We are not amused. [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ website | Mācīsimies latviešu valodu! ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Any sufficiently advanced troll is indistinguishable from a genuine kook [Apr. 23rd, 2015|01:22 pm]
Tad šodien to par tikumību skatīs vai atkal nekā?

Nujā, skatoties, cik daudzi mani līdzpilsoņi un līdznepilsoņi metas māžoties pakaļ Putinam, brīžam uznāk nelāgas pārdomas par, ēēē, cilvēka (latviskās) identitātes krīzi 21. gadsimta sākumā. Bet man šeit patīk (tas gan nenozīmē, ka citur nepatiktu), un vēl vismaz tuvākajā nākotnē (teiksim, tuvāko sešu mēnešu laikā) es nekur prom braukt negribu.

Tāpēc es apsveŗu iespēju uztaisīties par lielāku trolli nekā viss šitas Putina fanklubs kopā ņemts un pareizināts ar trīs. Mani iedvesmo Igaunijas Rojālistu partija. Pašos neatkarības pirmsākumos Igaunijā bija Rojālistu partija, kas nodarbojās ar visādām lietderīgām muļķībām un, ļoti iespējams, tādā veidā deva būtisku ieguldījumu liberālās dēmokrātijas principu nostiprināšanā. Lūk, piemēram, reiz kāda deputātu grupa ierosināja Rīgikogu sanāksmes sākt ar lūgšanu. Rojālistu partija par šādu priekšlikumu bij stāvā sajūsmā un uzrīkoja šamaņu rituālu ar tamburīnu un dejām, lai rādītu piemēru. Priekšlikums netika pieņemts.

Iesākumam es ieteiktu aizliegt higiēniskās paketes. Ja pieredzējāt 90. gadu sākumu, noteikti atceraties, ka vienbrīd pa televizoru gandrīz neko citu nereklamēja. Jūs varbūt sakāt, dāāā, jauna produktu kategorija, jāiepazīstina ar to patērētāji. Ne sūda, es atbildu, tas ir liberastu pirksts!

Teikšu, kā ir: mums ir pārlieku ierobežota izpratne par tradīcionālo tikumību. Mēs savu kristīgo pārliecību pārāk esam iemaitājuši ar visādu pasaulīgu piekāpšanos. Kur pazudis mūžsenais princips, kas vērojams visdažādākajās kultūrās — sieviete mēnešreižu laikā ir nešķīsta? Kāpēc mēs ne tikai nenošķiŗam šādas sievietes no sabiedrības, bet pat palīdzam viņām dzīvot sabiedriski aktīvu dzīvi?! Bībelē taču ir skaidri ierakstīts — šitā nevar.

Un tas nav tāpat vien sagudrots ierobežojums, ak nē! Mēnešreizes ir dabas un dieva nolikts atgādinājums, ka sieviete kārtējo reizi nav palikusi stāvoklī. Tradicionālās sabiedrībās sievietes mūža laikā dzemdēja desmit bērnus, un viņām nebija laika mēnešreizēm. Nav nejaušība, it nebūt nav nejaušība, ka šāda attieksme noved pie dēmogrāfiskās krīzes, tautas izmiršanas un tādām lietām.

Un pēc šī likumprojekta pieņemšanas es rosināšu izmaiņas bērnu aizsardzības likumā, kas beidzot atjaunos vecāku tradīcionālās tiesības nomētāt ar akmeņiem savus nepaklausīgos bērnus.

Vienīgais, kas mani attur, ir nepatīkamas aizdomas, ka šiem priekšlikumiem uzradīsies pietiekami daudz dedzīgu atbalstītāju. Ja šo pārspriedumu pārpublicēs Infoaģentūra — tā būs zīme.
link54 comments|post comment

Man with a Plan [Apr. 22nd, 2015|10:07 am]
Kā māca latviešu tautas paruna: Cibā izteiktas vēlēšanās piepildās.

Vārdu sakot, milzu paldies lietotājam [info]turbund, manās liderīgajās roķelēs tagad ir lielformāta kamera. Filmas man vēl nav, toties Valmierā stāv vesela kaudze fotopapīra, un iesākumam gana labi noderēs tas. Nu ir jāizgudro, kā to fotopapīru piedabūt pie kameras, jāsameklē, kur es esmu nogrūdis sarkano lukturi, un jāsadabū statīvs, kuŗš viņu ir spējīgs noturēt. Bet arī tās visas ir risināmas problēmas.

Bet nu lielformāta kamera, tā ir manta, es jums teikšu. Visi šitie skew un tilt, ko jūs pēc tam fotošopā taisāt? Lielformāta kamera to visu var izdarīt, vēl pirms bilde vispār ir uztaisīta. Vai šitas te live preview, kur kameras ekrāns rāda tieši to, kas nonāk uz sensora? Lielformāta kamerām jau vairāk nekā gadsimtu ir tāds live preview. Viņai pat ir tāds mazs skatu meklētājiņš augšā, kas man liekas ļoti optimistiska fīča. It kā ar šādu aparātu varētu pafotogrāfēt no rokas.

Nu, un tad ar laiku es nonākšu līdz sava netīrā plāna visbrīnišķākajai daļai, kuŗas dēļ es vispār gribēju lielformāta kameru. Alternātīvie procesi, dārgie draugi, alternātīvie procesi. It's gonna be amazing.

Vī, zaķīši, vī.
link21 comments|post comment

Šī diena vēsturē [Apr. 20th, 2015|12:27 pm]
Mazliet žēl, ka Saeima to likumprojektu par tikumību neskata šodien. Kāda glauna dāvana Hitlera dzimšanas dienā būtu!
link6 comments|post comment

Vecā maiņa [Apr. 17th, 2015|01:23 pm]
Es te nesen ļoti neglīti izteicos par aparātu Smena 8M. Pie saviem vārdiem es palieku, taču atļaušos paskaidrot sīkāk, ka agrākās Smenas ir pat ļoti jaukas rotaļlietas.

Tā sagadījies, ka man ir tieši tā pati kamera, ar kuŗu safotogrāfēta vesela kaudze bilžu no sešdesmitajiem gadiem, kuŗas es savā nodabā šad tad skenēju. Nu, un man, protams, viendien vajadzēja apskatīties, kā viņa darbojas.

