Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
par ekonomiku un sociālo taisnīgumu 
26.-Apr-2013 07:03 am
Savulaik es stājos Maskavā kara akadēmijā uz vienu ļoooti specifisku militāru profesiju (tik vecs nu esmu, neslēpšu). Tagad aš žēl, ka patriotisma viļņa pārņemts pametu studijas un atskrēju uz Rīgu atpakaļ karogus vicināt dziedāt Baltijas ceļā, - būtu palicis, moš būtu ko iemācījies. Nu lūk, tur bija ļoti brīva atmosfēra un ļoti brīvas sarunas. Reiz sanāca diskusija, kāpēc neveidot tādu "regulēto kapitālismu", tipa kā mūsdienās Ķīnā. Lektors (pulkvedis Kamrazins, viens no spēcīgākajiem japanologiem PSRS) paskaidroja, ka jautājums gana nopietni izpētīts, ir milzums nianšu un apsvērumu, ko mēs vēl nesapratīšot, bet tā pa lielam: tikai 20% cilvēku (te viņš uzsvēra, ka runa ir par aptuvenām vadlīnijām, nevis statistiku) ir psiholoģiski un emocionāli spējīgi uz pastāvīgu uzņēmējdarbību, 60% spēj labi strādāt (ja ir pietiekami apmācīti un motivēti) kāda uzraudzībā, bet 20% vienkārši nespēj. Nu līdzīgi, kā ir daļa ļaužu, kam vienkārši nav muzikālās dzirdes. Nav un viss. Vari viņu dzīt korī un visu mūžu solfedžo dīdīt, kā bija rūcējs, tā paliks, tikai pakāpi labāks par netrenētu rūcēju, tb uz skatuves netikt. Līdz ar to, ja valsts palaidīs grožus vaļā, sāksies sociālā noslāņošanās un ievērojama daļa ļaužu dzīvos vēl sliktāk, nekā padsavienībā pie vispārējā nonivelētā līmeņa.
Tas palika prātā (un tas, ko redzu ik dienas apkārt, tikai apstiprina šo skatījumu), līdz ar to cenšos tā pieticīgi slavēt Providenci, ka ir kādas nebūt prasmes un pelnu virs vidējā, un cenšos neraudzīties no augšas, pamācot, uz tiem 20%, kam vienkārši māte daba un liktens nav devuši (un samierinos, ka neesmu otrajos 20%). Toties sacepos, kad kāds, kas piedzimis ar "sudraba karotīti" mutē (tb laimējies piedzimt vietā, ģimenē, laikā, kas nodrošinājis zināmus atvieglojumus un labi nodrošinātu startu), sāk runāt par vienlīdzīgām iespējām un pamācīt bezkājus, ka pie cītīgiem treniņiem arī viņi varēšot dejot baletu uz Londonas skatuvēm. Iesaistos virtuālajos kašķos par ekonomiku un sociālo taisnīgumu, bet pēc tam nožēloju - ne es otru pārliecināšu, ne viņš mani, aber kuram taisnība - to rādīs tikai situācija reālajā dzīvē, nevis teorētiski spriedelējumi. Lieki tērēts laiks un enerģija, labāk ar atvasi kārtis uzspēlēt (bērnam ļoti patīk dejot uzvaras deju: tētis paliek ēzeļos! tētis paliek ēzeļos!).
Comments 
26.-Apr-2013 08:07 am
Ļoti uzmanīgi visu izlasīju un piekrītu par visiem 200%!
26.-Apr-2013 08:12 am
arī tam, ka bērniem jāspēlē ēzeļi ar vecākiem pulkstens 7 no rīta? ;)
26.-Apr-2013 08:38 am
Esmu par to, ka katrs pats izvēlas ko un kad spēlēt, ar vienu nosacījumu, tas notiek uz abpusējas vienošanās pamatiem un netraucē citiem dzīvot! ;))
26.-Apr-2013 09:21 am
es vienmēr brīnos par indulgenci - tik agri celties, sēsties pie datora (nu tur kafiju sariktēt, kādu maizīti) un vēl izdomāt ko rakstīt - tur taču cikos jāceļas
26.-Apr-2013 10:33 am
vecuma bezmiegs?
26.-Apr-2013 08:23 am
viena tante pa rādio atsaucās uz citiem pētījumiem - ka 5% cilvēku dzimst kā uzņēmēji. tā varbūt būtu tā stiprākā daļa no tiem 20%. to gan viņa komentēja tā, ka pārējos 95% vajag par tādiem mācīt agrā bērnībā.
26.-Apr-2013 08:27 am
Tas ir atkarīgs no tā, kādi komponenti sastāda to "varēšanu", jo ļoti daudzas no psiholoģiskajām "nevarēšanām" ir faktiski labojamas, vai nu pašam trenējot gribasspēku (ja nu pēkšņi ir apzinīgs), vai arī, no darba devēja/valdības puses padarot "pareizās" izvēles vienkāršākas.
26.-Apr-2013 08:33 am
Formulēsim to tā, es arī sajūtu neskaidru siltumu pakrūtē, domājot, ka man ir "paveicies" un es varu atļauties būt dāsna un akceptējoša ar "20%, kas vienkārši nevar". Bet tas ir tāpat kā baletdejotājai aiziet pie invalīda un teikt "vari nemaz necensties kaut ko darīt un gribēt, jo TEV TAČU NAV KĀJU".
26.-Apr-2013 10:16 am
Egzaktlī!

