nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar]
Scorpse

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Homework for Life vēl [07 Nov 2023|03:44pm]
Lalalā, mana dzīve ir bērns un darbs, trū storī.
Bet vismaz par bērnu es jums varu ierakstīt, ne? Tātad es joprojām cenšos katru dienu pierakstīt kādu mazu nieku par mūsu knausi, tikai laika gaitā mani pieraksti gluži dabīgi transformējušies par (lielākoties) tekstuālo pērļu piefiksēšanu.
Ja nu jums patīk lasīt bērnkopības blodziņus, lasiet uz patikšanu: )
7 comments|post comment

[26 May 2023|10:48pm]
Es patiešām tikko savās darba piezīmēs sev ierakstīju šādu tekstu: "..un trešās pumpas aprēķins rada sarkanu pumpu."
1 comment|post comment

[25 May 2023|11:20pm]
Šodien mācīju dēlam consent: "Bučo tikai tad, ja abi grib."
Pēc tam viņš man iekoda rokā un priecīgs paziņoja, ka "es tevi apkodu". Kā redzams, līdz košanas consent mēs vēl neesam tikuši.
4 comments|post comment

Skill Check: Appearance [22 Oct 2022|08:35pm]
Šodien frizētavā samaksāju 90 eiro. Deviņdesmit. Deviņdesmit eiro. Es zināju, ka uz to iet, jo viņreiz maksāju 70, bet par lielu un ātru tas lēciens man bija.*
--------------------
Šodien frizētavā, kā jau es to it bieži mēdzu darīt, es tieši matu krāsošanas vidū devos pārlikt automašīnai pulkstenīti. Stāvvieta ir uz divām stundām, mani mati nav uz divām stundām, tā nu es nevis pa šiem gadiem esmu atradusi normālu stāvvietu tuvumā vai pagājusies mazliet tālāk, nē, es labākajās jocīgo cilvēku tradīcijās izvēlos ar pilnu galvu matu krāsas un reizēm, ja ir mīnusi, kādu pa virsu uzmestu dvielīti paieties pa pašu Jelgavas centru, lai pagarinātu mašīnai stāvēšanas laiku. Bet šodien jocīgi bija tas, ka es, to darot, biju pilnīgi droša, ka izskatos lieliski - ar visu galvu pilnu folijas tūtiņām**. Biju pārliecināta, ka izskatos izcili.
--------------------
Kaut kad vienā no šī saulainā oktobra pirmajām dienām es pēkšņi konstatēju, ka tajā dienā esmu saģērbusies uz mata tā, kā es atzinu par ideālu pusaugu gados - aptuveni piecpadsmit, sešpadsmit gadu vecumā. Man bija melnas džinsa kļošas, kaut kāds pieguļošs džemperītis, mākslīgās ādas mugursomiņa un kājās melni zābaki uz platformas. Un man kļuva tik smieklīgi - ka es tagad, kad vedu pupuķi uz bērnudārzu, izskatos tik perfekti, cik tolaik vispār varēju vien iedomāties, bet man ir tik vienalga - gan par labo izskatu (un izskatījās ok), gan par to, ka es šobrīd reizēm nēsāju drēbes, kas ir so yesterday.

*Viss pareizi un pelnīti, man ir ļoti daudz un grūti mati. Sabiju tur trīsarpus stundas.
**Esmu atgriezusies pie šķipsnām. Folijas tūtiņas nozīmē, ka nekādu dvielīti vis virsū neuzmetīsi. Iespējams, mans izcilais imidžs izskaidrojams ar to, ka es izskatījos pēc Riplijas un Triānas Parka vokālistes krustojuma.
6 comments|post comment

