Vai Latvijā ir ''no win, no fee'' jeb "nav uzvaras tiesā, nav jāmaksā" juristu vai advokātu?

Attiecībā uz darba likumu, pazemošanu valsts darba vietā?

Šajā pavasarī lasu grāmatu sēriju, ko sarakstījusi ginekoloģe ar daudzu gadu stāžu.

Jo vairāk redzu paralēles ārsta un skolotāja darbā. Man 10 gadu laikā visi bērni tikuši pārcelti uz nākamo klasi. Visiem paaugstinājušās atzīmes. Tie, kas gribējuši tikt ģimnāzijās, tikuši. Eksāmenus nokārtojuši. VISI. Man to bijis grūti atzīt, bet tā ir, ka mazliet ar to lepojos.

Šajā pavasarī ir skaidrs, ka ir liela iespēja, ka divi bērni paliks uz otru gadu. Tas ir jāpalaiž vaļā.

Jo cilvēkam IR jāmaina ieradumi, dzīvesveids, domāšana gan lai atveseļotos, gan, lai paceltu atzīmi matemātikā par 3 ballēm pusgada laikā.

Ārsts vai skolotājs atbalsta, dod sistēmu, rutīnu, metodes kā to izdarīt, taču cilvēks dara tikai tik, cik grib.

Man ir jāatzīst, ka esmu jauns skolotājs, jo šādā situācijā esmu tikai tagad.

Grāmatā lasu, ka ir daudzi cilvēki, kas ir gribējuši izveseļoties UN saglabāt esošo dzīvesveidu. Taču zāles ir palīdzējušas īslaicīgi, katrs nākamais saasinājums bijis stiprāks, un cilvēka lepnums/ego viņu novedis kapā. Jauns ārsts uztraucies, ko citi kolēģi padomās, ka viņa pacients nomiris. Pieredzējis ārsts pieņems to par dabisku lietu kārtību, ka ir arī tādi gadījumi.

Man vēl daudz jāmācās.

Sūtīt lohu ķiverē pie krievu karakuģa būtu vēl jautrāk, ja viņa vārds būtu sergejs. Bet tas varētu būt viņa op sistēmas nosaukums. Piemērām gej2.0proser, vai kāds cits lūzerisks nosaukums.

Šodien noskatījos video par radošo procesu, kura premisa man šķita galīgi aplama:

“Why artists are (almost) never happy"
https://www.youtube.com/watch?v=WKMnkfSyHG8

Par to, ka radīt nozīmē reflektēt par pasauli sevī, kas rodas, mijiedarbojoties ar pasauli apkārt.

Man šobrīd nav daudz paziņu mākslinieku. Reiz bija grafiķe, kura dzīvoja man tuvu, mēs šad un tad sarunājāmies par to, kā ir gribēt darīt lietas, par ko Latvijā maz maksā. Kā ir strādāt maizes darbu, lai varētu atļauties atlicināt laiku tās darīt.

Šajā video uzsvērtas vairākas lietas:

Radošie cilvēki:

1) Ir ļoti jūtīgi
2) Jūt vajadzību dot pasaulei
3) Veido tādas analoģijas savā iekšējā pasaulē par procesiem, notikumiem, jūtām, emocijām, ka loģiski domājošie ārsti viņus var noturēt par psihiski slimiem
4) Ir ar lielu vajadzību pēc laika vienatnē

Tā nobeigumā pieminēta Japānas grāmata un koncepts Ikegai, kas
saka, ka cilvēks ir spējīgs dzīvot sabiedrībā, ja ir atradis lietu, kas

1) Padodas
2) Patīk
3) Par ko maksā
4) Kas ir vajadzīga sabiedrībai

Tajā pat laikā minēts, ka liela daļa mākslinieku, kas neprot un negrib neko citu darīt, kā tikai radīt, sabiedrībā dzīvot nemaz negrib. Un tāpēc ir nelaimīgi, jo cilvēks bez sabiedrības pilnībā iztikt nevar veselīgā formā un ilgstoši.