Uzreiz piebildīšu, ka manas attiecības ar melnbalto fotogrāfiju drīzāk raksturo cieņa un ļoti laba pazīšanās, nevis kaislīga mīlestība (lai gan atsevišķas melnbaltās filmas, tādas kā Agfa APX, Ilford FP4 Plus un nu jau nelaiķe Kodak Plus-X, ir tuvu tādai kautrīgai mīlai). Man tomēr pārlieku patīk paspēlēties ar krāsiņām, turklāt es vēl pieredzēju tos skaistos laikus, kad ar melnbalto filmu es fotogrāfēju tāpēc, ka lētāk, ne tāpēc, ka māksla. Lai gan vispār jau es fotogrāfēju tikai tāpēc, ka māksla, būsim godīgi.

Par laimi, uzņēmums Kodak joprojām dziedādams ražo dažas gauži lieliskas un pietiekami lētas krāsu negatīvu filmas, un uzņēmums Baltijas Foto Serviss viņas attīsta par nieka eiro gabalā. Tā nu plāns uzreiz bij skaidrs — paņemam Smenu, ieliekam viņā krāsaino filmu un pievakarē, kad viss tādos glīti zeltainos toņos, ejam pastaigāties.

Smena (vienkārši Smena, bez jebkādiem papildinājumiem) ir gauži elementārs aparāts: tāda bakelīta kaste ar objektīvu. Viņam pat nav filmas attīšanas mehānisma un slēdzis, protams, nav nekādi saistīts ar filmas pārtīšanu (kas nozīmē to, ka veselas 6 bildes esmu pamanījies sabildēt vienu otrai virsū). Kadru skaitītājs, kā jau Smenai, ir nekāds, nu i sūdu, nevajag Smenām kadru skaitītāju, kad izbeidzas filma, tad izbeidzas. Tāpat neviens, kas ir pie pilna prāta, nebildēs ar Smenu neko tiešām svarīgu (lai gan kas varētu būt ļoti svarīgs, ko bildēt). Toties viņam ir puslīdz precīzs skatu meklētājs, par ko paldies.

Pati fotogrāfēšana bij gauži jautra padarīšana, varena izprieca. Un, ja atceras izdarīt visas lietas, nav pat grūti: Sunny 16 ļauj pietiekami pareizi uzminēt ekspozīciju, asuma dziļums ir gana liels, lai varētu atļauties iestādīt asumu ar acumēru (bet ne pārāk liels, un daiļi izplūdis fōns ir pilnībā iespējams), un ISO 100 filma ļauj izmantot tādus slēdža ātrumus, ar kuŗiem nekas nav izsmērējies (60. gadu negātīvi rāda, ka tā Smenai ir liela bēda).

Tā nu es tur pastaigājos (pa ceļam viens jaunietis man apprasījās, cik tagad varētu maksāt 8mm kinokamera, un es viņam pat varēju atbildēt), pabildēju, pēc tam aiznesu attīstīt filmu (iepriekš piekodinājis, lai nesagriež, jo, kā jau biju nojautis, kadru pārtīšana Smenai ir stipri aptuvena), mājās ieskenēju — un apmulsu. Tās bildes bij uz mata tādas pašas kā tie sešdesmito negātīvi, tikai ar to starpību, ka bez švīkām un krāsainas. Šādos brīžos kaut kā pielec, kamdēļ cilvēki klausās plates, ākstās ar lampu pastiprinātājiem un ēd artisanāli gatavotos burgerus par brangu naudu (pareizā atbilde, protams, ir tāpēc, ka viņi ir hipsteŗi, bet tas jau attiecas tikai uz viņiem, es hipsteris neesmu).

Vārdu sakot, esmu ļoti patīkami pārsteigts. Laikam jau tā vien jāturpina tālāk.
link8 comments|post comment

Anahronismi [Apr. 16th, 2015|04:11 pm]
Ēēē... kā lai to pasaka...

Vārdu sakot, vai kādam no jums kaut kur nav strādājoša 9x12cm formāta kamera? Es, protams, saprotu, ka tas ir dīvains jautājums, bet ko zin, cilvēki ar visādām dīvainībām aizraujas. Nu tā lielā, vecā, ar plēšām.

Ļoti labprāt aizņemtos uz kādu mēnesi.

UPD: Nu, vispār lielformāta kamera, 4x5 collu arī būtu interesanti. 8x10 es jau nemaz neceru dabūt.
link5 comments|post comment

Drošākā izvēle Latvijai [Apr. 16th, 2015|12:07 pm]
Tātad šodien mūsu gaišie prāti Saeimā spriedīs (UPD: Nespriedīs, ahahahahāāā, tāds humors), vai vajadzētu arī Latvijā ieviest no Putina Krievijas nošpikoto likumu par to, kā vajadzētu aizstāvēt bērnu tikumisko stāju. Praksē tā tikumiskās stājas sargāšana gan parasti nozīmē "ieaudzināsim bērniem tās pašas neirozes, kādas ir mums", bet ko tur! Tāpat taču ir skaidrs, ka tieši mūsu neirožu un personības īpatnību kopums ir cilvēces attīstības augstākais iespējamais punkts, tādēļ tieši tā mums jāaudzina visi pārējie. Nedod dievs, izaugs citādi — un ko tad mēs darīsim!

Tiesa, kad Nācionālā Apvienība piepeši sadevās rokās ar Saskaņu un sāka lekt tradīcionāli tikumisko danci, es no sākuma mazliet izbrīnījos. Kā tad tā, vai tad Nācionālā Apvienība nebija pret Putinu un viņa tikumiem? Vai tad viņi neiestājās par to, ka Latvija ir piederīga Eiropai (lai arī tai mītoloģiski pareizajai, nevis tam liberastu perēklim, kas tā ir tagad), nevis tam post- (un pre-) padomiskajam veidojumam, ko aptuveni varētu apzīmēt ar jēdzienu "Krievijas ietekmes zona"? Un kā tad pēkšņi šitā — metas kopā ar partiju, kam ir sadarbības līgums ar Putina partiju, lai ieviestu Putina likumus arī Latvijā. Nu Nācionālā Apvienība kopā ar Saskaņu cenšas, lai valsts arvien vairāk kontrolētu savu pilsoņu dzīves un noteiktu, kas ir tikumisks un kas — nav. Un šādu valsts iekārtu nesauc par dēmokrātiju. Ir gan tiesa, gana daudzas Eiropas valstis savulaik ir rotaļājušās ar šādu valsts iekārtu, tomēr būtu gauži bēdīgi, ja tieši tā būtu tas, ko NA saprot ar "tradīcionālajām Eiropas vērtībām".