Skapis [11 Oct 2022|02:11pm]
Es neesmu bijusi darbā kopš 2020. gada novembra beigām. Tie ir gandrīz divi gadi, kuru laikā es pēc pārcelšanās uz jauno māju neesmu iekārtojusi mūsmāju drēbju skapi. Nē nu ok, plus mīnus apdzīvota ir vīra puse un arī mēs ar TJ nestaigājam plikiņi (vismaz ne daudz), bet skapis ir ietaisīts pēc pasūtījuma, stiepjas gar visu sienu un ir pelnījis visa veida lielisku iekārtojumu, kas būtu labāks par "o! vasara pienāca! šitajā plauktā mēs sastūķēsim visas vasaras drēbes un tad vilksim tās pa vienai ārā kā burvju mākslinieks velk no piedurknes ārā kopā sasietus, krāsainus lakatiņus".
Protams, man ir visādas atrunas. Mums tiešām piedzima bērns tieši dienu pēc tam, kad meistari pabeidza ierīkot skapi un aizmirsa pie mums brīnumjaukas plakanknaibles. Un nē, tā nebija īsti slikta plānošana no mūsu puses, jo mums ar bebo sanāca nesaprašanās par to, cik ilga īsti ir grūtniecība. Un, jā, pēc tam jau man bija jācep tortes lielos daudzumos un kurš gan tad domā par skapi. Bet nu tagad man ir pilnīgi nelokāma pārliecība, nē, es pat teikšu nepārvarama iedoma, ka es nevaru atgriezties darbā, ja skapis nav sakārtots.
Es domāju, ka man ir bail - ka es nezinu, kāda tagad būs mūsu ikdiena, kā mēs ar visu tiksim galā, un ka tas sakārtotais skapis 1) sakārtos manu prātu un 2) tīri praktiski jau nozīmēs ne tikai dažus sakārtotus plauktus, bet gan tiešām funkcionējošu apģērba aprites sistēmu mūsu mājsaimniecībā, kas strādās ilgtermiņā.
Es jau mēģināju to darīt - kopā ar jaunulīti mēs tur kaut ko lēnām čabinājām un sačabinājām. Viņa drēbītes bija [atkal] savestas kārtībā līdz bērnudārza gaitu uzsākšanai un arī lielo skapi es reizēm pavirināju. Bet kārtot skapi kopā ar bubuku ir kā cīnīties pret sešgalvu jodu no Lāčplēša, jo, kamēr es marīkondoēju savus krekliņus, TJ, kam briesmoti patīk virināt atvilktnes un pa vienai stiept tīrās drēbes uz netīrās veļas grozu, ir likvidējis jebkādu kārtību savos legingos.
Es, protams, pārspīlēju. Bet es nepārspīlēju, lūk, šo - atnākt mājās no bērnudārza un sākt astoņos trīsdesmit kārtot skapi, stumdīt kastes, locīt zeķes un beidzot (pēc gandrīz diviem gadiem!) lēnām sākt cilāt melnos miskastes maisus, kuros joprojām guļ visas manas žaketes, zīmuļsvārki un viss cits fensī vērs, ir ļ. patīkami.
4 comments|post comment

[11 Oct 2022|02:02pm]
Šorīt atdevu bērniņšu bērnudārzā, atgriezos mājās, ielīdu atpakaļ gultā, dzēru kafiju un bakstīju internetu. The bliss!

Jā, jā, es eju bērniņam pakaļ jau divpadsmitos, darbā jāatgriežas jau pēc divi nedēļ, bet bebozaurs vēl pat nav sācis apsvērt domu, ka varētu dārziņā pagulēt diendusu, jā, mēs te visi adaptējamies jau vairāk nekā mēnesi, aibažubažu, bet, lai nu ko es esmu iemācījusies sava bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, tad tas ir tvert mirkli.

Un jā, pilnībā apgāžot carpe diēmu, šajās divās nedēļās es koncentrējos ne jau uz kafijas dzeršanu vai bubuku degungalu bučošanu un kopīgā laika izbaudīšanu, neā, es beidzot esmu pieķērusies pie drēbju skapja sakārtošanas. Bet nav tik traki, man patīk kārtot un arī tā es tveru mirkli. Oo, jā, par skapi es pastāstīšu atsevišķi.
2 comments|post comment

