jumis ir tāds bloototh logo bez līnijas vidū

Man ļoti patīk Klaipēdas "Kalendārs".
Elmāram ir izdevies kaut kā ļoti labi uzlikt grāmatas sajūtu uz skatuves. Ne burtiski. Grāmata ir īsta un ar mīlestību. Un izrāde arī. Kalnozols vakar esot bijis laimīgs.

Reinis ar Niku arī baigi izteiksmīgi sataisīja.
Un Džiugas, aktieris, kurš spēlē Oskaru, tiešām lielisks.

Poll #21709 poke
Open to: All, results viewable to: All

Kurš ir tavs mīļākais pokemons?

Iedomājos, cik gan skaists dzīvoklis šis kādreiz ir bijis.
https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/flats/riga/kengarags/bedlfc.html

Pamodos Klaipēdas teātrī.
Dienas vidū biju Liepājas teātrī uz maketa nodošanu.
Vakarā Nacionālajā uz "Sālsvārnas" soundčeku.

vakar īsti pa galvu iesita vīra teiktais, ka pasaulē vairs nav neviena labā,
nav nevienas labas lielvaras.

londona ir mainījusies, tā vairs nav britiski uzpūtīga, tā ir jauka, diezgan piezemēta, ārkārtīgi pacietīga un sirsnīga. īstus britus tā arī nesatikām.
no otras puses - londona ir mainījusies, tā ir nolaista, nemīlīga, nesakopta.

no trešās puses, londonā muzeji VISPĀR nav mainījušies. tas nav īsti uz labu, bet nu ko par to.

redzējām ļoti daudz, man ļoti patika, nogurām arī (drusku par vēsu, lai būtu pavisam omulīgi ārā).

Sāku domāt, vai tas Power BI nav kaut kas līdzīgs Business Object Desktop Intelligence? Kādreiz es biju uz ļoti labu ievadkursu par šo, kur man viss pielēca un es visu sapratu, viņš pat sāka dot kaut kādus sarežģītākus uzdevumus, kurus viņš parasti pirmajā daļā nedodot.

Bet otrā daļa bija īsta bēdu leja. Pasniedzējs bija tas pats, tikai kursi norisinājās citā vietā - mūsu iestādē, kur datoru mācību klase ir tik liela un ekrāns tik tālu no pirmās rindas, cik iepriekšējā kursā tālu bija pati pēdējā solu rinda. :( Es tur neko lāga neredzēju, tāpēc man no tiem kursiem bija maza jēga.

Un tad man bija kursi tajā pašā datorklasē arī par Power BI. Es sēdēju vietā, kas bija vistuvāk ekrānam. It kā bija ok, bet pasniedzēja nebija tāda pati foršākā. Un atkal - viss bija tālu. Tad vēlāk izrādījās, ka mēs kaut ko nevaram izdarīt, jo mums nav tā advancētākā versija. Palika tāda drusku ne pārāk laba sajūta.

Man kursiem ir ļoti svarīgas divas lietas - lai ir labs pasniedzējs, kurš pats saprot un māk pastāstīt (līdz šim man vislabākā pieredze ir bijusi ar Baltijas datoru akadēmijas kursiem). Otra lieta - lai es redzu, ko tur rāda priekšā. Lai attēls ir pietiekoši liels.
Bet vispār jau ļoti labas mācības var noorganizēt arī tiešsaistē - atceros, ka excel pamatus (kaut ko jau es biju mācījusies universitātē, bet jau biju aizmirsusi) es tā īsti apguvu tiešsaitē kaut kādā vietnē LIIS. Tas cilvēks, kas bija tos taisījis, tam bija talants, jo tās fīčas es joprojām atceros.

Nu, ko, dārgie draugi, priecīgu Jums visiem Valentīna dienu!

Sonnet 104: To me, fair friend, you never can be old

By William Shakespeare

To me, fair friend, you never can be old,
For as you were when first your eye I eyed,
Such seems your beauty still. Three winters cold
Have from the forests shook three summers’ pride,
Three beauteous springs to yellow autumn turned
In process of the seasons have I seen,
Three April perfumes in three hot Junes burned,
Since first I saw you fresh, which yet are green.
Ah, yet doth beauty, like a dial-hand,
Steal from his figure, and no pace perceived;
So your sweet hue, which methinks still doth stand,
Hath motion, and mine eye may be deceived:
For fear of which, hear this, thou age unbred:
Ere you were born was beauty’s summer dead.

Fun fact: pastāv diezgan valīda teorija, ka čalītis, kuram šis dzejolis veltīts, ļubestības sākumā ir bijis astoņpadsmitgadīgs, un, kā redzam, dzejolis runā par apmēram trīs gadu periodu.

