We are not amused. [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ website | Mācīsimies latviešu valodu! ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Приехали [Feb. 4th, 2016|10:52 am]
Paldies visiem, kas vizinājās EUR/USD lāču pajūgā, eiro vērtības kritums tiešām bija branga izprieca. Taču tā vien rādās, ka viss, paritātes nekādas nebūs un, in fact, ies uz augšu (droši vien neviens, pat ne Dženeta Jelena, netic, ka 2016. gadā likmes griezīs četras reizes.) Protams, šie nav investīciju padomi, tikai mans aizspriedumainais viedoklis. Tāpat man ir nojausma, ka rīt vēl varētu lietas drusciņ pastaigāt. Bet ilgtermiņā -- šis nav slikts laiks, kad aizvērt dolāru gaŗās pozīcijas.

Cheers.

PS Pie viena tas nozīmē arī to, ka naftas cenas (dolāros) mazliet pakāpsies -- naftu tirgo dolāros, ja dolārs nevērtīgāks, par barelu prasa vairāk mazāk vērtīgo dolāru. Eku Vladimirs nopriecāsies!
link7 comments|post comment

Kā kļūt populāram internetā [Feb. 3rd, 2016|10:31 am]
Pasakiet man, lūdzu: tieši ko domā tie cilvēki, kas feisbukos laiko paši savus nošērotos sūdus? Kāds tam ir mērķis? Visai pasaulei paziņot "O, es tik ļoti alkstu uzmanības, ka pats sev to veltu?" Vai varbūt ir cerība, ka tā būs vairāk laiku viņu šērai, un neviens nepamanīs, ka viens laiks ir no viņiem pašiem? Vai varbūt viņiem ir kaut kāda smadzeņu trauma, kas atdala šērošanas centru smadzenēs no laikošanas centra -- viņiem kaut kas iepatīkas, nošēro, savukārt ar otru smadzeņu puslodi pamana, ōōō, kaut kāds čalis reāli piedūrīgu fīču nošērojis, jāielaiko?

Labi, es saprotu, katram roka var paslīdēt. Bet ja kāds to dara regulāri -- nu nopietni, kas tas ir?!
link52 comments|post comment

I want to believe [Feb. 3rd, 2016|09:19 am]
Pievienošos sajūsmas brēcieniem -- jauno iksfailu jaunā (trešā) sērija ir absolūti izcila, vēl jo vairāk tāpēc, ka pavisam negaidīta. Iedomājieties, tu aizej uz Makdonaldu (jūs tā, protams, nedarāt, bet nu iedomājieties) noēst bigmaku, bet pēkšņi visapkārt sāk lidot konfeti, uzrodas klauni ar taurēm, izbrauc [humānos apstākļos turēti un nekādi nepiespiesti] lācēni uz motocikliem un tev bigmaka vietā izbīda milzīgu dzimšanas dienas torti, no kuŗas izlec daiļava ar šampānieti, ballīte turpinās līdz rīta gaismai un no rīta tev nav paģiru. Apmēram tā.

Jebkas cits būtu spoileŗi (lai gan šis arī varbūt ir). Tik vien tās bēdas, ka es īsti vairs negribu skatīties nākamās iksfailu sērijas. Izcilāk taču nebūs.
link6 comments|post comment

Svētki [Feb. 2nd, 2016|12:31 pm]
Un vēl apsveicu visus Murkšķa dienā! Laiks ir diezgan nomācies, tad jau pavasaris būs drīz, ja? Ha.
link1 comment|post comment

Winners aren't losers [Feb. 2nd, 2016|10:01 am]
Labrīt, studijā atkal rubrika "Ko ziņās tev nestāsta". Jo kā tas nākas, ka ziņās necik izvērsti nestāsta par Teda Kruza uzvaru Aijovas štata priekšvēlēšanu sapulcē!

Protams, ziņa nav Teda Kruza uzvara, bet gan tas, ka Donalds Tramps palicis otrais, turklāt pavisam mazliet apsteidzot trešo vietu, kas ir, kuŗš gan cits, Marko Rubio. Piebildīsim, 1. un 3. vietas ieguvēju uzvārdi lieliski apliecina dēmogrāfiskās pārmaiņas Amurikā un piešķiŗ zināmu ticamību apgalvojumiem, ka Tramps uz izmisušo, balto pusmūža vīriešu balsīm vien izbraukt nevar.

