making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]
[   mājaslapa   ]

[30. Sep 2014|20:48]
Lai nu kā citur būtu ar lapsām un citiem zvēriem pilsētās, man ir aizdomas, ka pusastoņus vakarā pārvietoties dažsimt metru pa pilsētas centru dzīvesvietas apkārtnē un pa ceļam satikt četrus zaķus - kaut kas tāds laikam iespējams tikai Zviedrijā.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[29. Sep 2014|20:30]
Einstein understood the centralized mass media, and he was good at manipulating it, and at becoming a star. Uncharacteristically for a scientist, and despite his social isolation, he had very strong political skills. In the 1910s, he was famous among Berlin University students for his outspoken pacifism, more than for his science. He was offered the presidency of Israel. He made a much better media figure than other physics stars, like Dirac, who didn't talk, or Schrodinger, who openly had two wives, or Heisenberg, who was a geek's geek, or Bohr, who mumbled unclearly, or Pauli, who was an asshole. Einstein always had a pithy quote, and always exuded good humor.

If Einstein were a one legged foul-mouthed sex-offender, we would probably be celebrating 100 years of Poincare's special relativity, Planck's E=mc^2, Hilbert's revolutionary theory of gravity, the Smoulochowski fluctuation/dissipation relation, Compton and Millikan's bold photon hypothesis of 1919, Leo Szillard's letter to Roosevelt. This kind of crap happened in Germany when Einstein was politically out.

Brīdinājums: autors ir zināms kā cilvēks, kas reizēm gvelž sviestu.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Sep 2014|10:32]
Spriežot pēc šīs TEDx prezentācijas, Anglijā ar šī gada rudeni pamatskolās sāk mācīt datoriku (Computing):
https://www.youtube.com/watch?v=Ia55clAtdMs&feature=youtu.be

Tas ir, mācīs vairāk zinātni nevis tehnoloģiju (IT). Pamatideja kā to realizēt varētu būt pacelt abstrakcijas līmeni, stāstot par lietām. Man jau patīk, tikai cerams neiznāks tāds pats fiasko kā bija ar New Math, kuru, izrādījās, vidējie skolnieki nekādi nespēj sagremot.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[10. Sep 2014|14:55]
Liekas, ka vajadzētu pie statistikas populāro skaidrojumu saukļiem līdz ar "korelācija nonenozīmē kauzāciju" ieviest vēl vienu - "korelācijas trūkums nenozīmē kauzācijas trūkumu": http://klab.lv/users/indulgence/698160.html
Nez kāpēc pateikt, ka "sālīti gurķi ir kaitīgi, jo 99% procentu mirušo ir kaut reizi ēduši sālītus gurķus" liekas daudz absurdāk, nekā pateikt inverso apgalvojumu "99% no 1900. gadā dzimušajiem nekad netikai izmēģinājuši X, bet tāpat, redz, visi ir nomiruši".
saite21 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[3. Sep 2014|13:20]
This is a terribly unsatisfying answer, but: we don't know.
That's how you recognize a true scientist.
saiteatstāt nospiedumu

[3. Sep 2014|09:49]
Es domāju, par dzimumu vienlīdzību diskutēt ir bezjēdzīgi, jo nav iespējams to darīt racionāli. Tā ir lieta, par kuru nevienu nav iespējams pārliecināt, var tikai iegūt ienaidniekus. Ja minēsi, ka starp dzimumiem ir bioloģiskas atšķirības, kas pārsniedz to kas kuram starp kājām, tad arguments būs tāds, ka šīs atšķirības jau nav kognitīvas. Ja pamatosi, ka bioloģiskās atšķirības vispār jau nosaka arī psiholoģiskās, un hormonu / citas ķīmijas līmienis smadzenēs ietekmē personību (tāpat kā - visi ir novērojuši - ieņemta alkohola deva īslaicīgi izmaina personību), tad arguments būs, ka instinktu vēlmes vajag psiholoģiski nomākt; sabiedrība kopumā jāizglīto un jāveic morālais spiediens utt. lai tas notiktu. Ja dosi psiholoģisku atšķirību piemērus, tie tiks izskaidroti kā sabiedrības morālā spiediena rezultātā radusies, izskaužama parādība! Ja dosi konkrētu cilvēku piemērus, tie tiks noraidīti kā "tikai anekdotiski gadījumi". Ja dosi zinātniskus pētījumus par cilvēku grupu atšķirībām, tie tiks noraidītas ar tēzi "uz katru cilvēku jāskatās atsevišķi".

