Cīņubiedri [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Gaišība

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jan. 21st, 2018|04:03 pm]

dienasgramata
Mana mamma vakaros raud
Un es nevaru saprast, par ko
No rītiem jau viss ir kārtībā
Un mēs sēžamies brokastot

Pēc tam man ir jāiet uz dārziņu
Bet mammai uz darbu kaut kādu
Tad mazliet jāraud ir man
Es tikai to neizrādu

Tad viņa atnāk man pakaļ
Dažreiz - krietni par vēlu
Un saka auklītēm smiedamās:
Gandrīz aizmirsu šodien par dēlu!

Mēs ejam ar viņu uz veikaliem
Nopirkt man beidzot to Lego
Tikai naudas nekad mums nepietiek
Un lētāk jau arī nedod

Līdz mājām mēs aizejam klusējot
Bet arī vēl tad viņa neraud
Es reizēm atveru mammas aifonu
Varbūt tur atrast iemeslu cerot

Starp bildēm vien atrodu sevi
Taču īsziņu - vispār nevienu
Mājās mēs cepam tad pankūkas
Un padzeram tēju ar pienu

Bet pēc tam mana mamma raud
Tad, kad es esmu jau gultā
Es taču to dzirdu caur sienu
Tikai neuzdrošinos neko jautāt

Katru vakaru viņa raud
Un es nezinu, ko man darīt
Šodien atradu mammas feisbuku
Viņa raksta ar tagu #esarī
linkpost comment

Par neizbēgamo [Jan. 21st, 2018|02:00 pm]

black_data
Bēres ir depresīvs pasākums, īpaši tad, ja mirst jauni cilvēki. Depresīvs nevis tāpēc, ka cilvēkiem ir skumji, un viņi raud, arī ne tāpēc, ka jaunu cilvēki nāve ir kaut kā īpaši traģiskāka. Kad mirst veci cilvēki, un tad mācītājs vai kāds cits runātājs runā savu standarta filozofisko masu patēriņam domāto runājamo, tev ir vieta fantāzijai par daudzajiem gadiem, ko cilvēks ir nodzīvojis daudz ilgāk par tevi. Vai varbūt tā nav fantāzija, bet drīzāk paviršībai? Savukārt šinīs bērēs, uz kurām es biju aizvakar, radās pavisam vienkāršs, bet drasmīgs jautājums: un tas ir arī viss? Protams, ir forši, ka atnāk tik daudz radu, draugu un kaimiņu, ka kapličā iekšā visiem nav vietas, un tomēr mielasta laikā nevienam nekā prātīga nebija ko teikt, tāpēc viss aprobežojās ar tām pašām standarta frāzēm, kas jau bija dzirdētas izvadīšanas procesā. Tas tiešām ir viss? Vasarā nomira cilvēks, kuru savulaik ir sanācis uzskatīt par labāko draugu, tāpēc dabīgi radās doma, ka vajadzētu aiziet uz bērēm. Beigās tomēr neaizgāju. Neviens, ar ko es runāju, neaizgāja. Jo tur kaut kur ir kaut kādi cilvēki, kas sēro, kuriem, laikam, būtu jāizsaka līdzjūtība, bet tev nav ne jausmas cik viņu tur ir, kas viņi ir, vai kā viņi izskatās, un ko tad es jaukšos svešas sāpes vidū. Mirušajam mana ierašanās vai neierašānās neko nemainīs, un bez šaubām, es viņu atceros un atcerēšos šā vai tā. Un tad bēru ceremonijas vidū mani pārņēma skaudība. Es apskautu to džeku, kurš kaitojot bija pazudis jūrā, un par kura meklēšanas lietderību internetos bija karsti strīdi.

Šodien kaut kāds post depresīvais atsitiens pēc bērēm. Būs laikam nosēdies.
linkpost comment

[Jan. 21st, 2018|10:52 am]

penny_lane
reku, rīta filmiņa. neviena vienradža, neviena taureņa. https://vimeo.com/251397575
linkpost comment

[Jan. 21st, 2018|10:20 am]

fjokla
Laipni lūgti : http://klab.lv/userinfo.bml?user=abncsab
link9 comments|post comment

[Jan. 21st, 2018|07:42 am]

dooora
repent, ye motherfuthers! yawl just awflly glad to be sad, aintcha?

