nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar]
Scorpse

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[10 Apr 2015|10:04pm]
Gribēju jums jautāt, ko tādu pieliet klāt pie limonādes Limonāde - kas ir vienīgais, kā viņu, ē, zapivons, mājās, bet tad paskatījos bāriņā, bet tur viss tikai brūnā krāsā - viskijs, brendijs, viskijs, rums [attiecīgi daniels, bonaparts, tulamors, oukhārts]. Tad sapratu, ka, ņemot vērā, ka mana pēdējā maltīte bija sešos trīsdesmit no rīta, kad es apēdu vienu mazo Kinder šokolādes konfekti, man labam reibumam laikam pietiks ar to pašu Limonādi. Tad pārdomāju, izdomāju, ka pati gudra, un pielēju klāt to bakardi.
4 comments|post comment

[05 Apr 2015|03:54pm]
Ir kaut kas tomēr gaisā, nu, tāds nelāgs un drūms, un vājš. Pavasari, nāc žiglāk.
Mēs gribējām Lieldienas tā pa mierīgo, pa mājām, ar spēlēm un vīnu, un filmām, un gardām lietām. Tā vietā mums ir viens ļoti slims susurs un viens ļoti nobijies susurs. Tā nu mēs te jau trešo dienu esam ieslēgušies mājās un aiz aizkariem noslēpušies kā vampīriņi, bet temperatūra ar katru dienu tikai kāpj. Un ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis nestrādā un ātrie, kad tiem piezvana, saka, ka būs ok, tas tāds temperatūras vīruss, drīz pāries. Bet mīļums nu guļ un guļ, un guļ, un, kad neguļ, sataisa temperatūru skotu slimnīcas apsildei.
Nē, nu jau ir labāk, pat mazliet tikām godāt visu brīnišķīgajai nedēļas nogalei sagatavoto ledusskapi, un uz vienas no olām ir Saurona Sarumana roka un viņa pagaidām uzvar visas divas citas olas. Un man visu laiku gribas ēst, tā nu katru reizi, kad atnāku uz virtuvi pēc ūdens, tējas, tabletes, etc., es pie ledusskapa pa kluso izvelku no kastītes mazsālīto lasi un ēdu nost.
Un es nebaidītos no temperatūras, no normālas, pazīstamas temperatūras kopā ar šausmīgām iesnām vai klepu, bet te ir tikai temperatūra, un viss.
Lūk, kādas mums tumšas un sliktas kvalitātes Lieldienas - bilde. )
post comment

[03 Apr 2015|03:56pm]
Strādāt ir labi, strādāt ir godājami.
Es, piemēram, strādāju. Mācos izpildīt šo te danci, man dikti patīk: dancis
Es šodien esmu kontaktējusies ar cilvēkiem no DĀR, Turcijas, Grieķijas un Norvēģijas. Neviens no tiem nebija klients, tikai tulki, brīvie šķēpi.
post comment

[23 Mar 2015|10:18pm]
Es visu laiku lasu visādu bulšitu. Nē, tiešām, es jau sen esmu atnākusi uz termiņiem pati ar sevi un esmu definējusi to, kāpēc es lasu grāmatas tik milzīgos daudzumos - lai izklaidētos, nevis lai bagātinātos vai darītu sevi par labāku cilvēku. Un es pat vairs negraužu sevi, ka vislaik nelasu Gēti [jaunais Verters mani pamatīgi nokaitināja] un mani bieži garlaiko augsto plauktu literatūra.
Taisni tāpēc kontrasts, kad es izlasu ko nopietnāku, ir tik graujošs un taisni tāpēc man Kindlē ir krājumiņš ar comfort reading ar maniem vinnijiem pūkiem contemporary chick lit veidolā. Jo kā citādi man tikt galā ar tādiem nobeļotiem gabaliem kā Elie Wiesel Night, kur stāsta par Aušvices vilcieniem, par ebreju sievietes vīzijām lopu vagonā [Jews, look! Look at the fire! Look at the flames!], par to, ka ir jālasa un ka nedrīkst aizmirst, par to, kā nomira dievs un vairs neatgriezās.
Tad, kad es saprotu, ka brīdī, kad grāmata stāsta par smacējošiem dūmiem un sliežu klaboņu, es taču neesmu tur, es es esmu vilcienā Rīga-Jelgava un tā smirdoņa, tā ir kūla, nekas cits, o, jā, es Kindlē spiežu Home un lasu tālāk savu kārtējo bestselleru. Paldies, nē, mums nevajag maizi, tas ir, kūkas.
5 comments|post comment

