nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar]
Scorpse

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[15 May 2016|01:41am]
Eirovīzija beidzās gandrīz vienlaicīgi ar Brieža cīņu.
2 comments|post comment

[14 May 2016|08:52pm]
Spēlēt pašaizliedzīgi - tas hokeja komentētāju valodā nozīmē tikai un vienīgi garšļaukus mesties priekšā ripai. Nevis, teiksim, spēlēt ilgāku maiņu vai pagriezt sāpošo sānu spēka paņēmienā, nē, tas nozīmē tieši vārtīšanos pa ledu.
post comment

Nākamā pietura - Biznesa augstskola "Turība" [12 May 2016|10:27pm]
Es virzos cauri lingvistiskām zonām.
Kopā ar cibiņiem vārdi ir Vauxhall, forehead, die Milch, Caran d'Ache un alus. Desojot no Vīriem laivā uz vokzālu, tie ir "pipec", "poka" un "otstaņ". Iekāpjot vilcienā - "Uzmanību, durvis aizveras."
post comment

I'm fine [12 May 2016|09:56am]
Atnāku es uz darbu, mafinus ar atnesu, kolēģi priecīgi, laiski gūglēju why are my muffins hard, jo ir maķenīt hard, ir, ieskatos e-pastā un tur!! tur sods no CSDD. Dis made my day. Pārkāpumu atzīstu (protams, ka atzīstu, viņiem ir pierādījumi, viņi atsūtīja inkriminējošu bildi), sodu samaksāju (20 EUR), ļoti nopriecājos, ka radara kļūda manu pārkāpumu pārcēla no 21 km par daudz uz 17 km par daudz, or else būtu bijis nelāgāk.
Es skatos uz to bildīti, skatos [smuka mašīna btw], bet nesaprotu, kur tur tas radars varētu būt bijis, vai tad nu tiešām viņi uz Jelgavas šosejas sākuši staipīt viņus apkārt? Mums tur jau tā daudz viņu, jānudien.
10 comments|post comment

[12 Apr 2016|03:05pm]
kāpēc nav jogurta ar kafijas garšu
9 comments|post comment

[08 Apr 2016|02:51pm]
Mana ciba atceras mani kopš laikiem, kad es nepratu gatavot ēsti. Nu nē, es mācēju kartupeļus un tā, bet tā es, kas pirms daudziem gadiem cibā lepni ierakstīja, ka pati sev uztaisiijusi vakarinjas, un es, kas vakar gatavoja lasi apelsīnu mērcē, ir divas dažādas es. Neba es tagad būtu kaut kāds dižs pavārs un neba tas lasis tik sarežģīts, bet tomēr, tomēr.
Ko es ar to visu gribēju teikt - ko darīt ar rozmarīnu, ko? Recepte prasa, teiksim, divarpus tīspūnus svaiga rozmāriņa, bet man svaiga nav, iepiļīs kaltēto. Zināms, kaltētais ir stipra manta, to jāliek krietni mazāk un tas nav tas pats, bet nu, ok, kurš tad neimprovizē, vai ne. Rezultātā mērce sanāca neticami skaista, lieliska, garda un par stipru, jā, bet ne tur problēma. Ja es nopirktu tur to šālīti ar gāzēto rozmarīnu un izmantotu divarpus tējkarotes, kur es liktu pārējo? Jāņem vērā, ka pēc tam, kad vakariņās ir bijuši rīsi, nākamajā dienā mēs obligāti ēdam fried rice, kas vispār ir omnomnom, bet ne smalks paēdiens un rozmarīna neprasa.
11 comments|post comment

