Šis ieraksts ir rakstīts no manas ne īpaši valodas un izdomas bagātās nerdy perspektīvas - un tas pat nav nērdisms kādā aizraujošā nišā, piem, astronomijā vai vēsturē vai vismaz kulinārijā, nē, just some stupid* slice of life anime.
Sawako Kuronuma (From me to you) un Tohru Honda (Fruits basket) ir viens meiteņu tips - naivā, bezgalīgi labsirdīgā un brīžiem izteikti neveiklā meitene, visas labās dievietes personificētas vienā ļodzīgi jokainā cilvēkā ar izteikti spēcīgu morālo kompasu.
Bet starp viņām ir lielas atšķirības: Tohru piemīt īpašas spējas sakruķīt realitāti no tādiem leņķiem, ka viņa var atbruņot vislielāko buliju un reizē arī tevi kā skatītāju, viņa tev atver acis un viņa raud un viņi raud un tu raudi un visi raud. Viņa arī spēj savākties, kad tas tiešām ir vajadzīgs, viņa ir naiva, bet viņai ir savs funktieris.
Nevaru pat izteikt, cik ļoti mani ir nokaitinājusi naivā, labsirdīgā un neveiklā meitene Sawako. Viņai arī ir ļoti laba sirds, jā, bet viņas neveiklums un aprobežotais naivums stipri vien pārspēj viņas labsirdību, līdz tādai pakāpei, ka viņa atkal un atkal ļauj sev iestāstīt pēdējās muļķības, nevar izdabūt pār lūpām vienu vārdu, kārtējo reizi jokaini raustās, kad viņai pasaka 'labdien' - viņa ir kā Tohru karikatūra. Tāds tēls man personīgi ir neskaitāmas reizes kaitinošāks nekā intrigants, kurš mēģina viņai sagrozīt galvu. Intrigants zina, ko viņš dara, savukārt Sawako kārtējo reizi iekrīt uz atkārtotu intriganta manipulāciju, kura reizēm ir gandrīz identiska iepriekšējai - te nevar runāt par nekādu tēla attīstību, tēls paliek tikpat aprobežoti naivs un neveikls un nekas nespēj viņai likt mācīties no pieredzes un nobriest, viņa tik turpina raustīties un skatīties pa labi, pa kreisi, sarkt un bālēt un slīdēt tik lejā pa taisno dvēseles kanalizācijā.
____
*why did i even wrote 'stupid', i've never considered Fruits basket as anything stupid, quite the opposite. i'm struggling with Sawako though.
upd. devos palasīt komentārus
( ... )