14 Jūlijs 2020 @ 00:49
 
Man rītos un vakaros ir jāpilina ausī. Bet, tā kā tie ir acu pilieni, tie jātur ledusskapī. Un, tā kā esmu slinka, saliecos deviņos līkumos un pilinu neatejot no ledusskapja. Trūkst tikai tinkšķoņas no mūzikas lādītes un šausmu filma gatava.
 
 
14 Jūlijs 2020 @ 00:00
Manifests  
Tikai Tu spēj piedot sev
Tikai Tu esi visinteresantākais cilvēks savā dzīvē

Tikai Tev ir visforšākais augums, jo Tu esi vienīgā un labākā sevis versija
Tikai Tu spēj pateikt sev tādu komplimentu, lai vienmēr nosarktu

Tikai Tu vislabāk zini, kā sevi iepriecināt
Tikai Tev vislabāk piestāv tādas drēbes, kuras izpauž Tavu dziļāko būtību

Tu proti sevi mīlēt ar beznosacījumu mīlestību, jo esi sev māte, tēvs un bērns vienlaicīgi
Tu vari visu, ja tici sev

Tu vislabāk sevi saproti, tāpēc vienmēr vari sev mainīt garastāvokli uz kuru pusi vēlies
Tu zini savas spējas, tāpēc vienmēr uzņemies tikai tik, cik vari izdarīt


Tu zini to, kas dara Tevi laimīgu, un Tu apzinies, ka būt laimīgam ir Tavs iekšējais pienākums, jo Tu vēli sev vislabāko
Tu spēj sevi pacelt uz rokām, pacelt augstu gaisā un likt justies kā sev
 
 
14 Jūlijs 2020 @ 00:09
es gribu čučēt  
- Māksla prasa upurus.
- Es esmu tas upuris.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 23:34
 
Paulu atcerēšos gaišu, ticošu un prieka pilnu
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 23:08
 

Vai ir kāda programma ar pieejamu izejas kodu, ar ko locīt latviešu valodas lietvārdus? Zinu Latvian Nouns - DekSoft, bet tai ir aizvērtais kods.

 
 
13 Jūlijs 2020 @ 22:26
wombyn  
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 21:00
 
Man sāpīgi noskatīties tajā, ka mākslinieks sevi paskaidro pēc tam, kad ticis pārprasts. Man ir sāpēs saviebta seja.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 20:57
10 000 stundu  
Pārgājienā atkal dzirdēju, ka tik daudz ir izcilība.

Tik daudz esmu ieguldījis šahā, matemātikā, rakstīšanā.

Šahu atmetu, jo 18 gadu vecumā biju tikai 6.vietā Latvijā.
Rakstīšanā savus darbus iesniedzu Lit akadēmijai, sniegšu decembrī vēlreiz.

Paliek matemātika un Nobela prēmijas mērķis. Kas, kopš 5 gadu vecuma, kad man likās, ka tas ir visaugstākais, ko sasniegt, ir mainījis savu vērtību.

Es tāpat meklēju teorētiskās fizikas virzienā. Un tāpat man nāksies studēt mehāniku, kinētiku un optiku u.c. lietas, pirms kāds man sāks ļaut teorētizēt un vienlaikus par to daudz maksās.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 20:38
 
Man ilgu laiku bija neskaidrs kādēļ saka, ka bērns spiež uz pogām. Kas tās par pogām? Kur viņas ir? U.t.t. šodien ar vīru runājot sapratu - tā ir tā poga, kura pārvērš tevi par briesmoni.

 
 
