We are not amused. [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ website | Mācīsimies latviešu valodu! ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Declare independence [Sep. 19th, 2014|07:42 am]
Phew. Izskatās, ka būsim tikuši cauri sveikā. Ak, Skotija, dod buču, let us love you! Vairāk gan šitā nedaries. Mēs uztraucāmies, Deivids uztraucās, kam šitādi uztraukumi vajadzīgi.
link18 comments|post comment

Izdomas lidojums [Sep. 17th, 2014|12:25 pm]
O! Man nupat palūdza uzrakstīt visu sapņu piepildījumu, ne ņūsleteru: vienā ēpastā saliec kopā piedāvājumus no zeķu, kreklu un alkohola tirgotājiem — un tas viss paredzēts somiem! "Nodzēri pēdējo kreklu no muguras? Mūsu interneta veikalā piedzerties var lētāk! Un par ietaupīto naudu nopērc jaunu kreklu!"
link10 comments|post comment

Penny wise, pound foolish [Sep. 15th, 2014|10:11 am]
Kamēr mēs te apspriežam, vai īsts latvietis drīkst nenīst visus krievus, tikmēr Latvija, kā izrādās, iebilst pret ES sankcijām pret Krievijas dzelzceļu. Jo, ja Krievijas dzelzceļu sankcionētu, visa Latvijas dzelzceļa infrastruktūra ātri vien sabirztu putekļos.

Nekāds pārsteigums, protams, tas nav. Latvijas Dzelzceļš un viņa tizlais brālītis Pasažieru Vilciens sevi mēdz dēvēt par valsti valstī. Un ir taisnība, tā tik tiešām ir valsts valstī. Visapkārt Latvija, Eiropa un tādas lietas, bet dzelzceļā joprojām ir LPSR. Korupcija? O, mums ir korupcija! Nemākulīga vadīšana? Bet protams! Markss teica, ka uz transportu jābūt valsts monopolam, vai ne? LPSR Dzelzceļa ministrija cītīgi seko Marksa novēlējumam. Turklāt Latvijas Dzelzceļš savā nodabā turpina celt komūnismu un rūpēties par proletāriešiem. Kamdēļ šofeŗa dēliem būtu jākaļās kapitāla važās? Lai nāk pie LDz un sildās sociālisma saulītē!

Savukārt uzņēmums PV rūpējas, lai nezustu gadu desmitiem koptās LPSR klientu apkalpošanas tradīcijas. Svētdienas vakarā no Rīgas uz Valku jāsūta vilciens no sešiem vagoniem, bet no Valkas uz Rīgu — no trim. Protams, tas uz Valku ir gandrīz tukšs un tas uz Rīgu pārbāzts, bet tas tak labi, lai cilvēki izjūt kopības sajūtu. Galu galā, pasažieŗiem gan vajadzētu visu laiku atcerēties, ka PV viņiem visžēlīgi sniedz brīnumjauku pakalpojumu. Jums vajag, nevis mums.

Tamdēļ tiešām nav brīnums, ka LPSR relikts LDz spēj pastāvēt tikai ciešā saiknē ar PSRS otro versiju, tas ir, Pūķina Krieviju. Viens no vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem ir pilnīgi atkarīgs no mums atklāti naidīgas valsts žēlastības. Un mēs te par uzturēšanās atļaujām cepjamies.
link20 comments|post comment

Vai nu liksies mierā [Sep. 12th, 2014|10:28 am]
Cibā var uzzināt ļoti daudz ko jaunu par to, kā pienākas uzvesties pieklājīgā sabiedrībā. Nu es zinu, ka labais tonis pieprasa visus krievus saukt par potenciālajiem vai esošajiem okupantiem un pat nepieļauj iespēju, ka viņi varētu būt parasti cilvēki, kam viņu pašu dzīve rūp vairāk par Krievijas ģeržāvas atjaunošanu.

Bet nu tomēr drusciņ vēl gribas pavārīties, tam taču ciba ir domāta, vai ne. Par to, kā pie mums brauc svešas kultūras nesēji un piektā kolonna.

Uzreiz piebildīšu, ka es daudz biežāk esmu runājis ar krievu uzņēmējiem, kas še dara lietas, nevis ar vienkārši krieviem, kas nopirkuši dzīvokli Jūrmalā. Pilnībā piekrītu, ka tāpēc manos novērojumos iezagusies zināma nobīde, un es droši vien nepamatoti pieņēmu, ka lielākā daļa ļaužu, kas tos dzīvokļus pērk, naudu viņiem nopelnījuši paši. Tādēļ, lai turpmāk nebūtu pārpratumu, norādīšu, ka šajā ierakstā runāšu tikai un vienīgi par uzņēmējiem.

