We are not amused. [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ website | Mācīsimies latviešu valodu! ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Ko es šodien uzzināju [Apr. 27th, 2017|01:01 pm]
Jūs tak esat dzirdējuši par to, kā tādā un tādā valodā ir burvīgi vārdi, lai aprakstītu "nostaļģiju pēc nepiedzīvotām sajūtām" vai "pazemību, kas rodas, uzlūkojot saullēktu un saprotot, ka tev ir dota vēl viena dzīves diena." Parasti no tā mēdz atvasināt pieņēmumu, ka šo valodu runātāji kaut kādā ziņā ir poētiskāki; tā ir drusciņ huiņa, bet tik tiešām kaut ko liecina par to, kādas tēmas šīs valodas runātājiem šķiet aktuālas (nav nejaušība, ka latviešu valodā netrūkst apzīmējumu lauku darbiem un dabas parādībām).

Lūk, un šodien es uzzināju, ka krievu valodā ir īpašs vārds, ar ko apraksta kādas personas krišanu monarha nelabvēlībā. To sauc par опала, un tas ir tas, ko patlaban piedzīvo Dmitrijs Medveģevs.
link15 comments|post comment

Vai nu tiešām citu problēmu nav [Apr. 26th, 2017|10:54 am]
Pizģec, kā mani tracina "Āfrikā bērni badā mirst" latviskā versija "vai mēs varam atļauties ____ , kamēr latviešu tauta ir trūkumā." Man vienmēr gribas šiem vieddirsējiem apjautāties: "Vai mēs varam atļauties gudri muldēt par latviešu tautas trūkumu, kamēr latviešu tauta ir trūkumā?!"

Tiešām brīžam šķiet, ka tad, ja latviešu tautas trūkuma nebūtu, viņu vajadzētu izgudrot. Kur citur atradīsi tik ērtu veidu, kā noriet pilnīgi jebkādu iniciātīvu. Vai mēs drīkstam rīkot dziesmu svētkus, kamēr latviešu tauta ir trūkumā? Protams, ka nedrīkstam. Vai mēs drīkstam iespringt par cirku bez zvēriem? Nekādā gadījumā. Vai mēs drīkstam tīrīt toksisko atkritumu dīķus? Kā vispār to var iedomāties.

Ko niekus, vai mēs drīkstam pirkt tūka svārkus, kamēr latviešu tauta ir trūkumā? Braukt ar automašīnām? Ēst trīsreiz dienā? Nē, kamēr kaut viens latviešu tautietis būs trūkumā, mēs drīkstam tikai sēdēt toksisko dīķu krastā nātnās drānās, grauzt cietu pelavmaizi [avotāi nepamērcēdami, jo avots toksisks] un mūžīgi mūžos reflektēt uz mūsu sūro vietu dzīvē.

Mudaki, goda vārds.
link21 comments|post comment

Ziņu apskats [Apr. 25th, 2017|10:49 am]
E, Failing New York Times ziņo, ka Ārkanzasa vakar vienā dienā nošpricējusi divus cietumniekus, jo -- un es šito neizdomāju -- viņiem gājis uz beigām špricējamo preparātu derīguma termiņš. Jā, Amerika ir vieta, kur nāvessodu plāno tāpat, kā veikalā īpašās akcijas lasim -- drīz beigsies, jāmēģina vēl kaut kur nogrūst.

Pizģec, biedri, lūk, šī Amerikas īpatnība man reāli riebjas. Tā pat nav liekulība, tas ir kaut kāds īpašs šizofrēnijas paveids; Amerika pamanās savienot mežonīgu kāri pret kādu lietu ar milzu nepatiku pret to pašu lietu. Šinī gadījumā asinskāre veiksmīgi savienota ar bailēm no asinīm. Amerikāņi grib, lai ļaunie mirtu, bet nespēj samierināties ar to, ka cilvēku nogalināšana ir nepatīkams process. Tāpēc, lūk, ir šitādas ākstības kā nošpricēšana. Tā tak nav nogalināšana, tā ir iemidzināšana, kā slimiem sunīšiem.

Nē nu nopietni, tiešām. Ja zāļu kompānijas vairs negrib piegādāt līdzekļus cilvēku nošpricēšanai -- un viņiem to īsti pārmest nevar, -- atrisinājums taču ir tik vienkāršs. Ja pakāršana liekas pārāk skarba, dariet kā Padomju Savienībā: pielieciet pie sienas, pietiks ar vienu lodi pakausī.

Ak, likt savus pilsoņus pie sienas, tas neizskatās pēc kaut kā tāda, ko dara dēmokrātijas? Tiešām, nevar noliegt, patika pret nāvessodiem diezgan spēcīgi korelē ar nedēmokrātisku valsts iekārtu (lai gan Amerika nav vienīgā dēmokrātiskā valsts, kas izpilda nāvessodus). Tas nav bags, tā ir fīča: dažām valstīm ļoti patīk saviem pilsoņiem atgādināt "jā, mēs esam skarbie čaļi, kas vajadzības gadījumā spēj jūs pielikt pie sienas." Tad varbūt iztieciet bez nāvessodiem? Pat Krievija (vismaz oficiāli) tos neizpilda, un neko, Krievijas pilsoņi it nebūt nepārmet Putinam pārāk maigu attieksmi pret noziedzniekiem. Krievijas pilsoņi Putinam vispār neko nepārmet, un arī tas ir panākts bez nāvessodiem. Ar nāvi mīklainos apstākļos pilnīgi pietiek.

Es te negribu diskutēt par to, vai nāvessodus vajadzētu vai nevajadzētu, kaut vai tāpēc, ka lielākā pasaules daļa uz šo jautājumu ir atbildējusi diezgan skaidri. Bet vienu gan es uzskatu: šis nu reiz ir jautājums, kur pienāktos runāt bez izskaistinājumiem (un nošpricēšana ir tieši šāds izskaistinājums.) Tas nav "augstākais soda mērs" vai, kā angļu valodā, "izpilde"; tā ir legāla savu pilsoņu nogalināšana. Ja pilsoņiem negribas dzīvot valstī, kas pilnīgi legāli drīkst viņus nogalināt, tad šiem pašiem pilsoņiem nav nekādu tiesību pieprasīt nāvessodu.
link56 comments|post comment

Atgriežoties pie publicētā [Apr. 24th, 2017|12:06 pm]
Un vēl, kā ar vārgi slēptu sajūsmu ziņo itin visi, kas bija taisījuši Francijas priekšvēlēšanu aptaujas, viņas tik tiešām izrādījušās visnotaļ precīzas. Varbūt neteiksim, ka aptaujas atguvušas savu moudžou, bet katrā ziņā runas par viņu nāvi izrādījušās priekšlaicīgas.

