We are not amused. [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Kāds vārds par ābolfotogrāfijas nākotni [Sep. 13th, 2019|09:01 am]
Tā, par ko vēl varētu parunāt? Parunāsim par Apple, cibā sen nekas nav bijis par Apple. Es it kā saprotu, kāda jēga apspriest kaut kādu piemirstu has been, bet, no otras puses, kur tad vēl to apspriest, ja ne cibā.

Ziniet, es to esmu teicis jau iepriekš, bet pateikšu vēlreiz. Vismaz vienā virzienā Apple visu dara pareizi: mobilo tālruņu fotogrāfijā. Iespējams, ka tas viņus neglābs: Nokija arī savulaik būvēja tālruņus ar brīnišķīgiem fotoaparātiem, un skat, kur viņi nonāca. Bet vismaz to viņi darīja pareizi.

Tātad, kā var noprast, jauno aifonu kameras man patīk. Es saprotu, ja Stīvs būtu dzīvs un ja Džonijs Aivs joprojām strādātu Apple, blablabla. Get over it; tā vairs nav, lietas ir mainījušās, un veiksmīgu malacīti no bēdu pārņemta nabadziņa atšķiŗ tieši spēja ķert vilni.

Še tviterī daži ļaudis stāstīja, ka tie trīs caurumi izskatoties krīpī, pēc kaut kāda kukaiņa vai vēl kaut kā. Tā es uzzināju, ka ir tāda īpatnība kā bailes no caurumiem jeb tripofobija. Oficiāla diagnoze tā (vēl) nav, bet, gluži kā daži ļaudis apgalvo, ka viņi jūt 5G viļņus, tā citi stāsta, kā caurumi viņiem liek justies ļoti slikti. Es gan nezinu, some of my best friends are daži no manas dzīves jaukākajiem mirkļiem bijuši cieši saistīti ar caurumiem, tomēr doma ir skaidra. 

Toties man kā jaunietim, kas nesen no jauna atklājis mīlu pret analogo foto un kino, tie trīs objektīvi likās pavisam pašsaprotami: agrāk tas ļoti daudzām kinokamerām bija standarta komplekts. Trīs objektīvi, un tieši tā izkārtoti. Tiesa, viņus toreiz varēja pagriezt, bet mūsdienās matricas ir lētas, katrā ziņā ir vieglāk un lētāk aiz katra objektīva ielikt matricu, nevis būvēt veselu pagriešanas mehānismu. Tāds jauks apdeits sešdesmit gadus vecai pagātnei, tas turklāt mūsdienās ir ļoti cieņā.

Un Apple is onto something ar tiem saviem trim objektīviem. Ja lasāt krieviski, šeit ir plašs un izvērsts apskats par to, kāpēc jūsu fotogrāfijas nākotne ir tieši šitāda: mobilie ar veselu kaudzi kameru, kas bildi drīzāk izskaitļo no vairākām bildēm, nevis nobildē.

Domu gājiens ir pilnīgi pareizs, lai gan tehnoloģija vēl ne tuvu nav tik tālu izaugusi, lai pilnībā īstenotu skaitļotājfotogrāfijas iespējas (vai šī beidzot būs iespēja latviešu valodā augšāmcelt skaisto un nepelnīti piemirsto vārdu “skaitļotājs”?) Jo ko cilvēki grib no mobilā kameras? Viņi grib kaut ko, kas viņu visnotaļ vienmuļo bildi uztaisīs tik ļoti glītu, ka feisītī visi draudziņi laikos, instā visi apskaudīs viņu dzīvi, un tinderī visi/visas svaipos, ēēē, kuŗā virzienā tinderī svaipo tad, ja grib? Nekad neesmu lietojis. Pa labi? Fašisti.

Redz, pašam uztaisīt smuku bildi ir zināma noņemšanās. Grūti tas nav, tas, ko mūsdienās saprot ar “smuku bildi”, iekļaujas pavisam konkrētās prasībās, tieši tāpēc viņas visas ir tik vienādas. Bet tur ir jāzina, kādi tie setingi ir, pašam jāsabīda, turklāt nepieciešama kāda apjausma par kompozīcijas pamatlikumiem.

