| Nācionālā ideja |
Sep. 12th, 2011|11:54 am |
Biju pa nedēļas nogali aizbraucis ciemā pie cīņubiedŗiem uz Tallinu. Dzērām alu, runājām par oikonomiku un polītiku (tā ir ar biznesa žurnālistiem, viņiem tie tēmati šķiet gana interesanti, lai apspriestu tos pie alus) un reģionālajām īpatnībām.
Pasākuma gaitā mums radās lieliska ideja Latvijas nācionālajai idejai. Ziniet, Latvija regulāri ir tērējusi baltu naudu, lai atbildētu uz zatlerisko jautājumu "Kas es esmu?" -- ar stipri dalītiem panākumiem. Ja nemaldos, pēdējais bija "Best enjoyed slowly", kas kārtējo reizi norāda uz Latvijas mazvērtības kompleksu "Mēs gribam tā, kā ir pie igauņiem" (jo, nopietni, "lēns" taču kopš senseniem laikiem ir Igaunijas zīmols, mums viņu piesavināties tāpat nesanāks.)
Drīzāk mēs kolektīvi izdomājām, ka Latvijai vajag sevi pozicionēt kā "too cool to care about money" valsti. Ziniet, ir tādas valstis, kas ir trūcīgas, bet viņas visviens skaitās nenormāli stilīgas vietas. Indija uzreiz nāk prātā. Vai tādi eirozonas prieki kā Portugāle, Itālija, Grieķija un Spānija. Vai īri Anglijā kopš sākta gala skaitījušies aplam seksīgi bastardi (pašā Īrijā viņi ir vienkārši bastardi, bet angļiem acīmredzot alkoholisms šķiet seksīgs). Vai -- un es te ne uz vienu ar pirkstu nerādu, ja -- bet cik nav redzēti ļaudis, kas aizbraukuši uz Sibīriju padzīvot dziļos laukos un pēc tam vislaik stāsta, cik tur ļaudis patiesi un kā še neīstums cērt elpu ciet. Tai pat laikā mana radiniece no Sibīrijas šoruden repatriēsies uz Latviju, jo -- īstums kur īstums, bet civilizācijas labumi tomēr vairāk pie sirds iet.
Nu lūk. Un mums jāturpina spēlēt uz to "mums nav naudas, toties mēs esam daudz laimīgāki un lietas saprotam labāk." Tā, lai vidusmēra, teiksim, igaunis pie sevis laikpalaikam aizdomātos -- jāāā, kad es izaugšu liels, es arī gribu būt tik stilīgs kā latvieši.
Un, ziniet, kas ir lieliskākā plāna detaļa? Pilnīgi visas mūsu ķibeles un bēdas mēs tā varam pārvērst par selling point. Piemēram, mūsu polītiķi nebūt nav mazāk kolorīti par Silvio Berluskoni, kas turklāt Itālijā ir viens pats -- bet mums tādu ir kaudzēm. Un tāds vidusmēra vācu pilsonis, protams, strostē Silvio, bet kaut kur sirds nostūrī viņš tomēr prāto -- ah, kaut es būtu tik izmanīgs un apsviedīgs kā viņš, bet ko tur, tie jau ir itāļi, mums nav lemts, mēs esam gaŗlaicīgie un strādīgie nūģi. Patīk taču tiem pareizajiem/pareizajām tie sliktie puikas.
Un, pavei, nepaies ilgs laiks, un atliks tik latviešiem aizbraukt uz Igauniju -- un visi igauņi uzreiz sauks õõõ, latvietis, meitenes prasīs parakstīties uz krūtīm, bet zēni bikli pierausies maliņā, kur nu viņiem ar latviešiem sacensties. |
|