nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar]
Scorpse

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Party crashers [15 Aug 2014|07:24pm]
Vispār tā frizieriešana sanāca tā pa pusei par velti, jo šodien no paša rīta pa ceļam uz plānoto pasākumu iekļuvām avārijā. Tādā, nu, negantā avārijā, jo, braucot pa šoseju, kur atļautais ātrums ir 100 km/h, pretimbraucošais iebrauca mūsu joslā. Man izdevās izvairīties no frontālas sadursmes un viss beidzās laimīgi visiem - man nekaiš gandrīz itin nekas, manam pasažierim ir lauzts deguns un skramba pie acs, bet otras mašīnas vadītājam ir lauzta kāja. Varēja būt daudz, daudz ļaunāk. Krietni daudz ļaunāk. Un man šobrīd vislielākais sliktums ceļas no tā, ka es ik pa brīdim iedomājos, kas viss varēja notikt. Bet nenotika.
Zinkā, nevar īsti izklāstīt, kā es jūtos. No vienas puses, ir tikai milzu atvieglojums par to, ka viss ir labi. No otras puses, ir tik pretīga, pretīga sajūta. Ir labi apzināties to, ka mašīnas uz ceļa apstājās un ļoti palīdzēja. Ātrā palīdzība atbrauca ļoti ātri. Policija visu ļoti rūpīgi izmērīja. Otrs vadītājs no sākta gala atzina savu vainu. Mašīna, protams, ir diezgan lupatīgā stāvoklī - visa šofera puse labi sadragāta, ieskaitot riepu diskus, kas ir deformēti, un caur kuriem labi redzami nesen uzliktie jaunie bremžu diski.
Diez, ko man rīt sacīs apdrošināšanas eksperts. Lai kaut cik atbrīvotos no emocijām par to, ka manā mašīnā ietriecās uz ceļa aizmidzis šoferis, par to, ka man vairs nav mašīnas, par to, cik viss varēja beigties šausmīgi, es atnācu mājās, izvilku stikla gabalu no dekoltejas un vēl vienu izkratīju no auss, un tad uzreiz sazinājos ar apdrošināšanu.
Ko es daru? Kopš 12iem dienā ēdu un guļu - kad pamostos, paēdu, tad atkal paguļu, tad paēdu. Mīļotais lauztais deguns tikai guļ un piecēlās vien uz Garlic Butter Spaghetti with Herbs (starp citu, ļoti, ļoti gardi. excellent in its simplicity.) Es ik pa brīdim atklāju sev jaunas vainas - jocīgi sāpošu galvu [tak laikam kaut kāds mini satricinājums], saskrambātu kreiso roku, kas bija uz stūres tad, kad mans stikls izbira, lūpas maķenīt apdauzītas no gaisa spilvena. Bet dārgais, protams, izskatās tā, it kā būtu pamatīgi daudzīts naktī uz ielas [it wasn't me, though].
Lai cik tu labi vai uzmanīgi brauktu, par citiem nu nekā nevar atbildēt.
13 comments|post comment

youdon'tsay [14 Aug 2014|09:41pm]
Šodien pie friziera laika trūkuma dēļ aizgāju Rīgas klusajā centrā, nevis uz ierasto Jelgavas frizētavu. Un secinājums ir tāds, ka turpmāk es varu iet uz tieši tik smalkiem kantoriem, jo naudu par tās monstrozitātes, kas man uz galvas, savākšanu visur prasa vienādi monstrozu.
Turpat blakus pie vīriešu friziera sēdēja Ļoti Prominenta Persona un viņam matus darīja tikpat ilgi, cik man. Viņš visu laiku, ko frizieris pavadīja, krāsojot, griežot un, jā, arī mazgājot matus, darīja telefonu, respektīvi, feisbuku.
Es savukārt izlēmu darīt pa smalko, tātad kamēr man krāsojas mati, sadarīt nagus. Manikīre gan bija ļoti jauka sieviete un, lakojot man nagus klasiski sarkanajā tonī, padalījās dzīvesgudrībā - viņa teica, ka sarkans ir ļoti laba krāsa vīriešiem. Kamēr es prātoju, kā tieši laba, viņa izvērsa domu un sacīja, ka laba krāsa vīriešu uzmanības pievēršanai, jo viņi, redz, ne pārāk labi uztverot visādus pustoņus, bet sarkanais, tas gan der ļoti labi. Ja ir sarkani nagi, tad ieteicams ik pa brīdim pielikt roku pie sejas, sarkanais nostrādās. Lab, ja ne pie sejas, tad tur, kur vīrietis lūkojas.
You don't say. Esmu sajūsmā. Esmu atradusi manikīri, kas man stāstīs šitādas lietas.
7 comments|post comment

