We are not amused. [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ website | Mācīsimies latviešu valodu! ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Ballējies kopā ar Ēriku [Oct. 1st, 2014|02:12 pm]
Kopienu [info]uzzinu_pedejais tāpat neviens nelasa (lai gan jums vajadzētu!), tādēļ uzrakstīšu arī šeit. Kā apgalvo Vikipēdija, astoņdesmito beigās Austrumberlīnē darbojās valstij piederoša geju diskotēka. Nu, VDR piederoša.

Ļoti gribētos par šo vietu uzzināt vairāk. Jo es nevaru iedomāties kādu vietu, kas būtu vēl piemērotāka bezjēgā stilīgai ballītei.
link2 comments|post comment

Vismaz kaut kas [Oct. 1st, 2014|11:46 am]
Kad es skatos, kā visādi citādi saprātīgi ļaudis stāsta: balsošu par šito te partiju, jo viņi vismaz nav homofobi, man viņiem gribas atgādināt vienu elementāru lietu. Tas, ka tu neesi homofobs, nenozīmē, ka tu nevari būt dirsiens.

Ir, protams, jauki, ja tu iestājies par vienādām tiesībām visiem, neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas. Taču tas tev it nekādi netraucē atbalstīt cita veida diskrimināciju: tu vari būt ne-homofobs un bārstīties ar rasistiskām piezīmēm. Tu vari neiebilst pret viendzimuma laulībām un visviens būt iedomīgs kverplis. Un tu pat vari būt aplam jauks cilvēks, kas labi izturas pret visiem, bet vienkārši nekā daudz nesajēgt kādā noteiktā jomā.

Homofobija pilnīgi noteikti Latvijai godu nedara, turklāt arī kaitē. Bet tā ne tuvu nav vienīgā Latvijas problēma, un nevajadzētu to tā uztvert.
link12 comments|post comment

Polītiskais skaistumkonkurss [Sep. 30th, 2014|10:43 am]
Man šorīt pastkastītē iesviesta kaut kādu aktīvistu skrejlapa, kur viņi stāsta, kā Kremļa aģenti tīko sagrābt varu Latvijā. Protams, ka viņi to tīko, tas pat kurlam ezim ir skaidrs. Bet pierādījumi, ko viņi lika priekšā, bija tiešām truli: re, Sudrabas partijas logo karogs pārsviests pāri ķipa apmēram tāpat kā Pūķina Jeģinās Rosijas logo. Nu, tizlas, tizlas, jums tās sazvērestību teorijas, jūs taču varat labāk.

Tomēr šis pārspriedums mani mudināja uztaisīt pašam savu pētījumu par partiju logotipiem. Un, ko domā, izrādās, starp viņiem ir vesela kaudze ripofu.

Sāksim no paša sākuma.

1. Latvijas Attīstībai logo mudina domāt, ka Latvijā varu tīko sagrābt kompānijas Adobe aģenti. Un kāpēc gan nē, ja Adobe savulaik varēja nopirkt Macromedia, kādēļ gan nepievienot savam produktu portfelim Latviju. Tiesa, tikpat ticams ir skaidrojums, ka logo autors vienkārši ne pa jokam nohaltūrēja — atvēra ilustrātoru, padomāja, hmmm, nu ko varētu uztaisīt... O, aizņemšos Adobes logo, tāpat neviens nepamanīs!

2. Suverenitāte. Jūs, protams, par šo partiju nekā neesat dzirdējuši, bet viņi ir diezgan brangs klaunu bariņš. Un viņu logo (redzams lapas augšā) lieliski raksturo viņu attieksmi, dzīvespriecīgi atgādinot vidējo pirkstu. Es cienu godīgumu, tāpēc Suverenitāte man šķiet arvien simpātiskāks polītiskais spēks. Turklāt, atcerieties, viņi nedos bērnus Eiropas pederastiem.

3. Diemžēl izskatās, ka manai mīļotajai partijai "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām" nav logo. Toties viņiem ir Vikipēdijas lapa vāciski, bet nav latviski. Arī kaut kas.

4. Arī Vienotība ir godīga savā grafiskajā dizainā: viņu partijas logo ir ķeksītis. Jūs par mums ķeksīša pēc nobalsojiet, mēs ķeksīša pēc pastrādāsim. Tā airBaltic zaļā krāsa gan mazliet griež acīs, bet nenoliedzami piesaista uzmanību, kas droši vien ir jāpanāk.

5. Politiskā partija Izaugsme ir viena no tām, kas nolēma netērēties kaut kādam grafiskajam dizainerim. Eku paši ņemsim uztaisīsim Paintā, par iedvesmu ņemot LPSR vieglās rūpniecības ražoto produktu iepakojumu paraugus! Vintidžs tagad skaitās stilīgi, bet šitas tomēr drīzāk ir vecmāmiņu un televizora sedziņu vintidžs, nevis hipsteŗu vintidžs.

6. Savukārt Vienoti Latvijai savu logo ir paguvuši nomainīt, taču gan pirmo, gan otro acīmredzami taisījis kāds bērnu krāsojamo grāmatu autors. Pirmajā versijā bija tikai "savieno punktiņus ar līnijām, mazo draudziņ". Otrajā uzdevums jau ir sarežģītāks: "savieno punktiņus ar līnijām un izkrāso aplīšus!" Vispār pareiza doma, tikai mazliet sarūgtina, ka viņi šo bērnišķīgo tēmu nav attīstījuši tālāk. Es gribētu arī, lai Kalvītis mauktu galvā noļukušas zaķa ausis, bet Šlesers pielīmētu sarkano klauna degunu.

7. Nacionālās apvienības logo ir gana vienkāršs mēģinājums uzsvērt, cik viņi abi ir vienlīdzīgi un vienoti. Rezultāts izskatās pēc Austroungārijas mēģinājuma sašūt kopā abus karogus: ne šis, ne tas. Es ieteiktu radikālu dizaina maiņu: vai nu ar visām trim zvaigznēm, grifiem un saulēm, vai — mans favorīts — nomainīt partijas logo pret Ŗ. Es noteikti par viņiem balsotu (izsvītrojot Iesalnieku un Dombravu), ja viņu logo būtu Ŗ.

8. Reģionu apvienība nolēmusi būt lielāka Vienotība par pašu Vienotību un atķeksēt nevis vienu, bet veselus trīs ķeksīšus, turklāt karoga sarkanus. Vai varbūt tas ataino reģionus: mazas partijas nodaļiņas kā jumts reģioniem, lielā partija kā jumts mazajām nodaļiņām. Lai vai kā, mulsina zilās un baltās krāsas izvēle logotipā. Balti zili sarkanas krāsas latviešu vēlētājiem izsauc alerģiju, ar tām nevajag spēlēties.