Tā sanācis, ka savas diženās biznisa žurnālista karjēras laikā man sanācis runāties ar ļoti daudziem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem. Visvisādu, gan lielu, gan mazu, gan Latvijas, gan starptautisku. Un esmu ievērojis dažas likumsakarības.

Pirmkārt, aizmirstiet tos sarakstus "10 pazīmes, kas piemīt visiem veiksmīgiem cilvēkiem". Viņiem visiem piemīt tikai un vienīgi viena iezīme: viņi ir par sevi pārliecināti, turklāt tas var izpausties dažādi. Un, otrkārt, viņu spēja vadīt uzņēmumu it nekādi nekorelē ar latviešu valodas prasmēm.

Nevienu vārdā nesaukšu, bet dažus piemērus tomēr sniegšu. Viena paliela Latvijas uzņēmuma vadītājs ir krievs. Ļoti patīkams cilvēks, pieklājīgs, labi runā latviski. Pirms kāda laika uzņēmums bankrotēja, kaudzēm cilvēku palika bez darba, izmisums, bēdas. Kāda cita paliela Latvijas uzņēmuma vadītājs arī ir krievs. Diezgan lecīgs un neiecietīgs cilvēks, no tiem, kas uzskata, ka viņu sasniegumi padara viņus gudrākus par pārējiem. Nelabprāt runā latviski. Man par viņa uzņēmumu nepatika rakstīt, jo tur nebija nekā interesanta: apgrozījums un peļņa visu laiku pieaug, pat krīzes laikā, meklē un atrod jaunus eksporta tirgus, dod labi apmaksātu darbu augsti izglītotiem cilvēkiem, uzņēmums ir caurspīdīgs un pārskatāms — ikviens, kas vēlas, var saņemt sīku un detalizētu šī uzņēmuma gada pārskatu. Gaŗlaicīgi.

Vienam citam Latvijas uzņēmumam bija krievu vadītāja, kas arī ļoti labi un labprāt runāja latviski. Uzņēmums veiksmīgi darbojās Krievijas tirgū, lieliski apzinoties visus riskus, un vadītāja godīgi atzina, ka Krievijas tirgū vispār visi no dieva žēlastības dzīvo. Vēl vienam Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumam arī ir krievu vadītājs (runā latviski), bet šis uzņēmums pilnīgi nekā no savas produkcijas neeksportē uz Krieviju. Nav viņu tirgus, tur vajadzīgi citi apjomi un maksā mazāk.

Aši piebildīšu, ka, protams, daudzus Latvijas uzņēmumus vada latvieši. Veiksmīgi vada, neveiksmīgi vada — visādi sanāk. Bet viņi visi runā latviski, tātad viņi gluži neattiecas uz šo pārskatu, kā latviešu valodas prasme korelē ar uzņēmuma veiksmi.

Lai neliktos vienveidīgi, es esmu runājies arī ar skandināviem (mūsu ņūsleteram bija tāds skandināvisks piesitiens). Trīs gadu laikā satiku tieši divus skandināvus, kas runāja latviski. No vairāk nekā simta. Gods kam gods, labi runāja, un arī savu lietu mācēja. Bet, piemēram, kārtējā lielā Latvijas uzņēmuma skandināviskais vadītājs, kas te dzīvo jau gadiem, latviski nerunā. Nerunā, un viss. Viņš pilnīgi noteikti nevairo latvisko vidi Latvijā, toties viņš un viņa uzņēmums diezgan būtiski vairo biznesam labvēlīgu vidi.

Un tad es esmu runājis ar tiem, kas te nesen ir ieradušies un saņēmuši tās termiņuzturēšanās atļaujas. Viņi runā krieviski un godīgi atzīst, ka viens no iemesliem par labu Latvijai ir tas, ka te runā krieviski. Tāpat viņi tikpat godīgi atzīst, ka Krievijā strādāt negrib tāpēc, ka tur nav īpaši brīnišķīga biznesa vide. Nav runa par polītisko patvērumu, viņi vienkārši labprātāk grib strādāt Eiropā, nevis Krievijā. Savu produkciju, ko šeit saražo, viņi eksportē uz Eiropu, nevis Krieviju. Latvisko vidi viņi nevairo, bet Latvijas IKP gan.

Vai Latvija kļūst krieviskāka, kad viņi šeit ierodas? Pilnīgi noteikti, gluži kā Latvija kļūst skandināviskāka, kad šeit ierodas skandināvu uzņēmumu vadītāji. Bet šie krievi atšķiŗas no tiem padomiskajiem krieviem, kas man dzīvo kaimiņos: viņi runā angliski, lieto aifonus un valkā itāļu uzvalkus, nevis vateņus. Protams, es zinu, ka tas nekā nenozīmē, arī Dmitrijs Medvedevs dara to pašu. Bet posta darbs ir nodarīts: ar šo veiklo mīmikriju viņi izskatās pēc Eiropas uzņēmējiem, nevis krievu okupantiem.