Mobilis in mobili [08 Apr 2016|12:29pm]
Kad mēs Maurīcijā pirms precēšanās gājām saskaņot papīrus uz kādu nebūt tur viņu ministriju, mēs satikām kapteini Nemo.
Vispār tā papīrbūšana bija ļoti vienkārša - Latvijā mums viss bija diezgan labi sagatavots un arī tur uz vietas mūs visur izvadāja ar mašīnām un pa liftiem un uz kabinetiem, tāpēc nekāda stresa īsti nebija. Bet kaut kādu vienu zīmogu mums tomēr vajadzēja dabūt, tāpēc mūsu vietrādis un gids, un taksometrists vienā personā - viņu, starp citu, sauca Tamparamparampampam [ok, nesauca, bet pilno vārdu nebija iespējams izrunāt], bet viņš teica, lai mēs viņu saucam par Teriju - Terijs tātad aizveda mūs uz ministriju, kas visādi citādi daiļajā koloniālajā Portluī izskatījās uz mata kā mūsu Okupācijas muzejs, tikai divpadsmit stāvos.
Tur pie lifta stāvēja liftnieks turbānā, kādus simts gadus vecs, un pie lifta bija cilvēku rinda, ko viņš ik pa brīdim visai prasmīgi satūcīja iekšā tai liftā. Mēs braucām augšup un ik pa brīdim atvērās durvis un cilvēki spruka ārā, lai pieteiktos motociklistu tiesībām vai pabalstam, vai vēl kaut kam, jo šitentā māja - man šķiet, ka tā bija Burvestību ministrija, kur visas iestādes atrodas vienā ēkā, tikai liftā nebija lidojošu vēstulīšu un pūces netaisīja uz galvas.
Un tad mēs jau tikām uz savu vizīti, jo, saproties, šitie te eiropiešu precēties kārie pārīši ir, hmm, kātoteikt, svarīga salas ekonomikas daļa un viņiem vis nav jāgaida stundām ilgi ministriju putekļainajos gaiteņos. Nē, pēc dažu minūšu gaidīšanas telpā, kur sēdējā vēl daži topošie jauniepāri, mēs it fiksi tikām iekšā ierēdņa kabinetā. Un, lo and behold, tur sēdēja kapteinis Nemo!
Ok, labi, tas nebija pavisam oriģinālais kapteinis Nemo, es zinu, ka viņš ir beigts, bet, ja kapteinis Nemo dzīvotu mūsdienās un ja viņš nebūtu kļuvis viss tāds dumpīgs un degošām acīm, tad viņš sēdētu kādā gubernatoriskā amatā Maurīcijas Iekšlietu ministrijā un spiestu zīmogus! Viņš izskatījās ļoti iespaidīgi - mūsu kapteinis bija varen liela auguma indiskas izcelsmes vīrs, kupliem, pelēkmelniem matiem, tērpies baltā pletkreklā, zīmoggredzeniem rokās un ar vienu ļoti, ļoti garu mazā pirkstiņa nagu! Kabinetā valdīja pilnīgs klusums, Terijs nervozi bolīja acis, bet ierēdnis par mums īsti nelikās ne zinis, tikai uzmanīgi pētīja mūsu sagatavoto, iepriekš apstiprināto laulību pieteikumu, padomāja, ar pildspalvu ievilka tur kaut kādu ķeksi, uzspieda zīmogu un, laipnīgi, bet augstprātīgi pamājot ar galvu, ļāva mums doties. Kas viņam tai mūsu papīrā nepatika, nav skaidrs līdz šai pat dienai, kaut arī vīrs uzskata, ka viņš samainīja vietām uzvārdus - jo mistiskais ķeksis bija šāda te bultiņa starp mūsu vārdiem <---->, jo nepiedienoties vis, ka sieviete dakumentā minēta pirmā. Es gan tam īsti neticu, man drīzāk šķiet, ka mūsu Nemo gribējās izlikties svarīgāks un viņam prasījās paķēpāt papīru. [Kaut arī, ja tā padomā, varbūt tur bija kaut kāda hannabēdzība, jo arī viesnīca un vispār basically viss bija rezervēts uz mana vārda, bet visur mūs atpazina un pierakstīja tikai vīrieša vārdā.]
Savukārt vietējā dzimtsarakstu nodaļā, ne galvaspilsētā, kur mēs gājām pieteikt kāzu laiku un vietu un no kurienes pie mums uz neapdzīvoto saliņu nākamajā dienā brauca zagsa tante, logā vienas rūts vietā bija kartons. Bet tas viss ir ok, viņiem vismaz reizi gadā atnāk ciklons un nav jāiet uz skolu. Kartons logā ir nieks.
1 comment|post comment