Es domāju gan. Varbūt citur ir kautrīgie vēlētāji, kam negribas atzīties, es balsošu par to un to. Bet frenči, ha, lai nu kas, bet frenči ir nācija, kas nekautrējas.
link8 comments|post comment

Studijā ziņas [Apr. 24th, 2017|10:47 am]
Īpaši pat negribas neko komentēt par Francijas preža vēlēšanām. Ja jūs nenojaušat, ko tieši es varētu domāt par ex-investīciju baņķieri, kas iestājas par brīvo tirgu, starptautisko tirdzniecību un uzņēmējiem draudzīgāku vidi, tad jūs droši vien manā žurnālī esat iemaldījušies pavisam nejauši un iepriekš viņu neesat lasījuši. Īsumā: pirmkārt, iepriecināja balsošanas rezultāti Savojā, man tomēr attiecīgais reģions ir mazliet sirdij pieaudzis, es par viņu esmu labās domās. Otrkārt, ja man prasītu, kur es vēlētos atrasties pēc trim gadiem, es droši vien nevarētu aizdomāties necik daudz tālāk par msjē Makrona pašreizējo stāvokli. Izņemot to precēšanos ar skolotāju. Vispār viņa kundze diezgan izskatās pēc manas vidusskolas somu valodas skolotājas, bet tālāk šo tēmu neizvērsīsim.

Mūsu draudzīgā kaimiņvalsts, cik saprotu, jau laikus pamanījās sadirsties ar msjē Makronu, acīmredzot būdami pārliecināti, ka 2. kārta būs starp prokrievisku kandidātu un prokrieviskāku kandidātu. Nesanāca. Vispār kaut kā nelāgi beidzamā laikā Putinam iet ar to ārpolītiku; tiesa, tas vien, ka Tramps tagad ir darījis šo to, kas Krievijai nepatīk, vēl nenozīmē, ka Krievija nekādi nav palīdzējusi viņam ietrausties preža krēslā. Pašai Krievijai taču savulaik bija vadonis, kas pie varas nāca tad, kad ārvalstis izdomāja krievu lāča kažokā ielaist blusu aizzīmogotā vagonā. Šīs pašas ārvalstis drīz vien saprata, ka drusciņ pārrēķinājušās, bet tas jau faktu nemaina.

Savukārt Rīgas domes vēlēšanas man ir gana vienaldzīgas. Ja būtu puslīdz reāla iespēja, ka Ušakovu kāds varētu nomainīt, tad nebūtu. Bet nu es esmu puslīdz samierinājies ar to, ka Rīgā vienkārši tā notiek. Vispār Ušakovs ir brīnišķīgs piemērs kārtīgam mūsdienu sociķim. It kā teorētiski sociķiem vajadzētu iestāties par sociālās nevienlīdzības mazināšanu, vai ne? Bet praksē viņi ne tikai neķeŗas klāt tiem, kam ir ļoti daudz apšaubāmi dabūtas naudas -- nē, viņi ar viņiem metas pa draugam un par nelielu, bet negodīgu atlīdzību palīdz izbīdīt cauri citus apšaubāmus projektus. Savukārt rēķinu par pabalstiem trūcīgajiem un negodīgo atlīdzību sociķiem apmaksā vidusšķira. Tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc man nepatīk sociķi. Nē, es, protams, jūtu līdzi Vācijas bērniem, un piecdesmit kapeiku man arī nav žēl. Vienkārši man nešķiet pareizi, ka sociālās nevienlīdzības mazināšana nozīmē vidusšķiras pabīdīšanu uz leju, trūcīgo pabīdīšanu mazliet augstāk un vajadzīgo cilvēku iebīdīšanu stratosfērā.

Un vēl drusciņ par sociķiem. Iesaku visiem populisma karodziņu vicinātājiem pievērst uzmanību msjē Melenšona diezgan būtiskajiem panākumiem (lai gan viņa atbalstītāji feisbukos tagad lej gaužas asras par to, ka msjē Fijons tomēr dabūja maķenīt vairāk balsu). Ir aizdomas, ka šī nebūt nav pēdējā reize, kad mēs dzirdam par šo kungu īpaši un līdzīgu uzskatu pārstāvjiem kopumā; tas vilnis, kas tagad rādās vairāk skalojamies uz ļoti labo pusi, tikpat braši var pārsvērties uz ļoti kreiso pusi. Citiem vārdiem sakot, tie vēkšķētāji par kultūrmarksistiem vienā jaukā dienā var atjēgties ar, well, marksistiem.
link11 comments|post comment

[Apr. 23rd, 2017|09:47 pm]
Oui Nous Pouvons
link

Dzīves mērķi [Apr. 21st, 2017|05:56 pm]
Vispār [info]pinjons labu jautājumu uzdeva, kādēļ Bērziņam tas viss. Un kā būtu jums?

Poll #20990 Un kādēļ?
Open to: All, results viewable to: All

Ja man būtu 72 gadi un miljons, es

View Answers

dzertu kokteiļus Kalifornijā
55 (98.2%)

kandidētu Rīgas domes vēlēšanās
1 (1.8%)

link12 comments|post comment

Ilgi neesat domē bijuši, ja? [Apr. 21st, 2017|04:35 pm]
Man patīk, kā ZZS godīgi atzīst, ka nemaz necenšas tikt Rīgas Domē. Jo eksprezi Bērziņu par lokomotīvi, aha.
link26 comments|post comment

She ain't no human being [Apr. 21st, 2017|08:10 am]
Vakar, kā zināms, dzimšanas dienu svinēja Hitlers, rīt Ļeņins, un varētu gan jautāt, kas varētu piedzimt šādai krāšņai kompānijai pa vidu? Elizabete Vindzora, lūk, kas. Nu, forši.