Un ko mums tagad darīt? Dzīvot dzīvespriecīgā paranojā un uzskatīt visus krievus par Latvijas ienaidniekiem? Dzīt visus cittautiešus prom un būvēt šeit tādu čučhes valsti, kur mēs pilnīgi visu tikai un vienīgi paši (ar čučhes valsts cienīgiem rezultātiem)? Paziņot, visu citu tautību pārstāvji šeit ir laipni lūgti, bet krieviem pie mums nav vietas? Tad jau varbūt tiešām, embreisojam Māti Zviedriju, pirms Māte Krievija embreiso mūs. Zviedrija taču mūs nav okupējusi, vai ne, tikai savulaik izdeva mūsu bēgļus Padsavienībai, bet to jau mēs viņiem piedodam.
link55 comments|post comment

Čučhes ideja dzīvo un uzvar [Sep. 11th, 2014|04:03 pm]
Es te vienbrīd zvaigāju par Ziemeļkorejas ideju izplatību Latvijā. Es zvaigāju, bet citi ļaudis to uztvēra nopietni un skat, aplaimoja mūs ar šādu diženu projektu. Uzsliesim Rīgas centrā milzīgu Latvijas karogu, nu, gluži kā Čučhes idejas adepti uzslēja savas strādnieku paradīzes karogu tieši pie pašas sapuvušās Dienvidkorejas robežas. Dienvidkoreja pēc tam sadomāja mērīties ar karogiem, bet viņus abus pārspļāva Azerbaidžāna un pēc tam Tadžikija.

Še iezīmējas zināma likumsakarība. Tādus milzīgus karogus ļoti mīl sliet visādas valstis ar maigi totālitāru piesitienu — un diezgan niecīgu izdomu. Tomēr šī diženā projekta aktīvistu grupa nav totālitāri, viņiem rūp cilvēku viedoklis — viņi ļauj ļaudīm nobalsot un pat ieteikt, kur tādu karogu sliet.

Un man ar, man ar ir priekšlikums. Uzslejam lielu Latvijas karogu Stūŗa mājas pagalmā! Izskatīsies smuki un būs simboliski, zin kā, agrāk tajā mājā cilvēki nonāca, ja pie viņiem šo pašu karogu atrada. Turklāt pat nevajadzēs ņemties ar sliešanu, jo, ziniet, viņš jau tur ir!!!
link8 comments|post comment

Expand your vocabulary [Sep. 11th, 2014|02:38 pm]
Kaut kur — ar visu gūgli vairs nevaru atrast, kur — nesen izlasīju atziņu "In the future, it will not be the coalition of the willing; it will be the coalition of the exasperated." Gan atziņa skaista, gan jaunu vārdu iemācījos — exasperated ir "tāds, kam piegriezies līdz nelabumam."
link3 comments|post comment

Turēsim Latviju latvisku [Sep. 11th, 2014|11:28 am]
Latviskuma kopēji un būtībā arī monopolisti no Nācionālās Apvienības nesen ieteica atcelt uzturēšanās atļauju izsniegšanu tiem, kas pērk Latvijā nekustamo īpašumu. Un msjē Iesalnieks tviteŗos tagad bezmaz vai Kristāla rītu rīko, izrādīdams balsošanas rezultātus un taurēdams: lūk, latvieti, tavi naidnieki, kas grasās pārtaisīt Latviju par bagāto krievu koloniju!!!

Un par šito "koloniju" es tā īsti neesmu pārliecināts. Krievi uz Latviju grib tādēļ, ka tā nav Krievija. Ja viņi gribētu uztaisīt no Latvijas vēl vienu Krieviju, viņi tikpat labi varētu palikt Krievijā. Man ir bijis tas prieks runāt ar vairākiem krievu uzņēmējiem, kas šeit dara lietas, un viņi visi kā viens stāsta — ai, vienkārši apnika ņemties pa Krieviju. Klausies un brīnies — izrādās, ir ļaudis, kas domā, ka Latvijā ir sakārtota uzņēmējdarbības vide, nevienam nav jādod kukuļi, nav jābučo pakaļa valdībai un tādā garā.

