nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar]
Scorpse

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Par rituāliem [28 Jan 2015|11:03am]
Vēl es te nesen biju uz iedāvinātu šokolādes procedūru vienā jaukā salonā. Nebija slikti, tiešām, bet galvenokārt tāpēc, ka tas bija tieši tad, kad bija tas briesmīgais šļūdonis un apkārt viss bija slapjš, riebīgs un pelēks. Un tad ieiet tādā salonā, kur viss tik smalki un skaisti, un smaržīgi, bija ļoti jauki.
Iestāde tāda fenšujīga, aptumšota, ar stūros sakarinātām lakatinēm, vīraku gaisā, akmentiņu rotājumiem strūklakās, ūdeni pēc vienas procedūras, tēju - pēc citas. Visur visu pienes klāt, aizved, aiznes, pabīda, bet tā ne pārāk uzmācīgi, drīzāk jauki.
Man gan ne pārāk patika tvaika procedūra - iebāž tevi tādā koka mucā un tad tur jāsēž un jātvīkst, karsti arī, vai ziniet. Bet pati masāža bija, protams, patīkama - respektīvi, šokolādes masāža ar pīlingu. Kā tas izpaužas? Tā, ka sazieķē tevi viscaur ar tādu siltu šokolādi, ko pēc tam papildina ar kaut ko, kas, manuprāt, bija sadrupināti Selgas cepumi, un tad ar visu šito ķausi kādas minūtes piecdesmit notiek masāža. Un tad tu tur guli, viss rāms un priecīgs kā tāda miegaina šokolādes siera kūka. Tie cepumiņi īstenībā bija zemenes, kaltētas laikam.
Pēc tam man bija jābūt noņemtai psihoemocionālajai spriedzei un iegūtam mieram un līdzsvaram, bet es iztuntuļoju uz ielas un, kamēr pa to šļūdoni tiku līdz mašīnai, pēc tam līdz Alfai, viss mans jauniegūtais balanss bija tutū.
13 comments|post comment

Good morning Jelgava [28 Jan 2015|09:18am]
Kaut kad ar cibiņiem pļēguriem runājām par brokastiņu paradumiem un, iedvesmojoties no tiem, es šorīt saņēmos, ieķeksēju datoru virtuvē, ieslēdzu to un paskatījos rīta panorāmu. Saņemšanās tā bija tāpēc, ka zilie ekrāni man no rītiem liek būt vēl miegainākai.
Nu vai ziniet, sanākuši tur kaut kādi mundri rīta cilvēki, stāsta lietas, ķiķina kaut ko [ķiķina!! sešos piecdesmit no rīta!!] un tad vēl Ušakovs kaut ko runā. Nē, nu labi, pulkstenis un laika ziņas ir forši, bet vai tāpēc man jāklausās tas viss?
9 comments|post comment

Vaimanas [25 Jan 2015|10:18am]
Sniedziņš sniga, putināja, jāiet rakt vaļā garāžu un braukt pie zobārsta. Citi ciuvēki [žēlīgi] pie zobārsta iet darbdienās, daži pat tāpēc kaut cik kavē darbu, bet es jau nēea, es taču godprātīgi, es eju pie zobārsta svētdienā, wtf.
Labrīt. :]
post comment

Linguistics is safe [22 Jan 2015|03:14pm]
[Es ar tām romāņu valodām nu tā - ne ļoti pa draugam, runāt nemāku, lasīt arī nē, saprotu dažus vārdus. Tā nu cēlā franču mēle nav mans.]
Pirms dažām dienām kaut kādā lv domburšovā viesojās Francijas vēstnieks un runāja visādas lietas par nesenajiem notikumiem. Viņš pieminēja arī franču "Liberté, Égalité, Fraternité" [to es, starp citu, sapratu, jīīhā]. Un, sitmaninost, es taču to 'Égalité' uztveru pavisam citādi, nekā tas ir domāts! Tur ir "Brīvība, vienlīdzība, brālība", ja? Jā. Respektīvi, "Liberty, equality, fraternity". Jā. Un es to uztveru caur vācisko 'egal'! 'Egal' vāciski nozīmē 'vienalga', tāpēc es ar vienu no prātiem domāju, ka franču lozungs ir par brīvību un vienaldzību, jājā, mūsdienu demokrātija sucks, tā es domāju.
Ar visiem citiem prātiem jau es saprotu, kas tur ir. Un jāatzīst, ka tas 'egal' ir cēlies no šī paša franču 'égal' un senāk arī vāciski nozīmēja sava veida vienādību, nu, tur vienādus kreklus un tā.
3 comments|post comment

