esmu sasniegusi to dzīves stadiju, kurā spēju novērtēt labu miskastes maisu. tādu, kurš nav pārāk plāns, kurā viegli nerodas caurumi, bet ir biezs un vēl, ja tam ir rokturi, kurus sasiet - ko vēl vairāk no dzīves var prasīt. lozungs varētu būt: labs maiss - tāds, uz kuru var paļauties. vai arī: labs maiss - uzticami satur visus tavus mēslus.

pērkot pēdējo miskasti, tika apsvērts arī dekoratīvs dzelzs spainis ar vāku, bet tad m. ieminējās, ka droši vien tas būtu diezgan iespaidīgi, ja viņš naktī tam nejauši iespertu un vāks aizlidotu pa grīdu.

varbūt kaut kādā paralēlajā pasaulē ir saglabājušās lietas, kuras nevajadzēja izmest: pusaudža vecumā diezgan uzvilktā stāvoklī devos uz konteineru un izmetu kaudzi ar vēstulēm.

"It came from the skies
In all shades of green.."

ANIMA (2019)

pa laikam paskatos kā iet šim skamerim https://www.youtube.com/@HopelessSalarymanTokyo

izskatās, ka ļoti labi, cilvēki tic, jūt līdzi, saka komplimentus AI bildēm, pārskaita naudu.

Top 2 no šodienas FB apgaitas:

Jelgava = Elgava (minējis, ka latviešu valoda ir dzimtā)
un
"isturigs puisis"

Es te pēc pasākuma iedomājos, vai mana nespēja un nevēlēšanās iesaistīties sarunās, nerada iespaidu, ka es esmu diezgan arogants? Mani īpaši nesatrauc, ko par mani domā svešinieki un lielā mērā arī kolēģi. Ne tā, ka es mēģinu būt rupjš pret svešiniekiem, bet es jūtos diezgan dezorientēts, kad kāds mani pēkšņi uzrunā, kā arī es nemēģinu atbilst kaut kādiem nevienam nesaprotamiem nerakstītiem likumiem. Ar kolēģiem ir vienkāršāk, jo viņi bieži nepamana, ka diskusijai aizvirzoties prom no profesionālās, es pārstāju runāt. Savukārt iederēties kopienā es gan gribētu, un regulāri atgadās epizodes, kas varētu radīt grūtības atkārtotā mēģinājumā salauzt ledu.

Pēdējā pasākumā mani uzrunāja kāda sieviete, un pēc tam, kad noskaidrojās, ka es nerunāju lietuviski, pēc dažām frāzēm es piedāvāju viņai padzerties, un pēc tam aizpisu prom. Neizslēdzu, ka tā nebija pirmā šāda veida epizode tajā vakarā, un noteikti tādas ir bijušas citos pasākumos, bet kaut kā šoreiz es iedomājos, ka varbūt tā nevajadzēja darīt. Diezgan dramatiski ar small talk man iet gadījumos, kad ar mani runāties nāk džeki, un atliek vien minēt, kurš no abiem scenārijiem šis ir, kāpēc šī saruna ir neveikla kā pamatskolā. Par laimi tas notiek tā retāk. Sievietes parasti nesāk sarunu par "laikapstākļiem", tāpēc es kainda varētu saņemties, un vairāk kontribjūtot šādos mēģinājumos, tad varbūt nebūs jautājumi, kur es tāds esmu uzradies, neskatoties uz to, ka es jau kuro gadu esmu šajā vidē. Pieņemu, ka tieši cilvēki, kas pazīst visus pārējos, ir tie, kas uzdod jautājumu: "Who the fuck are you?" Nu, varbūt bez "fuck", bet tas tā emocionālai nokrāsai.

Peaky Blinders: The Immortal Man (2026)

aprīlis kaut kā nu tā. ir pārsvarā auksti un pārsvarā sarežģīti.