UPD: Nu, protams, no visa šī trio Elizabete V. ir vienīgā, kas tiešām svin pati. Tomēr ne Hitleram, ne Ļeņinam joprojām netrūkst ļaužu, kas atzīmē viņu dzimšanas dienas viņu vietā.
link8 comments|post comment

Mākslas darbs stārtapa tehnikā [Apr. 20th, 2017|04:14 pm]
Āāāāāāāā, pisis zirgs, cik izcili, apdirsties un nepiecelties, drāzt un rakt.

Atvainojiet, protams, manu franču valodu, vienkārši šodien es uzzināju par stārtapu, kas -- ja tas nav visu laiku izcilākais stārtaps, tad es gan gribētu zināt, kas vēl ar šo varētu sacensties. Labi, par visu pēc kārtas.

Tātad tā. Ir uzņēmums, kas ražo sulu spiedi (lūk, par viņiem raksta Blūmbergs, bet varbūt izlasiet pēc tam, tur viņi joku uzreiz atklāj.) Ha, jūs teiksit, tad nu arī sasniegums, tē vē šopā regulāri reklamē sulu spiedes, tepat Baltkrievijā ir uzņēmums, kas ražo sulu spiedi ar divtaktu dzinēju, īsta manta, no pēdējā praula sulu izspiedīs, pie mums tādas vairs netaisa.

Nē, nē. Šis uzņēmums ražo Īpašo, Augsti Tehnoloģisko, Viedo un, protams, Intelektuālā Īpašuma Apsargāto sulu spiedi ar vārdu. Juicero. Un vispār nevis vārdu, bet Zīmolu. Kur izpaužas tehnoloģijas, viedums un intelektuālais īpašums, kas ir unique selling point, kāpēc izvēlēties tieši šo sulu spiedi? Pavisam vienkārši: šī sulu spiede nemāk izspiest sulu pa tiešo no augļiem, viņai nepieciešamas īpašas plastmasas kulītes, kuŗos tie augļi ir sapakoti. Rūpnīcā, protams, pats tu neko sapakot nevari. Un, protams, ka tās ir viedkulītes: spiede pārbauda, vai tā ir pareizā kulīte, vai nav beidzies derīguma termiņš, vai kulīte nav atsaukta, tādā garā.

Turklāt kulītes nevar nopirkt kuŗš katrs muļķis, kam ir lieks piecītis. Nē, kulītes pārdod tikai tiem, kam jau ir sulu spiede. Spiede maksā USD 400, kas ir pa_leeto: agrāk bija USD 700.

Es diezgan droši varu pieņemt, ka jūs neesat tehnoloģiju investori (ja esat, varbūt atsaucieties komentāros; man no jums neko nevajag, vienkārši patīkami iepazīties ar citiem investīciju profesionāļiem). Bet, ja jūs būtu, jums apmēram tagad vajadzētu sākt čurāt karstu.

Kopš jūsu visu mīlētais un godātais augļdatoru uzņēmums ja ne izgudroja, tad noteikti iecēla saulītē domu par to, ka izvēles trūkums ir fīča, iežogotais dārziņš ir bijis ikviena sevi cienoša stārtapa kaujas sauciens. Patērētāji (vai vismaz daļa patērētāju) ir sajūsmā par produktiem, kas no a līdz ž, līdz pat pēdējam loriņam, pieder vienam vienīgam uzņēmumam. Nu tā kā -- kādu tādu neticamu piemēru izgudrot -- tālrunis, kas strādā tikai ar ražotāja apstiprinātu operētājsistēmu, lādējas tikai ar īpaši apstiprinātu vadu, kam var piespraust tikai īpaši apstiprinātas austiņas. Es zinu, pavisam neticams piemērs, bet nu iedomājieties.

Un vēl viens -- nesenāks -- kaujas sauklis ir "xx kā pakalpojums". Jūs negribat savam pircējam pārdot produktu; jūs gribat piegādāt pakalpojumu. Kāds jums labums no tā, ka pircējs vienreiz nopērk jūsu sulu spiedi? Vispār tak pircējs pērk nevis sulu spiedi, bet iespēju dzert sulu, vai ne? Tad pārdodiet viņam iespēju dzert sulu tikai jūsu iežogotajā dārziņā.

Tāpat investoriem ļoti patīk vārdi "inovātīvs, patentēts, vieds, savienots" un tādā garā. Iežogotais dārziņš, kas piegādā sulu kā pakalpojumu -- akjel, ja man būtu lieki 120 miljoni, es arī brēktu, ņemiet, ŅEMIET manu naudu (tieši tik šis uzņēmums savācis investīcijās.)

Viss būtu izcili, ja vien ne viens neliels sīkums: izrādās, kulītes tikpat labi var izspiest ne tikai ar sulu spiedi, bet tāpat ar rokām. Daži investori ir satriekti: kas, nu tiešām kas būtu domājis, ka plastmasas kulīti var saspiest ar rokām?! Citi saka, mēs zinām, bet tas nekas, visviens kruta mantiņa. Un, ziniet, pilnībā iespējams, ka viņiem ir taisnība. Man, piemēram, šķita, ka neviens nekad negribētu dzert Keurig kafiju, jo nu nopietni, ja man jums jāskaidro, tieši kāpēc ne, mēs tāpat nesapratīsimies. Bet nē, "sulu Keurig" (kā šis darinājums nodēvēts), izrādās, ir pagodinājums.

Lai vai kā, šī stārtapa dibinātājs ir mans varonis. Šeit ir produkts, kas nav produkts (kā jau agrāk teicu, ideāla lieta ir tad, ja funkcija tiek pildīta, bet lietas nav); tas ir tikai mārketinga saukļu un vārdeļu apvienojums. Viņš nesniedz pilnīgi nekādu praktisku labumu, tikai atbrīvo pircejus no naudas un liek viņiem pievienoties ar citiem produktiem nesavietojamai platformai (platforma, vēl viens vārds, kas investoriem raisa orgasmu; vienkārši produkts ir sūds, bet platforma, tur jau var sākt runāt). Un, izrādās, simt divdesmit miljonus var savākt ar neko, tikai ar mārketinga saukļiem. Es pilnībā ticu, ka tas nav nopietni domāts uzņēmums, bet dižākais practical joke stārtapu vēsturē.