9. Arī Jaunā konservatīvā partija ir godīga: viņu logo godīgi nosperts no Swedbank, lai gan, protams, muļķīgi būtu apgalvot, ka šī partija cīnās, lai Latvijā varu sagrābtu zviedru banku aģenti. Viņi vienkārši konstatē faktu. Varēja jau spert ar visām vāverēm un toksiskajiem ezīšiem, būtu jautrāk, bet tāpat šis ir viens no maniem favorītiem.

10. Savukārt Latvijas Krievu partija pavisam apzināti spēlējas ar balti zili sarkanajām krāsiņām, jo viņi ļoti cenšas uzsvērt savu krieviskumu. Nahuj cilvēktiesības, v pizdu vienoto Latviju, mēs esam krievi, un šeit jābūt Krievijai. Starp citu, esmu gatavs saderēt, ka uz mata šitādu logo lieto kaut kāds piena konservu ražotājs, bet neatceros, tieši kuŗš.

11. Saskaņas logo pārliecinoši ir tizlākais visā šajā parādē. Viņš vispār nav nekāds, tāds vārgs cilvēciņš ar izstieptām roķelēm un raustītu līniju apkārt. Sak, nāksim mēs pie varas, jums visiem nebūs ko ēst, izkāmēsit un atliks jums tikai noplātīt roķeles, bet laukā jūs netiksit, jo ap jums jau savelkas cilpa. Nav tā labākā vēsts, galīgi nav.

12. Un arī No sirds Latvijai nomainījusi logo, turklāt veselus trīs. Viens izskatījās pēc, būsim žēlsirdīgi, tizlas margrietiņas, otrs pēc divām strīpām ta ne karoga, ta ne sirds formā, savukārt pašreizējais, kā zināms, ražots Latvijā no ievestām izejvielām. Tas otrais bija smuks, partijai varbūt par biedējošu, taču Sudraba varētu viņu ziedot otrreizējai pārstrādei un izmantot par kādas pretinfarkta kampaņas logo. Jo gan sirds un asinsvadu slimību profilakse, gan otrreizējā pārstrāde ir atbalstāmas lietas.
link6 comments|post comment

Kūdra un briežutis [Sep. 29th, 2014|04:14 pm]
Iet pretī zelta rudenim Siguldā ir so 1991, es nodomāju, un nedēļas nogalē devos brist pretī rudenim pa Sedas purvu. Un, aizsteidzoties notikumiem priekšā, bija lieliski.

Pati Seda, protams, ir skumja vieta, kuŗas nosaukums atvasināts no angļu valodas vārda "sad". Viņa gauži izskatās pēc piecdesmito gadu padomju paraugpilsētas, kādas būvēja pie kaut kādām jaunām izrakteņu atradnēm — laikam tāpēc, ka viņa tieši tas arī ir. Tāds mazs Donbasiņš, un tagad, kad lielais Donbass cīņā par mieru nolīdzināts līdz ar zemi, Sedai ir visas iespējas kļūt par padomju nuostaļģijas māktu Ruinenwert teorijas piekritēju svētceļojuma mērķi. Bet vispār Sedas pilsēta ir tikai un vienīgi piedēklis purvam — un, ja viņu tā uztveŗ, visas lietas nostājas savā vietā.

Sedas purvam ir kāda burvīga iezīme. Jūs domājāt, ka Gulbenes-Alūksnes bānītis ir vienīgais šaursliežu dzelzceļš Latvijā, pa kuŗu kaut kur var arī aizbraukt? Nekā nebija, Sedas purvā arī ir, lai gan tur nevar tā vienkārši pieiet pie kases un nopirkt biļeti. Un tas ir labi, jo tas dzelzceļš izskatās diezgan šaubīgs — sliedes nav īpaši taisnas, gulšņi vietām šķībi, vietām pavisam satrupējuši, un dzelzceļa tilti izskatās pēc Ziemeļkorejā būvētiem. Man šovasar bija tas prieks ar viņu braukt un, lai gan pasākums bija tiešām lielisks, brauciena laikā brīžam sanāca atcerēties, kādēļ pirms kāpšanas vagonā mums lūdza parakstīties, ka mēs paši atbildam par savu dzīvību un veselību.

Toties dzelzceļš nodrošina tīri ērtu taciņu, pa kuŗu aizložņāt līdz visādiem purva nostūŗiem. Protams, tajos nostūŗos, kur joprojām rok kūdru, darba laikā pa sliedēm nevajadzētu staigāt, pakļūt zem šaursliežu dzelzceļa lokomotīves būtu tiešām muļķīga nāve, turklāt bērēs pakaļpalicējiem nenāktos viegli izrunāt, kā tieši nelaiķis aizgāja. Bet uz populārākajiem apskates objektiem (še iesmejamies, jo kādi nu kūdras purvā var būt populārie objekti) var aiziet arī pa dabas taku, kam malā saliktas plāksnītes ar uzrakstiem. Un — šis noteikti patiks tizliem ceļiniekiem — tur diezgan veiksmīgi var pabraukāties arī ar mašīnu.

Tātad: kas tad tur ir? Sedas purvs, dieviem žēl, ir jo brangi izkašņāts. Gar ceļu un dzelzceļu izrakti meliorācijas grāvji, kas nozīmē, ka pabrist dziļāk mežā var tikai retās vietās, bet citviet uzbērumu no pārējā meža atdala paplata, applūdusi bedre, kuŗai pārbrist nevar (ticiet man, es mēģināju). Tajās vietās, kur var pārbrist, paveŗas viena no divām ainām. Tajā pusē, kas ir izkašņāta, ir plašs, sekls un aizaudzis dīķis ar neparasti taisnu krasta līniju. Stāsta, ka tur tīri labi ķeŗoties zivis, bet plaši sazēlušās niedres ir brīnumjauki piemērots mājoklis visādiem ūdensputniem. Rudeņos tur ir īstā vieta, kur skatīties gāju putnus, lai gan nu jau viss ir cauri. Bet otrā pusē nekas īsti izkašņāts nav, vienkārši vietējā ekosistēma pabojāta, un tur ir daudz plašāka ainavu daudzveidība. Vietumis tas ir pavisam parasts mežs, ar melleņu un brūkleņu mētrām (nolasītas pa tīro, jo Sedā ir daudz trūcīgu pensionāru) un vēl visādiem biotopiem, kuŗus es sitams nespētu nosaukt vārdā. Vietumis tur tādas tā kā pļaviņas. Un vietumis tur ir elpu aizgrābjošas Marsa ainavas ar rudu zāli, spocīgām, sīkām priedītēm un skaidru apziņu, ka še tu stāvi kā uz svešas un pavisam reti apmeklētas planētas.

