Viņš teica, ka nav sūtījis dēlu pie manis uz privātstundām, jo atradis tuvāk - latviešu valodas skolotāju 2.ģimnāzijā, kas mācījusi par 30 eiro stundā.
Dēls dabūjis 9.klasē latviešu valodā 4 savā skolā, 49.vsk, taču eksāmenā, ar šo privātstundu visa gada garumā palīdzību, 72%.
Tad nu viņam ir CE 72% latviešu valodā un 88% matemātikā. 1.prioritāte uz vidusskolu ir palikšana 49.vsk, otrā Franču licejs (man šķiet utopiski), trešā 22.vsk (noteikti tiktu).
Tā kā pēc 2 nedēļām būs zināms, vai paziņas dēls būs ticis/palicis savā 49.vsk, vai arī man viņš būs jāmāca. Interesanti.
Ap 20. martu še notika briesmu darbs. Kādi jauni ļaudis, saķildojušies, kā dzirdams, sieviešu dēļ. Naktī viņi bijuši Laktu krogā. Trīs no tiem (skroders, kurpnieks un seglenieks) devušies ap pulkst. 4 rītā uz māju. Viens no viņu ienaidniekiem ar savu biedri dzinies tiem pakaļ un tos ari panācis un sitis ar kūju katram vienreiz par galvu. Tā kā šis sitējs ir spēcīgs cilvēks un arī ļoti stipra kūja viņam bijusi rokā, tad skroders ar izjauktu pieri bij uz reiz pagalam, tikai savās briesmās nabadziņš vēl atvāztu ķešas nazi rokā turējis un tāpat ar visu nazi uz mutes uzkritis. Otrais ar sadauzītu pieri ar bijis tulit uz zemes, bet vēl kādu dienu sadzīvojis un tad nomiris. Trešais, tikai dabūjis cauru un asinaiņu pakausi, gan ari pakritis no sitiena un izlicies par nosistu, bet kad slepkava pagriezies uz otru pusi, tad šis uztrūcies un aizbēdzis. Slepkava tika tulit cieti saņemts un nodots tiesām. Viņš ari izteicis, ka viens pats esot šo slepkavību izdarijis: viņa biedrs pie sišanas neesot piedalijies.
Glizda Šuba
Manā uzmanības lokā nonāca šis piemirstais cilvēks, kas dara zelta darbu, mērot skaņas signāla apstrādes lietiņas, medījot to elementu, kas atbild par to, kā konkrētais verķis skan. Tā kā interesējos par mūziku no visādiem leņķiem, biju viņu uzgājis pirms gadiem 3, bet aizmirsis abonēt. Abonēts!
https://www.youtube.com/watch?v=K-vIeA7y
Jēze, kādu darbu viņš te ir paveicis - es stundām čakarējos vien ar pieejamas cenas plašu atskaņotāja skaņu (ar bik sačakarētu adatu uz tās mūža beigām) Vs studijas FLAC, bet viņš te ir izdarījis vismaz 666x lielāku darbu
*dziļi paklanās*
Mana testa rezultāts ar paša ausīm: grūti atšķirt plati no FLAC. Bet eksistē piemēri, kuros var - sevišķi, pievēršot uzmanību augšām.
Reku mans sagatavotais tests - pamēģini noteikt, kur skan plate, kur - FLAC.
Tests parādīja, ka Line Contact adata skaisti gandrīz pilnībā novērš Inner Groove Distortion un paceļ plates detaļas tā, ka grūti atšķirt no perfektā FLAC, kamēr video pieminētie "Big Professional Guys" dirš ko citu (ka plate sūkā, jo X un Y), jo paši nekad nav veikuši šādus mērījumus un A-B salīdzinājumus, vai nav nekad klausījušies ar Line Contact profila stylus, kas taisīts max precizitātei.
Vai arī nekad nav mainījuši adatu.
Adata ir patērējams resurss. To izsmeļot, sākas ievērojamāki kropļojumi. Plate (putekļi celiņā) nodeldē dimantu, kur nu vēl safīru vai prosta tēraudu. Line Contact profils izceļas te arī ar ilgmūžību - štuka stundas jeb gadiņi divi, klausoties pāris albumus dienā. Pārējie profili nodilst krietni ātrāk - pat uz pusi vai divām trešdaļām ātrāk - mazāka kontakta laukuma un formas dēļ, kas sāk mainīties, veidojoties nodilumam. Mainās forma, mainās skanējums. Tikmēr Line Contact "asmenītis" ir simetrisks un noveco elegantāk, simetriskāk - pat uz vecumu kropļojoties daudz mazāk.