Man ir milzu aizdomas, ka pārtikušu Krievijas pilsoņu vidū fanātisku Putina atbalstītāju ir daudz mazāk, nekā starp trūcīgiem pensionāriem vai gateŗa strādniekiem. Turīgi ļaudis vispār reti kad ir sajūsmā par kaŗu (izņemot, protams, gadījumus, kad viņi no tā nopelna): viņiem ir vairāk, ko zaudēt. Viņiem ir gana daudz naudas, lai pabraukātos apkārt pa pasauli un apjēgtu, ka Krievija nebūt nav gaismas un garīguma saliņa Gejropas zombiju jūrā. Viņi pērk fuetes un austeres. Un, ja viņi ir gana bagāti, viņi savus bērnus sūta Eiropas skolās, kur viņiem nemāca par Maskavas Krievzemi.

Protams, Krievijā grūti būt turīgam, ja tu visu laiku neapliecini savu uzticību Putinam. Tas kļūst arvien grūtāk, un tieši tas mudina domāt, ka arvien biežāk turīgie krievi uz Latviju skatās tāpat, kā mēs uz visādām Londonām vai Vācijām — kā uz plānu Ž. Kad Krievijā paliek pārāk traki, eh, vienmēr taču ir uzturēšanās atļauja Latvijā un tātad arī Eiropas Savienībā — un, ja es būtu turīgs Krievijas pilsonis, mani šāda doma tiešām uzmundrinātu.

Var jau būt, ka es smagi maldos un visādiem Kremļa ruporiem ir taisnība — visa krievu tauta tik tiešām uzticami stāv aiz sava vadoņa, katrs krievs domā tieši tāpat, kā Putins, un visi uzturēšanās atļauju saņēmēji nesavtīgi ziedo savu naudiņu, lai krieviskotu kaut daļiņu Latvijas. Bet tomēr šķiet, ka še izklāstītā iespēja ir gana ticama, lai to vismaz atzītu par apspriešanas vērtu.
link47 comments|post comment

Eh? [Sep. 11th, 2014|10:20 am]
Kā zināms, pašdiagnostika ir jaunais melnais, droši vien tāpēc, ka ārsti tev melo un nekā laba nestāsta. Kā bloga upene el vē cītīgs lasītājs mēs zinām, ka mūsdienās glutēnu ēd tikai kaut kādi pagrimuši ļaudis, jo visi veselīgie un stilīgie sev atklājuši glutēna nepanesamību. Vai, piemēram, pašdiagnosticēta depresija dažās vietās un vietnēs ir bezmaz vai ieejas biļete. Un nemaz nerunāsim par to, kādas burvīgas diagnozes sev pieraksta katrs, kam kaut kas iesāpējies un pa rokai ir interneti.

Turoties uz šī stilīgā viļņa, mēs sev esam atklājuši kādu traucējumu, kam paši arī esam izdomājuši vārdu: huiņas disleksija. Tas ir, mēs burvīgi spējam sevi izteikt rakstiskā veidā un lielākoties arī spējam uztvert citu cilvēku rakstīto. Bet, palūk, iedodiet mums palasīt huiņu — un viss, burti peld acu priekšā un nekādu sakarīgu bildi neveido. Mēģini, mēģini palasīt — bet ne velna, kā nesanāk, tā nesanāk.

Kauč vai šorīt. Lūk, pēc cibiņu sajūsmas spiedzieniem mēģinājām palasīt Cibas otra iemīļotākā Viestura R. pārspriedumus par — nu, par kaut ko. Jau pie "pārgulēju pāris naktis" un "caurviju jautājums" drošinātāji tā aizdomīgi sāka dzirksteļot, tomēr gana skaidrais jautājums "kādēļ viņi to dara?" puslīdz nomierināja — sak, kas te ko nesaprast, Viesturs R. jūtas aizskarts un naktīs drudžaini mētājas pa gultu, laiku pa laikam iekliedzoties "kādēļ, kādēļ?!" Tak nē, pēc tam Viesturs R. ņēmās psīhoanalizēt tos, kas no viņa norobežojas — un viss, nekādā jēgā. Dažus vārdus var atpazīt, piemēram, "meitenes", bet tie nozīmē ko pavisam citu. Mēs esam pieraduši, ka tā apzīmē sieviešu dzimuma bērnus un pusaudzes, bet pēc Viestura R. izteikām iznāk, ka meitenes nav vis bērni, bet kaut kādi megaļaunie sazvērnieki, kas tur savā pavadā ja ne visu pasauli, tad visus latvju psīhoterapeitus gan. Par Sievietēm un Dzemdēm mēs ij nemēģinājām aptvert, bet — to prieku! — Viesturs R. tā uz beigām arī laipni paskaidro, ka viņa atziņas paredzētas domājošiem cilvēkiem. Tātad — ja tu nespēj saprast, ko viņš saka, tu vienkārši neesi domājošs cilvēks. Tu taču neņemsies atzīt, ka neesi domājošs, vai ne!