Un vēl ziņa ir tā, ka Hilarija tik vien kā par mata tiesu apsteidz Bērniju, kas vispār ir ļoti interesants notikumu pavērsiens. Gan dēmokrātiem, gan republikāņiem otrajā vietā palicis jaunietis, ko diezgan droši varētu nosaukt par, ēēē, diezgan tālu no meinstrīma. Bet radikālu viedokļu izplatīšanās vispār ir mūsdienu polītikas sērga, turklāt ne tikai vienā virzienā -- nav gluži tā, ka cilvēkiem piegriezušies liberastu murgi, tādēļ viņi pletē brūnus kreklus un viksē zābakus. Ne sūda, arī liberastiem viņu murgi paliek arvien murgaināki. Es vainoju feisbuku, kas visādu ekstrēmu viedokļu paudējiem ļauj klausīties pašiem savā atbalsī un saņemt laikus par pilnīgu sviestu.

Bet vispār es te par kaut ko drusciņ citu. Līdz šim msjē Tramps savu kampaņu veidoja tā, kā aprakstīts vokāli instrumentālā ansambļa "Brīnumbērns" kompozīcijā "Smack my bitch up". Noteikti esat nobrīnījušies, kā tas nākas, šis čalis ir tāds krāns/tā jauniete ir tāda pakaļa, bet viņiem netrūkst pielūdzēju, panākumu un naudas, turklāt jo sliktāk viņi izturas, jo lielāka pielūgsme/augstāki rožu kalni/dārgāki kažoki, vajadzīgo pasvītrot. Nekāda noslēpuma nav: ir atsevišķa ļaužu grupa, kam patīk, ka pret viņiem slikti izturas. Tas, piemēram, lielā mērā izskaidro, kāpēc cilvēki tur kaķus.

No šitā nevajag atvasināt tādus pieņēmumus, ka visiem cilvēkiem visu laiku patīk, ka pret viņiem slikti izturas. Ir starp mums arī nobriedušas un par sevi pārliecinātas personības (piemēram, es), kas tad, kad viņus saukā par lūzeriem, parausta plecus un, ja arī uzskata par lietderīgu pagodināt šādus apgalvojumus ar atbildi, parasti iesaka pašam apsaukātājam noslaucīt degunu un aiztaisīt bikšupriekšu. Bet ir ļaudis, kas apsaukātāja nošņurkušo degunu nepamana, un tā vietā domā -- jāāā, viņam noteikti taisnība, es esmu niecība, bet viņš ir visvarens. Ak, kaut es būtu tik visvarens. Un, kad pa vidu visiem apvainojumiem Visvarenais pamet kādas uzmanības druskas, šie ļaudis ar vārīgo pašapziņu ir sajūsmā.

Lūk, arī Trampa panākumu atslēga. Tramps savu kampaņu būvē tikai un vienīgi uz uzbrukumiem un apsaukāšanos. Tā ir visa viņa polītika. Savus apvainojumus viņš nekad neuzskata par nepieciešamu paskaidrot vai izvērst, pieturoties pie visā visumā pareizās polītisko kampaņu vadlīnijas "If you're explaining, you're losing". Turklāt tā sagadījies, ka sociāli ekonomisko pārbīžu rezultātā Amurikā ir daudz sarūgtinātu pusmūža balto vīriešu, kam šķiet, ka dzīve viņiem parādījusi pigu. Kad viņi bija jauni un sprauni, Amurikā ražoja visādas lietas, un pat bez īpašas izglītības viņiem pietika Amurikāņu Sapnim, Regular-Sized Edition -- mašīnai sev, mašīnai sievai, mājai suburbijā un diviem-trim bērneļiem. Tagad viņi vairs nav jauni un sprauni, darbu bez izglītības atrast arvien grūtāk, veselība pieklibo, bērni vai nu izmācījušies un prom, vai nav izmācījušies un kaut kā kuļas pa dzīvi -- vārdu sakot, viņi jūtas apdalīti. Ir spēcīga vēsts, un ir cilvēki, kas viņu uzklausa.

Tiesa, Tramps (gandrīz) ir spējis atturēties no savu atbalstītāju apsaukāšanas, tā vietā pārdodot viņiem sapni, ka arī viņi -- neskatoties uz savu pašreizējo stāvokli dzīvē -- var būt tikpat Visvareni kā viņš. Drusciņ gan mēle šad tad ir paslīdējusi, bet kopumā viņš turas.

