Pat veikalā sāk jautāt, kurš tevi tā piekāva. ? Pa laimi nav tik traki kā Čerepaham. Tas vecais alpīnists no baznīcas jumta novoļīja zemē dzīvs . Nu es ar dzīvs kautkā jau tiks uz kājām. Smirdu gan pēc morga. Ja kāds te grib piepisties kā var zināt kā smird morgs, tad atbilde vienkārša ... pusotru gadu nostrādāju par feldšeri. Tas gan bij precīzi 20 gadus atpakaļ. Šodien visdrīzāk morgi smaržo labāk.

No pamatīgas klibošanas līdz ratiņkrēslam ir tikts. Jebšu jāsaka pizģec kaut kāds pēdējo gadu laikā ar mani notiek. Ar arbiku štellēm jau nu toč vairs ne. Tagad jāsvin katra nodzīvotā diena.

The Platform (2019)

The Twilight Saga: Breaking Dawn - Part 2 (2012)

Ik pa laikam arvien gribas kaut ko ierakstiit, not to feel lonely in my thoughts. Bet tad uzreiz praats burkshkj "Nav ko shitaadas voblas gvelzt!"

Taa it kaa visi teikumi buutu kjeceriibas un maanjticiigi apdraudeejumi. Tas it kaa Visums uzreiz atbildeetu "Taa ja? Tu tam tiesham tici? Ok tad es tev paraadiishu siikaa lose."

I'm just really scared of God all the time, or rather that force prompts one to transcend lies.

jā - http://klab.lv/users/rkktzd/465024.html

man liekas, to kā mums ir ar Inesi nav iespējams saprotami paskaidrot nevienam, kurš nav tādā pašā mindsetā un situācijā - t.i. nevienam. no līdzcilvēkiem joprojām fokuss ir uz šķiršanos lai gan patiesībā mērķis ir saglabāt un nesapist to, ka esam satikušies, tātad, par satikšanos. vienam ar otru un beidzot arī pašiem ar sevi.

finanšu gads ir beidzies, jaunais vēl nav sācies - bambulērijs!!!!!!

ai ai ai bambuleiro, ai bambuleira - porque mi vida yo ....

Var jau būt, ka es pārāk nonivilēju trīszvaigžņu ordeņa vērtību, bet mēs vienu tādu varētu piešķirt cilvēkam, kas ir izdomājis apzīmējumu "Latvijas Nokia". Vēl, protams, var būt tā, ka šis apzīmējums nav tik izplatīts, kā man šķiet.

Lai vai kā, bet ir diezgan neiespējami lasīt Latvijas medijus, un regulāri neuzrauties uz runām par "uzrāvienu". Mēs visu laiku gaidām uzrāvienu, intervējam cilvēkus, kas ir piedzīvojuši uzrāvienu, vai kuriem ir viedoklis par to, kā iegūt uzrāvienu. Tagad "kaut kas, kaut kas", prezidenta administrācija un likmes uz mākslīgo intelektu, kas mums dos uzrāvienu. No vienas puses saprotu, ka pasaule ir mainīga, un ir svarīgi nepalaist garām iespējas uzlabot savas dzīves, bet man ir bažas par to, vai tur apakšā nav kaut kāda nepareiza mentalitāte. Viens piemērs varētu būt spektrā kaut kur starp crypto bros, kas gaida savu asetu "uzrāvienu", bet mazāk glamūrīgā versijā tas var būt nabags, kas visu laiku cer uz to, ka viņam izdosies uzvarēt loterijā, un tas mainīs visu viņa dzīvi, un varbūt pat personību. Ja mēs par savu kolektīvo "es" nedomājam tik avantūriskās līnijās, tad vēl visas šīs runas par uzrāviena gaidīšana atgādina cilvēku, kurš diezgan pavirši apmeklē treniņus, bet visu laiku cer, ka tūlīt viņam būs kvalitatīvs lēciens viņa sniegumā, lai gan patiesībā tas granīts ir jāgrauž pa mazam gabaliņam, bet sistemātiski, un par visādiem maģiskiem dopingiem jāsāk domāt tad, kad tu esi atsities pret savas performances griestiem, un tev ir jānovērš stagnēšana.