Un, ka taktīlajai pieredzei ir loma visā audio baudīšanas ķēdē.
Ja cepī, kā plate griežas un izteikti cepī rokās turēt lielformāta māksliņu, saost tipogrāfijas smaržas, tad cepī leģitīmi un forši, jo cilvēks nav robots, bet jūtu būtne. Sevišķi, ja tās signālu apstrādā citi verķi ar savām podziņām un kloķīšiem, nekā tie, kuri neceremoniāli apstrādā datora/pleijera signālu, ar kuru palīdzību mēģini veikt šo testu. Tas arī viss :)
Mmmm, rituāls: Cryo Chamber sagādāts Dark Ambient un diendusa ^^
Šoreiz sapņu skaņu celiņš bija šis:
https://www.youtube.com/watch?v=vDWYdiLy
Tagad mierīgi var turpināt mielot dvēseli ar Rise Of The Tomb Raider - piedzīvojumu spēli, kuras darbība notiek Sibīrijā. Centrālās tēmas:
1) kā mongoļi krievus patīkami varoja un 2) kā konspiratīva brālība pravieti slānīja un nedaslānīja, meklējot The Divine Source artefaktu.
Sniegi, ziemas vētras un interesants saturs garam.
Drīz būs man atvaļinājums un dāvana sev: Preamps plašu atskaņotājam.
Iebūvētais vairs neder, kropļo jaunā un daudz smalkāka/precīzāka/detalizētāka kārtridža signālu, nesaliekoties kopā strāvas apstrādei: nenormāli būsto un kropļo augšas. Bet ar jauno to varēs izlabot un tad baudīt mūziku ar plašu vērienu, nometot kapacitāti uz leju.
Nemaz nerunājot par to, ka noskatītais zvērs ir būvēts diskrēti, kas audio pacels citā līmenī: Pro-Ject Phono Box S2 Ultra :)
EDIT: O, beidzot labs šī preampa radinieka apskats izpeldēja! Modelis vecāks un gatavots ar zemākas kvalitātes materiāliem/pieeju prātā, bet uzrāda jau zolīdu rezultātu. Ultra versija būs vēl labāka!
https://www.youtube.com/watch?v=_3yjau_P
Interesēs spēlēties ar to zemā gala apgraizīšanu,
jo citādi infraskaņa nonāk līdz skaļruņiem, kurus pastūzis mēģina dzenāt nedzirdamā spektra daļā, tādējādi potenciāli pārslogojot/kropļojot dzirdamo daļu. Nemaz nerunājot par to, ka izskatās krīpī, ka skaļruņi lēnām kustās tur 3-5cm amplitūdā, kad smags soļotājs noiet garām atskaņotājam. Kustība ir mazākā amplitūdā, kad plate ir viļņaina un katrs palēciens/kritiens ģenerē zemas frekvences signālu, kas tiek padots uz skandām - tā amplitūdai esot atkarīgai no kārtridža masas. Yamaha RX-V677 resīveris, kuru te saukāju par pastūzi, negriež neko ārā no analogā signāla. Kas ienāk, tas tiek pa tiešo padots skandām.
Darbs tiek darīts, pastūzis noslogots, bet to visu lieko darbu būtu prātīgi vienkārši nedarīt, atbrīvojot jaudas derīgajam darbam: nesaudzīgam un asam basa spērienam pa nierēm!
Kad šis preamps noorganizēs pareizu signāla apstrādi (kapacitāti),
tad ceru, ka plates troksnīši vairs tik ļoti neizcelsies. Jo baigi šobrīd kaitina, ka jaunais stylus ir tik precīzs, ka vienā platē trokšņi skan dominanti kreisajā, bet citā platē - labajā kanālā. Un, tā kā tie klikšķi ir augstā frekvencē, tad pareizai augšu atskaņošanai vajadzētu arī šo kaitinājumu samazināt - klikšķēs joprojām, bet ne tik uzkrītoši. Iebūvētais preamps sabūsto augšas, izceļ troksnīšus.