Savukārt gaišajā skaitļotājfotogrāfijas nākotnē varēs pavērst tālruni attiecīgajā virzienā, viņš pats pa 5G uz Kupertino aizsūtīs to, ko nu tās trīs – vai, iespējams, vēl vairāk – kameras attiecīgajā brīdī redz, un Kupertino megadators izvēlēsies, tieši kuŗā brīdī nospiest podziņu, kādus setingus sabīdīt, ar kuŗu objektīvu bildēt, varbūt vajag salīmēt vienu bildi kopā no vairākām, kādu boke uzbāzt un kādu gaismu imitēt – un tad, kad jūs nospiedīsit pogu, jums uz ekrāna parādīsies nevis tā blāvi apgaismotā un drebelīgā huiņa, ko jūs paši plānojāt bildēt, bet tik brīnumjauks mākslas foto, ka pats Gunārs Binde būtu lepns, ja Gunārs Binde jebkad būtu bildējis dickpics.

Lai gan esmu diezgan drošs, ka Gunārs Binde ir bildējis dickpic.

Patlaban tās trīs kameras drīzāk ir gaišās nākotnes pieteikums, nevis pilnvērtīgs skaitļotājfotogrāfijas instruments. Kā minēju, šī tehnoloģija vēl ir pašos pirmsākumos. Tāpat ir iespējams, ka nākotne aizies kaut kur citur un nebūs mums nekādas skaitļotājfotogrāfijas. Varbūt cilvēkiem apniks mūžīgā rat race pēc gludākas ādas, aizraujošākiem ceļojumiem un skaistāka skata pa logu, it īpaši tad, kad viņiem pieleks, ka to skatu piezīmē Kupertino megadators. 

Bet varbūt arī neapniks, un mūs sagaida arvien vairāk standartizētu, nolaizītu, smuku un pilnīgi nekā neizsakošu bilžu. Hei, bring it on, kā minēju, es bliežu ar filmu.
link13 comments|post comment

Nevienu neinteresē UK, bet mani interesē [Sep. 12th, 2019|09:41 am]
Tā tā tā, labrīt. Kas mums tāds labs noticis.

Uzreiz sarunāsim vienu lietu. Uzvedīsimies pieklājīgi, ok? Es agrāk ļoti lepojos ar to, ka es visādus frīkus nebloķēju, bet nu man tas ir pārgājis. Uzvedīsities kā idioti, nobloķēšu, un pret gaudām par to, kā es jūsu, nabadziņu, vārda brīvību ierobežoju, kā jau totalitārais liberasts – pret tādām es esmu kurls. Ja kas, varu arī uz friends only pāriet, bet cerams, ka tik tālu nenonāks.

Sarunāts? Tātad, kas labs noticis. Pareizā atbilde, protams, ir nekas. Nekas labs mums vairs nenotiek, ja ar “mums” mēs saprotam cilvēci. Ja ar “mums” mēs saprotam “Jūsu gaišību”, tad mums viss ir pizdata. Bet mēs te par ziņām, vai ne.

Ā, šitas: es jums teicu, ka es darbu nomainīju? Zem atslēgas teicu, bet šeit diez vai. Nu tātad es jau pirms vairāk nekā gada nomainīju darbu, atkal finansēs, bet drusciņ citā specialitātē. Tas diemžēl nozīmē, ka es vairs nezinu no galvas, kāds no rīta bija eirodolāra kurss. Ko padarīsi, forekss un es – un vispār finanses un es – bija tikai un vienīgi aprēķina laulības. Forekss bija ļoti kinky aprēķina laulības, tādas, kur visi tā kā grib naudu, bet arī grib darīt visādas neķītrības. Pašreizējā nozare nav kinky, toties labi apmaksāta, stabila un ar lielām izaugsmes iespējām, nu jūs saprotiet, jaunāki nepaliekam, stabilitāti novērtējam vairāk, tādā garā.

Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka diemžēl es nevaru dot padomus, kādas valūtas būtu vēlams pirkt un kādas – pārdot. Izņemot vienu. Vienu es varu pateikt.