Bet lūk, kā mēdz teikt šie paši sarūgtinātie baltie vīrieši, "When the clutch drops, bullshit stops". Līdz šim ar savu bulšitu Tramps gana tālu ir aizmuldējies, bet, skat, kad panesas balsošana, tomēr paliek otrajā vietā. Neba nu Teds Kruzs būtu ļoti jauks cilvēks, bet tas pat nav tik svarīgi. Ja Tramps būtu uzvarējis, atkal panestos pastāsti par "uh, kā es jūs visus" -- to jau mēs esam redzējuši. Bet nu lietas paliek aizraujošākas. Apsaukāšanās neizklausās tik vareni, ja apsaukājas zaudētājs. Es, protams, negaidu no Trampa kaut kādus nopietnu polītisko programmu. Drīzāk interesanti, kā tieši viņš apsaukāsies tagad, kad palicis otrais.

Šim galdiņam popkornu un Dr Pepperu, lūdzu!
link33 comments|post comment

Es jau sabijos [Jan. 25th, 2016|11:43 am]
Beidzamās nedēļas es biju mazliet apjucis. Kaut kā šķita, ka pēkšņi esmu nonācis paralēlajā visumā, jo lietas nenotika tā, kā šajā visumā pieklājas. Janvārī sniga sniegs, Vācijas sabiedriskie mediji pēkšņi sāka uzvesties kā Krievijā, pašpasludināti konservātīvie ļaudis pēkšņi sāka uztraukties par izvarošanām – kaut kā šāda pasaule būtiski atšķiŗas no tā, kā ierasts.

Bet nu jau atkal viss ir kārtībā, un lietas pamazām atgriežas ierastajās sliedēs!

Tātad, kā jau pierasts, janvārī ir atkusnis. Tas ir skarbs pliķis liberālajai elitei, kas mēģināja mums iesmērēt "globālo sasilšanu". Kāda sasilšana, ja mums no janvāŗa sākuma līdz pat janvāŗa beigām bija ziema?!

Tāpat es biju mazliet izbrīnīts, ka Saeimas deputāts, kas ar sievu iepazinās, ielienot viņas teltī un spiežoties viņai klāt, pēkšņi ir tik ļoti satriekts par to, ka citi jauni vīrieši spiežas klāt sievietēm, neprasot atļauju. Tas ir kā – kā tad lai latvju tauta turpina vairoties, ja tiek iznīdēta tik būtiska tradīcija kā meitās iešana?! Bet tagad, kad liberasti sākuši kaut ko stāstīt par to, ka Latvijā vispār arī bez bēgļiem ir gana daudz vardarbības pret sievietēm – tagad viss atkal ir pareizajās vietās. Sociālo portālu komentāros atkal ir tādi uzsaukumi kā "kur tie liberasti tādus murgus izrauj?!" un "citādi tak viņas nevar valdīt". Un pareizi, ja to dara cilvēki ar citu ādas krāsu, tas ir noziegums, jo viņi aiztiek to, kas viņiem nepieder. Ja to dara latvju bāleliņi – nu, vīrs ir ģimenes galva, puiši paliek puiši un vispār valstij neklājas jaukties ģimenes lietās.

Un, visbeidzot, īpašs prieks par novadnieka Māŗa Kučinska uzdienēšanos līdz Ministru Preža amatam. Kad vienbrīd (tas jau šķiet tik sen, vai ne) bija sākušies šitie pigori ar oligarhu ietekmes izsvēpēšanu, es sabijos, ka (divos) gadu desmitos pārbaudītā Latvijas pārvaldes forma – Turīgi Vīri visu sadala savā starpā – tik tiešām varētu beigties. Tādēļ uzmundrina, ka mums atkal būs Ministru Prezis, kas pierādījis uzticību savam pumpainajam priekšniekam. Ļoti ceru, ka arī jaunajam strīpainajam priekšniekam viņš kalpos tikpat uzticīgi.