Kā investīciju jomas profesionālim (ha) man šis pastāsts šķiet arī visskaidrākais līdz šim redzētais signāls tam, ka stārtapu burbulis ir jo brangi uzblīdis. Ja šāds ne-produkts var savākt 120 miljonus -- o, tad galīgi nav slikti. Tas ir, slikti nav tad, ja jums nav akciju tehnoloģiju uzņēmumos. Ja ir, tad paturiet viņas vēl -- burbuļainas investīcijas definīcija ir "tas aktīvs, par kuŗa nenopirkšanu tevi atlaidīs no darba", -- bet pizģec, šitas būs tik krāšņi, tik krāšņi.

Ā, un, protams, ja neesat atbrīvojušies no tā dīvainā priekšstata, ka "valsts naudu tērē nelietderīgi, bet privātie uzņēmēji gan trīsreiz apgroza katru santīmu", tad šis ir īstais laiks to izdarīt (neņemiet ļaunā, bet, ja jums šāds priekšstats ir, tad jums vienkārši nekad nav bijis daudz naudas). Tāpat brīvākā brīdī šo faktu var izmantot kā sākuma punktu, lai pameditētu uz ienākumu nevienlīdzību, jēdzienu "liekēdis" un trickle-down economics (es ļoti centos visus terminus tulkot latviski, bet šo es tomēr nemāku). Līdz daudz kam tā var aizdomāties.

Bet nu pizģec, šitik izcili uzķert vilni, es nevaru. Tas nav sulu Keurig, tas ir stārtapu Pilsonis Keins, Mona Līza un [pierakstiet klāt savu iecienītāko vispāratzīto mākslas šedevru] UPD: Dišāna Pisuārs. Nav vārdu, kas spētu pienācīgi aprakstīt manu sajūsmu.
link23 comments|post comment

What else is new [Apr. 19th, 2017|09:23 am]
Ha, tas nu gan būtu humors, ja Francijas preža vēlēšanu otrā kārta būtu komītis pret nacīti.

Starp citu, ja Francija tik tiešām uztaisīs Fradieu un atkalieviesīs franku, mani ļoti interesē, kas tieši notiks ar pensijas uzkrājumiem tiem vecajiem krabjiem, kas balsoja par šādu priekšlikumu. Varbūt viņi var apjautāties Latvijas pensionāriem, kas notiek ar zārka naudu (jo Latvijā nav pensiju uzkrājumu, latvieši pensijā negrasās dzīvot, latvieši gatavojas mirt) tad, kad savienība tiek izformēta.

Saprotiet pareizi, manā izpratnē Padsavienības izformēšana ir visskaistākais, gaišākais un katrā ziņā lieliskākais 20. gadsimta ģeopolītiskais notikums. Ja viņa būtu līdz galam sabrukusi, tad vispār būtu brīnišķīgi. Taču es ļoti labi apzinos, ka mans skats uz šo notikumu būtu mazliet citāds, ja 1991. gadā es būtu nevis vienpadsmitgadīgs puņķutapa, bet sešdesmitgadīgs fabrīkas strādnieks. Es priecājos par to, ka nav čekas un obligātā dienesta Afganistānā, bet ir pārvietošanās brīvība un labi apmaksātas darbavietas; fabrīkas strādniekiem citas lietas varētu būt aktuālākas.

Eiropas Savienība gan ne tuvu nav Padsavienība; ja neticat, salīdziniet pilsoņu brīvību Krievijā un Vācijā. Bet vienota valūta ir, un šajā vienotajā valūtā ir pensionāru uzkrājumi. Arī vienots darba tirgus ir, un šī vienotā darba tirgus ietvaros franču pensionārus apkopj rumāņu viesstrādnieki, kas aprūpi padara gan lētāku, gan pieejamāku (es Francijā nodzīvoju deviņus mēnešus, galīgi neradās iespaids, ka šī nu reiz ir nācija, kas masveidā, rūpīgi un iejūtīgi ņemsies apčubināt savus sirmgalvjus).

Bet jā, kā jau minēju, ja cilvēku stāvoklis dzīvē visu laiku slīd uz leju, viņiem sāk gribēties uzvesties neracionāli.
link5 comments|post comment

Kā es iemācījos neuztraukties un iemīlēju adblokus [Apr. 18th, 2017|09:17 pm]
Nē, man vēl nav miera un gribas padirsties par reklāmu. Kazi, varbūt vēl ir kāds, kas šodien nav uz mani paspējis apvainoties, centīšos labot.

Kāds censonis Rīgas ielās uzsācis visā visumā visnotaļ atzīstamu cīņu pret reklāmām. Šis tas ir aizkrāsots, šis tas ir papildināts, šur tur salīmēti plakāti par tēmu, kā reklāma tevi apzog. Tiesa, plakātā izklāstītā doma ir mazliet vienpusēja, bet no plakātiem jau arī sagaida, ēēē, plakātiskus saukļus, nevis padziļinātu analīzi. Tur iebilst pret to, ka reklāma rada tev kaut kādas izdomātas vēlmes, iedēsta tavā galvā kaut kādus viltus priekšstatus, sabāž kaut kādas ne tavas domas un beigās izvelk no tava maka naudu un iesmērē nekam nevajadzīgas lietas. Un, kā jau reklāmai pienākas, arī plakāts beidzas ar call to action (piedodiet, es nezinu šī termina latvisko tulkojumu): ieviest adbloku reālajā dzīvē.

