nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar] Scorpse [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

Dzīve ir skaista [17 Jun 2013|03:06pm] Ja man literatūras sarakstā jāliek autora uzvārds un vārda pirmais burts, vai Roterdamas Erasms saīsinās uz Roterdamas E.? ;] PS.: Šis ir roterdamiski retorisks jautājums. PS2.: Infographic of the Day: The Ultimate Guide to Rapper Names - burvīga manta, es tādu gribu. PS3: Parole Emīls.  4 comments|post comment

[17 Jun 2013|10:46am] Dziļi dvēselisks politkorektums un tolerance izslēdz viduvēja humora uztveri un atzīst to pat par kaitniecisku. Lūk. - Kā likt igaunim smieties ceturtdienā? - Pastāstiet viņam anekdoti trešdienā. Divas blondīnes sēž pieturā. Viena saka: - Tu redzi mežu? Otra: - Nē, koki priekšā. - How do you save a nigger from drowning? - You don't. Nav taču smieklīgi, ko. Kur slēpjas robeža starp veselīgu 'daw, pasmiesimies paši par sevi' un 'fui, pē, tā nedrīkst runāt', nezinu. 4 comments|post comment

Erroties ir humanitāri [12 Jun 2013|04:09pm] Tā nu ir sanācis, ka man šaušīgi bieži ir jāpārslēdzas no vienas keyboard valodas uz citu - visbiežāk no angļu uz vācu. Ja gribas ar kādu latviski parunāt, tad atkal jāpārslēdzas. Ko var, protams, nedarīt, tā vietā LV un EN ievadei izmantojot vienu un to pašu LV. Kad pierod izmantot Alt + Shift, tas vispār ir nieks - čiks un valoda pārslēgta. It kā. Jo sanāk taču bieži pārslēgties tikai pēc tam, kad jau kas nepareizs uzdrukāts. Pats top of the pops errors ir sākt rakstīt notu vāciski un atkal, ATKAL, ATKAL z burta vietā uzrakstīt y. Tā viņiem ir, tiem fričiem, qwertz, nevis qwerty. [Sasodīts.] Tad es altšiftoju un pēc šīs darbības veikšanas es vairs nekļūdos un pareizi spiežu gan uz z, gan uz y, kad tie vajadzīgi. Savulaik, kad studēju un rakstīju zinātniskus un ne tik zinātniskus darbus trijās valodās, es biju visus diakritiskos ķēmus sabliezusi vienā customized klaviatūras izkārtojumā - gan vāciešus ar umlautiem un citiem ekscesiem, gan zviedrus ar kliņģerburtiem, gan latvju rakstus. Tagad es tā vairs nedaru. Tagad es darbā pat internetam lietoju IE. Visi planktoni peld pa straumi. Tā nu es dažas reizes dienā kļūdos ar nepareiza taustiņa uzsišanu, nomainu valodu un peldu tālāk. Viss sarežģās, kad ir jāizpalīdz ārzemju kantorim un tur datoros valodas citā secībā sakārtotas, default valoda cita un vispār. Tā nu es lēkāju no viena akaunta uz otru, mainu valodas uz nebēdu un sodos. Nav jau tik traki patiesībā, diezgan insightful pat. Lūk, nomainoties no DE uz EN, visbiežākā kļūda ir 'you' vietā uzrakstīt 'zou', kas tāds wannabe 'thou' vien ir un tātad nav tālu no iecerētā. Nomainoties otrādāk, reizēm sanāk tādi brīnumi kā 'pizza' vietā uzrakstīt 'piyya'. Tā kā šis notika sarunā, kad ar kolēģiem spriedām, kādu picu pasūtīt, nebūtu brīnums, ja kāds padomāja, ka es aizraujos ar šito kamasutru nē, bet, ē, mahābharātu, nē, ājūrvēdu tātad. [Kas nav tiesa. Es arī gribēju ar šķiņķi un ananasiem.] Mīlīgi ir tad, kad gribu ielogoties savā e-pastā, bet klaviatūra ir vācu - tad domuzīmi aizvieto vācu ß un mans jūzerneims kļūst par kißi. Kißi [kisī]!!! Tas tak ir trakāk nekā buchinja24. Bet forši ir tas, kad tad, kas sanāk strādāt par diviem, tad pie tā otrā laiks ir par stundu agrāks. Tad es atkal atnāku pie sevis un - lo and behold - patiesībā ir par stundu vēlāks. 1 comment|post comment

