making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[14. Feb 2019|22:01]
[Tags|, ]

https://twitter.com/gdb/status/1096098366545522688

Drīz būs laiks, kad runāšana internetā latviešu valodā (vai kādā no citām mazajām valodām) būs privilēģija, kas ļaus paglābties no citur valdošajiem AI ģenerētajiem tekstiem. Vismaz kamēr motivācija ieguldīt darbu LV valodas stila un gramatikas pietjūnēšanai paliks mazāka par izmaksām.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[13. Feb 2019|16:28]
Šai ziņā laikam esmu tipisks latvietis - mūsdienu latvieši ka tauta man ne pārāk patīk (domājot par tautiešu satikšanu ārzemēs). Present company excluded - cibiņi te nav domāti.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Channelling Harari [11. Feb 2019|16:40]
A prophet is someone who creates a new story.
saiteatstāt nospiedumu

[1. Feb 2019|19:38]
Insanity - when someone is in sanity. In a sane place, as opposed to everyone else.

5 years away.

saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[19. Jan 2019|13:08]
Kāpēc modernajā pasaulē ir tik daudz garīgās veselības problēmu, sevišķi jauniešiem.

Viena acīmredzama atbilde ir tāda, ka modernā pasaule nav projektēta, ņemot vērā eudaimonia. Pilsētas gluži vienkārši nav būvētas tā, lai padarītu tajās dzīvojošos laimīgus, vai kaut vai padarītu dzīvi ērtu.

Bet man pirms gada radās divi citi izskaidrojumi, viens otra spoguļattēli.

Pirmais ir tāds, ka tas nāk no pašas modernās pasaules dotās brīvības realizēt savu potenciālu. Salīdzinām dzīvi pirms 200 gadiem, kur tavu nākotni gandrīz pilnībā noteica vieta un apstākļi kādos esi dzimis, ar pašreizējo jauniešu dzīves izvēlēm un nosacīto meritokrātiju (dažās jomās, kā sportā un zinātnē, sasniegumus var +- objektīvi izmērīt un salīdzināt, un citas vismaz cenšas tam līdzināties). Labākajiem cilvēkiem ir iespēja sasniegt līmeni, kas pirms 200 gadiem būtu uzskatīts par neiespējamu. Kamēr daži to izdara, lielākā daļa normālo to nespēj. Tāpēc līmenis, kās pirms 200 gadiem būtu bijis normāls, šobrīd tiek uzskatīts par slimību, jo kļūst acīmredzami, ka "varētu labāk", ja savukārt agrākajos laikos tas izraisītu vienkārši "tāda ir dzīve" reakciju.

Otrais ir tāds, ka brīvība ir ilūzija, kapitālisms ir optimizācijas process, kas aizoptimizē prom visu, kas nav būtisks kapitālismam. Modernā pasaule to padara iespējamu. Pasaules attīstība uz "potenciālu", uz arvien augstākām augšām patiesībā ir attīstība no cilvēka esences. Kapitālisms (tirgus spēki) mūs virza pats savos optimizācijas virzienos, tikai mēs to neredzam, jo tie paši spēki rada ilūziju, ka "tur ir augša".

