29 Augusts 2026 @ 16:56
 
kopš guļu uz grīdas, pagaisušas muguras sāpes un rīta stīvums
Dzintara oranžās vilniņas tagad priecē paijātājus aizsaulē, Jūlis atgūstas no 6 gadus ilgajām naida attiecībām
ap Jāņiem IG DM piesitās muskuļpuisis no rajona un izdarīja vienu labu lietu - ierādīja Asian market, kur var dabūt pirmklasīgu lime pickle un vairs nav jāsmuglē no Madrides starp maizītēm
saņēmos mamogrāfijai, o jezu, kā lai šo pieredzi vispār apraksta..?!
 
 
29 Augusts 2026 @ 12:13
Kā kuģi nosauksi, tā tas peldēs*  
Mēs esam prokrastiNācija. Izlasīju te: Prokrastinācija un radīšana | Manifests

Neesmu sajūsmā par Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju, lai cik glīti un rūpīgi realizēta, taču vienalga atsit antikvariātu vai krāmu tirgu. Un kāpēc tieši šīe 99 vai cik nu tur ģēniji? Tur ir atzīmēti visādi prokrastinējoši shujiņpeteri, bet kādai Ārijas Elksnes brošiņai vietas nepietika. (Un nē, Elksne nav mana mīļākā dzejniece, taču tajā sarakstā ir pārāk daudz vīriešu!)

*Vispār kuģi nepeld, peld tikai sūdi. Kuģi iet, kuģi kuģo.
Tags:
 
 
25 Augusts 2026 @ 22:29
 
Meklēju Amazonā grāmatas, ko “Perfektajās dienās” lasa Hirajama: Viljamu Folkneru, Aju Kodu, Patrīciju Haismitu… un nākamais, ko man piedāvā iegādāties, ir multifunkcionāla birste tualetes poda tīrīšanai
 
 
24 Augusts 2026 @ 11:57
 
Brālis atsūtīja video, kurā redzams, ka nogāzies koks sadragājis kapsētas vārtus. Tajos kapos mūsu vecvectēvs un vecvecmamma, tie atrodas tieši blakus mūsu mammai ar māsu kopīpašumā piederošajai zemei un mežam.
 
 
24 Augusts 2026 @ 09:56
Augusts: Osedžas...  
ak nē, pielijusī Latvijas zeme.
Trīs atzīmēšanas vērtas augusta lietas:
1) vētra, 24 stundas bez elektrības un interneta, nekas traks, pateicoties tai, pabeidzu lasīt Sarmītes Trūpas "Melno stārķi", kas kļūst par:
2) otro svarīgo augusta lietu — riebumu pret Latgales vīriešiem mazā melnā grāmatiņa var spēcīgi pastiprināt (lai gan — kur nu vēl vairāk!), žēlumu un šausmas par Latgales sieviešu likteņiem arī.
3) vēl īsti neattapusies no "Melnā stārķa" iespaidiem, šorīt pamanīju kroders.lv recenziju par Imanta Strada haltūrizrādi —
Marks Usāns | "Kāzas Latgalē” ar scenāriju no Krievijas un Ukrainas TV šoviem.

(Pie 3. punkta varētu ielikt facepalm gifiņu, taču slinkums. Paskat', kas par iekšām! Čiepj un nekaunās.)
Tags:
 
 
22 Augusts 2026 @ 18:10
 
No reklāmām internetā:
“Hästens gulta atvērs tev acis”
“Laipni lūgti bio atkritumu pārstrādāšanas nākotnē”
 
 
19 Augusts 2026 @ 17:11
 
no noklausītas sarunas aptiekā:

"Es tikai tāpat ienācu. Man neko nevajag."
 
 
19 Augusts 2026 @ 00:38
 
no sarunas ar ChatGPT:

(es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt)

- Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt?

- Es nezināju. 😄
Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju
 
 
16 Augusts 2026 @ 20:02
turpinot par basketu  
visus ar u-16 eiropas zeltu
bendžamins jānis beruē būs nākamais dievzemītes vienradzis un nīlzirgs
uz priekšu, čuvak
protams, ka ir nedaudz priekšlaicīgi likt tādas cerības uz jauno 15-gadīgo paaudzi, taču būsim godīgi - tādas mums vēl nav bijis, tikai atsevišķi spēlētāji
 
 
16 Augusts 2026 @ 12:49
īsi par mākslu un sūdu  
RL: Vai tomēr ir kāda atšķirība? Kā būtu, ja es visu jūsu mākslu raksturotu kā sūdu, jo kakāšana daudz
neatšķiras no mākslas radīšanas?
Henesijs: Es domāju, ka kakāšana ir radošs darbs. Tomēr vienkārši apsēsties un pakakāt nav gluži tas
pats, kas ieiet studijā un strādāt pie kaut kā, jo šo darbību pamatā ir dažādi nolūki...
RL: Jūs domājat, ka otrā ir sarežģītāka?
Henesijs: Jā, un tās pamatā ir arī nodoms kaut ko radīt. Bet man liekas ļoti jautri kakāšanu uzskatīt
par mākslu. Jo tas ir kaut kas, ko es izgatavoju ar savu ķermeni, jo esmu ēdis konkrētas lietas –
savukārt, ēdot kaut ko citu, sanāks cits rezultāts, un tad vēl tādi faktori kā miegs, alkohola patēriņš
salīdzinot ar izdzerto ūdens daudzumu iepriekšējā vakarā.
RL: Un padomājiet, kādu ietekmi visi šie faktori atstāj uz mākslas darba radīšanu...
Henesijs: Jā. Īstenībā tas, vai esmu labi pakakājis, ietekmē arī manu dejošanu, tāpēc mana kakāšana
un māksla diezgan cieši saistītas.
RL: Ja, skatoties uz tikko izkakātu sūdu, kāds teiktu – nu, tas ir mākslas darbs, bet, skatoties uz jūsu
darbu, kāds teiktu – tas ir sūds. Kā jūs salīdzinātu šos abus izteikumus?
Henesijs: Ja viņi manu mākslu salīdzinātu ar sūdu tādā pašā veidā, kā viņi sūdu salīdzina ar mākslu, es
domāju, ka tas būtu ļoti forši. Viņi skatās uz manu mākslas darbu un saka: tu apēdi visas šīs lietas un
tas ir tas, kas no tevis iznāca laukā. Tās ir tavas gremošanas sistēmas radītās kakas. Līdzīgi kā reizēm
sanāk ļoti ātri radīt kādu mākslas darbu, un tad tu saki – es to burtiski izvēmu no sevis.