KC

Šķiet, ka vēl pavisam nesen tika apspriests jautājums: vai google mūs padara stulbākus? Tagad laikam ļoti bieži līdzīgā veidā tiek vaicāts par MI. Tādos brīžos mierinājumu var atrast tik senā tehnoloģijā, kā grāmata. Tā nomierina ne tikai ar savu lineāro stabilitāti.

“Man patīk papīra čaukstoņa starp pirkstiem. Rakstu zīmes līdzās pirkstu rakstam. Grāmatas cilvēkiem dāvā klusumu, pat ja tās runā ļoti skaļi.”

Nnedi Okorafora

salūzt pār dzidrā ūdens mutuli
Pavasarīgs saules stars
jaunais Nazītis ir sajutis
Kā viņa mīkstajā gaišajā
Visneaizsargātākajā vietā
Ir iedzēlies mednieka instinkts

Viņš kā dusmīga bulta
Dzenās un šaudās, meklēdams,
Dzenās un šaudās, medīdams
No malas tik naiva nopietnība
Acīs ir redzama tikai vienubrīd dzīvē

Zaļais Nazītis ir atradis kādu.
Mazā Raudiņa piemigusi
Savas actiņas Sārtās
Vieglā un maigā dejā
Turās pret straumi
Un sildās patīkami pavasarīgi lauztajā
Saulītes starā

Tikko vēl pirms divām nedēļām
viņi visi bija mazi
Nevienam nebija zobi
Un viss bija labi

Viņi peldēja kopā un tvarstīja vaboles
Slēpās starp garajiem
Ūdensrožu zariem
Ķircinājās un smējās visi kopā
Pie bedrītes malas
Tur bija Asarītis, Sapals, Vimba un viņa —
Raudiņa, un, protams, visskaistākais,
Smaragdzaļais Nazītis

Kas šaudījās visātrāk par visiem
Un viņš arī labrāt to izrādīja
Un viņš noķēra visvairāk vaboles
Un auga arī viņš visātrāk no visiem
Vienmēr padalījās ar savām vabolēm,
Bet tikai ar viņu — ar Raudiņu
Skaistākajām sārtajām acīm

Tas viņai lika sajust ko siltu
Dziļi sevī iekšā
Kaut kur pie gaisa pūšļiem

Un tagad pēc tumšās
garās un aukstās ziemas
Viņi nebija tikušies vēl
Viņa sildījās saulītē un sapņaini tēloja
Savā galviņā, kā varētu viņi abi
Ar sakļautiem sāniem te sildīties labi

Šis iztēles auglis likās tik salds
Ka uz mirkli šķita saosts ir viņas draugs
Viņa pavēra acis, lai paskatītos,
Vai tiešām viņš nepeld kaut kur tepat
Jo vienmēr viņam patika
Pielavīties nemanītam un
Draudzīgi iebakstīt pie žaunas

Un jā — patiesi te viņš bija
Bet acīs savāds un neparasts skats
Viņš milzīgā ātrumā nesās viņai klāt
Izskatījās, ka viņš netaisās stāt

“Čau, Nazī…” viņa iesāka teikt
Bet sveiciena beigas iztecēja
Kopā ar asinīm siltajā straumē

Nazītis ar precīzu, ķirurģisku tvērienu
Pārplēsa jaunajai treknajai Raudiņai rīkli
Un pirmais medījums bij viņam spurā

Un gardi mielodamies viņš pie sevis sprieda
Šīs zivtiņas ķert pat šķiet vieglāk vēl kā vaboles

"Slowbleed
I see me turn the faintest blue
So sweet to see
You'll come and soothe it all away"

I came
I saw
I praise the Lord
I break the law

A$AP Rocky - Praise The Lord (Da Shine) (Official Video) ft. Skepta

ASAP Rocky ir visinteliģentākais reperis, ko esmu dzirdējis. Un beat arī iespaidīgi, perfekta humora izjūta.
Rammstein šodien vairs nevelk.

https://www.youtube.com/watch?v=Kbj2Zss-5GY

Visā šajā mani aizkustina Praise the Lord

tādiem muļķiem, kas tukši muld par Dievu, nekad nesasniegt to, ko ASAP Rocky dara ar mūziku

"Never underestimate how crafty JK Rowling really is. She managed to shift all the way from progressive liberal to right wing fascist without changing a single one of her political views."

Pamanīju, ka BBC uzrakstījis par to, ka medmāsu tomēr neatlaidīs no darba, jo viņa lietoja 'nepareizos' vietniekvārdus.

https://www.bbc.co.uk/news/articles/ce9y1xvpel7o

Kas man iedūrās acīs - šeit runa ir par tiesātu pedofilu, bet BBC nevienā vietā to nepiemin. Vai jūs varat iedomāties ziņu dienestu, kas kaut kā ignorē faktu, ka rakstā minētais cilvēks ir pastrādājis šādu noziegumu? Nav svarīgi? Vai nav svarīgi tad, ja tev ir 'trans identitāte' vai drīzāk - tas nav svarīgi BBC - balansētākās un uzticamākās ziņas pasaulē.

