We are not amused. [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Guli arī tu, mans mazais draudziņ [Oct. 20th, 2017|12:13 am]
Nesaprotu, kādēļ Laima, Kārta un Dēkla man izlēma tik dāsni apdāvināt, bet fakts. Mana puskurlā kaimiņiene, kas agrāk naktīs pilnā skaļumā skatījās krievu tolkšovus tieši aiz sienas, nolēmusi atsvaidzināt dzīvokli un pārvietot televizoru uz citu istabu. Un krievu tolkšovi ir kā feisbuka diskusija par aktuālu tēmu: visi par kaut ko ir līdz sirds dziļumiem aizvainoti un mēģina viens otru pārkliegt (saki nu vēl, ka Krievijā nav viedokļu dažādības.) Man ir pasliktinājušās zināšanas par to, kas ir aktuāls krievu mediju telpā (agrāk varēja diezgan labi saklausīt vadmotīvus), toties būtiski uzlabojies miegs.

Arlabunakti.
link2 comments|post comment

Pasaules vēsmas arī pie mums [Oct. 17th, 2017|12:09 pm]
Skatos laika ziņas un neticu savām acīm. To, ka tropiskā vētra Ofēlija aizvilkusi līdz Īrijai – nē, es atkārtošu, Tropiskā. Vētra. Īrijā., – to es puslīdz esmu pieņēmis. Neesmu meteorologs, tāpēc nezinu, vai tas tā normāli, ka Īrijā plosās tropiskās vētras, bet lai nu būtu.

Bet tagad man stāsta, ka dienas otrajā pusē tropiskās vētras paliekas drusciņ aizķers arī mūs. Es vēlreiz atkārtošu. Tropiskā. Vētra. Pie mums. Kaut vai paliekas, bet tomēr. Tropiskā. Vētra. Es te tā padomāju – lūk, iziešu es laukā no darba vakarā, būs vējš, taču nevis vienkārši vējš, bet vāras atblāzmas no tā, ko līdz šim esmu pieradis redzēt tikai pa TV. Nezinu, kā jums, bet man šis fakts drusciņ norauj jumtu (no pun intended).

Zināmu savu dzīves daļu esmu pavadījis aiz dzelzs priekškara, tāpēc joprojām šad tad uznāk sajūsma par tēmu "pie mums ir tāpat kā pie viņiem". Beidzamā laikā gan ir otrādi; arvien biežāk sanāk noskatīties uz to, kā pie viņiem ir uz mata tāpat kā pie mums, bet summa jau nemainās no saskaitāmo kārtības. Tāpat esmu puslīdz apradis ar domu, ka tās versijas, kas pie mums, ir vārgākas, mazākas un ar palmu taukiem. Bet tomēr. Tropiskā vētra. Padomājiet par to.
link17 comments|post comment

Magic America [Oct. 17th, 2017|10:45 am]
Kā zināms, ASV ir īsināts no vārdiem daudzskaitlī, bet nez kāpēc šķiet, ka attiecīgo īsinājumu daudzskaitlī lieto tikai kaut kādi gramatikas nacisti. Tādēļ kļuva interesanti: un kā jūs sakāt?

Poll #21087 Amerika/Amerikas
Open to: All, results viewable to: All

Kas ir tā valsts viņpus okeānam?

View Answers

Tā ASV
34 (65.4%)

Tās ASV
18 (34.6%)

link21 comments|post comment

Nepopulārie viedokļi II [Oct. 6th, 2017|11:00 am]
Man ļoti patīk trīsdimensiju kino. Tā, ka mīlu no visas sirds un dvēsles. Acis nesāp, galva nereibst, vemt negribas un nešķiet kā kaut kāds dārgs mārketinga triks; nē, ātri vien pie visa pierod un viss izskatās tā, kā vajadzētu. Ļoti ceru, ka kādreiz plakanais kino būs tāds pats nišas produkts kā tagad melnbaltais.

Visizcilākā trīsdimensiju filma, kādu esmu redzējis, bija Korelaina; man pat šķiet, ka īsti nebūtu jēgas viņu skatīties plakanu, jo tur 3D ir neatņemama stāsta sastāvdaļa. Bet uz Bleidraneru arī aiziešu, un galvenokārt tāpēc, ka 3D. Es ļoti cienu Kā Diku un sākotnējo Bleidraneru, tāpēc negribēju iet uz sīkvelu. Bet, ja 3D, tad jāaiziet.
link4 comments|post comment

Harsh shit [Oct. 4th, 2017|06:12 pm]
Briti tomēr var būt tādi dirsas: https://www.bloomberg.com/news/articles/2017-10-04/may-s-crucial-speech-turns-into-disaster-with-protest-and-cough

Vienlaikus tas, protams, parāda, ka briti var būt arī ļoti jauki.
link4 comments|post comment

Kāds vārds par mums pret viņiem [Oct. 4th, 2017|10:56 am]
Kā tas nākas, ka cibas rezidentie vēmēji palaida gaŗām šo aizraujošo pastāstu? Starp citu, ievērojiet, Failing New York Times, braindead liberastu perēklis, publicē rakstu, kas kritizē braindead liberastus. Hmmm.

