making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[11. Nov 2019|13:11]

What reduces our personal CO2 footprint? We have no clue!
saite12 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[28. Okt 2019|11:40]
Sanāk pārcelties jau trešo reizi gada laikā, tāpēc atcerējos, kā tas bija Zviedrijā. Kā klab.lv lasošie jau zina no citiem cibiņiem, Zviedrijā visi dzīvo savā pieraksta vietā. Sistēma ir ne tikai līdz nejēdzībai praktiska - tavu dzīvesvietu spēj uzzināt visi tie, kam likumdošana atļauj un to reāli vajag, bet ir arī tā, ka pēc pārcelšanās, pilsēta tev atsūta veselu welcome paku uz jauno dzīvesvietu. Lieki teikt, ka LV nekādus welcome materiālus pie nevienas deklarētās adreses nomaiņas neesmu saņēmis.

Vajag iekārtot lietas kā SV - tur ir skaidrs, ka tā sistēma eksistē cilvēku labā, nevis cilvēki eksistē sistēmas labā.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[25. Okt 2019|10:30]
Mazliet palasīju kautska memuārus. Vai tas būs pārsteidzoši, ja teikšu, ka jūsmu sakarā ar domu par strādāšanu bankā vai tamlīdzīgā uzņēmumā nekad neesmu izjutis? Ja kādam ir neskaidrības, tad mēģināšu atgādināt - kapitālisms manuprāt ir slikts tad, ja tas ir par fiksēta izmēra pīrāga pārdali. Tech kompānijas, Silīcija Ieleja, bitcoin, un Tesla mums ir vajadzīgas, jo tās rada reālu pievienoto vērtību, jaunas lietas un "vērtību" (value creation). Kamēr tradicionālu firmu pastāvēšanas jēga ir deķīša vilkšana savā virzienā, tāpēc to plaukšana un zelšana nevajadzētu būt nevienas sabiedrības pašmērķim.
saite7 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Okt 2019|11:45]
Vispār labi, ka LV daudz domā un runā par to, kā uzlabot pilsētvidi, piemēram. Ka ir daudz jauniešu, kuri nav pieraduši pie esošā stāvokļa, plāno un prāto par to, kā "varētu labāk". Cilvēkam, kurš "zina, kas ir normāli" tāda vēlme nerodas.

Arī manā laikā kaut kā tā nebija. Tie jaunieši, kuriem nepatika sistēma, sevi redzēja kā pašus par sevi, ārpus sistēmas esošos. Nevis domāja par to, kā sistēmu mainīt.

Vispār UK arī to netiku redzējis. Ja par vides uzlabošanu kāds rūpējas, tad parasti ģimenes cilvēki vai pensionāri, un arī tādā kosmētiskā, lokālā līmenī. Varbūt šī ir kārtējā lieta, kurā mēs esam labāki.
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[5. Okt 2019|10:51]
http://joshuacitarella.com/_pdf/Politigram_Post-left_2018_short.pdf



... tālāk ... )
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[26. Sep 2019|11:39]
Ko par mums īstenībā pasaka tas, ka Grēta šobrīd ir mūsu labākā cerība globālo klimata izmaiņu samazināšanā? Neko labu. To, ka esam nofeilojuši kā civilizācija. Esam ļoti maz spējīgi koordinēties, lai risinātu globālas problēmas. To vajag mainīt. (Vai arī drīzāk tā - mums ir izvēle - vai nu to mainīt, vai salaist lietas galīgā dēlī, tā, ka salabot vairs nevarēs). Priekšā ir AI un citas krīzes, salīdzinot ar kuru pašreizējais tikai tāda iesildīšanās vien ir.
saite25 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[24. Sep 2019|19:47]
Grehemam bija eseja par to, ka katrai pilsētai ir kaut kāda sava aura, katra pilsēta tev kaut ko slepeni čukst. Ņujorkā tas ir "tev vajadzētu būt bagātākam". Bostona čukst "tev vajadzētu būt gudrākam". "In London you can still (barely) hear the message that one should be more aristocratic."

Ko čukst Latvija? Droši vien laukos pamatziņojums ir "stabilitāte". Nesalaid lietas dēlī. Dari savu darbu. Neizcelies vairāk, nekā citi tevi izceļ. Un Jentes likumi, light versija. Stabilitāte, nevis attīstība. Zema tolerance pret risku un neveiksmēm. Cilvēkiem nokļuvušiem pret risku tolerantākā vidē no tās ir sevi jāatmāca, lai spētu ģenerēt idejas un uzņemties jaunus projektus - īpašības, kuras tādās vidēs novērtē.

