We are not amused. [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ website | Mācīsimies latviešu valodu! ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Aizraujoši fakti [Apr. 23rd, 2014|03:45 pm]
Zināt, kā Nasdaq īsina Starbucks? SBUX. Ja jums negaršo Stārbaksu kafija, varat lepni — un pamatoti — viņiem teikt "Your coffee SBUX!"
link2 comments|post comment

Nu kā tā var [Apr. 17th, 2014|08:36 am]
Šito kaunu, aiziet negludinātā kreklā uz pasākumu, kur ir puse Cibas! Kad apjēdzām mūsu situācijas skarbumu, aiz kauna nezinājām, kur acis likt un pat nepievienojāmies pļēgurošanai, bet gan agri notināmies. Briesmīgi.

Un, ziniet, mēs diez cik cītīgi vairs nepļēgurojam, ja. Nupat Remī Kvantrō, tie čaļi, kas taisa Remy Martin un Cointreau, paziņoja, ka viņiem diezgan skarbi peļņa kritusies. Remy Martin un Cointreau iet iekšā saidkārā, kas atsevišķās aprindās ir bezmaz vai treidmārk drinks (pabīdies malā, Džeims Bond, ar savu shaken not stirred, mēs te nākam ar saviem veco ļaužu istabas augiem un saidkāriem).

Diez kas nav, teiksim, kā ir. Mēs sevi mierinām ar domu, ka patlaban mēs dzīvojam kā tajās turn-based strategy spēlēs. Tur ir gājieni, kur tu visiem dod pa muti, izcīni varenas kaujas, ieņem cietokšņus un izpēti jaunas zemes — un tur ir arī gājieni, kur tu sēdi un vāc resursus. Mēs sēžam un vācam resursus. Galvenais, lai pēc katra gājiena ir vairāk, nekā bija pirms tam.
link13 comments|post comment

Creating Opportunity since 1941 [Apr. 15th, 2014|10:26 am]
Ir tāds šaurās aprindās plaši pazīstams atvasināto finanšu instrumentu (redziet, es esmu iemācījies, kā latviski ir derivatives!) tirgonis IG Group. Droši vien šīs šaurās aprindas īpaši nepārklājas, bet ir vēl viens šaurās aprindās plaši pazīstams uzņēmums IG Farben. Lūk, un kad es padzirdēju par IG Group, man tik tiešām pirmā doma bija — noteikti kaut kādi puiši no Brazīlijas, kas savulaik strādāja pirmajā IG, kādus trīsdesmit gadiņus pēc kaŗa izdomāja, ka sintētiskais kaučuks un anilīns — that is so 1941. Tagad pasauli var nospiest uz ceļiem ar augsta riska ieguldījumu fondiem (re, cik es cītīgi mācos latvisko finanšu terminoloģiju!)

Vispār es joprojām tā domāju. Otrais IG gan nav brazīļu, bet britu uzņēmums, tātad puiši droši vien ir nevis no Brazīlijas, bet no Mainhedas, bet tās jau ir detaļas.
link10 comments|post comment

Iemesls iedzert [Apr. 14th, 2014|10:42 pm]
Sveicieni Pasā! Vismaz es svinu ar baltmaizi un kefīru. Gribas visādas sarūgušas lietas, lai uzsvērtu, ka šie svētki uz mani neattiecas.
link5 comments|post comment

Franciskas vēsmas [Apr. 14th, 2014|10:50 am]
Vēl gribētos piebilst, ka Rimčikā parādījušās bagetes, kuŗas varbūt pat varētu sākt tā saukt. Rimčika bagetes atbilst īstajām bagetēm divos punktos no trim: viņas bezjēgā kraukšķ un drūp, un viņas ir nobārstītas ar miltiem. Diemžēl viņas neizpilda trešo punktu: viņas galvenokārt sastāv no mīklas, nevis gaisa. Lai gan jāpiebilst, ka es jau bagetes esmu ēdis galvenokārt Savojā, un ir tak saprotams, ka divos kilometros v.j.l. cepta bagete būs gaisīgāka nekā jūras līmenī cepta.