Zemes stunda [19 Mar 2016|07:41pm]
Pēc stundas sāksies Zemes stunda un mēs to parasti ievērojam. Tradicionāli mums tā ir stunda ar daudz, daudz svecēm un romantiku. Šoreiz būs daudz, daudz sveču un rauga pankūkas.
Es nedomāju, ka tas, ka mēs izslēgsim datorus un televizoru, un gaismas, ļoti palīdzēs pasaulei. Bet stunda, kurā var tāpatās vien blenzt viens otram acīs, runāties un dedzināt sveces, ir jauka, ļoti jauka lieta, un, kaut arī to taču var darīt jebkad, to var darīt arī tad, kad tā Zemes stunda iekrīt.
2 comments|post comment

[06 Mar 2016|01:40pm]
Domāju, ka palieku veca:
1) veikalā gandrīz sakašķējos ar vienu traku kazu;
2) guļu uz dīvāna ar sāpošu muguru (nesaistīti ar trako kazu, jau no rīta sāka sāpēt);
3) esmu ieviesusi food planner aplikāciju.
7 comments|post comment

[29 Feb 2016|03:32pm]
Man tikko zvanīja Božena. Īsta, no Polijas.
Un vēl - šodien nevienam nav vārda dienas. Nevienam!
Un vēl es vakar nobrucināju telefonu uz faktotumu factory settingiem, bet nepaspēju ielikt atpakaļ nevienu aplikāciju, un šodien dzīvoju brīva kā putns. Nekur neiečekojos un nečatojos, un nebakstos. Ilgi es tā nevarētu, bet šobrīd telefons ir tikai telefons - es varu zvanīt, es varu saņemt īsziņas. Ļ. sekmīgi.
post comment

In the cold light of morning [22 Feb 2016|09:46am]
Vakar no rīta es ēdu brīnumgardus kruasānus Bīriņu pils restorānā un peldējos baseinā, un vēros uz daiļām sniegpārslām caur vitrāžotiem logiem [meli, caur vitrāžām sniegu neredz], un pēcāk tekalēju pa siltu, siltu grīdu, un frankly, my dears, didn't give a damn par šļūdoni ārā. Mēs esam sākuši aktīvi tērēt kāzās un lielajās dzimšanas dienās sadāvinātās dāvanu kartes un, izretinot pasākumus ik pa divi nedēļi, ziema skrien prom brēkdama. Mēs jau bijām uz Dinamo un uz viesu namu ar saunām un vēl mums būs jāšauj māla baloži, jāiet uz Kaļķu vārtiem, uz Vakariņām tumsā un uz kokosriekstu masāžu [godinot Maurīciju].
Bet citādi, ai, cik lietu var iepaspēt vienā nedēļas nogalē, ai, cik lietu! Brīnišķi ir aizbraukt uz tehnisko apskati sestdiensdienā minūtes 20 pirms darbalaika beigām, un tur neviena nav! Neviena, neviena ne mašīnu rindā, ne pie kases, tikai īgns tāds tehniskais darbinieks [domāju gan, laiks pretīgs un darbs tūlīt beigsies, bet velkas te vēl visādi], kurš, iespējams, ir leģendām apvītais nejaukais vecis, par ko mani pat friziere brīdināja - viņa piekasīguma dēļ apskati te iziet esot daudz grūtāk nekā citviet. Tā nu viņš arī tehnizēja manu daiļo auto un Nebija Laipns. Tie tie jaunie noteikumi laikam, ka jāpārbauda dažas lietas vairāk nekā senāk, un tāpēc viņš nelikās taču mierā un turpināja jandalēt to mašīnu daudz ilgāk, nekā man šķita piedienīgi. Viss tāds ai bažu bažu, pakratīsim vēl te, pamērīsim protektorus arī un kapotu atvērsiet, lūdzu? Es stāvu tāda bāla tur un raustīgi domāju, kad tad viņš to rokas bremzi kacinās, man rokas bremze niķīga, reizēm neslēdzas ārā, iekams es to podziņu mīļi nenoglāstu, bet neko, tā uzvedās brīnišķīgi un nostrādāja bez problēmām. Bet viņš tak turpināja māžoties vēl daudz un ilgi un visu laiku ar tādu 'fui pē' izteiksmi sejā. Tak neko, pašās beigās pasmaidīja un pateica, ka nav atradis ne vismazāko vainu. Es tādā neticībā aizbraucu atpakaļ līdz servisam, kur man pirms pusstundas bija beiguši mainīt bremžu klučus, un iedāvāju puišiem Rafaello kasti. Ko viņi ar Rafaello darīs, nezinu. ;)
Un mēs bijām vēl vienos viesos un spēlējām spēles, un es uztaisīju [info]karmenas ieteikto saldo kartupeļu krēmzupu un tunča salātus brokastīm, un ieliku pēdējo no Valentīndienas palikušo rozi ļoti skaistā Jim Beam pudelē, jutos ārkārtīgi mākslinieciska un apmierināta ar sevi, smēju vien.
Pēc tādām izdarībām šorīt necik negribējās vienkārši tāpatās iet uz darbu, tāpēc es kādu trešo reizi gadsimtā parastā darba dienā ne vasarā uzvilku kleitu un, zinkāir, tā bija kļūda, bija jāvelk termopleznas.
6 comments|post comment