Un arī mēs esam pat ļoti domājošs cilvēks. Vienkārši mums ir huiņas disleksija. Piedod, Viestur R.
link27 comments|post comment

Tehnoloģiju jaunumi [Sep. 10th, 2014|03:40 pm]
Labi, ko nu visu laiku par kaŗu, ja pieklājīgā sabiedrībā pienākas izlikties, ka mūsu kaimiņvalsts izdarības un mūsu sabiedroto gļēvums uz mums neattiecas, tad tā arī darīsim. Man ir savs darbības plāns, jums ir savs, dzīvojamies priekā un laimē. Galu galā, cik esmu dzirdējis, nav jau tik traki dzīvot tajā Putina Krievijā, var gan baltkrievu fuetes dabūt, gan ķēķī Putinu palamāt, ko vēl varētu gribēt.

Labāk parunāsim par tehnoloģijām. Tātad uzņēmums Apple ir uztaisījis viedpulksteni. Ļaudis visādi viņu ķērnā un stāsta, kā neviens tādu sūdu negribēšot — un viņiem ir taisnība. Apple viedpulkstenis ir sūds. Visi viedpulksteņi ir sūds, un no viņiem nav nekādas jēgas. Un, kad Apple viedpulkstenis parādīsies pārdošanā, viņš aizies uz urrā.

Lūk, piemēram, man ir viedpulkstenis. Viņš ir sūds, no kuŗa nav nekādas jēgas, un es viņu labprāt nēsāju. Viņš izskatās nevis pēc viedpulksteņa, bet pēc kaut kāda septiņdesmito gadu elektronikas brīnuma, tāda, kas piestāv pie ūsām un kļošenēm. Viņš tīri smuki izskatās, ir ērts lietošanā un rāda laiku. Ko vēl varētu gribēt no pulksteņa? Lai viņš rādītu ziņojumus par ienākošajiem e-pastiem? To es esmu atslēdzis, tādā veidā baterija darbojas ilgāk un nebeidzami e-pasta ziņojumi netraucē.

Apple vispār ir tāds jauks paradums: laist tautiņās pēdīgo sūdu, no kuŗa nav nekādas jēgas, un pēc tam viņu būtiski uzlabot. Pirmais makintošs bija sūds, pirmais aifons bija episks sūds un pirmais aipads tāpat. Ir ļaudis, kas nopirks pašu pirmo sūdu, un visiem lielīsies — re, man ir jaunais Apple sūds. Un pēc tam šie paši ļaudis pirks arī otro un trešo sūdu, bet iepriekšējos sūdus par lētāku naudu pārdos citiem. Tā pieaugs tas, ko sauc par installed base, un visādiem developeriem vairāk gribēsies rakstīt šim sūdam aplikācijas. Un ceturtā šī paša sūda versija jau vairs nebūs sūds, bet pavisam labs un noderīgs produkts, ko pirks arī tie, kas uz pirmo vai otro sūdu neskatītos.

Tātad: šis pirmais sūds ir gana glīts pēc skata un rāda laiku. Absolūtais minimums, ko cilvēki sagaida no pulksteņa, ir nodrošināts, un ļaudis viņu pirks. Ko vēl viņš māk, mērīt pulsu, skaitīt soļus? Nu super, droši vien nekad nav par nāvi uzzināt, cik tu esi nostaigājis un kāds tev pulss. Ar viņu šur tur var maksāt? Vispār burvīgi, lai gan vismaz es parasti spēju sameklēt maku, kamēr stāvu rindā. Un gan jau viņam ar laiku uzradīsies jaunas, lietderīgas īpašības, kas tā ap trešo versiju viņu padarīs par tiešām noderīgu mantu.

Vārdu sakot: ja es pēkšņi sadomātu strādāt kaut kādā Šveices uzņēmumā, es izvēlētos tādu, kas nodarbojas ar finanšu mahinācijām vai taisa šokolādi, nevis ražo pulksteņus. Mēs tak atceramies, kas notika ar Nokiju.
link11 comments|post comment

Sabiedrotie [Sep. 9th, 2014|09:42 am]
Krievija Igaunijas drošības policistu izrāda kameru priekšā un stāsta, kā ķerstīs lietuviešus, kas negribēja iet varonīgajā Padomju armijā. Eiropas Savienība tikmēr atliek jaunu sankciju ieviešanu, un Hermanis van Slapjā Lupata Rompejs izrunājas, ka vispār varētu viņas atcelt.