Nākotne rādās gaiša – ar šādiem cilvēkiem mēs nepazudīsim.
linkpost comment

Music for a found harmonium [Jan. 19th, 2016|12:56 pm]
Klikšķēsmas un meklētājprogrammu optimizācija drīz kļūs par dzejas formu, turklāt ļoti populāru. Ieklausieties --

Kad viņa sāka līmēt papīru uz grīdas es biju apjucis…
viņa dēvās uz vietējo saimniecības preču veikalu
un iegādājās kaudzi ar biezu papīru
spaini līmes, smilšpapīru, slotu

viņi noņēma sākotnējo grīdas klājumu
viņi ķērās klāt papīra saplēšanai
Saplēšot to gabalos
Gabali tika saņurcīti

Viņa pārliecinājās, ka gabali nedaudz pārklājās
kad būsi pabeidzis attapsies pie izejas durvīm
Tad bija laiks tonēt grīdu
viņa to pārklāja ar lakas kārtu

Neviens negāja istabā vismaz nedēļu
viņai bija grīdas segums

Ziniet, ja tas tur franču deģenerāts mākslinieks varēja uztaisīt mākslu, parakstot atrastu pisuāru, tad es noteikti varu uztaisīt dzeju, piesavinoties atrastus teikumus.
link9 comments|post comment

Oh Superman where are you now? [Jan. 12th, 2016|12:31 pm]
Nesaprotu, kāpēc visi tā ir apsēsti ar hoverbordiem (liddēļiem?), ka ir gatavi braukāt ar smieklīgiem divriteņu sūdiem. Man Back to the Future alternātīvās vēstures lieliskākā un visiekārojamākā īpatnība šķiet tā pasaule, kur Donalds Tramps ir automehāniķis.
link1 comment|post comment

Slava [Jan. 8th, 2016|12:46 pm]
Man nupat Instagramā piesekoja Sandis Kiops. Es nesaprotu, kā tagad dzīvot tālāk un kā izturēties pret šo izrādīto uzmanību.
link4 comments|post comment

Rīta MAS [Jan. 7th, 2016|10:15 am]
Kāds šodien jauks laiks, tīkami dzestrs, bet ne pārāk auksts!
link7 comments|post comment

Netradīcionālais MAS ar mēneša pēdējo puostu pēdējiem teikumiem [Jan. 4th, 2016|12:57 pm]
Lai gan varbūt tomēr būs! Un cienājieties, Delfi TV, man nav žēl. Lai turpmāk arī jūs bļautu uz ekrānu, kad Dāvis Valdnieks Edu Milibandu sajauc ar Deividu. Pasaule ir mūsu austere, biedri. Gan jau tad, kad saulīte pieturēsies cītīgāk, pavasaŗa avitaminoze būs atkāpusies un vasaras vakaros varēs dzert dzērienus pagalmos, arī gaŗlaicība atkāpsies un aizraujoši atkal būs aizraujoši. Mazel tov, ko lai saka! Pēc nedēļas būšu atpakaļ (nu, un rīt uz Megapasākumu, kā nu ne), bet tikmēr — jauku jums nākamo darba nedēļu un līdz vēlākam! Paldies, pierakstījos, kur agrāk tiku. Pir, Otr, Tre, Cet, Pie, Ses un jo īpaši Svē, tas būtu tik skaisti. Lai gan vispār abas iespējas liekas puslīdz ok un nemudina lekt stāvus Daugavā. Bet, būsim godīgi, ne nu tā sanāks, nekā. Āhahahahaāāhahahhahaāāā, cik lieliski, I can't even.
linkpost comment

Meži apvelk tērpu košu, labi gan [Jan. 4th, 2016|12:30 pm]
Nu šito prieku! Vienbrīd jau pārlieku drūmi izskatījās, ka nekā no ziemas nebūs. Bet nu pat ir cerība, ka dažas nedēļas sniegs pieturēsies un, kazi, varbūt pat – es te bārstos ar pārdrošām cerībām – upes aizsals. Diezin vai gan būs tie Vecie, Labie Laiki, kad ziemā varēja pa upēm staigāt, bet visviens nav slikti. Globālās sasilšanas laikmetā pieklājas samazināt savas gaidas, un nu jau arī kādu trīs nedēļu ziema šķiet grezni.