Koltzen [20 Feb 2016|10:22pm]
Bīriņu pilī dzeram vīnu un spēlējam skrablu. Šobrīd sanāk Mežā beko lāči, mēro tiklu vistu parādiņus.
post comment

Tas ir patiesība [15 Jan 2016|03:12pm]
Nupat sporta klubā uz blakus skrejamceliņa kāda jaunkundze uzlika laikam jau par lielu ātrumu tam skrējienam un, kā rāda komiksos un multenēs, netika līdzi, skrēja aizvien ātrāk un ātrāk, un tad tomēr nolikās gar zemi uz celiņa. Viņa mudīgi nošļūca nost un tad uzsāka ķimerēties ap vadības kloķiem, lai samazinātu tai elles mašīnai ātrumu. Es, ar skatienu pārliecinoties, ka viņai it kā nekas būtisks nekaiš, rīkojos tieši tā, kā rīkotos jebkurš normāls cilvēks gribētu, lai rīkojas citi, ja man notiktu tāda nediena - nelikos ne zinis un spītīgi blenzu tālāk savā Kindlē.
5 comments|post comment

[08 Jan 2016|09:06am]
Man pufaikas kabatā sasala šņaucamdrāna.
1 comment|post comment

The Tale Of Two Winters [04 Jan 2016|10:59am]
Ziema ir sagaidīta un ziema nav sagaidīta.
Šī gada otrajā dienā Džordžs R.R. Mārtins beidzot sāka runāt un atzinās, ka Troņu spēļu sestā grāmata The Winds of Winter neiznāks līdz seriāla sestās sezonas iznākšanai aprīlī. Nav jau tā, ka viņš to būtu bijis apsolījis, bet nu, fakts paliek, nupatās pirmo reizi seriāls būs pa īstam apsteidzis grāmatu. Kas ir a damn shame, manuprāt, un kas radīs man te tagad problēmas. Es nu raudu gaužas, rezignētas asariņas, jo kaut kur dziļi iekšā es un vēl daži miljoni citu ticējām uz ziemassvētku brīnumu.
Kādi ir varianti? Uz ko tagad balstīsies seriāls? Uz daļu grāmatu materiāla no ceturtās un piektās grāmatas, kas vēl līdz šim nav ticis rādīts seriālā. Un uz noteiktiem sižeta pavērsieniem, ko Mārtins ir pa kluso pateicis seriāla veidotājiem. Neviens nezina, cik tas ir un kas tas ir, bet tas var būt, piemēram, nenogaliniet šo džeku. Vai, piemēram, to gan drīkst nomušīt.
Es būtu gribējusi izlasīt to grāmatu pirms šāda nejauka pavērsiena. Bet tas nav trakākais - pat tad, ja TWoW būtu iznācis līdz sestajai sezonai, tad septītā grāmata jau nu noteikti nepaspētu ne uz ko - we're in for another long, long wait for a distant dream of spring. Tāpēc seriāls kādā brīdī tāpat noteikti apdzītu grāmatas.
Es tāpat vairs neskatos seriālu - tur viss ir slikti. :) Jo es esmu tik pārliecinoši no Team Books, nevis no Team Show, ka mani tiešām kaitina visi tie sižeta izlaidumi un tēlu sapludināšana. Bet mani uztrauc tas, ka, iespējams, šīs deviācijas no tēmas ir Dž. Mārtina apstiprinātas un tādējādi kalpo par nopietniem spoileriem. Piemēram, tas, ka ) Viss ir spoileris un valar morghulis. Mehmehmeh.
Bēda ir iekš tā, ka ar aprīli the web will become ever so darker and fuller of spoilers. Es TWoWu gaidu kopš 2012. gada. Un tolaik visi tie, kas teica, ka ziniet, jāgaida noteikti būs vismaz līdz 2015. gadam, šķita tādi party poopers, jo nu, cmon, līdz piecpadsmitajam?
Labās ziņas ir tās, ka 2016. gada publikācija vēl aizvien ir iespējama.
Valar dohaeris.
4 comments|post comment