Ejot pa oficiālo dabas taku (tas ir, ne pa šaursliežu dzelzceļu), ērti var aiziet līdz vienam populārākajam apskates objektam: pirms dažiem gadiem uzbūvētam skatu tornim. Tornis varbūt nav neparasti augsts, toties uzbūvēts veiksmīgā vietā, un no viņa tik tiešām gana tālu var redzēt kūdras laukus, kūdras kalnus, kūdru, kas žāvējas, un kūdru, kas rūgst, pārklāta ar plastmasas plēvi, kūdru, ko tūdaļ kraus šaursliežu dzelzceļa vagonos, un kūdru, kas nobirusi gar dzelzceļa sliedēm — vārdu sakot, Sedas purvā ir daudz kūdras. Daudz. Ļoti. Viņas jau gana daudz ir izrakts, un it kā nekas šausmīgi daudz vairs nav atlicies, bet droši vien arī tagad Sedā kūdras ir gana, lai katram Latvijas iedzīvotājam sanāktu pa brangam maišelim.

Sedas purvā ir arī otrs skatu tornis, ar skatu uz slīkšņu, nevis kūdru, tomēr tas ir nevis no Sedas, bet Jērcēnu puses (še piebildīsim, ka paši Jērcēni ir daudz piemīlīgāka vieta par Sedu). Teorētiski līdz viņam var aizbrist no Sedas puses. Praktiski sanāks brangi nobristies, ja vispār tiksit.

Vēl Sedas purvā ir daudz briežušu (vsk nom briežuts). Šis kukainis pārliecinoši ir asinssūkšanai vislabāk pielāgotais parazīts, kāds Latvijā sastopams, un mums atliek vien būt bezgala pateicīgiem, ka briežutis nav tikpat izplatītas kā odi. Viņas lido, viņas sūc asinis un viņas nevar nosist ar vieglu rokas mājienu. Viņas nevar aizgaiņāt, viņas nevar notraust, un viņas pieķeŗas visur, kur var pieķerties, lai pēc tam uzbruktu. Briesmīgs radījums, būtībā mēs te dzīvojam tikai tāpēc, ka briežutis mums to vēlīgi atļauj.

Starp citu, ņemot vērā, ka Seda ir nekurienes vidū, jāpiebilst, ka šis nekurienes vidus ir neparasti labi savienots ar pārējo pasauli. No Rīgas uz Sedu (un otrādi) trīsreiz dienā iet vilciens un laikam tikpat bieži arī autobuss. Bet no Valmieras uz Sedu autobusi vispār braukā ik pārstundas. Laikam gan būtu taisnīgi piebilst, ka viņi visi brauc uz/no Valku, bet summa jau nemainās no saskaitāmo kārtības.

Un tā nu es ar vienu no šiem vilcieniem aizbraucu atpakaļ uz visa pagrimuma iemiesojumu vārdā Rīgu, kas pēc šādām nedēļas nogalēm vienmēr izskatās vēl jo pagrimušāka, bet ko nu par to, tas jau visiem tāpat zināms.
link12 comments|post comment

Kāds vārds par ticību [Sep. 26th, 2014|05:11 pm]
Cik labi, ka ir piektdienas pēcpusdiena! Piektdienas pēcpusdienās var brīvi izteikt savu viedokli cibā un it nebūt neuztraukties, ka tas izvērtīsies par Svēto Kauju. Man, protams, nav nekādu iebildumu pret Svētajām Kaujām, es pat beidzamajos ierakstos ļoti cītīgi prasījos uz kašķi, bet šoreiz prasīties uz kašķi negribas, tikai paust savu viedokli.

Gribēju kādu vārdu bilst par ticību. Vispirms piebildīsim, ka ticība no zināšanām atšķiŗas ar to, ka tā balstās uz (labākajā gadījumā) ļoti nepilnīgiem un dažādi skaidrojamiem pamatojumiem un (visbiežāk) uz pilnīgi nekādiem pamatojumiem, tikai vēlmi, lai tā būtu. Tātad par pierādījumiem kaut kādām lietām, kam jūs ticat, pēc definīcijas nevar būt ne runas: tādu vai nu nav, vai tos var skaidrot dažādi.

Es, piemēram, ticu, ka manas dzīves laikā Krievija kļūs par mums draudzīgu, dēmokrātisku valsti, kas ievēros savu pilsoņu tiesības un uz Putina laika izdarībām skatīsies kā uz tumšām vēstures lappusēm. Manai ticībai ir ļoti nepilnīgs pamatojums, un tos retos faktus, kas runā tai par labu (Krievijas pilsoņu protestus, piemēram) tikpat labi var skaidrot citādi. Tomēr galvenokārt es tam ticu tāpēc, ka man patīk tam ticēt.

Un tas arī ir viss. Es ticu tāpēc, ka man tā patīk. Tai pat laikā mana ticība netraucē man atzīt, ka Krievija patlaban ne tuvu nav tāda valsts. Mana ticība neliek man nosodīt tos, kas domā citādi: es apzinos, ka tos faktus, kas man tā liek domāt, tikpat labi var skaidrot citādi un nonākt pie citādiem slēdzieniem. Es īpaši neapvainojos, ja mani šīs ticības dēļ saukā par naivu Kremļa aģentu — es taču labāk zinu, kā es domāju. Un, lai gan man sirds lūzīs gabalos, ja arī 2060. gadā (kuŗu es ceru piedzīvot) Krievijā valdīs totālitārs režīms, es spēšu atzīt, ka mana ticība izrādījusies nepamatota.

Nu lūk, un tieši tāpēc, ka es pats ticu, es pilnībā atbalstu ļaužu tiesības ticēt visdažādākajām lietām. Vairāk pamatotām, mazāk pamatotām, pavisam nepamatotām, tādām, kam ir kaut kāda saikne ar realitāti, un tādām, kas peld kaut kur pilnīgā kosmosā. Bet, esiet tik laipni, atzīstiet, lūdzami, ka jūs TICAT, nevis zināt.

Ja jums šķiet, ka arī man tam vajadzētu ticēt — nu ko, pastāstiet, kāpēc, es paklausīšos. Bet nestāstiet man, ka man tā vienkārši ir jādara, jo jums nav ne mazāko tiesību man to uzspiest. Neuzdodiet savu ticību par faktiem un nesakiet "Augstāki spēki saka tā un tā!" Augstāki spēki pa tiešo tā nesaka, jūs sakāt, ka augstāki spēki saka tā un tā. Nebļaujiet "Nu kā tu ignorē tik acīmredzamas lietas, še tev tas, tas un tas pierādījums!" Jūsu pierādījumus var skaidrot dažādi, un man ticamāks šķiet kāds cits skaidrojums, nevis tas, kas izriet no jūsu ticības.

