We are not amused. [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ website | Mācīsimies latviešu valodu! ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Nu, kas to būtu domājis! [Jun. 24th, 2016|06:04 am]
Padomā tik, cik neparasti: Anglija nosaka, kā visai UK dzīvot, šitā gan nekad iepriekš nav noticis! Prieks, ka Anglija kopā ar savu uzticamo saidkiku Velsu beidzot nokratījusi skotu un ziemeļīru jūgu un lepni pateikusi -- nea, mēs gribam šitā!

Pie viena apsveicu visus, kam ir dolāru gaŗās pozīcijas un izsaku līdzjūtību tiem, kam bija būtiski uzkrājumi mārciņās.
link24 comments|post comment

Parunāsim par svarīgo [Jun. 17th, 2016|10:17 am]
Labrīt, studijā rubrika "Ko ziņās tev nestāsta".

Šķiet, nekas tāds jau nav noticis, vai ne. Kaut kas tur Lielbritānijā, bet tur nav iesaistīts neviens, kas saka "Allāhu akbār", tātad tās nav ziņas. Kas vēl, olšūnas? Oh please, iedodiet man pārtraukumu. Nē, nē, zem šīs šķietami pelēkās fasādes veikli noslēpts kāds patiešām velnišķīgs plāns.

Vakar Saeima nodevuse Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālāk izskatīt likumprojektu Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Tas nekad nav uz labu, bet šoreiz jo vairāk. Jūs tikai apskatieties, ko viņi plāno!!!

Tas ir, es varu paskaidrot. Viņi plāno ne daudz, ne maz kā aizliegt divlitrīgās alus pudeles. Bamšļus, ampulas, dvuļas, vāles, ciskas, plēves, divstobrenes un torpēdas. Un, ja jūs nodomājāt -- liela muiža, pirksim alu trīslitrenēs, -- jūs rūgti viļaties. Lielākais pieļaujamais apjoms būs litrs, ja dzira ir līdz 7,5 grādiem, un puslitrs, ja virs. Un tie nelieši īpaši uzbrūk plastmasai, jo ir norādīts, ka ierobežojumus nepiemēro, ja "iepakojuma vienība ir izgatavota no stikla, keramikas, koka vai metāla". Tas ir, liberālā elite joprojām varēs dzert šampānieti no magnum pudelēm -- nav šaubu, tieši tā viņi atzīmēs kārtējo uzvaru pār daudzcietušo vienkāršo tautu.

Bet divlitrīgais alus plastmasas pudelēs nav vienkārši alus. Tā ir Tradīcija. Tas ir Kultūras Mantojums. Mūsu virskungi, pa Rīgu dzīvojoties, to noteikti nav pamanījuši, bet divlitrīgais alus ir tā degviela, ar kuŗu darbojas Latvijas lauki. Aizbrauciet uz jebkuŗu -- pilnīgi jebkuŗu -- veikalu ārpus lielajām pilsētām, un ko jūs tur ieraudzīsit goda vietā? Pareizi, daudz un dažādas divlitrīgā alus šķirnes. Ja pie tā veikala būs atkritumu šķirošanas laukums, pudeļu konteiners būs pārbāzts ar šīm pašām pudelēm, bet nu jau tukšām. Jā, Latvijas lauku cilvēki savu iecienīto vaļasprieku piekopj sociāli atbildīgi: viņi savus iztukšotos traukus nodod otrreizējai pārstrādei, turklāt pudeles pirms tam aizskrūvē (nopietni, ja jūs sevī sajūtat lopu, kas grib tukšu plastmasas pudeli kaut kur vienkārši nosviest, vismaz aizskrūvējiet, lai vaboles nesarāpo iekšā un nenoslīkst. Lops jūs visviens būsat, bet vismaz ne sprāgoņa.)

Es teiktu, šeit ir Potenciāls ļoti plašām protesta akcijām. Jo šitas ir nopietni. Vairs nevar aizbildināties ar "man pajāt, es kapāju Vanagu" -- jo viņi stiepj savu nešķīsto roku pēc tava Vanaga. Savulaik mākslinieks ļoti pareizi norādīja, ko šādos gadījumos nākas darīt.

Par laimi, mums būs iespēja protestēt -- tos ieteikumus viņi tikai nodevuši izskatīšanai, un, cik saprotu, kaut ko skatīt vispār sāks tikai septembrī. Neļausim viņiem izsprukt sveikā.
link48 comments|post comment

Kā būt? [Jun. 15th, 2016|10:55 am]
Kā zināms, jo drīzi daudz cietusī britu tauta ies balsot par vai pret izstāšanos no Eiropas Savienības. Še man jautājumi (pieņemot, ka lielākā daļa ļaužu, kas šo lasa, nav UK pilsoņi):

UPD: balsos ne tikai pilsoņi. "Pilsonis" vietā lasiet "ja varētu balsot".

Poll #20744 You say you wanna revolution?
Open to: All, results viewable to: All

Ja es būtu UK pilsonis, UK referendumā es balsotu par

View Answers

izstāšanos no ES
11 (14.1%)

palikšanu ES
61 (78.2%)

paliktu mājās un kapātu Export Jurgenbrau
6 (7.7%)

Bet tā kā es neesmu UK pilsonis, es gribētu

View Answers

lai UK izstājas
8 (9.9%)

lai UK paliek
66 (81.5%)

man vienalga
7 (8.6%)

Un, ja Latvijā rīkotu referendumu par izstāšanos, es

View Answers

balsotu par LV izstāšanos no ES
5 (6.2%)

balsotu pret LV izstāšanos no ES
73 (90.1%)

paliktu mājās un kapātu Vanagu
3 (3.7%)

link34 comments|post comment

Brīvais tirgus [Jun. 7th, 2016|10:31 am]
Šķiet neticami, bet ir dažas lietas, par ko man īsti nav viedokļa. Labs piemērs ir tā cītīgi apspriestā sieviešu ordinācija luterāņu baznīcā. Nenoliedzot to, ka citi cilvēki drīkst šādu lēmumu kritizēt vai atbalstīt, man pašam īsti nav vēlmes to darīt. Nu, izdomāja bariņš cilvēku, ka ierakstīsim mūsu klubiņa noteikumos "Mēs pavisam oficiāli neņemam darbā sievietes". Tas nav glīti, bet, manuprāt, tā drīkst darīt. Protams, ja baznīcām ir kaut kādas nodokļu atlaides (un es tiešām nezinu, vai ir), tagad būtu īstais laiks tās pārskatīt. Diez vai valstij īpaši labvēlīgi jāizturas pret klubiņiem, kas diskriminē savus potenciālos darbiniekus. Bet visādi citādi -- nu, ir vīrieši, kam labāk patīk pavadīt laiku citu vīriešu sabiedrībā. Kādēļ viņiem šo prieku liegt?