In linguistics, an ejaculation is a short utterance [15 Jan 2015|04:34pm]
Seksunlielpilsētā ir tāda sērija, kur Šarlote izlemj konvertēties uz jūdaismu, lai precētos ar Hariju, ebreju advokātu. Viņa to lietu ļoti nopietni ņem pie sirds un tiešām uzcītīgi mācās visādas lietas. Tad vienā brīdī, kad notiek parastais sestdiensrīta brančs ar meitenēm, viņa aizrautīgi stāsta par visām lietām, kas viņai jāiemācās, un iesaucas Oi! Un tad viņa dīīkti priecājas un saka: "You guys, that was my first Oy!"
Nu lūk. Es visu laiku saku oi. Nevis ai, ak, vai, [lamuvārds], [cits lamuvārds], bet tieši oi. Vakar pat tai trakajā milzu-sniegpārslas-gāžas-no-debesīm-un-uz-zemes-uzreiz-kļūst-par-ūdeni laikapstāklī šļūcu uz staciju un uzskrēju virsū vienai kundzītei. Ko es teicu? Vai es teicu piedodiet_atvainojiet vai pat svešādo sōrīī? Nē, es teicu oi. Un man nav ebreju precinieka.
Teikšu kā Dimiters dziesmā par Ilzīti Mašu - man gribas ko latviskāku.
13 comments|post comment

Meanwhile, in Dreamlands [09 Jan 2015|09:22am]
Šonakt C-P kustība plānoja dodies nopietnā velobraucienā pa lielo Saldus loku, kas man nezināmu iemeslu dēļ atradās Valmieras apkaimē. Es teicu, ka jā, es ļoti gribētu piedalīties. Taču, kad nonācām līdz konkrētai plānošanai, es teicu, nē, nē, ko tad es, man fiziskā sagatavotība nepavilks un atvaļinājumu tagad arī dabūt nevaru, brauciet bez manis. Par to kustības priekšsēdētājs kļuva nereāli dusmīgs un teica man skarbus vārdus, kamēr [info]karmena mierinoši sacīja, ka nekas, tā taču gadās, ir saprotami, un [info]hotai mūķēja vaļā garāžu, kur esot ritenis. Bet vadonis aizgāja Cibā, izsludināja publisku vakanci uz velobrauciena vietu un izslēdza mani no biedriem.
8 comments|post comment

evro nevro [06 Jan 2015|09:35am]
Ir pagājis gads kopš eiro ieviešanas un es tikai pirms kādiem dažiem mēnešiem šajā sakarā tā pa īstam pārtraucu izjust tādu mazu diskomfortu - man riebās nezināt lietu īstās cenas un man riebās visu laiku galvā kaut ko rēķināt un pārrēķināt. Tad es to pārstāju darīt un cenas sakrita vietās, bet tikai daļēji un lēnām.
Es sāku zināt, cik maksā viens avokado un cik - fuet desa, dzeramais jogurts un e-taloni. Sāku atcerēties, cik izmaksā nedēļas biļete vilcienam un aptuveni cik naudas es plus mīnus iztērēju bārgājienā, kā arī kura price range vīnu es preferēju. Taču es vēl aizvien neesmu galvā sapratusi, kādas bija kaut kādas manas robežas attiecībā, piemēram, uz apģērba pirkšanu sev vai dāvanu iegādi citiem. Tā rezultātā man ir visādas skaistas jaunas drānas un apkārtējie ir tikuši pie dažādām foršām lietām.
Bet šāds stāvoklis vispār ir iespējams tikai tāpēc, ka pagājušais gads bija diezgan veiksmīgs finansiāli un mans transfērs uz eiro būtu bijis citāds, ja man kaut kas tā pa īstam būtu bijis jārēķina.
4 comments|post comment

"Más" ("More") [18 Dec 2014|05:25pm]
Aiz sērām, ka pirms divām dienām palaidu garām savu cibas dzimšanas dienu [deviņi gadi, sasper jods!], izdomāju piedalīties masiņā. Nākamgad kaut kāda balle jātaisa.
[Bet vispār, to viņu no pirms-deviņiem-gadiem es tā lāga neatpazīstu. Jā, mums ir kaut kādas kopīgas rakstura iezīmes, varbūt pat kādas līdzīgas domas, bet visā visumā jūtos viņai tikpat tuva kā rīta vilciena pasažieriem.]