Bet lūk, nu man pieleca. Kā atminaties, NA vēlēšanās ļoti cītīgi skandēja to saukli, ka viņi, edz, esot drošākā izvēle Latvijai. Un acīmredzot tieši to arī viņi grib panākt: drošību. Un lūk, kā viņi to dara.

Ja krievu lācītis ir nolūkojis kādu zemes pleķīti, ko viņš ļoti gribētu savākt, attiecīgajam zemes pleķītim ir divas izvēles: vai nu priekā plaukšķināt plaukstas un brēkt, jā, lācīti, ved mūs mājās — vai arī iebilst, nekā nebija, mēs gribam būt neatkarīgi. Un nu lācītis no Ukrainas ir izgatavojis uzskates materiālu, kas notiek vienā un kas — otrā gadījumā. Lūk, Krima lācīša ķetnās ieleca brīvprātīgi, un, lai gan tur ir diezgan dziļā dirsā, tomēr tur vismaz nešauj. Austrumukrainā ļaudis izdomāja lekties pretī — un tur šauj. Pirmajā gadījumā dziļā dirsā, bet vismaz nešauj. Otrajā ir ļoti dziļā dirsā un vēl šauj. Un NA var saprast. Saukļi par to, kā labāk mirt ar paceltu galvu, gan izklausās spēcīgi un iedvesmojoši. Bet tad, kad pie tās lepni paceltās galvas lepni pielikts stobrs, dzīvošana uz ceļiem pēkšņi šķiet diezgan pievilcīga izvēle.

Jo tiešām, kas tad tik traks notiktu, ja Latvija puslīdz brīvprātīgi ļautos Krievijas okupācijai? Valsts noteiktu, kā viņas pilsoņiem jādzīvo, un apņēmīgi iznīdētu indivīda brīvību? Bet tieši par to tak NA cīnās. Apklusinātu dažus latviešu inteliģences pārstāvjus? Bet tie tak ir savas tautas naidnieki, pederastijas atbalstītāji, pret kuŗiem cīnīties ir katra kārtīga latviešu patriota pienākums. Un diez vai visus pieliktu pie sienas, Putina režīmam tagad ir smalkākas metodes — nošauj tikai dažus, lai iebiedētu pārējos. Aizliegtu runāt latviešu valodā? Neaizliegtu, neuztraucieties. Nu jā, valsts iestādēm vairs nevarētu rakstīt iesniegumus latviski, tāpat krievu skolās latviešu valodu vairs nemācītu un jaunpievienotajiem Krievijas pilsoņiem noteikti nāktos iemācīties krievu valodu. Bet mājās un zem deķa ikviens varētu runāt latviski, cik vien ādā lien — vienkārši nebāzieties virsū ar savu valodu citiem.

Protams, ja Latvija pretotos, būtu šaušana, artilērijas apšaudes, daudz mirušu cilvēku un bēgļu plūdi. Bet ja brīvprātīgi? Mums te uzbūvētu ļoti tikumisku režīmu, kur citādie neuzdrošinātos pacelt galvu un iznākt no skapja. Mēs būtu drošībā un vairs nebūtu jāuztraucas par Krievijas uzbrukumiem, jo, hehe, Krievija jau būtu uzbrukusi. Visādi liberasti nemusinātu tautu un nemācītu viņiem muļķības. Mēs drīkstētu runāt latviski. Kazi, ja Latvijas vietvalži gana veiksmīgi pieziepētos Putinam, varbūt pat viņiem dotu puslīdz lielu brīvību pašiem bīdīt lietas — Kadirovam taču ļauj. Iespējams, pat pārgājienus pie Brīvības pieminekļa 16. martā varētu sarunāt, tikai būtu jānes pareizie plakāti — nost ar liberastu sērgu! Lai dzīvo Latvija brālīgā tautu saimē! Un tie ļaudis, kas vairāk vai mazāk atbilst Normāla Cilvēka ideālam, mierīgi dzīvos un neizpratnē raustīs plecus — nu, kas te tāds, neviens taču MŪS neapspiež. Tos citus varbūt. Bet mums viss ir ok.

Tā ka jā, NA tikai un vienīgi pilda savus priekšvēlēšanu solījumus — brīvprātīga Latvijas putinizācija ir drošākā izvēle Latvijai. Ja mēs sevi par Krievijas piedēkli padarīsim paši, viņiem tas nebūs jādara. Un tas taču ir drošāk.
link30 comments|post comment

Skaidronauta piedzīvojumi [Apr. 15th, 2015|10:58 am]
Tātad es jau deviņas dienas (kopš iepriekšējās pirmdienas) neesmu dzēris nekādus alkoholiskus padzērienus (kvass un kefīrs neskaitās). Es piekrītu, deviņas dienas it kā nav daudz. Bet no otras puses — un kad jūs pagājušo reizi deviņas dienas no vietas nedzērāt alkoholu? Turklāt ne tā, ka sēžat mājās un birdināt asras savā minerālūdenī, ak, man sociālās dzīves nav, toties es esmu atturībnieks. Sociālā dzīve un būšana skaidrā ir pat ļoti savienojamas.

Šiten laikam vajadzētu stāstīt, kas tā tāda par brīnumainu pieredzi, kā man pavērušies jauni apvāršņi un kā manas aknas katru rītu dzied priecīgu dziesmiņu. Bet — to pārsteigumu! — nekādu īpašu izmaiņu nav, kā jutos, tā arī jūtos. Tik vien tā prieka kā vilkt kalendārā ķeksīšus — ōōō, es jau tik un tik dienas esmu skaidrā! Es gan pieņemu, ka tad, ja es katru sestdienas rītu atmostos ar seju citā salātu bļodā, es tagad būtu stāvā sajūsmā un visiem sludinātu par alkohola puostu. Tak tomēr izskatās, ka mērena alkohola patērēšana nekādu pārlieku baisu iespaidu uz manām kuslajām miesām vis neatstāj, tādēļ atteikšanās no alkohola ir apmēram tāda pati kā atteikšanās no, teiksim, šokolādes.