Drīzāk man ļoti interesants liekas viens cits notikumu pavērsiens. Ir tāda iestāde kā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas, kas arī sevi pieskaita pie luterāņiem, bet sievietes ordinē, turklāt ļoti cītīgi. Un, acīmredzot saskatot savu lielo iespēju, LELBĀL sākusi izvērst darbību ne tikai ĀL, bet arī Latvijā. Tas ir, ļaudis, kas negrib piedalīties LELB cīsiņu ballītē, šad tad pievienojas LELBĀL -- un viņi to var izdarīt, neizbraucot no Latvijas.

Man še nav ne mazākās vēlmes gudrot, tieši kuŗš viedoklis ir vairāk saskaņā ar Bībeli. Pirmkārt, to daudz labāk ir izdarījuši paši šo viedokļu paudēji un, otrkārt, Bībele tāpat ir tik brīvi interpretējama, ka cilvēki, viņu lasot, nonākuši pie stipri dažādām atziņām. Bībeles lasīšanā ir izteikta atgriezeniskā saikne -- esošie uzskati teksta uztveri ietekmē vismaz tikpat daudz, kā attiecīgais teksts ietekmē esošos uzskatus. Tātad, as far as I'm concerned, abu baznīcu viedokļi ir vienlīdz teoloģiski pamatoti -- vai nepamatoti.

Taču es ļoti esmu par viedokļu brīvo tirgu. Piemēram, man ir tāds mazs, utopisks sapnītis, ka kaut kad piederību valstīm varētu sadalīt nevis pēc piedzimšanas, bet pēc idejām. Ja tu gribi sekot vienām idejām -- brauc uz šito valsti, kaut ko radikāli pretēju tu tur ieviest nevarēsi, toties tev apkārt būs līdzīgi domājošie. Un tad skatīsimies, kā kuŗai idejai iet.

Un še ir burvīga, burvīga iespēja uztaisīt tādu mazu brīvo tirdziņu. Lūk, ir cilvēki, kas brēc, ka baznīca iet bojā, jo paliekoties pārāk liberāla, gana konsekventi nenosodot grēku, ļaujot cilvēkiem kniebties pirms laulībām un tādā garā. Neato, lūdzu, jūs visi varat novākties Konservātīvajā baznīcā. Un tad ir cilvēki, kas tikpat cītīgi brēc, ka nē, baznīca iet bojā, jo cenšas iekonservēties kaut kādos sen pagājušos laikos. Burvīgi, lūdzu, novācieties Liberālajā baznīcā. Un tad pēc kādiem divdesmit gadiņiem paskatīsimies, kam iet labāk. Man tiešām nav ne mazākās jausmas, kā tas varētu izvērsties, bet, cik nojaušu, jau tagad lielākā LELB draudze ir diezgan liberāli noskaņota. Just sayin'.

Vienīgais -- LELBĀL noteikti jāpiedomā pie zīmola maiņas, pašreizējais itin nekam neder. Pilnais nosaukums ir stipri par gaŗu, savukārt saīsinājums pārāk izklausās pēc LELB, tikai kaut kā bālāk. Produkts ir jāizceļ, un to nevar izdarīt, ja zīmols ir tik līdzīgs galvenajam konkurentam. Maxima taču saucas Maxima, nevis Rimiķis.

Tāpat tā Latvijas ārpus Latvijas it kā izklausās mīlīgi, bet pārāk šizofrēniski. Ir gan tajā "ārpus Latvijas" tāds fifīgs kōans -- kāpēc ārpus Latvijas baznīca strādā Latvijā, vai ne? Varbūt to var paturēt, bet tad kaut kā tā, lai nejuktu ar LELB. Piemēram, pārzīmolot sevi par Apustuliskās mācības baznīcu ārpus Latvijas (AMBĀL) vai, ko niekus, domāt galaktiski un nosaukt sevi par Ārpuszemes Evaņģēliski luterisko baznīcu (ĀZELB). Bet, protams, diez vai LELBĀL vadība ir tik drosmīga, turklāt Latvijas latviešiem ir aizspriedumi pret ārpuslatvijas latviešiem. Vismaz man tie aizspriedumi ir tādēļ, ka es saprotu -- ārpuslatvijas latviešiem ir jauni zābaciņi un tūka svārciņi, mums -- nošķiebtas pastalas un salāpīti kankarīši. Trūcīgiem cilvēkiem ļoti nepatīk, ja bagātie viņus pamāca. Tādēļ derēs arī kaut kas par atvērtību, brīvību un latviešiem. Brīvo evaņģēliski luterisko latviešu baznīca (BELLB) vai Atvērtā Latviešu luteriskā baznīca (ALLB), vai Evaņģēliski luteriskā baznīca "Sērdienīte" (ELBS) -- kaut kas tādā virzienā derēs pat cilvēkiem bez humora izjūtas, kas, ak vai, baznīcās sastopami tik bieži.

Vārdu sakot, (pagaidām vēl) LELBĀL -- šeit ir jūsu Lielā Iespēja nopietni pacīkstēties par latviešu sirdīm, prātiem un dvēselēm. Kā bezdievim, protams, man ne jūsu, ne LELB piedāvājums īpaši aizraujošs nešķiet. Bet pat tad, ja es negrasos pirkt traktoru, man tomēr patīk, ja traktoru tirgū ir konkurence.
link12 comments|post comment

Pennies from heaven [Jun. 6th, 2016|12:42 pm]
Citās ziņās: šveicieši vakar nobalsoja pret garantēto ienākumu (Grundeinkommen).

UPD: Es paskatījos. Latviski to dēvē par beznosacījumu pamatienākumu.

Tas ir, bariņš humoru mīlošu cilvēku bija uztaisījuši Kampaņu: klau, uztaisām tā, ka katrs pilngadīgs Šveices pilsonis katru mēnesi dabū vismaz CHF 2500 tāpat vien (un katrs bērns 600 ar kaut ko). Tas ir, ja tu nepelni neko, tev valsts vienkārši izsniedz 2500 bablōnus, tāpat vien, you're welcome. Ja tu pelni 1500, tad valsts tev iedod vēl štuku klāt (tas ir, atņem tavus 1500 un iedod 2500 vietā, bet summa nemainās no saskaitāmo kārtības). Ja tu pelni vairāk, tad -- nu, tad neko, bet nost tev neko neņems, paturi to, cik tu nopelni, un dzīvo laimīgs. Humoru mīlošie cilvēki bija savākuši nepieciešamo parakstu daudzumu, un Šveice uzrīkoja referendumu.