Doma ir tāda: vienā jaukā liberālā koledžā ir tāda skaista tradīcija "Diena bez melnajiem". Tas nav tā, kā izklausās: melnie vienkārši brīvprātīgi neierodas, lai parādītu -- redziet, kāds ir mūsu ieguldījums koledžas dzīvē, padomājiet, cik skarbi būtu bez mums. Manuprāt, tiešām jauka tradīcija, ir, par ko padomāt, un viss ir brīnišķīgi tikmēr, kamēr piedalīšanās vai nepiedalīšanās ir brīvprātīga.

Šogad sadomāja citādi: davai uztaisām dienu bez baltajiem. Manuprāt, arī jauka doma, atkal, ja piedalīšanās ir brīvprātīga. Viens profesors iebilda, viņam šķita, ka tas nav brīvprātīgi un, ja viņš tajā dienā ieradīsies ūniversitātē, viņu pasludinās par rasistu. Un ko domā? Ar to vien pietika, lai studenti viņu pasludinātu par rasistu -- un ne tikai pasludinātu par rasistu, bet pieprasītu atkāpšanos, rīkotu demonstrācijas un vispār uzvestos diezgan batšit kreizī.

It kā nekas tāds, protams. Tā vispār ir mūsdienu raksturīgākā iezīme, ka lietas paliek arvien ekstrēmākas; viesuļvētras spēcīgākas, karstuma viļņi karstāki, lietus ilgāks un dažādu pušu protesti arvien vājprātīgāki. Necik tālu nav jāmeklē ļoti vājprātīgi video ar pretējās puses pārstāvjiem, tā nav tikai kaut kāda leftardu izprieca. Bet nu c'mon, liberālie draudziņi, we can do better than that.

Liberālisma spēks ir tieši tajā, ka tas iestājas par indivīda brīvībām. Tas nav un nedrīkst būt autoritārisms vai totālitārisms ar mazliet citādiem saukļiem; cilvēkiem ir jāļauj domāt, ko viņi grib, un izteikt savas domas, pat ja tu tām nepiekrīti. Nedrīkst tā, ka mēs esam par dažādiem viedokļiem, ja vien tie sakrīt ar mūsējiem. Jābūt tā, ka mēs esam par dažādiem viedokļiem, ja vien šo dažādo viedokļu piekritēji pieļauj arī citu viedokļu pastāvēšanu.

Šķiet, ka arī ar liberāļiem notiek tas, kas jau nez cik reizes novērots daudzās grupās. Kaut kāda mazākumgrupiņa sāk organizēties, jo viņai nepatīk, kā vairākums pret viņu izturas. Droši vien viņiem šķiet, ka vairākums neļauj viņiem izpausties tieši tā, kā viņi gribētu. Un tad viņi ir pilnīgā sajūsmā par savu grupiņu -- hell yes, mēs nu gan tā nekad, mēs uzbūvēsim paši savu kopienu, kur būs laime, brālība, māsība un vienlīdzība. Sākumā, iespējams, tā arī ir. Pēc kāda laika kopiena nostiprinās, iegūst kaut kādu ietekmi, izveido kaut kādu struktūru -- un skat, tieši viņiem uzrodas vēlme brukt virsū tiem, kas viņu grupās ir mazākums.

Ievērojiet, kur tas protests notika: liberālā koledžā. Jūs to noteikti saprotat, bet es tāpat atkārtošos: nevajag gānīt akās, no kuŗām paši dzeŗat. Vienkārši nevajag. Tas nenozīmē, ka jums kaut kā jājūtas drausmīgi pateicīgiem tai akai vai jūs nedrīkstat kritizēt, ka akai vajadzētu to, to un vēl to. Bet nevajag viņu bērt ciet pavisam praktisku apsvērumu dēļ: nebūs akas. Pilna pasaule ir pilna ar vietām, kur drīkst pastāvēt tikai viens vienīgs viedoklis, un tur līdz šādiem protestiem lietas nemaz nenonāktu. Ja cīņā pret rasismu slēdz šādas liberālas koledžas, kas atliek? Ja pārāk sakož roku, kas baro, var gadīties, ka paliek tikai zābaki, kas speŗ.

Ir forši, ka mēs varam runāt par visvisādām lietām un mūsu viedokļus neapspiež totālitārās varas iestādes. Pats fakts, ka mēs to varam darīt, skaidri apliecina, ka tās varas iestādes nav totālitāras. Bet, ja mēs ļoti uzstājam, ka viņas tomēr ir totālitāras (citādi varbūt tas tik glauni neierakstās mūsu stāstā par labajiem pret sliktajiem, kas ir diezgan absurds uzstādījums, bet par to citreiz), tad ir pilnībā iespējams, ka viņas izdomā -- nu i sūdu, ja mēs esam totālitāristi, mēs tā arī varam uzvesties. Atkal, es nesaku, ka mums jābūt kaut kā drausmīgi pateicīgiem un mēs nekā nedrīkstam iebilst. Vienkārši aizdomājieties par alternātīvām.

