Dažus vācbaltu dialekta atšķirību piemērus min Zigfrīds fon Fēgezaks savā tetraloģijā "Baltiešu gredzens": " (..) [vāciešiem] dažbrīd šķita, ka baltieši runā ķīniski, jo daudz ko nespēja saprast. (..) vācu "gibt" (dod) baltiski ir "jibt"; vācu "gelbe Rüben" (burkāni) baltiski ir "Burkanen"; vācu "Cyrenen" (ceriņi) baltiski ir "Flieder"; vācu "Schmandt" (krējums) baltiski ir "Sahne"; vācu "Rechen" (grābeklis) baltiski ir "Harke"; vācu "Pferd" (zirgs) baltiski ir "Färd"; vācu "nain" (nē) baltiski ir "nein"; vācu "Preiselbeeren" (brūklenes) baltiski ir "Strickbeeren"; vācu "Pilze" (sēnes) baltiski ir "Riezchen" utt. Nezināju, ka ne tikai izruna, bet pat daudzu vārdu saknes visai kardināli atšķiras.
UPD: Atšķīrās, jo fon Fēgezaks apraksta ingvistisko nesaprašanos starp baltiešiem un vāciešiem XX gs. 20. gados.
Tiek, bet pamīšus ar vairākiem citiem vārdiem, kas apraksta plus mīnus to pašu produktu. Ar ceriņiem ir vienkāršāk, šobrīd cita vārda kā tikai Flieder lietošanā īsti nav.
tas no tauku procenta atkarīgs, skābais krējums ar 10% taukiem ir Saure Sahne, Sahne ir arī putukrejums, tātad saldais krējums kulšanai, bet Schmand ir biezs skabais krējums, imho 30% tauku. Flieder ir vienīgais ceriņu nosaukums, ko zinu. neviena vācieša gan nav mājās, lai pajautātu.