Tagad jāpagaida, vai Rimčika bagete dažu dienu laikā sakaltīs par akmenscietu kluci, ar kuŗu var zobus izlauzt. Ja tā notiks, tad tas ir vēl viens punkts par labu Rimčika bagetēm.

Tiesa, kruasānus šī vārda vispārpieņemtajā izpratnē Latvijā joprojām nevar dabūt. Bet šitajos te Gaskoņas kadetos dod pavisam jēdzīgas pains au chocolat (kuŗas nez kāpēc tur sauc par šokolatīnēm), kas arī ir labs sākums.
link11 comments|post comment

Late Night with Kautskis [Apr. 12th, 2014|02:15 am]
Itin kā vajadzētu iet gulēt, bet drusciņ vājš esmu palicies, pēc darba (jo īsti vīri slimības lapas neņem) atgāzos uz pāris stundām un man rādījās tik gauži murgi, ka nav ij ne mazākās patikas atkal ko tādu ciest. Un iesnas ar līdz papēžiem, tamdēļ nekas prātīgs no tādas gulēšanas vis nesanāktu. Tad nu labāk padzesēšu pirkstus šepat.

Biedrs [info]unpy bij pasviedis jestru zibenstaku uz vienu no glaunākajiem sviestā saiešanas veidiem, kādu beidzamā laikā sanācis redzēt. Kāds puika četru gadu vecumā dabūjis smadzeņu satricinājumu un sācis muldēt visādas blēņas, bet kuŗš puika ta' nemuld. Pēc tam nelāgā kārtā viņam piemetusies mirstama kaite, un viņš nomiris īsi pirms savas 11. dzimšanas dienas. Stāsts, protama lieta, skumjš bez gala, tādā vecumā ļaudīm nu it nemaz nevajadzētu mirt.

Bet ko sērojošā māmuļa? Pagaudās, pagaudās un izdomāja, ka puika bijis dieva sūtnis zemes virsū, kas mums, grēka pagalēm, visādus viedus novēlējumus un pareģojumus atnesis. Cik šajos pareģojumos paša nabaga puikas blēņu un cik -- sērojošās māmuļas izskaistinājumu, to droši vien tik viegli vairs pateikt nevar. Šis tas no tiem pastāstiem izklausās uz mata pēc mazu bērnu blēņu stāstiem, šis tas acīmredzami ir pielabots, lai smalkāk izskatās. Bet nu vārdu sakot -- tur ir jo sīki aprakstīts, kā mēs mocīsimies ellē, un sniegts simtunviens lielisks veids, kā tur nonākt. Piemēram, ja jūs esat saņēmuši personas apliecības -- "tādas simpātiskas, pelēkas plāksnītes", kā stāsta viedā māmuļa -- vai jaunās Eiropas pases ar mikročipiem, beigas jums ir, jūs esat paņēmuši pie rokas zvēra zīmi un kaut kādi ūberaparāti ar "neredzamiem stariem" jeb izotopiem jums uz labās rokas vai pieres iegravējuši trīs sešiniekus. (Jā, jā, protams, izotopi nav "neredzami stari", bet nu nebūsim sīkumaini. Galu galā, no dažiem izotopiem tik tiešām nāk tie neredzamie stari.) Vārdu sakot, jūs domājāt, ka jūs tikai pasi saņemat? Ha, mūsu Kungs un Pestītājs zina labāk, viņš jums šo nelielo izlēcienu nekad nepiedos, uz elli, uz elli jums ceļš. Varbūt jau laicīgi sāciet šņaukt kokaīnu, kopoties ar zirgiem un upurēt zīdaiņus. Jums vairs nav, ko zaudēt, tad nu izbaudiet savu grēcīgo dzīvi visā pilnībā.

Protams, es esmu ne tikai gudrs, skaists un veiksmīgs, bet arī dievbijīgs un krietns, tamdēļ man nav ne mikročipu pases, ne personas apliecības, ne zvēra zīmes pie rokas. Ja jūs arī tādi esat, piesakieties, brauksim uz laukiem audzēt dievišķos kabačus. Dievs mums tādus ļaušot izaudzēt, lai mēs nenomirtu badā.

