nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar]
Scorpse

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

A Thousand Lives [20 Sep 2016|02:57pm]
Pildot robus izglītībā, izlasīju Liel(isk)o Getsbiju un paliku nesaprašanā, kāpēc tas ir dižais amerikāņu romāns. Jā, ir lasāms un ok, bet es biju gaidījusi kaut ko grandiozu un monumentālu, tādu kā Vējiem līdzi un Dikensa Lielo cerību apvienojumu, nu, mērogu ziņā. Bet tagad vismaz varēšu skatīties filmu, jo bros before hos books before movies, will you still love me when I'm no longer.  
Un jau patīkamāk aizpildot robus, pirmajā kāzu jubilejā vīram uzdāvināju grāmatu, ko pati jau sen gribēju izlasīt, un beidzot, beidzot, beidzot sāku lasīt Andžeju Sapkovski - kaut arī biju plānojusi to darīt jau tad, kad pasaule vēl gaidīja piektā Harija Potera izdošanu. 
Un tad es izlasīju arī grāmatu par Stārbaksu onkulīti, nē nu atvainojiet, tiešām. Bet bija vismaz mazliet interesanti palasīt par to, kā tieši praktiski darbojas Starbucks kafejnīca. Visādi citādi man ir jāsāk (vai jāturpina) grimt aizspriedumu purvājos par tādu stūūūlbo pašapziņu veicinošo grāmatu žanru.
4 comments|post comment

The Tales of Beedle the Bard [22 Aug 2016|10:12am]
Lai godinātu Harija Džeimsa Potera dzimšanas dienu (31. jūl.), es kaut kad biju apvilkusies dāvanu no māsas - Nāves dāvestu kuloniņu, tādu glītu nieciņu, kas simbolizē trīs Nāves dāvestus - akmeni (aplis), apmetni (trijstūris) un varenzizli (līnija). 
Šitentāds izskatās:
 
Un tad man viena draudzenīte - mind you, salīdzinoši tuva draudzenīte, kas mani plus mīnus pazīst diezgan ok - viņa man pajautāja, vai man ir kāds sakars ar sātanistiem.
3 comments|post comment

Spīdēja saule [21 Aug 2016|06:37pm]
Vai nav brīnišķīga svētdiena?

Mēs bijām skatīties pasauli un pasaule ir jauka, pat grants ceļi ir jauki, zilās govis ir jaukas, un Bauskas pils ir skaista, un Motormuzejā viens otram pie sāna draudzīgi sadzīvo gan ZILi, gan Fordi, gan Mersedesi, un, kaut arī Edītes Paulas-Vīgneres gobelēnam priekšā uzmahinēta VEF Sīringa (izskatās pabaisi), mūsdienu daumanti pētersoni sapņo tālāk par Sofiju un Prāgu.

Es bīstos, ka, pašai nemanot, es kaut kādu pēdējo gadu laikā esmu kļuvusi par, nez, neba nu gardēdi, bet kā sauc tādus cilvēkus, kam trakoti patīk labi paēst? Ok, pat ne tā - drīzāk ēdiens man ir kļuvis par vienu no dzīves priekiem, par, jā, mazajiem svētkiem. Teiksim, kad mēs ziemā ejam uz mežu nest mājās eglīti, man vienmēr līdzi ir mandarīni un/vai karstais dzēriens, kad mēs dodamies vērot saulrietu vai rudens lapas, līdzi garda tēja utt. Respektīvi, man vienmēr gribas kaut ko tādu, kas papildinātu jau tā jauku situāciju. Ikdienā man tā nav - es varu trīs dienas ēst vienu un to pašu, darbdienās pārtikt no banāniem un enerģijas batoniņiem, bet jaukākiem brīvā laika brīžiem man gribas ko vairāk.

Tagad arī - atbraucām mēs mājās no brīnišķas ekskursijas (kuru es vispār ierosināju, jo [info]neraate kaut kad bija ierakstījusi, ka Bauskas Pilskrogā brangi labi dod ēst, tāpēc es saku, klau, laižam uz Bausku, sen nav būts), vīrs "skatās basketbolu" un krāc (starp citu, vai nav apbrīnojami, ka Pau Gazols, ko NBA visi plus mīnus ir norakstījuši, nacionālajā izlasē olimpiādē plosās kā zvērs?), bet es vienu pēc otras tiesāju nost mazītiņas, brīnumjaukas maizītes - man ir svaiga, mīksta bagete ar kraukšķīgu garoziņu, paštaisīti siera salāti ar vispareizāko ķiploku daudzumu un Svētās Paulīnes vīns.

