making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

Vēsturiskais determinisms [24. Sep 2016|15:48]
Spēlēju civilizāciju, skatos youtube video ar LP un AI-only kaujām un domāju par vēsturisko determinismu.

Uz pasaules kartes vēsture mēdz atkārtot sevi. Kaimiņš karo ar kaimiņu. Ģeogrāfiski "šaurās" vietās kā Kaukāzā un Polijā veidojas hotspot. Blakus lielām neapgūtām teritorijām sākušās civilizācijas veido lielas impērijas. Savukārt tālu ziemeļos, uz salām, vai citās neizdevīgās vietās startējušās zemes izdzīvo kā mazas un nerelevantas, tāpat kā tas notiek ar civilizācijām, kuras nonāk ar kaimiņiem pārbāztā vidē - ja vispār saglabā neatkarību.

Vai nākotne ir pastāvīgā karā esošas globālas impērijas?
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[18. Sep 2016|15:59]
Plāni aizstāt zinātni ar big data: https://www.edge.org/response-detail/25398
2014 : WHAT SCIENTIFIC IDEA IS READY FOR RETIREMENT?

Melanie Swan
Philosophy and Economic Theory, the New School for Social Research

The Scientific Method

The scientific idea that is most ready for retirement is the scientific method itself.

One more proof that machine learning is planning to destroy science :> (And western civilization afterwards, for that matter, but that's another story.)
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Par dzīvi senajos laikos [18. Sep 2016|12:25]
Seno laiku baznīcās un katedrālēs, vismaz Anglijā, stāv daudz piemiņas plākšņu ar vārdiem un gadskaitļiem. Tās ir veltītas vai nu ar baznīcu saistītajiem, dižciltīgajim, vai vienkārši cilvēkiem, kuri bija gatavi samaksāt, lai iemūžinātu savus vai savu tuvinieku pastāvēšanas faktu.

No paklaiņošanas gar tām šovasar man palikusi atmiņā viena - kāda baznīcas kalpotāja ģimenes gadskaitļi. Viņam pašam bijis normāls dzīves ilgums, starp 60-70, sieva mazliet jaunāka. Trīs bērni. Pirmais nomiris dažu gadu vecumā, palikuši divi jaunāki. Pēc diviem gadiem februārī nomiris nākošais. Vēl pēc desmit dienām, tajā pašā mēnesī - trešais. (Varbūt bijusi kāda lokāla mēroga epidēmija?) Sievai pēc tam ir bijis jau pāri četrdesmit (Eiropā precējās vēlu), vīram pie piecdesmit, vairāk bērnu nav bijis. Droši vien labi, jo sieva pati pēc tam nodzīvojusi tikai dažus gadus.

Protams, tie ir tikai skaitļi, bet gribas piedomāt klāt stāstu, vai ne?
saiteatstāt nospiedumu

[17. Sep 2016|20:34]
par oneweirdkerneltrick )
saiteatstāt nospiedumu

[12. Sep 2016|16:58]
http://slatestarcodex.com/2016/09/12/its-bayes-all-the-way-up/

Lieliski - Beijess, neirozinātne un psihiatrija visi kopā. Autors spekulē par to, kā ir, ja pieņem, ka psihe ir Beijesa aģents - kā tādā gadījumā varētu iekšēji justies un ārēji izpausties sistēmiskas novirzes Beijesa prioros no neirotipiskās normas?

Pārāk spēcīgi priori varētu būt autisma izraisītājs, savukārt nepietiekoši spēcīgi - paranojas / šizofrēnijas. Pirmajā gadījumā sensorajiem datiem ir pārāk liela varbūtība nojaukt "iekšējos modeļus", tāpēc autisti izvairās no stimuliem un komunikācijas. Otrajā gadījumā visi dati var tikt izskaidroti kā daļa no jau esoša iekšējā modeļa, daļa no grandioza naratīva - tas ir, nejaušs virsraksts avīzē kļūst par pierādījumu ķirzakcilvēku sazvērestībai pret tevi.

Savukārt vienlaikus pavājināti priori un pastiprināti sajūtu dati var izskaidrot halucinācijas, kā zem LSD - nejauši sensorie "trokšņi" tiek interpretēti kā grandiozā naratīva daļa.