26.-Apr-2013 10:22 am
Jāpiezīmē arī, ka, ja [info]indulgence pulkvedi citē precīzi, tad "psiholoģiskās un emocionālās spējas" var arī tomēr trenēt.

Bet galvenais jau jautājums ir tāds, ka šis apgalvojums principā neko jebkurā gadījumā neizsaka, jo ne par vienu cilvēku tu nevari precīzi pateikt, pie kuriem procentiem viņš pieder.

Sēž ubags, piemēram, stacijā: vai viņš ir psiholoģiski un emocionāli nespējīgs ko strādāt (nu, atskaitot gadījumus, kad varbūt fiziski, vai ne), vai varbūt spējīgs ir, bet vienkārši negrib?, vai varbūt savas psiholoģiskās un emocionālās spējas ir kāreiz uztrenējis un uzskata, ka ubagošana ir viņam ūberdarbs? Diez vai viņš to pats zina, kur nu vēl kāds cits.
26.-Apr-2013 10:25 am
nu, "negribēšana" kā reiz ir viens no tiem komponentiem, ko var vissekmīgāk uztrenēt/pašapmānīt/iemanipulēt. it īpaši, ja beidz to primitīvo pieeju iz sērijas "ja jau nauda nemotivē, vai tad viņu vispār kaut kas var motivēt" (nauda vispār ir viens no neefektīvākajiem motivācijas veidiem).

