nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar]
Scorpse

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Par eksorciju [27 Aug 2015|11:11am]
Nācu es vakar vēlu vakarā mājās un skatos, visur pie mums deg gaismas. Domāju, ballīte, vai? [Plīz, tikai ne ballīte, tā es īstenībā domāju, neesmu vairs tik sprigana kaziņa.] Nekā, izrādās, mūsmājās bija notikusi eksorcija ar gaismu.
Kamēr mans saule, mēness un zvaigznes ir nevainīgi sēdējis pie datora, priekšnamā kāds ir sācis diezgan teatrāli plivināties. Tas bijis sikspārnis - tāds diezgan paprāvs eksemplārs, tā vismaz es spriedu pēc atsauksmēm, gandrīz kā maziņš pingvīns. Sikspārnis bija ticis pie mums caur balkonu, izlidojis cauri divām citām istabām un tagad bija ļoti apjucis, jo tomēr nav viņa rajons, vai ne. Nu, un tad viņam tika gaismas terapija - no sākuma gaisma tika ieslēgta priekšnamā, no kurienes viņš aizmuka, tad nākamajā istabā, no kurienes viņš atkal aizmuka, un tā tālāk. Kad es atnācu mājās, gaismas tātad bija visur un sikspārņa nebija it kā nekur.
Garš stāstiņš īss, noklausījos sikspārņstāstu, izdzēru savu rōzā vīna glāzi un gāju gulēt. Brīdī, kad es miegaini domāju jaukas un mierīgas domas un dzīvesbiedrs bija stadijā 'varbūt-es-tagad-krākšu-bet-varbūt-arī-nē', es istabā sāku saklausīt kaut kādas neiederīgas skaņas - vienu tādu piesardzīgu čak-čak-čak-čak, pēc kā es paslējos augstāk uz spilvena, lai ieklausītos kārtīgāk. Jānudien, pēc brīža sekoja vēl viens tāds noslēpumains šik-šik-šik-šik. Kamēr es prātoju, vai tas tiešām nozīmē to, ko tas pilnīgi noteikti nozīmē, atskanēja triumfējoša spārnu plīvoņa! Sikspārnis bija viltīgi sagaidījis kluso stundu! Nu viņš tur laidelējās un jodelēja, un sikspārnēja.
Ōō, un tad mans Bafijs, mans vampīru mednieks, tas, kurš tā kā gandrīz jau krāca, sekundes laikā ar baisu rēcienu izmetās no gultas, uzmeta man virsū segas pārvalku [starp citu, ja notiek cibas polli, mēs guļam ar pārvalku, nevis ar segu, jo ir vasara, dooh], nobļāvās: "Paliec tur!" un tad ķērās klāt pie sikspārņu populācijas skaita samazināšanas mūsu guļamistabā, un ieslēdza gaismu. Lūrot gar pārvalka malu, es viņu beidzot ieraudzīju - tur uz radiatora, starp aizkariem un loga rāmi sēdēja mazs betmeniņš. Smukiņš, lai, bet tomēr asinssūcējs, ja. Ja? Or is it just a figment of my Twilight-Harry-Potter-Batman-soiled imagination?
Nu tātad, garš stāstiņš beidzot īss, tieši nullēs nullēs, respektīvi, spoku sikspārņu stundā, mēs kolektīvi palaidām draudziņu pasaulē. Es atbalstīju aktivitātes, entuziastiski čīrojot no seģenes apakšas.
11 comments|post comment