Praksē droši vien, kā vienmēr, ir kaut kāda kombinācija no šiem diviem, labā un sliktā.
saite17 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[2. Jan 2019|14:03]
Reizēm nav nekā labāka par vienkāršu sviestmaizi - rupjmaize, sviests, siers. Visādi sendviči, bagetes, paninī, burgeri nevar to aizvietot. Man žēl rietumeiropiešus, kuri to nezina.
#tradiocionālāsvērtības
saite10 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[18. Dec 2018|20:47]
trigger warning: politika )
saite9 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[12. Dec 2018|10:12]
Jezgu ap breksitu diemžēl var izmantot nedraudzīgi politiskie spēki, kuri jau atkal priecīgi berzē rokas, atraduši kārtējo "piemēru" kā liberālā demokrātija nestrādā. Šis ir tas aspekts, par ko var satraukties, ripple effects. Šajā sakarā es ar interesi skatījos uz kriptovalūtām, kas strādā pie decentralized governance - EOS, Tezos. Manuprāt tās drīzāk pieder pie "pirmie kucēni jāslīcina" kategorijas, tāpat kā idejas veidot tiešo demokrātiju balsojot pastāvīgos referendumos ar smartfoniem. Bet principiāli es domāju, ka decentralized governance tenholoģiskiem / protokolu risinājumiem ir jāmēģina kļūt par mainstream politikas platformām. Tehnoloģijas jau ir mainījušas pasauli, bet politiskās sistēmas (it īpaši US un UK ar to respektīvajiem vēlēšanu sistēmu gļukiem) ir saglabājušās no 17.-18. gadsimta un ļauj novest pie tik idiotiskām situācijām kā pašreizējās - minoritātes ievēlēts prezidents un breksit plāns, kuru reāli neatbalsta neviena no vēlētāju grupām. Vajag strādāt pie jaunām tehnoloģijas politikas īstenošanai, lai demokrātija varētu adaptēties tehnoloģiju izmainītā pasaulē.
saite59 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[20. Nov 2018|18:01]
Spriežot pēc tam veltītās uzmanības, ar Brexit mūs sagaida gandrīz vai vietēja mēroga apokalise. Ir arī tādi cilvēki, kuri liekas apsēsti ar brexit, un tajā pašā laikā izsmej AI riskus un uzskata populisma pieaugošo popularitāti par nejaušību. Īstermiņa risks, kuru visi redz vs. lietas, kas nākotnē ietekmēs mūsu dzīvi daudz lielākā mērā (ciktāl tas attiecas uz AI, var pat teikt "nenovēršami ietekmēs").
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[28. Okt 2018|11:04]
Es noskatījos par apdzīvojamajiem cilindriem (O'Neill cylinder). Nav nekādas vainas tādam cilindram, ir ciematiņš, upe, mežs. Cilindrs griežas un uz cilindra malām gravitācija ir 1g (Zemes normālā, jeb akselerācija ap 10 metru sekundē ik sekundi).
... tālāk ... )
saiteatstāt nospiedumu

[26. Sep 2018|18:53]
Šodien gadījās iet aiz muguras meitenei, kas pieturēja durvis un kam matos bija iesprausta pildspalva. Nezinu, jūs tādā situācijā to viņai norādītu, vai klusētu?

Varianti:
- tas ir apzināts rotājums vai veids, kā sakārtot matus
- nejauši iespraudusies un aizmirsta
- kāds pajokojis un nemanāmi ielicis

Pieņemu, ka reakcija būtu stipri atkarīga no tā, kurš no variantiem tas ir. Ja cilvēkam ir vaļā soma un laukā rēgojās kredītkartes, to gan es norādu.
saite13 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[15. Sep 2018|23:51]
A Warning From Europe: The Worst Is Yet to Come
saite28 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[28. Aug 2018|11:35]
"Only the most obviously impaired student – ones with IQs in say the 40s or 50s – are placed in what is called a ‘life skills’ track."

Kad pieaugušajiem jautā, ko viņiem būtu noderējis iemācīties skolā, ir trīs lielas atbilžu grupas:
1) Personīgā (garīgā) veselība un veidi, kā to uzturēt un menedžēt
2) Finanses
3) Attiecības