Sacepām no Ziemassvētkiem atlikušo piparkūku mīklu un, protams, panodarbojāmies ar pipardaiļradi.
"Mazajā cilvēkā" bija divi tie ļaundari, nu, kidneperi, kas bija nolaupījuši Maksīti, lai nogādātu viņu bagātajam senjoram Lopesam Dienvidamerikā.
Ai, es šodien japānim nosūtīju tulkot ķīniešu tekstu.
Ar visiem šitiem priekiem (darba druviņa, sliežu košana, virsstundas, virsstundas, 250% plāns utt.) aizmirsu pasavēstīt, ka pa starpu zalkšu bildēšanai un smaidīšanai uz laivas mani nedēļas nogalēs sakoda pirmā ērce.
Es jau kkad teicu, bet nu tas temps un biežums, ar kādu es vakaros relaksācijas nolūkos patērēju alkoholu, novedīs mani pie tā, ka pēc gadiem piecpā es Centrāltirgus distriktā klīdīšu apkārt ar šmigu rokā un zilumu uz acs.
Wishing you a nice dazy, tā es nupat uzrakstīju.
Vispār diezgan neticami, ka vēl šī gada sākumā es mierīgi dzīvoju ar savu glīto, bet morāli ļoti gados veco tālruni, kas, saprotiet!, nebija viedtālrunis.
Kā šitais saucas, ko? Vilkt dvašu, ja?
Korejas basketbola izlases sākuma sastāvā spēlē Kims, Kims, Mūns, Kims un Lī.
Man bija beigušies apavi.
Tu tak neesi pavisam stulbs, nu ko tu osti to benzīnu?
Oh deary me, cik es esmu pagrimusi.

Ko te tādu var apcerīgi secināt? Ērce tā arī palika vienīgā šogad, alkoholu es patērēju vēl vairāk, piparkūku mīkla atkaliņās ledusskapī dzīvā, siks tranzīts pie glōrijas mundes.
4 comments|post comment

I Saw a Ship A-Sailing [09 Dec 2014|09:53pm]
Oh deary me, cik es esmu pagrimusi. Mani pierunāja braukt ar kuģi dzert un līksmot, būt konstantā ķēmā, darīt proletariāta izklaides, atpūsties tātad. Jā nu ok, es jau labu brīdi gribu atvest mājā Lindgrēnes Sālsvārnas salas vasarniekus oriģinālvalodā, tāpēc man ir arī tāds kā praktisks mērķis.
Bet tagad, kad man negaidīti uzradās klusais vakars, kad es mājās esmu viena un kad es parasti daru visādas šizīgas lietiņas, tur, ēdu puķkāpostus un raustu uzacis, es tā vietā daru zināt ko, nē, nezināt, to nevar zināt. Es, lūk, trenējos dziedāt karaoki. Es izmēģināju visādas dziesmiņas un man nekas nesanāca, bet Metallicu es negribu cilvēkiem uzspiest [what i've felt what i've known], un atteikties es, protams, nevarēšu. Ja nu man kāds pasaka chicken. Es esmu jūtīga, galu galā.
Beigās atradu vienu oldies gabalu, ko es varu tīri tā neko.
Nez, ko domā kaimiņi.
Vai viņiem patīk?
Un vispār, vētra nāk, kāds kuģis. Aizies pie visiem septiņiem dieviem, lai streindžers nogrābstās.
6 comments|post comment