Google zina visu [18 Mar 2015|10:22am]
Es gāju rakstīt meklētājā 'how to french trim lamb shanks', bet tiku tikai līdz 'how to french', kad viņš man piedāvāja 'how to french kiss'. Ja pavisam nopietni pieķeras lietai, tad ir arī 'how to french kiss with tongue'.
6 comments|post comment

[17 Mar 2015|10:46am]

Re kā izrādās, tā bija tieši pirms gada. Bija putenis.

1 comment|post comment

Asaras, dziesmas un alus [13 Mar 2015|10:09am]
Nezinu, kā to uztver citi, bet vismaz es domāju, ka atmiņas galvā* glabājas kā drēbes skapītī - kaudzītēs. Es ļoti zinu, ka tā visdrīzāk nav, ka tur patiesībā ir mudžekls un asociāciju ķēdes, un nervu impulsi, un visādas citādas sarežģītas lietas, bet man tas šķiet vienkāršs izskaidrojums. Tas, protams, nozīmē, ka skapī ir ierobežots daudzums vietas un šādas tādas atmiņas pazūd [piemēram, pielikts pārāk tuvu durtiņām, izkritīs ārā, iebāzts dziļi - grūti atrast, bet zini, ka ir tur, untātālāk]. Ja godīgi, tad pavisam īstais zinātniskais skaidrojums [ja tāds ir], mani ne pārāk interesē. [Misters Taukainie Mati profesors Strups būtu ar mani ļoti neapmierināts un, siekalas šķiežot, kliegtu, ka prāts un atmiņas nav grāmata, ko var šķirstīt un lasīt!! Nav nekāds skapītis, kur pārcilāt ēķelētus trauku dvielīšus.]
Kas mani interesē, ir tas, kāpēc manā skapītī glabājas tādi krāmi kā, piemēram, tā kardināla gvardu pulciņa vadoņa vārds**, ar ko d'Artanjans un draugi kaut kad grāmatas sākumā sakāvās, mūsu karstasinīgais gaskonis viņam sadeva bietē iedūra nierē ierādīja vietu un par to dzirdēja pat Viņa Eminence. Es atceros visādu figņu, nē, tiešām kaudzēm random faktu, vārdu un teikumu no tonnām grāmatu un arī no tā, ko cilvēki man ir reizēm teikuši vai stāstījuši, bet es joprojām reizēm mēdzu sajaukt Detroitas, Denveras un Dallasas basketbola komandu nosaukumus***, kaut arī skatos NBA nu jau gadus, nez, piecus. Vai skapītī sēž iekšā resns atmiņu rūķis, kas, pirmkārt, aizņem vietu un, otrkārt, atkārtoti met ārā atmiņas, kas viņam subjektīvi neiepatīkas?
Ai, gan jau ir tā, ka es vienkārši esmu vārdu cilvēks [oh really, Captain O.?], jo ar cipariem man iet diezgan traki, gan jau, ka nav tā, ka manā jocīgajā skapītī sāk trūkt vietas, gan jau es vienkārši vairs nepievēršu cilvēkiem tik daudz uzmanības kā senāk, jo man sāk aptrūkties empātijas. Bet es visādu trashu no senākiem laikiem [un citām realitātēm] atceros labāk nekā visādu trashu no tagadnes. :)

* Jā, es lasu vista_zaglis ieteikto Kind of Cruel, there you go, atmiņu pētniece wannabe.
** Žisaks
*** Detroit Pistons, Denver Nuggets, Dallas Mavericks
9 comments|post comment