* vēl pāris brīnišķīgi kolēģi uzrakstīja atlūgumus;
* etnofestivāls gāžas uz galvas, viskaut kas gāžas uz galvas, nekas no tā neliekas iedvesmojošs un aizraujošs;
* volvo riepu maiņa pārvērtās par nepatīkamu bezmaksas diagnostiku - 2 salūzušas atsperes, viens iztecējis amītis, galīgi nodiluši bremžu kluči un diski, jāmaina bukses, beigts spararats, no motora gāžas eļļa (visa panna apakšā pilna). + skates kontekstā ir plaisa vējstiklā vadītāja pusē. + visa tā elektroneuzticamība. karoč, šrots. man jau kādu laiku ir tā mātes zārka nauda citai mašīnai, bet manliekas es labprāt kādam samaksātu, lai atrod un nopērk man to auto. man no vienas puses neizsakāmi neinteresē (es gribu tikai sēdēt un braukt, nevis par to domāt), no otras puses es jūtos neizsakāmi nepārliecināta, attiecīgi izdarīt izvēli un pieņemt kkādu lēmumu ir drausmīgi apgrūtinoši. volvo skate beidzas jūlijā. drusku laiciņš agonēšanai vēl ira.
tātad man, lūdzu - ekonomisku un lielu universāli, ar manuālo kārbu, āķi un dīzeļmotoru (man patīk, kā skan dīzeļmotori!).
* vairāku iemeslu dēļ diezgan cītīgi iedziļinājos ssri un antipsihotiķu jautājumā. es biju jau reiz to darījusi pirms kādiem 10 gadiem, bet tagad pieejamā info ir tikai vēl drūmāka un vēl vairāk uzdod jautājumus kāpēc cilvēkiem to liek lietot gadiem (es saprotu, ka ir kkādi izņēmumi, kas citādi nevar).
* gandrīz vispār neesmu bijusi dārzā. aizvakar mēģināju, bet iekļuvu pagrabā un aizķēros tur. tur bija daudz likvidējamas nešķīstības.
tomēr iesēju zirnīšus, burkānus un spinātus. pie mājas bija izlīdusi pirmā sparģeļu sauja, uzcepu omletīti ar stracchino. sāku rakņāties pa kompostu.
* bija ļoti labs Līgu koncis Vagonos. laikam pirmais, kurā es gandrīz ne mirkli nejutos apmaldījusies - varēja dzirdēt un saprast, kur mēs atrodamies un attiecīgi arī reaģēt. paldies Oliveram! lažas bija, bet nekas tāds.
* pirmo reizi biju uz džimu. man jau kādu laiku liekas, ka vajag kkādus svarus cilāt, bet man bail/anksis iet uz sporta zāli un justies tur lost un tizlai. tāpēc savaņģoju kolēģi, kas iet regulāri un mācās fitnesu un vēl divas ieinteresētas kolēģes. pie īstajiem svariem mūs laidīšot, kad būsim sagatavojušas ceļus un muguras, bet tāpat bija grūti un ritīgi forši arī. kolēģe forši dīda. gribētos iet vismaz reizi nedēļā, vismaz kamēr vēl muižai ir dīls ar VOC.
* kādu mēnesi neesmu pīpējusi. tas gadījās netīšām. kaut kā prāts pats atleca atpakaļ "es nesmēķēju" mōdā. vispār nav grūti, arī psiholoģiski.

kad lasu ko tādu man gribot negribot jādomā, ka varbūt tomēr vajag nāvessodu

https://www.bbc.co.uk/news/articles/c393eww1pero

Līdzīgi kā sunim ir pārākā ožas atmiņa, kaķim būtu jābūt superatmiņai par to, kā kurš viņu glauda

Saki man, cibiņ, kā man darīt ar Mihaly Csikszentmihalyi, ungārs. Latviski atrodu:
- Mihājs Čīksentmihāji (diezgan ticu);
- Mihajs Čīksentmihāsi
- Mihājs Čīksentmīhājs (neticu nemaz)

Diezgan lielas peles un žurkas.

Savdabīgi, ka viens no spēcīgākajiem argumentiem neiet uz filmu, ir publika, kura ies skatītie uz Zendaya (lai kas arī viņa nebūtu) un Patisonu. Un tā nav mana spekulācija, tā ir reāla atsauksme pie filma. Ir jau vēl Bize, bet es gan neteiktu, ka tā ir pasargāta no īpašiem skatītājiem. Vajag nopirkt ekrānu priekš tā jaunā projektora, un biezākus aizkarus.

Rattus femina et rattuli.

Kaimiņu čatā rakstīts, ka šodien pie miskastēm redzēta žurka. Ja es tur būtu bijis, es to būtu nofilmējis ar savu Canon XL H1.

Dažās kultūrās žurku ēšana ir aizliegta, bet citās kultūrās žurkas ir pamatēdiens.

Es te skatos vienu darba prezentāciju, un man uz ekrāna ik pa brīdi nomirgo kāds mēmes dzīvnieks. Es zinu pēc fakta, ka fellow IT cilvēki dzīvo savā īpašajā pasaulē, kas man ir sveša, bet es nebiju iedomājies, ka šī visa mēmju un datorspēļu pasaule tā viegli varētu ieplūst korporatīvajā resursā. Es neesmu sajūsmā par sterilo korporatīvo dizainu, un principā neiebilstu, ja kāds to salauž, bet man šķiet, ka komiska atbilšana stereotipiem mani kaitina tik pat lielā mērā kā viss korporatīvais. Es tagad mēģinu saprast, kuras individuālisma izpausmes kolēģos man šķiet krutas, jo tādas noteikti ir. Es laikam pie tādām ieskaitītu kolēģus, kuriem fonā midžinās bērni, kuri zvaniem pieslēdzas tērpušies pidžamā, vai kuriem priekšā stāv idiotiska paskata kafijas krūzes.

Bet šis man arī atgādina, ka kaut kur tur ir milzīga digitāla pasaule, kura man ir diezgan sveša, bet kurā mitinās diezgan iespaidīgs cilvēku daudzums, lai tur sāktu veidoties sava kultūra. Šķiet, ka es esmu pārāk analogs priekš tās.

