nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar]
Scorpse

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Tas ir patiesība [15 Jan 2016|03:12pm]
Nupat sporta klubā uz blakus skrejamceliņa kāda jaunkundze uzlika laikam jau par lielu ātrumu tam skrējienam un, kā rāda komiksos un multenēs, netika līdzi, skrēja aizvien ātrāk un ātrāk, un tad tomēr nolikās gar zemi uz celiņa. Viņa mudīgi nošļūca nost un tad uzsāka ķimerēties ap vadības kloķiem, lai samazinātu tai elles mašīnai ātrumu. Es, ar skatienu pārliecinoties, ka viņai it kā nekas būtisks nekaiš, rīkojos tieši tā, kā rīkotos jebkurš normāls cilvēks gribētu, lai rīkojas citi, ja man notiktu tāda nediena - nelikos ne zinis un spītīgi blenzu tālāk savā Kindlē.
5 comments|post comment

[08 Jan 2016|09:06am]
Man pufaikas kabatā sasala šņaucamdrāna.
1 comment|post comment

The Tale Of Two Winters [04 Jan 2016|10:59am]
Ziema ir sagaidīta un ziema nav sagaidīta.
Šī gada otrajā dienā Džordžs R.R. Mārtins beidzot sāka runāt un atzinās, ka Troņu spēļu sestā grāmata The Winds of Winter neiznāks līdz seriāla sestās sezonas iznākšanai aprīlī. Nav jau tā, ka viņš to būtu bijis apsolījis, bet nu, fakts paliek, nupatās pirmo reizi seriāls būs pa īstam apsteidzis grāmatu. Kas ir a damn shame, manuprāt, un kas radīs man te tagad problēmas. Es nu raudu gaužas, rezignētas asariņas, jo kaut kur dziļi iekšā es un vēl daži miljoni citu ticējām uz ziemassvētku brīnumu.
Kādi ir varianti? Uz ko tagad balstīsies seriāls? Uz daļu grāmatu materiāla no ceturtās un piektās grāmatas, kas vēl līdz šim nav ticis rādīts seriālā. Un uz noteiktiem sižeta pavērsieniem, ko Mārtins ir pa kluso pateicis seriāla veidotājiem. Neviens nezina, cik tas ir un kas tas ir, bet tas var būt, piemēram, nenogaliniet šo džeku. Vai, piemēram, to gan drīkst nomušīt.
Es būtu gribējusi izlasīt to grāmatu pirms šāda nejauka pavērsiena. Bet tas nav trakākais - pat tad, ja TWoW būtu iznācis līdz sestajai sezonai, tad septītā grāmata jau nu noteikti nepaspētu ne uz ko - we're in for another long, long wait for a distant dream of spring. Tāpēc seriāls kādā brīdī tāpat noteikti apdzītu grāmatas.
Es tāpat vairs neskatos seriālu - tur viss ir slikti. :) Jo es esmu tik pārliecinoši no Team Books, nevis no Team Show, ka mani tiešām kaitina visi tie sižeta izlaidumi un tēlu sapludināšana. Bet mani uztrauc tas, ka, iespējams, šīs deviācijas no tēmas ir Dž. Mārtina apstiprinātas un tādējādi kalpo par nopietniem spoileriem. Piemēram, tas, ka ) Viss ir spoileris un valar morghulis. Mehmehmeh.
Bēda ir iekš tā, ka ar aprīli the web will become ever so darker and fuller of spoilers. Es TWoWu gaidu kopš 2012. gada. Un tolaik visi tie, kas teica, ka ziniet, jāgaida noteikti būs vismaz līdz 2015. gadam, šķita tādi party poopers, jo nu, cmon, līdz piecpadsmitajam?
Labās ziņas ir tās, ka 2016. gada publikācija vēl aizvien ir iespējama.
Valar dohaeris.
4 comments|post comment

[01 Jan 2016|05:29am]
Jaunajā gadā tātad novēlu visiem daudz rakstīt cibā, jo man patīk lasīt.
1 comment|post comment