Nez, vai tik Dante kauč kurā lokā nebija ieslēdzis šitentādus?
9 comments|post comment

[14 Aug 2016|08:48pm]
Bija jāpienāk 14. augustam, lai es pirmo reizi šovasar apēstu savu mīļāko saldējumu. Tas ir Nu Fruit Mango un visu vasaru tam nevienā veikalā, kur es biju, ne reizi nebija atlaides. Saldējumu ir daudz un vienmēr ir kaut kas ļoti labs ar atlaidi, tāpēc līdz mango es netiku. Bet tagad, ha, Rimi pie pašas kases tie man uzskrēja virsū un maksāja reizes divas lētāk nekā parasti, tāpēc man tagad ir pilna saldētava.
Bet gards ļoti - tā garšo saldēta ambrozija, tā garšo Felix Felicis.
7 comments|post comment

[12 Aug 2016|11:56am]
Samaksāju 85 EUR strāpi Ceļu policijai. Nē, neba nu tieši viņiem, bet Valsts kasei. Vainu atzīstu. Ja vēlaties, varam minēt, par ko.
24 comments|post comment

Virtuves stāstiņi [08 Aug 2016|09:50am]
Pesto, tas ir nieks. Es vakar uztaisīju ķausi, ko sauc par bekona ievārījumu ar burbonu, lūk, tā ir manta. Tāda manta, ka jau notiesājām burciņu, kamēr svarcelšanu skatījāmies.
Bet par svarcelšanu - I do declare, ka jābeidz lasīt ziņas. Feminisms ne feminisms, bet "viņai kā jau meitenei patīk bulciņas un šokolāde" un "treniņu izlaidīsim, lai jau pastaigā pa veikaliem", bweh.
8 comments|post comment

Īsa pamācība, kā neatgriezties pilsētā [01 Aug 2016|11:15am]
Atbraucu vakar mājās, pienesu pilnu namu ar baziliku, piparmētrām un tomātiem, viss tik smaržīgs, viss tik skaists, maķenīt piekopu putekļaino mītni un devos nest miskasti un pārlikt mašīnu, kas smago paunu dēļ bija novietota tuvu kāpņu telpai, respektīvi, ļoti nesolīdi. Savācos visas miskastes, savācos visas atslēgas (dzīvokļa un mašīnas) un tūņājos uz atkritumu konteineriem.
Pie veikala (un kā reizi tieši pie miskastēm) kārtējo reizi pulcējās vietējie entuziasti ar lētā alus un vieglo kokteiļu traukiem, kas, man jau esot bariņam garām, bravūrīgi mani sveicināja un novīpsnāja, cik es lepna, ka neejot ar viņiem draudzēties. Iemetu vienu lielo maisu konteinerā, tad otru un tad aši vien apķēros, ka atslēgu ta nav. Jā, nav, nebija man vairs dzīvokļa atslēgu. Par laimi, konteiners bija diezgan pilns un manas atslēgas turpat vien mētājās, ļoti redzamā vietā un dziļi arī nebija jābakstās. Izvilku es savas atslēgas, jā, un noķellējos tik vien kā ar sevis pašas izmestā vasaras puķu pušķa atlieku zaļajām gļotām.
Lepna, tā gan.
4 comments|post comment

We work hard [22 Jul 2016|11:31am]
Jaunajā darbā strādāju nu jau divus mēnešus. Jaukākais brīdis dienā ir 6:57 iesēsties mašīnā un 18 minūšu laikā nokļūt darbā. Darbs sākas 7:30. Un man tas patīk. Man, reiz zvērinātam naktsputnīnam, tas patīk. Un es tagad patiesi esmu fabrikas meitene.
Katru vakaru es blenderī salieku visādas jaukas mantas - vienmēr vienu banānu, kripucīti ziedputekšņu un tad tos augļus vai ogas, kas mājās patrāpījušies. Tad blendera trauku ielieku ledusskapī, eju gulēt, no rīta ietipinu virtuvē, izņemu to ārā, pieleju klāt maķenīt lakto, tarkš, tarkš un smūtijs gatavs. [Rekomendēju šitentādu - banāns, lakto, zemesriekstu sviests, kakao, var ledu, sanāk kā šokolādes kokteilis.]
Nezinu, vai man viss šis pasākums patiks arī ziemā - mašīnas skrāpēšana 6:50 no rīta noteikti ne pārāk ies pie sirds, nez.
Bet - man tagad būs viena nedēļa atvaļinājuma. Ņemot vērā, ka uz jauno darbu aizgāju, pilnībā rēķinoties, ka atvaļinājuma nebūs vispār, saku kā Kārtmens - sweeet!
1 comment|post comment