All that said, man patiesībā nav ne jausmas, kā mums ir ar tiem uzrāvieniem. Latvija sev vairs nav nabadzīga valsts spriežot pēc patēriņa cenām, bet kaut kā dzīvojam. Tai pat laikā es zinu par apkārt esošo nabadzību, bet es arī sevi nepieskaitu pie turīgiem cilvēkiem. Jau atkal, varētu būt tā, ka liela daļa no tiem, kurus es uzskatu par turīgiem, vienkārši prioritizē citas lietas, un es redzu tikai izkārtni. Mana izkārtne, protams, liecina, ka es esmu vienkāršs zēns, kas nedzer konjakus, un džinsus pērk uz atlaidēm. Bet izkārtne vai ne, man arvien vairāk šķiet, ka mums aktīvāk būtu jāsāk domāt par nevienlīdzības izlīdzināšanu. Un ja mēs tiešām sagaidīsim to daudzināto izrāvienu, tad nu noteikti tā augļi būtu jāsāk pārdalīt proporcionāli, jo tā plaisa sāks izskatīties ļoti uzkrītoši.

un vēl par neapķērību.

sēžu, dzeru rīta kafiju un NESAPROTU, ko tās zīlītes bļaustās un ik pa brīdim iesitas logā. viņas, attiecīgi, nesaprot, ko es to Murminci nesavācu uz iekšu...
Jo Murmincis sēž uz palodzes pretī barotavai un netiek istabā, tas ir vienīgais veramais logs telpā...

Are you beans, tofu or nuts?

also, nupat esmu izdzīvojusi rotenieku, un šoreiz es tiešām sajutu, kas tas tāds ir. tik ļoti sajutu, ka jau sāku sliekties uz domām, ka tas ir kovids, jo bija arī temperatūra, kas kratīja no aukstuma un lauza kaulus,  bet nē, 30 h un viss cauri. tak sebje piedzīvojums pirmssvētku laikā.

piezvanīja man ķipa lietišķā sakarā viena sieviete. visa tāda uzvilkusies, sajūta drusku tāda kā skolas direktora kabinetā 'kāpēc jūs domājat, ka?'

es saprotu, ka darbs ar cilvēkiem ir grūts un cilvēki ir visādi, bet tagad drusku nožēloju, ka tikai izteiksmīgi klusēju nevis palūdzu lai nepaaugstina balsi

Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?

Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota

Lai pieņemtos svarā no plikiem kartupeļiem, cilvēkam ar sēdošu dzīves veidu ir jānotiesā aptuveni 3kg kartupeļu dienā.

vienā dienā aiziet kaut kāds tims ar garīgām problēmām un aigars

abi sportoja ka krakšķ aiz ausīm

kādam pat maksāja, par to, ka šamais sporto
kā rezultātā divi žmuriki

aiz ko secinājums, jādara, tā, lai labi pašam nevis kaut kādiem cipariem - dakter, kad daru tā, man sāp - nu nedariet tā!

vecais perdelis čērčils pīpēja cigāru un dzēra visaku un nodzīvoja līdz 99 un jutās apmierināts ar sevi un sev neko neliedza - kāpēc lai jūs darītu ko savādāk, es domāju liegtu sev kaut ko

emm grieķi arī senie, lietoja zeltu un atēnas palādas statujai, kad bija kāds strēķītis zelta lūžņu sakrājies, pat bruņas sastiķēja, ko noņemt varēja lai vēlreiz nosvērtu, jo kāds politisks bļauris ieminējās ka pizģī

bet pareizticīgie tā padomāja pakasīja aiz auss - dajebaķ, zeltu taču uz jumta var likt - a kāpēc gan nea, tur putni dirš un visādi nokrišņi, bet mums zelta, labi zeltīts jumts .... zajebiss

Krievija satraucas par to, ka rietumi veic provokācijas, iesūtot rusofobiskus emigrantus, kuru bērni mēģina tikt viņu skolās, nezinot valodu. Izklausās jau smieklīgi, bet ir rīcības plāns, ir likumdošanas grozījumi, cilvēki var rosīties, lai aizstāvētu valsts un tautas intereses.