Un šveicieši nobalsoja pret šādu priekšlikumu. Es līdz galam nesaprotu, kādēļ. Es te drusciņ uz salvetes malas parēķināju, un man sanāca, ka par CHF 2500 Ženēvā visādus labumus (ieskaitot īri) varētu sapirkties apmēram tikpat, cik Rīgā par EUR 630 (starp citu, kur Windows 10 ir nobāzis kalkulatoru?!)

Nez, es galīgi nevaru teikt, ka EUR 630 ir Nenormāla Nauda. Tas ir, es pilnībā spēju iedomāties, kā par EUR 630 varētu dzīvot Cilvēka Cienīgu Dzīvi (izrādās, tas nav tikai latviešu jēdziens -- vāciski to sauc par ein menschenwürdiges Dasein), nekārt zobus vadzī un šad tad pat aiziet padzīvot zaļi. Bet es galīgi nevaru teikt, ka par EUR 630 katru mēnesi es būtu stāvā sajūsmā, uzreiz ietu prom no darba un nekad mūžā vairs nestrādātu. Drīzāk garantēti EUR 630 katru mēnesi man dotu burvīgu sirdsmieru: man nebūtu jāsatraucas par to, ka es nomiršu badā, kad mani aizvietos ar robotu. Varbūt pat es uz kādu laiku pievērstos kādiem projektiem, ko ļoti gribas, bet par kuŗiem nemaksā un nemaksās tik daudz, lai sanāktu menschenwürdiges Dasein. Teiksim, vadītu Jauno valūtas spekulantu pulciņu Strenču vidusskolā. Vai pieteiktos par vecu cilvēku uzklausītāju. Viņiem vienmēr ļoti gribas kādu, ar ko parunāties.

Zināt, kas bija viens no galvenajiem pretargumentiem? Tas pats, kas tagad ir arguments pret pilnīgi visu: Sabrauks Te Visādi, kuŗus piesaistīs Lielā Lielā Nauda. Kaut kā pazuda tas fakts, ka naudu dos tikai pilsoņiem. Un ir diezgan jāpiepūlas, lai dabūtu Šveices pilsonību. I've looked into it.

Drīzāk tā sabraukšana notiktu citādi. Šveices pulksteņu licēji noteikti turpinātu likt savus pulksteņus arī tad, ja viņi tāpat dabūtu CHF 2500. Bet Šveices lielveikalu kasieŗi diez vai gribētu turpināt strādāt par CHF 2500 (pieņemot, ka viņi tik daudz dabū), ja to pašu varētu dabūt, neko nedarot. Un tad sabrauktu visādi, kas ir gatavi strādāt neinteresantos un nepatīkamos darbus, kur maksā mazāk par CHF 2500.

Atzīstamā kārtā īpaši neparādījās jautājums "bet mums tam nav naudas". Jo būtu taču muļķīgi apgalvot, ka Šveicē nav naudas.

Bet nu drusciņ gnīdas tie šveicieši, ne?! Tik jautrs eksperiments būtu sanācis. Bet nē.
link64 comments|post comment

Acīmredzamais neticamais [Jun. 2nd, 2016|09:48 am]
Es mājās Windows nelietoju, esmu Pingvīna piekritējs, taču darbā man, protams, viņš ir. Vakar dabūju Windows 10. Un esmu diezgan pārsteigts.

Ziniet, Windows 10 nav sūds. Nopietni. Es neņemšos teikt, ka man viņš patīk, bet viņš nav sūds, un tas priekš Windows ir ļoti, ļoti daudz.

Vispār, cik nojaušu, Maikrosofts sāk palikt par normālāku uzņēmumu. Tirgus daļas zaudēšana viņiem ir stipri nākusi par labu. Saulainajos deviņdesmitajos, kad viņi bija the only game in town, viņi varēja visādi izdarīties, un viņiem par to nekas nebija. Šaušalīgais bļauka Stīvs Balmers arī šajā gadsimtā kādu brīdi mēģināja uzvesties kā deviņdesmitajos: taisīt Windows ar apdomu, ka jums jau tāpat nav izvēles, pret konkurentiem izturēties nevis kā pret konkurentiem, bet kā pret "ai, viņi tak ir mudaki, kas pirks viņu trubas, nopietni, lol" un uzskatīt, ka visas problēmas var atrisināt vai nu tās iebiedējot, vai nopērkot. Ij nesāksim gausties par to, ar ko tas viss beidzās, jo vismaz viens skaidrs ieguvums ir: pazudis tas līdz bezjēgai nojātais mēms "Latvijas Nokia".

Bet tagad, kad biznesa haizivs Balmers aizsūtīts pensijā un viņa vietā nācis nūģiskais un ne īpaši harizmātiskais Satja Nadela, Maikrosofts palicies -- nu, ciešamāks. Protams, es mājās no Pingvīna atteikties netaisos, bet nevajag novērtēt par zemu to, ka darbdienās vairs negribas mest kompim ar peli.

Nu, un pie viena šis ir tāds jauks atgādinājums, ka ne vienmēr tie, kas kviec kā uzvērti, vislabāk arī saprot lietas. Dažreiz viņi vienkārši bļauj un tik skaļi, ka nepamana, ka tikmēr viss saiet dēlī.
link41 comments|post comment

The streets have never been so gay. Women are laughing, children are singing. [May. 31st, 2016|10:58 pm]
Nu, jūs saprotat. VAL-MIE-RA!
link13 comments|post comment

The Great White Hope [May. 31st, 2016|10:28 am]
Labi, parunāsim labāk par kaut ko skaistu.

Jūs zināt, kas šodien spēlēs Latvijas basketbola līgas 7. finālspēlē par zeltu? Valmiera, lūk, kas. Valmiera vispār nekad nav bijusi finālā kaut kur, kur ir fināls. Un pēkšņi šitā!

Protams, ja man nebūtu nekāda lokālpatriotiska iemesla līksmot par Valmieras panākumiem, es tām fināla spēlēm nesekotu. Bet, tā kā man lokālpatriotisks iemesls ir, es viņām sekoju -- un nevar nepamanīt daudzas citas jaukas lietas.

Pirmkārt, Valmiera, protams, ir šīs sezonas pārsteigums. Ja mēs pieturamies pie jaukās tradīcijas Cheer for the underdog, Valmierai pienākas jo daudz čīrošanas. Ja viņi šodien norausies zeltu, es pilnībā varu iedomāties, ka pēc kāda laika filmai Sapņu komanda 1935 būs turpinājums Sapņu komanda 2016.