Šim eņģeliskajam bērnam -- vai vismaz viņa izdarīgajai māmuļai -- saradies gana daudz sekotāju, kas brauc svētceļojumos uz viņa kapu, izdod grāmatas un taisa nez cik stundas gaŗas filmas par šī jaunieša dzīvi un pareģojumiem. Lūk, vienu no tām es mēģināju skatīties, kas arī vainojams manos nelāgajos murgos. Ne jau par baisajiem pareģojumiem murgi rādījās -- nē, bet gan par to, cik veikli cilvēki, ij aci nepamirkšķinot, gatavi norīt visvisādas muļķības hook, line, and sinker. Neba nu tas nebūtu zināms tāpat, bet nu tomēr, tomēr.

Un, turpinot ziņas -- es nesaprotu, kamdēļ plašāk netiek atspoguļots tas priecīgais notikums, ka Nirvana rokenrola slavas zālē uzņemta?! Varbūt vienīgi tāpēc, ka šķiet neticami, ka viņi tur jau nebija.

Un visbeidzot vēlētos atzīmēt to, ka šodien aprit kārtējā Gagarina lidojuma gadskārta. Pieņemu, ka, ņemot vērā nesenos polītiskos pavērsienus, šo notikumu pieminēt neskaitās smalki, un zināmā mērā tam var piekrist. Tāpat nav ne mazākās nozīmes vāri čiepstēt "nevajag zinātni jaukt ar polītiku", jo, protams, kosmosa izpēte līdz 1991. gadam soļo cieši rokrokā ar polītiku, tā, ka ij nevar izšķirt, kur beidzas viena un sākas otra. Lai vai kā, apskatieties, ko Gagārins redzēja no kosmosa, jo tā nu reiz ir lieta, kas -- neskatoties uz visu polītiku -- jau no bērna kājas izraisījusi bezmēra sajūsmu, apbrīnu un citas vispārākajā pakāpē aprakstāmas emocijas. Un nav jau ar nekas pārsteidzošs: pavisam nesen ar neslēptu izbrīnu atklāju, ka mana bērna kāja Gagarina lidojumam bijuse daudz tuvāk, nekā mūsdienām.

Tā ja. Dusi nu, manu mazo draudziņ.
linkpost comment

Saidkārus visiem! [Apr. 4th, 2014|01:08 pm]
(Inside joke tiem, kas arī skatās Blūmberg)

OMFG, Toms Kīns nupat paziņoja, ka viņam nav tiesību!!! Ziniet, viņš nupat manās acīs uzlidoja neredzētos padebešos, it īpaši tad, kad viņš piebilda: cik labi, ka es varu vizināties ar darbavietas helikopteru, tas ļoti ietaupa laiku. Turklāt tad, kad tevi vizina helikopterī no vienas saidkāru dzeršanas uz otru, tevi nevar apturēt par to, ka tu braukā iereibis.

Vārdsakot, man ir Mērķis Dzīvē. Visvisādi nabagi braukā ar gāzi un sprauslā par tiem, kas braukā trolejbusos. HA! Kā māca Cibas mēms, helikopteram nav jāatmaksājas, tam ir vienkārši jābūt. Īstam vīrietim.

PS Helikopters ar gāzi gan būtu baisākā hohma.
link27 comments|post comment

Izlozes rezultāti [Apr. 3rd, 2014|04:00 pm]
Es te mazliet pārteicos, mums taču pulksteni nesen pārgrieza, Mario runāja pusčetros, nevis pustrijos.

Vārdu sakot, tās manas dižās prognozes ķipa trāpīja. Kurss tik tiešām ir pakrities, diezgan pietiekami, lai varētu tīri labi nopelnīt. Un uz īsu brīdi viņš tik tiešām palecās uz augšu, ja notrāpīja uz sekundēm, varēja iekasēt naudiņu uz to (bet runa tiešām ir par sekundēm). Tas gluži nebija tāpēc, ka Mario kaut ko tādu īpašu pateica, drīzāk pagāja kāds brīdis, kamēr ļaudis saprata, kas notiek.