[23 Dec 2015|11:15pm]
Kas tas ir par vijoles gabalu, kas skan, kamēr Sporta gada balvā sauc un apraksta nominācijas?
6 comments|post comment

The Golden Days of Languaging [04 Dec 2015|10:56am]
Runājot par Ziemassvētkiem, tātad, dzīve, protams, ir skaista un laba, bet man reizēm vai līdz sāpēm pietrūkst gudras runāšanas par valodām un pat Ziemassvētku dziesmiņas man galvā izraisa aizraujošas pārrunas ar sevi par vienīgo no lingvotēmām, ko var darīt jebkurš, jānudien, sēžot atzveltnes krēslā un teoretizējot par vārdu izcelsmi, un atrodot dažnedažādus dārgumus visvisādās valodās.
Tā nu es no rītiem eju uz darbu un prātoju par Rūdolfu - to, kas ziemeļbriedis. Kā tāds mazs, matains rūķis es tuntuļoju pa ielu un prātā pārcilāju un glāstu savus zelta gabaliņus, piemēram, Rūdolfa sarkano degunu. Sak, kas tur tāds, sarkans deguns, nu un, mums te pilns tādu īpatņu, ne tikai ar sarkaniem deguniem, bet lillā arī. Betbetbetbet Rūdolfa deguns zviedriski ir [aizrautīgi palecas] Rudolf med röda mulen! Burtiski - Rūdolfs ar sarkano purniņu, bet izklausās taču pēc mūļa, vai ne? Nu, tā, kas ir mūlis, purns, roža, prasās pēc ķieģeļa. [Ne jau Rūdolfam.] Jajajā, un tā es eju un kombinēju, un kros-referencēju valodas, un makšķerēju atmiņā senlaikos apgūtās gudrības par to, kāpēc Rūdolfa purniņš latviski tiešām ir mūlis.
Nu stāsti arī, ja tev tik ļoti gribas. )
16 comments|post comment

U should be worrying about U-NO-POO! [01 Dec 2015|10:07am]
Es atkal biju uz slepeno istabu, kur stundas laikā jātiek ārā. Iepriekšējā vakarā drosmei izdzērām divus litrus bumbieru absolūta un sestdien visi tādi pilnīgi dumji devāmies uz izlaušanās spēli "Kambaris" Jelgavā.
Džeki tīri labi visu izdomājuši - kādas privātmājas šķūnītī iekārtota telpa, kuras leģenda vēsta, ka šitā te ir slepenā dienesta telpa, kur turējuši visādus ieslodzītos, no kā vajag izdabūt informāciju, un tad vienreiz viens ir tomēr ticis ārā un arī atstājis norādes, kā citi nabadziņi var to izdarīt. Un tad tur stundas laikā visādas interesantas lietas var atrast, ai, nudien interesantas, un spēles sākumā trīs dalībnieki ir pieķēdēti pie lietām, es, piemēram, bija pieķēdēta pie kaut kāda harassment panda style stieņa, citi pie dīvāniem un radiatoriem, vai, nezinu, neredzēju, biju aizņemta ar stieni.
Bet neko, kopā atradām kodus, atbrīvojām mani no pārdos-kā-lelli pieķēdējuma, rāpojām pa grīdu, risinājām uzdevumus, stunda aiztraucās kā vēja spārniem, kambaris mūs uzveica, ārā netikām, viss.
post comment

Kur smērēt kokosriekstu eļļu [16 Nov 2015|03:11pm]
No diskusijas par kokosriekstu eļļu pie [info]au - kur es to izmantoju skaistumkopšanā? Tā kā izmantoju tik daudz kur, tad rakstu pie sevis, jo bāzties ar padomiem citu žurnāļos ir labi un pareizi, kamēr vien tas nepārsniedz zināmu skaitu rakstu zīmju. Man ir ļoti daudz ķermeņa daļu, kas tiek pie kokosriekstu eļļas, tāpēc es te izpaudīšos.

