Dažus vācbaltu dialekta atšķirību piemērus min Zigfrīds fon Fēgezaks savā tetraloģijā "Baltiešu gredzens": " (..) [vāciešiem] dažbrīd šķita, ka baltieši runā ķīniski, jo daudz ko nespēja saprast. (..) vācu "gibt" (dod) baltiski ir "jibt"; vācu "gelbe Rüben" (burkāni) baltiski ir "Burkanen"; vācu "Cyrenen" (ceriņi) baltiski ir "Flieder"; vācu "Schmandt" (krējums) baltiski ir "Sahne"; vācu "Rechen" (grābeklis) baltiski ir "Harke"; vācu "Pferd" (zirgs) baltiski ir "Färd"; vācu "nain" (nē) baltiski ir "nein"; vācu "Preiselbeeren" (brūklenes) baltiski ir "Strickbeeren"; vācu "Pilze" (sēnes) baltiski ir "Riezchen" utt. Nezināju, ka ne tikai izruna, bet pat daudzu vārdu saknes visai kardināli atšķiras.
UPD: Atšķīrās, jo fon Fēgezaks apraksta ingvistisko nesaprašanos starp baltiešiem un vāciešiem XX gs. 20. gados.
Caurskatot Baltijas bruņniecības dzimtu ciltskokus, izskatās, ka vācu izcelsme bija labi ja 2/3, bet pārējās dzimtas nāca no Zviedrijas, Skotijas, Holandes, Francijas, Itālijas un pat Portugāles. Nu bet tā kā viduslaiku Livonijas lingua franca bija lejasvācu valoda, tad skaidrs, ka baltiešu dialekts veidojās kā kokteilis uz šīs bāzes.
P.S. Es gan lasīju, ka "moins!" ir "morgen!" berlīniešu dialektā, un pie mums ienācis ar 20. gadu kinematogrāfijas paraugiem.
P.S.
Es gan lasīju, ka "moins!" ir "morgen!" berlīniešu dialektā, un pie mums ienācis ar 20. gadu kinematogrāfijas paraugiem.