[13 Aug 2015|10:46am]
Man sestdien izgāja diezgan greizi, bet beidzās taisni.
Izdomāju es, tātad, sestdienas rītā pirms braukšanas uz laukiem aiziet uz vienu tādu veikalu Jelgavā, kur atrodas mani interesējošas kleitas. Dārgais mani turp aizveda, atstāja, bet pats aizbrauca uz Statoilu. Es lēnām pa vecām koka kāpnēm uzkāpu vecas Jelgavas koka mājas otrajā stāvā, kur minētais veikals atrodas. Pirmajā stāvā darbdienās strādā juristi, notāri vai citādi līdzīgie. Tā nu es tur augšā ieraudzīju slēgtas durvis, aiz tām kārotās kleitas, bet uz durvīm zīmīti - Lūc zvant ja uz klopt nelaiž iekš "Piezvanot uz numurs tāds un šitāds, salonu atvērs piecu minūšu laikā". Laiks man bija, tā nu es zvanīju uz numuru, bet tur neviens neatbildēja. Es tur mierīgi sēdēju uz soliņa pie tām durtiņām un prātuļoju, vai zvanīt vēl vai piķis rāvis tās kleites. Nu un kamēr es tur augšā rāmi žūžinājos un sēdēju domādama, lejasstāvā lielā ātrumā notika vairākas lietas - kāds ienāca pa sētas durvīm, cirta tur kaut kādas durvis, tad atskanēja atslēgu šķindoņa un ne ar ko nesajaucama durvju slēgšanas skaņa. Tad - klusums. Liels, baigs, aizdomīgs klusums. Es notipināju lejā un secināju, ka ārdurvis ir ciet. Jānudien, es biju palikusi ieslēgta tai brakšķošajā namā ar putekļaini notariālu gaiteni lejasstāvā un aizslēgtu saules zaķīšu kleitu valstību augšstāvā.
Nu es kļuvu patiesi nikna. Zvanīju un zvanīju uz to nelaimīgo numuru, kur neviens vēl aizvien necēla ne ausi. Izdomājos visādus sižetus par to, kā kleitu salona īpašniece jau sen sauļojas Dubultos un noteikti nedomā par savu veikalu, kā mani no turienes ārā mēģina izdabūt ugunsdzēsēju vienība, kas lauž vaļā durves, un kam blakus stāv aizdomīgi policisti, kas netic manas kataklizmas nevainīgajiem cēloņiem, kā es tūlītās zvanīšu mīļotajam un teikšu, lai domā, kā mani pestīt ārā no šejienes. Visu to laiku es, protams, zvanīju un zvanīju uz to numuru, paralēli ducinot augšā un lejā pa tām kāpnēm kā satrakots zilonis. Tad es piesēdu uz rāmā soliņa saulītē, uzmeklēju internetā salona nosaukumu, atradu tur vēl vienu telefona numuru, piezvanīju uz to un, alohomora, man uzreiz atbildēja. Savā niknumā es diezgan dzēlīgi un paceltos toņos aprakstīju notikušo un saimniece, kas dzīvo turpat aiz salona, uzreiz atjoza man atvērt durvis. Tā bija diezgan jauka, jauna krievu meitene, viņa ļoti atvainojās un man gandrīz pārgāja visas dusmas. Es uzmērīju kādas četras kleitas un pat paņēmu no viņas vizītkarti.
Tā tas arī beidzās, jo pēc kāda brīža es izgāju uz ielas, kur mani jau gaidīja mašīna, un mēs aizbraucām uz laukiem ēst avenes. Un nevienam es par to nepastāstīju, nevienam, izņemot jūs, protams.
10 comments|post comment

[10 Aug 2015|11:10am]
mohitosi ar piparmētrusiem
lielais ezers un mazais ezers
odi un dunduri. dunduri un odi
avenes un kazenes, tomāti un baziliks

Un kādreiz, kad es šovakar atnākšu no darba, es taisīšu pesto. Ja man uznāks pavisam liels trakums, es varbūt uztaisīšu arī piparmētru pesto. Jo "mint pesto is a vibrant alternative to the traditional basil sauce". Man patīk tādas vibrējošas alternatīvas.
5 comments|post comment