Kokosriekstu eļļa nav šķidra, pamatā tā ir neba nu pacieta, bet nu, solīda. To paņem rokās un tā ar steigu sāk kust un tad to var smērēt, kur vien iedomā.

Kā acu kosmētikas noņemšanas līdzekli: izsmērē piciņu eļļas pa acīm un tad ar vates aplīti ņemu nost tušu. Ne tikai noņem kosmētiku, bet arī baro/mitrina ādu un skropstas. Manai ādai zem acīm patīk.
Kā sejas krēmu
Kā sauļošanās krēmu - ok, nē, drīzāk kā vienmērīga iedeguma nodrošināšanu. Maurīcijā es no rīta visa saķepējos ar kokosriekstu eļļu un tad vēlāk, kad gājām saulē, smidzināju arī īstos līdzekļus, bet kokosriekstu pamatiņš tam visam dod skaistāku krāsu un noturīgumu.
Kā skrubju pamatu: kokosriekstu eļļa + cukurs + ēteriskā eļļa + jebkas cits, ko gribas likt klāt = paštaisīts smaržīgs skrubis
Kā matu stiprināšanas līdzekli - pēc matu mazgāšanas/žāvēšanas mazliet ieķemmēju matos, bet tiešām mazliet, jo te viegli pārspīlēt. Matiem patīk. :)
Kā krēmu sausām vai problemātiskām ķermeņa daļām: reizēm vīram pusstundu pirms matu mazgāšanas saķepēju pilnu galvu, tāds viņš staigā pusstundu un tad mazgā matus. Palīdz sausai galvas ādai, pret blaugznām, palīdz raupjai ādai, kā arī pret ekzēmas/psoriāzes tipa ādas lobīšanos uz elkoņiem, piemēram.
Nu, arī kā skūšanās līdzekli var izmantot. Esmu tā darījusi kājām.
Kā dibena krēmu - vienkārši kā krēmu vai ķermeņa sviestu jebkur. :)
Kā masāžas eļļu - vienu pašu vai ar ēterisko eļļu pilītēm.
Kā ziedi, kad gribas, lai kaut kas ātrāk/glītāk sadzīst. Man bija pagājušā vasarā ļoti pamatīgi sagriezts pirksts un, kad tas sāka sadzīt, liku virsū arī kokosriekstu eļļu, lai palīdz ādai atkopties. It kā pret strijām arī palīdz.

Var nepatikt, jo paliek mazliet ķepīgs viss, bet nu, manuprāt, mazāk ķepīgs nekā krēmi-krēmi. Un skrubji sanāk fantastiski. Un kokosriekstu eļļa, manuprāt, ir gan dabīga, gan arī ļoti patīkami, bet tai pat laikā neitrāli smaržojoša.
8 comments|post comment

[09 Nov 2015|11:55am]
Tātad par priecīgo. :]
Man ir jauns uzvārds un jauna pase - un tur iekšā ir visi tie tūdaliņu atribūti un pirmajā atvērumā pats Dieviņš pastaigājas, lai. Pasu nodaļa Alunāna ielā vēl aizvien strādā ļoti veicīgi un patīkami ātri, kā arī birokrātiskais aparāts nemaz tik gauži nemēģināja mums ieriebt. (Vai arī es vienkārši biju labi sagatavojusies un nebija, par ko riebt.)
Es saku, še, mēs tur apprecējāmies, te papīrs. Viņi: Kur, kur? Es saku, Maurīcijā. Viņi: Anita, pienāc, lūdzu, palīdzēt, te vieni Mauritānijā apprecējušies.
Man šajā nedēļas nogalē klauvē klāt trīsdesmit gadi un es braukšu uz spa viesnīcu ballēties un dzert šampanieti lieliem stopiem, tā ja.
3 comments|post comment

[01 Nov 2015|01:50am]
Pie mums šovakar četras reizes nāca helovīni. Pieklājīgi visi tādi un maskoti, bet tomēr. Mēs nevarējām kā parasti izlikties, ka neesam mājās, jo gaidījām viesus. Rezultātā helovīni ir apēduši visas haribo kolas pudelītes.
3 comments|post comment

