making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[8. Jul 2015|16:38]
Sasodīts, šis ir tieši tas, ko gribēju ierakstīt par tviteri cibā. Akadēmiskajās publikācijās situāciju sauc pzr getting scooped. Īsumā - tviteris mani biedē, jo ļauj izteikties, bet neļauj diskutēt; 140 simbolos pietiek vietas apvainojumiem, bet ne pamatojumiem.

Tā vietā ierakstīšu domu, kas radās veroties uz skatlogos izliktajiem stilīgajiem velosipēdiem, kuri kā viens pamanās izskatīties vienlaikus neērti un dārgi. Ir taču skaidrs, ka klasiskās velosipēda proporcijas īpaši uzlabot nevar. Ja varētu, velo ražotāji to masveidā izmantotu, vismaz tie, kuri nav muļķi. Tad kāpēc to modificēt? Atliek secināt, ka te valda tas pats princips, kurš liek uzskatīt sporta auto par stilīgiem par spīti to zemajai grīdai & cietajai piekarei un kabrioletus par stilīgiem pat ja pie mums tos normāli var izmantot pāris nedēļas gadā. Izraēlas evolucionārais biologs Zahavi 70-tajos gados nosauca to par handikapa principu - tas ir, dzīvnieku gēni mērķtiecīgi liek tiem uzaudzēt lielus ragus, krāšņas astes un citas nepraktiskas & personīgajai eksistencei kaitīgas lietas tikai tāpēx, lai parādītu savas sugas pretējā dzimuma pārstāvjiem, ka īpatnis ir tik veselīgs, ka ne tikai spēj izdzīvot vispār, bet spēj izdzīvot pat ciešot no liela handikapa.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[28. Jun 2015|12:08]
Gnidrologs par programmēšanas mācīšanu sākumskolā:
> Neredzu pamata pamatskolām fokusēties uz kādu konkrētu šauri specializētu profesionāļu sagatavošanu.
> Tēmas saskatīju divas. Pirmā ir klasiskais ''aijajaijai mums ir pārāk maz sieviešu un minoritāšu iekš profesijas x, tāpēc par katru cenu jādara tā, lai arī te būtu perfekts egalitārisms. Point denied.

Varbūt tagad lietas ir mainījušās, bet laikā pirms 10 gadiem liela daļa programmētāju nāca no tādas vides, ka jau bērnībā viņiem mājās ir bijis ZX spectrum un tamlīdzīgas lietas. Piekritīsiet, ka ZX spectrum esamības fakts vecāku īpašumā un profesionālais talants ir divas atšķirīgas lietas. Korelācija starp tām man liekas aizdomīga lieta, kas signalizē potenciālu problēmu. Tāda korelācija izskatās kontigenta, nejauša, nevis loģiski nepieciešama, līdz ar to no tās būtu vēlams tikt vaļā. Ņemot vērā, ka tikai uz tehnisko profesiju vecākiem var paļauties, ka viņi paši motivēs savus bērnus ķimerēties ar tehniku, par citiem vajag parūpēties skolai.

Ieguvums ir brīva iespēja katram izvēlēties profesiju neatkarīgi no dzimuma, tautības, un vecāku sociālās klases. Man īpaši patīk ka, tas ir morāli robusts ieguvums, jo dod pozitīvu rezultātu gan no utilitārisma, gan no cilvēktiesību viedokļa, tātad ir labs neatkarīgi no ļoti dažādiem skatpunktiem (tā ir mana pēdējā laika atklāsme, kā izvairīties no morāles kļūdām - ņemt un izvērtēt rīcību no vairāku konfliktējošu teoriju skatpunkta). Var teikt, ka iegūst gan sabiedrība kopumā, jo citādi talanti paliek neizmantoti tikai tāpēc, ka viņu dzimums vai citas īpašības nav "atbilstošās", gan arī pats cilvēks, jo: izvēlei ar vairāk brīvības pakāpēm + lielākas iespējas pašrealizācijai pēc tam.
saite12 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[27. Jun 2015|11:15]
Lasu par to, vai sākumskolas bērniem vajadzētu mācīt kodēt. Aizdomājos par to, ka iespējams programmēšana vispār tiek mācīta nepareizi. Iespējams, tai vajadzētu vairāk pārņemt no sociālajām zinātnēm.

