making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

pasenas pārdomas par to, kā šizoīdie cilvēki virza cilvēces progresu. [24. Maijs 2016|23:20]
ja ir tā, ka savus uzskatus cilvēks paņem no savas in-grupas, nevis nonāk pie tiem racionālā, emocionālā vai kādā citā ceļā - tad sanāk, ka visobjektīvākos spriedumus var izdarīt tie cilvēki, kuriem in-group viedoklis ir mazāk svarīgs nekā citiem. Citiem vārdiem sakot, šizoīdās personības. Utināns arī, šķiet par to rakstīja, bet tikai kā par cilvēces garīgajiem vadoņiem - var vispārināt to uz humanitāri-akadēmiskajiem "viedokļu līderiem" vispār. (un man stipri liekas, ka tā ir - cilvēku personiskie uzskati parasti nefiltrētā veidā rodas no in-grupas uzskatiem, nevis viņi pie tiem nonāk personisku pārdomu ceļā, citādi būtu grūti izskaidrot nereti absurdos mēģinājumus aizstāvēt tādus uzskatus, kuru realizācija pašam subjektam nāktu par sliktu, sevišķi gadījumā ja viņš nespēj argumentēti pamatot savu viedokli)

es te kādreiz rakstīju, ka progresu virza out-grupa establišmentam (citiem vārdiem sakot, "lūzeri"), jo tie ir cilvēki, kuriem ir iemesls būt neapmierinātiem. bet - bez iemesla ir vajadzīga arī vīzija, un vīziju dod šizoīdā daba. lūk, vairums neapmierināto grib "to pašu, tikai labāk" - kvalitātīvas izmaiņas. bet atceras tos, kuri ieskicējuši plānu kvalitatīvām - un to visvieglāk izdarīt, ja "maršē pie cita bundzinieka ritma".
saite14 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[15. Maijs 2016|14:51]
Piezīmes no LF singularitātes eventa

Slaidi: https://drive.google.com/file/d/0BwK0OPe_m9QNNE43ZlNFYTdIQzQ/view
... tālāk ... )
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[29. Apr 2016|13:19]
"Team, just letting you know that X has graduated and we’re all excited to see how she uses her superpowers in her next big adventure."

Izlasīju "Disrupted: My Misadventure in the Start-Up Bubble". Savus piedzīvojumus startupā apraksta eks-žurnālists, viens no HBO "Silīcija ielejas" autoriem. Diezgan labs ieskicējums, kāpēc mani nesajūsima doma par strādāšanu IT industrijā.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[25. Apr 2016|16:46]
Sapņoju, ka kāda sieviete dzīvo attiecībās ar diviem vīriešiem, un lai paternitātes tests abiem diviem korekti uzrādītu paternitāti, viņa viltīgi izdomā bērnu radīt ņemot dzimumšūnu DNS tikai no abiem vīriešiem, nevis no sevis. Trīs bioloģiski vecāki - pa hromosomu komplektam no tēviem (plus epiģenētiskais imprintings no mātes?)

Pirms pāris dienām sapņoju, ka ģimene iekļuvusi lielos parādos un tāpēc neatliek nekas cits kā pārcelties uz Āfriku. Biju laimīgs pamosties.
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[21. Apr 2016|00:00]
Prātoju, vai neaiziet uz šo: http://www.meetup.com/London-Futurists/events/229850927/
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[20. Apr 2016|23:57]
Anglijas rietumos ir tāds jūras līcis Severns. Vieta ir ievērojama ar neparasti lielajām plūdmaiņām - līča forma rada piltuves efektu, kas liek paisuma līmenim pacelties pāri par 10 metriem virs bēguma līmeņa. Tas ir otro vai trešo absolūti lielāko plūdmaiņu reģions pasaulē (otro pēc vietējiem datiem, trešo pēc objektīvākajiem Vikipēdijas).