/sorry par "re, kādi mēs abi ar begemotu gudri!" spamu
26.-Apr-2013 04:18 pm
lūk, lūk, fatālisms un atsaukšanās uz dabiskumu varbūt izklausās autoritatīvi (un ko gan militārā sistēmā citu vajag?), bet praktiska labuma no šādiem "autoritatīviem paziņojumiem" nav nekāda, ja vien, protams, kāds nav gana ašs paziņot, ka, lūk, es atbilstu tam labajam un tāpēc man būs lemt, kurš ir tas tizlais un nekā necienīgais.
26.-Apr-2013 04:41 pm
Diemžēl konteksts bija mazliet savādāks, tb orientēšanās tikai un vienīgi uz praktisko rezultātu, ka topošajiem analītiķiem jāatsakās no visām smukajām teorijām "kā jābūt" (arī no marksisma-ļeņinisma, kas studentus ļoti izbrīnīja), lai spētu izvērtēt reālo situāciju, separēt informāciju, atrast iespējamos nākotnes zemūdens akmeņus, noteikt iespējamos un reālos draudus utt. Labā/ļaunā kategorijas tika atstātas ideologu un filosofu ziņā, tās tika atmestas uzreiz kā analīzes objektivitāti deformējošas, tb realitātei neatbilstošas.
26.-Apr-2013 09:37 pm
nav runa par "kā jābūt" bet par elementāru epistemoloģiju.
26.-Apr-2013 08:38 am
Tu pateici to, ko es nespēju pieklājīgiem vārdiem formulēt ;)
26.-Apr-2013 08:50 am
Apmēram tāds pats arī man ir izveidojies priekšstats. Turklāt ļoti labi zinu, ka es pati pilnīgi noteikti nepiederu pie šī "20%" avangarda, tādēļ gadās personīgi apvainoties uz tiem, kas pauž viedokli "ja es varu, tad jāvar visiem, tie, kas nevar, īstenībā negrib". Turklāt, gan arī no eknomikas viedokļa, gan vispār plašāk - tas būs absurds, ja visi centīsies kļūt par uzņēmējiem un tikai, tā tas mehānisms taču nevar strādāt.
Diemžēl, šobrīd antropoloģijā (un ne tikai) izteikti valda vienlīdzības glorifikācija, tādēļ nopietni pētījumi par šādu tēmu tiktu saņemti ļoti vēsi, vai pat naidīgi.
26.-Apr-2013 09:11 am
cita starpā, ēzeļi ir skarba pilnkontakta spēle, prātīgi ar to.
26.-Apr-2013 10:14 am
apgaismojiet spēles būtību - tie ir tie paši tā saucamie duraki vai kas cits?
26.-Apr-2013 10:17 am
manuprāt, tur cilvēki mainās ar kārtīm un sit plaukstas galdā...
26.-Apr-2013 11:08 am
es kā pa miglu atceros ko tādu no agrīnās jaunībās, bet kāds īsti bija princips tai kāršu maiņai un tā, neatceros
26.-Apr-2013 11:15 am
teiksim, spēlē četri cilvēki. Spēlei izvēlas 4 dūžus, 4 kungus, 4 dāmas un 4 kalpus. Visas kārtis samaisa un izdala. Tad savstarpēji pēc kārtas mainās kārti pret kārti, kurš pirmais savācis četras vienādas, sit plaukstu galdā, pārējie virsū, kurš paliek pēdējais, tiek pie burta. Kas pirmais savācis vārdu ē-z-e-l-i-s, tas ir zaudētājs.

Es gan nezinu, kā tādu spēli spēlēt divatā.
26.-Apr-2013 12:16 pm
o, atcerējos! tikai bērnībā bija jākliedz: KRĀ! "ēzelis" parādījās pēc gadiem 20
26.-Apr-2013 12:31 pm
nu nez, mūsu dzimtā vienmēr bijis ēzelis un nekāds krā.
26.-Apr-2013 10:06 am
vot par to Kara akadēmiju kādreiz pie alus/kvasa kausa pastāstīsi sīkāk, dikti interesanti.
26.-Apr-2013 10:36 am
par iedzimto netaisniigumu, jaa, ta ir, un par striidesanos portalos, jaa, labaak buutu ezelus speeleejusi.
26.-Apr-2013 12:19 pm
Tas par procentiem ir arī balstīts uz kaut kādiem pētījumiem vai tikai tā, wisful thinking? Nu, ka daži ir iedzimti labāki, daži sliktāki, nevis tādus viņus ir padarījuši apkārtējie apstākļi un dzīves pieredze.
26.-Apr-2013 03:01 pm
Ja godīgi, nav ne jausmas. Pirmkursniekiem, muti pavērušiem metra lekcijas laikā, nudien nebija prātā šim paprasīt atsauces. Procenti noteikti nav precīzi, jo tas viss tika pasniegts kā vadlīnijas, nevis statistikas dati, skaidrojot cilvēku piemērotību (iespējas tapt izvirzītiem, rekrutētiem) dienesta pakāpēs, piemērotību tādu vai citādu funkciju pildīšanai. Aber pēc tam šie pamatprincipi sarunas gaitā (tur patiesi bija visai brīva atmosfēra, kur koleģiāli tika apspriesta tēma, žēl, ka baidījāmies izspiest no pasniedzēja vairāk - tas bija tālo 80. gadu pašas beigas, kad studenti pret pasniedzējiem juta lielāku pietāti un ilgi drosmi saņēmās, lai atļautos ko pavaicāt) tika reducēti uz sabiedrību kā tādu.
Diemžēl pēc pirmajām ievadlekcijām es ar savu dokumentu mapi padusē devos atpakaļ uz Rīgu par brīvi cīnīties, tā kā necik neatceros no pasākuma.
26.-Apr-2013 04:58 pm
Ja ņem vērā laiku un vietu, man domāt, tur varēja būt kas nopietnāks par - viena tante teica...
This page was loaded Dec 19. 2024, 9:05 pm GMT.