Man ir zināmas love/hate attiecības ar zinātnisko metodi, tā ka reizēm liekas, ka tā ir panaceja, un reizēm tā, ka tā ir pārāk šaura, ierobežota, un zaudē citu veidu piegājieniem gandrīz visās dzīves jomās. Programmēšana ir viena no tām. Tā vispār izceļas starp citām inženierijas jomām (ja tā vispār tāda ir). Ja salīdzina programmētājum ar, piemēram, būvinženieri, tad ir acīmredzami, ka programmētājs savā ikdienas darbā stāv ļoti tālu no zinātnes. Parasti viņš/viņa pieņem lēmumus balstoties uz intuīciju un racionālu domāšanu, nevis uz zinātniskām evidencēm un teorijām. Teorijas programmēšanas pamatos vispār jau ir, bet tās ir matemātiskas, algebriskas, nevis zinātniskas. Nu lūk, un šeit man vairs nav skaidrs, vai tas ir nenovēršams fakts, vai arī vēsturiska nejaušība, kuru uztur zināma skepse un neinformētība pret ekonomikas, psiholoģijas un citu sociālo zinātņu metodēm? Zināmā mērā test driven development ir tāds solis uz evidence-based lēmumu pieņemšanu. Soļot tālāk traucē tas, ka labus zinātniskos eksperimentus veidot ir sarežģīti, programmētājiem tam trūkst zināšanu un treniņa.

Kā būtu programmētājiem mācīt:
- mazāk algebras, vairāk matemātiskās statistikas un varbūtību teorijas?
- mazāk modelēšanas, vairāk par falsifikācijas nozīmīgumu?
- mazāk formālo metožu, vairāk data sciene?
- mazāk matemātiskās loģikas, vairāk kognitīvās zinātnes un psiholoģijas, it īpaši par domāšanas kļūdām?
- mazāk par "klasisko" programtestēšanu, vairāk par kauzalitātes noteikšanu (eksperimentālo dizainu un kvazieksperimentālajiem piegājieniem, piemēram, regresiju analīzi u.c. ekonometrikas metodes)

Disclaimer: tā ir tikai šodienas fiksā ideja, nekādas ekspertīzes pedagoģijas jomā man nav.
saite14 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[24. Jun 2015|12:05]
Vakardienas feils: no rīta jābrauc uz tikšanos galvaspilsētā. Piecas minūtes pirms iziešanas no dzīvokļa atceros, ka dzīvoklī nav maka. Visticamāk, aizvakar aizmirsts darbā - kas savukārt noticis tāpēc, ka pēcpusdienā izgāju no darbavietas ar domu tur vēl atgriezties, bet vēlak plāni mainījās. Laiks līdz vilcienam mazliet par īsu, lai pa ceļam uz staciju paspētu droši iebraukt darbā. No tad dodos ceļā ar dzīvoklī sagrabinātu nelielu skaidras naudas naudzumu, un aizdotu gandrīz tukšu LV bankas katri. Ar pārliecību, ka kopā pietiks, atstāju uz galda mētājamies valūtu (50 EUR un daždesmit BRL).

Patinam laiku pāris stundas uz priekšu. Esmu galvaspilsētā, sāku domāt par braukšanu atpakaļ. Konstatēju, ka:
1) lētākā vilciena biļete maksā vairāk, nekā palicis kartē
2) kartē palicis mazāk, nekā iespējams izņemt no bankomāta
3) skaidras naudas ir vēl mazāk nekā kartē
4) skatos alternatīvos transporta līdzekļus internetā. Ir buss pēc 4 stundām. Maksā: precīzi par 2 vienībām vairāk, nekā palicis skaidras naudas.
6) hmm, varētu sarunāt, lai otrā puse aiziet uz banku un ieskaita kartē naudu (dzīvoklī atstātos EUR). Ak jā, bet karte taču nav no vietējās bankas, bet no LV.
7) mēģinu sazināties ar sms un koordinēt rīcību. Neizdodas nosūtīt. Mēģinu sazvanīt, uzzinu, ka sim kartei beidzies kredīts. Interneta izmantošana biļešu cenas noskaidrošanai to iztērējusi.

Mērfijs.