Ir diezgan liela atškirība vai tiek sacīti fakti - *medmāsu vēlējās atlaist no darba, jo viņa par pedofīliju tiesātu vīrieti, kurš sevi uzskata par sievieti, neuzrunāja viņa izvēlētajos vietniekvārdos*

vai arī tiek sacīti faktoīdi - *medmāsu vēlējās atlaist no darba, jo viņa nepareizi uzrunāja trans-sievieti*

Granulu deficīts.

kein Alkohol, kein Nikotin
explosiv wie Kerosin. cocaine with heroin.
BENZIN

es miršu bet Rammstein

Slidojot prātplūsmas stāvoklis iestājas dabiski

Gunta var iznīcināt jebkuru, bet kārtējo reizi pierādīja sevi. Nav uzticamāka cilvēka pasaulē. Arī šodien, man daudz kas kaitināja viņā, bet praksē viņa pierāda nenormālu, stabilu muguru. Tā kā esam mīļi joprojām, kaut attāli, es neraudāju viņai uz pleca. Ļoti atturīgs. Mums to nevajag. Tāpat mīlestība ir jūtama.

I am not sūda gang, but i live like criminal. i liked song, riding home with 2g amphetamine over Daugava, speeding with taxi. I envying my life. All good people came today on mom funeral was awesome I barely hanged on. I was off, and still knew, its only day i must be at 100% on. It can compare only to my child birth. At son birth I was in deep hangover, and woke after Gunta call "I am going at birth". I jumped on legs immediatelly. I am here. Waited hours. Met Jāzeps, with silent tears in my eyes.

/Paul van Dyk feat. Rea Garvey - Let Go/

Man ir tik sūdīgi, ka kamēr Gunta aizgāja maksāt par bēru mielastu, es 3x pievēmu grīdu kafe. Atnāca "vai, škidrums!" Es teicu tas ir vīns [noklusējot, ka izvemts]. Bet nu nē – mēs nekad nemelojam ar Guntu. Jā, es 3x vēmu konkrēti uz grīdas. Gunta "o šit!"
Man jau palika slikti bērēs. N-redbull+mājas alko. Es gulēju tikai stundu šonakt.
Visas bēres nenovilku saulesbrilles. Manas acis nevienam, dēļ cieņas, nav rādāmas.

Bija ļoti auksti. Es knapā jaciņā. Man reāli nesalst. Un tad, kad jau 2h ārā, es jutu pizģec – joprojām nesalst, bet es tūlīt nogāzīšos oktobra apģērbā. Es nepārģērbjos. Esmu online pie datora, eju ārā -10, vai eju gulēt zem segas.
Esmu reāls kaķis, kažoks man ir viens, visam laikam

Lasu viena cibiņa ierakstu. Tur, aprakstot līdzcilvēkus, minēti šādi apzīmējumi: maitu bars, lopi, īblis, dārzeņu bars, zombiju bars.

Man nav pilnīgi nekas pret šādu izrunāšanos, jo nav ko turēt sevī un cilvēki citreiz var būt nudien kaitinoši.

Tai pat laikā iepriekšējā ieraksta diskusijā tas pats cibiņš rakstīja, ka pēc psihodēliskās pieredzes ar sevi divus gadus esot strādājis un ieguvums ir "bagātināta dzīves pieredze, kas nogludināja manus ērkšķus, esmu iejūtīgāks un saprotošāks." Komplektā ar ierakstu par dārzeņiem un zombijiem tas izskatās komiski, ja šis nozīmē iejūtīgāks un saprotošāks, tad bail pat iztēloties kā bija pirms tam.

kā normāli pārtulkot "what the fuck"

Biju jau aizmirsusi, cik sarežģīti var pateikt pulksteņa laiku dažās valodās, piemēram, čehu. Ceturkšņus vēl saprotu, bet, ja vēl kaut kas no tiem jāatskaita vai jāpieskaita, tas taču prasa prāta piepūli, lai gan dzimtajā valodā droši vien tas ir tikpat automātiski, kā pakustināt roku.