Un, ja jau tik tālu esmu ticis, tad — ko niekus! — jānodara visas lietas līdz galam. Tā nu es tagad esmu izdomājis vismaz līdz 6. maijam — tas ir, apaļu mēnesi — nedzert alkoholiskus padzērienus, vienkārši tāpēc, lai apskatītos, kas notiks. Man ir aizdomas, ka nekas daudz jau nenotiks. Bet ko zin, varbūt es izdomāšu pievērsties mormonismam, jo ir zināma korelācija starp atturību un dažādiem galvā sistiem uzskatiem. Ja es kādā brīdī sāku gānīt gejus, pagaidiet trīs dienas, un, ja nepāriet, tad aizvediet mani ar varu līdz Čomskim un piespiediet izdzert mazliet mazāk par diviem padzērieniem. Sarunāts?

Lai gan atkal, ko zini. Sensenos laikos, tādos kā pirms kādiem sešiem gadiem, kad Jūspadevīgais sāka savā nodabā rikšot pa mežiem pacanu trennuškās, arī skriešana skaitījās visādu dīvainīšu izklaide. To piekopa ļaudis, kas cēlās piecos no rīta, skrēja puskaili ziemas laikā un uzskatīja skriešanu par lielisku veidu, kā attīrīt savu prānu. Bet skat, mūsdienās ij nospļauties nevar, lai netrāpītu kādam feisbukā nošērotam un salaikotam Endomondo skrējienam (nopietni, kāpēc jūs tā darāt?) Turklāt starp mums ir arī ļaudis, kas pēc skriešanas ir spējīgi uzpīpēt, kas pirms tiem sešiem gadiem vispār būtu kas neiedomājams (es šādus ļaudis ļoti apbrīnoju, bez jokiem). Es domāju, ka skaidrajiem mēnešiem ir visas iespējas kļūt par jauno skriešanu! Un, kad pēc sešiem gadiem ļaudis feisbukā šēros un laikos alkotrakeŗa rādījumus — skat, skat, cik ilgi es jau esmu skaidrā — tad man būs iespēja atsaukties uz šo ierakstu un purpināt, es to darīju, pirms tas bija populāri.

Priekā! [Paceļ glāzi ar skaidravota ūdentiņu.]

UPD: Pievērsiet uzmanību arī tam, vai man pēkšņi nepazūd humora izjūta. Protams, ar prieku uzklausīšu pārspriedumus "Kā var pazust tas, kā nekad nav bijis, lol!"
link42 comments|post comment

Padomā tik! [Apr. 13th, 2015|10:27 am]
Nēnu kas to būtu domājis, bet šito te pilnīgi pizģecīgo piektdienu tik tiešām veiksmīgi esmu pārcietis, visu ko sadarot — ij uz ballītēm tiku, ij uz Kūdru aizbraucu, ij beigu beigās svētdienas rītā uz vampīrkīno tiku. Paldies visiem cīņubiedriem par ballītēm un sabiedrību, bij burvīgi!

Un Kūdra, es teikšu, nebūt nav sliktāka par Sedu. Ne vienmēr vajag dubļus līdz ausīm, izmisuma māktus vietējos iedzīvotājus un atkritumus visos stūŗos. Dažbrīd tīri brangi var izstaigāties arī tāpat, pa izbūvētām laipām un priecājoties, ka sanāk izmantot tik daiļus, bet gauži reti lietotus vārdus kā puŗva ŗāva, dzilna un tīrelis.

Un, starp citu, pie plāna ballītēs dzert tikai ūdeni arī veiksmīgi pieturējos (kas noteikti pastaigu pa Kūdru vērsa jo vieglāku un baudāmāku), tādēļ varu teikt: šitie pastāsti, ka iereibušu cilvēku kompānijā skaidrā ir gaŗlaicīgi, ir pilnīgas muļķības. If anything, ir vēl interesantāk. Es vienmēr esmu gribējis būt tāds ļoti introverts, jo man šķiet, ka viņi visi ir ļoti dziļi, nopietni un ar bagātu iekšējo pasauli. Ir taču tāds teiciens: "Tie klusie ūdeņi tie dziļākie." Manā gadījumā ir otrādi: tie skaļie ūdeņi ir tie seklākie. Es agrāk to ļoti pārdzīvoju un visādi centos izlikties dziļš. Bet nu es arvien biežāk pamanos sadzīvot ar savām personības īpatnībām, nevis vislaik ar viņām cīnīties (lai gan cīnīties arī vajag, jo dzīve, kā zināms, ir cīņa.)

Nu bet vārdu sakot! Ja es esmu skaidrā un visi apkārtējie ir iereibuši, tad — nē, nopietni — brīžam var sajusties tāds šausmīgi dziļš. Visi cilvēki arvien vairāk gvelž visādas muļķības, un pēkšņi es neesmu vienīgais, kas visiem krīt uz nerviem ar savu nemitīgo vārīšanos. Pēkšņi visi tā dara, un es pat varu paklusēt un pie sevis padomāt — ō, ja es nezinātu, kā ir patiesībā, es varētu teikt, ka esmu dziļš.

Protams, pēc kāda brīža šī sajūta pāriet, jo ir gana viegli pielāgoties apkārtējo cilvēku dvēsles stāvoklim. Un tad tu jūties tāds tīkami noreibis, tikai ar to starpību, ka esi pilnīgi skaidrā, mājās spēj tikt saviem spēkiem un no rīta negribas mirt.

Ļ. labi, šitā gribēšu vēl. Heck, kaut kādu skaidro mēnesi pat varētu uztaisīt.
link11 comments|post comment

How to make it big time [Apr. 9th, 2015|05:54 pm]
Lūk, šādi izskatās slava: http://clintonthemusical.com/
link3 comments|post comment

Pie Putina durvīm stāv komjauniets bāls [Apr. 9th, 2015|10:49 am]
Labrīt, zaķīši, studijā ārpolītikas ziņas ar Kautski.

Kā zināms, vakar komjaunietis Aleksis Ciprs (kā jau esmu bildis, es neapsaukājos, Ciprs tiešām savulaik bija komjaunietis — way after it was cool) bij aizbraucis ciemā pie čekista Vladimira Putina, tāds ar pastieptu rociņu un cepurīti bailīgi žņaudzīdams — nu gluži kā savulaik pionieris Nils Ušakovs. Un čekists Putins komjaunieti Cipru (gluži tāpat kā savulaik pionieri Ušakovu) jo aši nolika pie vietas, sak, neaizmirsti, Aleksi, kuŗš te ir Krievu Pasaules suverēnais valdnieks un kuŗš — Krievu Pasaules eirozonas taustekļa vasalītis.