Мы не жалкие букашки [31 Jul 2015|10:40am]
Mana vienīgā reālā sūdzība par šo vasaru ir tikai par bruņurupuci. Man pašai sauļoties nepatīk, nākamais atvaļinājums tāpat tikai septembrī un strādāt es varu arī lietainā laikā. Bet rupucim, rupucim gan ļoti, ļoti vajag siltumu. Tas nabaga zvēriņš jau tā cieš Latvijas tumšajos gadalaikos un tagad pat māja nav tā iesilusi, lai viņa pa īstam justos labi.
Viņu visu laiku ir jātur zem lampas, kur viņa, miega susuris tāds, krāmējas uz migu un reizumis knapi ieskrubina papriku, as in 'nē, nu, ja jums ļoti vajag, nu, lāb, uzēdīs ar kaut ko'. Bet citādi viņa dzīvojas tikai pa stūriem un nīgri blenž virsū tam, kurš uzdrošinās viņu modināt.
Tajās trijās pa īstam siltajās dienās mums mājās kāds bija kā nobūris rupuci, jo tiešām, viņa bija kā feju samainīts bērniņš, nepavisam ne mūsu rupucis. Viņa čāpoja pa māju bez rimas un apstājas, pēc vienas treknas salātlapas notiesāšanas viņa uzēda vēl otru un desertā arī kādu tomāta šķēli. Tad viņa pat reizēm iespriņģoja virtuvē, un, līksmi iesaucoties Хозяин, а где жратва? Hey good lookin, whatcha got cookin?, lūkoja, ko mēs tur tādu darām, un nepavisam neiebilda uzkost vēl kādu mazu drusciņu.
Aizgaldiņš uz balkona, kur mēs pērn Čiepu laidām sauļoties un vispār dzīvoties, ir pavisam aizgājis atmatā, jo grīdas betons tur ir salts kā Disneja Ledus sirds un, ja rupucis būtu cilvēku sieviete, viņa tur uz līdzenas vietas dabūtu urīnceļu apsaldējumu. Reizēs, kad mēs esam mājās, mēs kā apsēsti meklējam saules pleķus - vietas, kur dzīvoklī uz grīdas iespīd saule - un pārnēsājam rupuci, katru reizi noliekot to gaismiņā, no kurienes viņa pēc laiciņa tāpat aizbēg un noslēpjas aiz maisa ar Latvijas padomju enciklopēdiju divpadsmit sējumos.
Mind you, par laikapstākļiem atbildīgie vīri un sievas, es jau neprasu sev, es rupucim. Pieregulējiet mazliet to grādīzeri, pretty please.
2 comments|post comment

[31 Jul 2015|12:01am]
Es atnācu mājās tādā vieglā, patīkamā šmigā un man sagribējās sataisīt brokastis dzīvesbiedram.* Izlēmu taisīt siera salātus un pašā beigu posmā nošķaidīju sienas ar majonēzi.
Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. I tell you.

*Sev arī, protams.
**Ēst sagribējās. Noēdu kādu piekto daļu.
13 comments|post comment

[30 Jul 2015|11:10pm]
Es gribēju ko rakstīt, bet man bija slinkums telefonā.
3 comments|post comment

Par dzīves mīlēšanu jeb Jedem das Seinige [26 Jul 2015|08:22pm]
[ music | Shawn Colvin & Alison Krauss - The Boxer [Live] ]

Es tikko mēģināju iedzert alu no ķiršu ievārījuma burciņas. [Pics to follow skat. zemāk.]
Biedrene [info]zirka man vakar nu tik animēti rādīja lietas, ko viņa dara savā jogā, ka man no visām tām pozām, asanām un mantrām atvērās vaļā kādas divpadsmit mājāzības čakras [vamvamvamvamvam, lamlamlamlamlam] un es šodien virpuļoju kā dervišs un daru visas kādas trīs nedēļas ielaistās mājas lietas, un daru tās ar milzu entuziasmu un prieku, un dungādziesmiņām, un es jau teicu, ka prieku? Varbūt man vienkārši patīk nedēļsnogalsdienā beidzot [beidzot!] būt pašai iekš savu māju.
Visam pāri klājas tāds tīksmīgs, gurdens, tumīgs, mazliet rūgtens vasaras reibums - tas no tiem trīs vai četriem litriem Latgales mājas alus, ko mums pa šodienu jāiztukšo, citādi aizies postā. Un iemalkot es sāku jau pirms kādām stundām sešām, bet alus kauss tikai staigā man līdzi visos darbos un neatstājas.
Un es tik virpuļoju un virpuļoju, un vaļējām čakrām cepu un šmorēju, un beržu un spodrinu, un braucu pa bodēm [pirms reibuma, obviously] un mazgāju veļas monblānus.
Pa šo nedēļas nogali es esmu nobrauksi aptuveni četrus simtus kilometru un jāatzīst, ka tikai šodien es beidzot atkal - pirmo reizi kopš avārijas - pa īstam izjutu to savu veco prieku par braukšanu. Es braucu mājās no tirgus ar pilnu mašīnu labumu, ar mūziku, plīvojošiem matiem un visām lietām. Pilsēta bija gurdeni rosīgi rāma - pie tilta palienes pļavās jauca nost Prāta Vētras koncerta skatuvi un mājās gaidīja diena.
Dis made my day, literally. )