Atcerieties, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē un, ja spekulējat, uzskatiet manus pārspriedumus tikai par pārdomām, nevis ieteikumiem.
link1 comment|post comment

It's showtime! [Apr. 3rd, 2014|11:20 am]
Parunāsim atkal par gaŗlaicīgām lietām.
... tālāk ... )
link8 comments|post comment

Skaties un brīnies [Mar. 31st, 2014|01:35 pm]
Vai es jau minēju, ka valūtu tirgus ir neparedzams? Varu atkārtot, valūtu tirgus ir neparedzams.

Šorīt tika publicēti jaunākie eirozonas inflācijas dati. Kā minēju, zema inflācija nebūt nav kaut kas bezjēgā pozitīvs, drīzāk jau otrādi. Lūk, un nu eirozonas inflācija stāv galvu reibinošos augstumos: 0,5%. Atkārtošu vēlreiz: pusprocents. Cenas gada laikā augušas par pusprocentu. Te tev nu bija "eiro cels cenas".

Un ko dara eiro/dolāra kurss? No sākuma tik tiešām iet uz leju, kā varētu gaidīt. Bet pēc dažām minūtēm — look, ma, no hands — apgriežas otrādi un iet uz augšu! Un ej nu sazini, kāpēc. Kā sāka iet uz augšu, tā iet.

Neliegšos, ja es būtu spekulējis, es droši vien šodien zaudētu naudu. Bet es nespekulēju. Starp citu, ja jūs gribat iepirkt dolārus, ieteiktu šodien pačekot naudas mijēju piedāvātos kursus. Varētu būt gaidāms salīdzinoši labs. Bet paturiet prātā: ceturtdien gaidāma Mario Dragi kārtējā uzstāšanās, un kurss gandrīz noteikti mainīsies. Kā — ej nu sazini.

Un, turpinot finanšu ziņas: jūs, protams, zināt, ka veiksme smaida drošajiem un pārliecinātajiem. Izrādās, neveiksme arī: divi asprāši mēģinājuši Vatikāna bankai iesmērēt viltotus vērtspapīrus nieka 3 triljonu eiro vērtībā. Pareizi ir, ko ķēpāties ar sīkumiem.
link3 comments|post comment

Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē [Mar. 28th, 2014|12:10 pm]
Daži no jums te par eiro/dolāra cenām interesējās, ja?

Lūdzu, paturiet prātā, ka šis ir tikai un vienīgi mans personiskais viedoklis, un nebļaujiet, ja tā nenotiek, disklaimeri, disklaimeri. Bet tā izskatās, ka nesenā eur/usd dzīvošanās pie 1,40 bija tikai neliels izlēciens, nevis kaut kāda tendence. Tātad: ja jums šogad kaut kur vajadzēs tērēt dolārus, stipri iespējams, ka jums viņus vajadzētu pirkt tagad. Čekojiet naudas mijēju lapas un, ja jelkad par vienu eiro dod 1,38 dolārus — es teiktu, pērciet, cik varat nopirkt. Varbūt, varbūt viņš vēlreiz pakāpsies līdz 1,39 un (kas mazāk ticami) līdz 1,40, bet vispār es pievienojos tam diezgan plašajam pulciņam, kas uzskata, ka eiro ir pārāk vērtīgs un drīzāk ies uz leju, nevis uz augšu. Cik uz leju? 2013. gadā dzīvojās pie 1,28 un 2012. ap 1,20, tātad vieta kritienam ir.
link6 comments|post comment

Pirmie pavasaŗa vēstneši [Mar. 28th, 2014|10:24 am]
Ja es pamanos izvilkties no mājas gana agri, uz darbu eju kājām. Tā jau viss ir lieliski, saulīte spīd, putniņi vīteŗo un ir tik lieliski noskatīties uz pārbāztajiem trolejbusiem — brauciet, brauciet, tusnīgie pensionāri, jūs jau vairs pastaigāt nevarat. Bet, ak vai, veloderastu sērga ir pieņēmusies neredzētos apmēros, un tas aplam sarūgtina. Piemēram, pāri Gaisa tiltam vispār nav iespējams normāli pāriet. Laikam jāmetas uz vienu roku ar Dimiteru un Lindermani, kas vāc parakstus par homoseksuālisma propagandas aizliegšanu bērniem. Esmu gatavs parakstīties, ja tie būs paraksti par homoseksuālisma un veloderastijas propagandas aizliegšanu bērniem. Jo tad tak veloderasti nedrīkstēs pa ielām braukt, ha!
link46 comments|post comment