Es vēl varu piebilst, ka izskaidrojums tam, ar ko neirozinātnes līmenī atšķiras eksaktais vs. humanitārais domāšanas veids arī varētu būt līdzīgs.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[10. Sep 2016|12:15]
Vakar noskatījos Love & Friendship. Man pievērsa uzmanību tas, ka šajā pēc romāna uzņemtajā filmā vismaz divi tēli ir ar tik lielām novirzēm no psiholoģiskās normas, ka visticamāk būtu medicīniski klasificējami. Pati lēdija Susanna kā sieviete psihopāte, bet meitenes līgavainis kā kaut kāda kombinācija no zema intelekta un autisma. Abas kombinācijas patiesībā ir gaužām reti putni - par spīti manipulatīvo sieviešu prominencei literatūrā, dzīvē daudz vairāk no psihopātiem ir vīrieši. Savukārt autisms iet roku rokā ar attīstītāku intelektu - prototipiskais zema intelekta cilvēks ir ne mazāk street smart par vidusmēru.

Psihisko slimību reālistisks attēlojums ir klasiskajā literatūrā uzkrītoši trūkstoša tēma. Neskaitāmas pasakas ar vienmēr skumjās karaļmeitas motīvu sniedz labāku ieskatu depresijā nekā klasiķu darbi. Ciktāl abnormāli psihiskie stāvokļi vispār ir attēloti, tie ir attēloti neprecīzi vai nepareizi. Piemēram, viena no vājprāta literārās interpretācijas visbiežākajā tropēm ir kāda tēla "sajukšana prātā" pārāk lielu grūtību dēļ. Realitātē, lai gan stress var veicināt, piemēram, šizofrēnijas attīstību, tas parasti tikai izvelk laukā personā jau esošu predispozīciju uz slimību, kuru izveidojoši gēni un vide zīdaiņa vecumā.

Dostojevskis ir kritizēts par to, ka viņa neirotiskajiem varoņiem ("Noziegums un sods" un citi) "gluži vienkārši vajadzētu ārstēties". Jā, tas arī ir taisnība - slima cilvēka pasaule ir atšķirīga un tās attēlojums nesniedz tika labu ieskatu human condition kā tās dilemmas, kuras nākas risināt prototipiskajam pilnīgajam, veselajam, labu gribošajam un spējošajam cilvēkam. Tomēr tas pats Dostojevskis "Idiotā" grēko ar to pašu precizitāti: tikko kā viņam nākas iet dziļāk par paša personīgi pieredzētajām neirozēm, adikcijām un epilepsiju, viņš sāk izfantazēt sava varoņa kaites ignorējot to, kas par garīgajām slimībām bija zināms pat tolaik.

Tas liek apšaubīt arī literatūras morālās vaduguns lomu. Ja jau tik daudz talantīgu un gudru autoru ir palaiduši garām mums šobrīd tik acīmredzamo - pateicoties zinātnei -, tad cik lielā mērā seno laiku literatūra var būt vērtīga kā dzīves spogulis? Literatūra vienmēr ir bijusi ne tikai komentārs par dzīvi, bet arī komentārs par to, kas ticis sarakstīts pirms tam - un šajā gadījumā ir novedis pie reālās un literārās pasaules paralēlas, nepārklājošās pastāvēšanas.
saite6 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[8. Sep 2016|20:53]
Think of people waiting in a long line that stretches up a hill. And at the top of that is the American dream. And the people waiting in line felt like they’d worked extremely hard, sacrificed a lot, tried their best, and were waiting for something they deserved. And this line is increasingly not moving, or moving more slowly [i.e., as the economy stalls].

Then they see people cutting ahead of them in line. Immigrants, blacks, women, refugees, public-sector workers. And even an oil-drenched brown pelican getting priority. In their view, people are cutting ahead unfairly. And then in this narrative, there is Barack Obama, to the side, the line supervisor who seems to be waving these people (and the pelican) ahead. So the government seemed to be on the side of the people who were cutting in line and pushing the people in line back.

Šis ir arī izskaidrojums tam, kā jūtas austrumeiropieši.

Ko lai saka - jebkura sistēma, kas balstās uz sapni, pārredzamā laika periodā sabrūk. Vajag sistēmas balstīt realitātē un ētikā, nevis naudas poda solījumos.
saite23 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[1. Sep 2016|22:14]
Laukos dzīvojošajiem oficiāli ir īsāks mūža ilgums: http://www.medicaldaily.com/life-expectancy-gap-between-city-and-country-folk-widens-how-access-health-care-plays-part-267929
Un tas pie visa mūsdienu gaisa piesārņojuma līmeņa, kas vietām pilsētās jau sāk atgādināt 19-to gadsimtu. Līdz ar pāriešanu uz masu elektro / hibrīdauto situācija tikai uzlabosies.