And I shall not be dark [28 Oct 2015|10:39am]
Vakar mums mājās ienāca jauna galda spēle - viens tāds milzu episks lielais box ar Gredzenu pavēlnieka tematiku. Viss skaisti un forši, pilns ar mantiņām iekšā, liela karte (tur ir viss! viss! Arnora! Pelargira! nevienam nevajadzīgie austrumi!). Tikai viena bēda - visas mantiņas saliktas skaistos maisiņos, orki ar orkiem, hobiti ar Gredzena brālību, pat Sarumans pie Gendalfa, tikai Gollums viens pats atsevišķā maisiņā, nabaga nejaukais Smeagols, sēž tur viss tāds īgns un viens, un korumpēts.
11 comments|post comment

Spoilers ahead [27 Oct 2015|09:52am]
Trako forums jeb A Song of Ice and Fire forums jeb Game of Thrones sāgas forums ir publicējis lielu, lielu topu, kur forumēni ir balsojuši par to, kurš tad nu viņiem ir pats mīļākais tēls no visām grāmatām (TOP 100). Un mind you - no grāmatām, ok? Tis different.
Ā, jā, neejiet tajā forumā, ja negribat nopietnus spoilerus - ne jau nenopietnus tādus, piemēram, kas notiks piektajā grāmatā, ai, draugi, nē, tādus pavisam nopietnus, kur tiek atmaskotas sazvērestības, atšifrēti vēstījumi un sapņi, un norādes, vērptas visneiedomājamākās teorijas, izteikti vistrakākie pareģojumi, par to, kas kuram ir tēvs [un māte :)], kādā stadijā pašlaik ir karadarbība ziemeļos, vai pūķim ir trīs galvas (ir, ir) utt. Un tur arī ir lasāmas tās dažas sample nodaļas no jaunās grāmatas, ko Džordžs mums jau ir iedevis lasīšanai. Trīs laikam. Vai četras.
Tops ir nopietns, ar tūkstošiem balsu, svērtajām atzīmēm un visādu citādu nesaprotamu statošanu, bet te nu ir rezultāti )
4 comments|post comment

Contemptus saeculi [26 Oct 2015|05:19pm]
Man jau tā pulksteņu apukaļgriešana vispār patīk. Sēdi tāds svētdienā, virpini kāju īkšķus un priecājies, johoho, varētu būt pulkstens četri, bet ir tikai trīs, es te tagad vēl tāds atpūtīšos, un pēc tam atkal, johoho, it kā jau pusnakts, bet patiesībā nav, uh, kā es izgulēšos. Un tagad sēžu darbā un čortojos, varētu būt jau seši, varētu iet mājās, a patiesībā tikai pieci, čakčakčak.
post comment