Phe, es atbildētu, ja strādātu reklāmas industrijā, uz priekšu, ar šādu ierobežotu skatu uz reklāmu tāpat tālu netiksi. Nesen dižākais reklāmas skandāls bija tieši par pretējo: ļaudis sašuta par to, ka reklāma cenšas pieziepēties jau esošam priekšstatam, uzķert kaut kādu aktuālu virzienu un paziņot, re, re, mēs arī esam tie stilīgie ļaudis, kas šitā domā. Tāpat reklāmas galvenais posta darbs nav vis tas, ka tās iesmērē cilvēkiem nevajadzīgas lietas (reklamē arī lietas, kas tik tiešām uzlabo viņu pircēju dzīves kvalitāti), bet drīzāk tas, ka tās pieradina pie vienkāršota pasaules skatījuma: visas problēmas var noīsināt līdz dažiem vienkāršiem jautājumiem, un uz šiem vienkāršajiem jautājumiem ir tikpat vienkāršas atbildes, proti, reklamējamais produkts vai pakalpojums. Reklāmai jābūt uztveŗamai ātri, viegli un, pats galvenais, bez piepūles (jā, es zinu, ir visādiem snobiem paredzētas melnbaltās reklāmas, ko rāda Kannās un kuŗas var saprast tikai tad, ja esi izlasījis Prusta kopotos rakstus; tām ar ikdienā redzamajām reklāmām ir tikpat liels sakars kā konceptauto ar to, kas stāv tavas mājas pagalmā.) Nepiepūlies, vienkārši ņem šo te, un būs labi. Piebildīsim, tieši nepiepūlēšanās, nevis aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids vai kardiovaskulārās slimības ir postošākā pārtikušās pasaules epidēmija, bet mēs te mazliet novirzāmies no tēmas.

Reklāma cenšas tev pārdot ne tikai kādu produktu vai pakalpojumu, bet arī arī uzskatus. Apķērīgākajiem produktu un pakalpojumu piegādātājiem nepietiek ar to, ka tu attiecīgo lietu nopērc. Viņi grib, lai attiecīgā lieta kaut kur dzīvotos tavā uzskatu sistēmā. Ar naudu nepietiek; vajag arī mīlu, lojalitāti un tīkamu saldkaismi katrreiz, kad tu ieraugi attiecīgo lietu.

Un šī reklāmas iezīme kļūst diezgan amizanta. Reklamējas ne tikai uzņēmumi, kam tiešām būtu jācenšas kaut ko pārdot. Reklamējas arī -- un it īpaši -- uzņēmumi, kam pircēju netrūkst. Nu kāpēc, varētu domāt, tiešām kāds saskatīsies uz leduslāčiem un metīsies pirkt kokakolu?! Protams, ka nē. Varētu gan teikt -- un droši vien pamatoti, -- ka reklāma palīdz nostiprināt uzņēmuma tēlu, "ir jāskrien ļoti ātri, lai paliktu uz vietas" un citādu korporātīvā bulšita bingo. Bet man ir pašam sava Teorija (ko noteikti ir izdomājis arī kāds cits, bet tas man netraucē).

Reklāma ir sociāli pieņemams veids, kā kapitāla turētāji daļu sava kapitāla pieauguma brīvprātīgi var atdot tiem, kam kapitāla nav.

Savā ziņā tā ir kaut kas līdzīgs tam garantētajam minimālajam ienākumam, kas kādu laiku bija progresīvo liberastu kaujas sauciens. Tikai šeit tas notiek brīvprātīgi, Ļaunā Valsts neņem Darba Devējiem nost naudu, lai izdāļātu liekēžiem. Uzņēmumi paši sametas naudiņu, lai mītiskajam Parastajam Cilvēkam [kas ir tuvos rados ar mītisko liekēdi; šie jēdzieni mēdz pārklāties] nodrošinātu tādu maziņu maizītes un izklaižu minimumu. Aprobežotu un pasūdīgu, toties par brīvu.

Jūs te tikai nesāciet brēkt par komūnismu. Par kapitāla pieaugumu ne tikai komūnisti runā, un ne tikai komūnistiem liekas pievilcīga tā doma par naudas dāļāšanu. Ja msjē Piketijam ir taisnība un kapitāla pieaugums ir naskāks par ekonomikas izaugsmi, tad mums ir pavisam skaidrs matemātisks pamatojums, ka tiešām: plaisa starp tiem, kam ir un kam nav, paliek arvien plašāka. Ja cilvēkus nepamet sajūta, ka viņu viņu vieta pasaulē arvien slīd uz leju, viņi mēdz sabēdāties un uzvesties neracionāli.

Un še mums palīdz reklāma! Reklāma ir burvīgs veids, kā kapitāla turētāji var daļu savas mantas pasviest tiem sarūgtinātajiem un izmisušajiem. Uzlabojas publiskais tēls; viņi vairs nav skopie naudasmaisi, bet gan labie, bagātie onkuļi, kas plebejiem uzsauc izklaides. Drusciņ samazinās tā skarbā plaisa, ja ne naudas ziņā, tad pieejamo izklaižu ziņā gan. Lai gan vispār arī naudas ziņā; kādam taču tās reklāmas jāsataisa un jāpiegādā skatītājiem, bet tas rada darba vietas. Reklāmu apmaksātās izklaides ietaupa naudu, ko savukārt var iztērēt par precēm un pakalpojumiem. Kazi, varbūt pat mazinās sociālā spriedze. Un pats galvenais: nevienam neienāk prātā kaut kādas muļķīgas domas, ka viņam kaut kas pienākas un kāds viņam kaut ko ir parādā. Tas ir labi, tev tik tiešām nekas nepienākas un tev neko nav parādā neviens, izņemot Ģirtu Brilu. Pilsoņi ir ņergas; ja valsts viņiem sāk dot lietas, viņi sadomājas, ka viņiem uz to ir kaut kādas tiesības un sāk prasīt vēl. Bet tad, ja lietas laipni dod labie, bagātie onkuļi, pilsoņi tās pieņem ar prieku, pateicību un pazemību. Ir visādas interesantas teorijas, kāpēc tas tā, bet mēs te atkal novirzāmies no tēmas.