Bēda ar tādu paisuma līmeni liela - straumes neļauj nogulsnēm nosēsties, tāpēc ūdens konsistence atgādina brūnu zupu. Pie lielākiem bēgumiem līča Velsas puse pilnībā pārvēršas par smilšu un dubļu liedagu, kas iestiepjas jūrā kilometriem tālu. Daba īsti nespēj tik lielām pārmaiņām pielāgoties, tāpēc līča ūdeņi "is a relative desert", kā vēsta pat tūrisma informācijas plakāts. Estetizēt jūras zilumu sauļojoties sausās smiltīs tur nesanāks, tāpat kā peldēties, vienīgi tuvāk piltuves šaurajam galam daži ekstrēmisti pamanās izmantot paisuma vilni sērfošanai (iespējams atrast youtube).

Jau sen tiek runāts par plūdmaiņu elektrostacijas izveidi Severnā (kur "sen" tiešām ir sen, vismaz kopš 1925 gada). Tāda stacija dotu enerģiju un vienlaicīgi samazinātu plūdmaiņas (nevis novērstu!). Te nu arī ir nelaime. Pirms dažiem gadiem tika pasūtīts un veikts pētījums, lai noskaidrotu tādas būves ietekmi uz vidi. Cik var noprast, pētījumā izspriests, ka elektrostacijas būvēšanu izbīdīt cauri te ir maza cerība - tas šķiet izjauktu garknābjaino putnu ganības dubļos un nez kāpēc arī lašu nārsta ceļojumus. (Vikipēdija saka, ka putnus sauc "šņibīši".)

Man gan liekas, ka šis ir viens no zaļo tuvredzības piemēriem - lokālais optimums ir mazāks par globālo optimumu (lokālais optimums = neizmainīta vide, ja par vispār tādu var runāt salā, kura tikpat kā visa ainava ir cilvēku veidota un jūras šaurumā, kuru šķērso divi kilometriem gari tilti). Te būtu iespēja gan iegūt enerģiju zaļā veidā, gan uzlabot ūdens kvalitāti līcī, gan atstāt migrējošajiem putniem līča krastus un lašiem zivjuceļu starp plūdmaiņu turbīnām.
saiteatstāt nospiedumu

[1. Apr 2016|16:34]
Vietējā ēdienkarte mani nomāc. Nav ēdnīcas, kas pasniegtu normālu ēdienu (tādu kā vārīti kartupeļi). Tā vietā ir padsmit fast food pārdodošas bodītes ielas malā. Visās pamatpiedāvājums ir vienveidīgs: maize ar kaut ko tajā. Pēc idejas līdzīgi baltmaizei ar desu padomju laika skolēnu brokastīs. Var jau nosaukt to par "panīnī ar proscuito" un bodei piešķirt nosaukumu pret-a-manžē (starp citu, angļu brends, kam ar franciju nav nekāda sakara), bet būtība tā pati. Ja neēd gaļu, arī izvēle nemaz nav tik plaša.

Nē, nu es protams nezinu tipiskas angļu ģimenes paradums - varbūt ikdienišķie fast food patērētāji ir tikai studenti un imigranti. Bet ironija ir tāda, ka piedalos projektā, kas cita starpā pētīs, kāpēc karaliste ir visvairāk aptaukojusies valsts eiropas savienībā. man ir aizdomas, ka atbildi varētu pateikt bez pētīšanas.
saite7 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[30. Mar 2016|15:42]
Dzīvoju hipsteru kvartālā. 300-400 metru rādiusā ir 40 kafejnīcas un ēstuves*, bet nav neviena veikala, kurā nopirkt gludekli.

Krogu kultūra: pirmajās divās nedēļās četras reizes biju iedzert ārpus mājas.

* - saskaitīts pēc kartes.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[29. Feb 2016|20:57]
Šoreiz puslīdz regulāri sekoju līdz ASV prezidenta vēlēšanām - cik noprotams, šogad tās iet neparasti jautri.

Es teiktu, ka demokrātu vēlētājiem iestājusies Latvijas politikā bieži sastopama izvēle - ideālistisks kandidāts bez reālas pieredzes un plāna pret morally ambiguous, bet pragmatisku politiķi. Pareizs morālais kompass (Bērnijs) vs. pieredze (Klintone). Iespējams, labākais iznākums ir tas, kas arī notiek - Klintone tiks izvirzīta tālāk, bet sāncensība viņu piespiedīs ņemt vērā arī Bērnija potenciālo vēlētāju vēlmes.

