Prieka vēsts sazvērestības teoriju adeptiem: Eiropas Savienība nolēmusi no 2017. gada 1. oktobra atcelt kvotas par cukura ražošanu!
http://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/dod-zalo-gaismu-cukura-fabriku-atjaunosanai-latvija-193431Tb no nākamā gada 1. oktobra jebkurš no jums, dārgie lasītāji, var palaist darbībā savu cukurfabriku, ražot tajā īstu Latvijas cukuru no īstām Latvijas cukurbietēm, un visai pasaulei pierādīt, ka produkts sanāks ja ne lētāks, tad cenā tikpat rentabls, kā Dānijā no Brazīlijas cukurniedrēm ražotais. Var izkonkurēt nejaukos ārzemniekus uz skaitli trīs – karogs jums rokā!
A kāpēc nevajag?
Katrai kultūrai ir savi plusi un mīnusi. Tāpat arī diversifikācija. Cik atceros, kultūras ir regulāri jārotē un jāmaina, lai augsne nenoplicinātos.
Es nesaku, ka obligāti jāaudzē cukurbietes. Tas arī nav par to, ka zemniekiem nebūtu tiesības izlemt un rēķināt, kā ir izdevīgāk. Tas ir par to, ka ES politika lielā mērā nosaka šo izvēli. Bet šī ES politika, kas vienu gadu uzliek kvotas, un pēc 10 gadiem, kad cukura ražošana ir neatgriezeniski iznīcināta, tās atkal noņem, neliekas īpaši sakarīga. Vecāki cilvēki vēl atceras PSRS laikus, kad no Maskavas nāca rīkojums audzēt kukurūzu. Tagad līdzīgi rīkojumi tikai ietērpi sarežģītākā kvotu un subsīdiju politiku sistēmā nāk no Briseles. Bet vai viņi tiešām saprot un rūpējas par to, kas ir izdevīgāk Latvijai?