meanwhile, on the tracks [14 Aug 2014|09:21am]
Pie vakara vilcieniem bieži ir redzami sagaidītāji. Vakar tostarp bija arī kāda jauna ģimene - sieva, maza meitiņa ar riteni un liels, liels suns. Viņi ar lieliem smaidiem un sajūsmu sagaidīja no vilciena izkāpjam vīru un tēti, samīļojās un tad meitiņa skaļi sauca: "Atā, viucien! Atā, viucien!"
post comment

Hot summer nights, mid July [05 Aug 2014|09:31am]
Kā šitais saucas, ko? Vilkt dvašu, ja?
post comment

nomods nav nekāds vārds [21 Jul 2014|02:18pm]
Kad Emīls izauga lielāks, viņš kopā ar saviem draugiem vienās vasaras brīvdienās devās pie jūras, kur Profesors bija mantojis māju. Tur viņiem gāja it lustīgi, kā jau tas aprakstīts grāmatā "Emīls un trīs dvīņi". Kā gadījās, kā ne, bet es šo daiļdarbu izlasīju krietni pirms "Emīla un detektīvu" lasīšanas un man tādēļ vienmēr ir šķitis, ka Dvīņi ir daudz lieliskāka grāmata nekā Detektīvi. Ar vienu izņēmumu gan - kad Emīls no savas Neištates vilcienā dodas uz Baltijas jūras piekrasti, viņš dara visādas lietas, lai kavētu laiku - lasa ģeogrāfijas grāmatu, skatās uz ainavām un apēd līdzpaņemtās sviestmaizes. Tad viņš papīru, kurā maizītes bija ietītas, vēsu prātu un apzināti izmet pa logu - jā, jā, tieši tā tur stāv rakstīts, piķa melns uz dzeltenīgi balta. Sviestmaižpapīrs draiski lidinās pa gaisu, līdz nolaižas vilciena pavadoņa mājeles dārziņā uz ķirbjiem. Kur tas der, sakiet, kur tas der?
2 comments|post comment

Es te pajodelēšu un pajandalēšu [21 Jul 2014|11:15am]
Jocīgi tie divkosīgie cilvēki tomēr. Es, tas ir.
Nupatiņās mani vecāki atbrauca no ceļojuma pa Austrijas Alpiem. Viņiem tas bija pirmais tāds reālais ceļojums atpūsties. Un viņi bija sajūsmā, milzīgā sajūsmā - par pārbraucienu autobusā (!!), par viesnīcām Polijā (!!), par zaļumballi kādā maziņā tiroliešu ciematā, par katru puķu kompozīciju un skulptūru Zalcburgā, vispār par visu. Kas, protams, ir labi, bet kas tikpat protams ir rezultējies ļoti daudzos simtos bilžu un video. Nepietiek ar to, ka man tas bija jāskatās (..un šajā video, dzirdi, cik skaļš tas ūdenskritums? mamma bija nobijusies kā trusītis, redzi, kāda seja? un paklausies, kā gide runā! nu, ļoti jauka meitene, viņai pat bija uzvilkts tautastērps. un tās ir laimīgās Alpu gotiņas!), to visu tak ir jāliek arī sociālajos tīklos.
Tā nu viņi kritiski izvērtēja visas bildes, tad, apbruņojušies ar kladi, akrībiski sarakstīja tur visu to bilžu numurus, kurus paredzēts izlikt plašākai apskatei - tie bija sadalīti pa dienām un pa tūrisma objektiem. Vēl tie bija sadalīti pa sadaļām Mammas fotoaparāts, Tēta fotoaparāts un Video. Tad viņi abi piesēdās pie draugiem.lv un, vienam saucot numurus, bet otram browsējot pēc bildēm, veidoja albumu, kuru pēcāk sakārtoja secīgi, visur salika komentārus un visā visumā uzvedās pilnīgi tā, kā varētu būt rakstīts rokasgrāmatā "Kā publicēt bildes "Es un māja", "Saulespuķu lauks, miglains, jo bildēts pa braucoša autobusa logu", "Mēs un āža skulptūra kalnu fonā"".
Kur tā divkosība? Tur, ka parasti es domātu, ai, cik tad var publicēt visus tos milzīgos ceļojumu albumiņus, mērkaķi tādi, tak neviens jūs neskatās. Bet šajā gadījumā es domāju, vai, cik forši, jo itin jebkas, kas saistās ar brīžiem, kad mani nedejojošie vecāki ir līksmi lekuši kaut kādus austriešu dančus 978 metru augstumā virs jūras līmeņa, ir so cool.
The downside of it all - man tagad ir jāiet un jāspiež tām bildēm Man patīk un jāraksta komentāri, bet es tak nevaru visur likt dumus smaidiņus. Tiku līdz 13 bildei no 211. Ek.
5 comments|post comment