Take 10 gallons of ale [10 Jun 2013|03:55pm] Man labpatiktos, ja man būtu šādas glāzes: meiteņu glāzes. Tad es varētu sataisīt kokteili El Presidente. Vai vismaz domāt, ka varu tādu sataisīt, jo man ir tādas glāzes <-- patēriņists es esmu. El Presidente resipijs ir pats vienkāršākais un gardākais, ko man izdevās atrast, meklējot pēc atslēgas vārdiem "cocktails martini glass". Jo galvenais jau ir, lai skaisti izskatās. Kaut arī nav tiesa, Cosmopolitan garšo diezgan pēc ķēma, man domāt, bet nu pēc izskata jau ar nav nekāds kokteiļu skaistulis. 2 daļas gaišā ruma, 0,75 daļas ananasu sulas, 0,5 daļas laima sulas, 0,25 daļas grenadīna sīrupa. Un ledus. Kurš gan pirmdienās plāno kokteiļus, muļķīga nodarbe. Vakar es vispār atnācu mājās no volejbola, attaisīju tumšo Warsteiner, lasīju cibu un dzēru to varšteineru, alus karalieni no pudeles! Martini glāzes, phe. 7 comments|post comment

[09 Jun 2013|10:54pm] Trakoti jauka nedēļas nogale sanāca. Paklausot neraates iedvesmai [viņa regulāri raksta, cik reizes dienā iet peldēties un nodarboties ar peldēšanu], beidzot aizdevos tepat uz Lielupi. Ūdens IR silts! Ūdens tiešām ir neticami lieliskā temperatūrā, kur nu vēl jūnijam! Pēc tam nācām mājās un ēdam vēl siltu rabarberu kūku ar saldējumu. Un šodien bijām skatīties volejbola izlases spēli ar turkiem. Uz finālturnīru gan netika, bet spēle laba un atmosfēra super. 1 comment|post comment

Andrew [07 Jun 2013|04:34pm] Šodien pusdienlaikā gāju pirkt Endrjū. Mums vienam kolēģim šodien pēdējā darbadiena un dāvanā viņš kopā ar krūziņu ar mūsēju logo dabūs arī kaktusu. Viņam visi istabaugi saucas Endrjū, tā nu šis ar būs Endrjū - taisni tā es viņu arī nosaucu un iespraudu podā pašdarinātu jiftīgi rozā karodziņu, kur rakstīts Endrjū Lielais. Tagad viņš temporāri mīt skapī. Ne jau tāpēc, ka es viņu tur būtu iespundējusi par to, ka pa ceļam no puķu bodes viņš mani dūra [itin nopietni un sāpīgi, bīstos, vai man nav kāda kaktuskaite piemetusies], bet tāpēc, ka maskējas un gaida banketu. Bet es vispār par ko - piektdienu pēcpusdienās jūs, draugi, pavisam nepiegādājat. Tie nabaga birojisti, kas gan lielajās, gan mazajās piektdienās uzcītīgi strādā [vai banketo] līdz plkst. astoņpadsmitiem, ļoti jūtas pamesti novārtā un abižoti, jo citi jau dara balto upju krākšanu vai kaut ko tamlīdzīgi aizraujošu. 1 comment|post comment

[28 May 2013|11:45am] Līdz šim šogad esmu apēdusi vienu ceriņu laimīti [piecas lapiņas, pasteļrozā krāsā]. Nožēlojams sniegums. Un ceriņi jau gandrīz beigušies - vismaz manā depo viņi visi jau tādi nīkulīgi brūni kļūst. 1 comment|post comment

[22 May 2013|04:34pm] Piesacīju atvaļinājumu un uzreiz vieglāk elpot kļuva. Domāju gan - man šķiet, ka jau iedomāšanās vien par antiplanktoniskajiem Jāņiem šovasar mani dikti nomāca. post comment