Un, ja nu sanāk, pacentieties atzīt, ka tas, ka es nonāku pie citiem slēdzieniem, nekā neliecina par manu morālo stāju. No tā neizriet, ka es apzināti izvēlos ļaunumu, un tas pilnīgi noteikti nenozīmē, ka es neizbēgami un neapstrīdami esmu pavisam pagrimis cilvēks. Tas nozīmē tikai to, ka es skatos uz jūsu pierādījumiem, bet man tie nešķiet tik pārliecinoši, lai nonāktu pie tās ticības, kas jums. Varbūt es arī esmu morālais kroplis — bet ne jau tāpēc, ka mana ticība atšķiŗas no jūsējās.

Ja mēs visi (mani ieskaitot, protams) šīs lietderīgās vadlīnijas paturēsim prātā, esmu pārliecināts, ka mūsu turpmākā saskarsme, līdzpastāvēšana un kopā dzīvošana būs daudz patīkamāka. Viss, paldies!

PS Ja būs note, nākamreiz varam izvērst, kā jums ir tiesības saukt mani par morālu kropli, ja es ticu morālā kropļa cienīgām lietām. Piemēram, ka citi ļaudis nedrīkst baudīt to pašu brīvību, kāda ir man. Bet pagaidām paliksim šeit.
link15 comments|post comment

Es centos, tiešām [Sep. 26th, 2014|12:01 pm]
Skatos es uz to savu aifona apspriešanas postu, skatos un domāju — so close, yet so far. Izrādās, ka ciba īsti vairs nav aprietuve un ķengu lapa, tur cilvēki nevis villojas (un, ja villojas, tad tā pamaz), bet dzeŗ zaļo tēju ar jasmīnu, apspriež literātūru un plāno, kā padarīt pasauli labāku.

No vienas puses, mazliet žēl, no otras — malacīši, šādi sociālie tīkli pasaulei ir vajadzīgi.
link5 comments|post comment

Ja Stīvs būtu dzīvs, šitā nenotiktu [Sep. 25th, 2014|03:27 pm]
Mēs pareizi sapratām, Latvijā ļaudīm par 16 GB aifonu būs jānoliek štuka eiro?! Veiksmi, biedri, veiksmi.

Vispār mums jaunie aifoni nepatīk, ko liegties, mums vispār tie milzīgie ekrāni tā ne visai. Bet tomēr mēs esam mazliet neizpratnē par šito beidzamo ņemšanos — iedomājieties, lielais aifons mēdz salocīties!

Ziniet, draugi, ir tāda lieta kā fizika. Jūs varbūt viņai neticat, bet tas nekas, fizika nav Jēzus, kas apvainojas, ja jūs viņam neticat. Viņa darbojas tā kā tā. Lūk, un fizika paģēr, ka lielu un plānu alumīnija gabalu var diezgan viegli salocīt, ja viņam pieķeŗas pie katra gala (varbūt atceraties no vidusskolas fizikas to sadaļu par svirām). Lielais aifons ir liels un plāns alumīnija gabals. Atvainojiet, bet pieprasīt, lai Apple atceltu fiziku, ir pārlieku daudz.
link91 comments|post comment

Balso kopā ar Kautski [Sep. 25th, 2014|12:56 pm]
Taures, bungas un salūts!!! Lūk, iepriekš mēs jūs samulsinājām, pastāstot, kādi lohi ir visi vēlēšanu kandidāti. Nu mēs šo mulsumu kliedēsim, pastāstot, par ko mēs domājam balsot vēlēšanās. (Ņemiet vērā, "domājam balsot" nenozīmē "nobalsosim", mēs vispār esam tāds impulsīvs jaunietis, kas plānus maina piecreiz dienā, bet tas tā.)

Vārdu sakot! Mēs domājam balsot par Virsmātes partiju "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām." Trešo sarakstu.

Kādēļ? Ak, ļaujiet mums uzskaitīt iemeslus.

Pirmkārt un galvenokārt, ir pilnīgi skaidrs, ka Virsmātes partija Saeimā neiekļūs. Tādā veidā mēs sev aiztaupīsim to nepatīkamo apziņu "akdies, akdies, es par šiem klauniem balsoju."

Otrkārt, ja partiju dibinājusi kundze, kas sevi dēvē par Virsmāti, tas jau pa gabalu brēc "mēs esam klauni". Tātad mums nav jāuztraucas, ka šitie jaunieši, par kuŗiem mēs balsojām, izrādīsies pēdīgie klauni. Viņi jau pilnīgi noteikti ir!!! Kāpēc balsot par mazāko ļaunumu.

Treškārt, Virsmātes partija, kā jau Virsmātes partijai pienākas, iestājas par matriarhātu. Un, kā mēs zinām, sensenajos Latvijas zelta laikos, nu tad, kad ezeri pa debesīm lidinājās, mums bija tāds matriarhāts, ka tik nu! Nēnu labi, oficiāli viņi to nesaka, bet paskatieties viņu sarakstā, no 18 kandidātiem 15 ir sievietes. Mēs pat ieteiktu arī kandidātēm piesavināties mātišķas iesaukas, gluži kā Virsmātei. Par enerģētiku varētu atbildēt Vēja Māte, par veselības aprūpi Zemes Māte, tādā garā. Un visām pāri Virsmāte! Viņa pati gan nekandidē, bet tas nekas, partijām ir stilīgi pielūgt Augstākus Spēkus no Ventspils, kas paši nekandidē.

Ceturtkārt, viņu partijas programmā nav nemaz tik daudz muļķību, kā varētu šķist. "Rūpes par pārtikas kvalitāti." Jūs gribat iebilst pret kvalitātīvu pārtiku?! "Jāveido dažādu novirzienu skolas. Profesionālās skolas, skolas īpaši apdāvinātiem bērniem reģionos." Pilnībā piekrītam, piemēram, kādām trim ceturtdaļām Kultūras akadēmijas studentu daudz labāk būtu bijis iemācīties metināt. Pēc tās savas metināšanas arodenes viņi varētu iet uz Kultaku, bet pēc Kultaka viņi vismaz spēs atrast darbu kuģubūvē, nevis Narvesenā. "Ilgtermiņā valsts un pašvaldība nenodarbojas ar komercdarbību, izņemot valsts stratēģiskās intereses." Cik patīkami redzēt sīkpartiju, kas to atzīst!