Nighty night [11 Jul 2014|12:38pm]
Tikko ap pulksten vienpadsmitiem biju novedusies tādā izmisumā, ka gāju internetā meklēt How to Stay Awake, jo miegs nāca tik briesmīgi, ka attēls dubultojās un peldēja. Nu un tur visāds sviests sarakstīts, tur, berzēt ausu ļipiņas, piecas minūtes nosnausties ofisa krēslā vai paēst. Mani tas mazliet izklaidēja, jo to ausu triku es pat izmēģināju, nepalīdzēja, bet vispār lielākoties nokaitināja, jo pašās beigās tur bija teikts, kā novērst šādas situācijas nākotnē - Be responsible. Don't stay up until three in the morning if you know you have to be up for work or school just a few hours later. Nu, ko, paldies, ka pateicāt, es tā vairs nedarīšu.
Pastrādāt es nevarēju, pilnīgs koncentrēšanās trūkums un miegs kā velns, internets mani neuzrunāja un neizklaidēja, šķita, ka nupat tiešām ievelšos klaviatūrā un manvienalgaviss, bet tad iedomājos palasīt kaut ko no Game of Thrones. Un kā tad, es taču esmu galīgi traka, bet ar milzu aizrautību vēlreiz izlasīju vienu no The Winds of Winter sample chapteriem un miegs nenāca.
Man tikai jāizdomā, ko darīt pēcpusdienā.
5 comments|post comment

[09 Jul 2014|12:41am]
Man šķiet, ka hokeja dievs ir vācu futbolistu pusē. 0:7, oumaidiergād.
5 comments|post comment

kʷoː wadiːs [06 Jul 2014|11:20pm]
Vispār diezgan neticami, ka vēl šī gada sākumā es mierīgi dzīvoju ar savu glīto, bet morāli ļoti gados veco tālruni, kas, saprotiet!, nebija viedtālrunis. Es mierīgi dzīvoju bez interneta telefonā un bez visām aplikācijām, tiešām nedzīvoju slikti. Bet tagad, tagad, ja, es šodien sava īsā velobrauciena laikā darbināju endomondo [nīkulīgs eforts still ir eforts], saliku bildes instagramā, pie bākas izdzirdēto glīto džeziņu iedevu paklausīties šazamam un tā tālāk. Es nezinu, uz kurieni ved šis ceļš. Gan jau, ka uz Google Maps.
4 comments|post comment

Scrabbletalk [29 Jun 2014|11:00pm]
Muķis neesot vārds. Muķis so ir vārds, vai ne? Mūķis gan esot vārds, kā tad, mans dibens. Ja muķis nav vārds, tad mūķis arī nē, es atriebīgi lēmu.
4 comments|post comment