Interesanti, ka jaunieši t.sk. jaunās meitenes ir vairāk gatavas balsot par Bērniju, nevis Klintoni. Tur varētu būt vainīgs dabiskais jauniešu ideālisms un single issue fokuss. Man liekas, Klintone tomēr sieviešu tiesību labā varētu izdarīt daudz vairāk, gan kalpojot kā simbols, gan tāpēc, ka jebkurš vīrietis šajā ziņā saskaras tomēr ar zināmu empathy gap (ja vien nepiekrītam feministu viedoklim, ka dzimumam nav nekādas psiholoģiskas nozīmes). Tāds tādu saprot. Kaut gan, no otras puses, lai arī Obama ir pats melnais, melnie ASV turpina pret kaut ko visu laiku protestēt.

Par sarkanās partijas pusi īsti pat nav ko komentēt. Vai ir bijusi kāda reize nesenajā ASV vēsturē, kad divus lielākos "republikāņu" kandidātus pati republikāņu partija vispārēji ienīst?
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[28. Feb 2016|13:35]
Tagad jau esmu pārcelšanās procesā (uz UK), tāpēc apdomāšu un uzrakstīšu kopiespaidus no Zviedrijas.
... tālāk ... )
saite36 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[18. Feb 2016|14:15]
Skota Aleksandra analīze pētījumam par sieviešu diskrimināciju programmēšanā: http://slatestarcodex.com/2016/02/12/before-you-get-too-excited-about-that-github-study/

Analīze ok, tikai tos pašus secinājumus varēja pamatot vienkārši atkārtojot mantru "korelācija nav kauzācija" un norādīt, ka no rakstā publicētā grafika redzams, ka gandrīz tikpat lielā mērā diskriminēti tiek vīrieši, kuri atklāj savu dzimumu. Varbūt GitHub diskriminē visus, kam ir dzimums? Šo hipotēzi raksts nez kāpēc neapskata, kaut arī dati daudz pārliecošāk liecina par labu tai nekā par īpašu attiekmi pret sievietēm. Raksta autori piekopj visplašāk zināmo grēku zinātnē - viņi neveic randomizētu eksperimentu, bet tā vietā runā par kauzalitāti balstoties tikai uz observational study. Smieklīgi ir tas, ka šajā gadījumā tādu kontroles eksperimentu pat nebūtu pārāk grūti izdomāt un realizēt.

Iespējams pat, ka atšķirība starp dzimumu publicējušajiem vīriešiem un sievietēm "outsider" vidū nav statiski nozīmīga (ak, bet statistiskā analīze rakstā vispār nav iekļauta). Tai pašā laikā starp "koderiem insaideriem" statistiski nozīmīgo bias par labu sievietēm raksts ignorē. Nav jābūt sociologam vai statistiķim, lai saprastu, ka raksts sucks, bet ne tik lielā mērā, kā no tā izrietošais žurnālisms ar virsrakstiem "Sexism Is Rampant Among Programmers On GitHub, Research Finds", "Women Are Better At Coding Than Men" utt.
saite9 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[8. Feb 2016|21:11]
Uz četriem mēnešiem esmu oficiāli kļuvis par zinātnieku LV. Aizdomājos, ka it kā jau zinātne - tas ir labi, bet labus selling pointus zinātnei LV vispārējās globalizācijas laikā atrast ir grūti. Zinātne ir dažāda - motivācija attīstīt inženierzinātni un citus praktiskos virzienus ir daudzmaz skaidra, tāpat kā arī tas ir skaidrs ar letoniku un citām lietas, ko neviens latviešu vietā nepētīs, bet par fundamentālo zinātni sabiedrībai vienmēr ir jautājums.

Izlasīju Stradiņa runu "Vai Latvijas Republikai ir vajadzīgi zinātnieki?", bet īpaši gudrāks nekļuvu. Kā politiķa runā, pateikts daudz kas, īsti nepasakot neko.

"Arī mazai valstij nedrīkst būt maza zinātne, sīka zinātne, dažos sektoros jāuztur pasaules līmeņa zinātne, bet atcerēsimies arī, ka dižkoki, lielās priedes neaug bez pameža, kuru laiku pa laikam paretina." - ok, pamatojums? valsts prestižs? iespējams, ka tā celšanai būtu finansiāli izdevīgāk ieguldīt sportā vai eirovīzijā, neesmu rēķinājis, galu galā, no patriotisma viedokļa nav īpaši svarīgi, vai citu valstu vidū izceļamies, piemēram, ar īpaši ātru šļūkšanu pa ledus reni vai jauniem atklājumiem obskūrās nozarēs.