Par katedrālēm [25 Feb 2015|04:42pm]
Man laiku pa laikam ļoti gribas kaut ko palasīt latviski. Un, nē, ne jau latviešu literatūru, bet tieši palasīt latviski kaut ko no man ierastā repertuāra - tātad tulkojumu. Un vakar man viņš pats uzskrēja virsū - Valterītī un Rapā Kena Foleta Pillars of the Earth nomests uz 11,99 EUR! Proverbially speaking, es kā plēsta aiznesos pie kases un nevarēju vien sagaidīt, kad tikšu līdz vilcienam, jo Zemes pīlāri ir grāmata, ko man nav sanācis izlasīt, un, jā, grāmata, ko es labprāt lasītu latviski, ņemot vērā visu. Un tad es vilcienā izvilku to monumentu ārā un lasīju gan, kaut rokas gura un spēka nebija noturēt to blāķi, kindlists no manis labs sanācis.
3 comments|post comment

[13 Feb 2015|02:54pm]
Reizēm, kad es iekāpju liftā un tā rezultātā atskan tāds būkšķis, it kā tur būtu iekāpis mazs dīnozaurs, es atskatos. Un tur neviena cita nav.
post comment

Eliminate all other factors, and the one which remains must be the truth. [09 Feb 2015|09:54am]
Brīvdienās par uzdāvināto dāvanu karti bijām uz ļoti interesantu pasākumu - Escape Room. Tur labākajās žanra tradīcijās 2-4 cilvēki tiek ieslēgti istabā, no kurienes stundas laikā ir jātiek ārā, tur iekšā meklējot un atrodot norādes un atslēgas, kā tad tikt ārā.
Mums gan bija divas istabas, nevis viena, un tādas diezgan spooky - viena tāda Agatas Kristi slepkavību gaisotnes stilā ar dīvāniņiem, kamīnu, gleznām, kamīnstangām, grāmatām un pelēku, pelēku atmosfēru, bet otra - koša un šaušalīgi bērnišķīga kā rudmatainajam Čakijam, kurš nekautrējas dažādos sāpīgos veidos novākt cilvēkus vienu pēc otra.
Duravās tur bija septiņas atslēgas - gandrīz kā Čomska tualetē - viena virs otras, un stundas laikā tātad jāatrod septiņas atslēgas, ar ko tās durvis atslēgt. Virs durvīm liels elektronisks pulkstenis, kas sarkaniem cipariem skaita laiku uz leju no stundas - gandrīz kā Cietajā riekstā vai jebkur citur, kur drīz sprāgs bumba.
Lai nebūtu spoileru - bija forši, nudien, cilvēkiem, kam patīk jebkāda veida kvesti, zināšanu pārbaudes, vai vienkārši fun, kur mazliet jāparosās un jāpadomā [bet mazliet, nekas kosmiski grūts tomēr nebija], ir ļoti, ļoti jauki. Man patika. Izdomāts tur viss diezgan labi un līmenī.
Lai nebūtu jāatbild uz dumiem jautājumiem, uzreiz teikšu, ka mums tomēr neizdevās izkļūt ārā (Losers! LOSERS!!), jo no sākta gala vienu atslēgu bijām izdomājuši nepareizi un to nepamanījām. Kā jau teicu, lūūūzerz. Bet tā vai tā to septīto atslēgu iebāzām slēdzenē burtiski dažas sekundes pirms stundas beigām - ar visu kliegšanu un brēkšanu, un skriešanu pie durvīm. Un tad tāds whaat?, kāpēc netiek ārā.
11 comments|post comment

Par smago metālu [05 Feb 2015|10:39am]
[ music | Cradle of Filth - Nymphetamine (Overdose) ]

Reiz pagājušā vasarā mani paaicināja līdzi doties uz kādu pamestu dārzu laukos, kur tajā brīdī bija pilns, pilns ar ķiršiem. Mēs paņēmām līdzi spainīšus un bļodas un devāmies ķiršos.
Dārzs nudien bija brīnišķīgs - spožā vasaras priekšpusdienas saulē tur bija kādi divdesmit koki, kam zari bija tiešām nolīkuši no ķiršu smaguma. Tie bija parasti Latvijas ķirši - ne pārāk lieli, ne pārāk saldi, bet daudz, daudz un veseli, un gatavi, un ne pārāk augsti. [Es kā Latvijas gremlins parastais normāli ļoti daudz ko varēju aizsniegt].
Kas notika tālāk... )