wtf [03 Aug 2022|03:31pm]
Bērni nudien pārņem visvisādas lietas no vecākiem, ne tikai darba tikumiņu. Lūk, mans mazais Dorians Grejs spoguļtēls, tātad, māk ļoti daudz vārdu, tostarp vienu no pavisam retajiem manis lietotajiem lamuvārdiem - dafuq. Aimīn, es nelamājos bieži, es arī māku daudz vārdu un izteikt nepatiku vai izbrīnu protu bez klasiskas lamāšanās, bet tas dafuq man tomēr reizēm pasprūk. Tagad es saprotu, cik bieži tomēr. Jaunulis lieliski šo vārdu ir apguvis, ievietojis savā core memories vācelītē un prot pielietot atbilstošās situācijās.
Piemēram, tipinām pa pagalmu un viņš izglītoti stāsta, kādus objektus redz: "Māja! Mašīna! Sunc! Vāti!" Turpat aiz sētas līkņā kaimiņš un atzīmē, cik daudz vārdu TJ prot, uz ko es visa tāda lepna, protams. Nu un tiklīdz kaimiņš paiet mazu kripatu nostāk, nākamais vārds ir izjusts "dafuk". Tas vēl bija nieks - izrādās, bērniņš to saka nu jau arī manā vietā. Šodien krāmējot skapi, iebliezu sev ar durvīm un, nē, nebūt arī nesāku uzreiz lamāties, tik vien kā dziļāk ievilku elpu, bet kukainis manā vietā izpalīdzīgi un lietišķi noteica 'dafuk'.
Un, protams, ka tad, kad es sapratu, ka mazais sūklis bobis kvadrātpuišelis ir sācis lamāties kā kārklu anglosaksis, es pārtraucu teikt dafuk, bet pagaidām (nu jau kādas divas nedēļas mums šitais te notiek) uzlabojumu nav. Random vārdu virknējumos, ko bubuks pašlaik ģenerē itin regulāri un it kā bez jebkādas piesaistes redzamajam, aiz "avokāādō", zemene un "kaĶĪĪ" ļoti bieži uzpeld arī "dafuk".
Ā, un jā, es pat nezināju, bet parazītiskais "kaut kā tā" man arī piemīt! Kopš beibo bieži saka "kaukātā", es sāku dzirdēt, cik daudzus stāstījumus es pati pabeidzu ar "Kaut kā tā."
Kaut kā tā mums iet.
10 comments|post comment

Augusts tātad [03 Aug 2022|03:20pm]
"August must be shed slowly, like pear liqueur.
Pour into a small glass, drink a drop, and look through the glass at the sun.
August nights should be diluted with candle lights, milk poured into a cup for a brownie, purring a cat and the chatter of grasshoppers.
August days should be laid between the pages of books, like bookmarks, in order to then shake out their heat in the dank November of taking this book from the shelf.
And I conjure you, well, do not shout at all corners, "Oh, here is August, here is autumn."
Well, where are you in a hurry?
Stop the clock.
Drink a drop."

Runā, ka Bredberijs, bet who knows, who knows, internet is a beasty un prievārdi kaut kādi kreisi.

Reiz sen šo kaut kur izlasīju un kopš tā laika tas mani sargā no augusta smonday'inga*. Un vēl jau ir arī zvaigžņu lieti un plūmes, puķu pušķi ar piparmētru ziediem un neganti karstas dienas Centrāltirgus burzmā, gladiolas sen izdzertās vīna pudelēs un tumši zilā debesu bļoda, bibliotēkas grāmatu kaudzes, karsti burku vāciņi, tas dullais kabaču laiks un ābolu serdes lielos daudzumos, vaniļa, pilnmēness, teltis un lietusgāzes. Ai, augusts ir vasara un ejiet jūs visi.

*smonday: /sˈməndā/ def: The moment when Sunday stops feeling like a Sunday and the anxiety of Monday starts to kick in.
2 comments|post comment

No go [20 May 2022|09:49pm]
Gads knapi pusē, bet es jau tagad par gada nevārdu esmu gatava pasludināt vārdu "jaudīgs". Sīki asniņi bija jau pagājšgada nogalē, spēkā pieņēmās ap Jauno gadu, kad no visādām pusēm ienācās jaudīga jaunā gada novēlējumi, bet tagad pat bodīšops man prezentē savu "līdz šim jaudīgāko matu kopšanas līniju". Jaudīgums lien virsū no visām pusēm, pavērojiet, jūs arī pamanīsiet. ;)
6 comments|post comment

[25 Apr 2022|02:04pm]
Bērnam šodien pusdienās bija biezpiens, ķirbju krēmzupa ar kvinoju, avokado uz lēcu galetes, gurķi, tomāti, saldajā zemenes, bumbieri, āboli, bet launagā čia pudiņš ar mazliet augļu biezeni. Trū hipsteris.
9 comments|post comment

Homework for Life [28 Jan 2022|12:50pm]
Šī ir mana personīgā dienasgrāmata, bet prieka zibsnīšu nekad nevar būt par daudz, welcome:

"06.01
Būbītis slienas kājās pie dīvāna un ļoti mēģina aizsniegt kādu no telefoniem. Saka drin drin drin (ne par telefoniem).
07.01.
Šorīt ļoti skaista gaisma pār ciemata jumtiem un plāna sniega kārtiņa. Pēc pamošanās kopā skatījāmies pa logu un bēbītim patika.
08.01.
Rati bija atstāti priekšnamā žūt. Kad noņēmu augšu, lai nestu to uz garāžu, ratu grozā atklājās guļam kaķis Remī. Viņš nekāpa no turienes ārā pat pēc izvizināšanas pa priekšnamu.
10.01.
Bēbītis ratos gulēja aiz virtuves loga, bet es pie letes dzēru kafiju. Tad es vienā brīdī paskatījos ārā, lai pārbaudītu, vai viņš vēl guļ. Un tur, sniegainā, aukstā puskrēslā viņš man mierīgi skatījās pretī lielām, možām acīm.
12.01.
Šovakar pirms miega nēsāju bērniņu un viņš man uz pleca ar muti uztaisīja lielu, skaļu blorkšķi un sirsnīgi smējās.
13.01.
Bērniņš uz virtuves grīdas taisīja vaļā ķiršu tomātu paciņu un bēra ārā tomātus. Es taisīju ciet, bet viņš vaļā un es atkal ciet un viņš atkal vaļā.
14.01.
Pirmajā dzimšanas dienā bērns nogulēja līdz desmitiem un pēc tam mēs fotografējāmies pie Days of Wonder plaukta.
15.01.
Vectēvs bērnam dzimšanas dienā atnesa paštaisītu āmuru, medus karoti un galda tenisa bumbiņu.
18.01.
Bērniņš šodien izkrāmēja tukšu brūno kasti no virtuves letes, apgrieza to otrādi un stūma sev pa priekšu pa visu istabu daudzus riņķus.
19.01.
Likām bērniņu vannā un viņš ļoti smējās ne tikai tad, kad viņam mazgāja paduses, bet arī tad, kad vēderu.
20.01.
Bērniņš nēsā zobos mazo bļodiņu.
21.01.
Tētis atnāca mājās no darba un mazulis, dzirdot durvis, uzreiz pierāpoja pie vārtiņiem. Es teicu: “Tas ir tētis!” un viņš teica “Teta!”
24.01.
TJ aktīvi rāpoja pa istabu un tad, skaļi smiedamies, sāka atpakaļgaitā rāpot uz virtuvi, ik pa brīdim apstājās, skatījās uz mums, smējās un turpināja kāpties atpakaļ, līdz pazuda aiz virtuves letes, no kurienes lūrēja uz mums ap stūri un smējās.
27.01.
Bērniņš ik pa brīdim izrāda vēlmi piecelties kājās, turoties man ap kaklu, cieši, cieši. Un tā daudz reižu."
5 comments|post comment