(Rezerves sim karte ir noderīga lieta.)
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[19. Jun 2015|18:12]
Which would you choose?
saite11 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[19. Jun 2015|13:34]
Differential Intellectual Progress as a Positive-Sum Project

Ko darīt tad, ja uznāk vēlēšanās atstāt pozitīvu ietekmi uz pasauli, un negribas ar to dīlot vienkārši apstājoties un pagaidot, kamēr pāries? Viena no iespējām ir apdomāt, kuri virzieni varētu dot vislielāko atdevi. Variācija ir apdomāt, kuri virzieni varētu dot atdevi, kas ir gan liela, gan robusta - tas ir, sliktas sekas ir mazvarbūtiskas. Piemāram, rīcība, kas ir laba gan no tradicionālo vērtību, gan utilitārisma morāles viedokļa ir robustāka par tādu, kas ir laba tikai saskaņā ar vienu no tām.

Es ļoti piekrītu domai, ko mēģina bīdīt pielinkotā eseja - ka diferencēts intelektuālais progress ir šāds robusts labums. Mums vajadzētu vairāk progresa kritiskajā domāšanā - caur sociālajām, humanitārajām un fundamentālajām zinātnēm - un mazāk progresa tehnoloģijā. Lieki teikt, ka šobrīd viss notiek tieši otrādi.
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[19. Jun 2015|13:19]
http://arstechnica.com/gadgets/2014/05/the-psychology-of-soylent-and-the-prison-of-first-world-food-choices/2/
To turn the problem on its head for perspective: expecting someone without experience in the kitchen to jump in and make healthy food from a recipe is a little like expecting a non-technical person to sit down and compile a complex Linux application from source. It's not exactly hard—I mean, you don't even have to write any code! You just download your tarball, make sure you have your dependencies, set the options you want, and then it's just configure, make, and make install. The computer does all the work!

Paradoksāli - es ar entuziasmu nesen iedevu "Upvote" kādam postam, kurš sastāvēja no žēlabām par programmu instalēšanas grūtībām uz Windows un beidzās ar ieteikumu "beidzot ieviest apt-get install komandu", bet ēst gatavošanu joprojām labāk atstāju citiem.
saite6 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Kāpēc neirozinātne ir interesanta [13. Maijs 2015|14:45]
Manas par tēmu ir aptuveni šādas:

* medicīna; depresijas, migrēnas, Alcheimera, Pārkinsona u.c. ārstēšana
* atbildes uz dažādiem perenniāliem filozofiskiem, sociāliem un politiskiem jautājumiem, piemēram, "ar ko īsti sievietes atšķiras no vīriešiem"?
* paškontrole un pašuzlabošana, gan caur zināšanām, gan caur ķīmiju
* better understanding which things I cannot change, and better understanding how to change the things I can change
* hedoniskā imperatīva realizēšana
* pašizziņa un tās radītā garīgā izaugsme

Atšķirībā no fundamentālajiem pētījumiem (fizika utml.), viss šis vismaz man ir interesanti ne tikai ziņkārības, bet personiski nozīmīgā līmenī.

Slikti iemesli neirozinātnei manuprāt ir tie kas šobrīd parādās kā flashy news items. Neirozinātnes nākotne ir tikpat tālu no tiem cik tālu tas veids kādā datori ir izmainījuši pasauli ir no Azimova robotiem.
* Attiecībā uz "domu lasīšanas" ķiverēm, pašreizējās metodes veidošanā neko pat attāli līdzīgu telepātijai (kādu to parasti iedomājas) nespēj dot fundamentālu precizitātes ierobežojumu dēļ;
* "Kiborgu" veidošana ir bezjēdzīga attiecībā uz fiziski veseliem cilvēkiem; redze un citas jau esošās maņas piedāvā vairāk nekā pietiekošu interfeisu cilvēka-datora saskarei;
* Smadzeņu emulācija visticamāk nespēs dot neko līdzīgu reālai pieredzei (iemeslu ir daudz), pie tam draud radīt vairāk problēmu, nekā atrisināt.
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[1. Maijs 2015|11:25]
Kāpēc man, brīvdienu rītos atklājot, ka kaut kā trūkst brokastīm un vajag izlīst no dzīvesvietas, lai to sagādātu, zemapziņā liekas, ka tāds atklājums izrādīsies par pirmo posmu ķēdē piedzīvojumu, krīžu, un negaidītu notikumu, tā ka atgriezties atpakaļ iepriekšējā stāvoklī jau vairs nebūs iespējams? Laikam tāpēc, ka tik bieži redzēts līdzīgs sižets. Fikcionālā pasaules uztvere.
saiteatstāt nospiedumu

[13. Feb 2015|18:23]