No otras puses, es nojaušu, ka politkorektums nav lieta, kas varētu uzkavēties uz visiem laikiem, un gan jau pēc pāris jaunu paaudžu nomaiņas tas būs pazudis, kā jau pazūd visas realitātē nepamatotas sabiedriskās domas kaprīzes.
saite21 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[30. Aug 2014|16:37]
The First Year of Open Online Courses, Fall 2012-Summer 2013
In total, there were 841,687 registrations from 597,692 unique users across the first year of HarvardX and MITx courses. [..] Over four thousand registrants earned more than one certificate across HarvardX and MITx [..] A total of 76 registrants earned 5 or more certificates from the first 17 courses. [..] 292,852 registrants never engaged with the online content.

Tātad aptuveni viens dalībnieks no 8000 ieguva kaut ko līdzīgu augstskolas gada pusgada apjomam (pabeigti pieci kursi). So much for online education.
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

Business as usual [29. Aug 2014|10:08]
Interesanti, ka RU fondu indeksi joprojām ir līmenī. Saprotams, šī gada laikā pamatīgi svārstās, bet nav, teiksim, nokrituši divas vai trīs reizes, kā tas bija visur 2008. gadā. Man ir kaut kāds skaits akciju fonda - kā to sauc - daļu. Kad sākās jautrība Krimā, līdz smadzenēm aizrāpoja doma, ka derētu tās pārdot. Brīdī padomāju un nolēmu to nedarīt, jo konstatēju, ka pie tāda skaita tas patiesībā nav būtiski. Lai jau paliek - vismaz kamēr visi citi vēl turpina ticēt ekonomikas attīstībai tur. Es par viņiem brīnos, jo tāda ticībai stabilitātei man neliekas racionāla. Kaut kāda vispārēja domāšanas inerce, "business as usual" attieksme. Krievija ir mainījusies, un tikai tas, ka izmaiņas notikušas pietiekoši lēniem soļiem ir padarījis tās daudziem nemanāmas. Es ticu, ka to sagaida liela nestabilitāte, droši vien ne uzreiz, bet pēc pieciem vai desmit gadiem gan.
saite6 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[22. Aug 2014|10:20]
Niekojos ar TopCoder. Instant gratification. Darīt kaut ko tiešām jēdzīgu ir grūti, jo tas nozīmē, ka rezultāti jāgaida... gadu vai divus. Nav tas, kas tūlītēju rezultātu gadījumā - iespēja koriģēt savas darbības un uzlabot tās, attīstīties. Rezultātā bezjēdzīga attīstība liekas pievilcīgāka par kaut kā jēdzīga darīšanu, kam, teorētiski-zinu-bet-praktiski-neredzu arī vajadzētu novest pie attīstības.
saiteatstāt nospiedumu

[18. Aug 2014|10:05]
Harakiri it is, then.
"On August 5, 2014, Obokata's mentor and co-author Yoshiki Sasai committed suicide."
(konteksts)
saiteatstāt nospiedumu

[28. Jul 2014|10:53]
Šobrīd lēnā garā turpina risināties, iespējams, pēdējo gadu lielākais skandāls zinātnē - STAP šūnas. Par Haruko lasīt te. Joks ir tāds, ka neviens tā arī nav pierādījies, ka STAP šūnas neeksistē, tieši pretēji, ir runas par to, ka dažiem neatkarīgiem pētniekiem tomēr ir izdevies atkārtot STAP šūnu iegūšanas eksperimentus. Tikmēr "embattled researcher Haruko Obokata is injured in a tussle with NHK reporters after driving to a hotel to escape them on her way home from work". Būtu vīrietis, japāņiem šādā situācijā prasītos harakiri, vai ne?

Lai nu kā, atšķirībā no Schön'a "organiskajiem tranzistoriem" Minhauzena stilā te acīmredzami ir runa nevis par apzinātu masveida falsifikāciju, bet draņķīgu pētniecību un, iespējams, kognitīviem "aklajiem plankumiem" attiecībā uz saviem rezultātiem. Patiesībā tas nav nekas sevišķs - man nav īpašu ilūziju par zinātnieku ētikas līmeni un kļūdainu/pievilktu rezultātu īpatsvaru. Apšaubāmu vai klaji neētisku rīcību ir gadījies redzēt pietiekoši bieži. Līdz ar to reti kur var atrast tādu cilvēku, par kuru nevarētu sacerēt "lietu" (ar līdzīgiem rezultātiem kā par Haruko), ja rūpīgi izmeklētu visus viņa failus, laboratorijas piezīmes, privāto saraksti no darba e-pasta utt.

... tālāk ... )
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Par savējo un svešo agresiju [18. Jul 2014|21:40]
Savulaik ebreju psihologs George Tamarin veica pētījumu par taisnīguma izpratni bērnu vidū. Viņš savāca ap tūkstoti skolnieku vecumā no 8-14 gadiem, un deva šiem bērniem uzdevumu: izlasīt Jozuas grāmatas (no Vecās Derības) fragmentu 6:20-12, un izteikt savu viedokli par tajā aprakstīto. Šis fragments atklātā formā stāsta par Jērikas izpostīšanu, kuru veic Izraēlas armija.