Rūpēs par pensiju [Mar. 23rd, 2014|06:52 pm]
Es savai sešgadīgajai krustmeitai esmu iemācījis ēst fuetes, dzert boržomi un lasīt. Manuprāt, ļoti stabils pamats tālākai dzīvei ielikts.
link11 comments|post comment

Nauda nāk kā pa reni [Mar. 21st, 2014|11:11 am]
Labi, parunāsim par neinteresantām lietām: valūtu spekulācijām.
... tālāk ... )
link9 comments|post comment

Sasniegumi [Mar. 20th, 2014|03:13 pm]
Ko jūs šodien tādu ievērības cienīgu esat izdarījuši? Mēs, piemēram, dabūjām fōrskvērā Herbiwhore nomīzīti, lūk. Jā, jā, mēs zinām un piekrītam, ka fōrskvērs ir pagalam muļķīga rotaļlieta, bet! tas lieliski palīdz saskaņot dzeršanu ar citiem pudeles brāļiem un māsām. Un ko vēl varētu prasīt no aplikācijas? (Tas ir retorisks jautājums, varat neatbildēt.)

Bet nu vārdu sakot, ja. Fōrskvērs tagad domā, ka mēs esam veģetārietis. Mēs neesam, mēs tiešām neesam. Tāpēc, lūdzami, iesakiet kādas izteikti gaļēdājiskas vietas. Nu, tādas, kur nevar dabūt neko, kur nav miruši dzīvnieki iekšā. Lai mums būtu, kur vēl iet skvēroties.
link17 comments|post comment

[Mar. 12th, 2014|11:49 am]
Es te tā pārtraukumiņu paņemšu, das_wort kādu brīdi nebūs. Un nekā cita arī droši vien ne. Jūs esat foršiņi, nepārprotiet, bet kaut kā drusciņ apnīk tas nebeidzamais izmisuma vilnis, mērīšanās ar sāpītem un sārtvaidžu apkaŗošana.

Un gan jau sagribēsies atpakaļ kaut kad.
link22 comments|post comment

Un vēl par aktuālo [Mar. 11th, 2014|04:57 pm]
Un man nav, man tiešām nav bail par to, kā lietas varētu pavērsties. Kā minēju, es neuzskatu Pūķinu par kaut kādu pārcilvēku, kas ķeksē no jūras amforas, lido kopā ar dzērvēm un iekaŗo kaimiņvalstis, uz tām tikai paskatoties. Jebkādi militāri vingrinājumi Ukrainā Pūķinam izmaksās stipri dārgi. Es neuzskatu sevi par diženu militāro stratēģi, tomēr esmu pamanījis, ka daudz spēcīgāki sitieni sanāk tad, ja visus pirkstus savelk vienā dūrē, nevis mēģina ar katru pirkstu iebakstīt citā miesas daļā. Pūķinam jau tā ir gana daudz vietu, uz kuŗām jātur savi pirksteļi (piemēram, Gruzija un Čečenija), Ukraina viņu novājinātu ne pa jokam. Tiešām neesmu pārliecināts, ka viņš pie vienām sāpēm pamēģinās iebrukt arī NATO dalībvalstī.

Lai gan, protams, ko es zinu. Nu, ja lietas tik tiešām nonāks līdz smagiem sūdiem, es īpaši nekautrējoties tīšos prom. Jo man ir milzu aizdomas, ka es nodzīvošu daudz ilgāk par Krievijas imperiālistiskajiem sapņiem.
link8 comments|post comment

Par aktuālo, ha [Mar. 11th, 2014|04:27 pm]
Mēs te bieži nedodam padomus, kā spekulēt ar valūtām, bet šoreiz tēlosim Kapteini Acīmredzamo un teiksim: lieciet uz to, ka rublis ies uz leju. Money in the bank, draugi, money in the bank.