[22 Jun 2016|09:52am]
Nesen satiku uz Rīgu tūrismā atbraukušu pāri no Somijas. Viņi man lepni parādīja savus iepirkumus - puzli ar vācu Hanzas pilsētu bildītēm un maišeli ar dzēšgumijām. Viņiem mājās vienumēr pietrūkstot dzēšgumiju.
3 comments|post comment

[21 Jun 2016|01:47pm]
Ai, man sarkasms nesanāk, laikam nav vēl tas vecums. ;)
Domāju nopirkt Carlsberg glāzi ar neglīto čempionāta logo, Polijas-Ukrainas man jau ir, varēs litriem vien dzert un līksmot.
5 comments|post comment

Kur mēs katris līgosim [21 Jun 2016|11:34am]
Varbūt aiziet līdz ezeram? Bet nē, viss slapjš, kamēr izbridīs, atkal jaunas zeķes jāmeklē. Un kas ar to šašliku? Nebūtu te jāstāv, varētu iet kaut tēju uzvārīt. Varbūt sameklēt balzamu, piešaut klāt tai tējai? Stulbie odi, tā it kā nebūtu gana auksts, vai tad odi šitādā aukstumā vispār var izdzīvot? Izskatās, ka pamalē mazliet skaidrojas, varbūt būs vēl tomēr šodien saule? Bet ziņās teica, ka Kurzemē līs visu laiku. Gribu mājās, gribu vannā, segu, seriālu un kaķi.

Kur līgosim? Mēs šogad pa ārzemēm. Visi tie šašliki un jāņotāji jau, godīgi sakot, līdz brošai. Mēs uz Krētu, jā, uz septiņām dienām. )
8 comments|post comment

I'm runnin [14 Jun 2016|09:43am]
Par jauno darbu runājot - viens no sāpju punktiem nestrādāšanai galvaspilsētā ir un bija tas, ka es vairs pusdienlaikā nevaru izskriet uz fikso fitnesu. Es, protams, tur nedarīju neko nopietnu - mazliet pastaipījos, mazliet trenažieri, bet vistomēr es to darīju trīs līdz četras, reizēm pat piecas dienas nedēļā. Nu un tā vietā es biju plānojusi apmeklēt jauno un smalko iestādi Cukurfabrikā, ko sauc par cukurfabrika.lv un kur piedāvā visvisādas fitnesa lietas. Un tad es iztēlojos, kā es pēc darba kā smalka kundzīte piebraukšu pie tās Cukurfabrikas, no bagāžnieka iztūcīšu savu fitnesa somu un darīšu sportu.  
Un strādāju es nu tagad daudz virsstundu, ne par kādu sportu nedomāju, swarmā mani jau sen dekronēja, cukufabrika tutū, bet par to es atkal iedomājos pie [info]au ieraksta komentāriem - kas tad slikts ezotērikā fitnesa garīgumā? It kā jau nekas slikts, bet pat tad, ja es tomēr savā dienaskārtībā atrastu laiku cukurfabrikas apmeklējumam, es turp vairs neietu. 
 Es gan jau sākumā jutu, ka viņi ir tādi maķenīt, ēm, nu tādi ezotēriski garīgi, bet man šķita, ka viņi piedāvā arī gana daudz normālu lietu (nu tur trx, zumba, aerobika utt.) un ka tie garīgie pasākumi, semināri un iedziļināšanās sevī tur vienkārši ir tiem, kam to prasās. Un man ļoti patika doma par tādu tur karāšanos slingos, kas piesieti pie griestiem, anti-gravity laikam sauc, mugurai būtu dikti labi. 
Taču pēdējais piliens tomēr bija viņu jaunākais piedāvājums sazināties ar savu veco es iepriekšējās dzīvēs un saprast, kas tad šai dzīvē nav labi ar naudiņām. Paldies, bet nē paldies.  
Gan jau, ka rāma iedziļināšanās sevī (nopietni, es taču nedismisoju visu tādu, antigravitāte man būtu patikusi) un varbūt pat saziņa ar kādu no saviem iekšējiem orgāniem (wink wink, dzemde!) man nāktu par labu - taču man noteikti neskādētu arī no rītiem dzert citronūdeni un aizskaitīt līdz desmit, pirms es ātrās dusmās pasaku kādu riebeklību, tak es to nedaru, jo vienkārši nevēlos, vai ne? Tad, kad vēlēšos, tad taisīšu kaut melnās tējas ledus kubiņus un rīvēšos ar tiem pēc patikas (pēc pa-tikas, pēēēc pāāāti-kas, citējot Melkeru Melkersonu), bet pagaidām es vienkārši izvēlos īpaši nečomoties ar tādiem cilvēkiem un iestādēm (kur nu vēl maksāt tiem ar savu naudu un savu laiku). 
tl;dr: štopēs kūkas, paliks resns. 
 o_O, tur tak cilvēki izdzēsušies, o_O.
4 comments|post comment