Starp citu, kad šorīt centos dalīties savā sajūsmā ar angļu kolēģiem, ļoti aši atdūros pret to, ka es nezinu, kā angliski ir "kupena". Nelielu valodniecisko konsultāciju rezultātā uzzināju, ka es to nezinu, jo angļu valodā tāda vārda nemaz nav, viņi izlīdzas ar "sniega kaudze" . Un "āliņģa" arī nav, tik vien kā "ledus caurums". Un "sērsnas" nav, un "vižņu" arī ne, un pat "ziemāju" nav, tā nu izlīdzas ar visādiem aprakstošiem terminiem ("ziemāji" ir "ziemas labība"). Cik patīkami, ziemai sākoties, šos krāšņos latviešu valodas vārdus izvilkt no pažobeles, gluži kā sen nelietotas kamanas no vāgūža, apslaucīt putekļus un likt lietā!
link11 comments|post comment

Frīlānsa mūžs ir kā brīnišķa dziesma [Dec. 28th, 2015|03:17 pm]
Kolēģi,

paldies Jums par atsaucību, profesionalitāti un lielisko sadarbību visu šo gadu garumā, esot kopā ar [superīgo tulkošanas kantori], mēs to ļoti augstu novērtējam! Pārmaiņas ekonomikā un biznesa vidē liek arī mums pieņemt šo, sākumā šķietami nepopulāro lēmumu, taču tā ir šodienas realitāte un sākot ar 2016. gada 1. janvāri, SIA [superīgais tulkošanas kantoris] pagarina tulkotāju rēķinu apmaksas termiņu līdz 60 dienām. Šādu un pat vēl ilgāku pakalpojumu apmaksas termiņu jau krietnu laiku lūdz ieviest arī mūsu Klienti.

Āhahahahaāāhahahhahaāāā, cik lieliski, I can't even.
link21 comments|post comment

To prieku lai katris nu sirsniņā jūt [Dec. 28th, 2015|09:37 am]
Svētkus nesvinēju (un arī jums neiesaku) — tā vietā izmantoju četru dienu miniatvaļinājumu (un drīz būs vēl viens!), lai, protams, pabraukātu pa tēviju.

Rezultātā man ir jauns ļoti iecienīts purvs: Saklauru purvs, tāds pavisam maigi pakašņāts purvs ar mežu apkārt netālu no Ramatas. Turklāt kašņāta ir nevis kūdra, bet grants.

Diemžēl nesanāca īpaši ilgi aizkavēties; drīzāk uzmetu ilgu pilnu skatu, nevis izskraidījos godam (aplam ātri satumst tomēr). Bet tagad, kad sola salu, jāaizbrauc vēl. Cerams, ka sals uz pieturēsies vairākas nedēļas no vietas, jo pēc skarba sala purvi ir daudz izbrienamāki.

Teiksim tā: neskartā krāšņuma ziņā Saklauru purvs it nebūt neatpaliek no, teiksim, Ķemeriem. Taču tur nav purva laipas, un tas ir ellē ratā, tātad tur ir nepieciešamais puŗva ŗāvas piesātinātais skarbums. Turklāt vari būt pilnīgi drošs, ka tur nesatiksi nevienu citu.

Un tad, kad skaties pāri nekurienei un gaisā pamani divus ķīmtrašu smidzinātājus, kas, kā Flightradar saka priekšā, lido uz Koreju un Ķīnu — tad vispār pārņem ļoti īpašas izjūtas, kaut kas par to, cik pasaule ir netveŗami liela un kāds neaptveŗami plašs visums plešas pār mūsu galvām un cik neticami plaša pasaule ir šepat pie mūsu kājām, kur visādas sīkaļas nodzīvo savu mūžu, galvu no purva neizbāžot, nu, apmēram tādā garā, tikai vārdos izklausās tizli, bet oflainā ir izcili.

Vispār še padoms ne tikai Ziemassvētkiem, bet dzīvei: ja gribat garīgus pārdzīvojumus un Apskaidrību, neejiet uz baznīcu — ejiet uz mežu. Piegādā daudz jaudīgāk.
link4 comments|post comment

God rest you, merry gentlemen [Dec. 23rd, 2015|02:44 pm]
No rītiem es ļoti labprāt skatos Rīta panorāmu. Tur var uzzināt daudz kā vērtīga, galvenokārt to, vai vajag paņemt lietussargu. Tāpat laikpalaikam tur parādās intervējami ļaudis, kas, iespējams, no rīta vēl ir pa pusei aizmiguši un tāpēc izrunājas maķenīt brīvāk.

Tā nu šorīt aizmigušo cilvēku sarunu šovā patrāpījās arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kas bija uzaicināts aprunāties par Ziemassvētkiem. Un, ziniet, tādas ļoti atbalstāmas lietas runāja, cita starpā piezīmējot, ka Latvijas sabiedrība humānizējas, un tas ir labi.