Vispār vāja valūta pati par sevi nebūt nav kaut kas ļauns, bieži vien pat otrādi. Bet šis nebūs tas gadījums: ja vājai valūtai nāk klāt ekonomiskās sankcijas, uzreiz atkrīt vājas valūtas lielākais (un būtībā vienīgais) pluss, tas ir, lētāki eksporti. Un, protams, ļoti daudziem esošajiem un potenciālajiem ārvalstu investoriem Pūķins ir atgādinājis: ilgtermiņa ieguldījumi Krievijā ir stipri bīstama padarīšana, nemēģiniet ko tādu darīt.

Tāpēc mūs ļoti mulsina šitie pastāsti, kas mālē Pūķinu par kaut kādu visvarenu meistarstratēģi un dižo domātāju, kas mazpamazām būvē atpakaļ Padsavienību. Kādā veidā, atvainojiet? Graujot pats savu ekonomiku? Pārliecinoši norakstot jebkādus PR punktus, ko Krievijai varbūt bija atnesusi Soču olimpiāde? Bīdot Gruziju tuvāk NATO un Ukrainu tuvāk Eiropai? Tie, kas ar Krieviju draudzējās, tagad sākuši uz viņu skatīties ar bažām. Tie, kas uz Krieviju skatījās ar bažām, ir atbrīvojušies no muļķīgām ilūzijām par to, ka varbūt ar Krieviju var draudzēties. Draugi kļuvuši bažīgi, bažīgie kļuvuši par nedraugiem, nedraugi kļuvuši par pārliecinātiem ienaidniekiem. Varena stratēģija, neko teikt.

Drīzāk izskatās, ka Pūķins ir izmisis čalis, kas ir gatavs uz stipri riskantu pasākumu, jo viņam šķiet, ka tā īsti nav, ko zaudēt. Ja Ukraina tā pārliecinoši sāk draudzēties ar Eiropu, tad jebkādus slapjos sapņus par Ģeržāvas atjaunošanu var norakstīt. Turklāt, kazi, samācīsies krievi no ukraiņiem, ka pretošanās ir auglīga un tauta spēj gāzt korumpētus prezidentus — un ar ko tas beigsies?! Tāpēc kaut kā ir jāreaģē, lai iedvestu cilvēkos pārliecību, ka viņš joprojām ir spēcīgs, varens un gatavs noslaucīt visus, kas grasās viņam stāties ceļā.

Protams, Pūķins savā izmisuma var sadarīt trakas lietas. Bet nevajag jaukt lietas un uzskatīt, ka riskanti izmisuma soļi ir kaut kāda pārdomāta ilgtermiņa stratēģija.
link21 comments|post comment

Das Wort des Tages [Mar. 11th, 2014|10:31 am]
[Tags|]

tvâpulis ein schläfriger, übernächtiger Mensch; ein ungeschickter, kopfloser Arbeiter.

Šī vārda abas nozīmes ir cieši saistītas: "samiegojies cilvēks" pilnīgi noteikti ir arī "neveikls darbinieks, gluži kā bez galvas."
link1 comment|post comment

Prieks atgriezties [Mar. 10th, 2014|10:58 am]
Tā sanācis, ka mums ir tādi gana cieši sakari ar igauņiem. Līdz kādu divpadsmit gadu vecumam mēs Igaunijā bijām bijuši biežāk nekā Rīgā, gana labu laiku mēs pie igauņiem strādājām un sagājāmies ar viņiem, un tā nu mums ir visnotaļ daudz igaunisku cīņubiedru un paziņu. Mēs neesam tik garā tērēti, lai uz turieni pārvāktos, tā ir briesmīga vieta, kur dzīvot. Bet tā it nebūt nav slikta vieta, kur laikpalaikam aizbraukt.

Un tā nu sanācis, ka uz Igauniju esam braukuši diezgan bieži, pārsvarā tāpēc, ka tur kaut kas bija jādara. Bet šajā nedēļas nogalē izdomājām aizbraukt tāpat vien, satikt igauniskos cīņubiedrus, pastaigāt pa bāriem, papriecāties par daiļo Tallinu, tādā garā. Un vai manu, cik neparasti jauki viss izvērtās!