They're coming to get you [19 May 2013|09:56pm] Es laikam izdarīju lielu kļūdu. Nāca tuvāk vakara cēliens, kad bija plānots pastrādāt, bet es uz īsu brītiņu paņēmu palasīt The Passage. Tagad ir desmit vakarā, esmu tikusi līdz 331. lappusei, uzvārījusi kafiju un bīstos, ka šitais turpināsies vēl vairākas stundas. Slikti tas ir, protams, jo man no tiem vīrusainajiem ir briesmīgi bail un, kā par spīti, šovakar esmu mājās pilnīgi viena, un tagad lasu un baidos, baidos un lasu. 1 comment|post comment

NBA: Where Amazing Happens [14 May 2013|11:50am] Pēdējo gadu laikā es esmu sākusi domāt, ka [imho on] amerikāņiem gan ir tāda jokaina gaume vārd[d]ošanā. Mans imho gan ir veidojies galvenokārt no NBA spēlētāju vārdiem un, kā zināms, NBA spēlē lielākoties tumšādaini un sportiski noskaņoti īpatņi, un tas tomēr diezgan ierobežo spontānā pētījuma validitāti. Bet tāpat kaut kādu ieskatu jau tas sniedz gan. Un tur tie vārdi ir brīžiem vienkārši satriecoši, pat ne tikai vārdi, bet it kā ļoti līdzīgu vārdu variantu daudzums. Tur, piemēram, ir Dveins, vairāki Dveini - un viņi var būt Dwayne vai Dwyane, suit yourself. Tur ir Jared, Jerryd, Jarrett un tā tālāk. No sākuma es domāju, ka nēģeru mammītes vienkārši īsti neprot rakstīt amerikānis aizsoļo uz dzimtsarakstiem vai kur nu tur un saka, lūk, mans bēbis būs Džerods. Viņam saka, jā, lūdzu, būs Džerods. Vai Džareds. Vai Džerids. Vai Džerets. Vai Džarits. Lūdzu, lūdzu, jūs tikai uzrakstiet, kā tad īsti. Es domāju, nu, kur var šitik daudz variantu rasties? Izrādās, ka nav tā nemaz, māk viņi rakstīt, tikai neuzskata, ka nepieciešams tik stingri turēties pie normām un konvencijām. Domāju gan, es pazinu reiz vienu amerikāņu meitenīti, kam vārdā bija January. Nav jau nemaz tā, ka Janvārīte būtu daudz dīvaināka par Jūliju vai Augusti, vai Martu, vienkārši maķenīt neierasti. Daudzi ne tikai negrib turēties pie normām, bet izteikti grib atšķirties un atšķirīgs vārds ir diezgan krietns blieziens ribās vienādībai. Ļoti non-conformist. Un paskat, papētot, kā tur viss stāv, ( izrādās ) 5 comments|post comment

[08 May 2013|09:28am] Vakardienas nātru kokteilis bija pilnīga izgāšanās un vilšanās. Sametu es, protams, blenderī nātrītes, ābolu un mazu drusku bērzu sulas un kas man sanāca? Sanāca tāds viltīgs ķausis, kas izskatījās, nu, zaļgans tāds un noteikti veselīgs. Pamēģināju iedzert [vai drīzāk uzēst] un sajutos kā gotiņa zaļā pļavā, kas grauž zāli un kam labsirdīgi piešķirta maza šļuciņa ābolu sulas, ar ko to draņķību noskalot lejā. 9 comments|post comment

[07 May 2013|02:39pm] Tikai vakar atklājām aukstās zupas sezonu - bet ar kādu glanci! Pa kluso iemānīju tur pieneņu lapas, tā mazliet. Turpinot biohipsterismu, šovakar izmēģināšu jauno nātru kokteili ar ābolu un bērzu sulu. Bet vispār - pēc zaru sārtiem un dzegūžu kūkošanas, baļķēnu vešanas un siltumnīcas, bazilika un apdeguša deguna, darbs šodien šķietas esam tīrā atpūta. post comment

[26 Apr 2013|12:17am] Ā, nu jā, un sīkpievadiņi ir vārds, ko mēs izdomājām, spēlējot Scrabble, jo, gočpendel, tāds taču pastāv, vai ne, vadi-vadiņi-pievadiņi-sīkpievadiņi, daudz punktu, odnako že. 2 comments|post comment