Aleksis centās un cītīgi atrādīja Putinam visus cirka sunīša trikus, kuŗus rūpīgi bija iekalis pirms ciemošanās. Nebija aizmirsti ne pastāsti par to, kādi mēs abi tādi pareizticīgi, ne gaušanās par sankciju puostu, ne humors — Aleksis paziņoja, ka Grieķija esot neatkarīga valsts, kas pati nosakot savu ārpolītiku (šo triku sauc "līst uz vēderiņa, priecīgi elsojot — protams, mēs neklausām Eiropai, tu, dārgā Krievija, drīksti pateikt, kā mums darīt.") Vēl vairāk, Aleksis ir iemācījies arī triku "Balsi!" un sajūsminājās par fašisma sagrāvi — starp citu, viņš ir viens no retajiem ārvalstu polītiķiem, kas 9. maijā brauks uz Maskavu.

Tā nu Aleksis cerēja, ka viņam par visu šo izdarīšanos atmetīs kādu gardumiņu. Lai gan vispār pabiras no Putina galda Aleksim nav vis gardumiņš, bet iespēja kaut mazliet apklusināt arvien skaļāk rūcošo vēderu. Jo, raugi, šodien Grieķijai kaut kā jāsakasa un jāsamaksā saviem aizdevējiem EUR 460 ļimoni. Protams, tāpat vien Krievija diez vai uzdāvinās Grieķijai naudu — pašiem pārāk vajag. Tomēr Aleksis lūkoja izlūgties, ka varbūt varētu atcelt sankcijas pret pareizticīgajiem grieķu apelsīniem. Ne sūda, Putins paskaidroja, atcelt sankcijas pret vienu ES valsti mēs nevaram. Sak, Aleksi, parādi vēl kaut kādus trikus, varbūt pēc tam parunāsimies.

Tad nu uzgrauzdēsim popkornu un paskatīsimies, kādi tad būs komjaunieša Alekša jaunie triki. Savu valsti ļoti īsā laikā viņš ir jo brangi sajājis, tad jau viņam ir pa ceļam ar citiem jauniešiem, kas arī prot īsā laikā brangi sajāt valstis. Uz priekšu!
link85 comments|post comment

Kālaivisupaspēj [Apr. 8th, 2015|09:39 am]
Nēnu tas ir pizģec, šitā piektdiena. Ballītes, vampīrkino un vēl līdz Valmierai jāaizbrauc, jo sestdien tak sola brīnišķīgu laiku un tad tak jāiet pastaigāties pa Sedas purvu. Nu kā tā vispār var.

UPD: Tā ļoooaaati piesardzīgi, ar mīzulīti ieskicējot aprises, izskatās, ka Sedas vietā varētu braukt uz Kūdru (kas ir dzelzceļa pieturas punkts ar visizcilāko nosaukumu visā Latvijā) un vakara ballītēs dzert tikai minerālūdeni, lai no rīta būtu gana mundrs. Nu tik jāizgudro, kā ieķibināt arī vampīrkino.
link23 comments|post comment

Ļ. labi [Apr. 1st, 2015|01:49 pm]
Starp citu, šitas Gūglmaps 1. aprīļa humuors ir ļoti gaumīgs, lai gan varbūt ne īpaši smieklīgs. Paspēlējieties, kamēr var.
link6 comments|post comment

Reklāmas spēks [Apr. 1st, 2015|10:47 am]
Vakar pa Latvijas tē vē rādīja to it kā Ziemeļkorejas dokumentālo filmu (kas nav ne Ziemeļkorejas, ne dokumentāla) ar trāpīgo nosaukumu "Propaganda" (vismaz nosaukums godīgs), un tur stāstīja, kā mēs visi esam kaut kādi nedomājoši zombiji, kas dara visu, ko mums reklāmas liek. Protams, iepriecināja, ka LTV tagad savu saturu papildina ne tikai ar asprātīgu tvītu lasīšanu, bet arī Jūtūbes video demonstrēšanu. Bet vērtīgs video, jo vispār tā ir šķīsta taisnība: katrreiz, kad es dzirdu tās reklāmas par Sūkli Bobu Kvadrātbiksi Maximas veikalos, man uzreiz gribas skriet uz Maximu, sapirkties visādus sūdus, lai dabūtu Sūkļa Boba Kvadrātbikša virpuļus, un pēc tam sadāvināt tos virpuļus [info]intenormal.

Un, tā kā es esmu nedomājošs zombijs, mani nozombēja arī pats video. Tagad es gudroju, ka būtu spridzīgi pievērsties kaut kādiem fundamentālistu uzskatiem, lai pēc tam varētu uz visiem citiem skatīties no augšas un nicīgi sprauslāt, cik jūs neaptēsti/nelaimīgi/ļauni/pagrimuši, jo nepazīstat Patiesības. It kā varētu kļūt par kaŗojošo anarhistu-individuālistu, kas gāna visus pārējos, bet mums jau ir viens [info]po, kam tad vēl vienu. Varētu kļūt par kaismīgu putinistu, tas tagad ir cieņā, bet drusciņ mulsina pretruna, kas ir pašā putinisma pamatā: sak, sapuvušajos Rietumos cilvēki paverdzina citus cilvēkus, bet Krievijā — otrādi.

Varbūt svētdien beidzot jāaiziet uz kādu no tiem sektantu midzeņiem, kas Purvciemā ir jo biezā slānī, un jāpasaka, hei, es te veicu nelielu cenu aptauju par Patiesību, ko jūs man varat piedāvāt? Jāpiebilst, man ļoti pievilcīgs liekas mormonisms. Tur ir dikten spridzīgi: tur ir ne tikai pēcnāves dzīve, bet arī pirmsdzīves dzīve. Tas ļoti eleganti atrisina to nelāgo jautājumu, kas nomoka citus kristietības novirzienus — kāpēc dažiem ļaudīm ir tāda laime, ka viņi piedzimst katoļu/baptistu/pareizticīgo ģimenēs un jau no bērna kājas iemācās pareizās lietas (un, būsim godīgi, vismaz katoļticība un pareizticība pārvarā ir kaut kas līdzīgs nācionālajai piederībai, nevis apzināta izvēle), bet citi piedzimst kaut kādiem materiālistiem, bērnībā gara gaismas neredz un pieaugušā vecumā tā īsti vairs saskatīt to nespēj? Mormonisms paskaidro: tas atkarājas no tā, kā tu pirms dzimšanas uzvedies. Agrāk viņiem šai mācībai bij vēl tāds elegants pavērsiens, ka tie, kas ļoti slikti uzvedās, piedzima melnādaini. Reliģija ar iebūvētu rasismu, ko vēl vairāk varētu vēlēties? (Pareizā atbilde ir: to, lai mormoņu baznīca būtu Purvciemā. Bet tas tā.)