Otrkārt, priecē tas, ka Valmiera ir pašaudzēta komanda. Es gan neesmu kaut kāds bārdains pōzeris rūtainā kreklā, tomēr, redzot šiltīti "locally sourced", es atzinīgi māju ar galvu. Tur ir tikai viens ārzemnieks, un tas pats vārdā Miķelis un paņemts no Ventspils, kas viņu sezonas vidū izmeta uz ielas. Protams, pašu audzētā komanda krāšņiem ziediem sazēla tikai tad, kad viņu aplaistīja ar nekustamo īpašumu grupas Ordo naudiņu, kas lielā mērā nāk no uzturēšanās atļauju tirgošanas. Bet gan patriotisms, gan lokālpatriotisms vislielāko prieku sniedz tad, ja neiedziļinās sīkumos. Un ar "neiedziļināšanos sīkumos" es saprotu "neņem vērā acīmredzamas lietas".

Nu un visbeidzot -- ir jauki, ka ir zināmas pārmaiņas ierastajā VEF-Ventspils, Ventspils-VEF ciklā. Še, starp citu, vērtīgs padoms tiem, kas grib atkārtot Valmieras panākumus -- rādās, ka Latvijas basketbolā nav iespējams tikt finālā, ja tev komandas nosaukums nesākas ar V. Tātad Valkai/Valgai ir lieliskas izredzes, savukārt Liepājai vajadzētu apsvērt vai nu jauna sponsora piesaisti (varbūt ar Valpro var sarunāt, tas gan būtu smalki), vai pilsētas vārda maiņu uz Viepāju. Skan gan mazliet nepierasti, bet padomājiet, kas skan labāk -- "Liepājai ir iespēja tikt pie bronzas" vai "Viepāja cīnās par zeltu."

Vārdu sakot: nezinu, kā jūs, bet es šovakar braucu uz Valmieru. Un, es gan ceru, vakarā būs brangs iemesls svinēt!
link5 comments|post comment

Atejas jociņi tagad ir atejas aktīvisms [May. 30th, 2016|04:11 pm]
Jūs vispār esat pamanījuši, cik drausmīgi daudzās vietās ir viena tualete abiem dzimumiem (un, es pieņemu, visām dzimtēm)?! Nu labi, tādi liberastu perēkļi kā Kaņepe un, lai dievi mums žēlīgi, Čomskis -- par to nebūtu šaubu. Bet es šodien pavisam neuzkrītošā pusdienu ēstuvē biju nomazgāt rokas -- viendzimuma tualetē! Vispār ēstuvēs, šķiet, viendzimuma tualete ir norma, nevis izņēmums.

Manuprāt, mūsu nenogurstošajiem likumdevējiem še ir lieliska iespēja izpausties. Jāievieš prasība, ka visās iestādēs, kur ir tualete, jābūt divām tualetēm, katram dzimumam sava. Un nepieciešams uzraugs, kas novēro, vai cilvēki iet pareizajās tualetēs. Nepieciešamības gadījumā var pieprasīt uzrādīt pasi vai personas apliecību, kur norādīts dzimums. Vai, vēl labāk, pieprasīt, ka cilvēkiem, kas apmeklē tualeti, ir pienākums bez uzrauga uzaicinājuma uzrādīt pasi.

Radīsies darbavietas, gan uzraugiem, gan birokrātiem, kas uzraudzīs uzraugus. Tāpat Latvijas uzņēmēji noteikti grib vēl vienus birokrātiskus ierobežojumus, es skaidri zinu, ka viņi regulāri prasa valdībai "ak, kaut nu mums būtu vairāk prasību, šito anarhiju tak nevar vairs turēt!" Un, pats galvenais, latvju tauta nebūs paļāvusies žīdpidargenderjunkerķirzaksorosītu diktātam un saglabājusi savu dzīvesdziņu!

Es pat domāju, ka vajadzētu sākt vākt parakstus Manabalss.lv. Cik var!
link29 comments|post comment

Tautas medicīna [May. 25th, 2016|10:36 am]
Nekādi nesaprotu: kādēļ tiek tirgoti visādi līdzekļi pret aizcietējumiem, ja ir tik vienkāršs, pašsaprotams un viegli pieejams līdzeklis kā kafija?
link12 comments|post comment

Bet kā ar dēmokrātiju!!! [May. 20th, 2016|01:22 pm]
Eku šodienas must read: This is how fascism comes to America.

Ņemiet vērā, tas ir viedokļu raksts, tādēļ neizbēgami tur ir sarakstīts, ēēē, apstrīdams viedoklis. Bet viena lieta tur ir pateikta ļoti labi.

Ir cilvēki, kam ļoti patīk uzsvērt, ka dēmokrātija, tā nav visatļautība. Nav gan. Un tā nav visatļautība arī tad, ja vairākums cilvēku nobalso par visatļautību.

Ja no 100 cilvēkiem 51 nobalso, ka atlikušos 49 vajadzētu nomētāt ar akmeņiem, kaut kā neceļas roka to saukt par dēmokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu. Jo valstī dzīvo ne tikai tie, kas balso par, bet arī tie, kas balso pret. Ja valsts rūpējas tikai tiem, kas balso "par", tā dēmokrātija iznāk kā Korejas Tautas Dēmokrātiskajā Republikā.

Lūk, un šitā ir mūsdienu dēmokrātijas lielumlielā bēda. Aplam daudz savairojies visādu Gaismas Bruņinieku, kas uzskata, ka viņiem ir absolūta patiesība, savukārt tie, kas viņiem iebilst, ir ļaunuma iemiesojums. Un Miers un Laime iestāsies tikai tad, kad Gaismas Bruņinieki būs sakāvuši ļaunos. Smieklīgi tas, ka, spriežot pēc vēlēšanu rezultātiem, vienu un otru uzskatu pārstāvji ir diezgan līdzsvarā -- tātad nepietiks ar to, ka jāizkauj kādi desmit-piecpadsmit procenti nepareizi domājošo. Mūsdienu Gaismas Bruņiniekam pēc uzvaras vajadzēs pie vietas nolikt vismaz pusi.