11 tortes [13 Dec 2021|07:01pm]
Kukainītim rīt paliek 11 mēneši. Kas nozīmē, ka rītā būs torte - vienpadsmitā no tortēm, ko ik mēnesi turpinu gatavot. Un daudzi ļaudis uzskata, ka es esmu ļoti čakla, citi - ka mazliet traka vai dumja, bet sentiments ir tāds, ka es ļoti saspringtā un grūtā dzīves posmā - bērna pirmajā dzīves gadā - ik mēnesi atrodu laiku tortēm, such wow. Bet tas viss nav patiesība! Es īstenībā atrodu laiku gandrīz visam. Nē, nē, arī nav pareizi. Laiks pats atrod mani, viņš basically skrien man pakaļ un dauza ar tējkannas sildāmo, jo mazo bērniņu loterijā mums ir iedāvāts vismīļākais un labākais, un uzvedīgākais pupuķītis ever, kas kopš divu mēnešu vecuma guļ visu nakti. (Tā. Es to pateicu. Līdz šim es to neteicu, jo, jūs jau zināt, latvieši, priecāties skaļi nedrīkst, baile bailīte.) Un, kad neguļ, tad viņš jo bieži ripinās apkārt savā nodabā, grauž kaķa māju, skatās pa logu un tamlīdzīgi. Tortes, ziniet, ir mazākais, ko es reizi mēnesī varētu paspēt.
Bet par lietu. Šodien es gatavoju Cielaviņu, jo izaicinājums un pilotāža. (Tas ir ļoti jocīgi. Mana mamma, piemēram, vēl pirms nedēļas ar patiesu izbrīnu teica tā: "Bet, bērniņ, tu taču vienmēr tikai lasīji grāmatas! Pa kuru laiku tu esi iemācījusies tā gatavot?) Un jo pēc gada jubilejas es gan šito māžošanos ar tortēm reizi mēnesī beigšu, tāpēc tagad jārealizē visādi forši māži.
Un tā Cielaviņa, tātad. Kamēr es tur tos bezē cepu (starp citu, ar šīm elektrības cenām pat tās outrageous cielavu cenas veikalos bez īpašajiem piedāvājumiem sanāks lētāk, nekā man viss šis prieks izmaksās. Trīs bezē ripas! Cepeškrāsnī katra atsevišķi! Stundu! Katra!), tikmēr viss bija tāds tehnisks process. Jā, jauki, čubinos tur, mikserējos, cepu, grauzdēju, ņam ņam, bet tomēr tehniski. Bet tad es ķēros pie krēma gatavošanas, lēnām iestājās krēsla un.. un.. šokolāde decided to get involved. Tas krēms ir pilnīga maģija - tur bija sviests, olas, kondensētais piens un šokolāde, daudz šokolādes, tik daudz un tīīk forša, ka es gatavošanas gaitā pilnīgi vai noreibu, laizīju savu lillā lāpstiņu un laimīgi apcerēju dzīves skaistumu. Then again, var jau būt, ka tas no ruma. Ruma tur bija divas tējkarotes, bet no tām daudz uzšļakstījās uz bļodas malām. Bļodas mala, zināms, pieder gatavotājam, jo no turienes, saprotiet, tā lāpstiņa, laizīšanās, laime.
Tā mums iet. Tortes ir lieliskas. Taisiet bērnus, cepiet tortes.
----
Tātad kukainītim rītā būs vienpadsmit mēnešu un man šodien pēc grūtniecības atsākās mēnešreizes. Protams, bija tiešām nu ļoti ērti 20 mēnešus (!) dzīvot bez mēnešreizēm, bet, ja tā godīgi, šodien es sajutos tā, it kā būtu atguvusi atpakaļ kādu daļiņu sevis.
17 comments|post comment

[01 Nov 2021|06:49pm]
Esmu netīšām saldētavas maisiņā pie kabaču biezeņa pielikusi ābolu biezeni. Šodien izņēmu no maisiņa divus gabaliņus, atkausēju, pasildīju, pieliku gī sviestu, pagaršoju.. un aizdomājos, aiz kam kabacis garšo pēc ābola. Aiz tam, ka [skatīt pirmo teikumu]. Nē, nu, nekāda skādība jau nav nodarīta, vienu reizi jaunulis, iespējams, ēda kāli ar ābolu, ko es domājos esam par kāli ar kabaci, un šodien tad kabaci ar ābolu. Un es joprojām uzskatu, ka tā kāļu lieta Restorānu nedēļā par saviem piecpadsmit eiro aizietu kā nieks, tik labi garšoja.
post comment

Mans bērns - antizeķeris [18 Oct 2021|03:43pm]
Mans bērns nav antivakseris, viņš ir antizeķeris. Lielākoties visas zeķes, ko viņam uzvelkam, viņš agri vai vēlu dabū nost. Es savukārt esmu antizeķbikseris.
Rodas divi jautājumi: 1) kā mums tagad būt? 2) vai visi maziņbērni ir antizeķeri?
Ā, un trešais, vai tiešām vaina varētu būt tikai izmērā un, atrodot mītisko precīzi pareizā zeķu izmēra pegaziņu, zeķes prom neskrietu vismaz pašas?
Paga, nē, vēl ceturtais, varbūt nav jāmeklē vaina bērnā, bet sevī un jādziedē senā un ne tik senā zeķbikšu trauma as in zeķbiksēs ir spēks, go for them?
10 comments|post comment