„Lūdzu nerunājiet ar mani ceturkšņos!”
"Tā ir mana automātiskā aizsargreakcija, dzirdot, kā čehi jau atkal virpina savas vājprāta garās pulksteņa laika konstrukcijas agri no rīta.
Piemēram, plkst. 9.40 čehiem ir bez piecām minūtēm trīs ceturkšņi pirms desmitiem (bez pět minut tři čtvrtě na deset)."

https://www.instagram.com/manacehija

stāstu gpt:

tas bija ebreju muzejs. man bija jāieprogrammē planšetes rādīt briesmīgu filmu par ebreju holokaustu LV. es tur biju izlaidies uz paklāja, uz grīdas un nedaudz pārprogrammēju jau mājās salikto. bērns arī uz paklāja. viņš domāja, tēvs ir reāls hakeris.
tagad par ebrejiem. es skatījos to filmu (filma gara tikai minūtes) n-reizes. ārprāts. es zinu faktu, kad ebreju dievkalpojumā vācieši nobloķēja sinagogas durvis, un nodedzināja cilvēkus dzīvus iekšā. tas ir rammstein. nazi nekas nav piedots, kaut ussr bija vēl sliktāki

Viena kodola procesors? Es līdz 2015 strādāju graf diz uz viena kodola, ar 3GB atmiņu.
Jūs varat iedomāties, kādas ciešanas bija griezt uz viņa Photoshop, vai Illustrator filtrus.
Esmu strādājis arī 15" CRT monitorā.

Aktuālā tehnika tikai tagad sāk novecot. 32GB ir vēl pietiekami, un vairāk par standartu, bet i5-4460 visas spēles sprauslā, izņemot mīļākas – Borderlands 2, Forza Horizon 4, Euro Truck Simulator 2.
Red Dead Redemption 2 neiet – met vislaik ārā.

Tagad ir 14. paaudze Intel procesoriem, man joprojām tikai 4.

p.s. Nu labi es nopirku GTX 1080 pagājušajā vasarā. Ļoti labā stāvoklī. Tas spēlēm dikti patīk

surogasija un artificial wombs man šķiet tīrs ļaunums un beyond deranged. es neiešu par šīm tēmām strīdēties n-tajos komentāros, katrs, kuram ir internets var pats pameklēt un izdarīt secinājumus, esmu par to lasījusi daudz un savus esmu izdarījusi.

Manam telefonam ir astoņi gadi, joprojām normāli strādā. Jo trešo daļu no šī perioda (naktīs) ir bijis izslēgts.
Gemini iesaka bez vajadzības vairs neatjaunināt nevienu lietotni un drošības labad visu nodublēt.
Tagad dzīve piespiedusi turēt telefonu pa nakti "Netraucēt" režīmā. Būtu jāsalīdzina, kas aprij vairāk baterijas – ieslēgšana vai snauda, jo mākslīgajam intelektam nav stingra viedokļa par turpmāko optimālo taktiku aparāta dzīvildzes uzturēšanai (ja nebūtu tā dzīves diktāta, kas izlemj manā vietā).
Izslēgšana taupa bateriju. Neizslēgšana taupa mātesplati. Droši vien nākamajam telefonam jāskatās, kas vārīgāks.

tā kā pārroku visus plauktus, un skenēju attēlus, pie viena 1997. gada U2 koncerta biļete. es tā to gaidīju. mēģināju Londonā dabūt hash. nēģeri aptīrija mani vienā setā, bet koncertu redzēju. tas nekas, ka nebija kur nakšņot.

Man tiešām šķiet, ka lāči nav pārāk interesanti dzīvnieki.

"Kristietis ir atbrīvotais cilvēks - atbrīvots no mīta, no Okeāna cirkulācijas, no psiholoģiskās eksistences, no nepieciešamības dzīvot momentā. Gīgeriha interpretācijā atbrīvošana jāuzskata kā trauma, kā iras ievainojums, jo Golgātas ērkšķu vainaga smaile tagad ir iedzīta vietā, kur čūska aprij savu asti, līdz ar to Tēva Okeāna (Laika) slēgtais aplis ir ticis pārlauzts un iztaisnots. Laiks ir pārtapis par līniju, kas abos virzienos iesniedzas bezgalībā vai, kā to vācu kristīgie teologi mēdz teikt, laiks ir lineāra pestīšanas vēsture. Tikai tagad ir iespējams kļuvis spekulēt kopā ar K. Jaspersu par "vēstures sākumu un galu", ar Treijāru de Šardēnu par evolūciju no alfas punkta uz omegas punktu un izlauzties no tagadnes momentānā apļa virzienā uz nākotni (viņsaules cerība, utopijas, Blohs) vai uz pagātni (historicisms, restaurācija, konservatīvisms, nostaļģija)."

Sameklēt šo Roberta Mūka tekstu man lika doma par 'bērniem kā nākotni' un 'pārvērtēto nākotni', kas izpaužas dzimstības lejupslīdē, kam droši vien ir neskaitāmi iemesli. Lineārais laiks man kādreiz, dumpīgajā periodā, šķita kaut kas draņķīgs, pretstatā cikliskajam un pretstatā kaut kam tik daiļam kā 'mūžīgā atgriešanās'. Tagad, protams, man abi apvienojas, jo spirāle vērpjas augšup. Man kādreiz šis Mūka darbs palīdzēja iztēloties, kā būtu bez linearitātes, bez šādas nākotnes un pagātnes izpratnes, būt ieslēgtam savā liktenī, kurā neko nevari mainīt - citējot Raini: hell nah, it'd suck.