Ziemassvētku pasaka jeb Gūt var visādi, sacīja Rainis [30 Nov 2014|07:58pm]
Reiz dzīvoja Ziemassvētku susuris. Visu gadu Ziemassvētku susuris bija vienkārši Mājas susuris, bet, tiklīdz pienāca novembra vidus, reizēm jau novembra sākums, Mājas susuris pakāpeniski sāka zumēt, bužināties, rosīties un visādi citādi transformēties par Ziemassvētku susuri.
Ziemassvētku susurim bija misija - sagatavot svētku gaidīšanas prieku mājas Lielajam Susurim. Lielais Susuris bija neticami glīts, gudrs un patīkams pēc visiem susuru standartiem, tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka Mājas susuris gribēja Lielajam Susurim dažnedažādos veidos darīt prieku. Tieši tāpēc novembrī mazais susuris, kas lēnām tapa par Ziemassvētku susuri, sāka uzcītīgi vilkt mājās visādas lietiņas, kam bija paredzēts kļūt par Lielā Susura Ziemassvētku Gaidīšanas Prieka daļu. Nomaskējot konfektes maisiņā zem tomātiem, susuris iedabūja mājās kārumus un žigli noslēpa tos kādā no savām alām. Dienas gaitās steidzoties, susuris vai ik pārdienas sameklēja kādus niekus, ko likt turziņās un glabāt svētkiem. Brīžos, kad Lielais Susuris bija aizņemts ar nopietnām susuru lietām, turziņas tika šķirotas, izrotātas un gatavotas dāvāšanai. Ai, kas tas bija par prieku mazajam Ziemassvētku susurim!..
Tad pienāca pēdējais vakars pirms lielās Ziemassvētku Gaidīšanas. Mazais susuris izlikās, ka darbojas ar svecēm un mandarīniem, bet patiesībā izlika goda vietā visus priekus, kas nu piederēja Lielajam Susurim! Visa mēneša garumā - līdz pat Ziemassvētkiem - Lielajam Susurim katru rītu pienācās viena turziņa ar prieku. Lielais Susuris no sākuma sakautrējās par to, ka viņam vienam pašam pienākas tik liels daudzums ar dāvanām, bet, mazliet padomājot, secināja, ka viņš taču ir neticami glīts, gudrs un patīkams pēc visiem susuru standartiem, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka mazais Ziemassvētku susuris ir sagatavojis viņam šādu dāvanu. Lielais Susuris vēlīgi nobučoja Ziemassvētku susurim degungalu un abi devās ēst mandarīnus.
3 comments|post comment

Well [28 Nov 2014|06:49pm]
Es turpmāk pirms ballītēm noslēpšu telefonu. Es nezvanu visādiem bijušajiem un nesūtu tupas īsziņas, nē, es mēdzu izlasīt visu cibu un feisbuku, ierakstīties visur kur ar garumgariem komentāriem, mind you, gramatiski ļoti pareiziem, bet ai, cik nesakarīgiem, postēt visādas stulbas bildes un laikot visu pēc kārtas. Pagājšreiz es taču uzaicināju draudzēties kaut kādu nepazīstamu puisieti, jo man šķita, ka es esmu reiz dzirdējusi viņa vārdu. Un viņš mani pieņēma draudzēties, un tad es, kad man bija beidzies interneta kauns, kad es neeju netā dienas divas, pa kluso viņu atdraugoju.
Nē, tā nevar. Viedtālruņi man sāk darīt skādi.
/Nobāž telefonu zem spilvena un tad vēlāk vakara gaitā, viltīgi smaidot, izvelk to atkal ārā, dara visu augstākminēto, kārtējo reizi trīskārt pārlasa katru komentu un publicējas uz nebēdu. Jo tajos taču nav kļūdu!/
1 comment|post comment

Injuns, injuns everywhere [28 Nov 2014|10:49am]
Viena lieta ir vakarā nākt mājās no pavēlāka vilciena, secināt, ka ceļu aizšķērso kaut kāds monstrs kravas vilciens, līksmi dungājot dziesmiņas, tipināt pa sliedēm, lai sprigani apstaigātu apkārt visiem tiem tūkstošiem vagonu (labi, septiņiem, neiesim jau te pārspīlēt), jā, tā priecīgi, priecīgi, sirdi silda jauki pavadīts vakars, lalallā, vilciens apstaigāts, mājas, jē!
Cita lieta ir no rīta melnā tumsā pēc dažām stundiņām atkal kulties atpakaļ pa to pašu ceļu, kur priekšā stāv vēl lielāks monstrs vilciens ar kaut kādiem padsmit apejamiem vagoniem, ojā, rīta izpriecas, katorga gatavā, aiz niknuma jāspārda uzbēruma akmeņi.
Bet tad atkal, staigāt ir labi, vai ne.
5 comments|post comment