Šobrīd ar Lauvu skatāmies tiešām foršu anime par futbolu, "BlueLock", un cita starpa tur tiek pieminēts, ka pēc iesistiem vārtiem spēlētājs nereti ir tā safārejies ("pumped"), ka nevar pa nakti gulēt. Šonakt man varētu būt līdzīgi. Esmu novadījusi savu pasākumiņu, viss izdevās, un cilvēkiem patika. Vāāāārti!
( ... tālāk ... )

Sestdien jābrauc uz bērēm. Nomirusi tante - māsīcas mamma. :(
Lai Dievs dod pārdzīvot šo gadu.

... Reiz Meksikā kādā bārā satikās Tarantīno, Rodrigess un Almadovars. Viņi ilgi dzēra, un kādā brīdī starp krēslu un rītausmu viens no viņiem (neviens neatzīstas - kurš) teica - Veči, kā jūs domājat, ja visas mūsu klišejas samiksētu virtuves kombainā un uztaisītu mūziklu (gribētos jau kā "Čikāgu", bet tik stilīgi nesanāks), vai tauta pavilktos?

Viņi piedzērās un aizmirsa, ko runājuši. Bet Odijārs, kurš tikām sēdēja pie blakus galdiņa, bija jau pierakstījis.

nesu zobos vīnogas uz izlietni

Mazliet ieskicēju, kādas drēbes man bērnībā gādāja miesīgais tēvs, J novērtēja, ka 90. esmu bijusi stilīgs džeks.

- Mammu, es atradu visus lācīšus, kas lido pa labi un pa kreisi.
- Mammu, kāpēc tu man apgriezi nagus? Es vairs nevaru izurbināt degunu!!
- Mammu, vai tu piedalīsies konkursā, kur tas, kuram ir skaistākās lietas un mazāk netīrumu, uzvar?

cik tālu attiecas uz FB storijiem, es zinu, kas vismaz viens "like" man VIENMĒR ir garantēts no bijušās skolas dežurtantes baibiņas, kura vairs nestrādā, jo toreizējais skolas huļigāns ilmārs viņai nodrošināja pavisam īstu infarktu un viņa tagad pārvietojas ar spieķīti. bieži vien tas ir arī vienīgais laiks vai otrs (pirmais - no tēva brālēna - vienotības politiķa, wasted on me tbh, es tāpat nekad par viņu nebalsoju) un tas savā ziņā ļoti palīdz nepalikt iedomīgai

Rīt gaidāms augstākais atmosfēras spiediens pēdējos desmit gados. Būs jāpieskata, kādus dančus rīkos mans asinsspiediens.

Ko es šodien pierakstīju 10.klases skolēnu prezentācijām gadījumam, ja nu man kādreiz būs suns vai vajadzēs komandas nosaukumu prāta spēlēm vai paroli:
-ugunsspalvainais uraka
-nenāvējošais vērsis
-urubambu
-Jukatamas melnais gaudotājs

teicami par "likteņa ironiju", un vispār lieliska ideja esošam un pamatīgi slavenam krievu kinorežisoram preparēt klasiku no sava skata punkta

varbūt jums ir arī kāda lieliska idejai Londonai?
braucam ar visiem mazajiem susļikiem uz 6 dienām (viena diena Harijā Poterā), esmu jau nobukojusi national gallery, natural history museum un tate.
gribētos pavazāties pa šarmantām ieliņām, svētdienas tirdziņiem, braukt ar autobusu, pastaigāt pa krastmalu.

Mājās pazudis cukurtrauks. No rīta vēl bija, tagad vairs nav. Kā gaisā izkūpējis. Ar visu karoti, vāciņu un cukuru. Pagaidām cukuru sabēru kastītē, kas paredzēta vates kociņiem.
Esmu atsākusi rēķināt procentus. Gan X procentus no skaitļa, gan veselus skaitļus no X procentiem. Pēc turpat divu nedēļu izvairīšanās. Līdz šim es turējos kā vīrs un skaidroju, ka 6. klasi jau vienreiz emu pabeigusi, atgriezties tur netaisos, vēl vairāk - neko neatceros, viss ir pārāk sarežģīts un par skolotāju arī nestrādāju. Bet šodien pat es sapratu, kas jādara. Pat Lauvu man vēl 100% pārliecības nav.
Ļoti nāk miegs. Biju cerējusi šodien aizmukt no darba un pasnaust diendusu, bet bija nenormāli daudz darba.
Un rīt jāceļas sešos, jo Lauvam no rīta konsultācija matemātikā, uz kuru viņu pieteicu jau vakar, kad viņš kārtējo reizi diedelēja, ka viņam vajagot palīdzību ar procentiem.
- Nu, re - es pašapmierināti teicu. - Es tev palīdzēju. Pierakstīju tevi uz konsultāciju!
Pieļauju , ka šis man joks ierindosies, Lauvasprāt, nesmieklīgāko joku topā. Rīt, kad man būs jāceļas kopā ar viņu, man droši vien liksies tieši tāpat.
Bet nu kopējiem pūliņiem Lauvas sekmībai eksaktajās zinātnēs vajadzētu celties.

miega hiēna