Tas tik tiešām ir labi, un mani priecē, ka to saka katoļu baznīcas arhibīskaps. Atslēgas vārds še ir "humānizējas". Ticīgu cilvēku vidū mēdz būt sastopams tāds uzskats, ka cilvēks ir līdz kaulam ļauns pagrimtenis, kam būtu jāatbrīvojas no savas grēcīgās cilvēka dabas un jātiecas uz viņu pielūgto dievu.

Nav grūti pamanīt, ka šāds uzskats īsti neiet kopā ar humānismu. Gluži otrādi — tas diezgan spēcīgi korelē ar cilvēknīšanu. Tas ir diezgan pašsaprotami: ja cilvēki ir ļauni, un ļauno pieklājas nīst, tad nav grūti salikt kopā divi plus divi un izsecināt, ka cilvēkus pieklājas nīst. Ja daudz, tad var sagrabināt kaut kādu ne-nīšanu tiem, kas ir uz mata tieši tādi paši kā tu un pilnībā tev piekrīt. Bet tiem, kas kaut kā atšķiŗas, pietaupīts tikai un vienīgi naids. Nerādīsim ne uz vienu ar pirkstu, bet nav grūti atcerēties kaudzēm piemēru, kad pašpasludinātie kristīgo vērtību aizstāvji jo dāsni ir bārstījušies ar naidu pret visiem citiem.

Kā sauc, tā atsauc, un tie, pret kuŗiem šis naids ir vērsts, mēdz secināt — nīdīsim, jo viņi mūs pirmie nīduši. Un tā abpusējas nīšanas rezultātā abas puses — gan ticīgie, gan (sekulārie) humānisti — var nonākt līdz tam maldīgajam uzskatam, ka viņi ir nesamierināmi ienaidnieki, bet prieks un laime iestāsies tikai tad, kad otra puse būs pilnībā noslaucīta no zemes virsas.

Še varu atzīties netikumā: tīri teorētiski man nav nekādu iebildumu pret reliģiju. Mani tiešām īpaši neuztrauc tas, ka cilvēki tic kaut kādām nepierādāmām būtnēm vai parādībām. Šī pārdabiskā pasaule taču pastāv tikai ticīgo galvās, tā neattiecas uz tiem, kas netic vai tic citādi. Kāpēc gan man būtu par to jāsatraucas?

Bēdas rodas tad, ja ticīgie uzskata, ka arī neticīgajiem vajadzētu sekot viņu ticības priekšrakstiem. Ka cilvēku darbības būtu jāvērtē nevis pēc tā, kā tās iespaido citus cilvēkus, bet gan pēc tā, kā tas iespaido attiecīgās pārdabiskās būtnes. To, kādu iespaidu tavas darbības atstāj uz citiem cilvēkiem, katrs var redzēt pats. Bet to, kā tas iespaido pārdabiskās būtnes, var redzēt tikai kāds, kam ar šo būtni ir kāda pārdabiskā saziņas līnija. Praksē jo bieži tas izpaužas tā, ka šis kāds pasludina sevi par pravieti un liek visiem citiem, kam šīs tiešās līnijas nav, sekot sev un neapšaubīt viņa lēmumus. Tie taču nav viņa lēmumi, tie ir pārdabiskās būtnes priekšraksti. Un, lai gan pret daudzām lietām man iebildumu nav, pret šādiem neapstrīdamajiem vadoņiem, kas pieprasa tiesības pārvaldīt sev padoto domas — lūk, šis gan manī rada gandrīz vai alerģisku reakciju. Vienkārši gribas vemt un turēties pēc iespējas tālāk no šādiem pārvaldītājiem.

Lūk, tieši tāpēc mani priecē, ka Zbigņevs Stankevičs tik atzinīgi izsakās par sabiedrības humānizēšanos un man gribas cerēt, ka viņam ir taisnība. Tiešām, mūsu sabiedrība tikai un vienīgi iegūs no tā, ja cilvēki vairāk sāks domāt par to, kā labāk izturēties pret citiem cilvēkiem, nevis to, kā labāk izturēties pret pārdabiskām būtnēm. Reliģijai un humānismam nav jābūt pretstatiem — ja es ticētu kādam dievam, tad šis dievs noteikti nebūtu cilvēknīdējs.