Vispār mums patīk ceļot, pat ļoti, un jo īpaši mums patīk atgriezties vietās, kur mēs jau esam bijuši. Ja mēs kaut kur esam pirmoreiz, mums šķiet, ka jāapskata tas, tas un tas, jāizdara tas, tas un vēl tas, jāpamēģina šitas — un tā nu tas izbrauciens aiziet vienā skriešanā, kas nebūt nav slikti, bet pēc tam brīžam gribas atpūsties no atpūtas. Bet, ja mēs kaut kur esam gana bieži bijuši jau iepriekš, tad sajūtas ir tādas, kā sastopot vecu paziņu, un mums ļoti patīk satikt vecus paziņas. Mums gan viņu nav daudz, jo mēs neesam īpaši jauks cilvēks un ilgtermiņā ar lielāko daļu no viņiem neizbēgami sabojājam attiecības. Bet, par laimi, ar pilsētām attiecības sabojāt nevar.

Lūk, un kāds prieks pārņēma, kad vienā brīdī pamanījām: ko domā, Tallina pēkšņi ir nokļuvusi tajā (nebūt ne īpaši gaŗajā) sarakstā ar vietām, kur viss jau ir apskatīts, viss ir zināms, un nu tur var vienkārši atlaisties un izbaudīt lietas. Un mēs izbaudījām, ak, mēs izbaudījām godam. Aizmirstiet par vecpilsētu, tur nekā tāda nav. Tā vietā aizejiet līdz Kalamaja, kas ir tāds kā Āgenskalns, tikai pie jūras. Tur, kā jau Āgenskalnā, ir pilns ar hipsteŗiem, bet tas nekas, tur ir kuģi, vecs cara laika cietums, brīnumdaiļas koka mājeles, pagalam glauna piejūras promenāde (skarbā industriālā, nevis ar smiltīm un saulessargiem, bet tas taisni labi) un hipsteŗu kafē, kur dod labāku full English breakfast nekā jebkur Anglijā. Jo Anglijā brokastu grauzdiņiem nedod klāt lāceņu ievārījumu.

Vai, piemēram, aizstaigājiet līdz Rotermaņa kvartālam, tas nav grūti, viņš ir centrā. Viņš ir nosaukts par godu kādam pārlieku pašapzinīgam igauņu kungam (mums ir bijis tas prieks viņu intervēt), kas, piekritīsit, ir diezgan reta parādība. Tur ir brīnišķīgas ēstuves, satriecoša krāmu bode (tur var dabūt veļas mašīnu Rīga un papirausus, bet papirausi bija 15 eiro kārbā, tik daudz mēs tomēr nespējām saņemties iztērēt) un uz sētām uzrakstīti sludinājumi, kur dabūt lielisku mauku, ja nu jums tādu vajag.

Vai aizbrauciet līdz Kadriorgai. Varēsit pabraukāties ar antīku un miniatūru tramvaju, tālu nebūs jābrauc, jo Tallina nav īpaši liela. Tallinā vispār viss ir mazāks, izņemot iepirkšanās centrus un porcijas, bet tas tāpēc, ka iepirkšanās un ēšana ir galvenās igauņu izklaides. Arī Kadriorga ir maza, tomēr tur būs visnotaļ krāšņs un viegli izstaigājams parks ar vairākām gana greznām ēkām (neaizmirstiet pamāt ar rociņu Tomasam un Evelīnai!), dārziņiem un dīķīšiem un mākslas mūzeju piedevām. Tā kā Latvijas nācionālo mākslas mūzeju patlaban remontē, Igaunijas mākslas mūzejs ir jo krāšņi papildināts ar eksponātiem no Latvijas. Tā nu 20.-30. gadu mākslas sadaļā vienā telpā redzami latviskie oriģināli un pēc vairākiem gadiem tapušie igauņu darbi ar vienojošo tēmu "mēs gribam būt tikpat stilīgi kā latvieši". Ņemiet, ņemiet, mums nav žēl, tiešām, pašiem pietiek un vēl pāri paliek.

Vārdu sakot, Tallina ir burvīga vieta nepretenciozai nedēļas nogales izklaidei. Viņa nav tālu, un jums nebūs sajūtas "Ak, es tik tālu esmu atbraucis, tad tak lietderīgi jāizmanto tas laiks, ko es te pavadu". Un tas ir labi, jo Tallinā nav daudz iespēju izmantot laiku lietderīgi, toties tur netrūkst iespēju gauži brangi viņu notriekt.
link7 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]