Tas ir redzams abās polītiskā spektra pusēs, turklāt tik spēcīgi, ka brīžam pat īsti nav skaidrs, vai te tiešām ir runa par dažādiem polītiskajiem uzskatiem vai vienkārši viena un tā paša uzskata spoguļattēlu. Piemēram, gan liberāļi, gan konservātīvie runā par "elitēm", kas dzīvo uz "parastās tautas" sviedru un asiņu rēķina un metas par tās "parastās tautas" glābējiem un atbrīvotājiem (jo parastā tauta, viņi taču ir pārāk parasti, viņi paši sevi atbrīvot nespēs). Gan vieni, gan otri stāsta par Briesmīgiem Plāniem, kā ļaunie neatgriezeniski grib izmainīt pasauli. Gan vieniem, gan otriem patīk mālēties par daudzcietušiem upuŗiem. Tik vien tās starpības, ka abi ir pārliecināti, ka viņiem gauži nodara tie otri.

Un to pat nevar norakstīt uz Latvijas īpatnībām, tā notiek visur. Mēs te pie sevis gudrojam, nez, kā latvju tauta par sevi domātu, ja nebūtu pastāsta par 700 verdzības gadiem. Ha, nedomātu par 700 verdzības gadiem, domātu par 50 padomju verdzības gadiem. Vai, ja nebūtu 50 padomju verdzības gadu, vaidētu par 12 eiroverdzības gadiem. Par savu vaimanāšanu apspiedēju jūgā vaimanā pat Lielbritānija, kam nu tiešām nenāktos vaimanāt par kaut kādiem 700 verdzības gadiem. Mēs neesam ūnikāli; latvieši ir tāda vidusmēra Eiropas tautiņa, ne īpaši liela un ne īpaši maza, mūsu kompleksi ir arī viņu kompleksi.

Ir tāds apziņas tests -- parāda testējamajam spoguli un skatās, vai viņš atpazīs, ka spogulī ir viņš pats. Žagatas to testu noliek. Cilvēcei, rādās, kaut kā nesanāk.

Žēl, protams, šis nav tas laiks, kad viss ir superduper un tagad varētu padirsties savā starpā, lai nepaliek gaŗlaicīgi. Pietiek īstu problēmu, nav jāsagudro jaunas.

Bet, no otras puses, laikam jau nav jāuztraucas par to, ka no zemes virsas pazudīs saprātīgas dzīvības formas. Žagatām taču izmiršana nedraud.

PS Iztiksim bez komentāriņiem [ja gribat, varat šņukstēt piedurknītē par nedēmokrātisku piegājienu]. Tāpat varat pieturēt pārspriedumus "Lai nu kuŗš būtu runājis". Apzināties kaut kādas savas nepilnības un censties viņas labot -- tā nekādā ziņā nav peļama rakstura īpašība, it nekādi ne.

Vispār cibā regulāri mazliet pretīgi paliek, kā tad, kad tu sēdi krogā jautrā draudziņu lokā, pārrunājat lietas, -- un tad atpeld kaut kāds jēgu pārdzēris visgudrinieks, kas nosauc jūs visus par lohiem un beigās vēl izvemjas uz galda. Un nekomentējiet pie citiem ierakstiņiem, esiet tik laipni.

Viss, paldies.
link

I started a joke which started the whole world crying [May. 17th, 2016|02:24 pm]
Man te darbā visu laiku iet fōnā ziņas, jo in my line of work ziņas tik tiešām var izmantot un tās sniedz kaut kādu labumu, nevis tikai vairo rūgtumu par to, kā pasaulē viss notiek šķērsām un kā es nabadziņš nekā nevaru padarīt. Tā nu, piemēram, es ar vienu ausi gana cītīgi sekoju līdzi Breksita debatēm (kam ir ļoti skaidrs iespaids uz mārciņas svārstībām).

Šajā pasākumā mani ļoti priecē Deivids Kamerons. Viņš tik burvīgi iemieso visu britu augstlabdzimušo augstprātību, ka viņu pēc polītiskās karjēras beigām (kas, iespējams, nemaz nav tik tālu) vajadzētu ievietot vakuumā un nolikt blakus tiem metāla stieņiem, kas ir tieši jardu gaŗi, un svaru bumbām, kas sveŗ akurāt vienu mārciņu. Jo, raugi, patlaban Deivids ļoti cītīgi stāsta, kādas drausmas sekas būšot tam, ja UK izstāšoties no ES, cik tas esot bīstami un kā tas ietekmēs ļaudis vēl gadu desmitiem. Ir jau viņam taisnība, bet grūti neuzdot vienu pašsaprotamu jautājumu -- ja jau tas ir tik bīstami, tad, Deivid, kamdēļ, nu kamdēļ tu pats ņēmi un ierosināji to referendumu?!

Es saprotu, Deividam gribas būt dēmokrātiskam. Guess what, Deivid: "dēmokrātiski pieņemts lēmums" nozīmē tikai un vienīgi to, ka lielākā daļa no tiem, kas par to balsojuši, pateikuši "Yay". Dēmokrātisks lēmumu pieņemšanas process pats par sevi it nekādi negarantē, ka tas būs lielisks, rūpīgi pārdomāts un vispār labākais iespējamais lēmums, par kuŗu visi būs sajūsmā. Vēl vairāk, sociālo tīklu, realitātes šovu un piecu sekunžu ilga attention span laikmetā ir diezgan pamatotas aizdomas par cilvēku spēju pieņemt pārdomātus un izsvērtus ilgtermiņa lēmumus.

Pēc paša Deivida iebildumiem sanāk, ka viņš ir ierosinājis uzrīkot referendumu apmēram par tēmu "mums te dzīvokļa biedrs ne tādas tapetes izlīmējis, kā būtu, ja mēs nodedzinātu māju, that'll show them!" Protama lieta, kādos deviņdesmit deviņos gadījumos šādi priekšlikumi aprobežojas ar kopīgu piedzeršanos, un otrā rītā atliek nokopt dzīŗu pēdas, nevis krāsmatas. Bet simtajā gadījumā savācas vēlētāju, es nebīstos šī vārda, kvorums, kas jūtu uzplūdā sagrābj mietus un nobalso par parādīšanu viņiem. Un šādos brīžos tam, kas ierosināja "Vai jūs gribat parādīt viņiem?", neklājas pārbiedētam skraidīt apkārt un brēkt -- "Jūs ko, es taču gaidīju, ka jūs teiksit nē!"
link12 comments|post comment

Ikdienišķais naids [May. 12th, 2016|10:13 am]
Vārdos (vismaz pieklājīgos) nevar izteikt, kā mani tracina, ja latviešu valodā vārdu "pieredze" lieto nozīmē "viens atsevišķs pārdzīvojums, piedzīvojums". Kas tik tagad nav "jaunas" un "uzlabotas" pieredzes -- iepirkšanās, protams. Pakalpojuma saņemšanas. Mājaslapas lietošanas. Lai kā es nīstu Rīgas Satiksmi, tomēr jānovērtē tas, ka viņu sauklis ir "Vairāk patīkamu braucienu!", nevis "Patīkamāku braukšanas pieredzi!" Lūk, šī ir neparasta iespēja kaut ko mācīties no Rīgas Satiksmes -- nav jāsaka "iepirkšanās pieredze", pilnībā pietiek ar "iepirkšanās". Neviens jūs nepārpratīs.