"20 Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un, tiklīdz tauta sadzirdēja tauru skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, katrs no savas vietas. Un, kad nu viņi pilsētu tā bija ieņēmuši,
21 viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni."


Bērniem bija jāatbild uz jautājumu "vai Jozua un viņa vadītie izraēlieši rīkojās pareizi?" 66% no aptaujātajiem pilnībā atbalstīja karavadoņa rīcību, 8% bija svārstīgi, un 26% to nosodīja. Tomēr arī pie pēdējās grupas pieskaitītās atbildes ne vienmēr iebilda pret šo genocīdu tieši ētisku apsvērumu dēļ. Piemēram, kādas meitenes atbilde (no šīs grupas) pauda attieksmi, ka rezultātā "Izraēla dēli no gojiem iemācījās daudz sliktu lietu..." Cita atbilde kritizēja Jozua rīcību, jo "arābi ir netīri un ja kāds apmeklē netīru zemi, tad pats kļūst netīrs un dala viņu lāstu".

Tad Tamarīns uzdeva līdzīgu uzdevumu kontroles grupai, tikai tekstā aizvietojot "Jozua" ar "ģenerālis Lins", bet "Izraēla" aizvietojot ar "Ķīna pirms 3000 gadiem". Ģenerālim Linam neklājās tik spoži. Viņš ieguva pilnīgu atbalstu tikai 7%, daļēju atbalstu 18%, un pilnīgu nosodījumu 75% gadījumos.

Stāstiņa morāle lai paliek katra paša ziņā.
saite17 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[26. Jun 2014|09:48]
Filofozijas lielākā problēma ir tas, ka nav iespējams pēc objektīviem kritērijiem atšķirt pilnīgu stulbumu no nestulbuma (visa kā cita, tai skaitā, izcilām idejām).
Ja kāds šādu kritēriju spētu atrast, tas būtu lielākais sasniegums jebkad.
saite7 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[25. Jun 2014|13:21]
Christensen and Eyring’s recommendation [to Harvard] of a “mix of face-to-face and online learning” was drawn from an investigation... “Harvard’s Initial DNA, 1636-1707”... [showing initial traits like] "Small, face-to-face classes", "Classical, religious instruction", "Nonspecialized faculty" [, and implications like] "High faculty-student intimacy", "Low instructional efficiency" [etc.].

In 2014, there were twenty-one thousand students at Harvard. In 1640, there were thirteen. The first year classes were held, Harvard students and their “nonspecialized faculty” (one young schoolmaster, Nathaniel Eaton), enjoying “small, face-to-face classes” (Eaton’s wife, who fed the students, was accused of putting “goat’s dung in their hasty pudding”) with “high faculty empathy for learners” (Eaton conducted thrashings with a stick of walnut said to have been “big enough to have killed a horse”), could have paddled together in a single canoe. (c)
saiteatstāt nospiedumu

[23. Jun 2014|09:27]
Gribēju jau pasen uzrakstīt savus novērojumus par to, cik atšķirīgi SV ir ar dabu. Ikdienā, pilsētas robežās var novērot daudzus un dažādus dzīvniekus, un cilvēki ar tiem labi sadzīvo. Pārmērīgā trušu un zaķu savairošanās dažās pilsētās pat esot problēma. Bet izrādās, ka nav jau tik slikti arī LV. Satiku zalkti uz ielas tepat Juglā, un redzēju, kā apstājas mašīnu straume uz Vidzemes šosejas, lai palaistu garām pīli ar pīlēniem, kuras nezin kāpēc bija nolēmusi tos vest audzināt uz pretējo pusi.
saiteatstāt nospiedumu

[16. Jun 2014|11:25]
Dažādi, reizēm ne tik labi zināmi mīti par evolūcijas teoriju.
* dabīgā izlase ir optimizācijas process
* visas dzīvo organismu fenotipu īpašības sākotnēji radušās kā adaptācijas
* dabīgā izlase ir vienīgais (galvenais) evolūcijas virzītājs
* evolūcija ir kompleksitāti palielinošs process
* mutācijas ir galvenais izejmateriāls, ar kuru strādā dabīgā izlase
* ilgs laika periods ir evolūcijai vajadzīgs un pietiekams nosacījums
* pārmantojams - tātad ģenētisks. ģenētisks - tātad pārmantojams
* cilvēki ir pārstājuši evolucionēt

... tālāk ... )
saiteatstāt nospiedumu

[15. Jun 2014|10:42]
Man likās, ka izvarošanu definēt kā noziegumu varētu būt problēmas tikai tiem "filozofiem", kuri noliedz brīvo gribu. Tādā gadījumā viss ir skaidrs - ja upuris neko gribēt / vēlēties pēc definīcijas nespēj, tad nekāda nozieguma sastāva nevar būt, jo runāt par darbībām pretēji kāda gribai ir absurds.