Protams, pasaulē lietas notiek, kā viņas notiek. Taču vismaz savās dzīvespriecīgo liberastu kopiņās mēs tomēr varētu pieturēties pie tā, ka drīkst pastāvēt dažādi viedokļi un ka neviens automātiski nekļūst par fašistu, rasistu un vēl ko, ja atļaujas kaut kam nepiekrist.

Stāstam, starp citu, ir laimīgas beigas: profesoram nesen pietiesāja gaziļjonu naudiņu, kas laikam nav tā sliktākā samaksa par zaudētu ticību cilvēcei. Lai gan diez vai tās ir beigas.
link24 comments|post comment

Sūda gaišreģis, bļe [Oct. 3rd, 2017|10:26 am]
HA!!! Atcerietaties manus vakardienas prognozes par eiro? Nokrita gan, varbūt ne nogāzās, bet nokrita, gluži, kā biju teicis. Un vienas dienas ietvaros, gluži kā biju teicis, tagad atkal iet atpakaļ. Un īpaši cītīgi pret JPY, nu, jūs saprotat, gluži kā... Un Amurikā arī diskurss pēc šaušanas -- kad atklājās, ka šāvējam ir "normāls amurikāņu" vārds -- iegāja tajās paredzamajās sliedēs, atkal, gluži kā. Še mums ir darīšana ar mentally disturbed person, un šis nav īstais brīdis, kad apspriest ieroču aprites noteikumus. Kā viens asprātis tviterī teica, un to saka nācija, kas aizliedza ienest lidmašīnās zobupastu.

Protams, tikpat paredzams ir tas, ka tad, ja būtu šāvis Džamals ar Sīrijas pasi kabatā, pirmie bumbvedēji tagad jau lidotu Sīrijas virzienā. Bet, kā saka, ne visi musulmaņi ir teroristi, taču visi teroristi ir musulmaņi. Es piekrītu, tā ir -- un zināt, kāpēc? Ja šauj nemusulmanis, tad tas nav terorisms. Vienkārši nav. Un nevienu galīgi neinteresē, cik cilvēku Amurikā nošauj musulmaņi un cik nemusulmaņi. Ja tas nav musulmanis, tad tas nav terorisms. Nothing to see here, moving on.
link23 comments|post comment

On a lighter note [Oct. 2nd, 2017|12:58 pm]
Starp citu, eiro tūliņ, tūliņ gāzīsies. Satricinājumi valstī, kam ir pieredze ar pilsoņkaŗiem, cilvēkus padara nervozus.

UPD: Varbūt arī nē, jo eiro jākrīt pret kaut ko, un parasti tas ir pret dolāru. Un, kamēr mēs te par Kataloniju, tikmēr Lasvegasā viens čalis ar automātu nošāvis vismaz 50 cilvēkus (un skaitlis droši vien ies uz augšu). Viņam gan vārdā nav Abduls vai Muhameds, tātad tas nav tāds terora akts, par kuŗu Amerika kritīs sašutumā un meklēs, kam uzbrukt. Bet nu jā, tas tagad ir ziņas, nevis Katalonija.
link42 comments|post comment

Doubling down [Oct. 2nd, 2017|10:17 am]
OK, es, protams, vakar sacepos un pārspīlēju. Varu paskaidrot, kāpēc. Vienkārši išūzs uztrāpīja pa nervu, un katram taču ir kaut kādas vārgās vietas. Mana ir, lūk, šāda.

Mani līdz sirds dziļumiem tracina visādu nokrāsu progresīvo liberāļu vidū tik ļoti bieži sastopamais absolūtais relatīvisms. Ja tas arī ir oksimorons, tad tā tas ir domāts: palīdz atspoguļot šāda uzskata oksimoronisko dabu. Proti: tie paši cilvēki, kas stāv un krīt par kādu noteiktu principu vienā noteiktā gadījumā (un, manuprāt, pilnīgi pareizi dara), pēkšņi kļūst tik vaļīgi, tik pielaidīgi, ja šis pats princips parādās kādā citā gadījumā. Taču šāds relatīvisms tiek uztverts kā absolūti vienīgā morāli atbalstāmā pozīcija.

Protams, tas princips netiek atmests tāpat vien. Ir paskaidrojumi, ka šeit mēs nevaram runāt par vienu un to pašu, nedrīkst vilkt paralēles, kā var vispār salīdzināt nesalīdzināmas lietas. O, diezgan vienkārši var salīdzināt, viņas nemaz nav tik tālas.

Piemēri galīgi tālu nav jāmeklē. Viņi gan ir nez cik reizes apzelēti un uzreiz raisa tādu knee-jerk reakciju. Bet pacentīsimies tomēr.

