskim viens no augstākajiem panākumiem deputāta darbā bijusi pozēšana fotogrāfam kopā ar Manfrēdu Vēberu. Tas ir tas, ko viņi paši uzskatījuši par tik svarīgu, lai apmsksātu publikāciju.
 
 
16 Janvāris 2019 @ 12:05
 
Ir cilvēki, kuri ir dzimuši motivatori. Piemēram, piezvana tev tāda kundze, sak, mēs jau vispār pie jums nekad neko nepasūtam, mums ir pašiem savs sadarbības partneris, taču, diemžēl, viņiem salūzusi iekārta, tātad arī rīt pie jums 99,99% nenāksim, bet šodien mums vajadzētu šito te... steidzami... līdz plkst. 12.... nē.. lābāk līdz plkst. 11. Tā kā esiet tik laipni, pametiet visu un ķerieties klāt!
 
 
14 Janvāris 2019 @ 10:02
 
Tajā taisnajā kā gaismas stars ceļa posmā iepretīm kūdras purvā uzbūvētajam rindu, dvīņu un vienkārši māju ciematam, pamazām veidojas tāds kā melnais punkts. Iesākumā tur gadu vai pat ilgāk skatu priecēja mākslīgo ziedu pušķis un, vismaz pirmajā laikā, kapu svece burciņā, bet šodien viens bija pamanījies nolikt auto uz jumta.
 
 
11 Janvāris 2019 @ 20:14
 
Nospriedu, ka uzsildītam balzāmam būs jūtamāks terapeitiskais efekts, un brīdi apcerēju nez kā japāņi savu sakē pirms lietošanas uzvāra. Senāk, noteikti katlā uz uguns, bet tagad, droši vien, ir kāds īpaši šai vajadzībai radīts gadžets. Ar vaifaju, blūtūsu un visu citu. Bet, tā kā pa rokai nekā tāda nebija, viss tāds ģēnija iedvesmas pārņemts, nolēmu izmantot gadiem nelietoto mikreni. Tik labi kā Stīvenam Sigalam ar benzīna glāzi nesanāca, bet... arī nebija slikti.
 
 
11 Janvāris 2019 @ 07:58
 
Pastāstiet man, tikai, lūdzu, bez histēriskas bļaušanas, ja "tiesiskā veidā atņemt maksājumus atjaunojamās enerģijas ražotājiem nav iespējams, jo bla-bla-bla", tad kāpēc nepamainīt tiesisko bāzi? Nodokļus, pensijas vecumu, veselības sistēmu maina ar tādu ātrumu, ka gar acīm ņirb, un nekas. Miljons komats kaut kas pakurn, pakurn, un samierinās. Bet te "cietušie" būtu simti, varbūt pāris tūkstoši.
 
 
09 Janvāris 2019 @ 20:51
 
Kad redzi Drako Malfoju ar bārdas rugājiem un maisiņiem zem acīm, nevilšus iedomājies - labi, ka tuvumā nav spoguļa.
 
 
07 Janvāris 2019 @ 09:29
 
Pēc divām, nē, vienas brīvdienas sākusies jauna darba nedēļa. Fonā no kāda datora skan Igo balss. "Velti iztērēts laiks..."
 
 
06 Janvāris 2019 @ 10:44
 
Istabas termometrs rāda 23 grādi. Pēdējoreiz kas tāds piedzēts vasarā, kad pagalma kaķi meklēja ēnu, nevis gulšņāja uz sasilušajiem laukakmeņiem. Bet nesapriecājies par agru! Tā tikai zemā janvāra saule, kas bliež tieši logā. Visi auto uz ielas apsarmojuši vienādi balti, ej nu uzmini, kurš no tiem vakar bija sarkans, kurš melns. Un es mazliet priecājos, ka šodien nekur nav jāiet. Ne tik daudz ziemas dēļ, cik vienkārši vienu dienu gribas apstāties.
 
 
03 Janvāris 2019 @ 07:13
 
Gads vēl īsti īsti sācies, un līdz nākamajiem Ziemassvētkiem ar visu no tiem izrietošo vājprātu vēl krietns brīdis, bet man jau atkal dienas par īsu un jāapsver, vai nesākt pierakstīt, kas un kad darāms. :(
 
 
01 Janvāris 2019 @ 20:21
 
Vecajā gadā palikusi vēlēšanās iet uz darbu, apņemšanās noapaļot noskrieto kilometru skaitu līdz 1400, no jausma, kur esmu nolicis nomainīto ūdensskaitītāju verifikācijas sertifikātus un biļetes uz Muse. Pat nemēģināšu tagad atcerēties, kas tik viss vēl. Esmu kā balta lapa - saloki lidmašinu un izmet pa logu, lai lido!
 