Par zvēriņiem [26 Oct 2015|10:33am]
Es visus pasākumus gribēju apmeklēt, visus, bet nesanāca, jo es - es vispār nesaprotu, kā zeme mani reizēm nes - es tātad piektdienas vakarā apmeklēju smalku darba ballīti. Mājās pasacīju, ka ballīte būs maza un garlaicīga un lai gaida mani. Ballīte nebija ne maza, ne garlaicīga - oij, nē, ballītē plūda tiešām ļoti labs vīns un cilvēki arī visi pilnīgi nesaprotamā kārtā tik interesanti palika, ka vienā brīdī es paskatījos pulkstenī un tas man saka, phe, tūlīt tikai deviņi, tusē mierīgi, draudziņ, uz Jelgavu vēl trīs vilcieni iet, un tad pēc mirklīša vēlreiz paskatījos un hops, pēdējais vilciens atiet tieši pēc trīs minūtēm. Un, ārprāts, kāda man uznāca reibuma iespītība, sak, es tak teicu, ka šodien būšu mājās, tad būšu arī, lai tur vai kas, tāpēc laipnīgi atvadījos no kolēģiem un visiem pārējiem interesantajiem cilvēkiem, nokāpu lejā uz Brīvības ielu, pacēlu roku, apturēju taksometru un pateicu viņam, ka braucam uz Jelgavu. Braucam, braucam.
Ar taksometra vadītāju man paveicās - vai nu viņš ir pieradis pie tādām iereibušām un skaļām jaunkundzēm, kas piektdienu vakaros brauc uz Jelgavu, pa ceļam paziņo, ka naudas šādām izpriecām nav, braucam uz bankomātu, paziņo, ka šausmīgi slāpst, tas vīns tomēr nebija tik labs, braucam pēc ūdens un košļenes, un runā, runā un runā - par bēgļiem, miglu, Latvijas ceļiem, Vācijas ceļiem, mašīnām un uzgriežņiem, valodām un nevalodām, šokolādēm un kurpēm, un pa ceļam nokošļā divpadsmit Orbitus un izdzer pusotru litru ūdens, vai arī viņš labi izlikās, ka ir pieradis.
Ierados es mājās, visa tāda lepna, ak, cik es te turu doto vārdu, lai secinātu, ka mājās pilnā sparā notiek ballīte un atkal visi cilvēki tik forši, tik interesanti. Tā ja.
Ā, jā, es taču vienmēr tā nicīgi esmu domājusi, kas tie tādi ir par jampampiņiem, kas sadzeras un tad ar taksi brauc uz Rīgu vai nu tur, uz Makdonaldu. Meh.
2 comments|post comment

Rudens kā rudens [19 Oct 2015|09:48pm]
Vakariņās bija cepti āboli ar saldējumu.
post comment

Kā mēs svētību dabūjām [16 Oct 2015|11:46am]
Dziļi Maurīcijas iekšzemē atrodas sens vulkāna krāteris. Mūsdienās gan tas ir ezers un ir kļuvis par lielu hinduistu svētvietu. Kaut kad pirms gadiem simts viens hindu priesteris nosapņoja, ka ūdens tai krāterī ir ieplūdis pa taisno no Gangas [tās, kas Indijā], un hops, Grand Bassin jeb Lielais Baseins Ezers kļuva par svētāko vietu Maurīcijā. Pēc tam viņi pa īstam atveda ūdeni no visusvētās Gangas (uz kalnu 550 metru augstumā virs jūras līmeņa!) un ielēja tur iekšā. Kādu drusciņu.
Pie ieejas stāv milzīga Šivas statuja, tāda nopietna un iespaidīga, savi trīsdesmit metri augstumā. Un blakus viņam tapusi tikpat liela dievietes Durga Maa Bhavani statuja un tā nu viņi tur stāv kā tādi Nūmenoras karaļi pie Gondoras ziemeļu robežas, tikai Bhavani vēl nav nokrāsota, work in process. Un tad tur ir ezers ar daudziem un dažādiem dieviņiem veltītām statujām, lielāki un mazāki tempļi un daudz cilvēku - gan tūristu, gan, ē, reliģisku interešu motivēti apmeklētāji.
Mēs tur mazliet pastaigājām, paskatījāmies apkārt un ieklīdām vienā skaistā templī, kur dalīja svētību. Kāds garlaikots jauneklis kleitā [ok, ok, hindiustu klozītēs] ar vēlīgu sejas izteiksmi jautāja mums "English or French?" un, kad mēs izvēlējām English, tad viņš mums nopenterēja visu ko labu un jauku un uzmālēja uz pieres svešādas zīmes. [Zīmes gan mums vēlāk mašīnā sāka birt nost, bet ko tik reliģija nedara ar cilvēku.] Tas priesteris gan nebija nekāds sirms, vieds onkulītis un pār mums nenāca apskaidrība un liels miers, viņš bija drīzāk tāds kā praktikants, jaunulis šajās lietās, bet svētība paliek svētība, paldies, un mēs tāpat jutāmies diezgan priecīgi, varbūt tāpēc tā svētība ne čiku, ne grabu.
"The lake and temple are also a major draw for tourists, with many coming to pray, meditate, play with the local monkeys, or simply to walk by the lake and enjoy the views." Meidžer drō, ok, lai būtu, mediteit, arī ok, bet plei viz ze mankīz, mans dibens. Pērtiķu tur ir daudz - hinduisti saviem dieviem mēdz ziedot puķes, ko iepidžina tādos lēzenos trauciņos, kas regulāros intervālos atrodami ezermalā, un augļus - lielos daudzumos. Tie mankiji, kas, protams, ļoti laipnīgi un entuziastiski apēd dievu ziedokļus, tur ir plēsīgāki par hiēnām no Karaļa Lauvas - viņi tur plosās, joņo apkārt, metas viens otram virsū, dižojas ar svaigām brūcēm un skrāpējumiem, kopojas uz dieviņu statujām, un, kad viens drovotais tūrists mēģināja spēlēties ar mankiju, tad dabūja it knaši lēkt prom, kad izvēlētais pērtiķis tikpat draudzīgi mēģināja nokost viņam roku.
Re kur mankijs )
2 comments|post comment

