Es pieļauju, ka iegūt cukuru no bietēm ir daudz lielāka pievienotā vērtība nekā tikai pārstrādāt jēlcukuru, tāpēc tā nav gluži 1:1 salīdzināms pēc ražošanas apjoma.

Izskatās arī, ka ES kvotas tika radītas, lai atbalstītu zema tarifa importu. Kaut kas saistīts ar to, ka ES, diferencējot importu, pārkāpj PTO noteikumus. Tā ka tā bija apzināta politika ierobežot cukurbiešu cukura ražotājus ES. Latvijas nozare bija mazāk modernizēta, tāpēc bija likumsakarīgi, ka tā aizvērsies tā vai šā. Viņiem par to iedeva kaut kādus maksājumus.

Bet ja tagad kvotas tiek atceltas, tad rodas jautājums – vai tās vispār bija vajadzīgs ieviest? Izskatās pēc absurda lēmuma, kas tikai sagrāva ražošanu Latvijā.

mākslīgi paaugstināta pievienotā vērtība??? kam tas vajadzīgs???!!!

Tas galīgi nav par gala produkta cenu, jo loģiski, ka iepirkt tonnu cukurbiešu būs lētāk nekā tonnu jēlcukura.

bietes 20% cukura, jēlcukurs tuvu 100. ko Tu gribi salīdzināt?

Man nebūs tik daudz laika lai skaidrotu visus ekonomikas pamatus.

Es saku to, ka ja mēs nopērkam jēlcukuru, teiksim par 50 c/kg (galīgi izdomāts skaitlis) un to pārstrādājam un pārdodam par 60 c/kg, tad ienākumi ir 10 centi, no kuriem peļņa varbūt ir 1 cents uz kg.

Ja izaudzē 5 kg biešu, un tās pārstrādā cukurā, un pārdod par tiem pašiem 60 c/kg, tad ienākumi ir 60 centi, no kuriem peļņa varbūt ir 6 centi. Protams, šī peļņa jau nebūs tikai ražotājam, daļa aizies zemniekiem, biešu transportētājiem utt.

Protams, to visu sarežģī subsīdijas, tarifi utt. Bet tīri no kopējā Latvijas ekonomikas viedokļa ar cukurbietēm ir lielāka ņemšanās, kas attiecīgi nozīmē, ka vairāk cilvēkiem tiek dots darbs, potenciāli mazāks bezdarbs, vairāk naudas paliek Latvijā, kas vēl vairāk var sildīt ekonomiku šajos krīzes laikos, un ja izdodas vēl kaut ko eksportēt, tad vispār ir ideāli.