[21 Nov 2014|10:49am]
Citējot klasiķus, "Winter is coming. Snow came."
1 comment|post comment

linguist.aspir. [12 Nov 2014|11:01am]
Esmu maziņā sajūsmā - poliski novembris ir 'listopad'!
Ja mums kāds mēnesis būtu ļistopāds, respektīvi, lapu lietus, respektīvi, lapkritis, tas būs oktobris, ne?
Dienvidnieki, phe, redzējies ko.
9 comments|post comment

What I know now jeb gramarnacīša dvēseles mokas [06 Nov 2014|05:50pm]
Es vispār it kā diezgan labi māku rakstīt svešās mēlēs. T.i., es protu rakstīt salīdzinoši pareizi no gramarnacīša viedokļa - varbūt nelepojoties ar lielu radošumu, taču arī nepieļaujot muļķīgas ortogrāfijas vai paviršības kļūdas. Ja man kādreiz uznāk vārds, kam es nezinu rakstību, es eju to pārbaudīt, no tiesas es to daru.
Bet es esmu pamanījusi, ka darbdienās pēc pulksten pieciem mans iekšējais gramarnacītis aizmieg? aizbēg? meklē či? Lai nu kā, viņa nav uz vietas un es tikmēr kaut kādā pilnīgā automātā esmu spējīga 'addition' vietā uzrakstīt 'edition' un [jā! jā! es tā daru! sit sev pa visādām vietām un plēš matus] 'know' vietā - 'now'. Jebkurā citā diennakts laikā es par šādām izdarībām nosūtītu sevi uz tualeti, lai padauzītu galvu pret sienu, bet tai pēdējā darba dienas stundā no pieciem līdz sešiem es plivinos kaut kādos valodas kontrolfrīka atslodzes čika stundas apcirkņos, tā ja.
Nesen man šausmīgi pārslogotā dienā gadījās e-pasta virsrakstā 'translations' vietā uzrakstīt 'traslations' un nosūtīt to pastu 13 dažādiem cilvēkiem. Ak, kā es pārdzīvoju.
Citiem cilvēkiem laikam ir reālas lietas, par ko satraukties, ja? Man ar reizēm ir, tiešām. Es, piemēram, mazliet uztraucos par to, ka par daudz vērības un vērtības piešķiru tam, kā cilvēki raksta, un, balstoties uz šo informāciju, mēdzu Kaut Ko par viņiem padomāt. Bet viendzimuma partnerattiecību reģistrēšana - droši, uz priekšu.
3 comments|post comment

Overheard in Cukurfabrika [05 Nov 2014|09:21am]
- Tu tak neesi pavisam stulbs, nu ko tu osti to benzīnu?
- Ai, vienreiz stāvēja benzīna kanniņa, nu, izdomāju pamēģināt. Un tas ir tāpat kā meitas mīlēt - vienreiz pamēģināji, iepatikās, gribas vēl un vēl, tā ir tāda pati atkarība kā jebkura cita.
2 comments|post comment

dark wossnames [23 Oct 2014|11:54pm]
Tas Dark Places gabals ir viens tumšs, tumšs lasāmais. Ārā auksts un tumšs, vilcienos drūmi un elektriskās gaismas spiedīgi, bet es lasīju un lasīju, līdz izlasīju to grāmatu trijos piegājienos, jo citādi tomēr par traku bija. [Man, starp citu, mājās saka, ka tad, kad es lasu visādas drūmas grāmatas, piemēram, Trešā reiha vēsturi vai ko tādu, es pati kļūstu par briesmoni, ak es viegli iespaidojamā dvēsle. Bet es taču nevaru visu laiku lasīt tikai krinolīna kleitu lubenes, tas tomēr maitā galvu.]
Nu, jā, Dark Places, tātad, liku nost un pa starpām lasīju Pračetu. Kādus divus vilcienus un vienu tramvaju palasu Dark Places [un vispār, jā, es lasu visos sabiedriskos transportos, citādi es jūtos fiziski slikti, tiešām], tad izlasu vienu gab. Pračetu, tad atkal kādu dienu dārkpleisu, tad atkal Pračetu. Bet pie laba gala tas nevarēja novest, vai ne, un es sajaucu Pračetam secību!! [krīt lustra uz galvas] Viena no izlasītajām grāmatām bija tāda, kas man bija jālasa pēdējāk, sasodīta būšana. Bet tas nozīmē, ka Pračeta grāmatas man ir kļuvušas par tādu kā comfort reading. Senāk tas bija Vinnijs Pūks, ko es pagrābu no Sprīdīšu plaukta, kad biju salasījusies Kūnca šausmenes par prusaku pilniem pagrabiem.
Gone Girl noteikti ir, hmm, vieglāka, pieejamāka, bet Dark Places ir, wossname, tiešām vienkārši tumša, lejupvelkoša, vietām mēs-zinām-kā-tas-ir nožēlojami tuva.
2 comments|post comment