Luniversary* [12 Oct 2015|09:57am]
Mums šodien ir mēneša kāzu jubileja, much fun, ābolkūka gatava, šampaniets tāpat, tik jānostrādā darbadiena un jāuzdāvina vīram cimdiņi, bet.
Mēneša jubileja kā reizi nozīmē to, ka mums līdz šim brīdim būtu bijis jānokārto oficiālās attiecības ar Latvijas valsti - respektīvi, mums 30 dienu laikā bija jāinformē vietējie dienesti par ārzemēs noslēgtām laulībām. Es jau labprāt, bet maurīcieši nav mums atsūtījuši septiņiem zieģeļiem apliecināto laulību papīru. Ja nu mēs patiesībā vēl aizvien grēkā dzīvojam? Ja nu mūsu kāzas bija vien māns un iedomas? Ja nu vienīgais papīrs, ko mēs no šī pasākuma būsim dabūjuši, būs sertifikāts par šampanieša pudeles atvēršanu ar zobenu? (Kas gan, jāatzīst, arī bija much fun.)
Ja nopietni, tad nē, apliecība, protams, ir gan īsta, gan starptautiski derīga, gan es to esmu redzējusi, tikai tā vēl aizvien ir pasta ceļā no Maurīcijas uz Vāciju, no kurienes tā tad nāks pie mums. (Tikai maurīcēnu pastkartes, ko es pati personīgi iemetu maurīcēnu pasta kastē vienā sūnu ciemiņā salas vidienē, jau sen ir pie saņēmējiem. Bet nu ok, pastkartes netika apliecinātas ar apostille.)
Ja es pareizi esmu sapratusi lietas, tad mūsu pārkāpums būs tikai aptuveni tāds, kā kad pasi laicīgi neatjauno. Nu, samaksā tur kādas eiras un viss normāli. Cerams. Es neiebilstu pret precēšanos vēlreiz, bet kaut kā dumji būtu.
*Luniversārijs ir mēneša jubileja. Īstenībā jau 'mensiversary' ir īstais vārds, bet tādu taču nevar izmantot, nē nu tiešām.
7 comments|post comment

[09 Oct 2015|10:07am]
Vakar savā mūžvecajā cepeškrāsnī izcepu mafinus ar upenēm, mafinus ar āboliem un čiekurus.
And then she bakes the pine cones. SEE WHY!! )
14 comments|post comment