"zinātne dod sabiedrībai kritisko domāšanu, dod sabiedrībai spriedumus, ne aizspriedumus, ir sabiedrības brieduma un profesionalitātes garants, ir savā ziņā demokrātijas un brīvdomības, kopā ar reliģiju arī ētikas garants, vismaz tam tā būtu jābūt. Tā ir aksioma – katrai civilizētai valstij ir jāuztur kaut neliela, bet sava zinātne." - šis šķiet ir tuvākais pamatojumam, bet arī būtībā ir emocionāls apgalvojums, kas maz pamatots faktos (ASV zinātne ir pati krutākā, bet tauta balso par Trampu, un ar zinātni nodarbojas pamatā imigranti).

BTW, Gnidrologam patiks šis citāts: "Zinātne būtībā ir amatnieka darbs [..] inovatīvā zinātne ir smalka, augstākā stila amatniecība šī vārda ideālajā nozīmē."
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[4. Feb 2016|17:10]
Autonomous driving's biggest problem is addressing all the corner cases--all the strange things that happen once per 10,000 or 100,000 miles of driving. Machine learning is good at getting your performance from 90% accuracy to maybe 99.9%, but it's never been good at getting us from 99.9% to 99.9999%
tieši tāpēc mašīnmācīšanās, uz statistiku balstītā tulkošana utt. "big data" metodes nekad nespēs notvert cilvēku ģenialitāti, jo pietiekoši daudz datu būs tikai par "vidējo cilvēku", par normas robežās esošiem sasniegumiem.
saite6 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[1. Feb 2016|21:00]
Tātad. Datorikā ir daudz slavenu problēmu, kuras neviens nemāk efektīvi atrisināt. Var ievērot, ka tās ir visnotaļ praktiskas problēmas. Bet tas savukārt nozīmē, ka tādu problēmu instances mums dzīvē apkārt ir papilnam un cilvēki tās kaut kā spēj atrisināt. Paradoksāli? Viena teorija ir tāda, ka cilvēki risina grūtos (un ne tikai) uzdevumus pēc "probably approximately correct" metodes - tas ir, iznākums "ar labu varbūtību ir aptuveni pareizs". Datori, kā zināms, ir labāki par cilvēkiem. Līdz ar to datori spēj atrisināt ne tikai "ar varbūtību pareizi" (Montekarlo algoritmi), bet arī "pilnīgi pareizi, tikai varbūt ļoti lēni" (Lasvegasas algortimi).... tālāk ... )
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

science blogging [31. Jan 2016|20:59]
[Tags|]

Pirms pāris gadiem sapratu, kāda jēga ir no datorikas. Tā ir key enabling technology. Tas ir, noder tik lielā mērā, cik lielā mērā ir praktiski derīga citām jomām. Līdz ar to sāku skatīties uz tām jomām, kas datorikai "neatduras sevī", bet reālajā pasaulē. Vēlams fiziskajā pasaulē, jo tā tomēr ir mazāk mainīga nekā sociālās lietas. ... tālāk ... )
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[30. Jan 2016|15:47]
Tas, ko rakstu te pēdējos gados gandrīz vienmēr ir "es domāju", nevis "es jūtu" līmenī. Savā ziņā jūtu, ka man ir atrofējusies vai vismaz ierūsējies spēja par to pastāstīt.

Dzīves ikdienu arī man nosaka racionāli nosacījumi, gandrīz neko nedaru tāpat vien, bet daru X ar mērķi darīt Y, kas savukārt ir pakārtots mērķim Z, kas ietilpst vēl globālākā plānā. Tāda stratēģija gluži vienkārši man ir vajadzīga, lai varētu veiksmīgi nodarboties ar to, ko es vēlos nodarboties. No otras puses, izdarīt kaut ko un tad pusgadu gaidīt rezultātu gluži vienkārši psiholoģiski nestrādā. Pat ja rezultāts izrādās vēlamais, īpašu gandarījumu tas nesniedz. Tā vietā esmu atradis instant gratification iespēju piedaloties kodēšanas sacensībās (sāku pagājušajā rudenī). Tūlītēji rezultāti - adiktīvs efekts.