Tā lūk - laukos dzīvot ir kaitīgi gan cilvēkiem pašiem, gan dabai (cik dzīves platības viens laucinieks neaizņem? cik litri benzīna katru dienu jātērē, lai viņam visu pievestu klāt / viņu izvadātu, kur viņam vajag?), gan sabiedrībai.
saite28 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[24. Aug 2016|21:03]
Man daudz vairāk moka pasaules / dzīves iespējamā bezjēdzība salīdzinot ar pasaules / dzīves iespējamo determinismu.
saiteatstāt nospiedumu

Cibas šitstorms [23. Aug 2016|22:19]
Man nav vērā ņemamas līdzjūtības pret personīgi nepazīstamiem bēgļiem tālās valstīs, un tai pašā laikā es atbalstu palīdzības sniegšanu. Iemesli ir tie paši vecie:
- Eiropeisko vērtību nezaudēšana ir svarīgāka par situāciju konkrētiku un utilitāru rēķināšanu. Atvērtība, starptautisko konvenciju ievērošana, cilvēktiesības nosaka minimumu pasaulei, kurā es gribu dzīvot. Es neesmu gatavs no tā atteikties oportūnistisku iemeslu dēļ. Eiropas nesadalīšanās ideoloģiski naidīgās savienībās ir starp priekšnosacījumiem.
- Nākošais solis ir eiropeisko vērtību izplatīšana. "The supreme art of war is to subdue the enemy without fighting", un tā tālāk - vislabākā aizsardzības politika ir tā, kas iznīcina ienaidniekus nevis fiziski, bet padarot tos par draugiem. Nodemonstrējot, ka spēle ir nevis zero-sum, bet var būt izdevīga abām pusēm.
- Ir daudz piemēru, kuros imigrācija dod lielus ilgtermiņā pozitīvus efektus mītnes valstīm, pat ja imigranti ir pēdējās padibenes ierodoties (ebreju un citu huddled masses imigrācija ASV, noziedznieku "imigrācija" Austrālijā). Ir maz piemēru, kuros imigrācijas sekas ir izteikti negatīvas, atskaitot okupācijas tipa migrācijas. Slēgtas sabiedrības parasti ir mazāk veiksmīgas salīdzinot ar atvērtām; eiropiešu vs. ķīniešu jūras ceļojum, eiropieši vs. arābu zinātne viduslaikos.
- Nemaz nerunājot par to, ka ir nesalīdzināmi efektīvāk - ja jau tādu kritēriju uzskatam par svarīgu - dot iespējas sākt normālu dzīvi daudziem svešiem, bet normāliem cilvēkiem, nevis palīdzēt tam vienam proverbiālajam bomzim. Viņa potenciāls uzlabot savu dzīvi ir daudz mazāks nekā tiem, kuriem reāli draud nāve vai viņiem subjektīvi neakceptējami apstākļi.

Tā ka Dostojevska piemērs - par inteliģentu, kurš jo vairāk mīl cilvēci, jo mazāk spēj paciest dzīvokļa biedra iesnas - nav nekāds arguments.

Ja sanāks, uzrakstīšu par Nauru. Saistībā ar pavisam citu tēmu, bet cita starpā pieminēšanas vērts ir arī tas, ka nesenie skandāli attiecībā uz Austrālijas off-shore nometnēm liek šaubīties par populāro uzskatu attiecībā uz Austrālijas it kā veiksmīgo imigrācijas politiku. Jau sen gribu par Nauru uzrakstīt, jo, šķiet, šī sala ir lielisks mikromodelis tam, kas ar pasaules trajektoriju notiek kopumā.
saite

par metaforām [13. Aug 2016|22:08]
lj user saldumi raksta par tēlainas izteikšanās sērgu, kura mēdz piemeklēt mūsu dievzemītes domu vadoņus. (es arī māku - kā jums tāds izteikšanās stils?)

paralēli lasīju šo https://aeon.co/ideas/what-i-learned-as-a-hired-consultant-for-autodidact-physicists
My clients almost exclusively get their information from the popular science media. Often, they get something utterly wrong in the process.

