nomods nav nekāds vārds [entries|friends|calendar]
Scorpse

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Par veikalu darba laikiem [16 Oct 2014|06:01pm]

Kad mēs bijām Spānijā, mūsu mīļākais draudziņš tur bija Horārio.

Pirmo reizi mēs viņu pamanījām veikalā tieši pretī viesnīcai - tur logā bija zīmīte, ka Horārio būs pieejams no plkst. 10-12 un pēcāk no 14-16. Tā kā tas bija šausmīgi dārgs vīriešu pletkreklu veikals, mēs vien padomājām, ka Horārio laikam tak ir īpašnieks, kas tur reizi pa reizītei pieskrien, pagrabina zelta pulksteņķēdi, savāc ietirgoto naudu un dodas tālāk darīt siestu.

Tad izrādījās, ka Horārio laikam taču ir kāds magnāts, jo viņš bija gandrīz visur - veikalos, restorānos, pilsētas mērijā, stacijās. Visur tur logos vai pie durvīm bija rakstīts, ka Horārio būs tikos un tikos. Izskatījās kaut kā šādi. Bet nu, bagāts vecis, gandrīz vai vesela sala viņam vienam ķetnās, tā ja, gan jau ka tāpēc arī tie darba laiki viņam tik īsi un saraustīti, visur vajag paspēt grabināt zeltu.

Tad mēs devāmies prom no Menorkas, nonācām Barselonā un, ko domā, Horārio taču bija priekšā arī tur! Viņš tur bija mazajos supermerkadiņos, smalkos desu veikalos un pat Las Ramblas tūristu ielas trādirīža būceņos. Sajutāmies gandrīz kā mājās. :]

post comment

Thanks for the lift [10 Oct 2014|02:08pm]
Eju es tagad pusdienspārtraukumā, iekāpju liftā, nobraucu lejā un konstatēju, ka pie lifta pielipināta lapele: "Lifts nestrādā".
Paldies par informāciju, ņemsim vērā.
7 comments|post comment

Par ļauno cilvēkos [08 Oct 2014|10:31am]
Āāāa! I could kick my own ass!
Pirms kāda brīža konstatēju, ka kaut kāds leprikons ir ievietojis failus manā (!!!) FTP servera mapē. Meaning, tā mape ir mana, jo es tā visu laiku visiem apgalvoju. [Nav tā, ka es esmu totāli nesaprātīga, mums ir pilns ar FTP mapēm, visiem pietiek, tikai šo konkrēto ir iecienījis viens niķīgs klients, kas ir gauži neapmierināts, kad "viņu" mapē ir kaut kādi sveši faili. Gluži pamatoti, manuprāt, jo klients ir tiesīgs saglabāt ilūzijas par informācijas konfidencialitāti.]
Lūk, kāds nejauks orkulēns tātad ir salicis tur failus un es, kas šorīt esmu tramīga kā stepes zirgs, vēlos atrast to būtni, lai mīlīgi aizrādītu, ka, zinkā, mums te tā un šitā. Nu, un tad es ar fanātisku spīdumu acīs rokos tiem failiem visos propertijos, skatos, kas un kā, un kuros datumos, lai atrastu un piežmiegtu ftp-robežpārkāpēju; tā es kādas 12 minūtes šādi šķendējos un riebju, lai secinātu, nu ja, lai secinātu, ka tos failus tur esmu ielikusi es pati.
10 comments|post comment

Par lielajiem brāļiem [08 Oct 2014|09:57am]
Pirms kāda laika man bija viens pretīgs, pretīgs projekts, kā ietvaros man ļoti daudz laika nācās pavadīt, internetā skatoties uz visādām uzpariktēm un detaļām, no kurām es neko nesapratu. No projekta izdevās tikt vaļā, bet kopš tā laika Amazone, kas man parasti sūta maigus un ne pārāk kaitinošus aicinājumus pirkt tādu grāmatu vai šitādu grāmatu, monotonijas nojaukšanai piesviežot klāt arī kādu galda spēļu ieteikumu, nu jau ik pa brīdim sūta man ierosinājumus pirkt detaļas!! Kloķa klaņa mehānismu! Luktura ietvaru! Speciālo uzgriežņu atslēgu komplektiņu!
Un katru reizi, kad man kas šāds ielec e-pastā, es satrūkstos kā stepes zirgs un lādējos, jo, ziniet, tiešām, nē, paldies.
4 comments|post comment