Tā vietā skolas māca to, ko māca. Acīmredzot zināšanas par to, as ko sulfīti atšķiras no sulfātiem ir dzīvē noderīgākas.
saite46 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[24. Aug 2018|10:31]
Uz patiesību vienmēr ir vērts likt savu likmi, jo patiesība ir konstanta. Cilvēka daba un tās veidi sagrozīt un redzēt patiesību greizi ir gandrīz tikpat konstanti, tāpēc ir vērts likt arī uz garīgumu un reliģiju. "Nezinu, vai dievs ir, bet zinu, ka jādzīvo tā, ir kā viņš būtu" manuprāt ir galvenā atziņa garīgumā bez reliģijas. "Feels before reals" vienmēr paliks būtiska mūsu identitātes daļa. Labi tikmēr, kamēr patiesība ar redzējumu nesaduras, tad vienīgais pareizais risinājums ir dot ceļu patiesībai, jo patiesība ir konstanta.
saite64 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Aug 2018|19:15]
You might call them soft, because they’re very reluctant to kill, and they might agree with you, but they’re soft the way the ocean is soft, and, well; ask any sea captain how harmless and puny the ocean can be.

Es gribu uzrakstīt kaut ko par grāmatu, ko beidzu klausīties - Use of Weapons, Iain M Banks. Iepriekšējās Kultūras sērijas grāmatās mani piesaistīja tieši worldbuilding - nevis idejas, tēli, vai psiholoģiskais "dziļums". Šis darbs gan liekas esam pavisam citā līmenī. Virspusēji tas ir tāds pats piedzīvojumu stāsts ar mačo tipa galveno varoni (Cheradenine Zakalwe), bet... Man liekas, šīs grāmatas galveno domu varētu noformulēt tā - vislabākie militāristi ir tie cilvēki, kuri pilnībā zaudējuši savus cilvēcību. Zakalve ir ģeniāls militārais pavēlnieks / taktiskais komando vienā personā, bet viņam tas nav līdz galam izdevies. Viņš ir gatavs galēji fokusēties uz savu mērķu sasniegšanu, tādā mērā, ka tas viņam pagātnē licis rīkoties kā psihopātam. Bet šī viņa rīcība, šī viņa miltārās utilītfunkcijas maksimizēšana ir arī viņu pašu galīgi psiholoģiski sagrāvusi.

Man sižets atgādināja par Planescape Torment "laimīgajām" beigām, proti, tām, kur nemirstīgais varonis ņem rokās ieročus un dodas ellē, lai mūžīgi cīnītos dēmonu karā, tādējādi izpērkot savas pagātnes ļaundarības. Vienā brīdī es sapratu, ka Use of Weapons ir stāsts par to, "kas notiek pēc tam" - proti, pēc Planescape Torment beigām. Likumsakarīgi, ka Zakalve ir nemirstīgs un tāpēc nolemts mūžīgai cīņai mūžam jaunos karos un konfliktos, kā Kultūras īpašais aģents. Viņš ir nemirstīgs pēc paša izvēles (lai arī brīžiem ar apveltīts ar death wish). Vēl bēdīgāku visu to situāciju padara tas, ka Use of Weapons atainotajās epizodēs Zakalve kaut kādā veidā vienmēr nofeilu - viņš nekas negūst panākumus, lai ko arī darītu.

Ir viens aspekts, kas mani personīgi paķēra. Man liekas, ka Zakalve spēj attaisnot savas eksistences turpināšanos pašam sev tikai caur savu darbību, caur to, ka viņa darba devēji viņam dod iespēju to do the right thing, proti, kalpot labo spēku uzvarai. Tajā pašā laikā viņš ir diezgan cinisks pret Kultūru, un skeptisks attiecībā uz to, vai tā spēj vienmēr būt pareizajā pusē. Tas ir viens no viņa iekšējiem konfliktiem. Varu iedomāties, ka viņam tāpēc Kultūras sarūpētais feils ir vēl jo sāpīgāks.

Grāmatai dotu vērtējumu 8/10 - flawed masterpiece.

https://www.deviantart.com/iain-m-banks-culture/journal/Culture-Artwork-by-Luke-John-Frost-345634396
saiteatstāt nospiedumu

[5. Aug 2018|10:09]
https://www.theguardian.com/commentisfree/2018/aug/05/magical-thinking-about-machine-learning-will-not-bring-artificial-intelligence-any-closer

Kad šādus rakstus raksta "professor of the public understanding of technology", kaut kas nav labi.