Par veikalu darba laikiem [16 Oct 2014|06:01pm]

Kad mēs bijām Spānijā, mūsu mīļākais draudziņš tur bija Horārio.

Pirmo reizi mēs viņu pamanījām veikalā tieši pretī viesnīcai - tur logā bija zīmīte, ka Horārio būs pieejams no plkst. 10-12 un pēcāk no 14-16. Tā kā tas bija šausmīgi dārgs vīriešu pletkreklu veikals, mēs vien padomājām, ka Horārio laikam tak ir īpašnieks, kas tur reizi pa reizītei pieskrien, pagrabina zelta pulksteņķēdi, savāc ietirgoto naudu un dodas tālāk darīt siestu.

Tad izrādījās, ka Horārio laikam taču ir kāds magnāts, jo viņš bija gandrīz visur - veikalos, restorānos, pilsētas mērijā, stacijās. Visur tur logos vai pie durvīm bija rakstīts, ka Horārio būs tikos un tikos. Izskatījās kaut kā šādi. Bet nu, bagāts vecis, gandrīz vai vesela sala viņam vienam ķetnās, tā ja, gan jau ka tāpēc arī tie darba laiki viņam tik īsi un saraustīti, visur vajag paspēt grabināt zeltu.

Tad mēs devāmies prom no Menorkas, nonācām Barselonā un, ko domā, Horārio taču bija priekšā arī tur! Viņš tur bija mazajos supermerkadiņos, smalkos desu veikalos un pat Las Ramblas tūristu ielas trādirīža būceņos. Sajutāmies gandrīz kā mājās. :]

post comment

Thanks for the lift [10 Oct 2014|02:08pm]
Eju es tagad pusdienspārtraukumā, iekāpju liftā, nobraucu lejā un konstatēju, ka pie lifta pielipināta lapele: "Lifts nestrādā".
Paldies par informāciju, ņemsim vērā.
7 comments|post comment

Par ļauno cilvēkos [08 Oct 2014|10:31am]
Āāāa! I could kick my own ass!
Pirms kāda brīža konstatēju, ka kaut kāds leprikons ir ievietojis failus manā (!!!) FTP servera mapē. Meaning, tā mape ir mana, jo es tā visu laiku visiem apgalvoju. [Nav tā, ka es esmu totāli nesaprātīga, mums ir pilns ar FTP mapēm, visiem pietiek, tikai šo konkrēto ir iecienījis viens niķīgs klients, kas ir gauži neapmierināts, kad "viņu" mapē ir kaut kādi sveši faili. Gluži pamatoti, manuprāt, jo klients ir tiesīgs saglabāt ilūzijas par informācijas konfidencialitāti.]
Lūk, kāds nejauks orkulēns tātad ir salicis tur failus un es, kas šorīt esmu tramīga kā stepes zirgs, vēlos atrast to būtni, lai mīlīgi aizrādītu, ka, zinkā, mums te tā un šitā. Nu, un tad es ar fanātisku spīdumu acīs rokos tiem failiem visos propertijos, skatos, kas un kā, un kuros datumos, lai atrastu un piežmiegtu ftp-robežpārkāpēju; tā es kādas 12 minūtes šādi šķendējos un riebju, lai secinātu, nu ja, lai secinātu, ka tos failus tur esmu ielikusi es pati.
10 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]