Video man šķita tiešām depresīvs. Cilvēks var palaist vaļā savu mākslinieka identitāti un dzīvot ar citu sajūtu, ja viņam ir kaut viena cita kopiena, profesija, amats, sabiedrība, pie kā viņš pieder.

Es, piemēram, trenēju šahā, un šaha treneri ir citādāki kā rakstnieki.
Mācu latviešu valodu un angļu valodu, tulkoju, un valodnieki ir citādāki kā šaha treneri.
Laboju datorus, un IT speciālisti ir citādāki kā valodnieki.

Mans pašvērtējums tāpēc nav tik ļoti atkarīgs no tā, vai mans jaunākais stāsts kādam ir paticis, vai kaut viens cilvēks pateicis, ka tur izlasījis jaunu veidu kā paskatīties uz pasauli, un tas viņu sajūsminājis.

Tajā pat laikā komplimenti manu ego neceļ tik ļoti debesīs, jo zinu, ka augšana un izcilība ir daudzu gadu pakāpenisks process, turklāt humanitārajās zinātnēs un mākslā arī mazliet relatīvs.

Es kaut ko daru, jo mīlu procesu. Gala rezultāts nekad nav tāds, lai būtu 10/10, nekad nav perfekts. Es kļūšu viedāks un izdarīšu vēl labāk. Tā vienmēr notiek.

Vissvarīgākais ir radošam cilvēkam saprast pašam sevi. Jo Tu esi sev pirmais kritiķis, pirmais fans un atbalstītājs.

Poll #21667
Open to: All, results viewable to: All

Kā varētu saukties OS, kas instalēta čatbota-pedožīda Borisa galvaskausa aptverē?

In Time (2011)

Latvijā pieaug saslimstība ar garo klepu. Visvairāk skartās vecuma grupas ir bērni un jaunāki pusaudži, taču slimo arī zīdaiņi un mazi bērni, kuri ir pārāk jauni, lai saņemtu nepieciešamo vakcinācijas kursu.

Zīdaiņiem ir vislielākais smagu slimību un nāves risks, inficējoties ar garo klepu, un ES/EEZ valstīs gandrīz visi nāves gadījumi bijuši tieši šajā vecuma grupā - zīdaiņi, kuri jaunāki par trīs mēnešiem. Tāpēc jo īpaši svarīgi, lai pret garo klepu vakcinētos grūtnieces grūtniecības laikā, jo tas dod ievērojamu aizsargefektu arī bērnam līdz brīdim, kad viņš ir sasniedzis vakcinācijas vecumu. Zīdaiņ...

HAHAHAHA. Vaxeri savaxējušies, sabūstojušies, ieskaitot grūtnieces, un "te pēkšņi" pieaug saslimšana ar 'garo klepu' zīdaiņiem un bērniem (long coofid, rite?). Nu jā, pirmie zīdaiņi savaxētajām grūtniecēm. Good luck with that, vaxies. Bet WAI- FOR IT - vainīga nepietiekama vaxācija. Grūtnieces un sievietes pirmsdzemdību vecumā, kas iepisa sevī autoimūnās dižķibeles čūsku eļļu un katru otro mēnesi sūdzas par "kovidu" jau nu nebūs tas culprits, nononononono.

No Eiropas jātaisa cietoksnis.

https://www.apollo.lv/8008355/makrons-bridina-eiropa-ir-mirstiga

katrs teikums kā pērle. prātu gan var izmežģīt lai saprastu kas tur domāts, lasiet un rēciet:
https://www.tvnet.lv/7106511/sieviesu-11-orgasmi-ir-pec-likuma-obligati