Ir gan arī muļķības, piemēram, "Jādomā par jaunu cukurfabriku." Nu, domāsim, domāsim, tas jau nenozīmē, ka uzbūvēsim. Vai "Skaidri definēta atbildība par interneta medijos pausto saturu." Jēziņ, tad jau mums laicīgi jādzēšas laukā no Cibas. Vai "Jādzīvo pēc iespējas laukos. Mājražošana." Jā, uz priekšu, uz naturālo saimniecību! Bet tas nekas, viņiem tāpat nav ne mazākās nojausmas, kā to visu īstenot, jo, lūk, intervijā partijas kandidāts (starp citu, kāpēc kandidāts, ne kandidāte! Kāda nolaidība!) bieži saka: "Tāds precīzs cipars nav atšifrēts", "Neesam labi uzrakstījuši, ja nevar saprast", "Šobrīd varbūt jau arī ir tas moments, ka nav līdz galam skaidrs". Nu nav gan, jā.

Vārdu sakot, Virsmātes partija sniedz iespēju balsot, piedalīties vēlēšanās, parūpēties, lai visādiem Kuzminiem un Filejiem (kas tas vispār par uzvārdu!) būtu grūtāk pārrāpties 5% barjerai — un pēc tam četrus gadus gausties, lūk, būtu Zemes Māti ievēlējuši, veselības nozarē būtu kārtība! Mēs visu izdarījām pareizi, bet ko var darīt, ja mums apkārt tādi mūjāboli kā jūs!

Varens plāns, ko?
link16 comments|post comment

Mēs varam labāk [Sep. 25th, 2014|10:42 am]
Klau, Ciba, kas ar tevi, kas ar tevi?! Kur palikuši tie laiki, kad "cepiens" nozīmēja "kolapsēti komentāri"?! Lūk, tagad panesies kārtējais cepiens par vienu no Svētajām Tēmām — un ko mēs redzam?! Necik daudz vairāk par 60 komentāriem. Dāmas un kungi, tas taču nav cepiens, mēs varam labāk. Varbūt ir vērts ieviest kādu jaunu Svēto Tēmu?
link76 comments|post comment

Augsto tehnoloģiju ziņas [Sep. 24th, 2014|04:21 pm]
Kamēr mēs te gudrojam, par ko balsot, tikmēr Indija veiksmīgi aizsūtījusi mākslīgo pavadoni uz Marsu. Turklāt Indija ir pirmā valsts, kas to veiksmīgi izdarījusi ar pirmo piegājienu. Tā viņš tur sešus mēnešus mākslīgi pavadīs Marsu. Un vēl Indija to ir izdarījusi lēti: par 74 miljoniem Amurikas naudiņu. Kā Indijas premjerministrs lepni norādīja, Holivuda vairāk samaksājusi par filmu, kur Sandra Buloka lido kosmosā.

Man tūliņ darbadiena cauri, un negribas dikti daudz rakstīt, bet saprotiet pareizi, dārgie draugi: šis ir bezjēgā nozīmīgs notikums. Aizlidot uz Marsu — tā ir tāda ieejas biļete Ļoti Nopietno Valstu Klubiņā. Un tas ir labi, tas ir ļoti, ļoti labi. Indija, tev jau sen bija laiks.
link4 comments|post comment

Dēmokrātija darbībā [Sep. 24th, 2014|02:56 pm]
Mums, protams, patīk domāt, ka visi balstiesīgie Latvijas pilsoņi ir tādi gudri, domājoši jaunieši, kas lasa Vēlēšanu ceļvedi ar Kautski un pieņem pārdomātus, atbildīgus lēmumus par savas valsts nākotni. Bet, skaidra lieta, tā nav, starp viņiem ir visādi Vanaga kapātāji, kas aiziet nobalsot par to, kam glītāka sasuka.

Tāpēc mums jau labu laiku ir tāds jauks priekšlikums: pirkt šādu vēlētāju balsis. Tas ir, nevis tā, ka samaksājam viņiem, lai balso par to un to, tas nav ne likumīgi, ne morāli atbalstāmi. Maksāsim viņiem par to, ka viņi nebalso. Nu, mēs paši maksāsim, mēs, gudrie un domājošie. Uzskatiet to par pilsoniskās iniciatīvas projektu. Ikviens, kas pēc vēlēšanām spēj uzrādīt pasi bez zīmoga par piedalīšanos vēlēšanās, varētu no apzinīgiem pilsoņiem saņemt kaut kādu naudiņu vai kādus citus materiālos labumus.

Naudai nav jābūt lielai. Pirmkārt, mēs esam skopi, otrkārt, mēs gribam no balsošanas atturēt vislielākos deģenerātus, kas savu balsi ir spējīgi pārdot par — jā, par cik? Piecīti? Divām pudelēm Vanaga un paciņu cigarillu Partner? Mūsuprāt, EUR 10 ir šī piedāvājuma augstākā robeža.

Tas taču nav pretrunā pastāvošajai likumdošanai?
link31 comments|post comment

Television's second most exciting season is just 200 exciting seconds away! [Sep. 23rd, 2014|09:43 pm]
Jūs zinājāt, ko sāk rādīt 5. oktobrī? Bob's Burgers piekto sezonu, lūk, ko! Un Lielajā Videonomā droši vien parādīsies tieši sestajā oktobrī, ak, Fox, paldies, tā tik tiešām ir burvīga dzimšanas dienas dāvana.
link1 comment|post comment

Vēlēšanu ceļvedis kopā ar Kautski [Sep. 23rd, 2014|12:54 pm]
Nē, nu kas to būtu domājis! Ar visu šito čemodānu krāmēšanu un gudrošanu, kad tad nu jātinas prom, tak gandrīz biju palaidis gaŗām, ka mūsu valstij atkal tuvojas Ceļojošais Cirks jeb Saeimas vēlēšanas. Protams, šī nu reiz (atkal) ir tā reize, kad jāiet balsot, jo, ja nebalsosim, salīdīs visādi sumpurņi, kas mūsu krāšņajā dēmokrātijas ēkā piečurās visus kaktus, izdauzīs logus un uz sienām uzrakstīs "Zģes bil Nil". Un kam tad tas vajadzīgs, vai ne?

Tā nu es viss tāds pilsoniski apzinīgs atvēru Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapu un apskatījos, ko tad man piedāvā. Un teikšu, kā ir: diez kas nav.

Pirmkārt, protams, ir tie, pret kuŗiem jāiet balsot, jo, ja tos ievēlēs! Lūk, piemēram, Latvijas Krievu savienība jau nosaukumā paziņo, kādas tautības vēlētājus viņi sagaida un kam nav vērts censties. Ļoti parocīgi. Savukārt Saskaņa nolēmusi paplašināt savu potenciālo vēlētāju loku, nodēvējot sevi par sociāldēmokrātisko partiju. Jo, kā mums visiem zināms, sociāldēmokrātiskas partijas vienmēr mēdz cieši sadarboties ar totālitāriem meļu, laupītāju un slepkavu režīmiem. Un vēl sociāldēmokrātisku partiju īpaša iezīme ir korupcija, pilsētas zemju izpārdošana un populisms. Tā sanācis, ka es šīs parādības neuzskatu par īpaši atbalstāmām, tādēļ acīmredzot neesmu sociāldēmokrāts.