11 comments|post comment

Par sveču dienu [02 Feb 2015|09:28am]
- Ja Sveču dienā snieg vai putina – gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks – sausa.
- Sveču dienā nedrīkst matus sukāt – tad tie būs sveķaini.
- Saimnieces vāra biezu putru, lai pienam būtu biezs krējums, puišiem jādzer alus, lai būtu skaisti.
- Sveču dienā jāiet ciemos, lai augtu gari lini.
- Tiek uzskatīts, ka tas, kurš Sveču dienā vairāk mielosies un daudz smiesies, jaunajā gadā dzīvos bagāti un būs laimīgs.

Es vispār gribēju šodien matus mazgāt, bet, tā kā sukāt nedrīkst, ko nu? Domāju, ka vakarā sēdēšu mājās - jo linus neaudzēju, dzeršu alu - puisis neesmu, bet smuka gribu būt, un smiešos. Nu, un tērēšu sveces, labi.
13 comments|post comment

Par rituāliem [28 Jan 2015|11:03am]
Vēl es te nesen biju uz iedāvinātu šokolādes procedūru vienā jaukā salonā. Nebija slikti, tiešām, bet galvenokārt tāpēc, ka tas bija tieši tad, kad bija tas briesmīgais šļūdonis un apkārt viss bija slapjš, riebīgs un pelēks. Un tad ieiet tādā salonā, kur viss tik smalki un skaisti, un smaržīgi, bija ļoti jauki.
Iestāde tāda fenšujīga, aptumšota, ar stūros sakarinātām lakatinēm, vīraku gaisā, akmentiņu rotājumiem strūklakās, ūdeni pēc vienas procedūras, tēju - pēc citas. Visur visu pienes klāt, aizved, aiznes, pabīda, bet tā ne pārāk uzmācīgi, drīzāk jauki.
Man gan ne pārāk patika tvaika procedūra - iebāž tevi tādā koka mucā un tad tur jāsēž un jātvīkst, karsti arī, vai ziniet. Bet pati masāža bija, protams, patīkama - respektīvi, šokolādes masāža ar pīlingu. Kā tas izpaužas? Tā, ka sazieķē tevi viscaur ar tādu siltu šokolādi, ko pēc tam papildina ar kaut ko, kas, manuprāt, bija sadrupināti Selgas cepumi, un tad ar visu šito ķausi kādas minūtes piecdesmit notiek masāža. Un tad tu tur guli, viss rāms un priecīgs kā tāda miegaina šokolādes siera kūka. Tie cepumiņi īstenībā bija zemenes, kaltētas laikam.
Pēc tam man bija jābūt noņemtai psihoemocionālajai spriedzei un iegūtam mieram un līdzsvaram, bet es iztuntuļoju uz ielas un, kamēr pa to šļūdoni tiku līdz mašīnai, pēc tam līdz Alfai, viss mans jauniegūtais balanss bija tutū.
13 comments|post comment

Good morning Jelgava [28 Jan 2015|09:18am]
Kaut kad ar cibiņiem pļēguriem runājām par brokastiņu paradumiem un, iedvesmojoties no tiem, es šorīt saņēmos, ieķeksēju datoru virtuvē, ieslēdzu to un paskatījos rīta panorāmu. Saņemšanās tā bija tāpēc, ka zilie ekrāni man no rītiem liek būt vēl miegainākai.
Nu vai ziniet, sanākuši tur kaut kādi mundri rīta cilvēki, stāsta lietas, ķiķina kaut ko [ķiķina!! sešos piecdesmit no rīta!!] un tad vēl Ušakovs kaut ko runā. Nē, nu labi, pulkstenis un laika ziņas ir forši, bet vai tāpēc man jāklausās tas viss?
9 comments|post comment