Class Trip Chaos [18 Oct 2021|01:27pm]
Atceraties, bija tādas šauras Glābējzvana grāmateles? Pārcelšanās un krāmēšanās rezultātā vienu tādu atkal šovasar izlasīju, pirmo no Latvijā izdotajām*. Lasu, lasu un secinu to pašu, ko secināju tad, (kad lasīju pirmoreiz, kad man bija kādi desmit gadi, kad man patika Glābējzvans, bet vēl vairāk patika lasīt) - nekāda tāda literatūra, kā jau visas grāmatiņas, kurās mēģina iebāzt bērnu un jauniešu filmas vai seriālus. Primitīva valoda un, galvenais, tiek aprakstītas tikai darbības un pa retam domas. Action-based and -paced apraksti ir.. nez, tukši tādi. Tur nav fonu, backgroundu, motīvu.
Betbetbet jau pēc kādām dažām lappusēm es secināju, ka varu šo lasīt ar pavisam citu perspektīvu - kā tulkojumu ASV jauniešu literatūrai, kas Latvijā izdota 1995. gadā. Vēl pēc kāda brīža es izlēmu, ka, paklau, tulkojums nepavisam un galīgi nav slikts. Pašķīru uz sākumu un, skat, tulkojis Kārlis Streips! Protams, ka tulkojums nav slikts. :)
Pēc tam jau sāku tikai vairs izklaidējoties analizēt tulkojumu (bez source teksta) un priecājos.
Ir ļoti interesanti redzēt, kurus vārdus tulkotājs (un vietām redaktors) ir izlēmis paskaidrot ar zvaigznīti lapas apakšā. (Starp citu, kurš tāds ķēms izlēma, ka šī prakse ir jāpārtrauc? Kurš murmulīgais murmulis izlēma sākt likt skaidrojumus garā sarakstā grāmatas beigās? Tas bija tik besīgi! Un, starp citu, kā ir tagad? Es ļoti sen neesmu lasījusi neko no tulkotās daiļliteratūras latviski. Vai skaidrojumi vēl vispār pastāv?) Šeit paskaidroti tādi vārdi kā Scrabble (=spēle, kurā spēlētāji ar burtu klucīšiem saliek vārdus krustvārdu mīklas formā), lazanja, cappuccino (=kafija ar putukrējumu un šokolādi), gvakamole - domāju, itin visi šie skaidrojumi tālaika lasītājiem tiešām noderēja. Tajā pašā laikā skaidrojamo vārdu izvēle noteikti nav konsekventa - zvaigznīte iedota silantro (ko patiesībā šeit tolaik pazina gan, tikai pavisam citā vārdā), bet frizē salāti palikuši bez. Jauka, skaidrojoša nianse latviešu lasītājam redzama šeit: Ellis Island* - vieta Ņujorkā, kur pirms un pēc Otrā pasaules kara ieceļoja bēgļi no Eiropas, t.sk. arī daudzi latvieši.
Ļoti patīkami, ka nav deviņdesmito gadu tulkojumiem nereti raksturīgās kļūdaino personvārdu atveides** - Geofi un Sīni man savulaik ļoti sāpināja acis. Šeit piesieties var tikai Deisijai un Nansijai, ko pēc konvencijas nu jau tomēr atveido kā Deizija un Nensija. Vēl jau, protams, jocīgi redzēt vārdu Zaks ar a rakstos - kaut arī ar prātu es saprotu, ka ae nav grafēmas latviešu valodā, tomēr prasās kaut pēc tā platā e. Bērnībā ilgi nesapratu, kāpēc Zaks nav Zeks. :) Galu galā, Džaks ir Džeks.
Piesaista arī jauniešu žargona atveides izvēle - tekstā izmantoti tādi izteicieni kā "piesist pēdu", "aizvilkties", "aizčāpot".
Saldmaizītes ar zilenēm. Produktu noliktava.***
Bet kopumā, es saku, man tiešām patika tas tulkojums****, brīžiem radās sajūta, ka varētu būt padarīts labāks par oriģinālu, jo teksts kā nebūt prata pasmieties pats par sevi.

Tad viņi visi bija mākslas muzejā un tur bija tā:
"[Lisa] pabikstīja Skrīču.
- Au! - Skrīčs iesaucās, berzēdams plecu.
- Kuš! - teica Zaks. - Tas ir signāls!
- Nē, - atteica Skrīčs. - Tas ir Serā."

Vienā brīdī gan aizdomājos, cik daudz laika ir pagājis un cik ļoti ir mainījies Latvijas cilvēku dzīves līmenis, vērtības, uztvere, un cik globāli un gudri mēs visi nu esam.