[01 Jan 2016|05:29am]
Jaunajā gadā tātad novēlu visiem daudz rakstīt cibā, jo man patīk lasīt.
1 comment|post comment

[23 Dec 2015|11:15pm]
Kas tas ir par vijoles gabalu, kas skan, kamēr Sporta gada balvā sauc un apraksta nominācijas?
6 comments|post comment

The Golden Days of Languaging [04 Dec 2015|10:56am]
Runājot par Ziemassvētkiem, tātad, dzīve, protams, ir skaista un laba, bet man reizēm vai līdz sāpēm pietrūkst gudras runāšanas par valodām un pat Ziemassvētku dziesmiņas man galvā izraisa aizraujošas pārrunas ar sevi par vienīgo no lingvotēmām, ko var darīt jebkurš, jānudien, sēžot atzveltnes krēslā un teoretizējot par vārdu izcelsmi, un atrodot dažnedažādus dārgumus visvisādās valodās.
Tā nu es no rītiem eju uz darbu un prātoju par Rūdolfu - to, kas ziemeļbriedis. Kā tāds mazs, matains rūķis es tuntuļoju pa ielu un prātā pārcilāju un glāstu savus zelta gabaliņus, piemēram, Rūdolfa sarkano degunu. Sak, kas tur tāds, sarkans deguns, nu un, mums te pilns tādu īpatņu, ne tikai ar sarkaniem deguniem, bet lillā arī. Betbetbetbet Rūdolfa deguns zviedriski ir [aizrautīgi palecas] Rudolf med röda mulen! Burtiski - Rūdolfs ar sarkano purniņu, bet izklausās taču pēc mūļa, vai ne? Nu, tā, kas ir mūlis, purns, roža, prasās pēc ķieģeļa. [Ne jau Rūdolfam.] Jajajā, un tā es eju un kombinēju, un kros-referencēju valodas, un makšķerēju atmiņā senlaikos apgūtās gudrības par to, kāpēc Rūdolfa purniņš latviski tiešām ir mūlis.
Nu stāsti arī, ja tev tik ļoti gribas. )
16 comments|post comment