A typical problem is that, in the absence of equations, they project literal meanings onto words such as ‘grains’ of space-time or particles ‘popping’ in and out of existence. Science writers should be more careful to point out when we are using metaphors. My clients read way too much into pictures, measuring every angle, scrutinising every colour, counting every dash.

Lūk, metaforu problēma zinātnes komunikācijā. No vienas puses, labas zinātnes komunikācijas atslēga bieži vien ir labas metaforas izdomāšana: citādi neizskaidrosi. No otras puses, pat "labas" metaforas var radīt pārpratumus. Sliktas metafora ir sliktas. Nāk prātā kaut vai "evolution is the survival of the fittest". Evolūcijas teorija vispār ir prime suspect šajā ziņā, jo tā ir ar matemātiku bagāta nozare, bet skaidrojot nespeciālistiem šo aspektu parasti nepimin, tā vietā mēģina radīt ilūziju par tās absolūto intuitīvitāti.

Lielākā daļa "kaitīgo" ideju, pret kurām "zinātnes entuziasti" šodien cīnās savos krusta gājienos nāk vai nu no pašas zinātnes kļūdainām un atmestām idejām, vai neizdevušās komunikācijas rezultātā radušiem pārpratumiem.

"Īstajā" zinātnē vienmēr ir iespējams tikt pāri analoģiju līmenim un nonākt līdz vienādojumiem, kodam, vai skaitļiem - kā nu kurā nozarē. Kaut kam ar vienu, skaidru nozīmi. Sociālajās zinātnēs, politikā vai ekonomikā tādas ground truth nav, ja vien par tādu neuzskata cilvēku smadzeņu saturu. Un pat ja tas tā būtu, nav cita veida kā piekļūt smadzeņu saturam kā caur valodu, bet valoda ir daudznozīmīga, "analoga", un pēc būtības tēlaina. Runājot par sociālām problēmām, mums vajadzētu savu valodas lietojumu disciplinēt - censties smadzeņu jēdzienus aprakstīt precīzāk un tā, lai lietojamiem vārdiem mazāk līdz velkas papildnozīmju bagāža, lietot rationalist taboo un tā tālāk. Bet vai ar to var pietikt?
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[6. Aug 2016|20:00]
http://meaningness.com/metablog/communal-vs-systematic-politics

Lūk, vēl viens saskata linku starp postmodernismu un notiekošo politikā. Var teikt, ka šobrīd tiek pļauts pirms daždesmit gadiem rietumu izglītības sistēmā sasētais.
Politics isn’t about sense, facts, or policy anymore.

...

The bad part is that the systematic mode is profoundly psychologically unnatural. For many people it seems dehumanizing, alienating, incomprehensible, senseless, meaningless, and utterly immoral. This has been obvious for a hundred years.

Undergraduate education explains the systematic structures of justification [4] which is why, I think, the new politics correlates so strongly with lack of a college degree.

The natural human alternative is the communal mode: unstructured, egalitarian, empathic, local, tribal, familiar, and comfortable. This mode—I’ve also called it “choiceless”—feels profoundly right. We evolved to live in such societies; they fit our psychology in a way systematic ones cannot.

...

4. Unfortunately, as I explained in a recent post, this is decreasingly true, due to obfuscatory postmodernism. This may be one reason for the rise of anti-systematic politics: even many of the college-educated now fail to understand the value of systematicity.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Pokemoni [18. Jul 2016|16:47]
[Tags|]

Ilgtermiņā atskatoties atpakaļ uz 2016. gada jūlija sākumu, augmented reality masveida izplatīšanās liksies svarīgāks notikums salīdzinot ar kārtējiem teroraktiem un apvērsumiem.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[4. Jul 2016|20:29]
[Tags|]

Visas zinātnes* ir līdzīgas, bet matemātika citāda. Ja esi iemācījies principus vienā nozarē, tad vienīgais lielais šķērslis read only režīmā piekļūt citai nozarei būtībā ir svešās nozares specifiskie termini. Ir reālistiski mēģināt lasīt un saprast publikācijas vai disertācijas, paralēli gūglējot nepazīstamos terminus. Matemātikā virspusēji skatoties ir līdzīgi, tikai atšķirība ir tāda, ka viena matemātiska termina apgūšana var prasīt mēnešus vai gadus. Matemātikas termini apraksta kaut kādā ziņā būtiski jaunus objektus / domu tēlus, nevis intuīcijai jau pazīstamas lietas.