Ar šo galīgi nebiju rēķinājies/saskāries/dzirdējis no citiem, ka tāda troksnīšu asimetrija vispār var notikt lol. Tas tikai vēlreiz parāda, cik augsta atskaņošanas precizitāte ir iespējama arī ar budžeta atskaņotājiem un adatām atskaņotāja cenā (300 par atskaņotāju + 260 par kārtridžu).

Gaidīju busu uz mājām, un pieturā vēroju šo namiņu Melnsila un Ernestīnes ielu krustojumā.
Celts XX gadsimta sākumā, Rīgas kapu pārziņa famīlijai. Pret Melnsila ielu vērstā ēkas daļa kalpojusi kapu pārziņa nelielajam, bet ienesīgajam biznesam, pildot kapličas funkcijas.
To var nojaust no attēlā redzamās sānu fasādes. Augstu izvietotie sānu logi, lai garām klīstošie skatieni netraucētu sērotājus, un starp tiem, tagad jau aizmūrētais parādes logs, kas, visticamāk, bijis dekorēts ar kādu aizsaules motīvu vitrāžu.
Mūsdienās, šī ēkas daļa ir mainījusi savu profilu, tomēr kapu pārziņa pēdējā griba un nosacījums mantojumam bijis, lai telpas interjers tiktu saglabāts sākotnējais.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tajā uz laiku tika atsākta aizgājēju izvadīšana, tomēr bez ciešiem sakariem kapu biznesā, arī kapličas bizness nīkuļoja, un jaunie īpašnieki ēkas kapličas daļu izīrēja dažādiem pasākumiem, arī skaļiem rautiem. Ir dzirdētas, bet neapstiprinātas baumas par pikantiem slēgtajiem pieaugušo vakariem, katra mēneša pēdējā sestdienā, bet zināms ir fakts, ka uz svētdienām telpa tikusi izīrēta un pielāgota Jehovas liecinieku rituālajām sanāksmēm.
Tomēr, cilvēki tur apgrozās nereti, un pa retam kāds arī nomirst. Tad nu namiņš, šķiet, uz brīdi atgūst savu sākotnējo pašcieņu.
Nu, tā es apmēram iedomājos, pamatīgi to nopētījis.
Bet burvis, apzinoties savas maģijas robežas, sacīja arī, ka vispār jau ir jādomā par detaļas nomaiņu. Detaļas cena kopā ar smalkā nomaiņas darba izmaksām jau sāk izklausīties pēc manu un šī auto attiecību pārbaudes.
Un tā arī paliku pārdomās. No vienas puses, šitādus aparātus, kā saka, mūsdienās jau vairs neražo, un es labi zinu, kāpēc šis pie manis savulaik nonāca. Tāpēc man fonā ir intriģējoša, lai gan droši vien arī mazohistiska doma, ka varbūt vienkārši jānomaina motors. Lietota motora cena ir apmēram kā tās detaļas cena – garantijas, ka citam motoram tās kaites nebūs, protams, nav, bet vismaz būtu iemesls tikt pie žiperīgāka dzinēja. Ja man tuvumā būtu kāds mehāniķis, kura likme nav piecītis par katru skrūvi, es totāli šo apsvērtu.
No otras puses, pa iepriekšējo mēnesi, kura laikā volvo ieauga zālē un es pārvietojos ar pieklīdušu folksvāgenu, man bija jādomā arī par autobūves filozofijām un imprintiem, kas rodas, pirmo reizi ar kādu no šīm filozofijām sastopoties. Jo folksvāgenā viss ir tik… pareizi? Par spīti tam, ka konkrētais eksemplārs ir pieticīgs, ne tam tālvadības pults, ne kruīza kontroles. Bet toties logu slotiņu svira slēdzas uz pareizo pusi, ir pilns ar visādām kabatiņām, un vispār, viss, kas ir, darbojas tā, kā tam ir jādarbojas. Un vēl, prikiņ, izrādās, ka arī mazītiņu mašīnīti pilsētā ir tik viegli.