Citi lieli, citi mazi, tomēr visi pēdu gari. [03 Oct 2014|09:44am]
Man bija beigušies apavi. Vasaras apavos apkārt staigāt ir not cool [or rather too cool], ķīniešu kediņas uz darbu ir nepiedienīgas, bet zābakus vilkt vēl negribas. Tā nu man vakar tomēr nācās uzvilkt savus izejamos zābakus, kas, kaut būdami ļoti skaisti, ir nesaprātīgi augstiem papēžiem un tādējādi grandiozi neērti, un dienas beigās miru nost.
Ietenterēju veikalā ar domu, ka ir jānopērk kaut kas JEBKAS. Atradu ļoti, ļoti skaistas kurpes - tādas, ko varētu nēsāt tāds dikti smalks 17. gadsimta galma kundziņš Luī Sauleskaralīša galmā, ar sprādzītēm, lai. :] Piemērīju tās kurpes un mani pārņēma laime, jānudien, tik ērtas un skaistas kurpes vienā personā! Lidinājos pa veikalu savās nabaga nomocītajās kājās un sacīju sev, ak, tik ērti, tik ērti, piķis rāvis piķi, par šo ir vērts maksāt.
Jā nu jā. Šorīt no rīta uzvilku tās savas jaunās kurpes un ar milzu nožēlu secināju, ka tās ir šķitušas ērtas, tikai un vienīgi salīdzinot ar tiem moku rīkiem, ko par savām shoes of the day biju izvēlējusies vakar. Manas jaunās galma kurpītes ir ļoti glītas un krietni neērtas.
11 comments|post comment

Cheers! [26 Sep 2014|06:17pm]
Ofisa pasākums. Nupat beigusies svinīgā uzruna un kolēģi stāv, mulsi grozīdami rokās vīna glāzes. Jaunais kolēģis, puisis no dienvidu puslodes, mēģina kliedēt mulsumu, paceļ to glāzi un skaļi sauc: "Priekšā!"
1 comment|post comment

Aye [19 Sep 2014|09:56pm]
post comment

jānis jānis jānis [03 Sep 2014|09:13am]
Korejas basketbola izlases sākuma sastāvā spēlē Kims, Kims, Mūns, Kims un Lī.
[Es, protams, skatījos uz Goranu un Zoranu, ne jau uz Kimiem.]
2 comments|post comment

[28 Aug 2014|03:36pm]
Netālu no Doņeckas, turpat zem Ilovaiskas, ir vieta ar nosaukumu Dzerkalne. Man no sākuma šķita, ka bībīsī par mani ņirgājas vai ka man rēgojas, ka militārā darbība notiek netālu no vietas ar tik latvisku nosaukumu. Bet nu, kirilicā ДЗЕРКАЛЬНЕ vairs neizskatās tā.
Sirreāli.
5 comments|post comment

News flash [27 Aug 2014|09:26am]
1) Tikt galā ar iedomāta alkoholisma iedīgļiem var tā, ka nopērk negaršīgu vīnu. Tad var izrādīties, ka nemaz tik ļoti negribas likt pie lūpām kausu un tukšot to sausu. [Ko es gan, protams, izdarīju, bet tikai vienreiz.] [Un vispār, jums vajadzēja man vakar ieteikt kādu labu un pārbaudītu vīnu.]
2) Manos vilcienos biļetes ir sākuši pārbaudīt divreiz - vienreiz kā parasti un tad vēlreiz, kaut kad tālā pusceļā, kad liela daļa vilcienēnu ir iesusurojušies katrs savā stūrītī un snauž. Aiz kam viņi man tā dara?
3) Ābolu [info]rasbainieks pirms kāda brīsniņa iesacīja vienu gardu šarlotiņu. Mūsmājās tā izdevās tik gaužām laba, ka šorīt no rīta man sagribējās, kaut es būtu piecēlusies dažas minūtes agrāk, lai paspētu apēst vēl kādu gabaliņu. Jāsaprot, ka tādā nestundā šāda vēlme ir visai ievērojama.
14 comments|post comment

thats the way aha aha [26 Aug 2014|11:20am]
Es domāju šodien pusdienlaikā aiziet uz Spirits and Wine, ko man tur tādu gardu nopirkt? Vispār iešu pēc viena vācu vīna, bet pie reizes taču jāpaņem vēl kaut kas, vai ne?
14 comments|post comment