nereāli uzsita asinis, tagad domāju vai rūgt vai tomēr sazināties ar bd vadību. māmiņdienas koncerts. o.k., paziņoja ķipa laicīgi - pirms divām vai trīs nedēļām. bet kurā acī muzikālajai ir o.k. izteikt piezīmi par to, ka daži vecāki neatnāca jo jĀastrādā. bļeģ vtf. koncerts plkst. 11:00 ceturtdienā. pie tam pašās beigās kad visi vēl zālē, tikko viss beidzies, viens puisītis aizgāja uz grupu (turpat blakus un tomēr) viens pats, jo viņa mamma nebija un otra meitenīte, kam arī mamma netika, pie rokas otrai audzītei, vecāki sēž nesaprot kas tagad notiek, bērni stāv, jo zin, ka koncerts beidzies, bet nezin ko darīt, kur iet. Drāmas Karaliene (audzinātāja) vēl izteica kko ka nu jā, citiem jāstrādā. ja man, pieaugušai sievietei, kas tomēr izrāvās un tika, iedūra sirdī, tad kā bija tiem bērniem? nu kas tas par fuipēkaka sūdu šitas ir?!
un tur pat nav jāattaisnojas un jāskaidrojas - ir ārsta vizītes uz kurām pierakstās mēnešiem, pusgadu, gadu iepriekš, naktī jaunākais bērns sācis pļūtīt, autoskolas eksāmens, darbā audits da jebkas cits. bd jau defoltā ir tāds čakars, ka visi kas var iet ar plūsmu jo tā ir vienkāršāk

un tā dura muzikālā jau Zsv pēc koncerta, kad es teicu, ka bija labi atteica ka nebija gan, jo kāds sajauca vārdus, kāds sakautrējās, kāds aizmirsa secību. kaza nu!
es ļoti labi saprotu, ka man iedūra, jo es visticamāk nebūšu uz skuķu bd izlaidumu, jo man todien eksāmens un šobrīd nezinu cikos un pirmais Pirmais septembris arī ir uz ļoti lielas jautājuma zīmes, bet bet bet

FAFO

Vizualizēta dažu cibiņu reakcija uz maniem ierakstiem, kaķa izpildījumā, vai arī pārvakcinēto ikdiena :).
https://video.twimg.com/ext_tw_video/1783215836125147136/pu/vid/avc1/720x1280/bT23hlMFUceysqp5.mp4?tag=12

Vai uz speciālās pankūku pannas pankūkas tiešām izdodas kaut kā īpaši labāk nekā uz parastās?

(Fissmann ir atlaides)

Tagad mapats ar gnidri priecājas par to ka cilvēki mirst.

vakar piezvanīja Laicena. acīmredzot esmu viņā izraisījusi interesi. ļoti labi. dažas piezīmes no mūsu sarunas:
* Mirdza Ķempe esot, kaut kad nosaukusi Otto par visskaistāko vīrieti (nuu, pirmskara bildēs viņš izskatās tāds dedzīgs un kvēls. pēc kara viņš liekas kaut kāds pilnīgi citādāks).
* Kad tikusi uzņemta šī fotogrāfija, tad tur bildējušies tikai drosmīgākie. un kāds no malas sarkastiski bļāvis, lai Virza iet ārā no kadra, kas tad notikšot, ja Ulmanis ieraudzīšot. un viens no bildēm redzamajiem vīriešiem esot bijis provokators. to stāstījis Otto.
* es tā līdz galam nesapratu vai viņai to teicis Otto vai kāds cits pagrīdes revolucionārs vai viņa pati pie tā kaut kā nonākusi, bet galvenā padomju varas problēma un posts bijusi slēpta kontrrevolūcija no iekšienes (aka Staļins, ja pareizi sapratu).
sarunājām sazvanīties vēl. viņa liekas ļoti, ļoti interesanta

vēl, nesaistīti ar Laicenu. Otto papīros mētājas arī LCP 1944. gada memoranda noraksts mašīnrakstā. kāpēc?
padomju laikā kaut ko tādu turēt mājās varēja būt diezgan nāvējoši.