Tad, kā jau pienākas jebkuŗās Saeimas vēlēšanās, ir Princis Baltā Zirgā jeb šajā gadījumā Princese Sudraba Ponijā. Viņa kārtējo reizi ir vienīgā godīgā, kas nemelo un beidzot — beidzot! — visas lietas Sakārtos. Šādiem saulvežiem ir stabila un gana liela mērķauditorija, kuŗu it nebūt nemulsina tas, ka prinči ir atjājuši un aizjājuši, bet lietas kā bija Nesakārtotas, tā ir. Viņu izpratnē Saeimas vēlēšanas ir tāda liela bezmaksas loterija, kuŗā viņi cer izvilkt laimīgo lozi. Bet ja nu paveicas?! Nauda tak nav jāmaksā.

Tad ir daži iepriekšējie balto zirgu prinči, kas piesola šoreiz goč pendel izdarīt to, ko pirmajā reizē neizdevās. Kā ierasts, šo Latvijas atkalaplaimotāju bara priekšgalā stalti stāv Šlesers, kuŗš gan cits, kas uz piedalīšanos savā kārtējā mēģinājumā iekulties Saeimā pielauzis kādu strēķīti pavecu, dzīves nogurdinātu vīriešu ar lieko svaru. Acīmredzot šī ne īpaši graciozā performance uzrunājusi arī Einaru Repši, kas uztaisījis partiju ar burvīgu nosaukumu "Latvijas attīstībai". Beidzot, beidzot ir kāds, kas uztaisījis partiju attīstībai, kamēr visi pārējie piesola tikai pagrimumu, postu un iznīcību! Vispār laikam jau neatlaidība ir slavējama rakstura īpašība, taču brīžam gribas gan apjautāties, kas tieši ir šo kungu problēma un kādēļ viņi nespēj padzīvot ārpus polītikas.

Protams, ir arī pašreizējās varas partijas. Droši vien ir spridzīgi būt tādai Vienotībai — gandrīz visas pārējās partijas sevi raksturo tikai kā "ļaujiet mums pastāstīt, kā mēs atšķiŗamies no Vienotības", savukārt Vienotībai sevi ar nevienu salīdzināt nevajag. Un tas ir labi, jo Vienotībai nenāktos viegli pastāstīt, kā tieši viņa atšķiŗas no Tautas partijas. Zaļo un zemnieku savienība kopš sākta gala vienmēr bijusi vietas aizpildītājs, tāda kā apkaltusi baltmaize, ko piemalt klāt kotletēm, vai kompozīcija Run for Your Life albumā Rubber Soul. Vietu aizpilda, īpaši pamanīt viņu nevar, un arī tas ir labi, jo tā baltmaize ir mazliet iepelējusi, bet Run for Your Life vispār ir kaut kādas šausmas. Savukārt Nācionālā apvienība par savu kampaņas saukli acīmredzot izvēlējusies "Mēs pilnīgi noteikti neesam nacisti. Ja vien jūs negribat balsot par nacistiem. Tādā gadījumā ļaujiet jūs iepazīstināt ar Jāni Iesalnieku." Jo koalīcijas partijām neklājas jūsmot par fašismu.

Taču šādu ierobežojumu nav sīkpartijām, kas dalās divās grupās: tās, kas izliekas, ka tiks Saeimā, un tās, kas neizliekas. Pirmie kaut ko stāsta par attīstību, taisnu valodu un lietu saukšanu īstajos vārdos. Otrie pavisam dzīvespriecīgi lamā tumšādainos un šķībacainos, piesola nedot bērnus Eiropas pederastiem un aicina sakārtot Latviju enerģētiskajā līmenī.

Tā, lūk. Un no šitādiem te mums ir jāizvēlas. Ņemiet vērā, tas ir lieliski, ka mums ir jāizvēlas. Piemēram, Krievijas iedzīvotājiem šādas izvēles mokas atkrīt, kā Vadonis pateiks, tā būs. Tā ka ejiet, balsojiet, kazi, varbūt tiešām ar savu izvēli novērsīsat to, ka arī mums kādu dienu nekādas izvēles nebūs.
link39 comments|post comment

Declare independence [Sep. 19th, 2014|07:42 am]
Phew. Izskatās, ka būsim tikuši cauri sveikā. Ak, Skotija, dod buču, let us love you! Vairāk gan šitā nedaries. Mēs uztraucāmies, Deivids uztraucās, kam šitādi uztraukumi vajadzīgi.
link18 comments|post comment

Izdomas lidojums [Sep. 17th, 2014|12:25 pm]
O! Man nupat palūdza uzrakstīt visu sapņu piepildījumu, ne ņūsleteru: vienā ēpastā saliec kopā piedāvājumus no zeķu, kreklu un alkohola tirgotājiem — un tas viss paredzēts somiem! "Nodzēri pēdējo kreklu no muguras? Mūsu interneta veikalā piedzerties var lētāk! Un par ietaupīto naudu nopērc jaunu kreklu!"
link10 comments|post comment

Penny wise, pound foolish [Sep. 15th, 2014|10:11 am]
Kamēr mēs te apspriežam, vai īsts latvietis drīkst nenīst visus krievus, tikmēr Latvija, kā izrādās, iebilst pret ES sankcijām pret Krievijas dzelzceļu. Jo, ja Krievijas dzelzceļu sankcionētu, visa Latvijas dzelzceļa infrastruktūra ātri vien sabirztu putekļos.

Nekāds pārsteigums, protams, tas nav. Latvijas Dzelzceļš un viņa tizlais brālītis Pasažieru Vilciens sevi mēdz dēvēt par valsti valstī. Un ir taisnība, tā tik tiešām ir valsts valstī. Visapkārt Latvija, Eiropa un tādas lietas, bet dzelzceļā joprojām ir LPSR. Korupcija? O, mums ir korupcija! Nemākulīga vadīšana? Bet protams! Markss teica, ka uz transportu jābūt valsts monopolam, vai ne? LPSR Dzelzceļa ministrija cītīgi seko Marksa novēlējumam. Turklāt Latvijas Dzelzceļš savā nodabā turpina celt komūnismu un rūpēties par proletāriešiem. Kamdēļ šofeŗa dēliem būtu jākaļās kapitāla važās? Lai nāk pie LDz un sildās sociālisma saulītē!