Party crashers [15 Aug 2014|07:24pm]
Vispār tā frizieriešana sanāca tā pa pusei par velti, jo šodien no paša rīta pa ceļam uz plānoto pasākumu iekļuvām avārijā. Tādā, nu, negantā avārijā, jo, braucot pa šoseju, kur atļautais ātrums ir 100 km/h, pretimbraucošais iebrauca mūsu joslā. Man izdevās izvairīties no frontālas sadursmes un viss beidzās laimīgi visiem - man nekaiš gandrīz itin nekas, manam pasažierim ir lauzts deguns un skramba pie acs, bet otras mašīnas vadītājam ir lauzta kāja. Varēja būt daudz, daudz ļaunāk. Krietni daudz ļaunāk. Un man šobrīd vislielākais sliktums ceļas no tā, ka es ik pa brīdim iedomājos, kas viss varēja notikt. Bet nenotika.
Zinkā, nevar īsti izklāstīt, kā es jūtos. No vienas puses, ir tikai milzu atvieglojums par to, ka viss ir labi. No otras puses, ir tik pretīga, pretīga sajūta. Ir labi apzināties to, ka mašīnas uz ceļa apstājās un ļoti palīdzēja. Ātrā palīdzība atbrauca ļoti ātri. Policija visu ļoti rūpīgi izmērīja. Otrs vadītājs no sākta gala atzina savu vainu. Mašīna, protams, ir diezgan lupatīgā stāvoklī - visa šofera puse labi sadragāta, ieskaitot riepu diskus, kas ir deformēti, un caur kuriem labi redzami nesen uzliktie jaunie bremžu diski.
Diez, ko man rīt sacīs apdrošināšanas eksperts. Lai kaut cik atbrīvotos no emocijām par to, ka manā mašīnā ietriecās uz ceļa aizmidzis šoferis, par to, ka man vairs nav mašīnas, par to, cik viss varēja beigties šausmīgi, es atnācu mājās, izvilku stikla gabalu no dekoltejas un vēl vienu izkratīju no auss, un tad uzreiz sazinājos ar apdrošināšanu.
Ko es daru? Kopš 12iem dienā ēdu un guļu - kad pamostos, paēdu, tad atkal paguļu, tad paēdu. Mīļotais lauztais deguns tikai guļ un piecēlās vien uz Garlic Butter Spaghetti with Herbs (starp citu, ļoti, ļoti gardi. excellent in its simplicity.) Es ik pa brīdim atklāju sev jaunas vainas - jocīgi sāpošu galvu [tak laikam kaut kāds mini satricinājums], saskrambātu kreiso roku, kas bija uz stūres tad, kad mans stikls izbira, lūpas maķenīt apdauzītas no gaisa spilvena. Bet dārgais, protams, izskatās tā, it kā būtu pamatīgi daudzīts naktī uz ielas [it wasn't me, though].
Lai cik tu labi vai uzmanīgi brauktu, par citiem nu nekā nevar atbildēt.
13 comments|post comment