Rīgā fonā arī ir tas pats, kas laukos, bet pamatlieta man liekas cita - "esi tāds pats, kā mēs". Pie tam tas nāk no daudz dažādām vietām vienlaikus, kura katra ir citāda.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[24. Sep 2019|19:41]
Tunberga ~ Žanna D'Arka? Viņai arī bija garīga slimība, viņa saliedēja cilvēkus, un viņa bija jauna meitene, kura izdarīja to, ko speciālisti (karotāji / zinātnieki) nespēja un kura ir pazīstama ar savu oponēšanu veciem sakārņiem.

Edit: secinājums no diskusijas - būtiskākā līdzība iespējams ir tajā, ka abas risina koordinācijas problēmu. Līdzīgi kā Žanna risināja franču nacionālās konsolidācijas problēmu (vairākums 15. gs franču droši vien piekrita, ka būtu labi neļaut angļiem kontrolēt viņu teritorijas, tikai neko nedarīja lietas labā), Grēta risina globālās sasilšanas problēmu. Zinātne ir skaidra jau daudzus gadus un mums ir varēšana lietas mainīt, tikai līdz šim neko nespējam darīt, jo trūkst mehānismu globālai un reģionālai koordinācijai.
saite44 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[9. Sep 2019|20:36]
Noskaidro, kāda veida sociķis esi: https://leftvalues.github.io

Man sanāca Market Anarchism (?)
saite47 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[19. Aug 2019|20:35]
Kā tas nākas, ka no Zviedrijas nāk tik daudz, tik neproporcionāli liels skaits plaši zināmu transhumānistu (labā ziņā) un cilvēku, kuri neizvairās domāt par nākotni? Bostroms, Sandbergs, Tegmarks (tas, kurš Makss, no MIT, un arī ir ar hobijiem šajā jomā). Tagad arī Grēta Tunberga. Kaut kas tajā, ka sabiedrība ir tik brīva un racionāla, rada iespēju šādiem cilvēkiem rasties.
saite29 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[30. Jul 2019|19:52]
Piebilde pie "racionalitātes kustība nav sasniegusi mērķus".

Man liekas modernā racionalitātes kustība radās saplūstot dažādiem faktoriem (ateisms kļuva mainstream + pētījumi behavioral economics un psiholoģijā par cilvēku domāšanas problēmām + lesswrong tipa interneta diskusiju kultūra).

Bet būtiski ir tas, ka pietiekoši daudzi spēja paskatīties apkārt un ieraudzīja, ka it kā saprātīgi cilvēki bieži uzvedas nesaprātīgi - neatkarīgi no izglītības līmeņa, vecuma un citām lietām. Līdzīgi kā monoteisms atbild uz "kāpēc sliktas lietas notiek ar abiem cilvēkiem", racionalitāte meklē atbildi uz "kāpēc gudri cilvēki uzvedas muļķīgi"?

Ja šis ir tas īstais racionalitātes mērķis, tad man liekas, ka tas nav sasniegts, jo racionalitāte joprojām netraucē uzvesties muļķīgi.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[18. Jul 2019|11:34]
Ja man liekas, ka esmu progresīvs un konservatīvs, vai tur ir kāda pretruna?

Patiesībā tur nekādas pretrunas nav. Progress mūsdienās nav tik daudz par fundamentāli jaunu vērtību ieviešanu, kā par jau esošo vērtību padarīšanu pieejamiem visiem. Vēsturisks precedents: līdzīgi kā agrāk ar sevi lepoties varēja tikai impērijas, 19. gs nacionālisms pēkšņi padarīja iespējamu lepošanos ar piederēšanu mazai tautai. Tagad ģimenes vērtības (konservatīvs jēdziens) progress ir padarījis plašākas un pieejamas netradicionālajām ģimenēm. Individuālās pašnoteikšanās brīvības progress padara pieejamas tiem, kuri nav baltie vīrieši pusmūžā. Tāpat arī sociālisms vai tā variācijas ir par materiālās brīvības piedāvāšanu visiem cilvēkiem, nevis tikai specifiskām šķirām.
saite13 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[7. Jul 2019|10:14]
Kristiešu transhumānisms, izrādās, joprojām pastāv un ir aktīvs.
https://twitter.com/xianityplus

Šajā interpretācijā Dievs grib, lai cilvēki attīstās un apdzīvo zemi: http://micahredding.com/blog/tower-of-babel
Vismaz iesākumā - pēc tam laikam visu Visumu.
Grūti kritizēt šādu skatījumu pašu par sevi, jo tas man liekas ļoti tāls no objektīvās informācijas, kas mums par Dievu ir zināma.
Pats par sevi viedoklis, ka cilvēkiem ir jāpiesārņo visu Visumu ar savu civilizāciju un tās problēmām, man jau liekas apšaubāms (it kā tas būtu kaut kas vērtīgs), bet ka tas jādara pārdabiskas būtnes vārdā...
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[20. Jun 2019|13:31]
Bostrom often comes up with nightmare inducing stuff. Pagājušās nakts lasāmviela: Vulnerable World Hypothesis.
Jautājums ir, kā padarīt iespējami anarhismu / brīvību tādos veidos kuriem ir nozīme pie one world government un visaptverošam novērošanas sistēmas?
saiteatstāt nospiedumu

[20. Jun 2019|13:22]
Konservatīvie arī ir divu veidu (turpinu pēc iepriekšējā ieraksta kategorizēt pa divi):

1) Tie, kas grib saglabāt vai nepadarīt sliktāku savu pašreizējo stāvokli (personīgo!), bez izpratnes par lielāko kontekstu un apziņas par savu vietu tajā.