Matemātiķi ir zinātnieku zinātnieki: ... tālāk ... )
saiteatstāt nospiedumu

[3. Jul 2016|15:50]
[Tags|]

Zinātne nav neieinteresēta vērošana un objektīva aprakstīšana. Zinātne ir ideju tirgus. Vismaz tāda ir tās ir prakse modernajā "publish or perish" laikā - jūsu popkultūras izveidotais priekšstats par zinātniekiem ir nepareizs, es to galvoju. Nav tādu masveidā zināmu zinātnes prakses attēlojumu, pat ne tik aptuvenā līmenī, kādā Silicon Valley parāda IT kompānijas (arī long overdue).

... tālāk ... )

Mani reiz tas kaitināja, man likās, ka objektivitātes trūkums zinātnes praksē ir - kā lai saka - trūkums? Tagad es apzinos, ka drīzāk tā ir dabiskā lietu gaita. Tāpat kā ar politiskajām diskusijām - ir jēga hipotētiskas pozīcijas A aizstāvēšanu uzticēt cilvēkam, kurš dziļi tic pozīcijai A, savukārt A trūkumu aprakstīšanu uzticēt B-istam - tā vietā, lai meklētu "objektīvu un bezkaislīgu" tribunālu A un B relatīvo priekšrocību un trūkumu izsvēršanai.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[29. Jun 2016|23:00]
[Tags|]

Zinātne - tas ir kaut kas cits. Vispārējais sabiedrības pastāvēšanas mods ir patērēšana. Kopš bērnudārza notiek sacensība par būšanu labākajam patērētājam - sākumā izrādot vecāko nopirktās mantiņas un drēbes, pēc tam pusaudža vecumā salīdzinoties ar mūzikas gaumi, stilu un pat draugu izvēli. (Cool kids tusē viens ar otru ne /tikai/ kaut kādas dziļas iekšējās saskaņas dēļ, bet lai viens otram un citām grupā izrādītu savu piederību cool kids grupai.) Pieaugušajiem fokuss mainās - salīdzināties vairs nav tik aktuāli, tāpēc mēs patērējam, lai izklaidētos.

Tad daži sāk nodarboties ar zinātni un pēkšņi nonāk pilnīgi citā pasaulē: tādā, kurā vari nodarboties ar kaut kādu mazāko sīkumu, kurš nevienam ārpus tavas jomas neinteresē, pie tam nodarboties ar to gadiem, un būt tikpat veiksmīgs kā pētnieks tēmā, kura pastāvīgi ir mediju fokusā. Vēl vairāk, pārāk liela publicitāte pārējo akadēmiķu vidū rada skepsi biežāk nekā skaudību.
Sabiedrībai nesaprotams / mazsaprotams darbs tiek uzskatīts par attaisnojamu un vajadzīgu, ja vien tas risina "īsta problēmas" pēc peer expertu domām. Jā, "neinteresantu" darbu nevar publicēt Nature vai Science, un tie zinātnieki, kas risina tikai tādas neinteresantu problēmas, nekļūst slaveni. Bet ierindas zinātnieku ir daudz vairāk nekā slavenību, un tas ir normāli. Pat ierindas zinātnieks (tāds, kāda disertācijas aizstāvēšana aprakstīta te: http://www.refal.net/zashchita.html) tomēr dod nelielu ieguldījumu pasaules zināšanu palielināšanā - kas ir daudz vairāk, nekā var par sevi var teikt gandrīz jebkurš cits, piemēram, žurnālists, skolotājs, uzņēmējs vai politiķis. Sleja par aktuālām sabiedrības problēmām izraisīs daudz lielāku viļņošanos nekā pētījumus par CO2 līmeņa ietekmi uz sūnu fotosintēzi, kuru izlasīs divi trīs, bet sūnu fotosintēze atšķrībā būs aktuāla arī pēc miljons gadiem.