youdon'tsay [14 Aug 2014|09:41pm]
Šodien pie friziera laika trūkuma dēļ aizgāju Rīgas klusajā centrā, nevis uz ierasto Jelgavas frizētavu. Un secinājums ir tāds, ka turpmāk es varu iet uz tieši tik smalkiem kantoriem, jo naudu par tās monstrozitātes, kas man uz galvas, savākšanu visur prasa vienādi monstrozu.
Turpat blakus pie vīriešu friziera sēdēja Ļoti Prominenta Persona un viņam matus darīja tikpat ilgi, cik man. Viņš visu laiku, ko frizieris pavadīja, krāsojot, griežot un, jā, arī mazgājot matus, darīja telefonu, respektīvi, feisbuku.
Es savukārt izlēmu darīt pa smalko, tātad kamēr man krāsojas mati, sadarīt nagus. Manikīre gan bija ļoti jauka sieviete un, lakojot man nagus klasiski sarkanajā tonī, padalījās dzīvesgudrībā - viņa teica, ka sarkans ir ļoti laba krāsa vīriešiem. Kamēr es prātoju, kā tieši laba, viņa izvērsa domu un sacīja, ka laba krāsa vīriešu uzmanības pievēršanai, jo viņi, redz, ne pārāk labi uztverot visādus pustoņus, bet sarkanais, tas gan der ļoti labi. Ja ir sarkani nagi, tad ieteicams ik pa brīdim pielikt roku pie sejas, sarkanais nostrādās. Lab, ja ne pie sejas, tad tur, kur vīrietis lūkojas.
You don't say. Esmu sajūsmā. Esmu atradusi manikīri, kas man stāstīs šitādas lietas.
7 comments|post comment

meanwhile, on the tracks [14 Aug 2014|09:21am]
Pie vakara vilcieniem bieži ir redzami sagaidītāji. Vakar tostarp bija arī kāda jauna ģimene - sieva, maza meitiņa ar riteni un liels, liels suns. Viņi ar lieliem smaidiem un sajūsmu sagaidīja no vilciena izkāpjam vīru un tēti, samīļojās un tad meitiņa skaļi sauca: "Atā, viucien! Atā, viucien!"
post comment

Hot summer nights, mid July [05 Aug 2014|09:31am]
Kā šitais saucas, ko? Vilkt dvašu, ja?
post comment

nomods nav nekāds vārds [21 Jul 2014|02:18pm]
Kad Emīls izauga lielāks, viņš kopā ar saviem draugiem vienās vasaras brīvdienās devās pie jūras, kur Profesors bija mantojis māju. Tur viņiem gāja it lustīgi, kā jau tas aprakstīts grāmatā "Emīls un trīs dvīņi". Kā gadījās, kā ne, bet es šo daiļdarbu izlasīju krietni pirms "Emīla un detektīvu" lasīšanas un man tādēļ vienmēr ir šķitis, ka Dvīņi ir daudz lieliskāka grāmata nekā Detektīvi. Ar vienu izņēmumu gan - kad Emīls no savas Neištates vilcienā dodas uz Baltijas jūras piekrasti, viņš dara visādas lietas, lai kavētu laiku - lasa ģeogrāfijas grāmatu, skatās uz ainavām un apēd līdzpaņemtās sviestmaizes. Tad viņš papīru, kurā maizītes bija ietītas, vēsu prātu un apzināti izmet pa logu - jā, jā, tieši tā tur stāv rakstīts, piķa melns uz dzeltenīgi balta. Sviestmaižpapīrs draiski lidinās pa gaisu, līdz nolaižas vilciena pavadoņa mājeles dārziņā uz ķirbjiem. Kur tas der, sakiet, kur tas der?
2 comments|post comment