Jūs pilnīgi noteikti varat likt uz to, ka paunds ies uz leju. Money in the bank. Nu, vai varbūt varējāt. Pēc tam, kad Terēza Meja paziņoja par aiziešanu, bija skaidrs, ka paundam pēkšņi paveŗas jauni bezdibeņi. Tagad? Nez, varbūt Borja Džonsons savu megaplānu “Breksits līdz 31. oktobrim, lai tur plīst vai lūst!” neizbīdīs, un tad paunds savukārt ies uz augšu. Bet, ja nu tomēr izbīdīs – uh, tad paunds būs mūsdienu the big short.

Šortošana notiek šādi. Aizņemies to valūtu, ko gribi šortot, no kāda, kas tev viņu ir gatavs aizdot uz puslīdz normāliem procentiem. Te parādās problēma, jo, pieņemu, britu bankas nav stulbas un par īstermiņa paundu aizdevumiem prasa diezgan daudz. Varbūt pamēģiniet savu onkuli Džordžu Noričā, ja jums ir onkulis Džordžs Noričā. Tātad jūs aizņematies, uzreiz samaināt pret kaut ko citu (paunds/dolārs ir klasisks pāris, tik klasisks, ka viņam pat ir savs nosaukums – the Cable). Un tad, kad paunds krītas, samaināt atpakaļ. Nu jau paundu būs vairāk, jo vērtība pa to laiku būs kritusies. Tātad jūs varat atdot parādu onkulim Džordžam, tieši tik paundu, cik paņēmāt, bet pats paturēt atlikušos.

Es te izklāstu teoriju, bet esiet droši, kāds šo pasākumu ir izbīdījis praksē. Būtībā tas ir arī viss, ko es varu pateikt par breksitu. Kamēr onkulis Džordžs Noričā brēc par kontroli un bloody austrumeiropiešiem, tikmēr gudrie onkuļi skaita, cik daudz Džordža naudiņas tagad būs viņiem.

Bet tā jau ir maza cena, ko maksāt par brīvību un neatkarību.
link20 comments|post comment

Celies, sastingusī auka! Mosties, cerība, no miega! [Sep. 11th, 2019|08:54 pm]
Ehm, vispār gribas atkal sākt ciboties. Šis tomēr ir ļoti jauks soctīkls, ziniet.

Pamēģināju tviteri, nu it kā jau kaut kas tur ir, bet līdz galam neiebraucu. Kad mums nebija tviteŗa, "kodolīga un lakoniska" runa tika uzskatīta par kaut kādu īpaši vēlamu sasniegumu. Tagad mums tviteris ir, un katrs var pārliecināties, ka ar kodolīgo runu pietiek vai nu akurāt vienam vanlainerim, vai uzsaukumam "Pats muļķis".

Feisbuks, kuŗš tad mūsdienās feisbuku lieto. Man tur ir pilns ar darba kolēģiem, un es taču nerakstīšu tur, kur lasa darba kolēģi, cik man ir izcils sekss.

Insta it kā ir forši, bet apnīk drusciņ tas, ka visi tur tēlo bloody influencerus, mani ieskaitot, tāpēc instā esmu paņēmis tehnisko pārtraukumu līdz mēneša beigām.

Kas vēl? Ja es mācētu rakstīt krieviski, varētu sākt telegrama kanālu, bet krieviski es esmu lepns pusanalfabēts. Lasīt māku, saprast arī, runāt ķipa, bet tas nekad nav vajadzīgs, jo, lai gan strādāju krieviskā kolektīvā, mani kolēģi latviski runā daudz labāk, nekā es krieviski. Bet es arī necenšos, gluži otrādi: esmu izvirzījis sev tādu kā mērķi -- noskaidrot, kādu karjeru var uztaisīt krieviskā uzņēmumā, nerunājot krieviski. Var!

Jebkādā citādā valodā, izņemot krievu, telegramā nav jēgas neko rakstīt. Paprasiet Mailo, ja neticat, viņš nesen gaudās, kā viņu tur neviens nelasot. Pieraudi man upi, bet viņam ir taisnība: nepopulāriem krievu kanāliem ir kādas trīs reizes vairāk lasītāju nekā viņam.

