tā. beidzot esmu sastādījis tulpes un krokusus. gribēju iestādīt jau septembrī, bet tikai tagad saņēmos. nu un kamēr esmu uz stādīšanas viļņa, tad pie vienām sāpēm arī sastādīju sīksīpoliņus lociņiem. tagad domāju, ko vēl iestādīt vai iesēt, kamēr man vēl nagi niez pa zemi bakstīties...

to man tikai vēl vajadzēja - paskatīties, kas šajā dienā (vakardienā) bija ierakstīts cibā pirms divdesmit (!!!) gadiem: http://klab.lv/users/dienasgramata/2006/02/11/

LASI.LV Rīgas satiksme paaugstina pieļaujamo reibuma pakāpi šoferiem līdz 0,5 promillēm. Kāds uzņēmuma darbinieks paudis, ka prasību mīkstināšana notikusi šoferu trūkuma dēļ.

šodien pirmoreiz dzīvē apmeklēju narkologu (darbam nepieciešams)
man agrāk likās, ka narkologs pats ir kaut kāds narkomāns
bet nē, tāds solīds kungs ap gadiem 50
teicams uzvalka ansamblis
nezkāpēc manī tas izraisīja vēl lielākas aizdomas

Meklēju vikipēdijā, kas tāds rakstnieks Džims Kjelgārds un kā rakstās viņa uzvārds. Pirmais, ko ieraudzīju:
"Jim's father, Carroll W. Kjelgaard, was a physician, happily married with five sons and one daughter. Kjelgaard was the fourth oldest. He and his siblings lived on a seven hundred and fifty acre farm in the Allegheny Mountains of Pennsylvania during his childhood. It was the outdoors which provided a playground for all the children." Sāku domāt, kam ar tevi jānotiek, lai tavā vikipēdijas šķirklī būtu rakstīts, ka tavs tēvs ir bijis laimīgi precējies. Džims Kjelgārds ir sarakstījis vairāk kā 40 romānu pusaudžiem. Pārsvarā - par suņiem un meža zvēriem. Un tad pēkšņi:
"After suffering for several years from chronic pain and depression in 1959 Kjelgaard committed suicide at the age of 48."
Te vienīgā zināmā viņa fotogrāfija:

februāris ir vinegreta mēnesis

pagājušā nedēļā pagatavoju 4 karijus, aprēķināju, ka esmu nolocījusi vismaz 1,5 kg sīpolu, 4 lielas ķiploku galviņas, tuvu pie kg ingvera, nemaz neskaitot visādas sīkākas vienības in chili, kardamona etc. UDHT veiksmīgi nodrošina, ka šādi varēs turpināt un neapnikt vēl visu februāri. Pienāca bildes ar voljēra gatavajiem rāmjiem.

Nupat kolēģe atnāca uz darbu - galīgi ne savā balsī runā. Iedevu viņai Additiva karsto dzērienu.
Kad piezvanīju mammai, viņai arī bija galīgi balss ciet, tad es liku viņai manā klātbūtnē uztaisīt to karsto dzērienu un izdzert. Izdzēra un kad zvanīju vakar, teica, ka jūtoties labāk.

Neslimojiet, mīļie. Es pati arī iedzeršu to karsto dzērienu, jo negribu no tās kolēģes saķert neko.

Kā es šodien vēl prokrastinēju - skatījos video no čenelinga projekta Kasiopeja (es ar to nelielos, tāpēc pastāstu tikai Cibā)

Что бы там не происходило на острове Эпштеина, я считаю что ему можно многое простить за теорию относительности.

Vakar Īstajam Vecim bija laiks ar mums ņemties un viņš man stāstīja un rādīja, kā pareizi kauties ar suni un nostiprināt manu dominanci.
Man tas ir kaut kas pilnīgi no Kosmosa, dominance? kaušanās? Man attiecības vienmēr ir bijušas kaut kas par sadarbību, līdzsvaru, ja ne piekāpšanos un pleasing.
Visa šī ņemšanās sāk manī modināt kādu vienmēr gulējušu zvēru un tam zvēram ir uguntiņa acīs un ilknīši un asi nadziņi un viņš māk rūkt, ja kāds taisās kāpt uz ķepiņas ar tiem asajiem nadziņiem.

"Aizmirstās filmiņas" no 2024. gada vasaras, jūnija beigas.
Gulf of Riga Regatta 2024 buru jahtu parāde Daugavā.
( ... )

"Aizmirstās filmiņas" no 2024. gada pavasara, maija vidus.
Codes ozols, Zemgales plašā lauku ainava, kuru drīzumā mainīs gārāmejošās RB trases būvlaukums.
( ... )

piecgadnieks katla vāciņu sauc par popkorna jumtiņu

"Aizmirstās filmiņas" no 2024. gada pavasara, aprīļa beigas.
Lielais Ķemeru tīrelis.
( ... )

Šodien Kajs izrāvās no pavadas tieši Īstā Veča acu priekšā, bet pirmo reizi nevis vienkārši adios, bet pats atskrēja atpakaļ, lēni bridām cauri piesnigušam mežam, atradām vairākas stirnu guļvietas, pēdas. Ir aizraujoši skatīties, cik ļoti viņu interesē VISS un cik ļoti viņš grib notikt un būt

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

Novakare Daugavgrīvā.
( ... )

- Vai tu esi atradis Jēzu?
- Jūs atkal viņu pazaudējāt? Jums jāsāk lietot lielākas naglas.

Starp citu, Elizabetes un mana jaunākā popmūzika:

https://www.youtube.com/watch?v=YZGd6P6gfHA
https://open.spotify.com/track/2yzGdZUluJzwc3ytXhLVkT?si=53e98d47dbd74f63

ja uz nakti velk 2 bikses, 2 džemperus un guļ zem 3 segām, nav īsti par ko sūdzēties
lasīju, ka Sibīrijas haskijus sākotnēji turēja ne tikai vilkšanai, bet arī sieviešu un bērnu guļvietu apsildīšanai un apsveicu sevi ar domu gaitu

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."

Vakar uz astoņiem vakarā braucu pakaļ meitai uz centru. Virs Rīgas modās milzīgs Šlopsetrklopstera apkosts mēness. Es pie stūres, uz Vanšu tilta auto kustība nepielūdzami plūst visātrākā atļautā ātrumā. Logs manam auto arī netīrs, ātrumkārba manuālā. Bolos un skumstu, ka neiemūžināšu lielo milzi. Nē, nu ko tur liegties. Mēģināju jau, bet sanāca vien tāla nojausma zilā vakarā. Piedevām vēl izskatās, ka kamera dikti pillā bijusi. Bet ir arī otra neizprotamā bēda. Pat tajās reizēs, kad redzu milzi ne pie stūres, ne aiz auto loga un varu nobildēt - bildē viņš nemaz nav milzu. Nu kas tā ir par netaisnību? Es taču redzu, ka viņš ir milzis apkostais. Bet bildēs iznāk tāds pats mazs pidriķis, kā neparasti augstu iekārusies padomju laika pretīgi dzeltenā ielas spuldze.
Uzrakstīju Deinatam īsziņu, ka ļoti ceru, ka viņš ar savu kameru un māku iemūžinās man nenoķeramo dabas parādību. Cerībai taču jābūt.

LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%