Latviešu valodā pieredzi uzkrāj ilgākā laikā. Tas nav viens notikums -- tie ir daudzi un dažādi notikumi, kas tev nosēžas atmiņā un, cerams, kaut kā veido tavu pasaules uzskatu (ja, protams, tev tāds ir). "Alus dzeršanas pieredze" ir viss alus, ko tu esi izdzēris mūža gaitā (lai gan kāpēc tu par to runātu?), nevis šitas te neparasti vieglais un glāsmainais alus, kas pa tavu barības vadu noslīd dziedādams. "Uzlabota braukšanas pieredze" ir anglosakšu mērkaķinga specu izgudrojums, turklāt arī angļu valodā šis izgudrojums izskatās diezgan ķēmīgi un jebko uzreiz pataisa par reklāmas tekstu.

Atstāsim pieredzi tur, kur tai jābūt: pārspriedumos par to, kas tik ar mums nav noticis, un amurikāņu reklāmas tekstos. Bet, dievu dēļ, vismaz šitādu kroplību savā valodā neievazāsim.
link31 comments|post comment

Jū! Es! Ei! Jū! Es! Ei! [May. 11th, 2016|03:19 pm]
Sadaļā "Ko ziņās tev nestāsta" šodien tāds jauks atgadījumiņš. Ir tāds beļģu uzņēmums AB InBev, kam Amerikā pieder zīmols Budweiser. Ar šo zīmolu tirgo gāzētu dzērienu ar alkohola garšu. Un uzņēmums uz vasaru pārdēvējis zīmolu kā? America, lūk, kā.

Bet mēs šodien jūtamies dāsni un no šī fakta neatvasināsim nekādus spriedumus par šī zīmola lielisko atbilstību Vidusmēra Amurikāņa gaumei. Tā vietā mēs lepni sev papliķēsim pa plecu un norādīsim -- ha, beļģu ražota Amerika, tad nu ar. Mēs tādas lietas darījām, pirms tas bija stilīgi -- mums dāņu uzņēmums jau nez cik gadus brūvē Latvijas Sevišķo!
link11 comments|post comment

За Родину! За Кончиту! [May. 11th, 2016|09:37 am]
Nekādi nesaprotu -- kāpēc Krievija šitā iespringst uz Eirovīziju? Pats nosaukums taču saka priekšā -- Gejrovīzija, vai pareizticīgo tradīciju sargātājai šitādās lietās jāpiedalās?! Un uz ko viņi grasās atstāt labu iespaidu -- visiem taču zināms, ka Eirovīziju skatās tikai visādi pagrimteņi. Jūs varat iedomāties tādu Ģedu Vojevalu, kas atnāk no 9. maija parādes viss tāds fašismu uzvarējis -- un sāk skatīties Eirovīziju? Nē taču.

Maijs tak ir tādām varenām uzvarām pārbārstīts -- hokejs, ģedi, mūsu Kungs un Pestītājs nāvi uzvarējis, strādnieki kapitāla jūgu uzvarējuši. Vai tad tiešām šādiem vareniem sasniegumiem var likt blakus Eirovīziju?! Vectēvi uzvarēja fašismu, mazdēli zaudēja bārdainai sievietei, nu nopietni.
link3 comments|post comment

Mēs esam atpakaļ [May. 9th, 2016|11:57 am]
Valmierā vakar bija koncertzāles "Valmiera" atklāšana, kas vispār ir dziļi zimbolisks pasākums.

Koncertzāle ierīkota Vecpuišu parka paviljonā, ko jūs droši vien nebūsit ievērojuši (ja vien neesat kādu ilgāku laiku dzīvojuši Valmierā, tad noteikti būsit ievērojuši), jo viņš, no Rīgas ielas puses skatoties, pazūd aiz kokiem un kino "Gaisma". Tas ir labi, jo ilgu laiku tas bija diezgan skumjš skats -- tur nekas nenotika, un pirms dažiem gadiem viņš pat ņēma un izdega. Bet, kā nojaušat no paziņojuma, ka atvērusies koncertzāle -- parka paviljons ir spējis [izvelkam nodrāzto metaforu vācelīti] augšāmcelties no krāsmatām.

Vispār Valmiera kopš sākta gala ir bijusi un joprojām ir dziļi praktiska pilsēta, un to nav iespējams nepamanīt. Braucot no Rīgas puses, Valmierā vispirms redz autobusu parku, televīzijas torni (mazliet smieklīgā kārtā tornis uzbūvēts parozā, nevis kalna galā, tāpēc viņu no Rīgas puses nemaz tik ātri pamanīt nevar), vairumtirdzniecības bāzi, kapus un piena kombinātu. Iespaids rodas spēcīgs un neizdzēšams -- Valmiera šķiet kā vieta, kur strādāt, pirkt un nomirt. Par laimi, pirmais iespaids ir mānīgs.

Un tas nekas, ka, braucot tālāk, iespaids tikai un vienīgi apstiprinās. Ja braucat ar autobusu līdz autoostai, tad, pirmkārt, tā nedariet (ja vien jums kaut kas nav darāms Pārgaujā, bet kas jums tur būtu darāms?!) Un, otrkārt, aši vien pamanīsit, ka Valmieras centrā uzkrītošākā celtne ir postpadomju brutālisma stilā ieturēts tirdzniecības centrs ar nepelnīti saulainu nosaukumu "Valleta" (es būtu viņu nosaucis par "Val*mārtu") un logo, kas izskatās pēc sūda, turklāt pavisam burtiski. (Vispār ir atzīstami, ka, neizbraucot no Latvijas, var tikt gan līdz Maltai, gan Valletai.) Centrs apraujas līdz ar Gaujmalu. It kā no "Valletas" līdz Pārgaujai ir tuvāk, nekā, teiksim, no Brīvības pieminekļa līdz Doma laukumam -- bet Pārgauja ir Pārgauja, tā vairs nav centrs, tas ir dievu aizmirsts kakts, kur nekas nenotiek, nekad nav noticis un nekad nenotiks. Nu labi, tur ir Vidzemes augstskola, kas ievākusies bijušajā ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcas ēdnīcā, savulaik mīļi dēvētu par Pelēko vārnu. Bet uzreiz blakus Vidzemes augstskolai ir attiecīgā ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīca, kas ražo arī benzīna kannas -- izcils salikums, vai nav tiesa?