Tātad: mani nebeidz izbrīnīt, cik dzīvespriecīgi tie paši cilvēki, kas (pilnīgi pareizi, atkārtošos) iestājas par sieviešu tiesībām savās mājās, atbalsta režīmus, reliģijas un pasaules uzskatus, kuŗu izpratne par sieviešu tiesībām ir apmēram "sievietēm ir tiesības turēt muti, sēdēt mājās un dzemdēt bērnus". Es jau reiz brīnījos par Čomska atbalstu Hamas. Parasti šeit aizbildinās ar relatīvismu, varbūt pieķeŗot klāt white guilt: sak, ir koloniāli un pat rasistiski domāt, ka mūsu pasaules uzskats der pilnīgi visiem, tie cilvēki grib dzīvot tā, kādas mums tiesības kaut ko iebilst. Ziniet, nea. Rasisms ir domāt, ka mēs, baltie eiropieši, esam tādi advancēti ļautiņi, kam patīk cilvēktiesības, bet tie tur ir mežoņi, kas citādi pat nespēj padzīvot un katrā ziņā nespēj aizdomāties līdz tādām smalkām lietām kā sieviešu tiesības staigāt ar neapklātu galvu.

Nav tā, ka visi eiropieši ir tādi dažādi un ūnikāli, bet musulmaņu valstīs gan dzīvo vienveidīga masa, kas visi domā tieši tāpat un visi ir laimīgi pakļauties autoritārā režīma prasībām. Un dēmokrātija galīgi nav tikai kaut kāda balto izklaide. Savulaik tieši islāma civilizācija saglabāja un vēlāk reeksportēja uz Eiropu visas šitās stilīgās grieķu fiškas, kuŗas lielā mērā ir Rietumu civilizācijas pamatā. Mums ir brīnišķīga iespēja atlīdzināt ar to pašu.

Tas, protams, nenozīmē, ka vajag skriet ieviest dēmokrātiju ar bumbām, okupāciju un nation building. Vardarbība strādā tikai tad, ja tu esi gatavs savu pretinieku pilnībā iznīcināt; pārliecināt kādu ar vardarbības palīdzību nav iespējams. Liberālās dēmokrātijas idejas lieliski izplatās ar maigās varas palīdzību; cilvēki paši pārliecinās, nevis tiek pārliecināti.

Un tagad mani tiešām izbrīna diezgan dažādā attieksme pret dažādām separātistu kustībām. Ukraiņi, lūk, ir cilvēki, kas cīnās par savas valsts vienotību (ko viņi tik tiešām dara), bet spāņi pēkšņi ir fašisti, kas apspiež neatkarības centienus. Un kā te vispār var salīdzināt dažādas lietas, vai ne.

Diezgan elementāri var salīdzināt. Abos gadījumos kāda etniskā grupa grib pati noteikt, kā dzīvot un ko darīt. Nāciju pašnoteikšanās, viss. Nāciju pašnoteikšanās nepienākas tikai tām nācijām, kam ir pietiekami sena vēsture, tikai tām nācijām, kam jau ir bijušas neatkarīgas valstis, vai tikai tām nācijām, kam jau nav savas valsts (Kosovas albāņi taču drīkst prasīt neatkarību, viņiem nav visiem jāpārvācas uz Albāniju? Vēl vairāk, ja Kosova kaut kad izdomātu apvienoties ar Albāniju – un tas mierīgi var notikt, – viņiem taču būtu tiesības to darīt?) Ja pienākas, tad pienākas visām.

Vēl vairāk; ukraiņu nācionālistiem viņu simpatizētāji piedod daudzas lietas, par kuŗām šeit būtu svētā sašutumā. Jūs pamanījāt jebkādu sašutumu par ukraiņu plāniem ieviest izglītību tikai un vienīgi ukraiņu valodā? Vienīgie protestētāji bija Polija un Ungārija, kas glīti ilustrē Eiropas nācionālisma lielāko problēmu: nāciju pašnoteikšanās ir ķēpīga tāpēc, ka dažādām nācijām ir pretenzijas uz vienām un tām pašām teritorijām. Ukrainā šauj pa savas valsts pilsoņiem nevis ar gumijas lodēm, bet ar artilērijas šāviņiem, tomēr cilvēki, kas šēro bildītes ar brutālajiem spāņu mentiem, nešēro bildītes ar kritušiem Doņeckas iedzīvotājiem. Es saprotu, situācija nav tāda pati, Doņeckas separātisti arī šauj, turklāt viņus cītīgi atbalsta Krievija. Bet nevajag domāt, ka Doņecka bija tāda priecīgi un laimīgi ukrainiska vieta, kur pēkšņi iebruka krievi un sāka visus apspiest. Krievija izmantoja, uzkurināja un atbalstīja esošās nesaskaņas un palīdzēja pārveidot esošo neapmierinātību par pilnvērtīgu separātistu kustību.