Lido kaija baltiem spārniem [25 Apr 2013|10:48pm] [ music | Bon Jovi - Runaway ] Šovakar man bija tāds kā brīvsolis un es, kā jau krietna brīvsoļotāja, devos mājās un nodarbojos ar tādām muļķībām kā mafinu cepšanu, sava personīgā kartupeļu un puķkāpostu ķauša gatavošanu un ēšanu, dziedāšanu līdzi Guns'n'Roses un līdzīgajiem. Tas pēdējais viennozīmīgi ir veicams tikai vienatnē un pirmspēdējais arī tāds visai aizdomīgs. Nu, jā, bet kāpēc es pa vidu tiem pantiem un puķkāpostiem tā arī neatvēru laikus sarūpēto draņķīgā tokajieša pudeli, es nezinu, bet zinu, ka bija vērts, jo, kad beidzās brīvsolis, izrādījās, ka mašīna, mašīna atkal ir mājās!!, un es gandrīz vai uz karstām pēdām un vīna neapreibinātu prātu metos laukā pa durvīm [apdomīgi pabeidzot pirmo iesākto mafinu pannu un otru - ar Haribo lācīšu pildījumu, starp citu, vienkārši atstājot mētājamies kaut kur virtuvē mīklas agregātstadijā], jo mājsaimniecības dzīve taču apstāsies, ja es tūlīt pat neaizdošos uz veikalu. Mājās es atgriezos ar minerālūdeni, paciņu saldētu spinātu un 20 litriem zemes stādiem, respektīvi, pirmās nepieciešamības precēm, jānudien. Savu visnotaļ bērnišķīgo uzvedību, nē, tā nē, tātad savu visnotaļ jaunkrievisko braukāšanas ar mašīnu ar šausmīgi skaļu mūziku un dziedāšanu līdzi es attaisnoju ar to, ka kaijiņas man nebija, lūk, ļoti ilgi - tad viņai sāpēja kārba, tad motors, tad sīkpievadiņi. Un, gods godam, ar visu mūziku es jau braucu uzmanīgi un pat īpaši nepārsniedzu ātrumu. Klāt pavasaris un viņa atkal ir pie manis un tagad es kopā ar savu Tokajas draudziņu maķenīt pagavilēšu. 4 comments|post comment

Atklāsmes grāmatas [23 Apr 2013|04:44pm] Zilais siers uz grauzdētām maizītēm der tikpat labi kā parastais. Šodien apgreidošu pasākumu un uzlikšu arī kādu ābola šķēlīti. Šnorhs kaut kādā veidā nozūmējis manu bankas karti. Nav un viss, zudusi. Pieteicu jaunu un šodien pēcpusdienā gāju uz zvēriņu banku, lai to saņemtu. 40 minūtes tur nosēdēju un skatījos uz vilkiem treniņtērpos, zaķenītēm laiviņās un viņu pašu reklāmas klipiņiem, kam jāmudina tautiešus veikt interakcijas ar banku kādos septiņos dažādos veidos, tikai ne klātienē. Saki vēl, ka, lai izvairītos no pusdienlaika drūzmas bankā, vērts uz turieni aiziet vēlāk. Kas gan tur darās tais pusdienlaikos? And, yes, please, stop sending keystrokes to Bing! Es domāju, ka tas ir augstākā mērā nepieklājīgi - sūtīt manus kīstroukus Bingam. Es saprotu, jā, browsing history un tā, to es vēl varu pieņemt, ka Viņi visu vēro, bet to, ko es vēl tā pa īstam nemaz neesmu uzrakstījusi, jau kādam sūtīt - nu, kā tā var?! Un es vēl kādreiz prātuļoju, kur paliek viss izdzēstais - raksti tu kādu vārdu un raksti, tad uzraksti nepareizi un bekspeiso, tad atkal kaut ko uzraksti un nodzēs. Kur paliek nodzēstais? Bet nav nekādas nodzēsto tekstu paradīzes, saulīte nelolo bāros tekstus un burtus, Bings viņus savāc, tā ja. 1 comment|post comment