*Gudrīdos atklāju, ka secība, kādā Glābējzvanus izdeva Latvijā, nav tāda kā oriģinālā. Kaut kas arī netika izdots un pirmā grāmata nemaz nebija pirmā.
** Jā, jūtos ļoti tiesīga izteikt kritiskus un kind of no gaisa pagrābtus spriedumus, jo deviņdesmitajos šāda līmeņa grāmatas izlasīju pat ne simtiem, bet steriem. 
*** Bluberry muffins. Pantry. Bet par ko ne? Nav ne vainas latviskojumiem. Ar to izņēmumu, ka tās laikam tomēr ir mellenes. 
**** Bet es atradu arī vienu īstu kļūdu, kur propose bija iztulkots kā bildināt, kad tur neviens nevienu galīgi nebildināja, bet gan tikai kaut ko piedāvāja vai uzrunāja.
12 comments|post comment

[17 Oct 2021|10:34pm]
Pērkot lietotu grāmatu, beidzot uzrāvos uz krāpnieka. It kā jau visu pārbaudīju, bet tomēr.. Tagad redzu, ka dažas zīmes bija, bet labi maskējās. Nabadziņš nekļūšu, bet sajūta pretīga. Ibook.lv noziņoju, bet, vai tas ko dos, nezinu.
----
He, atgrieza tomēr naudu, verī gūd.
post comment

Propriety of manners, and consideration for others, are the two main characteristics of a gentleman* [09 Oct 2021|03:10pm]
Kamēr vīrs laukos un bērns guļ, es izklaidējos pa savam - ierakstu kaut ko šeit, [lai pārliecinātos, ka joprojām protu rakstīt un spiest taustiņus], un tīru izlietnei pārplūdes noteces cauruli, [because I can].
Mums virtuvē ir tāda parasta metāla izlietne, kam blakus ir aptuveni tāda paša lieluma metāla virsma, nu, tā rievotā, uz kā visu ko var salikt nožūt. Nu un tajā virsmā ir tāda vieta ar caurumiņiem, pa kuriem notek prom ūdens - gan no pašas virsmas, gan tad, ja pārplūst pati izlietne. Un tas caurums bija kļuvis baisin baiss un prom viss plūda lēni, un es izdomāju, ka es varu tur paliet kurmi, patīrīt un tā. "Un tā" izvērtās par visas caurules atvienošanu, iztīrīšanu, blīvītes, skrūvītes; tik līksmi es sen nebiju jutusies. [Es lielākoties šobrīd jūtos brīnišķīgi, bet tieši tā karlsonīgi līksmi sen nebija bijis.] Santehniķi varētu būt priecīgi ļaudis. Ja darbiņš ir viegli saprotams un nav briesmīgi pretīgs (abi nosacījumi šajā gadījumā izpildījās), tad santehniķiem, iespējams, bieži ir tāda jauka jušana, kad tāds mazs darbiņš sniedz lielu prieciņu un atrisina problēmu, sniedzot "jipī jei" sajūtu.
Tagad caurule ir atpakaļ vietā, vēl tikai pēdējo soda-etiķis-karsts ūdens kūri, un tad jau bērnelis būs modies un varēsim iet dekoratīvi staigāt ar ratiem.
*Benjamin Disraeli
post comment