Bet nē, izskatās, ka problēmas ar šo ir arī konsekveciālistiem vispār. Izrādās, ka konsekveciālisms noliedz aģenta iekšējos stāvokļus, līdz ar to nekādas atšķirības starp parastu dzimumaktu un izvarošanu nesaskata (pieņemot, ka pēdējā nenotiek ar fizisku, pēdas atstājošu vardarbību). Go figure...
saite42 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[11. Jun 2014|12:54]
Paradokss, ka inovācijas programmēšanas valodās un programminženierijā virza nevis "kosmiskie lietojumi", bet websaiti un mobile apps, kurus taisa no zināntes pilnībā brīvi 20-something IT studentu vadīti startupi. Tai pašā laikā number crunching programmām Fortrans joprojām ir būtiski ātrāks (runa ir par praktiski relevantu "vienkārša mirstīgā", piemēram, fiziķa, rakstītu kodu). Nav tā, ka programminženierija optimizētu lietas, kuras pārējā pasaule pagaidām neredz; šobrīd tā optimizē lietas, kuras pārējai pasaulei burtiskā ziņā nav vajadzīgas.
saiteatstāt nospiedumu

[24. Maijs 2014|22:45]
http://www.scottaaronson.com/blog/?p=1799
Āronsons kritizē intergrēto informācijas teoriju ("Tononi metriku" apziņas daudzumam).

Īsumā viņa arguments: iespējams konstruēt pavisam vienkāršu sistēmu, kurā Tononi metrika (informācijas daudzums + informācijas intergrācijas pakāpe) būs daudz augstāka nekā smadzenēs, bet apziņas tur nebūs. Vēl vairāk, piemēri tādām sistēmām patiesībā ir ļoti bieži sastopami: tie ir dažādi kļūdu labošanas kodi, līdzīgi kā sastopami CD un DVD saglabātajos datos. Tādu kodu veido no liela daudzumu informācijas (gariem ievaddatu vektoriem), un tas ir augsti integrēts (jo output biti veidojas no daudziem input bitiem, kas ņemti no dažādām input vektora vietām). Es gan īsti neizpratu, vai jēdzieni Āronsona interpretācijā tieši atbilst oriģinālajiem jēdzieniem (Āronsons runā par stāvokli un algoritmu tā updeitošanai, Tononi runā par "sistēmu", kaut ko tādu kā patvaļīgs grafs?) Tur gan vairāk vainīga problēma, ka Tononi konceptualizāciju grūti saprast. Anyway, sanāk, ka integrētā informācijas teorija paredz, ka DVD pleiyeri ir apveltīti ar apziņu - fail!

Protams, es neuzskatu, ka apziņas daudzumu var aprakstīt ar vienkāršu matemātisku formulu, bet lai jau dažādu teoriju izgudrotāji spēlējas.
saiteatstāt nospiedumu

[18. Maijs 2014|10:36]
Rodas sajūta, ja zinātu vēl pāris valodas, tad varētu atpazīt pilnīgi visus vārdus zviedru valodā. Zviedri liberāli būdami, ir savākuši kaut ko no visām. Pirmkārt jau vācu valoda - gan valodas saknes, gan vēlāku laiku aizguvumi (du, hund, spegel, frukt un neskaitāmi citi). Otrkārt, angļu valoda, kurā runā visi - kul (cool), tuff (tough). Franču: fåtölj (armchair, fauteuille), vag (vague). Latīņu - fönster / fenestra? Ar krievu un latviešu valodām saistības ir mazāk, un pamatā tā ir nākusi pa aplinku ceļu (t.i. caur vācu) bet var atrast arī pretpiemērus - ju (krievu "že"), burk ("burka").

It kā vajadzētu būt jauki, bet kopiespaids man liekas diezgan neglīts, sevišķi tāpēc, ka izruna ir gandrīz tāda pati kā rakstība. Rezultāts ir tāds kā vienkāršots vācu un angļu valodu salikums ("where" vietā "var", "what" vietā "vad"), kas rada primitīvu iespaidu. Savā ziņā tieši sarežģītība, visādi unikāli knifiņi padara valodu interesantu, rada pret to cieņu. Angļu nejēdzīgā izrunas/rakstība, franču komplicētā ortogrāfija, vācu dīvainā kapitalizācija utt. Runā, ka valodnieku aprindās basku valoda esot hits savas unikalitātes dēļ. Kontrastā, zviedru valoda varētu būt starp pirmajām tāda lieluma valodām, kas izzudīs. Varbūt tā ir pārāk brīvi ir ļāvusies ietekmēties un vienkāršoties.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]