You have to be a bit of a liar to tell a story the right way [29 Jun 2014|09:05pm]
Pēdējā laika labākais grāmatu ieteikums ir Patrika Rotfusa Vēja vārds. Itin neviena grāmata kopš Troņu spēles nebija spējusi mani tā aizraut kā šis te gabals. [Vakar, kad mēs sēž krogā un skatās futbolu, es pa kluso zem galdiņa lasīju savu grāmatu, tik vien varēju kā atrauties, lai paskatītos uz 11 metru sitieniem.] Un, kopš sāku Game of Thrones lasīt, esmu izlasījusi nu jau vairākus sterus citu grāmatu, tostarp daudzas ļoti patīkamas grāmatas, tā nu šāds patiesas intereses sausonis bija ilgākais manā mūžā un, jāatzīst, radīja manī vieglas bažas - ja nu manī beigsies interese un vēlēšanās lasīt? Bet nu, tas, protams, nebija nopietni - tā nevar notikt, tāpat varētu aizmirst elpot.
Vēja vārds, protams, ir grāmata turpinājumos, mūsdienās jau citādi vairs ir reti. Bet tas ir viens lielisks gabals tādiem magically challenged īpatņiem kā man - tur ir Gredzenu pavēlnieka teiksmainums, Harija Potera detalizētība, Game of Thrones monumentalitāte. Un tur ir sava, ne ar ko nesalīdzināma dvēsele, tur ir savs humors un sava smeldze.
Un autors, autors pats arī ir superīgs, viņš iekš goodreads pie triloģijas pēdējās daļas, kas vēl nav iznākusi un kam pat tas iznākšanas datums nav zināms, bet kam eager fans jau ir sabalsojuši maksimālos vērtējumus, ir gājis un pateicis paldies visiem tiem balsotājiem, kas acīmredzot ir ceļotāji laikā, jo zina, kā novērtēt viņa vēl neiznākušo grāmatu. Viņš lūdz, lai kāds viņam atsūta kopiju, jo tādējādi viņam aiztaupītos daudz darba.
Bet es, ko es? Man atkal ir vēl viena ilgi gaidāmā grāmatas pēdējā daļa jāgaida, sāk tiešām kaitināt.
2 comments|post comment

Chug along choo choo [13 Jun 2014|10:51am]
Šorīt vilcienā apsēdos pretī īpatnim. Vispār no rītiem es vilcienā vietas izvēlei pievēršu īpašu uzmanību - jāsēž ir tieši kreisajā pusē, lai rīta saule nespīd sejā, pie loga, lai var atbalstīt galvu, un jāskatās, lai tuvumā nesēž draudzenītes, studenti, bērni, pensionāri un alkohola reibumā esošie - viņi visi vienmēr ir briesmīgi skaļi un aktīvi, un runā, runā, runā, un bakstās telefonos, klausās mūziku. Traucē man gulēt tātad, ne jau ka man pret kādām noteiktām sabiedrības daļām būtu kāda nepatika, kur nu. Vislabāk jāatrod tādi paši solitāri darba cilvēki kā es, kam gribas mierīgi pasēdēt vai pagulēt.
Šīrīta īpatnis jau no sākta gala bija aizdomīgs, bet tikai mazliet. Viņš, palūk, pats ar sevi spēlēja šahu - uz tāda maza, lēta ceļojumu komplektiņa, kur figūriņas tādas vieglas, plastmasīgas. Melnajai dāmai uz galvas bija sarkans traips. Varbūt asinis, agresīva tomēr spēle, ne.
Hmm, šahs, šahs - tas ir labi, nodomāju es. Šaha entuziasti var būt geeky, var būt dīvaini, bet viņi nav traucējoši, vai ne? Lielākoties viņi ir normāli un pat ļoti gudri cilvēki. Tā es izlēmu un apsēdos tieši pretī šahistam - pavecam vīrietim ar palielu sporta somu un skaidrām, naivām acīm. Viņš bija tērpies tādā proletariāta izejamajā kārtā - velveta žaketē ar piespraustu žetonu, gaišās vasaras biksēs, melnās laka kurpēs un raibā kreklā ar raibu kaklasaiti. Hā, trāpīts! tā es padomāju. Viņš tak noteikti ir kāds šahists, kas tagad dodas uz turnīru, lieliski, lieliski, viņš tur mierīgi darīs savu šahu, ne ar vienu netarkšķēs un es gulēšu, jipī.
Kamēr gaidīju konduktoru, kam uzrādīt biļeti, labākam miegam palasīju grāmatiņu. Tad konduktore atnāca un aizgāja, bet man vairs miegs nebija ne prātā - es fascinēti ik pa brīdim lūkojos uz savu šahistu.
Tagad viņš jau bija... )
6 comments|post comment

[13 Jun 2014|10:07am]
Ko manā dzīvē ir mainījis ceļojums uz Londonu? Es tagad uz dibena nēsāju Londonas metro karti [underpants, not a tattoo] un man nepārtraukti kārojas cepta bekona.
3 comments|post comment

[09 Jun 2014|11:16am]
Wishing you a nice dazy, tā es nupat uzrakstīju.
2 comments|post comment