 
31 Decembris 2018 @ 19:27
 
Pirmoreiz lietoju šādus citronus, mīkstus un tik sulīgus, ka šķīst uz visām pusēm, kad griež, un miza Pantone 123 nevis 70% Process Yellow vai pat vēl kas bālāks.
 
 
29 Decembris 2018 @ 09:41
 
Kopš astoņos pamodos, ieklausos sevī, nespēdams saprast, vai esmu saslimis, vai nē. Lai noapaļotu kilometru skaitu, vēl vajadzētu noskriet 22, un labāk to būtu darīt 2-3 dienās. Bet ja šitā, tad nesanāks. Nu i mārutks ar tiem. Neizmaksātās liberālās vērtības tā arī nedabūju, tikai solījumu, ka pēc Jaunā gada. Un atslābu. Jo tāpat neko ietekmēt nav iedpējas, tajā skaitā vakances uz svētkiem neviens neizsludina. Varbūt pēc svētkiem - ja nu kāds pārdzersies. Vai saņems bildinājumu no troņmantinieces, un nolems uz darbu vairs nenākt.
 
 
26 Decembris 2018 @ 14:20
 
Berlīnes rezidentūrai trešajā sezonā jauni izaicinājumi - zaļie cilvēciņi Igaunijā.
 
 
22 Decembris 2018 @ 22:13
 


Varētu domāt, ka uzņēmis Rodrigess vai Tarantino, bet nē.
 
 
20 Decembris 2018 @ 07:25
 
Pie rīta kafijas lasu diskusiju.
- Āāāā.
- Bēēē.
No zāles: ...
Alise Zariņa: ... (kliedz).
No zāles: ...
Alise Zariņa: ... (kliedz).
No zāles: ... (kliedz).
Alise Zariņa: ... (kliedz).
 
 
19 Decembris 2018 @ 06:36
 
Studiju laikā, ja naktī pirms eksāmena murgoju, ka izkrītu, allaž viss bija labi un dabūju 5. Ja nemurgoju, tad gadījās visādi. Es tikai ceru, ka tas turpinās, un tuvākajā laikā necietīšu nedz no kara, mēra vai ugunsgrēka, un klienti aizmirsīs, ko pasūtījuši un ceļu uz manufaktūru, kurā tiek izšķiesta dzīve.
 
 
18 Decembris 2018 @ 22:24
Graudus no pelavām  
- Mūs interesē zemākā cena.
- Varam par to parunāt pēc Jaunā gada. Šobrīd mūs itin nemaz neinteresē zemākā cena.
 
 
17 Decembris 2018 @ 22:09
 
Jāatzīst, ka man tomēr patīk pamācīt. Un ne tikai kā pareizi jādzīvo. Un, ka sistemātiskums nav mana stiprā puse. Tieši pretēji, nākamreiz mainot pasi, vajadzētu palūgt ierakstīt otru vārdu - Haoss. Nezinu, vai izvilkšu līdz pavasarim, jo izbraukt septiņos, lai pārrastos desmitos ir visai nogurdinoši. Taču par to var galvu arī nelauzīt, jo, ja nākamreiz neviens neatnāks, bodīti varēs klapēt ciet, un ciest par kaut ko c itu.
 
 
15 Decembris 2018 @ 16:40
 
Atvainojiet, bet kā var 2 nedēļās notērēt 10 GB mobilos datus? Un vienā dienā 2,35 GB? Nē, tas nav man. Ar visu navigāciju un vispār intensīvu attālinātu pakalpojumu izmantošanu, reti, kad savācu vairāk par 1 GB mēnesī.
 
 
15 Decembris 2018 @ 05:27
 
Pirmā skolasdiena. Tā vietā, lai gatavotu vismaz kaut kādu nodarbību plānu, vakarā izdzēru pusglāzi vīna un izvēlējos izgulēties. Toties jau no četriem dīdījos zem segas, prātā sacerot runu. Aplam nesakarīju, es teikšu. Man noteikti visa tāpat ir par daudz un nevajadzēja piekrist. Bet, no otras puses, vismaz kādas pārmaiņas un citas sejas. Te gan atkal mazas šaubas, vai es tik ļoti mīlu cilvēkus, jo īpaši svešus, lai ar viņiem komunicētu tik garas stundas.