Piemēram, autors izvirza tēzi, ka "par AI sajūsminās vai uztraucas cilvēki, kas no tā neko nesaprot, bet eksperti ir mierīgi". Ironiski ir tas, ka jau NĀKOŠAJĀ PARAGRĀFĀ viņš piemin AI eksperta Andrew Ng citātu, ka "AI is the new electricity". Kopumā tēze nav ne jauna, ne patiesa (future of life institute, SSC). Patiesībā AI ekspertu aptaujā izrādījās, ka viņi ar piešķir daudz lielākas varbūtības "extremely good" un "extremely bad" iznākumiem nekā cilvēki bez dziļākām zināšanām par tēmu.

Cik var izlobīt, autora galvenā pamatotā tēze ir "ML ir slikta, jo mēs to nepietiekoši saprotam". Tik tālu es tai varētu ļoti piekrist. Nelaime ir tā, ka tas pateikts tā, ka gandrīz izklausās pēc "ML nestrādā, jo mēs to nepietiekoši saprotam". Kas ir skaidra aplamība jebkuram, kurš kaut nedaudz seko pasaulē notiekošajam. Tālāk viņš runā par "AI realitāti", kuru ML nesasniegs. Who cares? Viņa "AI realitāte" droši vien ir tikai iedomu produkts, kurš radies pateicoties neskaitāmām grāmatām un filmām ar gudriem robotiem un superdatoriem, nevis kaut kas zinātniski pamatots.

Neesot speciālistam tēmā, tālākais ir spekulācijas. Bet man liekas, ka Ali Rahimi (autora minētais cilvēks no NIPS) uztraucas par dažām tehniskām detaļām dziļajos neironu tīklos, nevis par ML vispār. Galu galā, pie ML ir moderni pieskaitīt metodes, kas statistikai bija labi zināmas jau pirms 100 gadiem. Lineārā regresija, anyone? Tā ka arī tas leņķis "mēs nepietiekoši saprotam ML" (tādā veidā, kā tas pasniegts rakstā) ir bulšits. Lielākā daļa ML rīku no zinātnes viedokļa ir saprasti ļoti labi.

Ja kāds bieži lasa viedokļrakstus par AI internetā, tad zina, ka šādos ierakstos šajā brīdī parasti seko "bet patiesībā mums būtu jāuztraucas par...".

Tad nu man liekas, ka mums patiesībā būtu jāuztraucas par cēlonības saprašanu ML pieņemtajos lēmumos un ieteikumos. ML mēģina risināt to pašu problēmu, ko zinātne - saskatīt sakarības datos. Lielākā daļa cilvēku jau zina, ka zinātne ir grūta. Korelācija nenozīmē kauzalitāti. Ir iespējamas daudzas statistiskās un interpretācijas kļūdas. Tad nu vajadzētu padomāt arī par to, ka ML nevar pilnībā mehāniski atrisināt visas šīs grūtības. Lēmums, pieņemts balstoties uz datiem, visticamāk ņems vērā tikai. Pie tam par zinātniski labi saprasto ML rīku pieņemtos lēmumus ir ļoti grūti interpretēt, sevišķi pie lieliem datu apjomiem. Piemēram, pat par relatīvi "saprotamiem" uzskatītie random forests praksē prasa šādus ELI5 rīkus: http://eli5.readthedocs.io/.

Pieņemsim, ka ML sistēma tiek izmantota politisku lēmumu pieņemšanai. Varbūt ierēdņi uztraucas, piemēram, ka kāda specifiska minoritāte valstī tiek diskriminēta un fiziski apdraudēta. Viņi jautā ML sistēmai "kāds ir labākais veids, kā šo minoritāti pasargāt no fiziskas vardarbības"? ML sistēma veic number crunching, ievēro, ka ieliekot cilvēkus augstas drošības cietumos tie kļūst mazāk apdraudēti, un paziņo: "vajag visu šo minoritāti apcietināt".