Ceriņlaika dullums [25 May 2014|07:46pm]
Es visu nedēļu briesmīgi kāsēju un jokaini jutos, un paslima biju. Bet tad pienāca nedēļas nogale un es atveseļojos.
Lai nostabilizētu manu agregātstāvokli, mīļotais man bija sarūpējis brīnišķu pārsteigumu - kamēr es domāju, ka mēs sestdiensdienā dodamies viesos uz vienu dzimšanas dienu pirtī, izrādījas, ka līdz pirtij ir izdomāts vēl arī Mīļuma 24. maija rekreācijas un veselības plāns [Mīļums - tas ir es, respektīvi, man tā rekreācija paredzēta]. Un tā nu līdz tai pirtij mēs pabijām Dobeles ceriņos, kur, starp citu, tai vakarā bija paredzēts klasiskās mūzikas koncerts ar dārgākām biļetēm, bet, kamēr mēs tur klīdām par parastajām biļetēm, viņi jau tur jūsmīgi darīja ģenerālmēģinājumu, tā nu mēs dabūjām arī koncertu, tad mēs bijām Bikstu muižā un Bikstu dzelzceļa stacijā, Jaunpils pilī [brīnišķa vieta] un Elles kalnā*. Apēdām kādus astoņus saldējumus [šitais jaunais nü fruit mango sorbets ir viena superīga manta, lieliski garšo, tiešām].
Bet tad jau mēs bijām pirtī un naktī četrreiz gājām peldēties un skatījāmies stārķus un klausījāmies vardes, un spēlējām spēles un, galgalā, svinējām tak dzimšansdienu.
Atceļā Dobelē mums šodien uzbruka lietus un krusa - ar tik milzīgiem graudiem kā Kellog's Choco Pops - un mēs kopā ar citām mašīnēm iebraucām Statoilā, jo nudien šķita, ka gals nu ir klāt ja ne mums, tad vējstiklam gan. Tā mēs tupējām zem Statoil jumtiņa kādas astoņas mašīnas, saspiedušies visi kopā, un gaidījām, kad krusiņš aizies prom. Viņš neaizgāja, ja, un es pēc kāda brīža izlēmu turpināt benzīntanku tūrismu un mazuliet patupēt arī Astartē. Nav joka lieta braukt pa šoseju, kad dieviņš plāno atkārtot Noasa setapu. Tad mēs apdzinām krusu, bet tā mūs panāca vairs tikai Jelgavā. Vasaras lietus arī ir manta, nospriedu es, kad mēs ar pauniņu un ceriņu pilnām rokām iesprukām mājās.

* Elles kalns ir tāds jokains kalns ar aptuveni 30 m garu eju. Tai ejā, tai ejā sestdien pa dienu bija brīnišķi vēss, jānudien. Tur kādreiz dzīvoja velns, bet viņš izdomāja, ka grib sev citu[r] elli, un notinās. Bet vietējam kungam bija paticies, ka viņam tur velns tik tuvu dzīvo, jo, kad citi kungi atbrauca pie viņa pasērst, viņš bija tos vedis rādīt velnu. Tā nu viņš lika vienam savam dzimtļaužam iet tur tai kalnā dzīvot - viņš nedrīkstēja griezt matus un nagus un mazgāties un, kad kungi nāca lūkoties, viņam bija kā trakam jāiet tiem virsū. Tāds, lūk, enterteineris un animators.
1 comment|post comment

[22 May 2014|11:27pm]
Tas ir briesmīgi, kad cilvēki parastu laipnību uztver kā kaut kādu simpātiju izrādīšanu. Protams, es uzturos Stacijas rajonā, so no offence taken.
3 comments|post comment

[16 May 2014|02:34am]
Nekad neesmu sapratusi, vai izdzert pudeli vīna [to be continued] ir utter disgrace vai way to go, mate.
3 comments|post comment

Vadātāš [14 May 2014|10:29am]
Izrādās, ir cilvēki, kas GPS navigācijas ierīces mēdz dēvēt par "vadātājiem". No vienas puses, I strongly agree, cik brīnišķa doma - izmantot tādu pusbeigtu vārdu, lai nosauktu kādu mūsdienās aktuālu ierīci. No tās otras puses, es nepavisam nepiekrītu, jo vadātājs, aimīn, īsts vadātājs, tāds tak pastāv arī šobaltdien, ne?
"Vadātājs mani ievilināja purvā," viegli trīcošā balsī sacīja depīgais, sasārtušais vīrelis. "Vai es pareizi saprotu - jūs apzināti iegājāt Melnajā purvā, jo navigācijas ierīce ieteica to kā taisnāko maršrutu?" vienaldzīgi un neitrāli pārjautāja izmeklētājs.
Tas nekam neder.
post comment