Данное пособие является общедоступным изложением основ Русской, истинно математической логики. Вскрывая противостояние Русской и классической логики, автор показывает, что силлогистика Аристотеля не имеет никакого отношения к логике здравого смысла. Обучение классической логике не только бесполезно, но и преступно, поскольку уничтожается всякое мышление. Все существующие учебники логики невежественны, безграмотны и бестолковы. Предлагаемое издание полезно школьникам и академикам, инженерам и ученым, "физикам" и "лирикам".
http://www.ozon.ru/context/detail/id/4242695/
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[2. Feb 2015|18:30]
Pēdējos mēnešos esmu atklājis produktivitātes haku - sadalīt darba laiku vairākos periodos. Varbūt tā triviāla ideja, bet man strādā.

Ja līdz šim parasti (pēdējos desmit gadus?) nodarbojos ar darba lietām vienu posmu dienā, ar kādu 20-30 min pārtraukumu pusdienām, tad tagad rīkojos citādi. Sāku parastajā laikā, bet beidzu darbu jau pēcpusdienā. Tad eju mājās. Atkarībā no noguruma līmeņa vai nu paguļu (nav jau vairs 18 gadu), vai kaut ko relaksējošu padaru un/vai aizeju uz sporta klubu. Paēdu vakariņas, un pēc tam piesēžos pie datora pastrādāt līdz gulēt iešanai.

Man pastāvīga problēma vienmēr bijusi vajadzība reizēm piespiest sevi koncentrēties, kas biežāk parādās strādājot ilgstoši (pusi dienas) pie vienas un tās pašas lietas. Tas ir iespējams, bet prasa zināmu gribasspēka patēriņu, un zināms, ka gribasspēks ir ierobežots resurss. Tātad jebkura vajadzība sevi piespiest nolaupa gribasspēku kaut kam citam. Cita problēma - ilgs laiks paiet, kamēr no rīta "ieeju" darbā, kā rezultātā pirms pusdienām nereti nemaz nemēģinu sākt kaut ko aktīvu (pretstatā kaut kā pasīvai apdomāšanai vai lasīšanai). Runā, ka veiksmīgie cilvēki esot tie, kuri izkārto savu dzīvi tā, lai vajadzīgo/prioritāro darbu uzsākšana sanāktu automātiski, neprasot nekādu apzināto piepūli - kā zobu tīrīšana.

Jaunajā režīmā izvairos no pārslodzes un apnikuma. Un vakaros man ir vajadzīgs daudz mazāk laika, lai atkal "iesāktu" darbu. Rezulāts - varu strādāt būtiski ilgāk nekā agrāk saglabājot to pašu kvalitāti.
saiteatstāt nospiedumu

[30. Jan 2015|18:18]
Rīgas nomalē sabtransa pieturās cilvēki kā no padomju laikiem iznākuši. Komplektā ar laika apstākļiem tā ir pilnīgi kaut kāda Latvijas pelēcīguma esence. Liekas, nekas nav mainījies divdesmit gadu laikā - atceros, kā tolaik ārzemniekus uz ielas ziemā varēja momentāni atpazīt viņu apģērba un izskata dēļ.

Laikam dzīvojot U. pierasts, ka vairums braucēju ir studenti. Nevis pensionāri, kā te darbdienas vidū.
saite6 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Motte and Bailey [19. Jan 2015|12:25]
Nezinu par postmornajiem filozofiem, bet Motte and Bailey teorija precīzi noapaļo dzīvē bieži redzētu argumentāciju, tādās jomās kā kristietība, "kompleksitātes teorija", feminisms...
... tālāk ... )
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Jan 2015|12:38]
http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvijas-zinatnieku-vidu-plaukst-plagiatisms-vesta-tv3/676954

Interesanti, interesanti... Vai tiešām LV zinātnieki ir tādi rupji masveida plaģiatori? Neesmu novērojis.

Ja skatās tuvāk, tad troksni uztaisījušais raksts http://arxiv.org/pdf/1412.2716v1.pdf izmanto ļoti ierobežotu datu kopu - arXiv izliktos darbus (t.i. atsevišķas nozares). Pie tam secinājumi par "sliktākajām" valstīm ir izdarīti tikai balstoties uz High Energy Physics un astrofizikas rakstiem. Cik LV vispār ir cilvēku, kas nodarbojas ar HEP vai astrofiziku?