Bet lielākoties jau šis stāsts tomēr ir par vilšanos. Izslavētie “īstie” volvo (tie, kas tapa, pirms viņus vispirms nopirka fords un pēc tam ķīnieši), kuru entuziasti feisbuka grupās dalās ar saviem pusmiljona un septiņsimt tūkstošu nobraukumiem, un visi komentāros raksta, ka vēl tikpat jau droši vien notīts – un tad ir manējais, ar pārskatāmu vēsturi un vecumam relatīvi mazu nobraukumu, un tomēr izrādās, ka šitais defekts neesot nekas neparasts.
Fakjū, volvo.
The issues here are political and social in the strongest sense. A cultivation of trained, shared remembrance sets a society in natural touch with its own past. What matters even more, it safeguards the core of individuality. What is committed to memory and susceptible of recall constitutes the ballast of the self. The pressures of political exaction, the detergent tide of social conformity, cannot tear it from us. In solitude, public or private, the poem remembered, the score played inside us, are the custodians and remembrancers (another somewhat archaic designation on which my argument will draw) of what is resistant, of what must be kept inviolate in our psyche."
https://jauns.lv/raksts/zinas/716424-ku
1. A kā tajā gājēju paradīzē preces pievest?
2. Kā atkritumus izvest?
3. Kas nbotiek ja kāds nogāžas ar sirdslēkmi?
4. Ja kaut kas aizdegas?
5 Ja kaut ko vajag remontēt?
6. Ko darīt cilvēkiem kuri tur nelaimīgā kārtā dzīvo?
Vispār jau šī dziesma nav kaut kāda tur random popdziesma, bet gan ekscepionāla līmeņa garadarbs. Teju perfektais skaņdarbs - labs frekvenču un skaņu nokrāsu balanss. Vokālistes balss burtiski burbuļo ar liegu siltumu un gaisīgu, taču sazemētu mīlestību. Saprotu - mūsdienās megaoligarhi vēlas, lai patērējam kontentu, kur burbulīgums un mīlīgums nomainīts ar urbanizācijas devalvēta prāta un paradumu skarbumu.
Sawako Kuronuma (From me to you) un Tohru Honda (Fruits basket) ir viens meiteņu tips - naivā, bezgalīgi labsirdīgā un brīžiem izteikti neveiklā meitene, visas labās dievietes personificētas vienā ļodzīgi jokainā cilvēkā ar izteikti spēcīgu morālo kompasu.
Bet starp viņām ir lielas atšķirības: Tohru piemīt īpašas spējas sakruķīt realitāti no tādiem leņķiem, ka viņa var atbruņot vislielāko buliju un reizē arī tevi kā skatītāju, viņa tev atver acis un viņa raud un viņi raud un tu raudi un visi raud. Viņa arī spēj savākties, kad tas tiešām ir vajadzīgs, viņa ir naiva, bet viņai ir savs funktieris.
Nevaru pat izteikt, cik ļoti mani ir nokaitinājusi naivā, labsirdīgā un neveiklā meitene Sawako. Viņai arī ir ļoti laba sirds, jā, bet viņas neveiklums un aprobežotais naivums stipri vien pārspēj viņas labsirdību, līdz tādai pakāpei, ka viņa atkal un atkal ļauj sev iestāstīt pēdējās muļķības, nevar izdabūt pār lūpām vienu vārdu, kārtējo reizi jokaini raustās, kad viņai pasaka 'labdien' - viņa ir kā Tohru karikatūra. Tāds tēls man personīgi ir neskaitāmas reizes kaitinošāks nekā intrigants, kurš mēģina viņai sagrozīt galvu. Intrigants zina, ko viņš dara, savukārt Sawako kārtējo reizi iekrīt uz atkārtotu intriganta manipulāciju, kura reizēm ir gandrīz identiska iepriekšējai - te nevar runāt par nekādu tēla attīstību, tēls paliek tikpat aprobežoti naivs un neveikls un nekas nespēj viņai likt mācīties no pieredzes un nobriest, viņa tik turpina raustīties un skatīties pa labi, pa kreisi, sarkt un bālēt un slīdēt tik lejā pa taisno dvēseles kanalizācijā.