[08 Oct 2015|03:37pm]
Keitas Bušas jestrā dziesmiņa Babooshka ir viens interesants gabals.
Tur ir tā, ka kāda padzīvojusi dāma vēlējās pārbaudīt, vai vīrs tai ir uzticīgs. Tā nu viņa izdomāja sev alter ego, visu tādu pikantu meitiņu Babūšku, un sāka sūtīt vīram mīlīgas vēstulītes. Vīram vēstules iepatikās gan, bet tikai un vienīgi tāpēc, ka ļoti atgādināja viņam sievu - pirms viņa bija kļuvusi tāda dzīves nogurdināta, kad viņa bija dzirkstoša un interesanta un visu laiku neraudāja. Un dāma gāja vēl tālāki un uzaicināja vīru uz tikšanos, un viņš taču aizgāja arī un satika maskēto, grezno Babūšku un viņa to fascinēja atkal tikai tāpēc, ka atgādināja viņam par laimīgo, jauno, skaisto sievu.
Autore gan pati gan pēcāk atzina, ka nezināja, ko šis krievu vārds nozīmē. Domāju gan, aiz kam gan cilvēks lai gribētu dziedāt par liktenīgu seksī beibī, vārdā Vecmāmiņa. Sorī, nevis Vecmāmiņa, bet vecMāmiņa.
Bēdīgs tas jestrais gabals, bēdīgs.
6 comments|post comment

Par tolerances plakātiem [01 Oct 2015|11:25pm]
Visu ko es no mīļajiem cibiņiem pļēguriem sagaidu - to, ka es nokavēju vilcienu par vienu minūti, to, ka vakara dzērienu sajaukumā virmo dažādas, brīžiem nesaderīgas krāsas, to, ka pīpeskāti ir ļaunums, bet to, ka, gaidot nākamās piecdesmit minūtes uz vilcienu, man galvā ļoti, ļoti uzstājīgi skan Puisīt, kāpe-ēc smilšu-u rausis es nudien nebiju gaidījusi.
Centrālā stacija piegādā - kā vienmēr. Vēlie strādātāji check, cibiņi pļēguri check [yours truly], pļēguri check, urlas check, urlas vēlreiz check, mazgadeņi check, dīvainīši check, divos darbos strādātāji, vientuļās māmiņas, tukšās pelēkās acis check.
Ja tā padomā, traģiskākā vēlo vilcienu epizode, ko es savā jelgavslaiku braukāšanā esmu pieredzējusi, notika kā reizi pēdējā vilcienā. Netālu no manis sēdēja kāds ļoti solīds vīrietis, pavisam normāls, tāds ap gadiem četrdesmit pieciem, obviously no vēlo strādātāju cilts, ar portfeli, jānudien. Es, kārtējo reizi nokavējusi pirmspēdējo vilcienu, jau krietni laicīgi sēdēju pēdējā vilcienā un lasīju grāmatu. Kādu minūti, divas pirms atiešanas vilcienā ievēlās kundzīte. Salieciet kopā mīlīgo baloždāmu no otrā Kevina vienspatsmājās, autoostas bomzi un mazliet aptrakušo kaimiņieni no piektā stāva, un būs. Izrādījās, viņa solīdo kungu pazīst. Vai domā, ka pazīst. Tā nu viņa visu ceļu līdz gandrīz Jelgavai stāstīja viņam visu - par to, cik draņķīga dzīve, cik maisiņi sakrāti, cik slikti iet tam un tam, cik dumji ir konduktori, cik slikti ir viss šajā valstī - tā viņa runāja un runāja un brīžiem viņiem bija it sakarīga saruna, bet lielākoties viņa vienkārši vāvuļoja nesakarības, sprauslāja vārdus un bļaustījās. Jāatzīst, visu es nedzirdēju, jo no Baložiem līdz Cenai gulēju.
Ap Cenu sākās rosība. Kungam nākamajā pieturā, Ozolniekos, bija jākāpj ārā. Dāma jau laicīgi sāka ievirzīt sarunu, ka kāps ārā kopā ar viņu. Kungs daudzas minūtes pēc kārtas stāstīja viņai visādus racionālus un neracionālus, un beigās pavisam bezjēdzīgus iemeslus, kāpēc šai pavisam nejauši sastaptajai paziņai nebūtu jākāpj ārā kopā ar viņu, lai ietu pie viņa uz mājām. Beidzās ar to, ka vīrs izleca no tambura un ļoti, ļoti stingrā balsī teica: "Regīna, ej uz savām mājām!"
Viņa izkāpa nākamā pieturā - kopā ar mani. Bet es, protams, nevēroju, kas notiks tālāk, tik aizbēgu uz savām mājām.
3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]