Feed a cold and starve a fever [09 Oct 2021|02:22pm]
Izrādās, visu šo laiku esam dzīvojuši ar nelabu termometru. Pirms ieviesām jaunieti, ieviesām termometru (kopā ar puņķu atsūcēju, bērnu nagu šķērītēm, baldahīnu gultiņai un vēl ļoti, ļoti daudz, no kā arīdzan daudz kas nav ticis un arī netiks lietots), to ierīci, ko vienkārši pieliek pie pieres un tas saka temperatūru.
Mērīšana tad vienmēr bija Notikums - mīļotais uzskata, ka, ja mēra temperatūru, tad mēra, tāpēc katru reizi, kad to darījām, jāmēra bija visai ģimenei - situācijas galvenajam objektam jeb mērobjektam (sākumā tas, protams, visbiežāk bija mazobjekts, jo, nu, nevar jau zināt, vai gadījumā nav temperatūras, vai ne), tad man, tad vīram pašam, tad kaķim. Lielākoties nevienam nebija paaugstinātas temperatūras, tikai reizēm kaķim, bet, kādus kritērijus vīrs tam izmantoja, īsti nezinu.
Pa šo laiku mums ir bijuši šādi vērā ņemami Notikumi, kad būtu bijis vēlams zināt, kā tur īsti bija - bērnam regulārās vakcinācijas (3 gab.), vīra kovidpotes (2 gab.), manas kovidpotes (2 gab.), bērnam zobu nākšana (let's say, divi gab. notikumu, zobu ir vairāk) un visbeidzot vīram difterijas un ērču encefalīta revakcinācija. Nu, kovidvakcīnas mums abiem kind of bija no 36,9-37,7, bērniņšam ne reizi nekā nebija, bet difterijas pote visu labo statistiku sabojāja. Termometrs rādīja 37,7, bet mīļums jutās tik daudz, daudz sliktāk, ka mēs izvilkām ārā veco termometru un izrādījās, ka viņam ir 38,8.
Es biju dzirdējusi baumas, ka šitie termometri ne vienmēr pareizi saka temperatūru, bet nu cmon please, šitik traki, pē. Nebija jau arī tik lēts. Tagad pēc lokālas aptaujas ieviesu Evolu, cerams, kalpos labāk.
Nu un tagad ir tā, ka es nemaz nezinu, cik slikti t ziņā man bija pēc vakcīnas. Tas, ka es nezinu, vai bebo kas bija vai nebija, mani gan nesatrauc, jo pēc sajūtām un viņa pašsajūtās visās mērīšanas reizēs viss bija pilnīgā kārtībā.
Kaut arī nē, tikai tagad, šo te rakstot, es atminējos vēl vienu mērīšanas reizi. Reiz man, jaunmāmiņai, šķita, ka kukainis ir dabūjis roseolas vīrusu, bet ģimenes ārste pēc bildītēm vatsapā sacīja, ka, ja nav temperatūras, tad tie izsitumi nekas tāds uztraucīgs nava. Lūk, sanāk, ka temperatūra varbūt bija. Bet tas bija sen un nekas traks it kā nebija. /aiziet palasīt internetu/ /atnāk atpakaļ/ Nu, jā, varbūt arī bija, bet nu jau vairs neko nevar darīt un nevajag arī.
Morāle ir nezinu, kāda.
7 comments|post comment

It's that time of the year [09 Oct 2021|02:11pm]
Atkal pienācis tas gada laiks, kad telefons sāk neatpazīt man pirkstu nospiedumus - roku āda kļūst sausa, raupja, tad atkal pēc krēma maiga un gluda. Telefons netiek līdzi un paceļ ķepiņas. Tik traki kā tagad bija tikai tad, kad mazais pupuķis bija pavisam maziņš - šogad februārī, martā. Tad es daudz darbojos ar ūdeņiem, jo, well, mazais kakulācis, pirmajā mēnesī arī pudelītes, un ļoti maz izmantoju jebkādus krēmus, jo, well, mazais lācis, kam viņam krēmus, pat eko.
2 comments|post comment

[29 Jul 2021|10:27pm]
Šodien atgriezāmies no laukiem un es, lai atkal kļūtu tīra gan no iekšiņas, gan āriņas (think meža avenes un skrāpējumi, pārtikšana no šašlika un b/a alus, ērces, odi, zirnekļi un neatmazgājami melnas kājas), pēc tam, kad izkrāmēju visu vezumu ar mantām, ogām un zivīm, paralēli izklaidējot un aprūpējot bērniņu un mierinot kaķi, kurš bija pilnīgi drošs, ka ir atstāts uz Visiem Laikiem, beidzot iegāju ilgā dušā, izmantojot sev neraksturīgi daudz smaržīglīdzekļu (tas āriņai) un tad, jājāJĀ, tiku pie pārtikas savā gaumē un apēdu kādas piecas vai sešas porcijas saldējuma:
- papīra ķopsīti ar Pols Kraukšķis, superīgs saldējums, benundžerim ieliek vienos vārtos;
- Magnum jauno miljonāru ar karameli, it kā ok, bet Revidentu topos Magnum ir nelabākais saldējums, tā nu šoreiz es tur jutu tikai cukuru;
- bļodiņu ar Ekselences šokolādes saldējumu
- un bļodiņu ar jauno Rūjienas vienradžu saldējumu. Tas garšo pēc stiklenes Bārbele (tiešām) un tur iekšā ir māršmelovu bērniņi (māršmelovu mazulīši, maziņi tādi zefīreļi).
Much proud. Drīzumā atkārtošu.
PS. Ja nu gadījumā saldējuma ziņas nešķita gana izsmeļošas, tad te, lūk, mans šīs vasaras favorīts - Rūjienas piparmētru konuss ar šokolādi. Bet Rimi e-veikalā tā vairs nav, es nopirku visus un salauzu veikalu.
8 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]