Vēl sports vai drīzāk rekreācija dabā, bet tur esmu kvantifikācijas pretinieks un sistemātiski izvairos no skaitliskiem rezultātiem. Tā kā janvārī strādāju un "strādāju" no mājām, izmantoju izdevību regulāri slēpot pa mežu: man patīk pats slēpošanas process, un es nevēlētos to pārvērst par cīņu ar sekundēm un GPS kilometriem. Negribu izvairīties no ilūzijas, ka kaut ko daru tāpat vien, nevis kāda globālāka, racionāli pamatota mērķa dēļ.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[26. Jan 2016|17:20]
http://sverigesradio.se/sida/artikel.aspx?programid=110&artikel=6352785
Swedish Democrat politician Kent Elfstrand has voluntarily left the Sweden Democrats in order to avoid damaging the party with his high-profile comments. Kent Elfstrand has for years written comments with serious racist content on Facebook.
- They are not willing to integrate into society, says Elfstrand in his comments about Muslims.
Elfstrand also says that the Muslim view of women is incompatible with a civilized society. For him, women's value is important, he says.
P4 Västernorrland has also reviewed his account on Facebook.
"Why are blondes good at sucking? They have a vacuum in the head."
- Kent Elfstrand @ fb
saite32 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Jan 2016|12:13]
Why (almost) everything you know about food is wrong - kā papildinājums manam iepriekšējam ierakstam par zinātni.

Uz novērojumiem balstītu pētījumu galvenais trūkums salīdzinājumā ar kontrolētiem gan ir nevis tas, ka they're a lot less precise and noisy, kā raksta žurnālists, bet nespēja noteikt kauzalitāti, jo vispārīgajā gadījumā novērot var tikai korelācijas, nevis cēloņsakarības - bildē iejaucas slēptie mainīgie.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[14. Jan 2016|13:31]
Skota bloga populārākais posts, šķiet, ir meditācijas par Molohu.
... tālāk ... )
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[14. Jan 2016|13:03]
Tas, ko cilvēki nesaprot attiecībā uz kristīgo ētiku ir tas, cik lielā mēra tā centrā noliek cilvēku. Un vispār to nesaprot paši kristieši it īpaši. Tā vietā, lai runātu par to, kā sekulārā ētika dehumanizē pasauli, tāds standarta kristietis iekšēji varbūt arī apzinās sava garīguma jēgu, bet konfrontēts ar aicinājumi racionāli argumentēt par labu savi pozīcijai sāk stāstīt par neredzamiem rozā vienradžiem. Nepieciešamība savienot derīgu reliģiju ar ticību neredzamiem rozā vienradžiem, protams, rada nelielu kognitīvo disonance un kļūst par vienu no ābrahamisko reliģiju vājajiem punktiem.

Pēc manām domām, ar reliģijām ir tāpat kā ar pārtiku. Viens variants ir apgalvot, ka mums būtu jāpieturas pie pāris tūkstoš gadu vecas diētas tāpēc, ka tā kādreiz ir (it kā) labi strādājusi. Cits variants ir pārtikt no burgeriem un fast food. Vēl cits variants ir universālveikals ar produktu klāstu no dažādām pasaules malām, no kuriem katrs var pagatavot sev maltīti.

Daļa pārtikas ir debatējama par spīti tam, ka visi to lieto, piemēram, factory farming ražota gaļa. Un, protams, vieglāk nekā jebkad agrāk ir pieejams liela izvēle neveselīgas pārtikas. Tikai tas nav tas, ko saka Tradicionālās diētas piekritēji. Viņi grib visiem uzspiest vienādi viduslaicīgi nabadzīgu produktu izvēli (putra, maize, un rāceņi). Pēc viņu domām, ja kādam ir nepanesamība pret dažiem no šiem produktiem - pats vainīgs. Pati ideja, ka cilvēki varētu spēt sev sastādīt ēdienkarti individuāli izvēloties sev interesantas sastāvdaļas no dažādām pasaules malām vismaz dažiem no viņiem liekas vislielākā ķecerība.
saite15 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]