dream-team

sapnī mēs ar Ēci un Keivu viesnīcā Latvija pre-karaokes bārā nodziedājām labāko šīs dziesmas kaverversiju ever.
linkpost comment

[Jan. 21st, 2018|07:43 am]

fjokla
Labrīt no tiem, kas brokastā ausīs uz pilnu katušku Sauli, pěrkonu, daugavu bliež. Ak ta tas bij domāts tas ozols, pie kā turěties, es jau ar, visu burtiski. Starp citu, Pūt Vějińi grand fināle ir bipolāro neirotiķu himna, tā mums tur iekśā cilăjas, plok, sabango, rămi plūst, briest un kūļājas no jauna.
link5 comments|post comment

[Jan. 21st, 2018|02:13 am]

virginia_rabbit
[Tags|, ]

linkpost comment

The Lovers (2017) [Jan. 21st, 2018|12:39 am]

anonymous
[Tags|]

linkpost comment

sarunas. 3g 3m [Jan. 20th, 2018|11:39 pm]

neraate
1) darbība norisinās wc.
-mammu tu čurā dupsi?
- .. jā.
- es gan nē, es ar krāniņu.

2) pārstāstu šo burvīgo gadījumu vecmammai, bērns atnāk, nodod viņai sveicienus, padomā un tad
- mammu, tev nav krāniņa.
-.. nav.
- bet tētim ir.
- jā.
/fonā telefonā smiekli. tu pasaki viņam ka tētim ir nevsi krāniņš bet krāns/

3) lasu Kiplinga pasaku par degunradzi, iepriekš esam lasījuši Maximas uzlīmju grāmatu kur bildē Baltais degunradziene ar mazuli. bērns pēta zīmējumu, kuru es bērnībā esmu skaisti izkrāsojusi un saka 'šitam degunradzim ir resns vēders. viņam vēderā bēbītis'
- .. diez vai. zini, ne visiem degunradžiem vēderā ir bēbīši, viņu palicis ļoti maz un viņiem vienkārši ir resni vēderi.
- nē, mammu, es zinu - tur ir bēbītis.

/es biju domājusi, ka man būs vairāk laika šim sagatavoties.lol
link1 comment|post comment

[Jan. 20th, 2018|11:13 pm]

prtg
[Tags|]

Jānis Ruņģis @ DAD Cafe
linkpost comment

[Jan. 20th, 2018|10:12 pm]

vistu_zaglis
[music |BirdPen / Equal Parts of Hope and Dread]

Nē nu bet kurš tad varēja iedomāties, ka pērkot tupeles ir smalki un rūpīgi jāizmēra protektors uz zolēm, nu? Jo izrādās, ka tie nolāpītie akmentiņi, ar ko te bārsta ielas, ir akurāt, sasodīts, tādā izmērā, lai ķertos tur iekšā un ejot nelabi čirkstētu, nu un katru reizi vēl kādus piecus-sešus mājās atnes, taisni vai nav skaidrs, ko ar to skaistumu pēc tam iesākt.

Ko, zābaki būs jāvelk, vai? It kā ir dzirdēts, ka ziemā tā mēdzot darīt, bet nu es nez, izklausās pēc padošanās sistēmai.
link1 comment|post comment

[Jan. 20th, 2018|10:39 pm]