Savukārt uzņēmums PV rūpējas, lai nezustu gadu desmitiem koptās LPSR klientu apkalpošanas tradīcijas. Svētdienas vakarā no Rīgas uz Valku jāsūta vilciens no sešiem vagoniem, bet no Valkas uz Rīgu — no trim. Protams, tas uz Valku ir gandrīz tukšs un tas uz Rīgu pārbāzts, bet tas tak labi, lai cilvēki izjūt kopības sajūtu. Galu galā, pasažieŗiem gan vajadzētu visu laiku atcerēties, ka PV viņiem visžēlīgi sniedz brīnumjauku pakalpojumu. Jums vajag, nevis mums.

Tamdēļ tiešām nav brīnums, ka LPSR relikts LDz spēj pastāvēt tikai ciešā saiknē ar PSRS otro versiju, tas ir, Pūķina Krieviju. Viens no vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem ir pilnīgi atkarīgs no mums atklāti naidīgas valsts žēlastības. Un mēs te par uzturēšanās atļaujām cepjamies.
link20 comments|post comment

Vai nu liksies mierā [Sep. 12th, 2014|10:28 am]
Cibā var uzzināt ļoti daudz ko jaunu par to, kā pienākas uzvesties pieklājīgā sabiedrībā. Nu es zinu, ka labais tonis pieprasa visus krievus saukt par potenciālajiem vai esošajiem okupantiem un pat nepieļauj iespēju, ka viņi varētu būt parasti cilvēki, kam viņu pašu dzīve rūp vairāk par Krievijas ģeržāvas atjaunošanu.

Bet nu tomēr drusciņ vēl gribas pavārīties, tam taču ciba ir domāta, vai ne. Par to, kā pie mums brauc svešas kultūras nesēji un piektā kolonna.

Uzreiz piebildīšu, ka es daudz biežāk esmu runājis ar krievu uzņēmējiem, kas še dara lietas, nevis ar vienkārši krieviem, kas nopirkuši dzīvokli Jūrmalā. Pilnībā piekrītu, ka tāpēc manos novērojumos iezagusies zināma nobīde, un es droši vien nepamatoti pieņēmu, ka lielākā daļa ļaužu, kas tos dzīvokļus pērk, naudu viņiem nopelnījuši paši. Tādēļ, lai turpmāk nebūtu pārpratumu, norādīšu, ka šajā ierakstā runāšu tikai un vienīgi par uzņēmējiem.

Tā sanācis, ka savas diženās biznisa žurnālista karjēras laikā man sanācis runāties ar ļoti daudziem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem. Visvisādu, gan lielu, gan mazu, gan Latvijas, gan starptautisku. Un esmu ievērojis dažas likumsakarības.

Pirmkārt, aizmirstiet tos sarakstus "10 pazīmes, kas piemīt visiem veiksmīgiem cilvēkiem". Viņiem visiem piemīt tikai un vienīgi viena iezīme: viņi ir par sevi pārliecināti, turklāt tas var izpausties dažādi. Un, otrkārt, viņu spēja vadīt uzņēmumu it nekādi nekorelē ar latviešu valodas prasmēm.

Nevienu vārdā nesaukšu, bet dažus piemērus tomēr sniegšu. Viena paliela Latvijas uzņēmuma vadītājs ir krievs. Ļoti patīkams cilvēks, pieklājīgs, labi runā latviski. Pirms kāda laika uzņēmums bankrotēja, kaudzēm cilvēku palika bez darba, izmisums, bēdas. Kāda cita paliela Latvijas uzņēmuma vadītājs arī ir krievs. Diezgan lecīgs un neiecietīgs cilvēks, no tiem, kas uzskata, ka viņu sasniegumi padara viņus gudrākus par pārējiem. Nelabprāt runā latviski. Man par viņa uzņēmumu nepatika rakstīt, jo tur nebija nekā interesanta: apgrozījums un peļņa visu laiku pieaug, pat krīzes laikā, meklē un atrod jaunus eksporta tirgus, dod labi apmaksātu darbu augsti izglītotiem cilvēkiem, uzņēmums ir caurspīdīgs un pārskatāms — ikviens, kas vēlas, var saņemt sīku un detalizētu šī uzņēmuma gada pārskatu. Gaŗlaicīgi.

Vienam citam Latvijas uzņēmumam bija krievu vadītāja, kas arī ļoti labi un labprāt runāja latviski. Uzņēmums veiksmīgi darbojās Krievijas tirgū, lieliski apzinoties visus riskus, un vadītāja godīgi atzina, ka Krievijas tirgū vispār visi no dieva žēlastības dzīvo. Vēl vienam Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumam arī ir krievu vadītājs (runā latviski), bet šis uzņēmums pilnīgi nekā no savas produkcijas neeksportē uz Krieviju. Nav viņu tirgus, tur vajadzīgi citi apjomi un maksā mazāk.

Aši piebildīšu, ka, protams, daudzus Latvijas uzņēmumus vada latvieši. Veiksmīgi vada, neveiksmīgi vada — visādi sanāk. Bet viņi visi runā latviski, tātad viņi gluži neattiecas uz šo pārskatu, kā latviešu valodas prasme korelē ar uzņēmuma veiksmi.

Lai neliktos vienveidīgi, es esmu runājies arī ar skandināviem (mūsu ņūsleteram bija tāds skandināvisks piesitiens). Trīs gadu laikā satiku tieši divus skandināvus, kas runāja latviski. No vairāk nekā simta. Gods kam gods, labi runāja, un arī savu lietu mācēja. Bet, piemēram, kārtējā lielā Latvijas uzņēmuma skandināviskais vadītājs, kas te dzīvo jau gadiem, latviski nerunā. Nerunā, un viss. Viņš pilnīgi noteikti nevairo latvisko vidi Latvijā, toties viņš un viņa uzņēmums diezgan būtiski vairo biznesam labvēlīgu vidi.

Un tad es esmu runājis ar tiem, kas te nesen ir ieradušies un saņēmuši tās termiņuzturēšanās atļaujas. Viņi runā krieviski un godīgi atzīst, ka viens no iemesliem par labu Latvijai ir tas, ka te runā krieviski. Tāpat viņi tikpat godīgi atzīst, ka Krievijā strādāt negrib tāpēc, ka tur nav īpaši brīnišķīga biznesa vide. Nav runa par polītisko patvērumu, viņi vienkārši labprātāk grib strādāt Eiropā, nevis Krievijā. Savu produkciju, ko šeit saražo, viņi eksportē uz Eiropu, nevis Krieviju. Latvisko vidi viņi nevairo, bet Latvijas IKP gan.