Darba hipotēze #1: rezultāts ir statistiska fluktuācija, kāda sagaidāma pie neliela datu apjoma. (Ja ir Law of Large Numbers, tad te ir jābūt arī inversajam likumam - "mazi datu apjumi neļauj neko secināt"...)

Tad vēl autori min, ka viņiem problēmu sagādājis apstāklis, ka daudzi autori rakstīšanas procesā nevis iesūtījuši jaunas sava darba versijas pēc katrām izmaiņām, bet iesūtījusi jaunu rakstu. Automātiskās analīzes algoritmam tas izskatās pēc plaģiātisma. Tāpēc viņi rakstus, kuri pārklājās par 95% vispār izslēguši.

Darba hipotēze #2: LV pētnieki iteratīvi iesūtījuši vairākas labotas versijas, kuras pārklājās ar iepriekšējām, bet mazāk nekā par 95%.

Protams, šiem rezultātiem nav nekāda sakara ne ar to, ka eksistē tādas lapas kā akademika.lv, kuras raksta darbus slinkajiem studentiem, ne ar to, ka "vidusskolās vairs nav obligāta padziļināta dabaszinātņu apguve".
Zinātnieki savus darbus nepasūta trešajām personām (kaut vai tāpēc, ka alga to neatļautu :P), un ņemot vērā, ka pētījumā izmantotie raksti ir par laika posmu līdz 2012 gadam, sagaidāms, ka liela daļa autoru vēl ir padomju sistēmas produkts.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[3. Jan 2015|19:55]
National Character Does Not Reflect Mean Personality Trait Levels in 49 Cultures - vecs Science raksts par to, ka sterotipi par nācijām nav patiesi.

Pētījumā salīdzināti dati par nacionālajiem stereotipiem ar datiem no anketām par reāliem cilvēkiem, kurus aizpildījuši trešās personas, citiem vārdiem "knowledgeable informants", lai kas tas arī būtu (uzraugošie psihologi, draugi, paziņas, kolēģi, ģimenes locekļi?)

Secinājums - nācijas steorotipiem pārsvarā neatblist, bet ja atbilst, tad daudz mazākā līmenī. Piemēram, no visām nācijām kā visapzinīgāko sevi novērtējuši Šveices vācieši - par 28 punktiem apzinīgākus nekā sevi novērtējuši indonēzieši, bet patiesībā starpība ir tikai 8 punkti.
Nozīmīgas atšķirības starp nācijām ir sanākušas, tikai tās ir citādas nekā sterotipos.

Tai pašā laikā atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir sanākušas atbilstošas stereotipiem.
saiteatstāt nospiedumu

[23. Dec 2014|21:57]
http://existentialcomics.com/comic/53 - "In other words, give me money" - izdarīsi labu darbu un iegūsi pēcnāves slavu kā Mediči.

Man arī liekas, ka brīvprātīgajai ziedošanai nav jābūt altruistiskai. Piemēram, draudzes locekļi ar savu brīvprātīgo ziedojumu maksā par kvalitatīvi pavadītu laiku un viņiem it kā par brīvu sniegtiem pakalpojumiem.

Šī komiksa un Z-svētku sakarā sagribējās noskaidrot, ko vispār cilvēki par šo tēmu domā. Ko jūs esat ziedojuši pēdējo pāris gadu laikā?

Poll #20257
Open to: All, results viewable to: All

Ziedojumi?

View Answers

Finansiāli atbalstu cilvēkus vai organizācijas LV
6 (60.0%)

Finansiāli atbalstu organizācijas (piem., Vikipēdiju) ne LV
9 (90.0%)

Mantas - Otrā elpa utml.
7 (70.0%)

Brīvprātīgais darbs (piem., palīdzu suņu patversmē)
3 (30.0%)

Virtuāls brīvprātīgais darbs (piem., rediģēju Vikipēdiju)
6 (60.0%)

Mēģinu pārliecināt ziedot citus (efektīvais altruisms :P)
1 (10.0%)

Pietiek ar to, ka maksāju nodokļus
1 (10.0%)

saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[13. Dec 2014|23:52]
Utilitārisma ētika, izrādās, ir statistiski saistīta ar noslieci uz psihopātiju:
In a paper just out yesterday, [we] present data that suggest that this decision alone needn’t really reflect a utilitarian psychology, but rather can reflect psychopathic and egoist tendencies. People have reported such an association with psychopathy before. We are thus adding to an existing literature

Principā jebkuram saprātīgam cilvēkam nepārsteidzošs secinājums, par kuru es varu tikai ļauni paķiķināt. Utilitārismam ir divas pilnīgi atšķirīgas sejas, gluži kā PSRS-stila komunismam: teorija un prakse.