Dārgā Eiropa, lūdzu, iegaumē. Mums kaimiņos dzīvo slepkava un laupītājs. To nav viegli apjēgt, un tā nav tā patīkamākā doma. Vēl pavisam nesen šis slepkava un laupītājs jūs cienāja ar melnajiem ikriem, jūs joprojām sildāties ar viņa gāzi un vispār taču jums daudz labāk patīk draudzēties, nevis strīdēties. Diemžēl šim slepkavam un laupītājam labāk patīk strīdēties, nevis draudzēties, viņš jūs par draugiem neuzskata un nekad nav uzskatījis, viņš jūs nīst ar kaislību un labprāt noslaucītu jūs no zemes virsas. Viņš ir nolaupījis daļu citas valsts un noslepkavojis vairākus tūkstošus cilvēku, tai skaitā vairākus simtus ES pilsoņu. Tā neuzvedas partneŗi, tā uzvedas slepkavas un laupītāji.

Bet acīmredzot Eiropas Savienībai nerūp pašai savi pilsoņi. Nu labi, ņemsim vērā.
link13 comments|post comment

Versiju nesakritība [Sep. 8th, 2014|09:42 am]
Klau, ļaudis, kas prot igauņu valodu, apgaismojiet mani sīkāk, no attāluma droši vien nav tik labi redzams.

Man no malas patlaban izskatās šādi. Igaunija saka, mums uz Krievijas robežas nolaupīts viens drošības policists, bet tā, pildot dienesta pienākumus un cīnoties ar kontrabandu, nekā polītiska. Krievija saka, kā, nekā polītiska, mēs te viņu par spiegošanu esam aizturējuši. Igaunija saka, čalis cīnījās pret organizēto noziedzību, visādi organizētie noziedznieki nolaupījuši. Krievija ziņo, mēs viņu uz diviem mēnešiem patlaban esam arestējuši, bet vispār jau jūs zināt, ko mēs darām ar spiegiem. Atsevišķi igauņu polītiķi no šādiem paziņojumiem ir tā mazliet afektā, bet prezidents turpina atkārtot, nē nē, organizētie noziedznieki nolaupījuši, ceram uz Krievijas sadarbību ātrā atbrīvošanā. Krievija paskaidro, ti čo, ņepoņal, arestēts viņš ir, arestēts, aizdomās par spiegošanu, arestēts. Un tā uz priekšu.

Izskatās apmēram tā, ka Purvciema urla sadevis pa seju kādam cienījamam pilsonim un atņēmis mobilo. Bet pilsonis saka, jūs ko, es pats paslīdēju un pazaudēju tālruni. Urla brēc, es viņam pa seju sadevu un atņēmu mobilo, bet pilsonis turpina visu noliegt. Urla vicina mobilo un sauc, skaties, dauni, tavs mobilais — bet pilsonis, nene, es tikai tāpat. Viņam apkārtējie sāk čukstēt, klau, bet tu tiešām bietē dabūji, bet pilsonis — nene, jūs ko.

Tā? Vai es maldos? Sakiet, lūdzu, ka es maldos.
link21 comments|post comment

I know a genuine Panaphonics when I see it [Sep. 6th, 2014|04:55 pm]
Redzēju Rajonā vienu beibi, kas lepni nesa Nichael Koks maku. Tā arī netieku skaidrs, vai viņa saprata, ko viņas maks atdarina, vai viņai vienkārši patika fasons.

Savukārt Limbažu tirgū nesen redzēju odekolonu ar brīnišķi latvisku nosaukumu: Locaste. Izklausās pēc kaut kādas autobusa pieturas netālu no tiem pašiem Limbažiem, vai nav tiesa?
link6 comments|post comment

Vīrs un vārds? [Sep. 5th, 2014|09:34 pm]
Nu ko, Obama tādas skaistas lietas sastāstīja. Tagad laiks pierādīt, kā būs ar darbiem. Uzbrukums igauņu drošības policistam taču ir uzbrukums NATO, vai ne?
link15 comments|post comment

Latvijas vārds pasaulē [Sep. 5th, 2014|12:18 pm]
Jūs to kataloņu Saule, Pērkons, Daugava jau redzējāt, vai ne? Smuki, ko lai saka, un vismaz būs kāds pretarguments tiem, kas saka, ka to kā himnu nevarētu izdziedāt (lai gan tas jau nav arguments, arī ASV himnu ir grūti izdziedāt, bet tas ļaudis neattur).

Vispār lieliska Latvijas himna sanāktu no Daugav's abas malas, bet arī Saulei, Pērkonam, Daugavai būtu būtiska priekšrocība: Tālivaldis Tālbergs būtu satriekts līdz sirds dziļumiem. Bet es saprotu, ka stulbi izvēlēties himnu tikai tādēļ, lai kādam ieriebtu. Tādēļ piebildīšu arī to, ka šīs kompozīcijas teksts līdz malām pārbāzts ar latvisko dzīvesziņu: tur ir gan par svešiem ļaudīm, gan sāpēm, gan par to, ka latvju bērniem nav, ko dzert. Pašreizējā himna ir tikai tāda virspusēja vēršanās pie augstākiem spēkiem, kas to Latvijas daļu, kas pie viņiem ikdienā nevēršas (tātad lielāko Latvijas daļu) atstāj vienaldzīgu. Turklāt Saule, Pērkons, Daugava uz divu eiro malas izskatītos daudz jaukāk par pašreizējo uzrakstu.