[19 Apr 2013|09:31am] Šorīt pilnīgi tāpat kā parasti gāju uz darbu un netālu no trama pieturas sanāca iekulties tādā ļaužu drūzmā. Visi tur skrien, pagrūstās, bet viss pilnīgi, pilnīgi normāli. Redzu, ka man pretī nāk onka, tāds uz gadiem sešdesmit, un redzu, ka no sadursmes īpaši izvairīties neizdosies. Bet nu kāda tur sadursme - kaut kāda pašvīkāšanās ar mēteļiem tur vien sanāktu, galīgi nekas īpaši fizisks, brutāls vai, manuprāt, šausmīgi nepieklājīgs. Nu, un kad es tajās dažās sekundēs jau esmu pavisam tuvu, visa tāda sagriezusies, lai pēc iespējas mazinātu da jebkādu kontaktu, kas tur tāpat jau tāds minimāls, viņš izriež man pretī plecu, mazliet pat pastumjas atpakaļ un apzināti ar spēku ietriecas manā trauslajā pleciņā. Es mazuliet atstreipuļoju atpakaļ un, kamēr vēl biju tādā vieglā wtf modā, viņš jau kaut kur pazuda. Es, protams, netaisos kaukt uz mēnesi, ka te visi riebīgi, ļauni un nezolīdi, nebūt nē, es tiešām tik tā mazliet nesaprotu - a ko tā? Var jau būt, ka viņam, nez, lodes šķemba plecā sāk tik skaudri sāpēt tad, tāpēc labākā aizsardzība ir uzbrukums, var jau būt, ka viņam vienkārši šorīt visi riebās, staigā te visādi un grūstās, un vietas nepietiek, ko, a?, bet man nezuda sajūta, ka viņš regulāri varētu šitā izklaidēties un ar nešpetnu prieku grūstīt cilvēkus drūzmās. Viņš varētu doties uz trolejbusu galapunktiem ap sešiem vakarā un sperties pret cilvēku plūsmu, nē, bet vismaz tur, nez, uz Trakajām dienām iet. 3 comments|post comment

[18 Apr 2013|12:01pm] Kāda ir starpība, vai ar gaļas klapējamo āmurīti dauza karbonādi vai paklapē pa zābaka papēdi, lai iebakstītu to vietā? Protams, ja neņem vērā proper higiēnas aspektus. Kāpēc āmura izmantošana gaļai ir visa ļoti normāla nodarbe sievietei, bet brīdī, kad āmurs pietuvojas apavam, tas piepeši ir vīriešu darbs? I know nothing un vispār es tikai spekulēju. 1 comment|post comment

Par zaļumiem [18 Apr 2013|09:56am] Man te darbā ir kolēģis, kam dikti patīk zaļā krāsa. Tad nu katru reizi, kad es uzvelku ko zaļu, viņš man saka, cik es lieliski izskatos. Šodien viņš pārspēja pats sevi, jāatzīst, sakot, ka 'spring suits you'. Bet, ja par zaļumiem, tad loku mājās saaudzis tik daudz, ka vairs ne apēst, avokado vēl aizvien izliekas par beigtu, bet tomātiem kastītēs kļūst par šauru, bet man taču nav laika - vēlo vakara vilcienu atiešanas laikus es tagad zinu daudz labāk nekā jebkad, es pat izlaižu zumbu, bet tāpatās mājās manis neesot vispār, kas, protams, nav taisnība, bet tomātiem jau tas nepalīdz. Aizvakar, piemēram, tas ir, nākamajā dienā pēc tam, kad lūkojām ledu Lielupē, jā, nākamajā dienā es ierados mājās parastajā laikā ar tik sāpošu kaklu un smagu galvu, ka bija jāliekas gulēt turpat un tūlīt. Nogulēju līdz pusdesmitiem, kādu brīdi pačubinājos un aizgāju atkal gulēt. Nu un vakar es ierados tur, kur nu man bija sarunāts būt, bet izrādījās, ka man tur bija jābūt šodien, nevis vakar. Piektdien es strādāju līdz pusdesmitiem vakarā, bet pirms tam biju uz zumbu. Var jau būt, ka šitādiem cilvēkiem vienkārši nav jāaudzē tomāti. post comment