Turklāt tā ir strādājoša rūpnīca, kannas joprojām metina tieši blakus Vidzemes augstskolai un tā nav pārcelta kaut kur uz nomali (jo Pārgauja jau arī ir nomale, tas nekas, ka pārsimts metru attālumā no centra) un tās ēkas nav ģentrificētas par dzīves un iepirkšanās centru "Uguns fabrika" ar šikiem dzīvokļiem un hipsteŗkafē "Liesmas spēks", kur pārdod tikai pārlieku dārgu kafiju un būlciņas. Valmierā vispār nav tādu hipsteŗkafē. Ir gan bijuši vairāki mēģinājumi tādas uztaisīt, bet tie gana ātri ir izgāzušies. Jo pasakiet jūs man -- vai kāds prātīgs cilvēks ies uz kafejnīcu tāpat vien, dīki pasēdēt un padzert kafiju?! Protams, ka nē. Tādēļ visās Valmieras kafejnīcās, varat būt droši, var vai nu pielikt, vai pieliet seju -- un bieži abus divus.

Blakus autoostai, starp citu, ir tas, ko varētu nodēvēt par Valmieras vecpilsētu -- bet tāpēc, ka viņa ir Pārgaujā, viņa par tādu atzīta netiek un tā vietā par vecpilsētu pasludināts neliels pleķītis aiz baznīcas. Te mēs nevilšus nonākam pie būtiskas Valmieras īpatnības -- kādēļ, nu, kādēļ Valmierā vecpilsēta ir tik vien kā strēķītis koka māju Pārgaujā? Es pieņemu, jūs nojaušat atbildi, bet es visviens pateikšu -- protams, tādēļ, ka pirms 2. pasaules kaŗa Valmiera bija vesela kaudze ar koka mājām un kaŗā, kā jau vispār diezgan daudzas Latvijas koka pilsētas, viņa ņēma un nodega. Pēckaŗa Valmieras bildes lieliski atskurbina, ja sanācis pārklausīties pastāstus par "kaŗa varoņiem" un "labajiem laikiem, kad Latvijā bija kārtība" -- viss pilsētas centrs ir tukšs, un tur stāv tikai dažas vientuļas ēkas. Mēs gan esam pieraduši skatīt postapokaliptiskas ainas zinātniskajā fantastikā, bet, protams, daudz biezākā slānī viņas meklējamas pagātnē.

Un še parādās Valmieras labākā īpašība -- kad viņai notiek kas gauži, viņa ne tikai spēj piecelties un iet uz priekšu, bet arī aiziet tālāk, nekā pirms tam bijusi. Brīžam gan tas izpaužas pārspīlēti -- tā kā Valmierā ir gauži maz vēsturiskā konteksta, valmierieši ir pieraduši nerēķināties ar vēsturi un ar vieglu roku atmet arī to, kas viņiem ir (es joprojām nespēju piedod to, ka brīnumjauko Valmieras autoostu tā vienkārši ņēma un noplēsa, mirlas). Bet kopumā tā ir atzīstama iezīme. Pirms kaŗa Valmiera gan bija visnotaļ liela pilsēta, bet tieši pēc kaŗa viņa sabūvēja visas savas rūpnīcas, fabrīkas un kombinātus. Turklāt Valmieras rūpniecība atzīstami veiksmīgi pārdzīvoja pāreju uz brīvo tirgu. Es domāju gan, ja Valmiera gana veiksmīgi pārdzīvoja nodegšanu, tad valsts iekārtas maiņa salīdzinot šķiet vien maznozīmīgs sīkums.

Valmiera ir pieradusi, ka viņai jācenšas vairāk par citiem. Tas atstāj neizdzēšamas pēdas -- Valmieras praktiskums brīžam ir nomācošs, lai gan jāpiebilst, ka to lielā mērā līdzsvaro tāda nepraktiska ārišķība kā teātris. Tāpat Valmiera bieži pārcenšas ar tiltu dedzināšanu un jaunās dzīves būvēšanu, pārāk reti aizdomājoties, vai kaut kas nebūtu saglabājams no vecās. Lūk, arī jaunajā Valmieras koncertzālē no vēsturiskā interjera ir tik vien kā kāpnes uz otro stāvu, viss pārējais izbūvēts no jauna (lai gan taisnības labad jāpiebilst, ka visa vēsture tur bija noplēsta un nodegusi jau sen). Bet arī jaunais ir ievērības cienīgs -- turklāt priecē tas, ka tā ir koncertzāle, vēl viena nepraktiska ārišķība.

Tā ka Valmierai viss būs kārtībā un, ja mēs ļausim valmieriešiem bīdīt lietas ne tikai Valmierā, bet arī visā Dievzemītē -- viņi sabīdīs godam [šis nav uztveŗams kā atbalsts Māŗa Kučinska valdībai -- red. piez.] It īpaši tad, ja tiem valmieriešiem šad tad uzšaus pa pirkstiem, kad viņi paliks pārāk praktiski.
link7 comments|post comment

Vectēvi kaŗoja [May. 9th, 2016|09:21 am]
Nu, un apsveicu ar vienu no marta-maija Svētku Sezonas spožākajiem svētkiem! Es te, protams, neko nesaku, bet es ceru gan, ka Latvijas hokeja izlase apzinās, kas viņai šodien jāizdara.
link6 comments|post comment

Svētki nebeidzas [May. 4th, 2016|04:10 pm]
Ak jā, un apsveicu visus ķirzakcilvēku pakalpiņus 4. maija režīma svētku dienā!
link3 comments|post comment

Es taču teicu [May. 4th, 2016|01:01 pm]
Man ļoti patika Trampa paziņojums, ka Hilarija nebūs laba prezidente. Iespējams, tomēr pat Tramps atzīst -- viņa būs prezidente.
link4 comments|post comment

Kā vispār kaut ko tādu var iedomāties [May. 4th, 2016|10:33 am]
Starp citu, ja mēs te par ekonomikas gala pareģojumiem. Kā varbūt zināt, bet noteikti nebūsit pamanījuši, visādas centrālās bankas jau labu laiku atspērušās drukā naudu, tas ir, dod viņu visiem, kas grib un var paprasīt. Atslēgas vārds še ir "var" -- jūs, piemēram, nevarat. Kā mācīja mūsu Kungs un Pestītājs, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.