Vārdu sakot, laiks atkal, kā latvieši saka, pacelt jautājumu par himnas maiņu. Un tas, ka mums un kataloņiem būs vienāda himnas melodija, nav nekas traks, Somijai un Igaunijai arī ir.
link26 comments|post comment

Un par aktuālo [Sep. 5th, 2014|10:18 am]
Un vēl es gribu piebilst, ka nesaprotu, kādēļ Ušakovs šitā nāca klajā ar ticības apliecinājumiem Pūķinam TV Doždj ēterā.

Līdz šim taču likās, ka Saskaņa ļoti labi māk pielāgot vēsti katrai mērķauditorijai, bet piepeši šitā. Tāpēc varu pačukstēt priekšā: TV Doždj NAV, atkārtoju vēlreiz, NAV tas TV kanāls, ko skatās tie, kas uzskata Pūķinu par labāko, kas vispār Krievijai var būt. Nekādus pluspunktus tā dabūt nevar: Pūķina fanu klubs piktosies par to, ka Ušakovs vispār parādās naidīgā TV Doždj ēterā, attiecīgā TV skatītāji būs neizpratnē, bet, ja kāds šitos izteikumus pamanīs Latvijā, PR problēmas mēnesi pirms vēlēšanām garantētas.

Kāpēc, nu, kāpēc? Tiešām Saskaņa spiež tikai un vienīgi uz Latvijas krievu balsīm, piesaucot "My country, right or wrong" nācionālismu? Bet tad taču vajadzēja pamēģināt iekļūt Rossija 24 ēterā, to vismaz tantes Purvciemā skatās, atšķirībā no TV Doždj.
link16 comments|post comment

Pozitīvās domāšanas spēks [Sep. 5th, 2014|09:57 am]
Latvijas ražotāji un pakalpojumu sniedzēji ir mācījušies no iepriekšējā mēģinājuma kaunināt savus pircējus ar saukli "Nepērc svešu!" un ir ieviesuši daudz gaišāku un dzīvi apliecinošāku vēsti "Pērc vietējo!" Un nevar noliegt, tiešām sanācis labāk. Agrāk, ēdot ananāsus un košļājot irbītes, es jutos kā okupantu roklaiža, savas tautas nīdētājs un Saurona iztapoņa, bet tagad tikai kā viena no Latvijas tautsaimniecības daudzajām nelaimēm. Ir atšķirība.

Vispār man gribas atbalstīt Latvijas ražotājus un viņu krievu īpašniekus, tiešām gribas. Es tiešām gribu, lai Latvijas ražotāji saviem strādniekiem varētu maksāt tik brangas algas, ka viņiem nebūtu ne mazākās vēlmes doties kaut kur prom. Jo, protams, darba vietu trūkums nav tas iemesls, kāpēc ļaudis dodas prom — trūkst labi apmaksātu darba vietu, nevis darba vietu kā tādu. Tai pat laikā labi apmaksātajām darba vietām trūkst labi izglītotu darbinieku — tie laiki, kad brangu naudu varēja nopelnīt zaļoksns brašulis ar piecu klašu izglītību un šķipeli, laikam gan aizgājuši pagātnē. Bet Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem uz visiem šiem jautājumiem ir skaidra atbilde: kāda arodizglītība, kāda ienākumu nodokļa samazināšana — pērciet Latvijas preces, un viss būs kārtībā.

Burvīgs ieteikums, bet ko darīt, ja pašam pret sevi sankcijas tomēr negribas ieviest? Ja nu tā patrāpījies, ka mīdijas garšo labāk par šprotēm, Andra Kiviča vietā gribas paklausīties Enriki Iglēsiasu, bet uz Parīzi velk vairāk nekā uz Jērcēniem?* Ēst Parīzē savas mīdijas un šņukstēt, kā es šitā grauju savu daudz cietušo valsti?

Man ir priekšlikums. Lielveikalos, kinoteātŗos, koncertu vietās un lidostās būtu lietderīgi ierīkot ziedojumu kastītes Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Nopirki franču sieru? Turpat pie kases iemet divdesmit centus, lai Plāņu pagasta govīm ziemā netrūktu kombikorma. Ej skatīties ārvalstu izpildītāju? Neaizmirsti savu artavu arī vietējiem censoņiem. Lido uz ārzemēm? Ziedo tēvzemes tūrisma projektiem, lai arī pie mums lidotu!