Tā ka tā. Ja es pēc kāda laika sāku šērot feisbukā aicinājumus nomētāt homoseksuāļus ar akmeņiem, ziniet: es esmu saskatījis gaismu un tagad esmu taisnāks par jums. I'm on the right track, baby, I was born this way!
link8 comments|post comment

The kids are alright [Mar. 27th, 2015|11:21 am]
Parunāsim par polītiku.

Kā zināms, 7. maijā Viņas Majestātes padotie ies vēlēt Parlamentu, un pilnīgi visi, kam nav slinkums, par šo faktu krīt mērenā izmisumā. Apvienotās Karalistes polītiskā dzīve gandrīz vienmēr bijusi patīkami vētraina, un arī šīs vēlēšanas nav izņēmums. Kā jau vispār Eiropā, arī Apvienotajā Karalistē ir uzradies Putina fanu klubs, kas sauc sevi par partiju un aģitē par Lielbritānijas neatkarību (iedomājieties, Lielbritānijas neatkarību, nevis neatkarību no Lielbritānijas, līdz kam mēs esam nonākuši). Un ar neatkarību šie ļaudis saprot izstāšanos no Eiropas Savienības.

Protams, katram ezim (ja vien viņš nedzīvo dziļi drūmā Ziemeļanglijā) ir skaidrs, ka UK izstāšanās no ES vismaz īsākā un vidējā laika posmā būtu diezgan vareni sūdi. Taču dziļi drūmās Ziemeļanglijas ežu populācija pie diezgan vareniem sūdiem ir pieradusi, viņiem pat patīk dzīvot diezgan varenos sūdos, viņi diezgan varenos sūdus paņem klēpī, apmīļo un sauc par saviem. Un, kad cilvēki diezgan varenus sūdus uztveŗ nevis kā kaut ko tādu, no kā vajadzētu izrāpties, bet savas esības neatņemamu sastāvdaļu — nu, tad viņiem gribas tos sūdus jo dāsni bārstīt arī tālāk. Piemēram, ja kādā valstī spēj pastāvēt sabiedriskā kustība Mana Čeļābinska, nav gan jābrīnās, ka šī valsts cenšas arī visu pārējo pasauli pataisīt par tādu manu Čeļābinsku.

Lai piesaistītu drūmos Ziemeļanglijas ežus, kas apsveŗ iespēju balsot par Lielbritānijas neatkarības cīnītājiem, konservātīvo partija ar savu bezbailīgo vadoni Deividu Kameronu priekšgalā mēģina mērkaķoties pakaļ neatkarības cīnītājiem — paļā imigrantus, gaužas par Eiropu un piesola, ka uzrīkos referendumu par izstāšanos no ES, ja uzvarēs vēlēšanās. Tiesa, viņu centienus tuvināties tautai mazliet apgrūtina Deivida Kamerona nespēja slēpt savu pārliecību, ka viņš ir vismaz trīs galvas tiesas pārāks par visādiem common people. Bet viņš arī īpaši necenšas un, gluži kā meiteņu koļīšanas metožu sacerētāji, cer, ka nekaunīga attieksme nodrošinās panākumus. Sak, jautājums nav — vai Deivids Kamerons jums būs gana labs, jautājums ir — vai jūs esat gana labi, lai Deivids Kamerons būtu jūsu PM.

Bet, protams, galvenais Deivida Kamerona pretinieks nav vis Putina fanu kluba vadītājs, bet gan opozīcijas un leiboristu vadonis Eds Milibands. Rīta Panorāma gan viņu nosauca par Deividu Milibandu, acīmredzot pieņemot, ka visus britu polītiķus sauc Deivids, un vispār ir arī Deivids Milibands, bet līdz tam mēs nonāksim mazliet vēlāk.

Atļaušos nelielu personīgu atkāpi: Eds Milibands man uzreiz iepatikās tādēļ, ka viņš dara lietas, kas viņam īsti nesanāk, jo arī es tā cenšos dzīvot. Deivids Kamerons jau pa gabalu izskatās pēc dzimuša polītiķa, kas izbauda pūļa uzmanību un citu cilvēku pakļaušanu. Savukārt, skatoties uz Edu Milibandu, vienmēr nāk prātā tā anekdote par basistu — lūk, viņš runā un pie sevis visu laiku domā, esi pārliecināts, runā skaļi, vicini rokas, esi pārliecināts, runā skaļi, vicini rokas... Es pieņemu, ka Eds Milibands ir britu žurnālistu mīlulītis, jo viņa mēģinājumi neizskatīties pēc nūģa ir lielisks materiāls klikšķināmām attēlu galerijām. Savukārt pēc tam, kad vakar beidzās Kamerona un Milibanda televīzijas debates (kur viņi debatēja nevis viens ar otru, bet ar britu pratināšanas meistaru Džeremiju Paksmanu), Paksmans tā gādīgi apjautājās: "Tev viss kārtībā, Ed?" Uzminiet nu, kas ir visbiežāk citētā frāze pēc šīm debatēm.

Nu lūk, bet, kā minējām, ir arī Deivids Milibands. Deivids ir Eda vecākais brālis, kas arī savulaik cierēja uz to pašu amatu. Tā nu Eds izspēlēja gandrīz vai bībelisku motīvu un leiboristu vadoņa vēlēšanās par mata tiesu izrāva uzvaru pār Deividu. Savukārt Deivids apvainojās un aizgāja prom no polītikas. Eds gan stāsta, ka viņu attiecības esot jūtami uzlabojušās, tomēr var noprast, ka tas ir bijis gana smags trieciens. Tādēļ uz jautājumu, vai viņam pietiek dūšas, lai vadītu valsti, Eds gan varēja atbildēt: "Klau, Džeremij. Lai es šeit tiktu, man vajadzēja tikt galā ar paša brāli. Tu tiešām man prasi, vai man pietiek dūšas?!" (Piebildīsim, ka viņš tā neatbildēja.)