Vaimanas [25 Jan 2015|10:18am]
Sniedziņš sniga, putināja, jāiet rakt vaļā garāžu un braukt pie zobārsta. Citi ciuvēki [žēlīgi] pie zobārsta iet darbdienās, daži pat tāpēc kaut cik kavē darbu, bet es jau nēea, es taču godprātīgi, es eju pie zobārsta svētdienā, wtf.
Labrīt. :]
post comment

Linguistics is safe [22 Jan 2015|03:14pm]
[Es ar tām romāņu valodām nu tā - ne ļoti pa draugam, runāt nemāku, lasīt arī nē, saprotu dažus vārdus. Tā nu cēlā franču mēle nav mans.]
Pirms dažām dienām kaut kādā lv domburšovā viesojās Francijas vēstnieks un runāja visādas lietas par nesenajiem notikumiem. Viņš pieminēja arī franču "Liberté, Égalité, Fraternité" [to es, starp citu, sapratu, jīīhā]. Un, sitmaninost, es taču to 'Égalité' uztveru pavisam citādi, nekā tas ir domāts! Tur ir "Brīvība, vienlīdzība, brālība", ja? Jā. Respektīvi, "Liberty, equality, fraternity". Jā. Un es to uztveru caur vācisko 'egal'! 'Egal' vāciski nozīmē 'vienalga', tāpēc es ar vienu no prātiem domāju, ka franču lozungs ir par brīvību un vienaldzību, jājā, mūsdienu demokrātija sucks, tā es domāju.
Ar visiem citiem prātiem jau es saprotu, kas tur ir. Un jāatzīst, ka tas 'egal' ir cēlies no šī paša franču 'égal' un senāk arī vāciski nozīmēja sava veida vienādību, nu, tur vienādus kreklus un tā.
3 comments|post comment

In linguistics, an ejaculation is a short utterance [15 Jan 2015|04:34pm]
Seksunlielpilsētā ir tāda sērija, kur Šarlote izlemj konvertēties uz jūdaismu, lai precētos ar Hariju, ebreju advokātu. Viņa to lietu ļoti nopietni ņem pie sirds un tiešām uzcītīgi mācās visādas lietas. Tad vienā brīdī, kad notiek parastais sestdiensrīta brančs ar meitenēm, viņa aizrautīgi stāsta par visām lietām, kas viņai jāiemācās, un iesaucas Oi! Un tad viņa dīīkti priecājas un saka: "You guys, that was my first Oy!"
Nu lūk. Es visu laiku saku oi. Nevis ai, ak, vai, [lamuvārds], [cits lamuvārds], bet tieši oi. Vakar pat tai trakajā milzu-sniegpārslas-gāžas-no-debesīm-un-uz-zemes-uzreiz-kļūst-par-ūdeni laikapstāklī šļūcu uz staciju un uzskrēju virsū vienai kundzītei. Ko es teicu? Vai es teicu piedodiet_atvainojiet vai pat svešādo sōrīī? Nē, es teicu oi. Un man nav ebreju precinieka.
Teikšu kā Dimiters dziesmā par Ilzīti Mašu - man gribas ko latviskāku.
13 comments|post comment

Meanwhile, in Dreamlands [09 Jan 2015|09:22am]
Šonakt C-P kustība plānoja dodies nopietnā velobraucienā pa lielo Saldus loku, kas man nezināmu iemeslu dēļ atradās Valmieras apkaimē. Es teicu, ka jā, es ļoti gribētu piedalīties. Taču, kad nonācām līdz konkrētai plānošanai, es teicu, nē, nē, ko tad es, man fiziskā sagatavotība nepavilks un atvaļinājumu tagad arī dabūt nevaru, brauciet bez manis. Par to kustības priekšsēdētājs kļuva nereāli dusmīgs un teica man skarbus vārdus, kamēr [info]karmena mierinoši sacīja, ka nekas, tā taču gadās, ir saprotami, un [info]hotai mūķēja vaļā garāžu, kur esot ritenis. Bet vadonis aizgāja Cibā, izsludināja publisku vakanci uz velobrauciena vietu un izslēdza mani no biedriem.
8 comments|post comment