Tēma vispār ir par adblokiem. Ja mana teorija tiešām ir patiesa, tad tieši šādā veidā reklāmas industrija pārdzīvos adblokus. Nevienu tāpat neinteresē, kuŗš tieši piegādā tās vai tās, vai tās izklaides, vēl jo vairāk tāpēc, ka lielumlielā daļa reklamēto zīmolu tāpat pieder dažām megakorporācijām (atkal atgādināšu, nekāds komūnisms, vienkārši fakta konstatācija.) Savā ziņā adbloku bloķētās reklāmas pat ir ideālas reklāmas. Ir tāds labs princips, ka ideālā lieta ir tad, ja tās lietas nemaz nav. Piemēram, ideāla lidmašīna ir tāda, kuŗas nemaz nav. Krava un pasažieŗi ātri un droši nokļūst no punkta A uz punktu B, bet nav vajadzīgas ne lidostas, ne metāla kastes, ne degviela, ne apkalpe... Protams, tas nav iespējams, bet ideāli vispār paredzēti tāpēc, lai būtu skaidrs, kuŗā virzienā doties -- jo tuvāk kāda lidmašīna ir šim ideālam, jo labāk.

Bloķētas reklāmas ir plats solis šī ideāla virzienā. Visas lietas notiek: zīmolu īpašnieces Megakorporācijas savu naudu tērē, reklāmas industrija zeļ un plaukst, ļaudis saņem savas izklaides -- tikai reklāmas neviens vairs neredz. Reklāma pilda visas savas funkcijas, tikai viņas gandrīz vairs nav. Tas ir, kādam viņa ir jāuztaisa, bet tāpēc, ka neviens viņu neredzēs, var īpaši necensties.

Un ko tad, jūs sauksit, ja gribat panākt, lai patērētājs pērk tieši jūsu preci?! Ha, mēs atbildam, ar reklāmu to panāk tikai nīkuļi, īsti vīri to risina ar uzņēmumu pārpirkšanu un apvienošanu. Ja visas preces ir tieši jūsu preces, tad problēma atrisināta pašā saknē!
link7 comments|post comment

Kāds vārds par pētniecisko žurnālistiku [Apr. 18th, 2017|10:26 am]
Latvijas ziņu portāli, protams, ir sūds. Latvijā nav gandrīz neviena ziņu portāla, kas prasa abonēšanas maksu (dažu laikrakstu interneta versijas prasa naudu par laikraksta saturu, bet ne par ziņām), tādēļ, kā jau mēs paskaidrojām, teksts viņiem ir tikai ēsma, uz kā uzķert reklāmu skatītāju. Nē, mēs neko nesakām, sen vairs nav tie laiki, kad mēs kaŗojām pret reklāmām. Vienkārši kaut kas, kam vienīgais mērķis ir pārdot reklāmas, nekādi nebūs kvalitātīva žurnālistika. Neviens tak nekad netaisīs filmu par drosmīgajiem Rimi reklāmas avīzes žurnālistiem, kas bezbailīgi atklāj elpu aizraujošu pagrimumu augstākajos varas gaiteņos.

No vienas puses, var teikt, ka nekas traks jau tas nav. Nu un, ka lielākā daļa pilsoņu ziņas lasa no reklāmas bukletiem? Ir ļoti maz profesiju, kur ziņas tiešām ir nepieciešamas. Kad jūs pēdējo reizi lasījāt ziņas un domājāt, nez, kā tas ietekmēs manus tālākos plānus? Lielākā daļa Latvijas pilsoņu tā lasa tikai laika prognozi un varbūt ziņas par Krievijas armijas mācībām.

No otras, protams, šie paši pilsoņi kaut kad iet balsot, un, ja viņi ziņas lasa no reklāmas bukletiem, tad nav grūti izsecināt, ka arī balso viņi kā no reklāmas bukletiem. "Kandidāts xx man iedeva bezmaksas sabiedrisko transportu" kļūst tieši tikpat pašsaprotams arguments kā "Veikalu ķēdē xx cāļa maltā gaļa maksā tikai trīs eiro kilogramā." Kāpēc gan iet uz ķēdi yy, kur maksā vairāk?! Un nevienu īsti neinteresē, ka varbūt ķēde xx savas cenas sasniedz ar apšaubāmu biznesa praksi, kas ietekmē arī lētās maltās gaļas pircēju.

Lai vai kā, mēs Latvijas ziņas pārsvarā lasām lsm.lv. Tur savā veidā mēs jau esam samaksājuši abonēšanas maksu, tādēļ viņi var atļauties rakstīt gaŗlaicīgus apcerējumus. Ir gan viņiem kaitinošs paradums regulāri likt tē vē sižetus par tēmu "Ciblas novada Blontos piedzimis teļš ar neparastu lāsumiņu pierē", bet kopumā viņi turas godam. Turklāt reklāmu portāli jo bieži pārpublicē viņu saturu ar piebildēm "Intervijā "Rīta Panorāmai" paziņojis...", savukārt LSM nemēdz ziņot "Portāls TVNet raksta, ka..." Varam pačukstēt noslēpumiņu: mediju biznesa ļaudīm ļoti patīk skaitīt, cik reizes viņi ir citēti. Dažbrīd pat ziņu kantoŗos pie sienām karājas lapiņas "Mēs esam citēti tik reižu, mūsu konkurenti tik." Vairāk ir labāk.

Tak šorīt sarūgtināja maķenīt. LETAs ziņu pārpublicēšana vispār ir apšaubāma prakse, it īpaši, ja ziņa ir "Pētījums: Latvijas iedzīvotāji izklaides vietās arvien biežāk alkohola vietā izvēlas marihuānu". Tas ir drusciņ smalkāks veids, kā uzspiest tieši uz tiem smadzeņu centriem, kas liek sekot ziņām par plikiņām dziedātājām un apetītlīgiem zaķīšiem. Nekautrējieties, LSM, cilvēki jūs lasa tieši tāpēc, ka jūs apmierināt mūsu snobismu, nevis mūsu zemākās tieksmes.

Lai gan, protams, pati ziņa ir skaidrs piemērs mūsdienu pagrimumam. Cik nav dzirdēts par zāles pīpētājiem, kas reibumā sacērt paši savu sievasmāti, domājot, ka tā ir malka! Savukārt no kvalitātīva alkohola vēl neviens nav nomiris [izņemot tos, kas ir -- red. piez.]
link30 comments|post comment

Mākslīgais intelekts [Apr. 13th, 2017|12:09 pm]
Savukārt feisbuks man visu laiku piedāvā iepazīšanās servisu reklāmas. Mark Cukerberg, ne sūda tavi lidojošie mērkaķi nezina par mērķauditorijām, ne sūda.