Opciju "nerādīties soctīklos" es neapsveŗu, jo esmu pārāk uzmanības kārs narciss.

Tā ka atliek mīlīgā un pierastā ciba. Nu tad mēģināsim atkal augšāmcelties. Gan jau aizies.
link16 comments|post comment

Nepopulārie viedokļi VI [Mar. 8th, 2019|08:54 pm]
Šogad varētu izbraukt veloderastu praidā.
link7 comments|post comment

Es nopietni [Mar. 8th, 2019|12:03 pm]
Man tiešām ļoti vajag Lidla maisiņu. Ja jūs man tādu varat iedot, būšu mūžam pateicīgs. Paskatieties, varbūt jums ir.

UPD: Jautājums atrisināts, paldies!
link11 comments|post comment

Maisiņš vaig [Mar. 2nd, 2019|09:49 pm]
Man vajag Lidla maisiņu uz neatdošanu. Ja jums ir un atdosit, būšu ļoti pateicīgs un varu šokolādi uzdāvināt vai vīnu vai kas jums patīk.
linkpost comment

Nepopulārie viedokļi V [Dec. 31st, 2018|07:56 pm]
Rosols ir negaršīgs un izskatās pēc vēmekļiem.
link5 comments|post comment

Saistību atruna [Oct. 15th, 2018|08:52 pm]
Nopirku divriteni.
link

Privatizētā dzīve [Jun. 21st, 2018|11:39 am]
Blūmbergā tāds aizraujošs raksts par amurikāņu uzņēmumu, kas no dročīšanas uzbūvējis biznesu. Nē, tas nav Reddit, bet gan VanTeist, te ir runa par citu cilvēku dročīšanu. Kungi sanāk kopā ar kundzēm, uzvelk gumijas cimdus un sāk viņas dročīt (atvainojiet, protams, par eksplicītajām detaļām, bet tāds nu ir šī uzņēmuma piedāvātais produkts). Tur nav Nekā Tāda; pasākums vairāk izskatās pēc jogas nodarbības, nevis dekadentas orģijas, un tur ir skaidri norādīts, ka sekss nav iekļauts. Tīri tā, meditācijas paveids. Protams, par konkrētu maksu.

Katrs/a, kam ir sekss ar sievietēm (vai kas ir skatījies Dienvidparku), droši vien būs ievērojis, ka dāsna klitorālā stimulācija ir brīnišķīgs veids, kā novest kundzi līdz orgasmam (ja vien viņš/a nav kaut kāds troglodīts/e, kas seksu uztveŗ tikai kā pašapmierināšanos). Tāpēc nav jābrīnās, ka bizness ir aizgājis diezgan uz urrā. Faktu man nav, neesmu ne kundze, ne amurikānis (piebildīšu, ne viens, ne otrs arī nevēlētos būt, esmu ļoti apmierināts ar savu pašreizējo identitāti), bet pēc biznesa panākumiem noprotu, ka orgasma trūkums amurikāņu sieviešu vidū varētu būt samērā aktuāla problēma. Ja jau no tā var veiksmīgu biznesu uzbūvēt.

Kā jau mēdz notikt ar jauniem biznesiem kopumā un biznesiem, kur iesaistīti dzimumorgāni, jo īpaši – biznesam ātri parādījās visādas ēnas puses. Palasiet, raksts ir foršs, bet tur ir viss, ko tu sagaidi no šāda pasākuma – smadzeņu skalošana, dzīvošana komūnās, mind control un tā tālāk.

Bet nu tātad, ko es gribēju teikt! Ievērojiet, tas ir bizness, nevis sekta. Pat ne bizness, korporācija bezmaz vai. Korporācija ar cenrādi, CEO, mission statement, vīziju un peļņas rādītājiem.

Tā ir tik izcila laikmeta zīme. Sešdesmitajos, septiņdesmitajos un droši vien vēl astoņdesmitajos (vai Latvijā deviņdesmitajos, mēs tajā desmitgadē izdzīvojām visu, ko brīvā pasaule izdzīvoja trijās) tā noteikti būtu sekta, simts punktu, šaubu nav. Tur ir visas sektas iezīmes, un rakstā pavisam drīz arī šis apzīmējums parādās. Tāpat nevienam (izņemot sektu biedrus, protams) nav šaubu, ka arī sektas ir biznesa projekti. Bet noformēt sektu kā uzņēmumu – tā ir izteikta laikmeta zīme.