Atkal, jūs te nedomājiet, ka es nosodu ukraiņus un atbalstu Krieviju. Ukrainai ir tiesības aizstāvēties pret pretlikumīgiem mēģinājumiem graut savu teritoriālo vienotību, lai gan, ja godīgi, man ir grūti iedomāties, kā tieši varētu izskatīties Doņeckas un Luhanskas atgriešanās Ukrainas sastāvā. Tāpat Krievija, neskatoties uz savu sašutumu par Ukrainas rīcību, pati ar saviem separātistiem ir izrīkojusies daudz brutālāk un, kā jau minēju, man ļoti nepatīk tas princips "mēs iestājamies par pašnoteikšanos vienā gadījumā, bet ne otrā". Bet no tā izriet arī tas, ka Spānijai ir tiesības aizstāvēties tieši pret to pašu. Protams, Spānijas civilā gvarde ir rīkojusies brutāli, lai gan šeit ir diezgan uzkrītoši mēģinājumi izmālēt to brutālitāti pēc iespējas melnāku. Nu, jā. Cilvēku sadursmes reti kad beidzas ar apmētāšanos ar puķēm; mums vienkārši ir tieksme vienu pusi attaisnot un otru nomelnot.

Problēmu un nesaskaņu risināšana likumīgā ceļā ir viens no lieliskākajiem Eiropas sasniegumiem, to nevajag tā dzīvespriecīgi sviest prom pa gaisu. Visu iesaistīto pušu uzklausīšana un kompromisa meklēšana arī ir izcils sasniegums un diezgan nepieciešams kontinentā, kur tik ļoti pārklājas teritoriālās pretenzijas. Man tiešām šķiet, ka tas, ka Latvijas neatkarību savulaik pārliecinoši atbalstīja gan latvieši, gan krievi un pat atzina Padomju Savienība, bija būtisks sasniegums. Tas bija izcils sākums, pēc tam gan mēs ierasti latviskā vīzē to samuļļājām, bet tas ir cits jautājums. Savukārt šitas "mēs šeit esam saimnieki, mums ar citiem nav jārēķinās, pārējie vai nu var vākties prom, vai pakļauties mūsu kārtībai" – tas ir drošs ceļš uz savstarpēju naidu.

Viss, paldies par uzmanību.
link60 comments|post comment

Drīkstat mani atdraugot [Oct. 1st, 2017|08:40 pm]
Pizģec, kā gribas izkasīties, nopietni, es vēl ne tuvu neesmu sācis. Bet nu bļāāā, tiešām kārtējo reizi apstiprinās vecā patiesība, ka represīviem režīmiem par savu krišanu nav, ko uztraukties; viņiem jāsāk uztraukties tikai tad, kad viņi paliek maigāki un cilvēkiem parādās laiks un drosme apspriest to, kā viņus apspiež. Jebkādi konkrēti piemēri noteikti novestu pie pārmetumiem gan no maniem liberālajiem, gan konservātīvajiem draudziņiem, bet noteikti atradīsit paši. Kad pie varas ir īsteni autoritārie režīmi, cilvēki ir pārāk aizņemti ar izdzīvošanu, lai jebko iebilstu. Kad režīms kļūst maigāks, viņu var sākt lamāt par fašistiem, necilvēkiem un morālajiem kropļiem, un viņš pat varbūt nešaus pretī ar īstām lodēm. Pamanāt ironiju? Pats fakts, ka iedzīvotāji savu valsti drīkst apsaukāt par totālitāriem fašistiem, lieliski pierāda, ka valsts nav totālitāri fašisti.

Tāpat, kamēr es te mētājos ar nepopulāriem viedokļiem par aktuālām tēmām: dēmogrāfijas problēmām Latvijā tā īsti nav laba risinājuma. Ir iespējams kaut ko mazliet uzlabot ar dēmogrāfisko polītiku, bet tas nav risinājums, kā to pierāda Somija. Latvija ir ļoti sliktā situācijā: mēs esam pietiekami bagāti, lai varētu nopirkt prezervātīvus, un pietiekami trūcīgi, lai citur būtu labāki dzīves apstākļi. Ja vēl prezervātīvi ir brīvi pieejami un robežas vaļā, tad var rēķināties ar double whammy: bērni dzimt mazāk, darbspējīgie cilvēki brauc prom. Patiešām efektīvi šīs problēmas risinājumi tā īsti nav savienojami ar dēmokrātiju, bet es jau tā esmu fašistu simpātizētājs, tāpēc atkal atturēšos no tālākiem skaidrojumiem.

Es arī līdz galam nesaprotu, tiešām nesaprotu ņemšanos par latviešu polītiķu sliktajām angļu valodas prasmēm. Nu un, vai viņi ir Latvijas, vai Anglijas polītiķi? Es, protams, saprotu, reprezentē valsti, svešvalodas būtu ieteicams zināt. Tiešām? Cik reizes Angela Merkele runas ir teikusi citās valodās? Tieši tas diezgan reprezentē valsti, ja viņas pārstāvji runā savas valsts valodā. Un vispār, kāpēc tieši angļu valoda? Protams, atkal, visi viņu zina, starptautiskā valoda, lielāks esperanto par pašu esperanto. Bet tomēr: es principa pēc aplaudētu tādam Latvijas prezim vai ministru prezim, kas starptautiskā sanāksmē uzstātos ar runu vāciski. Cik noprotu, vismaz vienam mūsu eks-prezim vāciski būtu sanācis daudz raitāk nekā angliski.