Pats raksts:
Highlights
• ‘Utilitarian’ judgments in moral dilemmas were associated with egocentric attitudes and less identification with humanity.
• They were also associated with lenient views about clear moral transgressions.
• ‘Utilitarian’ judgments were not associated with views expressing impartial altruist concern for others.
• This lack of association remained even when antisocial tendencies were controlled for.
• So-called ‘utilitarian’ judgments do not express impartial concern for the greater good.
saite30 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[13. Dec 2014|21:07]
Šī gada Nobelis ķīmijā ticis fiziķiem, kuri strādā priekš biologiem. Aizgāju paklausīties laureātu lekcijas, kaut gan varēju iet arī uz neirozinātni vai zilajiem LED'iem (fizika), un esmu visnotaļ apmierināts ar izvēli - pat ja sākotnēji tādu ideju nemaz neapsvēru. Pie reizes pirmoreiz no iekšpuses apskatīju universitātes galveno ēku.
saiteatstāt nospiedumu

[10. Dec 2014|14:39]
https://www.academia.edu/4717162/Moral_Imperative_of_Human_Spaceflight

Gandrīz visiem, kuri aizdomājušies par citu planētu sistēmu kolonizēšanu ir pret to pozitīva vai arī neitrāla ("mani tas neskar" attieksme). Tai pašā laikā ir ļoti maz tādu, kuri domā, ka tas būtu mūsu morālais pienākums (citi pat domā tieši pretēji - atcerieties "Avatāru"). Tomēr tāds ir secinājums. Prasti sakot, ja to neizdarīsim mēs*, to izdarīs kā cits. Alternatīva ir, piemēram, termītu civilizācija, kas izplata mums pilnīgi svešas vērtības, un nekautrējas preemptīvi iznīcināt Zemes biosfēru, lai piesavinātos resursus un novērstu potenciālus draudus no mums. Vienkārši spriedumi rāda, ka agresīvajām civilizācijām ir visvairāk iemeslu ceļot kosmosā, savukārt ceļošana apkārt dod pieredzi un zināšanas, kuras likumsakarīgi ļauj ceļojošajām civilizācijām attīstīties ātrāk nekā uz vietas sēdošajām. Kolumbs pret indiāņiem. Miermīlīgo hipiju civilizācijas alternatīva ved strupceļā. Kosmisko resursu pīrāgs šobrīd ir pieejams, bet ar laiku kāds to ņems un apēdīs, ar neignorējami lielu varbūtību. Jautājums tikai, vai šie lielākie kosmosa huligāni, kuri kolonizē Avatāras planētu un asimilē vai iznīcina tās pirmiedzīvotājus būsim mēs, vai arī termītu hive-mind?
Cits jautājums ir, vai pašiem cilvēkiem tiešām būs jēga kādreiz pārcelties/izplatīties uz citām planētām, vai arī tās pietiks izmantot tikai resursu iegūšanai.

* - "mēs" kā suga, nevis konkrēti šobrīd dzīvojošie tās īpatņi vai tuvi to pēcteči.
saite9 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[1. Dec 2014|13:47]
Man ir konstruktīvs ieteikums kādam, kas grib izdarīt kaut ko labu un derīgu. (Visticamāk kādam biologam.) Latviskā Vikipēdija ir viens rets sasniegums... tas ir, reti aizpildīts sasniegums (reti aizpildīta tīmekļa lapa). Dzīvojot šeit ik pa brīdim parādās vēlme noskaidrot "kā to sauc latviski", un jau kuro reizi nākas konstatēt, ka tas augs, zivs, vai putns ir atrodami gan lietuviešu, gan krievu, un vēl 40 citās valodās, bet ne LV. Piemēram, šis, vai šis. Liela daļa no dzīvo vai vismaz ir redzēti LV, un iespējams ir jau aprakstīti enciklopēdijā "Latvijas daba".
Kautkad lasīju par zviedru, kas dienā publicē 10000 jaunu Wiki šķirkļu, vai tiešām viņa radīto botu nevar pielāgot un izmantot LV Wiki papildināšanai?
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]