UPD: Nopietni?! Ukraiņu kolēģis sūta linku uz kaut kādu failu, ko nošērojis kaut kādā ukraiņu failu šērošanas lapā. Lapa man piedāvā "Single Ukrainian ladies looking for foreigners". Mākslīgais intelekt, these are not the foreigners you're looking for, mēs esam trūcīgie austrumeiropieši, nevis ukraiņu lēdiju vienvirziena biļete uz laimīgo aizrobežu dzīvi.

Ak, pavasar, ak, pavasar.
link9 comments|post comment

Šitas laikam drīzāk tviteŗa formātā sanāk [Apr. 13th, 2017|09:26 am]
Baltas Lieldienas ir jaunie baltie Ziemassvētki.
link3 comments|post comment

Nožēlojamie murikāņu impēriālisti pret nepiebeigtajiem komūnistu sprāgoņām [Apr. 12th, 2017|04:45 pm]
Uzrīkojam totālizātoru?

Poll #20983 Orākuls
Open to: All, results viewable to: All

Vai būs Amurikas/Ziemeļkorejas kautiņš?

View Answers


17 (42.5%)

Varbūt drusciņ
14 (35.0%)

Vispār varētu būt
3 (7.5%)


1 (2.5%)

JĀJĀJĀJĀJĀJĀ BEIDZOT!!!!!!1111
1 (2.5%)

Nezinu, bet Atbrīvošanas diena bija pizģec, cik kruta filma
4 (10.0%)

link24 comments|post comment

Glory fades [Apr. 12th, 2017|02:39 pm]
Akdies, kāpēc jūs visi klusējat kā ūdeni mutē ieņēmuši!!!

Sveicieni biedra Gagarina vēsturiskā lidojuma gadadienā! Kamēr šņabis dzesējas un pīrādziņi cepas, varat paskatīties filmiņu.

Ja šitā turpināsies, tad Oktobŗa revolūcijas simtgadi ar neviens nesvinēs, vai ne?!
link9 comments|post comment

[Apr. 11th, 2017|10:56 am]
Starp citu, šodien rēnajai un gaudenajai iepriekšējā puostā apcerētajai reliģijai ir vienīgā svētku diena visā viņas kalendārī. Jā, Jehovas liecinieki ir paņēmuši reliģiju, atmetuši gandrīz visu, kas viņā ir pievilcīgs (mistisko pārdzīvojumu [un kuŗu krata, ka tas viss ir tavā galvā], svētkus, rituālus, ērģeļmūziku), un atstājuši tikai gaŗlaicīgo sprediķošanu un morālizēšanu. Bet, lai vai kā, šovakar viņiem ir svētki, kad viņi pa apli laiž vīnu un maizi, un neviens viņu neēd.

Nekā aizraujoša gan tur nav, bet, ja gribat sapazīties ar saviem kaimiņiem (un es te ne uz vienu nerādu ar pirkstu, ja) un draudzīgā gaisotnē apjautāties, vai troliņu aiz logiem nevar kaut kad citreiz rīkot (joprojām ne uz vienu nerādu) – šovakar ir jūsu iespēja.

PS Viņi Krievijā vēl nav atzīti par ekstrēmistiem, tiesas sēde turpinās.
link8 comments|post comment

I read the news today oh boy [Apr. 7th, 2017|01:24 pm]
Citās ziņās. Jūs zināt, ko Krievijā grasās pasludināt par ekstrēmistiem? Nē, ne tos brašos Ramzana Kadirova rīkļurāvējus, kas tīra Čečeniju no gejiem, kuŗu tur nemaz nav (Ramzans Kadirovs ir vienīgais vadonis, ko es apskaužu ar baltu skaudību, vajag taču mācēt šitā iekārtoties: uzbūvē savu privāto Daīš, rēķinu piestāda Putinam, un šis arī apmaksā.) Nē, jaunie ekstrēmisti – tieši šodien Augstākā tiesa skata šāda statusa piešķiršanu viņiem – ir Jehovas liecinieki.

Šķiet, es jau to iepriekš esmu teicis, ka Jehovas liecinieki ir visblāvākā reliģija, kādu esmu redzējis. Tur nav pilnīgi nekā, tas ir nebeidzams deju vakars "Tiem, kam pāri 60" Naukšēnu kultūras namā, tikai bez dejām. Rēni, gaudeni un apnicīgi, reliģija cilvēkiem, kam nav personības (taisnības labad jāpiebilst, ka cilvēkus bez personībām labprāt savā pulkā pieņem daudzas reliģijas).

Vienlaikus Jehovas liecinieki ir vienīgā reliģija, kuŗas sekotājus es gribētu sev kaimiņos. Nevis tā, ka man nebūtu iebildumu (tādā līmenī es daudzus spēju pieciest), bet tā, ka es labprāt pārvāktos uz kaut kādu rajonu, ko apdzīvo Jehovas liecinieki. Reiz bija tas ekscentriskais miljardieris, kas savus tuvākos darbiniekus atlasīja no mormoņiem; kad es būšu ekscentrisks miljardieris, es sev tuvumā turēšu tikai Jehovas lieciniekus (neticu tiem maģisko apakšbikšu nēsātājiem, kas slepenās ceremonijās mācās paspiest rokas citplanētiešiem).

Jehovas liecinieki ir tas, kas sanāktu, ja klusie un mūžam apceltie bērnudārznieki uztaisītu reliģiju, kas gan pielūdz Tēti, kas drīz vien jūs visus piekaus, bet – un šis ir svarīgi – PAŠI NEKO LIETAS LABĀ NEDARA. Nu tā, ka pilnīgi neko. Viņi pat balsot neiet, lai gan tas, kā Donalda balsotāji pamazām atskārst, tāpat nekā nemaina. No viņiem nekad nedzirdēsi argumentus par to, kā mūsdienu sabiedrībai vajag atgriezties pie kristīgajām vērtībām. Viņi neraksta iesniegumus valsts iestādēm par to, kā vajadzētu ierobežot, paplašināt, atcelt un atjaunot to un to, un vēl to. Nē, viņi vienkārši jau kuŗo gadu desmitu gaida to vareno dienu, kad Jehova visu izdarīs. Protams, Jehova sadarīs visādas bargas lietas ar šitiem te grēka pagalēm, bet paši Jehovas liecinieki Jehovam nekādi palīdzēt netaisās.