Tāds, edz, neliels кто есть who in the UK General Elections. Lai turpmāk arī jūs bļautu uz ekrānu, kad Dāvis Valdnieks Edu Milibandu sajauc ar Deividu.
link11 comments|post comment

... [Mar. 26th, 2015|02:14 pm]
Un, tā kā Latvijas ziņu portāli joprojām guļ, ziņošu es: Francijas amatpersonas paziņojušas, ka tā versija par controlled flight into terrain tik tiešām ir visticamākā, tas ir, otrais pilots lidmašīnu apzināti iestūrējis zemē. Tā, lūk.

UPD: Atvainojiet, Delfi bija par divām minūtēm ātrāki.
link32 comments|post comment

L'amour plus fort que la haine [Mar. 26th, 2015|02:13 pm]
Aleluja, brāļi un māsas, beidzot tas ir noticis! Nācionālā apvienība un Saskaņa beidzot spējusi atzīties savās jūtās vienam pret otru. Nu viņi spēj sniegt roku viens otram, lai kopā spriņģotu pretī gaišākai, labākai un tikumiskākai rītdienai!

Protams, Nācionālā apvienība dievojas, ka viņi ir antiputinisti. Es viņiem pilnībā ticu, kāpēc ne! Jēdzienu "antiputinists" taču var saprast dažādi — tas var būt kāds, kas iebilst pret Putina polītiku, bet tas var arī būt kāds, kas gribētu būt Putina vietā. Arī tie vēsturiskie antipāvesti taču nemudināja katoļticības vietā ieviest sātanismu, bet uzstāja, ka viņi ir īstāki pāvesti par pašu pāvestu. Nācionālā apvienība mierīgi var būtu tādi antiputinisti, kas grib būt lielāks Putins par pašu Putinu. Ir gan tiesa, viņiem arī līdz Putina līmenim vēl jāizaug. Bet slikts tas ierindnieks, kas negrib kļūt par ģenerālisimusu.

Un vēl es te domāju, ka laikam man jākļūst sociāli atbildīgākam. Es te pirms kāda brītiņa bļaustījos, ka abortu skaits katru gadu samazinās. Acīmredzot tikumības aizstāvji ar šo statistiku iepazinās un diezgan skaidri apjauta: ja šitā turpināsies, pēc kāda laika nebūs, par ko brēkt. Tādēļ nestāstīsim skolniekiem par kontracepciju, atlaidīsimies ērtāk krēslā un gaidīsim, kad abortu skaits atkal pieaug!

Ziniet, es arī gribu būt Nācionālās apvienības deputāts. Noteikti ir ļoti spridzīgi pašam radīt problēmas, kuŗas pēc tam tu piesolies risināt.
link2 comments|post comment

Daily news [Mar. 25th, 2015|12:11 pm]
Un vēl, runājot par ziņām, gribu pastāstīt, ka nesen (tiesa, ne nesenās aviokatastrofas sakarā) iemācījos ļoti derīgu terminu: controlled flight into terrain. Tas nozīmē tieši to, pēc kā tas izklausās, un, kā liecina aplēses, ir galvenais aviokatastrofu cēlonis. Es, protams, neņemšos apgalvot, ka tieši tas še ir noticis, bet stipri iespējams, ka tuvākajā laikā šis termins tiks lietots vismaz kā viena no versijām.
link9 comments|post comment

Laipni lūgti 21. gadsimtā [Mar. 25th, 2015|10:59 am]
Man ļoti patīk bezcerīgas cīņas, un man ir patiesa cieņa pret ļaudīm, kas šīs bezcerīgās cīņas tomēr cīna. Piemēram, tās parakstu vākšanas portālā Mana Balss, lai Latviju beidzot piespiestu uzvesties kā 21. gadsimta Eiropas valsti, nu tur marihuānas dekriminalizācija, kopdzīves likuma pieņemšana, tādas lietas. Protams, pat ezim skaidrs, ka ne viens, ne otrs vismaz tuvāko desmit gadu laikā nav gaidāms (un ir kādu 70% varbūtība, ka arī pēc 20 nebūs). Mūsu valstij patīk dzīvot kā tajā jokā par apsviedīgo ebreju: visapkārt 21. gadsimts, bet mums — deviņpadsmitais! Bet cenšanās ir apsveicama, pats parakstījos un mudinu to darīt arī jums. Lai tieslietu ministram atkal būtu iespēja juridiski nereģistrētās ģimenes saukt par "šiem", kā vakar Panorāmā izteicās.

Vispār tie latvju polītiķu centienus būvēt Latvijā totālitārismu ar cilvēcīgu seju ir tiešām atzīstami. Lūk, mums visiem jādomā un jādzīvo šādi. Ja tu tā nedzīvo, nu, gluži pie sienas tevi neliksim un uz lēģeŗiem nesūtīsim (te parādās tā cilvēcīgā seja), bet ar visādiem ierobežojumiem tev gan, kā saka Eminence Stankēvičs, jārēķinās. Vienīgi žēl, ka Latvija robežojas ar Krieviju — šeit tikai visradikālākie ļaudis ņemas slavināt Putinu par viņa tradīcionālo vērtību cienīšanu. Savukārt tajās valstīs, kas ar Krieviju nerobežojas, visu nokrāsu totālitāristi var cerēt uz Putina gādīgo atbalstu viņu cīņā pret ļauno liberastu sazvērestību. Tā nu Latvijai jācīnās vienai pašai, un neizbēgami sanāk šur tur piekāpties.

Tas viss ir ļoti lieliski, bet tomēr tiem mūsu polītiķiem, kas ļoti alkst pamācīt, kā "šiem" ir jādzīvo, vajag ielāgot vienu vienkāršu lietu (es jau to esmu teicis, bet varu pateikt vēlreiz). Un tas atkal ir saistīts ar šito te 21. gadsimtu. Proti: 21. gadsimtam ir tāda īpatnība, ka ļaudis ir saklausījušies visādas liberastu pasakas par cilvēka brīvību un tādām lietām. Un, kad viņi tādas pasakas saklausās, viņiem arvien mazāk un mazāk gribas dzīvot tādās valstīs, kas viņus uzskata par savu īpašumu, ar kuŗu var izdarīties, kā vien ienāk prātā. Tādēļ valstīm sanāk savā starpā konkurēt par to, kas viņās dzīvos — tas vien, ka tu kādā valstī esi piedzimis, vēl nebūt nenozīmē, ka tu tajā valstī arī dzīvosi un strādāsi (kā to ļoti labi zina ikviens, kas piedzimis Padomju Savienībā).