Hallo, šeit runā Oakheart [13 Jun 2016|08:44pm]
Es nupat pārskatījos, ka tad, kad Eidens kāviņtur nogāja no laukuma, rādīja, cik jūdzes viš i noskrējs, bet nē, rāda taču kilometrus. Un kāpēc gan lai rādītu jūdzes? Vai tad Īrijā nav metriskā sistēma? Un vispār, kāda starpība, kāda sistēma ir Īrijā, čempionāts taču notiek Francijā. Tas nozīmē, ka nerāda jūdzes, bet viņu units varbūt ir vardes, tā mēs izspriedām, un viena varde ir tik, cik varde nolec gadā laikā, un Eidens pa savām kādām astoņdesmit piecām minūtēm ir noskrējis astoņas vardes.
post comment

[13 Jun 2016|09:32am]
Draugi, nerakstiet par NBA. Es šodien iešu mājās un skatīšos nevis Game of Thrones, bet finālu.
Par to es jums pastāstīšu, ka otrajā finālspēlē pie Warriors ciemos bija atbraucis Neimārs. Viņš tur stāvēja gaitenī, kur spēlētāji iet uz laukumu, un tur viņi visi nāca - nāca un sita malā stāvētājiem plaukstiņas, gluži tā, kā viņi to parasti dara. Tad nu nāca brazīlis Barbosa un arī sita visiem plaukstiņas, bet tur priekšā stāv un gaida Varužo, arī brazīlis, un kaut ko ļoti zviedz. Izrādās, viens mazs puisēns hudijā, kam Barbosa pasita plaukstiņu, ir slavens. Barbosa, viņu ieraugot, vai traks palika. Es no sākuma domāju, kas tas tāds par sīko reperi, honey-i-shrunk-the-kids versijas kanji dreiku, un aiz kam visi viņu tādā sajūsmā skauj un mutē.
Nu un tad Neimārs (arī brazīlis, for those of you interested) brāļojās ar Kariju un mainījās ar krekliem, that's all, folks.
Un cibu nelasīt nevar, ja nu unpijs atdzēšas, es tieši gribēju pastāstīt par rabarberu čatniju.
Un spēle vispār nebija šonakt, muļķa es, būs tikai rītnakt, rakstiet visu, tad jau cleganebowl.
post comment

Erebush [11 Jun 2016|08:35pm]
Kā pie sestdiensvakara un tortes, prasās pēc garda dzēriena, tāpēc mēs atrāvām vaļā man par kaut kādiem darba panākumiem uzdāvāto smalko šampanieti, īstu brutu, lai, zelta burtiem aprakstītu. Skaisti salējām pa glāzēm, lēni iemalkojām un domīgi sašķobījāmies.

Vīrs: Meh.
Es: Briesmīgi negaršīgs. Varbūt ietaisām kādā kokteilī?
V.: Ar balzamu esot labi.
Es: Ok!
V. [šaubīgi]: Piemetīsimies.
Es: Ok!