6 comments|post comment

Pie sava auto tiek [24 Jul 2015|09:59am]
Vispār es esmu pārdomājusi par to, ka braukšana uz Rīgu no rītiem ar auto ir ļoti nogurdinoša - taisni otrādi, tā ir brīnišķīgi tonizējoša nodarbe. Citkārt es miegaina izveļos Rīgā no vilciena, tenterēju cerams ka darba virzienā un lēnām pamostos, bet te - hops, mašīnā iekšā un jau pie otrā pagrieziena viens brauc pa pretējo joslu un nemaz necik neizskatās nokaunējies, ka man viņa dēļ spēji jābremzē. Jā, es saprotu, ka gara rinda pie vilciena pārbrauktuves, jā, es arī tā esmu darījusi, bet ļoti klusiņām un uzmanīgi. Uz šosejas visi piektdienas rītā plosās kā traki - mētājas pa joslām, apdzen pa nomalēm un vispār atrodas tur ļoti ievērojamos daudzumos.
Tā es pa ceļam paspēju divas reizes ļoti labi, skaļi un atviegloti izlamāties daudzstāvmāju vārdiem, visu ceļu dziedāju visādus guilty pleasures, kas man ir salikti mūzikas kastītē, un ierados Rīgā moža kā vilciņš.
4 comments|post comment

Iranizēt, jandalēt un figurēt [20 Jul 2015|11:22am]
Vispār es pretendēju* uz britu zinātnieku līmeni un apgalvoju, ka pati populārākā vasaras nedēļas nogale kāzām Latvijā ir akurāt tā, kas iekrīt plus mīnus apkārt 24. jūlijam. Es jau trešo gadu reāli netieku svinēt savu vārdadienu! Tādi radi un šitādi un tādi draugi un vēl kādi, tā nu mēs tikai braucam, braucam un braucam. Kas viss ir skaisti, man nav nekādu lielu iebildumu pret kāzām, ēst, dzert, smukas kleites, visi priecīgi.
Un nav jau arī tā, ka mana vārdadiena visa paliek tāda pavisam apdalīta, nē, es tieku gan pie kādas dāvanas, gan gardiem padzērieniem un skaistiem vakariem, man vienkārši nupat jau prasās tādu lielāku ballīti, ar baloniem, daudz, daudz puķuzirņiem un frēzijām un dažiem tostiem man par godu. Bet viņi tik precas, pagāni.
Nevar taču nebraukt uz latgaļu kāzām aiz tā iemesla, ka es te, hmm, baltvīnu gribu padzert un mazliet pasēdēt. Varbūt, ja tur notiks kaut kādas stulbas izdarības, es varēšu celties kājām un teikt, iedzeram ka par mani, ko?
*to pretend - izlikties
5 comments|post comment

lavlī kolīgz aka self-gratification [08 Jul 2015|11:23am]
Es esmu atpakaļ no atvaļinājuma. Man šorīt nebija grūti piecelties. Tas nozīmē, ka atvaļinājuma nudien bijis gana. [Vai tā vispār var būt? Var, var.]
Mani brīnišķīgie kolēģi saka, ka "you look well rested". Tā kā viņi to saka katrs atsevišķi, tad ir iespējams, ka: 1) es esmu palikusi resna; 2) viņi visi melo; 3) es tiešām izskatos atpūtusies. Visbrīnišķīgākā kolēģe gan saka, ka man ļoti daudz balta apģērba ir, "Does it mean you got even more engaged?" Un vēl es saku, ka atvaļinājumā noskatījos GoT ceturto sēriju, uz ko man atbild: "Only one episode? Damn girl, you must have an exciting life!" [Lai nenojauktu ilūzijas par manu aizraujošo dzīvi, es nepastāstīju, ka apsvēru domu skatīties arī piekto, kamēr krāsoju zombiju miniatūras no galda spēlēm, bet atmetu šo domu, jo pārāk daudz sanāk skatīties uz zombijiem un pārāk maz - uz ekrānu.]
Šitā te man pat nav iebildumu strādāt.
8 comments|post comment

[18 Jun 2015|09:35am]
Es vispār vakar neko te nelasīju, jo līdz pašam vakaram cītīgi izvairījos no ziņām, cibām un citiem informācijas kanāliem, lai netīšām neuzzinātu, kas noticis NBA finālā un lai vakarā varētu iet mājās un ar aliņu skatīties, kā trīspunktu bruņinieki dara pāri karalim. Un tieši tajā dienā, kad es te neienāku, jūs esat bijuši ārkārtīgi interesanti un man vispār jāstrādā, bet es lasu.
3 comments|post comment

