tu neesi mans (aizdomīgais) tips. jā tu, tieši tu

es viņam dafiga reizes esmu teikusi: NESKRIEN PA TULPĒM
bet viņš ņem un SKRIEN PA TULPĒM tā ka šņakst
paņēmu augšā uz virtuvi, kamēr laboju pārbaudes darbus un viņš šņāc izstiepies zem galda un es varu sildīt nosalušās pēdas viņa vilniņās
+
man cēsu tirgū ir viens spots, kur kad vien uznāk vajadzība, var dabūt liepkalnu LIELO rupjmaizes kukuli par eiro

izlasiet šo sarunu, es nezinu, vai šobrīd pasaulē ir vēl kāda tik spēcīga māksliniece:
https://satori.lv/article/kitijas-intervija

Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam
Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...")
Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva

Šonakt sapnī redzēju kaut kādu pasaku pasauli - pa pusei īstu, pa pusei animācijas - kaut kas līdzīgs Avatāra pasaulei, tikai skaistāka. Es ar vēl kaut kādiem cilvēkiem braucu pa brīnumskaistu upi - ar tādu kā piecpadsmitā gadsimta koka kuģi. Upei bija tik kristālskaidrs ūdens, ka varēja redzēt tās dzelmi- baltās smiltis un akmentiņus, bet apkārt bija ļoti labi redzama ainava - kalni, meži, zaļi lauki - tajā spirgtajā zaļumā, kāds piemīt tikai maijam. . Bet tad kuģis vienā mirklī apstājās un kāda meitene - tāda kā animācijas tēls - ar tumšiem matiem, ģērbusies īsā baltā kleitiņā - pēkšņi nolēca no tā klāja un metās skriet uz upes malas pusi. Es viņai sekoju - un labi ka tā, jo paspēju saķert viņu aiz rokas. Jo izrādījās, ka kuģis ir apstājies tāpēc, ka ir iebraucis tādā kā apstāšanās vietā uz klints , bet tālāk upe pārvēršas par ūdenskritumu un krīt lejā. Un tieši tāpēc visu to apkārti var tik labi redzēt.

kādu gadu prokrastinēju un piektdien beidzot saņēmos aizvest uz eko laukumu brāļa atstātās random riepas
tā kā bija uz diskiem, bija vēl jāpiemaksā
vakarā uzzināju, ka tās riepas, ko vajadzēja nodot, joprojām nīkst šķūnī
es toties esmu nodevusi un vēl piemaksājusi, lai paņem J smarta ziemas riepas
šodien braucu uz eko laukumu gatava rāpties konteinerā, meklēt un ķeksēt ārā
bet riepas pirms stundas bija aizbraukušas uz Daibi
bļaDZ FML

Starlinks šorīt tīri OK

Taxim tipiski, tur kur var braukt 90, brauca 70, tur kur var 70 - brauc 80, kur 50 - atkal 70 :D
nāk prātā vecā anekdote a vrug tam džigit :)

Izdomāju izmantot cibu, lai piefiksētu katru dienu, ko esmu jaunu vai pirmoreiz izdarījis. Šodien pirmoreiz mūžā biju iekšā Melngalvju namā.

LaLiGaĻa.

bijām pirmajā vet vizītē vakcinēties pret leptospirozi un paņemt nexgard, esmu uz aci precīzi noteikusi svaru, 25 kg
novēroju, ka labāk par 10km pastaigām viņam patīk taisīt pagalmā haju, nesties pa riņķi šķūnim un man jāstāv pagalma vidū un jāmēģina viņu noķert
vakar mežā zalkši bija iznākuši sildīties saulē
A katru vakaru iekrīt dziļā miegā pēc 2 min "Lieti nāk"

Bet tagad ne vien pasaule ir savilkusies maziņa, bet arī valoda. Vārdi vairs nav vārdi (jo zaķi vairs nav zaķi? bet ir kaķi? saskaņā ar saeimas pieņemtajiem konstitūcijas grozījumiem)

Ā un vēl par cibas vārda maiņu jāliecina? Kāpēc es yannel apgriezu otrādi? Mani toreiz stalkoja, bet negribējās tāpēc kaut ko baigi mainīt, jo man nebija bail, tikai nepatīkami. Tas bija vienkārši tehnisks risinājums ar domu lai mani nevar sagūglēt. Vai kādam tas šķiet bērnišķīgi?