Dažreiz - ļoti, ļoti reti, bet tomēr - es ieraugu kaut kādu jocīgu formu un par to domāju. Bērnībā, pusaudža gados tas bija nesalīdzināmi biežāk, bet šad tad arī tagad.
Mums vannas istabā ir kapitālais remonts. Nevis tā ka - o, kapitāli! bet tā, ka ārprāts, nekas nevar palikt tur, kur bija. Norautas visas flīzes, apmetumi, izurbts viss betons no grīdas utt. Es skatos uz kaut kādu iedobi gāzbetonā un domāju - tā ir šeit jau no brīža, kad cēla māju. No brīža, kad izlēja šo gāzbetona bloku. Pirms tam tādas nebija, un, ja to nourbs vai nozāģēs, vairs tādas nebūs. Un nekur, nekad, nevienu visā pasaulē neinteresē kaut kāda iedobe kaut kādas svešas mājas izķidātajā vannas istabā. To aizšpaktelēs, apflīzēs, apdarinās, un tā tur paliks, līdz māja sabruks vai kāds vēl kādreiz izdomās taisīt Kapitālo Remontu. Tai iedobei nav ne apziņas, ne domu, ne jūtu, bet es par to iedomājos šīs dažas dienas, kamēr tā nav apdarināta. Sēžot uz poda. Pat bez jebkādas pareidolijas, vienkārši kā uz bedrīti betonā.
Vai, teiksim, sadīgusi zīle. Nekādu cerību augt, nonāks kompostā, sapūs, baros manus gurķus vai ko citu. Bet auga tāda zīlīte kokā, piebrieda, sabrūnēja, nokrita. Pazaudēja micīti, sāka augt, dzīt asnu, pārplēsa čaulu, izspieda saknīti. Nu un nonāca kompostā, un nevienam par to galva nesāp un nav daļas.

Nu jā, bet pārējā laikā man par to visu ne silts, ne auksts, eita visas pasaules plaisas, zīles un sabrauktās sliekas pašas uz savām viņsaulēm vai kas nu jums tur kuram ir.

No Teilores jaunā albuma man sirsniņā visvairāk iedziedas šīs lirikas:

I was supposed to be sent away
But they forgot to come and get me

Jo slimnīca tā arī nav zvanījusi, un es nolēmu tad šajā sezonā vispār nedoties, jo negribu būt izolēta maijā. Lielākajai krīzei diemžēl pati tiku cauri.

Varētu iedot MI uzdevumu vizualizēt gleznā, kā varētu izskatīties Mākslīgā Intelekta akts.

nomainīju pulkstenim bateriju, ieraudzīju pakalpojumu 'uztaisīt apavus lielākus' un aizdomājos. kāds ir šo mēģinājis darīt? esmu drusciņ skeptiska

ieraudzīju reklāmu semināram par putnkopību un tagad man atkal ļoti gribas vistas. es zinu, ka mani lasa arī citi entuziasti, daži pat ar putniem, nevis tikai sapni, šeit links pasākumam:
https://vicinfo.lv/wp-content/uploads/2024/04/PDFVebinaru-cikls-putnkopiba-maijs_junijs-2.pdf
man liekas, ka nav dārgi un forši, ka var noklausīties arī tikai vienu ja gribas

Šodien:
- elita veidemane mani tviterī nobanoja
- piezvanīja Invāzijas Radža un norunājām kamēr viņam beidzās telefons. Man šķiet, ka pēdējoreiz ar viņu runāju Against Me koncertā.

pēdējā laikā atkal visai regulāri, mēģinot uzlikt modinātāju, atveru kalkulatora lietotni

sēžu Aleponijā, tieši zem Ļeņina ģīmetnes, gaidu K no Grab mēģa un prokrastrinēju darbu. tāpēc šī vakara Grīnbergu spamā būs neliela kompilācija no preses par slaveno 1928. gada mītiņu cirkā, pēc kuras Otto tika apcietināts.

( part 1 )

Joshua: Teenager vs. Superpower (2017)

"Social media is not made to inform people. It is designed to capture consumer attention for the sake of advertisers. With slight variations, that’s the business model of all platforms."

Nokāvu pēdējo ķirbi. Noimprovizēju uz "pastēti". Labs, katrā ziņā pēc pērnā ķirbja negaršo nemaz.
Bija takš tai muižas virtuvē gudrinieki.