Sešdesmitajos nevienam neienāca prātā dročīt un sasniegt garīgo apskaidrību kopā ar korporāciju (labi, iespējams, kaut kādam dīvainītim pelēkā flaneļa uzvalkā ienāca, bet tā doma viņa galvā arī palika). Korporācijas bija tās gaŗlaicīgās vietas, kur cilvēki darīja lietas. Veiksmīga korporātīvā karjera tev gan nodrošināja glamūrīgu dzīvesveidu, kur vēlmju gadījumā bija vieta arī grupveida dročīšanai, taču korporācija šeit bija tikai naudas avots, nevis garīgais skolotājs.

Šitiem te sūda hipijiem, kas tagad masveidā pensionējas, viņu skaistajā jaunībā neienāca prātā doma savu izlaidīgo dzīvesveidu noformēt kā korporāciju. Gluži otrādi, viņi to pasniedza kā protestu pret korporātīvo Amuriku. Protams, sūds viņiem sanāca, ne protests: pēc tam viņi nogrieza matus, izskuva paduses un uzbūvēja tādu korporātīvo Amuriku, kāda sešdesmitajos nevienam CEO pat drosmīgākajos sapņos nerādījās. Tādu, kur cilvēki orgasmātisko apskaidrību meklē korporācijā.

Es to jau iepriekš esmu teicis, bet varu pateikt arī tagad: neticiet tiem parūķiem, kas saka, ka zīmoliem drīz būs kirdik, jo postmileniāļu paaudze viņus neņems vērā. Kaut kādiem konkrētiem zīmoliem noteikti būs, bet mēs dzīvojam pasaulē, kur ir pavisam normāli privātizēt, tas ir, atdot kādam konkrētam uzņēmumam un apzīmolot, arvien vairāk un vairāk lietu, kas agrāk nešaubīgi atradās ārpus korporātīvās jomas. Es te pat nerunāju par privātizētiem parkiem, lai gan arī tas; es te runāju par privātizētiem orgasmiem. Visam ir savs zīmols. Meklēšana ir gūgle, saziņa ar cilvēkiem ir feisbuks, sekss ir tinderis, bet orgasmi tātad ir vanteist.

Man patīk domāt, ka šitā taču tas nevar turpināties, un vienā brīdī kaut kas nojuks. Es pat nezinu, kā; varbūt atkal sāksies kaut kādas neskūto hipiju komūnas, kam būs eksceļa tabulās nereģistrēti orgasmi, kas neprasīs dalības maksu un kas neizīrēs "burvīgu pieredzi īstenā hipiju komūnā" caur ērbīenbī. Man pat ir aptuvena nojausma, kā līdz tam var nonākt: jo vairāk cilvēki apmuļļājas tajā korporātīvajā vidē, jo mazāka viņiem pret to cieņa. Neesmu trūcīgs cilvēks un nestāvu uz karjeras zemākā pakāpiena, tāpēc faktu man joprojām nav, taču nojaušu, ka trūcīgiem cilvēkiem varētu būt nepamatota un nepelnīta cieņa pret korporācijām – sak, viņi ir tie burvīgie ļaudis, kas noteikti ļoti smagi strādā, lai radītu vērtību un darbavietas, un viņiem ir nauda, un pie naudas noteikti var tikt tikai ar smagu darbu, blabla. Muļķības, ir simtunviens veids, kā tikt pie naudas bez smaga darba, kā vanteist piemērs izcili pierāda. Tie, kas šajā spēles "Cirks" mačā tiek pietiekami tālu, pēc kāda laika atkal atbīdās uz to sešdesmito lauciņu – to, kur korporācija ir tikai veids, kā tikt pie naudas. Nauda, vēlme pēc brīvības un veselīgi nievājoša attieksme pret autoritātēm – tas ir labs sākuma komplekts lielām lietām.