Doma ir tāda, ka naudas drukāšana cels inflāciju, bet, protams, viņa kā neceļas, tā neceļas. Tāpēc daži asprāši sāk rotaļāties ar ideju, ko savulaik kā tādu prāta eksperimentu uztaisīja Miltons Frīdmans: helikopteru nauda. Eksperiments tāds: iedomājieties, ka atlido helikopters un izbārsta naudu no debesīm. Ļaudis viņu uzreiz savāc un, būdami pārliecināti, ka otrreiz nauda no debesīm vairs nekritīs, ņemas tērēt savu jauniegūto naudiņu. Pamanījāt atšķirību no naudas drukāšanas? Šajā gadījumā naudu dod visiem, kas grib -- atkrīt tas noteikums "var paprasīt".

Tas ir ļoti interesanti, jo naudas drukāšanai ir viena ļoti savdabīga īpatnība. Proti: centrālās bankas naudu drukā laikā, kad valstu valdības atkal stāsta par taupības pasākumiem un to, kā mēs nevaram atļauties to, to un vēl šito, jo -- nav naudas. Naudu drukā, un naudas nav.

Še nav gluži runa par to, ka kreisā roka nezina, ko labā dara. Centrālās bankas ir no valdībām neatkarīgas institūcijas, tāpēc ir iespējams šis burvju mākslinieku triks "nauda ir, un naudas nav". Kam ir un kam nav, vai ne. Lūk, piemēram, ECB par sadrukāto naudu tagad ņemas uzpirkt vērtspapīrus, bet ne primārajā tirgū. Tas ir, viņa valstu vērtspapīrus nepērk no valstīm -- viņa tos pērk no iestādēm, kam ir vērtspapīri. Ja jūs esat pietiekami bagāts, lai jums būtu kāds žūksnītis vērspapīru -- ECB viņus uzpirks tik cītīgi, ka viņiem droši vien celsies cena. Ja neesat -- nu, tad arī neesat.

Tālāk ir grūti turpināt, neizklausoties pēc sociālista (bet man par dzīvi sociālismā ir tik sliktas atmiņas, ka atpakaļ negribas), tomēr es pacentīšos. Pasaules problēma nav tā, ka viņā nebūtu naudas. Naudas ir pietiekami, lai neteiktu, ka daudz. Problēma nav arī tā, ka dažiem cilvēkiem šīs naudas ir ļoti daudz. Nu lai tak ir, man nav žēl. Problēma ir tā, ka šiem dažiem cilvēkiem ir paradums savu naudu sabāzt zeķē vai Londonas nekustamajos īpašumos, un rezultātā attiecīgā nauda (vai nekustamie īpašumi) vairs nav apgrozībā. (Starp citu, ja esat saskatījušies Big Short, jūtaties sirdī droši un paši gribat kaut ko šortot -- jūs varat uzlikt naudiņu uz to, ka krieviem piederošo luksusīpašumu tirgus ies uz leju. Jūrmala, piemēram. Just saying.)

Un tas ir ļoti svarīgi, jo no naudas (un mazākā mērā arī no citiem aktīviem) labums ir tikai tad, ja tā tiek laista apgrozībā. Tas, starp citu, ir viens no iemesliem, kāpēc centrālās bankas tik ļoti iespringst uz inflācijas celšanu -- ja nauda nepaliek nevērtīgāka, nav nekāda pamudinājuma viņu tērēt. To, kāpēc tas ir tik ļoti svarīgi, viegli saprast, apskatoties uz tiem Londonas nekustamajiem īpašumiem. No vienas puses, teikt, ka Londonā trūkst īres dzīvokļu, būtu ļoti maigi. No otras puses, Londonā mājas stāv tukšas. Atpazīstat Leitmotiv? Dzīvokļi ir, un dzīvokļu nav -- gluži kā nauda ir, un naudas nav.

Naudas drukāšana un vērtspapīru uzpirkšana problēmu nav atrisinājusi -- inflācija joprojām ir ļoti zema. Nekas pārsteidzošs tas nav: sadrukātā nauda nonāk pie tiem, kam nauda jau ir, un viņi uzreiz nemetīsies viņu tērēt. Tāpēc humoru mīlošāki ļaudis no aizmirstības izvilkuši jēdzienu "helikopteru nauda" un ielikuši savā joku vācelītē.

Uzreiz piebildīsim, ka tā joprojām ir tīri teorētiska varbūtība, ko pasviest kā elegantu joku šampanieša un ikru maizīšu ballītēs. Bet ar šādiem jokiem ir līdzīgi kā ar ilglaicīgu pāri, kas pamanījuši, ka viņiem vairs īsti nestāv vienam uz otru, un sāk jokot, tad jau mums jāsāk salaist ar citiem. It kā joks, bet doma gaisā ir palaista, prātā iesēdusies un kļūst arvien pieņemamāka. Galu galā, padarīšana par joku ir viens no labākajiem veidiem, kā pieņemt nepieņemamo.

Bet nevar nepamanīt, ka helikopteru naudai ir priekšrocības, vismaz salīdzinot ar naudas drukāšanu. Pirmkārt un galvenokārt -- ir daudz lielāka iespēja, ka tā cels inflāciju un atkal padarīs naudu mazāk vērtīgu. Bet nevajag novērtēt par zemu arī to iespaidu, kādu tā atstās uz vienkāršajiem ļaudīm, kas to helikopteru naudu uzlasīs. Iedomājieties, bezmaksas nauda! Bezmaksas nauda, tāpat vien, tāpēc, ka jūs te esat, še, ņemiet, kamēr dod. Būs, protams, cilvēki, kas ņurdēs, sasodīts, visādi salašņas saņem bezmaksas naudu (galvenokārt tie, kam jau ir gana daudz naudas) -- bet lielākā daļa (galvenokārt tie, kas ir salašņas) būs visnotaļ sajūsmināti. Varbūt pat -- ak jele -- tādā veidā pamazām varēs cilvēkus pieradināt pie domas, ka valsts varētu visiem katru mēnesi izsniegt naudu tāpat vien (arī šis joks arvien biežāk parādās visādos joku plēsēju priekšnesumos).

Visbeidzot, cilvēkiem vairs nevajadzēs mocīties ar to monetāro kōanu -- kā var nebūt naudas, ja viņu tā drukā. Ir gan iespējams, ka mazāk cilvēku tiks pie apskaidrības. Toties viņi tiks pie bezmaksas naudas, un tas arī nav slikti.
link4 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]