Problēma ar zinātni ir cita - ja patērējot vai reflektējot mēs varam zināmā mērā kļūt par to, kas vēlamies būt (vai vismaz projicēt savas vēlmes uz to), tad zinātne simply does not care about you. Zinātniskajos rezultātos ir labākajā gadījumā tikai niecīgs pētnieka personības nospiedums. Jā, zinātne rada, bet radītais nevis emanē no radītāja iekšējās pasaules kā mākslā, bet tiek "noskaldīts" no objektīvi pastāvoša realitātes granīta. Laboratorijas darbs ir soul crushing tieši šīs alienation dēļ.
saiteatstāt nospiedumu

[29. Jun 2016|13:28]
Viena no lielākajām ES problēma ir slikts PR un ideoloģijas trūkums. Lūk, piemērs ar burtisku jaunieša neizpratni par “What’s the EU ever done for us?”: https://www.theguardian.com/uk-news/2016/jun/25/view-wales-town-showered-eu-cash-votes-leave-ebbw-vale Gluži vai ņemts no Paitonu "Braiena dzīves". Remain kampaņas lukewarm entuziasms ir cits simptoms tam pašam - gandrīz vai likās, ka briti tiek aicināti balsot par mazāko ļaunumu. Tādus argumentus kā, piemēram, "kas notiks ar Ziemeļīrijas robežu" pirms referenduma vispār nedzirdēja.

Putins kopumā saprot to daudz labāk un vinnē ideoloģijas jomā. Iespējams, Krievija vinnē arī stratēģiskās gatavības jomā - to varēs redzēt pēc gadiem 10-15. Pastāvēs, kas pārvērtīsies? Vai ES arī vajadzētu pielietot apmaksātu troļļu armiju, aizmirst par ieguldīšanu reģionu attīstībā un uzsākt agresīvu ārpolitiku? Grāmatās un filmās ir tāda trope kā moral penalty - "sliktajiem" uzvarēt ir vieglāk, jo viņi var pielietot visus līdzekļus, kamēr pozitīvie tēli ir ierobežoti palikt ētiski pareizu darbību robežās. Narrative bias dēļ pozitīvie parasti tomēr uzvar. Dzīvē ir citādi - nevis uzvar pozitīvie, bet uzvarētāji raksta vēsturi un izmaina definīciju tam, ko tieši nozīmē pozitīvais.

No mana mazā viedokļa tāpēc liekas, ka status quo ir lokālais optimums šim laikam un vietai. Es nevēlos, lai ES nolaistos līdz impēriju līmenim "ideoloģijas ražošanas" un uzspiestas integrācijas ziņā. (Tālākā perspektīvā, kopējas identitātes izveidošanās pie status quo saglabāšanās notiks dabīgā veidā.) Tikai pēdējie gadi pierāda, ka decentralizēta, apolitiska savienība nestrādā.

Brexit ir jāapzīmē nevis ar politiķu šobrīd iemīļoto laulības šķiršanas metaforu, bet viena indivīda atkrišana no 28 personu grupņika. Loģiskai, ka tāda savienība nevar būt stabila, un tai atliek kļūt par īstu ģimeni vai arī izjukt. Visticamāk, kļūt par ģimeni pēc tam, kad liekie un gadījuma personas būs atmestas.
saite46 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Mazliet laika ceļošanas svētdienas rītā [26. Jun 2016|13:01]
Es labprāt skatītos tikai Mofata epizodēm veidotu Dr. Who. Kaut vai tas, ka ka viņam, šķiet, ir funktieris attiecībā uz mērķtiecīgu laika ceļošanas tēmu apspēlēšanu.

Girl in the Fireplace - laika ceļotājs var dažu īsu tikšanos laikā pavadīt citu personu visā tās dzīves ilgumā
Blink - ir iespējama sarunāties cauri laikam bez ceļošanas laikā tikai ar viena ziņujoma nosūtīšanu pagātnē
Library / Forest of the Dead - viena vai vairāku laika ceļotāja tikšanās sekvence var notikt viņiem subjektīvi atšķirīgā kārtībā vai pat pretēji
Eleventh Hour - līdzīgi GitF, bet uz lielāku uzsvaru uz to, ka plāns tikties "pēc piecām minūtēm" var nozīmēt gadus

Blink ir vispār ir apbrīnojama sērija. Pat neņemot vērā visu pārējo, nebiju agrāk redzējis (ne arī lasījis) šīs tematikas apspēlēšanu.

Vai ir iespējama komunikācija starp atšķirīgos laika periodos MŪSU PASAULĒ esošām entītijām, nepārkāpjot reālās fizikas likumus? Iespējams.