Kazi, varbūt tā beigu beigās visa pasaule aizhumānizēsies līdz tam, ka citos cilvēkos pirmkārt saskatīs nevis citādu tautību, nepareizo seksuālo orientāciju un neīstos pielūgsmes objektus, bet — cilvēkus. Un tā nu gan būtu lieliska pasaule.
link12 comments|post comment

Kopīraitinga virsotnes [Dec. 18th, 2015|08:59 pm]
Tajā laulību bukletā ir ieteikums -- tadāāā! -- palutināt sevi! PALUTINI SEVI! Āāāāāāāā
link2 comments|post comment

Mēs bijām vareni. Un būsim. [Dec. 17th, 2015|09:24 am]
Šorīt ļoti nobrīnījos par atklāsmēm kopienā [info]uzzinu_pedejais, kur cilvēkiem bij uznākusi pēkšņā atklāsme par zīmola "Riģipsis" izcelsmi. Un jūs, vai jūs jau zinājāt, kāpēc riģipsi sauc par riģipsi?

Poll #20575 Uzzināt nav kauns
Open to: All, results viewable to: All

Vai tu zini, no kā cēlies zīmols "Riģipsis"?

View Answers

Protams, ka zinu, man jau vectēvs šūpulī stāstīja par latvju rūpniecības bijušo spēku
29 (34.1%)

Nesen uzzināju un brangi nobrīnījos
17 (20.0%)

Nea, no kurienes? Un vai ta' pareizi nav reģipsis?
39 (45.9%)

link34 comments|post comment

Great success [Dec. 11th, 2015|10:53 am]
Galvā pārliecinoši vissistākais Cibas lietotājs (un šo titulu nākas izcīnīt smagā konkurencē) [info]aivars_666 Armandu Puči nosaucis par reti prātīgu cilvēku.

Par laimi, galvā sistie Cibas lietotāji mani par reti prātīgu cilvēku nesauc, drīzāk otrādi — labu vārdu no viņiem esmu saņēmis tik daudz, ka varētu taisīt naida kartīšu kantori (nu, kartītes, ko tu sūti cilvēkiem, kuŗus tu nīsti) un materiāla, ko uz viņām drukāt, pietiktu gadiem. Brīžam gan ir nomācoši, bet tad es atceros, kāda būtu alternātīva. Ko gan es darītu ar Aivara Gedroica atzinību?! Kā tādu kauna traipu vispār var nomazgāt?

Tā ka ir labi, kā ir.
link32 comments|post comment

И когда он людей убивал, песенку эту он напивал [Dec. 10th, 2015|01:12 pm]
Kur vispār skatās Izglītības ministrija, es nesaprotu.

Obligātās literātūras sarakstā jau gadu desmitiem iekļauts, nay, bezmaz vai latviskās dzīves(d)ziņas pamatos iemūrēts J. Puoruka pastāsts "Kauja pie Knipskas". Tas ir iemesls bažām. Lai gan tur ir izklāstītas tādas neapšaubāmi latviski pareizas lietas, ka labklājība ir nosodāma un trūkums taisa taisnu, zem šīs plānās tradīcionālo vērtību kārtiņas nabaga skolasbērniem tiek iebarots ne daudz, ne maz kā islāma terorisms.

Vai tiešām neviens nav pamanījis, ka stāsta centrālais notikums ir krievu-turku kaŗa Šipkas kaujas rekonstrukcija? Un šajā civilizāciju sadursmē krievi tiek attēloti izteikti nepievilcīgā gaismā.

Sāksim ar to, ka Buņģis, Ģeņģers un Platais visi ir krievi. It kā brīžam viņi dara atzīstamas lietas, piemēram, saceļas pret žīdpidarmasonu vispasaules sazvērestību ("Geņģers iesvieda pirmais žīda režģos pāri brangus sniega klučus"), tomēr kopumā nevar noliegt, ka viņi piekopj netikumīgu dzīvesveidu. Viņi smēķē, kas ir pretrunā Veselības ministrijas noteiktajām vadlīnijām. Vismaz Buņģim ir liekais svars. Tāpat viņi izvairās atzīt skolotāja autoritāti, un viņu darbībā ir skaidri redzamas patvaļīgas tendences.