U should be worrying about U-NO-POO! [01 Dec 2015|10:07am]
Es atkal biju uz slepeno istabu, kur stundas laikā jātiek ārā. Iepriekšējā vakarā drosmei izdzērām divus litrus bumbieru absolūta un sestdien visi tādi pilnīgi dumji devāmies uz izlaušanās spēli "Kambaris" Jelgavā.
Džeki tīri labi visu izdomājuši - kādas privātmājas šķūnītī iekārtota telpa, kuras leģenda vēsta, ka šitā te ir slepenā dienesta telpa, kur turējuši visādus ieslodzītos, no kā vajag izdabūt informāciju, un tad vienreiz viens ir tomēr ticis ārā un arī atstājis norādes, kā citi nabadziņi var to izdarīt. Un tad tur stundas laikā visādas interesantas lietas var atrast, ai, nudien interesantas, un spēles sākumā trīs dalībnieki ir pieķēdēti pie lietām, es, piemēram, bija pieķēdēta pie kaut kāda harassment panda style stieņa, citi pie dīvāniem un radiatoriem, vai, nezinu, neredzēju, biju aizņemta ar stieni.
Bet neko, kopā atradām kodus, atbrīvojām mani no pārdos-kā-lelli pieķēdējuma, rāpojām pa grīdu, risinājām uzdevumus, stunda aiztraucās kā vēja spārniem, kambaris mūs uzveica, ārā netikām, viss.
post comment

Kur smērēt kokosriekstu eļļu [16 Nov 2015|03:11pm]
No diskusijas par kokosriekstu eļļu pie [info]au - kur es to izmantoju skaistumkopšanā? Tā kā izmantoju tik daudz kur, tad rakstu pie sevis, jo bāzties ar padomiem citu žurnāļos ir labi un pareizi, kamēr vien tas nepārsniedz zināmu skaitu rakstu zīmju. Man ir ļoti daudz ķermeņa daļu, kas tiek pie kokosriekstu eļļas, tāpēc es te izpaudīšos.

Kokosriekstu eļļa nav šķidra, pamatā tā ir neba nu pacieta, bet nu, solīda. To paņem rokās un tā ar steigu sāk kust un tad to var smērēt, kur vien iedomā.

Kā acu kosmētikas noņemšanas līdzekli: izsmērē piciņu eļļas pa acīm un tad ar vates aplīti ņemu nost tušu. Ne tikai noņem kosmētiku, bet arī baro/mitrina ādu un skropstas. Manai ādai zem acīm patīk.
Kā sejas krēmu
Kā sauļošanās krēmu - ok, nē, drīzāk kā vienmērīga iedeguma nodrošināšanu. Maurīcijā es no rīta visa saķepējos ar kokosriekstu eļļu un tad vēlāk, kad gājām saulē, smidzināju arī īstos līdzekļus, bet kokosriekstu pamatiņš tam visam dod skaistāku krāsu un noturīgumu.
Kā skrubju pamatu: kokosriekstu eļļa + cukurs + ēteriskā eļļa + jebkas cits, ko gribas likt klāt = paštaisīts smaržīgs skrubis
Kā matu stiprināšanas līdzekli - pēc matu mazgāšanas/žāvēšanas mazliet ieķemmēju matos, bet tiešām mazliet, jo te viegli pārspīlēt. Matiem patīk. :)
Kā krēmu sausām vai problemātiskām ķermeņa daļām: reizēm vīram pusstundu pirms matu mazgāšanas saķepēju pilnu galvu, tāds viņš staigā pusstundu un tad mazgā matus. Palīdz sausai galvas ādai, pret blaugznām, palīdz raupjai ādai, kā arī pret ekzēmas/psoriāzes tipa ādas lobīšanos uz elkoņiem, piemēram.
Nu, arī kā skūšanās līdzekli var izmantot. Esmu tā darījusi kājām.
Kā dibena krēmu - vienkārši kā krēmu vai ķermeņa sviestu jebkur. :)
Kā masāžas eļļu - vienu pašu vai ar ēterisko eļļu pilītēm.
Kā ziedi, kad gribas, lai kaut kas ātrāk/glītāk sadzīst. Man bija pagājušā vasarā ļoti pamatīgi sagriezts pirksts un, kad tas sāka sadzīt, liku virsū arī kokosriekstu eļļu, lai palīdz ādai atkopties. It kā pret strijām arī palīdz.

Var nepatikt, jo paliek mazliet ķepīgs viss, bet nu, manuprāt, mazāk ķepīgs nekā krēmi-krēmi. Un skrubji sanāk fantastiski. Un kokosriekstu eļļa, manuprāt, ir gan dabīga, gan arī ļoti patīkami, bet tai pat laikā neitrāli smaržojoša.
8 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]