Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
par baltiešu dialekta un vācu valodas atšķirībām 
Profile
Name: indulgence
Page Summary
Latest Month
Jūlijs 2023
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Search
Entry Tags
10.-Dec-2014 10:18 am
Dažus vācbaltu dialekta atšķirību piemērus min Zigfrīds fon Fēgezaks savā tetraloģijā "Baltiešu gredzens": " (..) [vāciešiem] dažbrīd šķita, ka baltieši runā ķīniski, jo daudz ko nespēja saprast. (..) vācu "gibt" (dod) baltiski ir "jibt"; vācu "gelbe Rüben" (burkāni) baltiski ir "Burkanen"; vācu "Cyrenen" (ceriņi) baltiski ir "Flieder"; vācu "Schmandt" (krējums) baltiski ir "Sahne"; vācu "Rechen" (grābeklis) baltiski ir "Harke"; vācu "Pferd" (zirgs) baltiski ir "Färd"; vācu "nain" (nē) baltiski ir "nein"; vācu "Preiselbeeren" (brūklenes) baltiski ir "Strickbeeren"; vācu "Pilze" (sēnes) baltiski ir "Riezchen" utt. Nezināju, ka ne tikai izruna, bet pat daudzu vārdu saknes visai kardināli atšķiras.

UPD:
Atšķīrās, jo fon Fēgezaks apraksta ingvistisko nesaprašanos starp baltiešiem un vāciešiem XX gs. 20. gados.
Comments 
10.-Dec-2014 10:24 am
[info]kihelkonna
droši zini par tiem Fleder? jo pliederi tā kā ir plūškoki.
10.-Dec-2014 10:26 am
[info]scorpse
Flieder ir gan ceriņi + mūsdienu vācu valodā Flieder ir ejošākais ceriņu nosaukumis, nevis sirēnis. :]
10.-Dec-2014 10:27 am
[info]scorpse
Pē, es rakstu kā tāds nībelungs. Nosaukums, protams.
10.-Dec-2014 11:35 am
[info]pirx
Es vāciski saprotu atsevišķus vārdus tik, bet vai mūsdienās "Sahne" netiek lietots kā krējuma nosaukums vāciski?
10.-Dec-2014 11:49 am
[info]scorpse
Tiek, bet pamīšus ar vairākiem citiem vārdiem, kas apraksta plus mīnus to pašu produktu. Ar ceriņiem ir vienkāršāk, šobrīd cita vārda kā tikai Flieder lietošanā īsti nav.
10.-Dec-2014 12:16 pm
[info]nxn
tas no tauku procenta atkarīgs, skābais krējums ar 10% taukiem ir Saure Sahne, Sahne ir arī putukrejums, tātad saldais krējums kulšanai, bet Schmand ir biezs skabais krējums, imho 30% tauku.
Flieder ir vienīgais ceriņu nosaukums, ko zinu. neviena vācieša gan nav mājās, lai pajautātu.
10.-Dec-2014 12:24 pm
[info]nxn
patreiz tiek lietots gan "Rechen" gan "Harke". Harke imho ir lapu grābeklis, bet Harke vairāk zemes darbiem. vai otrādi. tāpat kā ar lāpstām- Schaufel un Spaten atšķirība ir tā, vai lāpsta ar spico vai taisno apakšu. Latviešiem lāpsta ir un paliek lāpsta- kas ir, ar to strādā :)

vēl ir atšķirība ar to "gibt" un "jibt" pie mums NRW (Rietumi) dialektā "g" vietā lieto "j" ("Jut jegratene Jans ist eine jute Jabe Jottes")

nu, par "nain" lietošanu gan neesmu dzirdējusi. dialektā te vēl saka "nee", ko izrunā "nē".

Vispār interesanti, Baltiešu gredzenu varētu palasīt.
10.-Dec-2014 03:12 pm
[info]snark
Paskat tik, tas g -> j izklausās mazliet zviedriski.
10.-Dec-2014 07:04 pm
[info]svari


Baltijas vācieši nāca no ziemeļrietumiem galvenokārt, tāpēc daļai latviešu aizguvumu nemaz nevar pateikt, vai tie ir aizguvumi no vācu dialekta, vai no holandiešiem, vai pat frīziem.

Manu vecāku paaudzē latvieši "čau" vietā vēl bieži teica "moin" - tā vietējā dialektā skanēja "morgen!", nozīmēja resp. 'brīt!
11.-Dec-2014 09:56 am
[info]indulgence
Caurskatot Baltijas bruņniecības dzimtu ciltskokus, izskatās, ka vācu izcelsme bija labi ja 2/3, bet pārējās dzimtas nāca no Zviedrijas, Skotijas, Holandes, Francijas, Itālijas un pat Portugāles. Nu bet tā kā viduslaiku Livonijas lingua franca bija lejasvācu valoda, tad skaidrs, ka baltiešu dialekts veidojās kā kokteilis uz šīs bāzes.

P.S.
Es gan lasīju, ka "moins!" ir "morgen!" berlīniešu dialektā, un pie mums ienācis ar 20. gadu kinematogrāfijas paraugiem.
11.-Dec-2014 09:58 am
[info]indulgence
Tad iesaku ieiet Zvaigzne ABC (lai kā man šis kantoris nepatiktu) - tur redzēju par 15 eur, taču pēc tam, kad biju Valterā un Rapā iegādājies par 30 eur (vēl šobrīd sirsniņa sāp un ir ļauns prāts uz tiem rapām - nekad vairs pie šiem neiešu).
Leave a Comment to the Entry
This page was loaded Apr 26. 2024, 2:12 pm GMT.