Atkal spēlēju Elden Ring.

Zils zaļš un saule

Tomēr vēl viena lieta par Smitas rakstu. Viņa tur min arī mizogīniju, piem, ja mēs runājam dzimum-neitrālā valodā, tad nepamanām mizogīniju. Es piekrītu, ka runāt dzimum-neitrālā valodā daudzos gadījumos apslēpj lietas, kuras citādi būtu redzamas (piem, male pattern criminality etc), bet vai apslēptais tiešām ir mizogīnija?

Ja runa par Epšteinu, viņu nosaukt par mizogīnistu šķiet norma, tai pat laikā, ne jau tikai viņš viens traffikoja un izmantoja sievietes - viņam bija daudz palīgu un daļa no šiem palīgiem arī bija sievietes. Ja nebūtu runas par upuriem sievietēm, bet vīriešiem, vai mēs viņu sauktu par mizandristu? Maz ticams.

Smita minēja 'lēcu' un lēcas vienmēr man liek uzmanīties. Šajā gadījumā 'mizogīnijas lēca' man atgādina stāstījumu par lekciju, kurā apskatīta Hičkoka filma "39 soļi", lekcijā nav nekas no tā, kas padara viņu par labu režisoru, bet visa lekcija paredzēta, lai 'atmaskotu' viņa seksismu, jo nekam citam nav nozīmes. Līdzīgi 'mizogīnijas lēca' ir marksistiska tipa analīze à la Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu.

Es iestājos par juridiskas personas statusa piešķiršanu kaķiem. Kas var būt labāka dāvana par to, ka lohi tevi uztver nenopietni.

Smitas aprakstīto otro pozīciju - to, kuru Batlere ar domu biedriem vēlas paslaucīt zem paklāja, pārstāv gan akadēmiķi, gan zinātnieki, gan žurnālisti, gan aktīvisti, tie ir cilvēki, kuri pēc savas pozīcijas nav konservatīvi, bet ir vai nu centriski, kreisi, starp tiem ir feministes, kā arī daļa ir no lgb, reizēm arī t.

Nesen noklausījos interviju ar satori redaktoru Gubenko, kurā viņš pauda, ka ir slikti skatīties uz krieviem kā uz vienu homogēnu masu un ka tieši tā esot etniskā skatījuma kļūda. Tam pat varētu piekrist. Bet tad kādēļ viņš dara tieši to pašu, ko Batlere, saistībā ar lgbt - skatās uz lgbt un leftistiem kā uz vienu, homogēnu masu, lai gan tā nebūt tāda nav.

Kad es domāju par savu pozīciju, tad es atrodos, manuprāt, pa vidu starp abām Smitas aprakstītajām. Es nedomāju, ka maskulinitāte un femininitāte ir regresīvi jēdzieni, bet tie var tik izmantoti regresīviem nolūkiem. Manuprāt, tas, ka liela daļa sieviešu ir sievišķīgas, nav obligāti sabiedrības spiediena rezultāts, tāpat kā vīrišķīga sieviete nav obligāti tāda traumas dēļ. Bet kur ir kļūda? Piemērs no dzīves:

Bērnam skolā viens no izvēles priekšmetiem ir Design and Technology. Tās ir ļoti praktiskas stundas, kurās viņi taisa visādas lietas - gan mēbeles, gan rotaļlietas, gan, piem, konstruē miniatūrus tiltus etc. Daļa no bērniem, kas studē šo priekšmetu, vēlas savu nākotni saistīt ar inženierzinātnēm. Meitas klasesbiedrene vēstīja, ka viņas paziņojums mammai, ka viņa ar to vēlas saistīt savu profesionālo nākotni, beidzās ar to, ka mamma atbildējusi, ka tas ir vīriešu darbs. Tagad šī meitene jau pusgadu ir 'mainījusi dženderu'. Es nesaku, ka vienīgais iemesls šai meitenes rīcībai bija tikai tas viens mammas izteikums, bet tas, visticamāk, darbojās kā papildus faktors. Ja pirms-feminisma klimatā viņa pieņemtu, ka tas tātad ir vīriešu darbs un samierinātos un ietu studēt ko citu - ja viņai vispār būtu tāda iespēja (kas nav pareizi), tad tagad jaunā feminisma versija (kopā ar mammas stereotipu) ir 'palīdzējusi' viņai saprast, ka viņas vēlme studēt profesiju, kuru (vismaz vēsturiski) biežāk studē vīrieši, nozīmē, ka viņa īstenībā ir vīrietis, un, what do u know, viņa var deklarēt sevi par vīrieti. That, my dear reader, is regressive af.

"Klikšķu portāli "NRA" un "LA.lv""

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.04.2026-grupveida-izvaroja-imigranti-recheck-peta-ka-maldina-kliksku-portali-un-ministrs-krauze.a643570/