Mēs laikam nesmalku ļaužu.
Nu neko, ar torti aizgāja. Tagad pasagriezām vēl i Mednieku sieru, mēs stipri, tiksim galā.
8 comments|post comment

[11 Jun 2016|06:43pm]
Es gribēju pastāstīt par savu jauno darbu - par to, ka darba diena sākas 7:30, par to, cik ļoti man tomēr patīk braukt uz darbu ar auto, par to, ka es vairs nelasu grāmatas [how sad is that? tas ir tā kā pateikt, ka es vairs neelpoju], bet es tak līdz tam netieku, jo jaunajā darbā visu laiku jāpaliek ilgāk un man nemaz nav īsti vairāk laika kā iepriekš. Kad nu sataisījos to visu klāstīt, tad vannā iekrita zirneklis, tāpēc es labāk pastāstīšu par to.
Guļu es tātad vannā, domāju par darbu, kad no aizboilerijas kaut kas nokrīt. Aizboilerija ir apkaime ap boileri, kas mums vannas istabā karājas pie griestiem. Siltais ūdens mums ir bez visa boilera, bet tas tur turpina dzīvot kopš iepriekšējiem saimniekiem un mums tas nepavisam netraucē, lai tak karājas, kamēr vien nemet vannā zirnekļus.
Nu un jā, scary movie piecpadsmit, kauna nav tiem zirnekļiem, pliki cilvēki ir neaizsargāti. Es, protams, iepriekš piemeloju, zirneklis neiekrita vis vannā, bet gan piezemējās kaut kur pie vannas krāniem, nu, uz sienas, tur uz flīzēm, un tekalēja un tad atkal netekalēja, bet es tikmēr saspringti domāju un, protams, nenolaidu ne acu no tā pagāna.
Būtu jau diezgan vienkārši pārtraukt visa veida vannošanos, izlekt ārā, izraut ūdens šito te, lai viss tek prom, un noskalot zirnekli vannā, mirsti nu. Bet zirnekļus nogalināt nedrīkst. Nedrīkst taču, vai ne? Zirnekļi ir jāiznes ārā no savas mājas, tā mani mācīja, citādi posts un negals. [Un man puse matu bija slapja un otra puse nē.]
Tā nu es iemakgaiverēju sev aprīkojumu - mīļotā zobu skalošanas glāzi un Nivea šampūna paraudziņu - un grūtu sirdi un māņticīgu prātu rausos ārā no vannas, lai pilnīgi bezjēdzīgi transportētu zirnekli. Jo pa balkonu lietū izmesti zirnekļi noteikti nemirst, vai ne, viņi paliek dzīvi un nenes dumjiem latviešiem nelaimes, nē, kur nu, izmest zirnekli pa logu ir ļoti žēlsirdīgi, tas tev nav aizskalot viņu prom izlietnē. Tad es tā kā tāds mazs, drūms, slapjš jons plunts lietusmētelī halātā izlāčoju cauri trejām istabām līdz balkonam, piepēdoju slapju māju un izmetu to zvēru ārā.
Zirnekļiem nav jāizveic kontakti ar humanoīdiem, kamēr humanoīdi ir vannā. Citos laikos zirnekļveidīgie drīkst iekāpt vannā, rāmi tur sēdēt redzamā vietā un gaidīt nākamo transportu uz Balkonlendu.
6 comments|post comment

[03 Jun 2016|07:37pm]
Nupat mēģināju Google Maps mikrofonā ierunāt "Jaunkalsnava" (jo man bija slinkums rakstīt) un šis man piedāvā "young call Slava".
2 comments|post comment

[15 May 2016|01:41am]
Eirovīzija beidzās gandrīz vienlaicīgi ar Brieža cīņu.
2 comments|post comment

[14 May 2016|08:52pm]
Spēlēt pašaizliedzīgi - tas hokeja komentētāju valodā nozīmē tikai un vienīgi garšļaukus mesties priekšā ripai. Nevis, teiksim, spēlēt ilgāku maiņu vai pagriezt sāpošo sānu spēka paņēmienā, nē, tas nozīmē tieši vārtīšanos pa ledu.
post comment

Nākamā pietura - Biznesa augstskola "Turība" [12 May 2016|10:27pm]
Es virzos cauri lingvistiskām zonām.
Kopā ar cibiņiem vārdi ir Vauxhall, forehead, die Milch, Caran d'Ache un alus. Desojot no Vīriem laivā uz vokzālu, tie ir "pipec", "poka" un "otstaņ". Iekāpjot vilcienā - "Uzmanību, durvis aizveras."
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]