Domāju, ka tas nav ticami. Nu padomā cik daudz cukura apēd viens cilvēks gadā un cik liela ir cukurbiešu raža uz hektāra.

Ļoti paviršs aprēķins:
Vidējā pasaules raža ir 60 tonnas hektāra (cukurbietēs ir 20% cukura) = aptuveni 15 tonnas cukura no hektāra.

Patēriņš UK ir 35 kg uz cilvēku/gadā x 2 miljoni LV iedzīvotāji = 70 tūkstoši tonnu. Ko var izaudzēt aptuveni 5000 hektāru lielā platībā. Tas ir tikai 50 km2, neliela pagasta apmērā.

20% ir 12 tonnas. viss kārtībā, bet kāpēc to VAjAG? zeme ir aizņemta, acīmredzot rapsis dod peļņu. nafig piesieties tām nelaimīgajām bietēm (kāpēc ne kivi, ķirbjiem vai topinambūram)

Aha, uzmanības pārbaude. :)

A kāpēc nevajag?

Katrai kultūrai ir savi plusi un mīnusi. Tāpat arī diversifikācija. Cik atceros, kultūras ir regulāri jārotē un jāmaina, lai augsne nenoplicinātos.

Es nesaku, ka obligāti jāaudzē cukurbietes. Tas arī nav par to, ka zemniekiem nebūtu tiesības izlemt un rēķināt, kā ir izdevīgāk. Tas ir par to, ka ES politika lielā mērā nosaka šo izvēli. Bet šī ES politika, kas vienu gadu uzliek kvotas, un pēc 10 gadiem, kad cukura ražošana ir neatgriezeniski iznīcināta, tās atkal noņem, neliekas īpaši sakarīga. Vecāki cilvēki vēl atceras PSRS laikus, kad no Maskavas nāca rīkojums audzēt kukurūzu. Tagad līdzīgi rīkojumi tikai ietērpi sarežģītākā kvotu un subsīdiju politiku sistēmā nāk no Briseles. Bet vai viņi tiešām saprot un rūpējas par to, kas ir izdevīgāk Latvijai?

jā, arī lielākā (nu, varbūt mazākā) daļa zemnieku saprot, ka tā ir uzņēmējdarbība. neviens nesēj zirņus, jo smuki zied vai ir vietējie.