[09 Jun 2015|05:55pm]
"Te uzreiz Misa piespēra kāju pie zemes.
Jūs tik runājat par savām spalvām!— viņa asarainā balsī iesaucās.— Jūs, kas visu zināt! Snorkes jaunkundzei nav pat kleitas mugurā! Es nemūžam nestaigātu bez kleitas; es labāk nomirtu nekā staigātu bez kleitas!
Misa izplūda asarās un cauri salonam izdrāzās gaitenī."

/Tūve Jānsone Bīstamā vasara/
4 comments|post comment

Bling bling [30 May 2015|01:43am]
Viena no mīļākajām skaņām pasaulē man ir mīļotā krākšana. Ja tā godīgi, tad laikam pati mīļākā. Kaut arī galvā es saprotu, ka krākšana ir bad, ka tas nozīmē visādas deguna lietas un tā un galu galā varētu radīt problēmas veselībā, tāpatās - tā skaņa, tā konkrētā skaņa man nekad nav traucējusi gulēt. Man tā laiku laikos - nu jau kādus astoņus gadus - ir vienumēr likusi laimīgi nopūsties.
Then again, es esmu briesmīgi cietpauraina un visā visumā māku gulēt jebkur.
Un es šovakar saderinājos, mīļie. :]
19 comments|post comment

Uzzinu pēdējais [27 May 2015|10:12am]
Tie, kas visu laiku nēsā augstus papēžus un platformētas kurpes, nemaz nezina, ka tie, kas uzauj sarkanas ķīniešu ražojuma čībiņas ar gumijas zoli, iegādātas veikalā SuperAction par 3,99 LVL, tiek dota iespēja sajust dzimtās pilsētas saulē sakarsušo asfaltu tieši PĒDĀS.

Pētījuma laiks: Viesturdārza luksofors, Rīga
Pētījuma vieta: piektdiena, 22. maijs 2015
Pētījuma metode: taktilā stimulācija
4 comments|post comment

[19 May 2015|12:45pm]
When you agree to do a job from Norwegian, half of which turns out to be Old Norse Lūk. )
9 comments|post comment

Labdien, runā PMS [14 May 2015|05:15pm]
Man ir uznācis pusmūža krīze esmu veca, resna un nesmuka nekas nepatīk. Es domāju, ka viss tikai tāpēc, ka nesen izlasīju kaut kur kaut ko te, ka, ja sieviete līdz trīsdesmit gadiem nav iemācījusies, kā būt skaistai, tad neiemācīsies ar, blah blah, ā, rekur ir, Šanele to teikusi laikam: "Not every woman is born beautiful, but if she is not beautiful at 30, she is simply stupid."
Un man viss riebjas, jo es nemāku lietot kosmētiku. Kā kaut ko skolas laikā sāku čubināties, pie tā arī esmu palikusi, tuša, acu zīmulis, pa laikam pūderis un viss. Bet man gribas ēnas! Lainerus! Pūderkrēmus!! Lūpas kaut reizi mūžā gribu uzkrāsot! Smoukīaiz! Man gribas zināt, kā un ko ir jākrāmē uz sejas, visādus trikus, kā arī beidzot saprast to, kas man piestāv. Kas es vispār esmu?? Ziema/pavasaris/vasara? Silts/auksts/muļķis? Un nē, man negribas to darīt katru dienu, man vienkārši gribas knowledge is power. Man gribas zināt, ka, ja man sagribētos, es varētu to izdarīt.
Nu, jā, tā nu šodien Vācijā brīvdiena, darbā diezgan mierīgi, tāpēc es izdomāju, ka jāaiziet man beidzot pie MAC uz Stokmanu. Tāpēc es esmu izlasījusi internetu un nonākusi pie četrām mantām, ko varētu apsavērt - Fluidline lainera, Teddy acu zīmuļa, Paint Pot Painterly un parastā melnā zīmuļa. Un nekas no tā nebūs revolūcija manā kosmētikas lietošanā, bet es ceru uz gaišāku rītdienu.
36 comments|post comment