saccharomyces
es izlasīju "the beauty myth" un, ja godīgi, izņemot atsevišķus interesantus faktus, kurus nezināju, tur nebija pilnīgi nekā tāda, ko es jau nebūtu sapratusi pati. es jau gadiem ilgi atkal un atkal cenšos sev un citiem izskaidrot, ka manas problēmas ar manu ķermeni nav ķermeniskas, ka tās primāri nav saistītas ar vēlmi patikt konkrētam partnerim (jo ir tikai loģiski, ka tad, ja mēs esam foršās partnerattiecībās, es acīmredzot šim cilvēkam jau esmu pievilcīga), ka mana patiesā vēlēšanās NAV izmainīt savu ķermeni, bet gan pārstāt justies tā, it kā tas būtu jāmaina. un būtībā man ir sajūta, ka viss, ko šī grāmata man sniedza, bija 1) vēl viens viedoklis, ka tas ir tas, kas jādara, jāpārstāj atrasties šīs sajūtas pakļautībā 2)sajūta, ka pasaule ir briesmīga vieta un es esmu doomed visu laiku ar kaut ko milzīgu cīnīties tikai tāpēc, ka esmu sieviete. jo sistēmu nevar nojaukt vienītī, bet kaut kāda tāda pilnvērtīga kolektīva attieksmes maiņa notiek pārāk lēni, body positivity ir forši, bet beauty backlash ļoti plaši un veiksmīgi pret to cīnās, kamēr pastāv sistēma, kas uztur skaistuma mītu, es (tieši es, nevis obligāti jebkura sieviete; no tā, kādas reakcijas esmu redzējusi uz saviem neskaitāmajiem mēģinājumiem par šo runāt, man ir radies iespaids (kurš, protams, var būt maldīgs), ka citas foršās sievietes, ko es pazīstu, lielākoties ir kaut kādā veidā izturīgākas vai arī vienaldzīgākas pret šo visu, un neizjūt to kā akūti aktuālu sāpi ar tādu regularitāti vai intensitāti kā es) neizbēgami būšu zaudētājos, jo, ja es cenšos tai pakļauties un izmainīt sevi, lai tuvinātos sistēmas prasībām, es izgāžos (un esmu zaudējusi jau tīri tāpēc, ka "spēlēju", jo šī ir negodīga spēle, ko nav iespējams uzvarēt), savukārt, ja es pretojos un neīstenoju pareizo uzvedību, ko skaistuma mīta sistēma pieprasa, es jūtos vainīga. un fakts, ka es apzinos, ka man nevajadzētu justies vainīgai, nepalīdz tādai nejusties, tas liek man justies dubultā slikti, jo es esmu ne tikai vainīga, bet arī vāja/stulba, jo nespēju pārvarēt šo nepamatoto vainas sajūtu.
link11 comments|post comment

[Jan. 20th, 2018|10:39 pm]

anonymous
Tā vien šķiet, ka būs dzimis jauns virsrakstu trends: "Pienāk satraucošas ziņas par Lauri Reiniku, kurš atpūšas Indonēzijā"
Ar "Pienāk satraucošas (vai jebkādas citas) ziņas..." turpmāk varētu sākt jebkuru ziņu, kas uzrakstīta, faktus smeļoties tikai kādā no sociālo tīklu kontiem.
link3 comments|post comment

[Jan. 20th, 2018|10:02 pm]

fjokla
Un! Kas vieno šīs piecas personas? Dzimums! Turieties pie sievietěm, gļěvie šmurguļi!
(Lai gan, dainās bij teikts, ka pie ozola jāturās, tas izturěšot,.. haha, atļaujiet, ser, aiz smiekliem pāris reizes koķeti apdirsties
link14 comments|post comment

[Jan. 20th, 2018|09:50 pm]

tvarj
ir man tomēr acs uz krāmiem, šodien hotai mani paņēma līdzi roudripā uz Tadaiķiem pie viena onkulīša. kamēr hotai cilā militāros krāmus es izvilku vienu apsudrabotu paplāti-šķīvi. tāds vienkāršs, bet elegants un tā vien “runāja uz mani” JŪGENDSTILS! onkulis man pa piečuku atdeva, nupat sagūglējām izcelsmi.
un IR!
firma pastāvējusi vien līdz 1909. gadam, kad īpašnieks izdarījis pašnāvību neveiksmīgu lēmumu dēļ novedot firmu līdz bankrotam.
mūsējais ir tiešām vienkāršs, bet te jums links uz citiem smalkumiem. man acis iztecēja, cik skaisti!

http://www.abcap.nl/osiris
link2 comments|post comment

Filmu vērotāja piezīmes. [Jan. 20th, 2018|08:54 pm]

unpy
Noskatījos filmu. Blade Runner 2049. Lielisks gabals. Visiem tiem, kuri ir gatavi, ieraugot puslīdz kvalitatīvu fotoattēlu, piesēst un trīs stundas baudīt attēla dziļumu, filmas izvēli, rakursus, zelta griezumus un ko tik vēl ne, nezinu, ko var trīs stundas pētīt fotoattēlā, neesmu speciālists. Man šī filma likās ļoti sūdīgs sūds. Sākumā gribēju teikt, ka briesmīgs, šausmīgs vai pārsteidzošs sūds, taču pilnīgi nekā briesmīga, šausmīga vai pārsteidzoša tur nebija. Garlaicības mākts, to trīs stundu laikā saskaitīju kādas trīs alūzijas un sešas klišejas, ja šo būtu par kārtu vairāk, filma būtu daudz, daudz baudāmāka. Vienīgais, par ko šī filma lika aizdomāties, ir tas, ka Idiocracy attēloto filmu līmenim tuvojamies daudz straujāk, nekā iepriekš man bija šķitis. Nelietderīgāk izšķiedis trīs stundas savas dzīves varbūt esmu tad, kad saindējos ar pārtiku un apmēram tikpat ilgi vēmu ar caureju pamīšus un ik pa brīdim vienlaicīgi.