Un visbeidzot es to tomēr pateikšu, un tas nav tikai paša simpātiju/antipātiju dēļ (lai gan, godīgi, vai atbalsts jebkādām neatkarības kustībām ir jebkas cits kā paša simpātiju paušana?) Ja gribat meklēt tos, kas apspiež mazākumtautību kultūru, valodu un pašnoteikšanās tiesības, paskatieties kartē mazliet augstāk. Tiešām nesaprotu, kāpēc spāņi ir fašisti, bet franči ir foršie, kultūrālie čaļi, kas ne zariņa sidraba birzī nenolauž. Savoja būtu diezgan starā par tik niecīgu pašnoteikšanos, kāda ir Katalonijai.
link42 comments|post comment

[Sep. 29th, 2017|05:03 pm]
Kāds uz Turangalīlu ies?

UPD: Bija reāli kruta.
link1 comment|post comment

Smile, you're on camera [Sep. 21st, 2017|09:40 am]
Vēl, lūdzu, paskaidrojiet man šādu lietu.

Arvien biežāk sanāk redzēt motobraucējus, kas sev uz ķiveres pašā augšā uzskrūvējuši GoPro kameru. Sakiet, lūdzu, kur ir humors, kāpēc viņi tā dara? Tas tāpēc, lai kritiena gadījumā kameras stiprinājums ietriektos tieši galvā un ķivere saplīstu tur, kur viņi izurbuši caurumu, lai pieskrūvētu kameru? Vai viņiem vienkārši gribas izskatīties kā tādam tizlākam Benderam no Futūrāmas? Un kāda jēga pēc tam no tādiem video, kāds tiešām viņus skatās un dročī "o, es te ar moci uz darbu braucu, zajebiiiiiiiis"? Vai tas ir domāts kā videoreģistrators? Pēc avārijas gan vispirms tā kamera būs no smadzenēm jāizvelk, bet tad varēs redzēt visu, kas noticis.

Un kāpēc pie stūres nevar stiprināt, zapadla?
link16 comments|post comment

Kam ir un kam nav [Sep. 20th, 2017|10:34 am]
Citās ziņās: msjē Emanuēls Makrons plāno graizīt frenču budžeta izdevumus, samazināt nodokļu ieņēmumus un mazināt budžeta deficītu. Piebildīsim, ļoti līdzīgas lietas sludina arī visādu strīpu un krāsu konservātori, Amurikas republikāņu partija ir labs piemērs.

Bet še es esmu neizpratnē. Kad Amurikas republikāņi tā dara, viņi ir vai nu (a) drošsirdīgie cīnītāji pret sociālismu vai (b) briesmīgie rīkļurāvēji, kam nerūp Vienkāršie Ļaudis. Savukārt msjē Makronu šīs pašas ļaužu grupas sauc par (a) baņķieŗu ielikteni un sociālistu (vienmēr ļoti uzjautrina tā konspirāciju teorija, ka baņķieŗi cenšas uzbūvēt sociālismu, jā, kā nu ne) vai (b) visas progresīvās cilvēces gaišo cerību.

Es saprotu, es saprotu. Samazināt budžeta tēriņus Francijā un Amurikā ir, maigi izsakoties, divas lielas atšķirības. Tomēr neesmu pārliecināts, ka visi piepeši palikuši par tādiem radikāliem centristiem, kas iestājas par sabalansētu budžetu un pārdomātu nodokļu polītiku. Drīzāk kaut kā šķiet, ka svarīgas ir šiltītes, nevis darbi.

Protams, palabojiet mani, ja es maldos.
link5 comments|post comment

The boys from Brazil [Sep. 19th, 2017|05:30 pm]
Izrādās, Rietumvācija uz Brazīliju savulaik eksportēja ne tikai nacistu kaŗa noziedzniekus, bet arī kodolnoslēpumus, un Brazīlija with a little help from my friends savulaik diezgan cītīgi būvēja kodolbumbu. Turklāt tā bija atbilde vienai citai kodolprogrammai, par kuŗu jūs neko neesat dzirdējuši – Argentīnas. Bet deviņdesmit pirmajā gadā, kad vispār visādas lieliskas lietas notika, Argentīna un Brazīlija draudzīgi vienojās vairs kodolbumbas nebūvēt un tā līdz šai baltai dienai dzīvo mierā un laimē. Dusi arī tu, manu mazo draudziņ.
link2 comments|post comment

When it rains and shines it's just a state of mind [Sep. 18th, 2017|03:16 pm]
Gaŗie pārgājieni, izrādās, ir izprieca ar praktisku pielietojumu. Sapirktais ūdensnecaurlaidīgais aprīkojums iešanai pa lietu tagad lieti noder arī ikdienas dzīvē.
link3 comments|post comment

Kāds vārds par reklāmām publiskajā telpā [Sep. 18th, 2017|11:39 am]
Ļoti mulsina projekts Dr Klauns un viņa reklāmas; vienmēr šķiet, ka tas ir par Gunti Belēviču.