Birojnieku pustdienas [08 May 2015|12:20pm]
[09:17:29] Me: my mozzarella joined your mozzarella in the fridge and they are now having a mozzarella party
[09:18:23] Colleague: lol
[09:18:56] Colleague: hope they don't decide to join some other group of mozzarella elsewhere by lunchtime
(...)
[12:11:31] Colleague: I'll go check on those mozzarella

Vēl mēs ar dārgo izklaidējamies, savās īsziņās viens otram mēģinot iedabūt klasiskās spokiem.lv līmeņa latviešu valodas pareizrakstības kļūdas (cf. post title), piemēram, tolete, gūlta, aizskari un citus. Bet tā nemanāmi, ne jau tā stulbi. :]
3 comments|post comment

Es ar savu čomu [22 Apr 2015|10:36am]
Vakar sataisīju tādu, nu tādu kopētājkaķu amerikan čainīz fūdu, ka biju milzīgā sajūsmā. Pirmo reizi pa daudzām nedēļām man sagribējās kaut ko padarīt virtuvē, tāpēc darīju arī, un par milzu gara lidojumu uzskatāma mana čomene ar vistu.
Es gan, protams, aizstāju visu ar visu - un man ļoti vienalga, ka tā nedara - austeru mērci ar karoti terijaki, sesamī eļļu ar iecavnieka rapsi, izņēmu selerijas, pieliku sīpolu, un chow mein nūdeļu vietā man bija pilngraudu spageti [te spokoties nāk visu kopš aizlaikiem apgānīto čomeņu rēgi], un bija gardi, traki ļoti gardi.
Man gan бог послал напарника mājās mīt radībiņa, kas manu chicken chow mein, manu better than any take-out sauc par makaroniem ar vistu, zeme atveras un aizveras, bet galnais jau, ka naparņiks mājā, veseļojas, vai ne.
Bet jūs zinājāt, ja, vai jūs zinājāt, ka ir cilvēki, kas saka nevis [čoms], bet [čuoms]? Cutie-pies.
9 comments|post comment

[10 Apr 2015|10:04pm]
Gribēju jums jautāt, ko tādu pieliet klāt pie limonādes Limonāde - kas ir vienīgais, kā viņu, ē, zapivons, mājās, bet tad paskatījos bāriņā, bet tur viss tikai brūnā krāsā - viskijs, brendijs, viskijs, rums [attiecīgi daniels, bonaparts, tulamors, oukhārts]. Tad sapratu, ka, ņemot vērā, ka mana pēdējā maltīte bija sešos trīsdesmit no rīta, kad es apēdu vienu mazo Kinder šokolādes konfekti, man labam reibumam laikam pietiks ar to pašu Limonādi. Tad pārdomāju, izdomāju, ka pati gudra, un pielēju klāt to bakardi.
4 comments|post comment

[05 Apr 2015|03:54pm]
Ir kaut kas tomēr gaisā, nu, tāds nelāgs un drūms, un vājš. Pavasari, nāc žiglāk.
Mēs gribējām Lieldienas tā pa mierīgo, pa mājām, ar spēlēm un vīnu, un filmām, un gardām lietām. Tā vietā mums ir viens ļoti slims susurs un viens ļoti nobijies susurs. Tā nu mēs te jau trešo dienu esam ieslēgušies mājās un aiz aizkariem noslēpušies kā vampīriņi, bet temperatūra ar katru dienu tikai kāpj. Un ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis nestrādā un ātrie, kad tiem piezvana, saka, ka būs ok, tas tāds temperatūras vīruss, drīz pāries. Bet mīļums nu guļ un guļ, un guļ, un, kad neguļ, sataisa temperatūru skotu slimnīcas apsildei.
Nē, nu jau ir labāk, pat mazliet tikām godāt visu brīnišķīgajai nedēļas nogalei sagatavoto ledusskapi, un uz vienas no olām ir Saurona Sarumana roka un viņa pagaidām uzvar visas divas citas olas. Un man visu laiku gribas ēst, tā nu katru reizi, kad atnāku uz virtuvi pēc ūdens, tējas, tabletes, etc., es pie ledusskapa pa kluso izvelku no kastītes mazsālīto lasi un ēdu nost.
Un es nebaidītos no temperatūras, no normālas, pazīstamas temperatūras kopā ar šausmīgām iesnām vai klepu, bet te ir tikai temperatūra, un viss.
Lūk, kādas mums tumšas un sliktas kvalitātes Lieldienas - bilde. )
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]