Gala vērtējums - mana iztēle nesniedzas tiktāl, lai varētu šim gabalam piešķirt kādus punktus, taču skaidrs ir tas, ka kaltētā paltusā ir daudz vairāk seksīguma, nekā šajā darbā iemeslu to skatīties.
link6 comments|post comment

[Jan. 20th, 2018|07:29 pm]

chaika
[Tags|, ]

ceru, ka šodien ir labas zvaigznes, jo ar kaut kādu abnormālu ātrumu notriecu naudu 3 veikalos un vēl mazliet nožēloju, ka ceturtajā neiepirkos.. O_o
+
izvilku jau aliņu no ledusskapja, bet domāju, vai tik pirms tam tomēr nevajadzētu mēģināt iet apskrieties.. what would jesus do?
link2 comments|post comment

[Jan. 20th, 2018|06:31 pm]

neraate
kādam nav lieka redeļu gultiņa ko aizņemties? nr.1. šobrīd vēl lieto savējo (viņam šobrīd īstā gulta ir 'mašīna', es negribu stresināt, spiežot pārcelties pirms pats ir gatavs) un vina no mazajām ir tiešām šaura - tur var gulēt tikai nr.3, līdz ar to jāmenedžē loģistika. pirkt vēl vienu gultu uz pāris mēnešiem negribas, jo kopā mums jau ir 5 redeļu un vēl divas. bērniem vien :D
link3 comments|post comment

[Jan. 20th, 2018|02:54 pm]

dienasgramata
Bija tāds sapnis, nu, pēdējā laikā bieži gadās sapņi, kuros būtiska loma ir jaunajām tehnoloģijām, bieži atkārtojas motīvs, ka es sapnī nevaru kaut ko uzspiest vai ievadīt datorā vai telefonā, bet šis sapnis bija interesants ar to, ka es gāju pa ielu un kaut ko fotografēju ar mobilo telefonu, bet pēc tam skatījos telefonā un konstatēju, ka esmu to turējis rokās un nejauši uzspiedis vai nu nepārtrauktu fočēšanu vai filmēšanu, citiem vārdiem sakot, tur bija fiksēts viss mans ceļš un te sākās tāds motīvs kā Antonioni filmā "Blowup", es biju kaut ko nofilmējis un varēju iezūmot, paskatīties, kas tur patiesībā bija, no sākuma es atklāju fantastiskus vizuālus efektus, apsarmojušas koku lapas un zarus, sarmas pārklātus ziedus un augļus koku zaros, tad bija aina uz tilta un kāds vīrs apakšā meta pret mani tādu kā dzelzs stieni vai kabeļa galu, bet, mēģinot piezūmot un ieraudzīt viņa seju, es ieraudzīju, ka tur lejā, kur viņš sēdēja, upes krastā, viņam garām skrēja smilšu krāsas žurkas, tas tagad neizklausās pārāk iespaidīgi, bet sapnī tas man bija liels pārdzīvojums - ieraudzīt tās nelaimi nesošās žurkas kā Kamī "Mērī", vispār, es kādu laiku sapnī nodarbojos ar atpakaļtīšanu un iezūmošanu, tāds sapnis.
linkpost comment

[Jan. 20th, 2018|02:33 pm]

indulgence
[Tags|, ]

"Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pagājušajā nedēļā laidis klajā populārzinātnisku pētījumu "Ceļā uz latviešu tautu". (..) Visus jautājumus vienā grāmatā nav iespējams aplūkot. Šī ir populārzinātniska grāmata, bet man jau šķiet, ka mums kā zinātniekiem un pētniekiem reti kuram ir talants pasniegt grūti uztveramas jautājumus vienkāršā tautai saprotamā veidā. Tikpat grūti ir kliedēt sabiedrībā valdošos stereotipus un mītus."
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]