Kā šādu ar apkārtējo pasauli pilnīgi nekā nesaistītu reliģiju var pasludināt par ekstrēmistiem – tas, lūk, stāv pāri manai saprašanai. Tad jau arī depresīvo pusaudžu dzeju "smeldz vējš manā sirdī/krīt rudens lapas/lai krīt arī pasaule/bezdibenī" varētu pasludināt par aicinājumu uz terora aktiem. Vienīgais, ko es spēju izdomāt – Krievijā ekstrēmists ir ikviens, kas atļaujas nepielūgt Putinu.

Un turpinot ziņās – kas ir ar šitiem te vecajiem, konservātīvajiem amurikāņu prauliem, kāpēc viņi nav spējīgi savas roķeles noturēt mierā?! Tā ir tāda kā ieejas biļete tradīcionālo ģimenes vērtību sludinātāju klubiņā: ja tu neesi samaksājis vismaz piecus miljonus, lai apklusinātu sūdzības par seksuālo uzmākšanos, tad tu neesi cienīgs būt ģimenes vērtību aizstāvis. Tramps, viņa pa spundi barotājs Rodžers Eilzs (izbijušais Fox News CEO), tagad tā paša Fox News seja Bils O'Reilijs – tas pat vairs nav smieklīgi. Tradīcionālās vērtības taču nepaģēr uzmākšanos?

Un apskaidrojiet, lūdzami: ko tieši tāds vecs sakārnis varētu cerēt sasniegt ar savu uzmākšanos? Varētu gan prasīt, kāpēc viņi nav spējīgi noturēt krānu biksēs, bet esmu diezgan pārliecināts, ka krānu noturēt viņi spēj. Apskatieties kauč vai uz Eilzu – negribu kļūt rupjš, bet es neticu, ka šis kungs ir spējīgs čurāt stāvus, kur nu vēl krānu biksēs nenoturēt. Atkal, vienīgais, ko es spēju izdomāt – seksuālā uzmākšanās nemaz nav par seksu, bet gan par varas izrādīšanu. Droši vien tas ir diezgan aktuāli, kad varas pār paša miesu kļūst arvien mazāk un mazāk.

Bet tā ir vispār savdabīga "tradīcionālo vērtību" (lai kas tās arī būtu) un melnbaltā pasaules uzskata blakne. Ja tu visu laiku sludini un pat varbūt tici, ka sekss (labākajā gadījumā) drīkst būt tikai brīnišķīgs veids, kā divi precēti pretējā dzimuma cilvēki viens otram var izrādīt savu bezgalīgo mīlestību, tad pilnībā iespējams, ka tas var apnikt. Man gan garšo vaniļas plombīrs, bet es galīgi nebūtu sajūsmā, ja visu atlikušo mūžu tas būtu vienīgais pieejamais saldais ēdiens. Bet, tā kā jebkāds cits seksa veids "tradīcionālo vērtību" izpratnē ir pagrimums un Sodomas grēks – nu, ja jau, tad jau, visi esam grēcinieki; ja jau ar domām vien esmu iekārojis, tad es tā kā tā esmu salauzts cilvēks, tad tak var arī grābt ciet.

Ziniet, es pēkšņi sapratu, kāpēc Jehovas liecinieki varētu šķist pievilcīga reliģija. Skatoties ziņas, likumsakarīgs šķiet jautājums – kaut kā taču šitam frīkšovam vajadzētu beigties, vai ne? Un, tā kā mēs paši to frīkšovu tikai vēršam plašāku, cerība pēc pārdabiskiem risinājumiem pēkšņi šķiet ne tikai pievilcīga, bet pat racionāla.
link20 comments|post comment

Goodbye my sweetheart hello Syria [Apr. 7th, 2017|09:32 am]
Nu ko, rādās, Tramps tomēr nebūs tas "tikai Amurika, visi pārējie var sprāgt nost, man pajāt" prezis. Pie viena nāk prātā salīdzinoši nesena diskusija šepat cibās par tēmu "bet ko tad Asads tādu dara, ko pārējie nedara", kur es norādīju, ka Asads ķīmiskos ieročus dara. Un, taisni neticami, pēc Asada ķīmiskajiem ieročiem pat Tramps -- "es vienmēr biju pret kaŗu Irākā" un "vai nebūtu forši, ja mēs ar Krieviju draudzētos", un "režīma maiņa nav prioritāte", tas Tramps -- tomēr sāk uzbrukumu.

Starp citu, kas tieši ir Asada problēma? Tagad, kad izskatījās, ka visas lietas pamazām sāk nokārtoties, šitā te ņemt izdarīties? Kad jau panesas runas par tēmu "bet viņš taču tāds pats kā citi, ko viņam piesienas" un "nebūtu praktiski šitā te ņemt un censties viņu nomainīt" -- lūk, tieši tad viņš sarīko šādas izklaides? Jā, jā, protams, ir iespējams, ka nabaga pārprastais Asads neko, to visu uzrīkojuši ļaunie žīdpidarmasoni, lai viņu iegāztu, zinu, varat necensties izklāstīt šo teoriju. Bet nu nopietni. Acīmredzot vēlme iedzīt bailes savas valsts pilsoņiem ir lielāka par kaut kādiem loģiskiem apsvērumiem.

Lai vai kā, šis un vēl nesenā Banona izbanošana no Drošības padomes mazina jau tā mazinātās bažas par Trampu. Tā vien rādās, ka viņš tomēr būs tas kārtējais cietsirdīgi konservātīvais kill-the-poor prezidents, tāds gerontokrātiskāks Džordžs Dabljū (starp citu, kas to būtu domājis, ka reiz padomju anekdotes par Brežņevu varēs stāstīt par Amurikas prezi?!), nevis Banona radiovadāmā Godzilla, kas nu tik ņemsies sabradāt visu, kam tiek klāt. Business as usual. OK, ar to mēs mākam tikt galā.
link69 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]