evro nevro [06 Jan 2015|09:35am]
Ir pagājis gads kopš eiro ieviešanas un es tikai pirms kādiem dažiem mēnešiem šajā sakarā tā pa īstam pārtraucu izjust tādu mazu diskomfortu - man riebās nezināt lietu īstās cenas un man riebās visu laiku galvā kaut ko rēķināt un pārrēķināt. Tad es to pārstāju darīt un cenas sakrita vietās, bet tikai daļēji un lēnām.
Es sāku zināt, cik maksā viens avokado un cik - fuet desa, dzeramais jogurts un e-taloni. Sāku atcerēties, cik izmaksā nedēļas biļete vilcienam un aptuveni cik naudas es plus mīnus iztērēju bārgājienā, kā arī kura price range vīnu es preferēju. Taču es vēl aizvien neesmu galvā sapratusi, kādas bija kaut kādas manas robežas attiecībā, piemēram, uz apģērba pirkšanu sev vai dāvanu iegādi citiem. Tā rezultātā man ir visādas skaistas jaunas drānas un apkārtējie ir tikuši pie dažādām foršām lietām.
Bet šāds stāvoklis vispār ir iespējams tikai tāpēc, ka pagājušais gads bija diezgan veiksmīgs finansiāli un mans transfērs uz eiro būtu bijis citāds, ja man kaut kas tā pa īstam būtu bijis jārēķina.
4 comments|post comment

"Más" ("More") [18 Dec 2014|05:25pm]
Aiz sērām, ka pirms divām dienām palaidu garām savu cibas dzimšanas dienu [deviņi gadi, sasper jods!], izdomāju piedalīties masiņā. Nākamgad kaut kāda balle jātaisa.
[Bet vispār, to viņu no pirms-deviņiem-gadiem es tā lāga neatpazīstu. Jā, mums ir kaut kādas kopīgas rakstura iezīmes, varbūt pat kādas līdzīgas domas, bet visā visumā jūtos viņai tikpat tuva kā rīta vilciena pasažieriem.]

Sacepām no Ziemassvētkiem atlikušo piparkūku mīklu un, protams, panodarbojāmies ar pipardaiļradi.
"Mazajā cilvēkā" bija divi tie ļaundari, nu, kidneperi, kas bija nolaupījuši Maksīti, lai nogādātu viņu bagātajam senjoram Lopesam Dienvidamerikā.
Ai, es šodien japānim nosūtīju tulkot ķīniešu tekstu.
Ar visiem šitiem priekiem (darba druviņa, sliežu košana, virsstundas, virsstundas, 250% plāns utt.) aizmirsu pasavēstīt, ka pa starpu zalkšu bildēšanai un smaidīšanai uz laivas mani nedēļas nogalēs sakoda pirmā ērce.
Es jau kkad teicu, bet nu tas temps un biežums, ar kādu es vakaros relaksācijas nolūkos patērēju alkoholu, novedīs mani pie tā, ka pēc gadiem piecpā es Centrāltirgus distriktā klīdīšu apkārt ar šmigu rokā un zilumu uz acs.
Wishing you a nice dazy, tā es nupat uzrakstīju.
Vispār diezgan neticami, ka vēl šī gada sākumā es mierīgi dzīvoju ar savu glīto, bet morāli ļoti gados veco tālruni, kas, saprotiet!, nebija viedtālrunis.
Kā šitais saucas, ko? Vilkt dvašu, ja?
Korejas basketbola izlases sākuma sastāvā spēlē Kims, Kims, Mūns, Kims un Lī.
Man bija beigušies apavi.
Tu tak neesi pavisam stulbs, nu ko tu osti to benzīnu?
Oh deary me, cik es esmu pagrimusi.

Ko te tādu var apcerīgi secināt? Ērce tā arī palika vienīgā šogad, alkoholu es patērēju vēl vairāk, piparkūku mīkla atkaliņās ledusskapī dzīvā, siks tranzīts pie glōrijas mundes.
4 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]