Es te pajodelēšu un pajandalēšu [21 Jul 2014|11:15am]
Jocīgi tie divkosīgie cilvēki tomēr. Es, tas ir.
Nupatiņās mani vecāki atbrauca no ceļojuma pa Austrijas Alpiem. Viņiem tas bija pirmais tāds reālais ceļojums atpūsties. Un viņi bija sajūsmā, milzīgā sajūsmā - par pārbraucienu autobusā (!!), par viesnīcām Polijā (!!), par zaļumballi kādā maziņā tiroliešu ciematā, par katru puķu kompozīciju un skulptūru Zalcburgā, vispār par visu. Kas, protams, ir labi, bet kas tikpat protams ir rezultējies ļoti daudzos simtos bilžu un video. Nepietiek ar to, ka man tas bija jāskatās (..un šajā video, dzirdi, cik skaļš tas ūdenskritums? mamma bija nobijusies kā trusītis, redzi, kāda seja? un paklausies, kā gide runā! nu, ļoti jauka meitene, viņai pat bija uzvilkts tautastērps. un tās ir laimīgās Alpu gotiņas!), to visu tak ir jāliek arī sociālajos tīklos.
Tā nu viņi kritiski izvērtēja visas bildes, tad, apbruņojušies ar kladi, akrībiski sarakstīja tur visu to bilžu numurus, kurus paredzēts izlikt plašākai apskatei - tie bija sadalīti pa dienām un pa tūrisma objektiem. Vēl tie bija sadalīti pa sadaļām Mammas fotoaparāts, Tēta fotoaparāts un Video. Tad viņi abi piesēdās pie draugiem.lv un, vienam saucot numurus, bet otram browsējot pēc bildēm, veidoja albumu, kuru pēcāk sakārtoja secīgi, visur salika komentārus un visā visumā uzvedās pilnīgi tā, kā varētu būt rakstīts rokasgrāmatā "Kā publicēt bildes "Es un māja", "Saulespuķu lauks, miglains, jo bildēts pa braucoša autobusa logu", "Mēs un āža skulptūra kalnu fonā"".
Kur tā divkosība? Tur, ka parasti es domātu, ai, cik tad var publicēt visus tos milzīgos ceļojumu albumiņus, mērkaķi tādi, tak neviens jūs neskatās. Bet šajā gadījumā es domāju, vai, cik forši, jo itin jebkas, kas saistās ar brīžiem, kad mani nedejojošie vecāki ir līksmi lekuši kaut kādus austriešu dančus 978 metru augstumā virs jūras līmeņa, ir so cool.
The downside of it all - man tagad ir jāiet un jāspiež tām bildēm Man patīk un jāraksta komentāri, bet es tak nevaru visur likt dumus smaidiņus. Tiku līdz 13 bildei no 211. Ek.
5 comments|post comment

Nighty night [11 Jul 2014|12:38pm]
Tikko ap pulksten vienpadsmitiem biju novedusies tādā izmisumā, ka gāju internetā meklēt How to Stay Awake, jo miegs nāca tik briesmīgi, ka attēls dubultojās un peldēja. Nu un tur visāds sviests sarakstīts, tur, berzēt ausu ļipiņas, piecas minūtes nosnausties ofisa krēslā vai paēst. Mani tas mazliet izklaidēja, jo to ausu triku es pat izmēģināju, nepalīdzēja, bet vispār lielākoties nokaitināja, jo pašās beigās tur bija teikts, kā novērst šādas situācijas nākotnē - Be responsible. Don't stay up until three in the morning if you know you have to be up for work or school just a few hours later. Nu, ko, paldies, ka pateicāt, es tā vairs nedarīšu.
Pastrādāt es nevarēju, pilnīgs koncentrēšanās trūkums un miegs kā velns, internets mani neuzrunāja un neizklaidēja, šķita, ka nupat tiešām ievelšos klaviatūrā un manvienalgaviss, bet tad iedomājos palasīt kaut ko no Game of Thrones. Un kā tad, es taču esmu galīgi traka, bet ar milzu aizrautību vēlreiz izlasīju vienu no The Winds of Winter sample chapteriem un miegs nenāca.
Man tikai jāizdomā, ko darīt pēcpusdienā.
5 comments|post comment

[09 Jul 2014|12:41am]
Man šķiet, ka hokeja dievs ir vācu futbolistu pusē. 0:7, oumaidiergād.
5 comments|post comment

kʷoː wadiːs [06 Jul 2014|11:20pm]
Vispār diezgan neticami, ka vēl šī gada sākumā es mierīgi dzīvoju ar savu glīto, bet morāli ļoti gados veco tālruni, kas, saprotiet!, nebija viedtālrunis. Es mierīgi dzīvoju bez interneta telefonā un bez visām aplikācijām, tiešām nedzīvoju slikti. Bet tagad, tagad, ja, es šodien sava īsā velobrauciena laikā darbināju endomondo [nīkulīgs eforts still ir eforts], saliku bildes instagramā, pie bākas izdzirdēto glīto džeziņu iedevu paklausīties šazamam un tā tālāk. Es nezinu, uz kurieni ved šis ceļš. Gan jau, ka uz Google Maps.
4 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]