____
*why did i even wrote 'stupid', i've never considered Fruits basket as anything stupid, quite the opposite. i'm struggling with Sawako though.
upd. devos palasīt komentārus
( ... )
ķīna būvē aviokuģus .... japānai ir atmiņā tornādo aka kamikadze
divas reizes ķīnas floti noguldīja plakani, trešo nāksies pašiem
p.s. ja kāds nezin, tad ķīna japānu uzskata par savu koloniju
nemaz nerunājot par taivānu
tai pat laikā vairākas reizes ieskanas šāds tonis:
"mirsim visi draudzīgi un ar mūziku, rādot ar pirkstu viens uz otru, ka visi viņi vainīgi tikai ne manas izvēles un ieradumi."
kas te ir domāts - ka rakstītājs uzskata, ka varētu būt pie vainas? nē, protams, te ir implicēts, ka visēdājs ir vainojams pasaules bojāejā.
"visdrīzāk krievs un izraēlietis domā līdzīgi kā tu." [..] "izraēļi un krievi izvērš genocīdu, tu par to neko nesaki, lai izklaidējas kā māk? man personīgi ir nepatīkami, ka citi vairo saprātīgu būtņu ciešanas baudas dēļ. izvaro, atņem mazuļus un nogalina, jo vajag apšaubāmu garšas karpiņu radītu baudu."
ja tu esi visēdājs, tu esi tāds pats kā izraēļi un krievi, kuri veic genocīdu, nogalinot nevainīgas būtnes, beisklī tu esi slepkava, bet nevis vienk slepkava, bet kkas vēl sliktāks- tu atbalsti mazuļu izvarošanu un nogalināšanu, lai dolbītos no garšas baudas, bet es - es gan tāds neesmu, es esmu labs, bet tu - [maigi sakot] ļoti slikts.

aaaa
jāņogas sārtojas, upenes pa kādai jau melnas, ērkšķogas dažas pat gandrīz ēdamas un zemenes arī vēl ir. strazdi sāk lidot ķiršos. sīki dzeltenajiem ķiršiem apēduši visus kas zemākajos zaros. zaļus, coetus un skābus :D
+ Skolā matemātikas stundas sākas ne agrāk kā 9.30
+ Pie skolas ir parks
+ Sola labu sadarbību ar skolas psiholoģi un audzinātājām, sociālo pedagoģi
+ Uz skolas vidusskolas klašu grupu ir paliels konkurss - apmēram 8 bērni uz vienu vietu.
+ Bērni ir motivēti caurmērā pēc direktora vietnieces teiktā
+ Uz skolu var aizbraukt mazāk nekā stundas laikā no manas Rīgas pierobežas dzīvesvietas
***
Mīnusu vispār nav.
Manā situācijā, kad plānoju studēt vēl 5 gadus, man piedāvātas 15 kontaktstundas ir mazliet par daudz. Apvienot ar studijām varētu būt grūti.
***
Par vidusskolu sapratu tādu lietu. Skolā ir ap 1300 skolēnu, taču tikai 2 vidusskolas skolotāji. Trešo nevajag.
Ja ir tikai 3 paralēlklases vidusskolā un vidēji 5-6 matemātikas nedēļā šīm trim 10.tajām, trim 11.tajām un vienai 12.tajai, tad tas ir ap 35 - 42 kontaktstundām nedēļā.
Lai to nosegtu, parasti pietiek ar diviem skolotājiem.
Tāpēc dabūt darbu kā matemātikas skolotājam vidusskolā ir veiksme un pakāpiens karjerā.
***
Noteikti šo skolu varu un varēšu ieteikt visiem vecākiem, kas netēmē uz ģimnāzijām, taču vēlas stabilu un labu skolu Rīgas centrā.
Draudzīgā aicinājuma reitingā šī skola ir kopvērtējumā apmēram 20.vietā no 148 Latvijas vidusskolām.
HP laptopa draiveru paka plebiem ar visiem grafiskajiem un apeņu piedēkļiem: ~3GB
Asenizēta tā pati HP laptopa draiveru paka masveida deploymentam caur MDT: ~40MB
:D
Kurmis tas nebija. Tie alas rok citādāk.
tur gan jāņem vērā, ka ne jau uz plika dupša - tur bija polsterēti apģērbi, apakšdrānas un bruņas tikai pa virsu
šobrīd vieglajam kājniekam 30kg mugurene ir ..... nu tā kā minimums
pie šī paša nāk vēl visa uzkabe un bruņas ;) nemaz nerunājot par sēmuškām