Savukārt nenoliedzami pozitīvais Cibiņš, kas visādi citādi būtu gan kluss, gan trūcīgs, gan ar ahujenna bagātu iekšējo pasauli – ir turks! Ar to vēl nepietiek – viņš ir pat turku ģenerālis! Savā terora tīklā viņš iesaistījis mazgadīgos, un Sapuliņš, dodoties kaujā, sauc "lā ʾilāha ʾillā-llāh" jeb "nav cita dieva kā vien Allāhs." Stāstā uzskatāmi attēlots, kā Cibiņš, radikālā islāma apstulbināts un gara acīm jau paradīzes jaunavas skatīdams, metas virsū Eiropas tradīcionālo vērtību sargātājam Buņģim.

Kauja gan beidzas ar Eiropas vērtību uzvaru, taču tālākā retorika mats matā atgādina liberastu un žīdpidarmasonu melus par musulmaņu "bēgļiem". Tiek ļoti uzsvērts tas, cik Cibiņš ir trūcīgs, izmisis un slikti ģērbies, tā cenšoties iežēlināt lasītāju un mudinot domāt, ka viņam ir kāds pienākums rūpēties par islāma fundamentālistu Cibiņu. Savukārt stāsta izskaņā attēlota islāma kaujinieka Cibiņa briesmu pilnā bēgšana no kaŗadarbības zonas, kas beidzas ar viņa nāvi, gluži kā tie masu apziņas manipulatoru meli par noslīkušajiem bērniem.

Šāds stāsts audzina bērnos bīstamas vērtības. Tas mudina domāt, ka islāma fundamentālisms ir atbalstāms un iet rokrokā ar dažādām atzīstamām rakstura īpašībām. Tas mēģina iedēstīt kaitīgu līdzcietību pret visādiem "grūtdieņiem", kas var novest pie bīstami pielaidīgas attieksmes, sastopoties ar "bēgļiem" reālajā dzīvē. Un tas aicina ar aizdomām izturēties pret tiem, kas aizstāv tradīcionālās Eiropas vērtības, mudinot domāt, ka viņi visi liekuļo un savā nodabā piekopj pavisam citas lietas.

It īpaši šajā laikā, kad Krievija cīnās pret Turciju par tradīcionālo vērtību saglabāšanu un Eiropā ieplūst fundamentālie islāmisti, šāds darbs ir īpaši kaitīgs. To taču vajadzētu saprast.

Ja vien, protams, Izglītības ministrijas mērķis nav izaudzināt bezsmadzeņu liberastus. Bet tad tāda ministrija jātriec ratā.
link9 comments|post comment

Atradu labi apmaksātu darbu Hongkongā [Dec. 9th, 2015|03:54 pm]
Ooo, izrādās, Kozlovskis nekandidēšot uz MP amatu. Šitas joks jau iepriekš ir dzirdēts, un tagad, protams, ir kā Montija Paitona jokā par spāņu inkvizīciju: padzirdot šitādu apgalvojumu, visi skatās uz durvīm un gaida, kad pa tām iesoļos Daudzreiz Piesauktā Kandidāte.

Eh, lai būtu, tagad pasaulē vispār tāda polītika ir modē. Man kā nepiebeigtam liberastu ezītim gan gribētos tādas lietas kā, ōō, nu tiesiskumu, likuma varu, polītisko procesu pārskatāmību un tādas parādības, kas mājo starp varavīksnes vemjošajiem vienradžiem, bet es saprotu, ka tuvākajā laikā nebūs. Taču lūk, ko es nesaprotu.

Nevarētu tak teikt, ka Latvijā trūktu stingrās dūres fanātu, kas līksmo par autoritātīvo valdīšanas stilu un spēju panākt savu, pabīdot citus maliņā. Vienubrīd, kad Izdarīgo Vīru Trio izformēja un Hūtem vienam pašam nācās sākt solokarjeru, gan šķita, ka nu tik tautai aust jauni laiki. Ko niekus! Atlika parādīties tikumības apdraudētājiem un pēc tam, ak šausmas, bēgļiem, lai Latvijā atkal ar jaunu sparu atsāktos vaimanas, ka vajag Saimnieku, kas māk aizstāvēt savas intereses, ar citiem nerēķinoties. Nav vairs Tie Laiki, vai ne.

Vārdu sakot: nevarētu teikt, ka pēc šādas polītikas Latvijā nav pieprasījuma. Apsviedīgo vīru izpildījumā tā pat ir ļoti populāra. Tad kāpēc, kāpēc Daudzreiz Piesauktā Kandidāte ir tik ļoti nepopulāra?!
link16 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]