Thou shalt prepare thy bread thyself [13 May 2014|11:28am]
Jūs ticat visām tām ierīcēm, kas saka, ka visu pratīs izdarīt bez jums, nu, ar atlikto startu? Ieprogrammētais airobots klusītiņām laidelēsies pa māju, kamēr jūs saldi šņāksiet, kafijomāts sataisīs gatavu kafeju taisni tai brīdī, kad smaidošie saimnieki no rīta ieripos virtuvē, veļasmašīna tieši plkst. 8:30 cītīgi uzsāks velēt drānas un tamlīdzīgi.
Es ticu. Idejiski. Ideju mazliet nogrāva viens pārlieku čaklis iRobot, kas šogad Jaunā gada rītā ap pulksten puspieciem, kad "manā šampanietī jau sāka riņķot mazliet asiņu", uzrāva mani augšā no miega, ļoti skaļi un neatlaidīgi būkšķinoties pret tās viesu guļamistabas durvīm, kur mēs bijām iemitināti. Saimnieki bija aizmirsuši, ka šitais puikiņš taču taisni trešdienu rītos ir ieprogrammēts taisīt tīrību mājas lejasstāvā. Es un šampanietis izlecām no gultas, atrāvām vaļā durvis un miglainām acīm mēģinājām saprast čozanah, vai drīkst spert airobotam, kā viņam likt iet čučiņāt.
Tā nu vakar vēlā vakarā uz mani ļoti pārmetoši sāka lūkoties trīs grandpa bananas, tādi ļoti gatavi, un es uzstūķēju uz virtuves letes mūsu smalko maizes cepšanas mašīnu, kas uz mani pārmetoši lūkojas regulāri un tiek izmantota reizi gadā, un ķēros pie best ever banana bread cepšanas. Tas notiek tā, ka samet tai mašīnā visu iekšā, ļauj viņai tur pagrabināties, kamēr tiek samaisīta mīkla, un iet gulēt, lai tur tā cepšana notiek, kamēr es, tātad, guļu. Nu, un tad, kad es gāju gulēt, cepšanai bija jāilgst vēl kādu pustotru stundu. Plāns bija tāds, ka no rīta visi priecīgi stumj purniņos siltu banānmaizi maize beigs cepties un mašīna izslēgsies. Aizgāju gulēt ar tiešām labi padarīta darba sajūtu, sak, banānu vectētiņi nav vis izmesti ārā, bet ielikti maizītē, mašīna ar beidzot izvilkta no krāmu istabas, i brokastiņas rītā būs gardas.
Pēc pusotras stundas māju pieskandināja nevāja tāda sirēna - seši gari, spalgi pīkstieni as in "Ahoi, saimniecīt, brokastis gatavas!" Mēs pielecām gultā sēdus, kas ir, kas notiek, krievi nāk?, par ko tas man?! Aiztenterēju uz virtuvi, mēģināju iespert maizes mašīnai izrāvu ierīci no kontakta un aizgāju atkal gulēt.
No rīta mani virtuvē sagaidīja tāds saplacis maizes klucītis, vakarā būs jāpamēģina. Brokastīs ēdām pārslas.
2 comments|post comment

Par dzīves poēziju [12 May 2014|02:37pm]
Biennālais ceriņu un hokeja skaitīklis ziņo, ka šogad hokejs ir sācies agrāk par ceriņiem. Uzticami interneta avoti ziņo, ka pirms diviem gadiem hokejs un ceriņi līdzpastāvēja vienlaicīgi, liekot prognozēt, ka aptuveni nedēļas laikā arī šogad notiks izlīdzināšanās un abas parādības tomēr tiks novērotas vienlaicīgi, bet ceriņi šogad būs novērojami ilgāk par hokeju. [Tas, protams, balstoties uz iepriekšējos PČ novērotajām Latvijas izlases snieguma tendencēm.]
Augstcienībā
Jūsu ceriņu un hokeja skaitīklis
4 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]