Un tos, kas atkal kaut ko mēģinās privātizēt – ar koku tos prom, ar koku.
link5 comments|post comment

Kultūras ziņas [May. 30th, 2018|09:48 pm]
Pisis zirgs, jebal acī, apdirsties un nepiecelties. As far as I'm concerned, Džeks Vaits var pisties dirst, Pozitivus lainaps man nekad nekādas sajūtas nav raisījis, visus šitos jūsu "ej tu dirst, kas pie mums brauc" es nekad neesmu sapratis.

Bet nu bļā. Za-je-bis. Septembrī Ventspilī būs ne daudz, ne maz, bet Kronos kvartets. Jebaaaaaaaaaaaal. No Ventspils es to negaidīju, bet esmu ļoti patīkami pārsteigts.
link10 comments|post comment

Skat, kas kļuvis populārs [May. 11th, 2018|11:03 am]
Pizģec, biedri. Es te savā nodabā ķēpājos ar filmām un nemaz nenojaušu, ka tas vaļasprieks aizgājis tik tālu, lai Holivuda par to taisītu kino. Kāds ir redzējis Kodachrome un var ieteikt, vai vērts iet? Saprotiet, ja tavs obskūrais vaļasprieks parādās kino, ir taču interesanti paskatīties, es One Hour Photo arī tikai šī iemesla pēc noskatījos.

Turklāt es arī tieši pirms slēgšanas savulaik mēģināju attīstīt Kodachrome, tikai man būtu bijis jāsūta prom uz Amuriku. Bija neparasti auksts un sniegains decembris, kaut kādi reisi pat tika atcelti, un tā nu es sapratu, ka nekādā veidā nepagūšu aizsūtīt, kas ir žēl, protams. No otras puses, ja gribas, es to Kodachrome varu attīstīt pats, tikai melnbalti. Melnbalts Kodachrome, jūs nopietni.

Pirms kāda laika Kodak apsolījās Ektachrome atkalpalaist, bet par to pēc tam vairs nekas nav dzirdēts. Skāde, savulaik diapozitīvu filma ļoti patika. Tikai palūk, bēda: diapozitīvu filma ir ļoti laba. Tā, ka ōsam. Krāsas pareizas (labi, katrai filmai ir savas īpatnības, bet mēs visi zinām, kuŗai tieši kas ir, un par to mēs viņas arī mīlam), attēls ass, grauds niecīgs (Fuji gan kādu brītiņu ražoja ISO 400 diapozitīvu filmu, bet tā jau sen vairs nav ar mums, un pakaļpalicēji ir tā ap ISO 50-100). Jūs saprotat, uz ko es mērķēju? Citiem vārdiem sakot, ļoti izskatās pēc digitālās fotogrāfijas. Samuhļīta un izfiltrēta digitālā bilde izskatās vairāk pēc filmas nekā nefiltrēts diapozitīvs. Ieskenētā veidā, protams: analogā veidā diapozitīvs izskatās neticami izcili, bet kuŗš ta' mūsdienās taisa diapozitīvu vakarus, eh.

Tā nu diapozitīvi neizbēgami kļuvuši par mazu nišas produktu jau tā mazajā filmas nišā. Krāsainie negatīvi izskatās daudz filmīgāk, turklāt joprojām ir daudz lētāki par diapozitīviem. Tad jau ar var saprast, kāpēc Kodak nesteidzas ar Ektachrome atkalieviešanu, un Kodachrome vispār droši vien aizgājis uz neatgriešanos, lai kā atsevišķi filmas gīki murminātu -- tūdaļ, tūdaļ būs.

UPD: Oh, un skat, tai filmā galvenā lomā ir dižākā lietuviešu kinozvaigzne kopš Donāta Baņoņa laikiem!
link2 comments|post comment

Zīmola maiņa [May. 10th, 2018|03:30 pm]
Izrādās, Maija Migla tagad pēc papīriem ir Maija Streiča.

Jāatzīst, tas ir visneveiksmīgākais rībrendings visā Latvijas vēsturē, Hansabanka/Swedbank salīdzinot šķiet ļoti attāla otrā vieta. Ņemam izcilu, labskanīgu, unikālu un tautā iemīļotu zīmolu -- un tā vienkārši atmetam. Nu kādēļ, KĀDĒĻ.