2) Tie, kuriem saistošs liekas princips "darīt lietas tādā veidā, kāds ir strādājis iepriekš", kuri ievēro visas Čestertona sētas un citas lietas (nestāties laukā no ES kamēr nav skaidra labāka alternatīva).

Tā kā līdz šim ir strādājis progress, otrā veida konservatīvisms šobrīd ir tas, ko politikā sauc par "progresīvismu". Sociālisms arī ir savietojams ar šo konservatīvismu, ja paņem sociālisma lietas, kas strādā. Vispār politisko liberāļu vidū ir daudz pirmā veida konservatīvo ("coastal elites") un grūti viņiem to pārmest, savukārt daudzi konservatīvie šobrīd politikā grib pārmaiņas, tāpēc nav īsti konservatīvi nevienā no šiem veidiem.
saite17 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Identitātes politika [3. Jun 2019|15:05]
Man liekas, ar "identitātes politiku" ir tā - ir labā un sliktā.

Ir identitāte, ko pats neizvēlies - seksuālās identitātes, dzimuma identitātes, nacionālās identitātes. Cilvēks neizvēlas kļūt par "latvieti", to viņa vietā izdara vecāki. Ja viņu par to represē, tad iestāties par viņa aizstāvību ir pareizi. Tā ir laba identitātes politika. Nepavisam neesmu sajūsmā par to, ka latviešu nacionālā identitāte balstās uz vēsturiskā viktimizācijas stāsta un neturpinu to reklamēt ārzemēs, bet zināma taisnība nacionālistiem tieši šajā jautājumā ir. Tāpat arī ar LGBT un dzimumu diskrimināciju - ja cilvēks ir X, kur X īsti nav viņa iespējās kontrolēt, tad citiem nav tiesību viņu nosodīt par būšanu X.

Toties politiskie uzskati ir lieta, ko paši izvēlamies. Tāpēc "konservatīvo" gaušanās par to, ka viņi tiek viktimizēti, nevar būt tajā pašā kategorijā kur analoģiskas sūdzības no (dažādu veidu) minoritāšu puses. Ja nepatīk, kā pret tevi izturas politisko uzskatu dēļ, tev ir vai nu iespēja tos mainīt pašam, vai arī pārliecināt citus mainīt viņējos.
saite14 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Nepopulārs viedoklis [8. Maijs 2019|19:29]
Man liekas sabiedrība virzās vērtību zaudēšanas virzienā. Modernajā pasaulē vārdi, kuri pēc būtības apzīmē labas/skaistas lietas, tiek lietoti, lai kritizētu un saprasti kā negatīva, nevēlamas parādības:
- snowflakes
- social justice
- jūtīgums
- politiskais korektums /pieklājīga attieksme/
u.c.

Ā, vēl - "virtue signalling".
saite36 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Ne visai nopietni [12. Apr 2019|08:41]
Zinātnieki priecājās, ka mellā cauruma bilde ir sanākusi tāda, kā sagaidīts. Tāpat arī Higsa bozons tika atrasts tur, kur sagaidīts, nekādas negaidītas daļiņas LHC netika atrasts utt. Fizikā kopš 70-tajiem viss sanāk tā, kā paredzēts.

Labā interpretācija: prakse saskan ar teoriju, zinātnieki labi pastrādājuši.

Sliktā interpretācija: esošā paradigma ir tā iesēdusies zinātnieku galvās, ka confirmation bias dēļ viņi jaunus faktus nepamana vai ignorē. (Tā pati melnā cauruma bilde būtībā tika uztaisīta caur tādu postprocessing, ka tā ir drīzāk konstrukcija, nevis rekonstrukcija. Caurums izskatās tā, kā izskatās, jo zinātnieki paredzēja, ka tam tā jāizskatās.)
saite63 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[12. Apr 2019|08:39]
Interesanti, vai eiropieši par mani arī domā kā par tarakānu? Un vai tie, kas atbrauc uz citu reģionu dzīvot, tā domā par vietējiem?
saite37 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[10. Apr 2019|12:34]
Viena lieta, kas man LV pievērsa uzmanību, ir tas cik daudz vairāk kā pirms pieciem gadiem te ir redzami cilvēki ar acīmredzami tumšāku ādas krāsu. Priecē, ka arī Latvija pamazām kļūst par normālu Eiropas valsti, uz kuru kāds arī brauc.
saite32 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]