13 Jūlijs 2020 @ 17:27
Mašīna  
Tāda nu ir mūsu ģimenē. Nekad man tā nav bijis, vecākiem masīnas nebija. Biedē ļoti, negribas pisties ar visām tām problēmām, bet covid dēļ izlēmu, ka lai jau iet. Tomēr mazāk pa sabiedrisko, ja būs stingra karantīna atkal rudenī, tad ir vairāk iespēju arī divatā nesajukt prātā, jo var visur kur droši braukt un staigāties. Nebūtu covid, droši vien es nebūtu piekritusi.
Zinu, ka izklausos traka, bet šitas buržujiskais ārprāts priecīgam sēdēt smirdīgos sastrēgumos mani streso un derdzina. Ir jau ir labais, ir, bet ir arī tā otra puse, kas tomēr manā personīgajā pasaulē ir līdz šim bijusi svarīgāka. Kaut vai kasko, kas tagad 3 gadus jāmaksā, 50eur par to vien, ka mašīna ir, kaut mēs ne reizi neizbraucam, plus benzīns, plus tas, ka mašīnām ir liela vēlme visu laiku lūzt visnepiemērotākajos brīžos.
Un smird. Nu smird viņas neciešami, aizņem daudz vietas, piesārņo gaisu un padara cilvēkus izlutušus un snobiskus. Gan jau arī mani padarīs.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 15:18
Kruasāni, bagetes un kalnu takas - es jau nāku!  
Super, augusts Francijā un namiņš kalna galā noorganizēts!
Varēs veselu mēnesi laist ar velo pa kalnu, ēst viss kaut ko garšīgu, sēņot un moš izdosies satikt arī kādu MTB zvaigzni.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 15:58
Pārdzimšana  
Sestdien pēc nogurdinošas dienas, stāvot rindā pie kases, ievēroju plauktā dzirkstošos dzērienus "Mežezers". Uz brīdi šķita jautri iedzert tādu burbuļūdeni, jo atgādina bērnības svinības. Taču sapratu, ka esmu pārāk miegaina, lai ko svinētu.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 15:02
Lauku sajūtas  
Pabiju laukos divas dienas, sanāca daudz braukāt pa tām ainavām, dažādas vietas, bet skaistums un brīvība viena.
Tik šausmīgi gribu uz laukiem, ka gluži jau histērija piemetas. Varētu vai nu kliegt un raudāt, un plēst mantas, vai sēdēt pilnīgā sastingumā līdz nāvei, jo kāda jēga no jebkā, kas notiek Rīgā.
Protams, ka tik lielas šausmas pāries, bet dažbrīd man ir tāda sajūta, ka tās ilgas ir man par lielu, kā tāda pārāk liela brūce, kura vēl uzreiz nenogalina, bet kuru sadziedēt arī vairs nav iespējams. Brūces neiegūšana arī jau ir nokavēta, un dzīvesspēks aizplūst pa šo caurumu tik spēcīgi, ka es varu tikai skatīties.
Droši vien, ka tā nav, bet kā to visu apturēt - to jautājumu es jau esmu izmocījusi sevī no vienas un no otras, no trešās un ceturtās puses, bet risinājuma nav.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 15:18
 
kad jādodas prom uz pailgāku brīdi un mājdzīvnieciņš jāatstāj viens, vienmēr salieku viņam mīļākos ēdienus ar kaudzi un bezjēdzīgi piekodinu, lai visu neapēd uzreiz. un tūlīt viņš iekožas kādās trīs lietās. īstenībā jau liekulīgi no manas puses, jo es taču daru tieši tāpat.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 13:12
Rāceņi  
Ir mans jaunais mīlulis. Pareizāk, karamelizētie jaunie rāceņi. Ar 50g sviesta, 200ml kombučas ar balto vīna etiķi (vai baltvīnu, ja jums tā labpatīk), sauju rozīņu, sāli un pipariem. Rāceņus sagriež kumosos, ieliek tāda izmēra pannā, lai drusku par maz vietas. Ieliek kopā ar sviestu, kombuču, sāli, rozīnēm, uzlej aukstu ūdeni tā lai gandrīz apsedz un tvaicē laukā šķidrumu. Kad šķidrums izvārījies, tad rāceņi ir jau mīksti un turpina karamelizēties.

Aizvakar uz ielas savācām tur izliktu gaisa krāsns bāreni ar zīmīti, ka jauna un strādā. Tagad spēlējamies. Tiešām strādā. Baigi labi pietam.
Nokāvu vienu izstīdzējušo fenheli, cepu ar vegānajām desām.

Fenheļa lapas izsmērēju eļļā ar citrona sulu un sāli, pēc vienas minūtes tās ir trauslas un sausas un garšo nomīgi.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 15:00
 
Es zinu, ka daudziem frendlistē ir bēdīgi. Ja tad, kad aizgāja skuka bija sajūta, ka pasaule kļuvusi daudz nabadzīgāka vieta, tad arī man, kas viņus nebija satikusi, viņi bija kas liels un fundamentāls paziņu lokā, tāds dārgums un pirmā doma šoreiz bija, ka beidzot atkal kopā. Un tajā ir arī liels skaistums. Ciba kļuva daudz nabadzīgāka jau tad, kad viņi vairs nerakstīja tā, lai var izlasīt arī visi, jo tas ir skaisti. Nu jā, bet šodien noklausaties šo dziesmiņu, kaut kā šķiet, ka tajā viss ir tik labi pateikts un izdziedāts

https://youtu.be/AZQxH_8raCI
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 13:36
P.S.  
es beidzot esmu nodzīvojusies līdz diagnozei "depresija".