šorīt man pirmo reizi gadījās kā prikolīgajos haskiju gifos, skrējām gar lauku un pēkšņi kaut kāds susurs vai kurmis, ļoti spēcīgs rāviens sānis, un es pilnā augumā ielidoju grāvī, piezemējoties uz sejas smilgās. visi locekļi vietās, bet drusku samīzos, ka ja nu kāds redzēja un tagad nāks klāt vilkt laukā, cik neērti, bet nē. sakomponējos un skrējām tālāk.

no reklāmas: Masculine choice. Cedarwood

no KarmaSock reklāmas: Uzdāvini savam cilvēkam siltas kājas

no Vikipēdijas: "Pastāv uzskats, ka Higsa bozona mākslīga iegūšana varētu izsaukt nekontrolējamu masas pieaugšanas ķēdes reakciju un melnā cauruma izveidošanos vai tā saucamās "dīvainās matērijas" rašanos, tomēr līdz šim nekas tāds nav novērots."

mana mīļākā Karpmana trīstūra loma ir glābējs.
es tik ļoti ienīstu upurus, bet tik ļoti gribu palikt labs cilvēks, ka manas saprāts ir izrēķinājis, ka efektīvākais veids, kā iznīcināt upuri pēc būtības ir viņu izglābt.
tas, diemžēl atrisina tikai manu velmi būt labai, bet trīsturis turpina darboties vēl vairāk atstājot upuri upurī, atņemot viņam rīcības brīvību.
ĻOTI, ĻOTI NO VISAS SIRDS ATVAINOJOS UN LŪDZU PIEDOŠANU SEV UN VISIEM JEBKAD IESAISTĪTAJIEM.

Varbūt kadam plauktā šī put:

Māršala B. Rozenberga grāmata "Nevardarbīga komunikācija: dzīves valoda" (Nonviolent Communication jeb NVC) ir viena no ietekmīgākajām grāmatām par empātiju un konfliktu risināšanu. Tās pamatā ir ideja, ka cilvēki pēc dabas ir līdzjūtīgi, bet mūsu valoda un domāšanas veidi bieži kļūst "vardarbīgi" (vērtējoši, kritizējoši un pieprasoši).

Šeit ir īss kopsavilkums par NVC četru soļu modeli, kas palīdz veidot veselīgas attiecības:

1. Novērojums (Observation)
Tā vietā, lai vērtētu vai kritizētu ("Tu vienmēr kavē!"), mēs aprakstām konkrētus faktus: "Es redzu, ka tu atnāci 20 minūtes vēlāk, nekā mēs sarunājām." Mērķis ir runāt kā videokamerai – bez interpretācijām.

2. Sajūtas (Feelings)
Mēs uzņemamies atbildību par savām emocijām un skaidri tās nosaucam: "Es jūtos sarūgtināts" vai "Es jūtos vientuļi". Svarīgi nejaukt sajūtas ar domām (piemēram, "Es jūtos ignorēts" nav sajūta, bet gan interpretācija par otra rīcību).

3. Vajadzības (Needs)
Sajūtas ir signāls par mūsu vajadzībām. NVC māca, ka visiem cilvēkiem ir universālas vajadzības (drošība, sapratne, cieņa, atpūta). Mēs savienojam sajūtu ar vajadzību: "Es jūtos sarūgtināts, jo man ir svarīga precizitāte un cieņa pret manu laiku."

4. Lūgums (Request)
Mēs formulējam skaidru, pozitīvu un konkrētu lūgumu (nevis pavēli): "Vai tu būtu ar mieru nākamreiz man piezvanīt, ja redzi, ka kavēsies?" Lūgumam jābūt tādam, uz kuru otrs drīkst pateikt arī "nē".

Galvenās atziņas:
Empātija pret sevi un citiem: NVC palīdz vispirms saprast savas vajadzības un tad mēģināt sadzirdēt, kādas vajadzības slēpjas aiz otra cilvēka "uzbrukuma" vai dusmām.

Vainošanas aizstāšana: Tā vietā, lai meklētu, "kurš ir vainīgs", mēs meklējam, "kā mēs varam padarīt dzīvi skaistāku".

Dzīve ārpus "pareizā" un "nepareizā": Rozenbergs aicina iziet no vērtēšanas rāmjiem, kas rada konfliktus, un tā vietā fokusēties uz dzīvu saikni starp cilvēkiem.

Šī grāmata ir kā "valodas rokasgrāmata", kas māca runāt no sirds, paliekot godīgam, bet neaizskarot otru.

ilgu laiku dzīvoju ar pārliecību, ka skaļākas latvijas feminisetes nav īstas feministes (un tāpec viss feminisms ir sū), jo viņas uztur vīrs un tad jau ir viegli rakstīt zinātniskos darbus. vai arī cita sistēmiski pārgulēja vai centās pārgulēt ar savu draudzeņu partneriem.
galu galā saprotu cik ļoti tas trigerēja manis pašas ēnas un cik daudz labāk paliek pieņemot tās. atļaut sev un NENOSOSDĪT CITAS par to ko sev neļauju, bet gribētu piedzīvot. mums katrai ir savs ceļš kā atrast un pazaudēt, un atkal atrast sevi.
paldies Zarinai Bibergain
https://www.instagram.com/zarinabibergan/
par feminisma reabilitēšanu manā apziņā.

nu vismaz Vijas Vētras gadījumā varēja pieļaut "drīzu atgriešanos", nevis "gaišu ceļu mūžībā"

ALEKSANDRS ČATS