Savukārt Ušakova kaķi droši vien ir atbildīgi par lielu daļu tekstu, ko saražojusi Rīgas pašvaldības un viņas iestādes. Kā citādi varētu izskaidrot "ābolu kokus"?!
link3 comments|post comment

PSA [Sep. 15th, 2017|04:32 pm]
Dārgie Cibas lietotāji, kas tur savas bildes Fotospainī!

Fotospainis acīmredzot kaut kā ir apdeitojis savus terms&conditions (tas ir, kļuvis alkatīgāks atradis veidu, kā monētizēties), un jums fonā tagad rēgojas aicinājums maksāt Fotospainim naudiņas, nevis jūsu asprātīgā/daiļā/dziļdomīgā bildīte. Būtu diezgan jauki, ja jūs to izlabotu.

Paldies!
link4 comments|post comment

Brīvdienu ceļvedis [Sep. 15th, 2017|10:50 am]
Skat, Ķibilds Adresēs uz Sedu aizbraucis (izrunā ar plato e), kas, protams, ir apsveicami, Sedai publicitāte noder. Iespējams, ka tai pat sekos neliels tūristu pieplūdums. Arī tas ir apsveicami, tomēr Sedas tūrismam ir dažas īpatnības, piemēram, ceļvežu trūkums. Tādēļ kā jaunietis, kas šo to par Sedu zina, atļaušos dot dažus padomus cilvēkiem, kas brauc uz Sedu.

Par to, kā nokļūt un ko darīt, var izlasīt Sedas Wikitravel lapā (jā, Sedai ir Wikitravel lapa, drīkstat trīsreiz minēt, kas viņu ir uzrakstījis). Vēl teikšu, ka Sedā ir labi nokļūt pēc iespējas agrāk. Ap divpadsmitiem būs par vēlu; deviņi ir vēlākais iespējamais, lai gan ap septiņiem būtu labāk.

Sedas pilsētā nav, ko darīt. Varbūt tad, ja esat tur pirmo reizi, tas šķiet kaut kas īpašs – tāds Padsavienības Brīvdabas mūzejs, – bet tur visu var izstaigāt pusstundas laikā. Kultūras nams, kas Adresēs aplūkots vien gaŗāmejot, ir reāli foršs, starp citu. Viņam pirms kāda laika atjaunoja fasādi un atsvaidzināja iekštelpas, turklāt iekštelpas atsvaidzinātas gaumīgi. Mierīgi aizejiet un paraustiet durvis, varbūt būs vaļā. Ja ir vaļā, uzejiet otrajā stāvā. Tur ir neliels Padsavienības mantu mūzejs, noteikti ar izaugsmes potenciālu.

Savos izgājienos pa Sedas pilsētu ir lietderīgi atcerēties, ka tur dzīvo pavisam normāli cilvēki, nevis kaut kādi purva dūķi vai noble savages, kas nu tik būs burvīgs papildinājums Sedas eksotikai. Tāpēc jebkādu patronizējošu attieksmi mierīgi varat atstāt Rīgā. Tur visiem ir pilnīgi skaidrs, kāda izskatās dzīve ārpus Sedas – Valmiera ir divdesmit kilometru attālumā, Igaunija arī. Tāpēc vien, ka kāds dzīvo Sedā, viņš nav žēlojams pamuļķis, kas nekā dzīvē nav redzējis.

Labākais Sedas veikals ir Tops, bet neviens uz Sedu (vairs) nebrauc kaut ko nopirkt. Padomju laikos laikos jā, tad tur bija specapgāde un no Valmieras uz Sedu brauca pirkt kurpes. Bet tagad tur var nopirkt tieši to, ko visos pāķu veikalos: dvuļas, maizi un saldējumu. Topa būlciņu diemžēl nav; labākā Topa būlciņu izvēle Ziemeļvidzemē ir Smiltenē. Protams, uz Smilteni pēc būlciņām neviens nebrauc, bet, ja esat, ir vērts aiziet.

Vēl, ja esat piedzīvojumu meklētājs, varat aiziet uz Sedas šaursliežu dzelzceļa depo. Viņu nav grūti atrast, jo – skan neticami, bet fakts – viņš ir pie sliedēm. Var paskatīties postapokaliptiskus skatus ar šaursliežu vagoniem, bet īpašas ievērības cienīga ir vienīgā būve, kas Sedā palikusi no pirms-Sedas laikiem, kad tur bija pavisam parasta purva malas lauku sēta.

Bet vispār Sedā ir jāiet uz purvu. Tagad taisni putni vācas, lai lidotu prom, būs ļoti krāšņi skati. Purvā var ieiet pa vairākiem ceļiem, lai gan tīri putnu vērošanai labākais ceļš ir nevis no Sedas puses, bet no Jērcēniem. No Sedas purvā var tikt pa šaursliežu dzelzceļu un pa ceļu. Dzelzceļš būs sausāks, taču pa viņu šad tad var braukt vilciens (paskatoties uz tām sliedēm, nerodas priekšstats, ka pa viņām var braukt, bet brauc). Ceļš ir oficiāli atzīmēts kā dabas taka, bet būs dubļi.