iedeva man ļoti labas ripas. iespējams daļa no iedarbības ir placebo, jo neilgi lietoju, bet tā sajūta ir tik fantastiska, ka gribas vēl un vēl un vēl. esmu atguvusi savu cinismu un pofigismu. tas man liekas mazu svētku vērts notikums.
Tags:
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 13:21
 
lai viegli, anonymous!
Tags:
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 13:19
 
Ejiet uz ērģeļmūzikas festivālu manā vietā, jo es netieku.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 13:00
 
ja/kad nākotnē plānošu izbraucienus, jāatceras ierēķināt vēl 1 papildus diena, kad nav jādara nekas, un var lēnām izkrāmēt mantas, atiet, etc.
vīkendā svinējām draudzenītas 40 (šausmīgs skaitlis, nu!) viņas vecāku lauku mājās, ar pirti un vījgriezēm, vairāk un mazāk dzirstošiem dzērieniem, dziesmām un dejām. bija lieliski.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 13:00
 
Pārāk daudzi nepārdzīvo šo gadu, pārāk daudzus nākas pārdzīvot
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 12:56
 
es vairs nevaru noteikt, kādā krāsā ir mani mati, un tas ir tik interesanti. kaut kas starp dažādu nokrāsu rudiem, blondiem un tumšiem, un es katrā bildē izskatos citādāk.
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 10:49
 
Žēl par Paula Bankovska aiziešanu. Lai viņam jauka nākošā piedzimšana!

Kāds nezina, no kā viņš tā negaidīti nomira? Aizdomīgi, ka viņa sieva arī pirms tam nesen ir nomirusi. Vēl jau nebija mirstamajā vecumā. Varbūt viņi dzīvoja mājā, kur ir kādas kaitīgas vielas, kas rada vēzi?
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 12:08
jūlijs  
aizvakar bijām uz koncertu hernhūtiešu saieta namā Riņģi, Blomē. Iļģi un Juuk. ļoti eksotiska sajūta - būt koncertā. es diemžēl nespēju atcerēties, kas bija iepriekšējais koncerts, uz kuru biju un tas ir bēdīgi. Iļģi gan man nekad nav patikuši, bet šādā formātā un situācijā bija jauki. Juuk forši. Riņģi arī tāda diezgan medžik vieta ar to vienu no pavisam dažiem izdzīvojušajiem brāļu draudžu saieta namiem, milzu ozoliem un liepām un apkārtni. vienīgi koncerts bija negaidīti garš un ārā un es diezgan drausmīgi nosalu - jūlij, es ticu, ka tu vari labāk!

vakarrīt toties bija cits medžik notikums. mans zirdziņš kopā ar savu biedru atbrauca līdz Niedrājam (viena no manām visivismīļākajām vietām šajā universā) un mēs jājām pa superīgajiem Niedrāja mežiem, kuros ir garas, garas un taisnas ugunsdzēsības stigas ar šobrīd ideālu pamatu jāšanai visās gaitās. turklāt ļoti reljefainas, ar kalniem un lejām. ja būtu iespēja tur jāt regulāri, zirgi būtu izcilā fiziskajā formā. pēc tam paplunčājāmies ar zirgiem arī ezerā. un, no rīta, kamēr gaidīju, kad atbrauks zirgi, peldējos un man apkārt riņķoja milzu zivtiņu bars. vienkārši sekoja man un peldēja ap mani. viens no visskaistākajiem rītiem šogad.
 
 
Garastāvoklis:: diezgan deprīgi, ja godīgi
Mūzika: K. taisa audio Rolanda dziesmai
 
 
13 Jūlijs 2020 @ 12:14
 
Prokrastinācijas labad – kādas jums ir mīļākās garšvielas un piedevas (ar to domājot mērces, sinepes un tamlīdzīgi)? Nu tā, ka pavisam mīļākās?

Man pavisam noteikti ķiploku pulveris, bet piedevu nezinu. Iespējams, sojas mērce, lai arī tīrā veidā to praktiski nekad nelietoju.

Tas noteikti nav kečups, jo kečups ir bērnības trauma. Bērnībā visiem garšoja kečups. Izņemot mani. Līdz iegaršojās. Kad biju slima ar kaut kādu baigo zarazu. Leksēju kečupu kā dipu, mērcējot tajā salmiņus. Protams, līdz ko zaraza pārgāja, uz kečupu nespēju vairs paskatīties bez šķebināšanas. Vienbrīd baigā topā bija saldskābā mērce, likās, ka ar to nudien zābaku varētu apēst, bet vienā brīdī šī mīla pati no sevis pagaisa. Vēl diez vai kādreiz pirkšu tamarinda pastu, viss, ko tā dara, ir (joprojām) pieķēza ledusskapi. Visādi citādi daudz neizteiksmīgāka, kā bija solīts.