[15 Apr 2013|11:00am] Mums pie mājām piebraucamajā ieliņā bija milzu peļķe - dziļa, dziļa, metrus četrus garumā un šauras ieliņas platumā, mašīnas tur vairs nebrauca, jo varēja tur arī palikt. Piektdien vakarā un pat sestdien tā peļķe vēl tur bija, bet šorīt vairs nav. Nav un viss. Kur tā palika, ko? Savukārt Lielupē, kas no tās peļķes ir aptuveni puskilometra attālumā, suddenly esot cēlies ūdens līmenis un tas jau esot sasniedzis ielas malu. Secinājumus katrs izdara pats. Vakarā ausim gumijzābakus un iesim lūkot upi. Ūdens noteikti ir visās tajās pļavās, kur es pavasarī lasu pienenes medum. post comment

Brālīši [10 Apr 2013|01:21pm] Reti kurš "fanu" izgājiens manī ir izsaucis tik lielu negatīvu sajūtu kopumu kā iepriekšējā Sporta avīzē publicētajā pārspriedumā aprakstītais lietuviešu brāļu uzklupiens Rūdijam Fernandesam. [īsi šeit] Rūdijs, protams, ķēms - provocējošs un kašķīgs, labāk pirmais ciemā nekā otrais Romā [NBA vs Eirolīga], bet tie fani.. Nu, moins. Un tas raksts. Tātad ir divi gab Kauņas Žalgira, basketbola, sporta, Lietuvas un visa kā patrioti un līdzjutēji - divi brāļi, no kuriem viens laikam vēl pavisam nesen bija LV pilsonis, bet tas tā. Ir viens lecīgs pretinieku basketbola komandas spēlētājs, kurš ļoti nesmuki uzvedās iepriekšējā spēlē starp Žalgiri un Madrides Reālu. LT fani kā fani - nākamajā spēlē pie sevis sagaidīja Rūdiju ar apvainojošiem plakātiem un visu spēli sacīja viņam 'bū'. Divi no šiem faniem, kas pēc katras spēles sagaidot savējos ārā pie arēnas, lai paspiestu tiem roku un vispār padraudzētos, jo viņi, redz, viņus visus pazīstot [da nu šitādus sagaidītājus, neticu es neparko, ka tie basketbolisti nudien ar prieku čomojas ar šitādiem nodzertiem wannabe faniem], pie reizes sadeva Rūdijam pa ķobi. Žalgiris par šito dabūja no Eirolīgas sodu, Rūdijs kopš tā laika spēlējot sliktāk. Tā runā. Abi brāļi savukārt dabūja diskvalifikāciju - viņi vairs nedrīkst apmeklēt Eirolīgas spēles, nedrīkstot viņus laist iekšā. Var jau būt, ka latvieši [tas ir, es personīgi] neatbalsta ne savējos, ne broļukas, bet šitos nodzertos purnus, kas fanus kā tādus nostāda sporta dievu vietā, es nevaru atbalstīt. Viņi tagad iešot cīnīties, lai viņi tiek atkal uz spēlēm. Starp citu, kaut kur Krievijā viņus jau ielaida spēlē. Un LT policija arī, protams, viņus palaida vaļā. Par to man īpaša viedokļa nav. Lai arī šādiem te faniem piemīt tas, kam ir jābūt krietnos līdzjutējos - entuziasms, zināms fanātisms, patriotisms, viņiem tā visa ir krietni par daudz, lai tas būtu patīkami vai forši. Pastāv iespēja, ka manī šo negatīvo iespaidu radīja tieši veids, kā tas tika pasniegts Sporta avīzē - tādā pirksti vēdeklītī stilā, tādā 'basketbolistiem ir jāsaprot, ka bez faniem viņiem vispār nebūtu, ko darīt', tādā 'mūs uzaicināja uz NBA spēli kā godaviesus, jo mēs esam kruti un fanu etalons'. Var jau būt, ka traktējums tāds bija izvēlēts tīšām - lai parādītu, ka tie divi fani, kas sadod pa galvu pretinieka komandas spēlētājam, esot krietnu divu promiļu reibumā, ir tieši tas, kas viņi, manuprāt, ir - deģenerēti huligāni ar lielām pretenzijām. 3 comments|post comment

navigation [ viewing | most recent entries ] [ go | earlier ]