99% šādu ML sistēmu pieņemtie lēmumi nebūs ar tik acīmredzamām problēmām. Turpinot to pašu piemēru ar diskriminēto minoritāti - ML sistēma var pamanīt, ka ar problēmas nebūs, ja tā minoritāte valstī nedzīvos. Taču tādus ieteikumos kā "vajag viņus visus nogalināt vai izsūtīt" ierēdņi var viegli izkontrolēt un izfiltrēt. Tāpēc ML var būt viltīgāka. Pieņemsim, ka tā pati ML sistēma nosaka medicīniskās diagnozes un izraksta zāles (jo spēj to labāk nekā cilvēki). Cita starpā tā var it kā neuzkrītoši izrakstīt minoritātes pacientiem zāles, kas ietekmē reproduktīvo sistēmu. Ja minoritātei tāpēc dzimst par 50% mazāk bērnu nekā vajadzīgs populācijas uzturēšanai, dažu paaudžu laikā tās skaits samazināsies līdz nebūtiskam līmenim un problēma no ML viedokļa būs atrisināta.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[8. Jul 2018|12:04]
Būtu labi, ja nākošais tehnoloģijas bums būtu par to, kā uzlabot lidošanu no pasažiera skatpunkta. Lidošana lielākoties joprojām ir tikpat nožēlojama vai sliktāka kā pirms 15 gadiem, sākot ar transporta problēmām lai tiktu uz lidostu, lidojumu atcelšanu un kavēšanos, un nulles autonomijas un garlaicību lidojuma laikā.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Piezīmes no pagrīdes un Benkss [30. Jun 2018|23:26]
Tādas pārdomas par politiku pār Kultūras sērijas audiogrāmatu sakarā (Kultūra: libertāriski-anarhistu-sociālistu sabiedrība).

Padsmit gados izlasīju "Piezīmes no pagrīdes" un toreiz man tas likās - vau, cik spēcīgs arguments par to, ka nav iespējama jebkāda veida utopija. Dostojevskis labi pastrādājis. Tagad, esot ar lielāku dzīves pieredzi, man ir redzami atspēkojumi.
... tālāk ... )
saite46 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[26. Jun 2018|09:57]
Izlasīju interesantu domu: "Tad cilveekiem, kas dziivo bagaatnieku rajonos, kur ir 96% baltie, nevajadzeetu balsot par neierobezhotu imigrantu uznjemshanu no tuvajiem austrumiem, jo vinji nezin, kaa ir dziivot rajonos, kur ir musulmanju iipatsvars."

Te ir Anglijas musulmaņu populācija: https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/8b/Islam_in_England_census_2011.svg/800px-Islam_in_England_census_2011.svg.png

Un te ir Brexit balsojums: http://www.ox.ac.uk/sites/files/oxford/styles/ow_content_width/public/media_wysiwyg/2_Brexit_percent.jpg?itok=Eq7iJT87

Balsis par UKIP un imigrantu skaits:


Secinājums: jo vairāk musulmaņu, jo vairāk reģionā balsoja pret Brexit, un jo mazāk imigrantu, jo vairāk par UKIP. Šeit poie tam jāņem vērā efekts, ka musulmaņi var svērties pret Brexit, jo nemīl austrumeiropiešus. Abas grupas uzskata, ka privilēģiju rindā tām pienākas priekšroka - vieni, jo ilgāk te dzīvojuši, otri, jo "nāk no Eiropas".
saite

[25. Jun 2018|10:47]
Cyclic Apocalypses - https://www.youtube.com/watch?v=Yc64zEZaqBE
Izskaidro, kāpēc var ar pārliecību apgalvot to, ka aizvēsturē nav bijušas nekādas mums nezināmas tehnoloģiskas civilizācijas.
saiteatstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]