Sedas purvs gandrīz nemaz vairs nav purvs (ir daži vērā ļoti ņemami izņēmumi, bet līdz tiem samērā tālu jāiet un tie ir diezgan nost no iestaigātās takas – ja mēs, protams, pieņemam, ka Sedā ir jebkāda iestaigātā taka.) Drīzāk tā ir seklu, pāraugušu dīķu ķēde, kur dzīvo ļoti daudz ūdensputnu. Ceļš un dzelzceļš bieži vien iet paralēli viens otram un, kas labi, gandrīz pilnībā apjož visu purvu. Tātad tur īsti apmaldīties nav iespējams; atliek vien atrast sliedes, iet gar tām un kaut kur noteikti iznāksit. Tomēr pilns aplis ir pārdesmit kilometri, tādēļ varbūt uz to koncentrēties nevajadzētu. Vislabāk droši vien būs paiet pa dabas taku, šur tur aiziet līdz kādam dīķim, šur tur paskatīties uz putniem un priecīgam nākt atpakaļ.

Taka iet cauri kūdras rakšanas zonai, un tur ir uzraksti "Nepiederošām personām kūdras ieguves zonā atrasties aizliegts". Lai tas jūs nemulsina; jūs tur drīkstat atrasties, un septembrī tāpat neviens nekādu kūdru vairs nerok, labākajā gadījumā izved laukā. Bet negaidiet arī nekādu īpaši draudzīgu attieksmi: tur būs suns, kas, visticamāk, nories, un daži nelaipni cilvēki, kas droši vien nekā neteiks. Bonusā nāk klāt sarūsējuši traktori un visvientuļākais benzīntanks Vidzemē.

Varbūt purvā būs arī sedēnieši (tieši tā sauc Sedas iedzīvotājus, un Strenču iedzīvotāji ir strencēnieši – par "strenčinieku" arī pa seju var dabūt), bet viņus interesēs malu zvejniecība un sēnes, nevis dabas daile. Varbūt varēsit pamanīt kādu no sedēniešu krāšņajiem transportlīdzekļiem – visticamāk, pilnībā nojātu Jawu vai Iž ar blakusvāģi, kas tehnisko apskati pēdējo reizi izgāja Andropova laikos un ar kuŗu vairs tikai pa purvu var braukt. Esmu redzējis arī pašdarinātu kāpu bagiju (starp citu, Sedas purvā ir iekšzemes kāpas), kas izskatās kā izkāpis no Mad Max, bet tas jau ir diezgan unikāls izstrādājums.

TL;DR – uzvedieties kā pie cilvēkiem, pamēģiniet tikt kultūras namā, uzvelciet ūdens necaurlaidīgus apavus un, dievu dēļ, ielieniet purvā, tas pārliecinoši ir labākais iemesls, kāpēc tur braukt.
link14 comments|post comment

Ja reiz man ir dzeja, tad es esmu dzejnieks [Sep. 14th, 2017|11:32 am]
Izrādās, Guntars Račs ir dzejnieks. Un nevis vienkārši dzejnieks, bet ļoti populārs dzejnieks.
link14 comments|post comment

Megakorporācijas jaunumi [Sep. 13th, 2017|10:59 am]
Klau, rezidentie Apple eksperti (jā, es skatos uz tevi) man noteikti varēs paskaidrot. Šitas jaunais Aifons X par štuku amurikāņu naudiņu sastāv tikai un vienīgi no ekrāna, nu forši, forši. Sakiet, lūdzami, un kā šitāda manta izskatīsies, kad viņu iebāzīs aizsargčeholā?

Es saprotu, droši vien Apple pieņem, ka ikviens, kas gatavs samaksāt štuku par trubu, var noalgot arī sulaini, kuŗa vienīgais darbs būtu pārnēsāt to aifonu sandalkoka šķirstā. Ha, protams. Šitie visi pastāsti par "kuŗš ta viņus pirks" palaiž gaŗām to acīmredzamo faktu, ka aplam daudzi cilvēki, kam ir aifons, mēnesī nopelna mazāk par tā aifona cenu. Mēs finanšu nozarē esam apsviedīgi jaunieši – ja trūcīgi cilvēki gribēs dārgus aifonus, mēs atradīsim veidus, kā to nofinansēt. Operatīvais aifonu līzings, anyone?

Vārdu sakot, pēc kāda laika redzēsim divas lietas: aplam eleganto Aifonu X ar tik ļoti plānajām maliņām – aplam neeleganti ietūcītu īpaši aizsargājošā čeholā, jo, kamōn, tālrunis par tūkstoti, kā tu tādu nelolosi. Un vēl mēs redzēsim milēniāļus, kuŗu aifons sastāvēs tikai no zirnekļekrāna.
link52 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]