Nu lūk, un Latvijai būtu ļoti, ļoti lietderīgi apskatīties, kā tieši viņa izskatās šajā konkurences cīņā. Protams, var kaunināt cilvēkus par to, ka viņi aizbrauc — bet kaunināšana strādā tikai zināmā mērā. Ja ailītē "kā piesaistīt cilvēkus Latvijai" ir tikai "kauninot", tad (atkal lietojot Ekselences Stankēviča izteicienu) jārēķinās, ka vienā brīdī cilvēki pateiks — meh, paši uz sevi paskatieties, lielie kauninātāji.
link61 comments|post comment

Better Living through Chemistry [Mar. 23rd, 2015|11:24 am]
Pieķēros nedēļas nogalē atkal negātīvu skenēšanai un pamanīju, ka vispār uzņēmums Nikon savulaik ražoja neparasti labus filmu skenerus. Tur gan ir mazliet jāpiešaujas, bet rezultāti ir tik spektakulāri, ka nenopriecāties. Tā nu es skenēju savas vecās filmiņas un nevaru vien nobrīnīties: izrādās, piemēram, fotoaparāts Smena 8M, kas ir neaprakstāms sūds ļoti neērts un slikti uztaisīts, ir spējīgs uz salīdzinoši ļoti labām bildēm. Vai, piemēram, kaut kādu aizvēsturisku 9. maiju es savulaik bildēju ar vienreizējo kameru, kuŗā biju ietinis Fuji Neopan 400. Protams, fotoaparāta ierobežojumi bildē ir skaidri redzami, kadra malas ir patīkami izplūdušas. Bet burvīgais melnbaltās filmas grauds (ko vēl vairāk pastiprina tas, ka mans iecienītākais attīstītājs kopš sākta gala bijis Rodināls) savienojumā ar mazliet arhaisko tēmu tiešām visas bildes vērš kā kaut kādu laikraksta Cīņa fotoreportāžu no senseniem laikiem. Tāds vintidžs, ka vien turies!

(Neliela līriska atkāpe: izrādās, savulaik 9. maijs tik tiešām bija iepriekšējā kaŗa atceres gadadiena, nevis gatavošanās jaunam. Ne bez pārsteiguma ievēroju, ka nekur nav nevienas kolorādo lentītes, bet pie pieminekļa plīvo sabiedroto karogi. Iedomājieties, Amurikas karogs 9. maijā! Es nemuldu.)

Vēl ļoti aizkustināja tas, ka no pagājušā gadsimta pēdējās un šī gadsimta pirmās desmitgades man palikuse branga kaudzīte negātīvu un diapozitīvu ar daudzām ļoti skaistām vietām, kuŗu diemžēl vairs nav ar mums (joprojām esmu pārliecināts, ka Valmieras autoostas noplēšana bija neticama cūcība un elpu aizcērtoša necieņa pret vēstures liecībām, kuŗu Valmierā jau tā nav daudz — ja nekā citādi, varēja taču vismaz pārcelt, teiksim, uz Valku). Savukārt agrīnie eksperimenti digitālajā fotogrāfijā sen nomiruši līdz ar cietajiem diskiem. Protams, es tagad cītīgi taisu rezerves kopijas, bet mācība ir pat ļoti skaidra.

Un vēl es ar šausmām pamanīju, ka, izrādās, fotoamatieŗi savulaik gauži nevīžīgi izturējās pret fotografēšanu, laboratorijas darbiem un filmiņu uzglabāšanu. Piemēram, mani abi krusttēvi, kas savulaik agrīnajā bērnībā iepazīstināja mani ar aizgrābjošo fotogrāfēšanas vaļasprieku, visādi uzsvēra, kā šis pasākums audzinot kārtības izjūtu, precizitāti, tīrību un citas labas lietas. Nu lūk, un šiem pašiem ļaudīm, kas tik ļoti strostēja mani, ka es fotogrāfijas augstajam templim nepieejot ar pienācīgo cieņu, regulāri ir tankā salipuse filma, neasas bildes un stipri aptuveni iestādīta ekspozīcija. Bet visvairāk šausmina paradums filmas uzglabāt, tās vienkārši satinot rullītī un ieliekot kaut kādā kastītē. Es gan savulaik centos visu glābt no tālākas bojāejas, sagriežot tās filmas un saliekot pa albumiem, bet vai manu, cik drausmīgi švīkains tur viss ir. Un, kad es salīdzinu viņu negātīvus ar maniem, ne bez lepnuma sanāk pamanīt ļoti jūtamu atšķirību.

Long story short: filma ir baisākā štelle. Pārdabiski lieliska, un vienīgais trūkums ir lielā noņemšanās, kas pat tādai salīdzinoši vienkāršai lietai kā 35 milimetru filma ir daudzreiz lielāka nekā digitālajai fotogrāfijai. Tomēr laikam jāsaņemas un atkal jāsāk bildēt ar viņu biežāk — jo būs jau maniem krusttēviem taisnība, tā ņemšanās ar filmām un ķīmiju tiešām audzina raksturu.

PS Ja jums ir vēlme, varat kaut ko atbraukt ieskenēt. Tomēr jārēķinās, ka pasākums ir stipri laikietilpīgs. Es teiktu, var taisīt skenēšanas ballīti, laiku pa laikam piestaigājot pie skeneŗa!
link31 comments|post comment

Nu kas ir!!! [Mar. 19th, 2015|12:54 pm]
Ka tevi jupis, kas noticis?! Cibai kārtējo reizi bija Near Death Experience, un nu viņa palikusi visa tāda apgarota, sapratuse, kā vajag dzīvot, un turpmāk nekasīsies, bet būs garīga?!

Šitāds iesāķis mētājas apkārt. Un neviena glauna cepiena, ja daudz, tad ļaudis stāsta, kā ies grauzdēt popkornu. Aha, stāvēs ar savu popkorna tūtu kā tādi loši lēdijas un gaidīs, kad kaut kas notiksies.

Saņemamies, biedri.

PS Kur ir visādi extranjēri komentārieši, kad viņus vajag?! Kur ir komentāri par (attiecīgi) to, kā šādi džinsi liecina par sabiedrības morālo pagrimumu un neārstētu depresiju, ko jaunieši mēģina dakterēt ar alkoholu?!
link18 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]