Bet, lai vai kā: daudz laimes vārdadienā!
link3 comments|post comment

#teirhaltūra [Apr. 26th, 2018|04:28 pm]
Vajag iztulkot 3 lapas gaŗu autorlīgumu, no latviešu uz angļu, vajadzēs izrakstīt rēķinu un ļoti vēlams, lai cena būtu zem EUR 70. Jo 70 taču nav adekvāti.

Paldies jau iepriekš!

UPD: jautājums atrisināts.

UPD2: Ja jums maksā vairāk, man par jums ir patiess un neviltots prieks. Ja jums maksā mazāk, tas nenozīmē, ka citiem nedrīkst maksāt vairāk. Tiešām, šis nu nebūtu jautājums, par ko villoties.
link24 comments|post comment

Freida pārlasīšanās [Apr. 10th, 2018|02:51 pm]
Ļoti pavirši lasot, pārlasījos Frankfurt Hahn Airport kā Sigmund Jähn Airport un jau paguvu sapriecāties :/ Laikam gan dzīvu cilvēku vārdos tādas lietas nosaukt nav pieņemts, bet, ja ļoti grib, tad taču var!

UPD: Vispār, ja mēs te par vācu kosmonautiem Kosmonautikas dienas priekšvakarā: žēl, ka amurikāņi savulaik no Vācijas līdz ar raķešu būvētājiem neimportēja arī lidotājus. Būtu tiešām glauni, ja viens no pirmajiem cilvēkiem kosmosā būtu, teiksim, Hanss Ulrihs Rūdels.
link6 comments|post comment

Nepopulārie viedokļi IV [Apr. 10th, 2018|01:11 pm]
Laiciņš šodien foršāks nekā vakar.
link8 comments|post comment

Paši pūta, paši dega [Apr. 9th, 2018|07:34 pm]
Šodien [Gūglei piederošajā -- red. piez.] Jūtūbe man noreklamēja Gūgles reklāmas.
link1 comment|post comment

Status Update [Mar. 29th, 2018|11:02 am]
Nu jā, tātad ar to atrasto filmu piepildījās visticamākais variants: nekas nesanāca. Es pat centos: no sākuma pamēģināju testa strēmeli, kas mudināja domāt, ka tā filma īpaši ilgi nav jātur attīstītājā. Nu ko, ja nav, tad nav. Tātad mēģināju ne īpaši ilgi. Bet, iespējams, es uzdūros kaut kādai padomiskai diapozitīvu filmai, rādās, ka tur ir kaut kāds pārāk jaudīgs anti-halation slānis. Lai vai kā, viss bija pilnīgi tumšs, izņemot dažas vietas, kur filmas emulsija bija pavisam nonākusi nost. Oh well, mūžu dzīvo, mūžu mācies.
link3 comments|post comment

Hedžfonds [Mar. 29th, 2018|09:42 am]
Izrādās, ežu pavairošana un audzēšana ir daudz aizraujošāks pasākums, nekā varētu iedomāties.
link6 comments|post comment

The golden book of chemistry experiments [Mar. 28th, 2018|03:28 pm]
Ņemšos attīstīt vecā Smenā atrastu Svemas filmu. Absolūti ne uz ko neceru, visticamāk, vienkārši nekā nebūs. Mazāk ticams, bet ticams, ir tas, ka kaut kas būs, bet aizmiglojums tāds, ka ne velna nevar saskatīt. Un minimāla iespēja ir tāda, ka sanāk kaut kas, ko var ieskenēt.

Bet vismaz ir burvīga iespēja izmēģināt visādas dīvainas attīstīšanas metodes. Vecu filmu iesaka attīstīt aukstā attīstītājā. All rightie, mēģināsim!
link1 comment|post comment

Motivējoši [Mar. 27th, 2018|10:28 am]
Eye of the tiger tomēr ir nodrāzta klišeja. Lūk, aizej uz kačalku un tur skan Lithium -- tas jau ir pavisam cits motivācijas līmenis.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]