Ir jau, protams, mazliet muļķīgi, ka ražotājiem jāprasa ziedojumi, nevis vienkārši jāpārdod savas preces. Bet labāk tomēr noziedot, nekā patriotisma uzplūdos nopirkt šprotes, kuŗas tāpat neapēdīsi.

*Vēlos piebilst, ka es še nekādi nenievāju Jērcēnus, kas ir jo daiļa vieta. Nopietni. Ja jums ir brīva nedēļas nogale, aizbrauciet uz Jērcēniem, pastaigājiet pa labiekārtotām purva takām un uzkāpiet skatu tornī paskatīties uz dzērvēm.
link4 comments|post comment

Mario nebeidz pārsteigt [Sep. 4th, 2014|03:20 pm]
Oh wow, jūs to nupat kā redzējāt? ECB nogrieza procentu likmes tik zemu, ka tās pagrūti nosaukt par procentu likmēm, un eiro, protams, nogāzās. Apsveicu visus, kas kaut kādā veidā šorto eiro.

Gaidu Mario uzrunu, šis būs interesanti.

UPD: Cepumiņš Biznesinsaiderim par burvīgo bildi: http://www.businessinsider.com/ecb-policy-decision-september-4-2014-9
link10 comments|post comment

Bērni ir mūsu nākotne [Sep. 3rd, 2014|03:54 pm]
Un vēl es gribēju pateikt, ka uzreiz var redzēt, ka sācies mācību gads. Piemēram, pa vasaru es pat biju paguvis aizmirst, ka tas tur tiltiņš pie Zemitānu stacijas (a.k.a. Limbažu autoostas) ir nevis vienkārši veids, kā pārkļūt pāri sliedēm, bet arī skolu jaunatnes riesta vieta. Sēž viņi tur zem kāpnēm Purvciema pusē, sūc lētos, turpat Prizmā nopirktos alkoholiskos dzērienus (power tip: ja esat nepilngadīgs un gribat alkoholu, ejiet uz Prizmu) un apspriež dažādas skolu jaunatnes lietas.

Lūk, un vēl, ejot vakar mājās, nejauši dzirdēju, kā kāds sīcis apraksta savam tēvam pirmo skolas dienu. Apmēram šādi: "Мы писали, что я darīju vasarā, и я написал, что мы были в Турции и peldējām baseinā." Turklāt latviskās sarunas daļas izrunātas bez jebkāda akcenta. Savukārt vienu citu dienu vienā Purvciema ēstuvē dzirdēju, kā kāds mazliet Purvciemīga paskata kungs savai pavadonei apjautājās: "Какую тебе кафию?" un pēc tam centīgā latviešu valodā šo pašu кафию arī pasūtīja.

Ziniet, man patīk domāt, ka krievvalodīgā Latvijas nākotne izskatās šādi, nevis kā tie urlas, kas brēkā par gansiem.
link20 comments|post comment

Par brīvu!!! [Sep. 3rd, 2014|03:52 pm]
Lidiņš uzsācis reklāmas kampaņu ar neticamu saukli — ēd lidiņā par vismaz EUR 8 un saņem ĀBOLUS!!! Jo āboli tagad ir kaut kas tik ļoti rets!

Es domāju, ka [info]rasbainieks varētu sākt savu atbildi lidiņa kampaņai — visu septembri lasi Rasbainieka cibu un saņem dāvanā ĀBOLUS!!! Īpaši ekskluzīvs varētu būt piedāvājums pašam viņus savākt Lucavsalā. Varens mērkaķings, ne?
link12 comments|post comment

Tāds mums te tagad režīms [Sep. 3rd, 2014|02:02 pm]
Nu ko, Obama, paldies par paziņojumiem, es uzskatīšu, ka tas par Igauniju, kas nekad nebūs viena, attiecas arī uz mums. Un par to bāzi arī jauki, jaukiņi, vairāk vai mazāk tas, ko gribēju sagaidīt. Gluži gan neiejūsmināja par to "spēcīgo, sadarboties gatavo Krieviju", bet uzskatīsim, ka tas ir labas gribas žests. Tagad skatīsimies, kas sekos Velsā.

Un tad Ukrainā tagad ir pamiers, kas nav pamiers? Ķipa, Krievija piekrīt tam, ko vajag darīt, bet arī nepiekrīt, jo viņi taču tur nekaŗo? Ak, Krievija, tava šizofrēniskā mētāšanās te šurp, te turp ir tik nogurdinoša. Bet nu pieņemsim, ka ar to ir domāts "gluži kā mēs nekaŗojam, tā tagad mēs neslēdzam pamieru, saprotat, ja?" Saprotam.
link8 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]