Mums, protams, visas problēmas ir īstas, un nevienam no malas neizskatās smieklīgas. Nav tā, ka mums par katru sadārdzinātu projektu ir kāds reāls sods, bet šādu tādu kriminālatbildību var arī noraut. Turpretī šai jaukajai rotaļai ir bezgalīgs potenciāls - izdomājam problēmu, pārliecinam cilvēkus par tās nopietnību, un tad varam aktīvi imitēt darbību. Vēl labāk ir tas, ka šādas problēmas ir ļoti viegli risināt, jo rezultātu izmērīt nav iespējams, un tad var nākt klajā ar izdarīto darbu sarakstu. Un stulbas lietas jau notiek tikai Krievijā, jo mūsu ielu pārsaukšanas un pieminekļu demontāžas ir pavisam kas cits. Un esmu gandrīz pārliecināts, ka arī Krievijā kaut kādi margināļi skatās uz Krievijā notiekošo, un domā - kas par absurdu? Tikmēr vairums visdrīzāk arī reāli atbalsta šo cīņu pret rietumu provokācijām.

Nez, cik daudz mums ir aklo punktu uz šādām lietām?

Mūsdienās rakstot, ir tik grūti pārraidīt labvēlīgu attieksmi. "Fui, cheesy." "Laikam pielien." "Šim / šai kaut kas ir aiz ādas", pie katra laipna teikuma galvas vidusdaļā noraustās reptiļveidīgo mantojums, jo nodevēji taču, šķiet, ir ik uz soļa, un trigerējas līdzšinējās traumas un vilšanās. Kuru sakrājies ne mazums, pat ja tās, kā izrādās, ir bijušas pārpratumu, intrigu vai apzinātu apmelojumu sekas. Lol.

Redzot pēdējā laika diskusiju par vienkāršo valodu vai kā nu viņu tur sauc, kā arī totāli absurdu postu par Kanādas skolas bibliotēku, kas izmet "neiekļaujošas" grāmatas, aizdomājos. Vai mākslai būtu jābūt "iekļaujošai"? Vai mākslinieks uzdevumam/pienākumam būtu jābūt reprezentēt visas sabiedrības grupas? Un ja pieņemam, ka, teiksim, kino un seriāli ir māksla, vai būtu jāupurē vēsturiskā precizitāte, lomās ieliekot konkrētā laika posmā principā neiespējama izskata varoni? Man šķiet, ka mums būtu jāspēj runāt par šīm lietām objektīvi, bet kas gan mūsdienās vispār ir objektīvi.

jenerālis, kurš runāja par kaujas odiem mira no sprādziena, ko izraisīja stāvdrāziz - vardā ods, nu labi - moskīts, tik un tā smieklīgi ... aijaijaijaijaijai

Carry-On (2024)

Uzskats, ka vari atšķirt viltotu pazemību no patiesas, norāda uz tādas trūkumu pašā. Un, ja tā, tad spriest par tās patiesumu citos ir tukša skaņa.

noskatījos divas sieviešu veidotas filmas "This Closeness" by Kit Zahar un "Blackbird Blackbird Blackberry" by Elene Naveriani, viena ir Gen Z un otra ir millenial, apraudājos par to, cik "female gaze" joprojām ir nereprezentēts, ja šīs filmas šķiet "neparastas", jo kaut kādā ziņā tās ir tik normālas.

Lai, priekā starojot, pārciestu Latvijas ziemu, ik dienas minimāli nepieciešams:

D vitamīns divkāršā devā
Vietējās tējas
Medus
Kvalitatīva olīveļļa un maize
Čili eļļā, ko pievienot rīsiem
Mandarīni, apelsīni, vīnogas, olīves
Minimālistisks rīku komplekts un pusstunda vingrošanai
Pusstundas āra pastaiga gaišajā dienas laikā
Ikdienas atzīšanās mīlestībā - domās, izteikti vai rakstiski
Upd:
Sauna reizi vai divas nedēļā
Melnā šokolāde
Žāvētas dzērvenes

Izslēgt: kartupeļus, kafiju, cigaretes, tukšvārdību