Vai Latvija kļūst krieviskāka, kad viņi šeit ierodas? Pilnīgi noteikti, gluži kā Latvija kļūst skandināviskāka, kad šeit ierodas skandināvu uzņēmumu vadītāji. Bet šie krievi atšķiŗas no tiem padomiskajiem krieviem, kas man dzīvo kaimiņos: viņi runā angliski, lieto aifonus un valkā itāļu uzvalkus, nevis vateņus. Protams, es zinu, ka tas nekā nenozīmē, arī Dmitrijs Medvedevs dara to pašu. Bet posta darbs ir nodarīts: ar šo veiklo mīmikriju viņi izskatās pēc Eiropas uzņēmējiem, nevis krievu okupantiem.

Un ko mums tagad darīt? Dzīvot dzīvespriecīgā paranojā un uzskatīt visus krievus par Latvijas ienaidniekiem? Dzīt visus cittautiešus prom un būvēt šeit tādu čučhes valsti, kur mēs pilnīgi visu tikai un vienīgi paši (ar čučhes valsts cienīgiem rezultātiem)? Paziņot, visu citu tautību pārstāvji šeit ir laipni lūgti, bet krieviem pie mums nav vietas? Tad jau varbūt tiešām, embreisojam Māti Zviedriju, pirms Māte Krievija embreiso mūs. Zviedrija taču mūs nav okupējusi, vai ne, tikai savulaik izdeva mūsu bēgļus Padsavienībai, bet to jau mēs viņiem piedodam.
link55 comments|post comment

Čučhes ideja dzīvo un uzvar [Sep. 11th, 2014|04:03 pm]
Es te vienbrīd zvaigāju par Ziemeļkorejas ideju izplatību Latvijā. Es zvaigāju, bet citi ļaudis to uztvēra nopietni un skat, aplaimoja mūs ar šādu diženu projektu. Uzsliesim Rīgas centrā milzīgu Latvijas karogu, nu, gluži kā Čučhes idejas adepti uzslēja savas strādnieku paradīzes karogu tieši pie pašas sapuvušās Dienvidkorejas robežas. Dienvidkoreja pēc tam sadomāja mērīties ar karogiem, bet viņus abus pārspļāva Azerbaidžāna un pēc tam Tadžikija.

Še iezīmējas zināma likumsakarība. Tādus milzīgus karogus ļoti mīl sliet visādas valstis ar maigi totālitāru piesitienu — un diezgan niecīgu izdomu. Tomēr šī diženā projekta aktīvistu grupa nav totālitāri, viņiem rūp cilvēku viedoklis — viņi ļauj ļaudīm nobalsot un pat ieteikt, kur tādu karogu sliet.

Un man ar, man ar ir priekšlikums. Uzslejam lielu Latvijas karogu Stūŗa mājas pagalmā! Izskatīsies smuki un būs simboliski, zin kā, agrāk tajā mājā cilvēki nonāca, ja pie viņiem šo pašu karogu atrada. Turklāt pat nevajadzēs ņemties ar sliešanu, jo, ziniet, viņš jau tur ir!!!
link8 comments|post comment

Expand your vocabulary [Sep. 11th, 2014|02:38 pm]
Kaut kur — ar visu gūgli vairs nevaru atrast, kur — nesen izlasīju atziņu "In the future, it will not be the coalition of the willing; it will be the coalition of the exasperated." Gan atziņa skaista, gan jaunu vārdu iemācījos — exasperated ir "tāds, kam piegriezies līdz nelabumam."
link3 comments|post comment

Turēsim Latviju latvisku [Sep. 11th, 2014|11:28 am]
Latviskuma kopēji un būtībā arī monopolisti no Nācionālās Apvienības nesen ieteica atcelt uzturēšanās atļauju izsniegšanu tiem, kas pērk Latvijā nekustamo īpašumu. Un msjē Iesalnieks tviteŗos tagad bezmaz vai Kristāla rītu rīko, izrādīdams balsošanas rezultātus un taurēdams: lūk, latvieti, tavi naidnieki, kas grasās pārtaisīt Latviju par bagāto krievu koloniju!!!

Un par šito "koloniju" es tā īsti neesmu pārliecināts. Krievi uz Latviju grib tādēļ, ka tā nav Krievija. Ja viņi gribētu uztaisīt no Latvijas vēl vienu Krieviju, viņi tikpat labi varētu palikt Krievijā. Man ir bijis tas prieks runāt ar vairākiem krievu uzņēmējiem, kas šeit dara lietas, un viņi visi kā viens stāsta — ai, vienkārši apnika ņemties pa Krieviju. Klausies un brīnies — izrādās, ir ļaudis, kas domā, ka Latvijā ir sakārtota uzņēmējdarbības vide, nevienam nav jādod kukuļi, nav jābučo pakaļa valdībai un tādā garā.

Man ir milzu aizdomas, ka pārtikušu Krievijas pilsoņu vidū fanātisku Putina atbalstītāju ir daudz mazāk, nekā starp trūcīgiem pensionāriem vai gateŗa strādniekiem. Turīgi ļaudis vispār reti kad ir sajūsmā par kaŗu (izņemot, protams, gadījumus, kad viņi no tā nopelna): viņiem ir vairāk, ko zaudēt. Viņiem ir gana daudz naudas, lai pabraukātos apkārt pa pasauli un apjēgtu, ka Krievija nebūt nav gaismas un garīguma saliņa Gejropas zombiju jūrā. Viņi pērk fuetes un austeres. Un, ja viņi ir gana bagāti, viņi savus bērnus sūta Eiropas skolās, kur viņiem nemāca par Maskavas Krievzemi.

Protams, Krievijā grūti būt turīgam, ja tu visu laiku neapliecini savu uzticību Putinam. Tas kļūst arvien grūtāk, un tieši tas mudina domāt, ka arvien biežāk turīgie krievi uz Latviju skatās tāpat, kā mēs uz visādām Londonām vai Vācijām — kā uz plānu Ž. Kad Krievijā paliek pārāk traki, eh, vienmēr taču ir uzturēšanās atļauja Latvijā un tātad arī Eiropas Savienībā — un, ja es būtu turīgs Krievijas pilsonis, mani šāda doma tiešām uzmundrinātu.

Var jau būt, ka es smagi maldos un visādiem Kremļa ruporiem ir taisnība — visa krievu tauta tik tiešām uzticami stāv aiz sava vadoņa, katrs krievs domā tieši tāpat, kā Putins, un visi uzturēšanās atļauju saņēmēji nesavtīgi ziedo savu naudiņu, lai krieviskotu kaut daļiņu Latvijas. Bet tomēr šķiet, ka še izklāstītā iespēja ir gana ticama, lai to vismaz atzītu par apspriešanas vērtu.
link47 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]