Vispirms vajag zināt, ar ko tieši sarunāties. Pagātnes virziens ir viegls, nākotnes virziens ne. Nav saprātīgi mēģināt, piemēram, komunicēt ar entītiju "Lielbritānijas premjerministrs pēc diviem gadiem", jo tas ir kontingents un nejaušībām pakļauts subjekts; tā vietā jāskatās uz lielākām, konverģentām idejām. Viens ideja, ka pastāvīgi atkārtojās atkal un atkal ir idejas par Omega punktu - laiku, kad saprātīgas būtnes apvienosies, lai radītu Dievu un haotiskajam visumam piešķirtu jēgu. Līdz ar to var mēģināt komunicēt ar Omegu - entītiju, kas rodas omegas punkta rezultātā.

Iniciatīvas pagātnes galā - Omega var būt saistīts ar daudzām lietām that we care about un mūsu vērtībām. Tā ir viena iniciatīva, cita ir tas, ka Omega var simulēt mūs vai mums tuvus cilvēkus. Ja tev rūp, kas notiek ar tavu līdzinieku nākotnē / citā vidē, tev ir iniciatīva panākt, lai Omega rada tiem paradīzi un izvairīties no nonākšanas simulācijas ellē (kas ir tikpat tehniski iespējama).

Iniciatīvas nākotnes galā - Omega var būt ieinteresēts dažus laika zarus padarīt vairāk iespējamus, citus mazāk iespējamus. Specifiski mēs varam zināt, ka Omega ir ieinteresēts sevis radīšanā. Vēl?

Komunikācijas forma - pie nosacījuma, ka nav iespējams nosūtīt ziņojumus pagātnē, mums atliek komunicēt netiešā veidā. Mēs simulējam Omega, cik labi vien spējam (iztēlojamies Dievu) un mēģinam uzminēt, ko Omega varētu teikt. Omega vai nu simulē, vai rekonstruē mūsu kopijas, atkarībā no pieejamās informācijas daudzuma, un komunicē ar tām. Iespējams, izdevīgi ir saglabāt pēc iespējas vairāk informāciju par sevi un censties, lai tā nonāktu pie Omegas. Vēl izdevīgāk notušēt negatīvo informāciju (nav gan īsti skaidrs, ka no Omegas viedokļa negatīvās īpašības stipri korelē ar to, ko mēs saucam par negatīvo).

Vispār šo tēmu neesmu redzējis apspēlējam. Ideja?
saiteatstāt nospiedumu

[25. Jun 2016|13:16]
Vēl viens iemesls nepalikt te pārāk ilgi. Tīri statistikai, no aptuveni 20 tuvākajiem kolēģiem projektā:
* divi ir dzimuši Anglijā, vienam tēvs nāk no ziemeļāfrikas, māte no Zviedrijas, otram tēvs no Vācijas;
* viens ir etniskais anglis, līdz pilngadībai dzīvojis Portugālē;
* pārējie no citurienes Eiropā vai Ķīnas.
Ā, big boss ir no UK. Pārējiem cilvēkiem projektā izcelsmi nezinu, bet šaubos, vai proporcija ir būtiski atšķirīga.
"English are wrong about two things: they still think they're good engineers and they still think they can play football." - Džordžs.

... tālāk ... )
saite20 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Jun 2016|21:41]
"I can hear you. Well, not "hear you" exactly, but I know everything you're going to say." - S03E10

"Now, listen. This is important. There's the real world and there's the world of nightmares. You understand that? What I want you to remember is this, and I know its hard: the real world is a lie. And your nightmares are real." - S04E08.

Ieteikums paskatīties Dr Who izrādījās labs ieteikums. Saņēmu to pagājšgad no viena britu čaļa (pirms tam viņš ieteica arī Riku & Mortiju). Tāds pārsvarā viegls, izklaidējošs seriāls, bet nekad nevar zināt, kāda stila epizode būs nākošā. Man patīk arī campy epizodes (īsti nezinu, kā to apzīmēt latviski), jo man patīk tas, ka seriāls sevi neņem pārāk nopietni. Nevajag jau labos fantastikas seriālos vienmēr mērķēt uz Balltlestar Galactica nopietnības un drūmuma līmeni. Vecais, labais, piedzīvojumu žanrs ar neparedzamām lokācijām un sižeta pavērsieniem, cliffhangeriem (un bieži vien underwhelming atrisinājumiem).

Ā, un vēl man patīk tas, ka Doktors ir bezkompromisu pozitīvais tēls, uz visādu vampīru, sukubu un citu morāli apšaubāmu būtņu seriālu un grāmatu fona.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]