making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[25. Feb 2017|12:36]
Skolā vajadzētu mācīt garīguma pamatus. Ar to manuprāt ir līdzīgi kā ar kritiskās domāšanu, attiecībā uz kuru visi jau sen apgalvo, ka vajadzētu to mācīt (kaut arī es vēl neesmu sapratis, kas tieši ar to tiek domāts) - garīguma izpratnes sabiedrībā trūkst.
saite61 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Komentāram pie iepriekšējā ieraksta [12. Feb 2017|17:10]
Utopija - tā ir harmonija.
saiteatstāt nospiedumu

[11. Feb 2017|18:44]
Kur cilvēki šobrīd atrodas skalā starp 0% un 100%? Pieņemot, ka tehnoloģiju un zināšanu līmenis ir fiksēts, cik tālu sabiedrība šobrīd ir no maksimālās utopijas pie konkrētā līmeņa?

Agrāk man likās, ka ir galīgi slikti. Kad augu, apkārt dzīvē redzēju daudz nelaimīgu cilvēku, arī pats pie tādiem piederēju. Tagad man liekas, ka mēs esam drīzāk gaismas saliņa Visumā. Iespējams, tāpēc, ka tagad tādus cilvēkus redzu reti; tas ir, droši vien redzu, bet nekontaktējos, jo garāmgājēiem jau dvēselē neielīdīsi. Iespējams, tāpēc, ka augot perspektīvai, sāku salīdzināt vispār kaut kā būšanu ar Visumā valdošo haosu un bezjēdzību; vai arī salīdzināt ar iespējamajām nākotnēm, kur viss sastāv ar pašreplicējošamies vīrusiem-robotiem. Vai arī sāku salīdzināt vidusšķiras dzīvi ar ārzemju atvaļinājumu reizi gadā ar vēsturi un tās masu slaktiņiem.
saite22 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Sociālisms 2.0 [4. Feb 2017|12:18]
Ir pienācis laiks sociālismam 2.0?

Varbūt pārmaiņas pasaulē ir uz labu - ja tās saprātīgi izmantotu, kāpēc ne. Komandekonomika līdz šim nav strādājusi labi, bet vai tas nevarētu būt tāpēc, ka mums gluži vienkārši nav pietiekamu zināšanu? Ekonomika un vadība ir sarežģīta. Ja salīdzina pirmo piecgades plānu laikus un šodienu, ir bijis ļoti daudz progresa, gan matemātiskajos modeļos, gan skaitļošanas jaudās, gan empīriskos novērojumus par failure modēm. Sociālo zinātņu attīstība pirmoreiz ļauj sabiedrībai zinātniskā veidā reflektēt pašai par sevi. Big Data pirmoreiz dod iespēju visu empīricizēt, aizvietot retoriku ar aprēķiniem.

Uzskatīt, ka mēs ekonomiku nekad nesapratīsim tik labi, lai to varētu kontrolēt, ka patvaļīgi tālā nākotnē brīvā tirgus haotiskās kustības turpinās dot labāku iznākumus nekā apdomāta, saskaņota pieeja - tā ir ekstrēma arogance. Tikpat labi var teikt, ka mēs nekad nesapratīsim, kā radās dzīvība, kas ir apziņa, kāda fizikas teorija spēj izskaidrot visus novērojumus, utt.

Es ieteiktu skatīties uz zinātnes finansēšanas modeli. Jā, tur viss nav ideāli, bet ja zinātnieki (kuri nav gluži muļķīgākā sabiedrības daļa) ir nonākuši pie plānošana un centralizēta finansēšana kā pie labākā modeļa, tad varbūt tas nav gluži nekam nederīgs?
saite24 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[31. Jan 2017|11:11]
Lasot zinātnisko fantastisku aizdomājos, ka kosmoss nav fraktāls. Piemēram, pat labi apdomātos darbos autori pieņem, ka galaktiskās impērijas, starpzvaigžņu kari utt. atgādinās valstu impērijas un lokālos karus. Tā, iespējams, tāda pati kļūda, kā visu reducēt uz lineārām sakarībām un normālo sadalījumu - kuras šobrīd daudzi jau sāk kritizēt.

Iedomājies Zemi laikā, kad evolūcija vēl nebija radījusi daudzšūnu organismus. Ko būtu iespējams paredzēt ar zinātniskām metodēm? Labākus, adaptīvākus, interesantākus mikrobus. Reti kurš aizdomātos līdz kvalitatīvai izmaiņai, fundamentāli jauna veida bioloģiskajai organizācijai, kur nu vēl spētu kaut aptuveni iedomāties to, kāda Zeme izskatās šodien.

Tāpat starpzvaigžņu "kari", visticamāk, tiktu veikti pamatā ar propagandu, viltu, un psiholoģiskām ietekmēšanas metodēm, nevis ar fizisku vardarbību. Flotes sūtīšana uz citu planētu sistēmu izmaksātu tik daudz, ka ieguldīt līdzekļus jebkādā citā metodē - pat ja viena ieguldījuma vienība dotu gluži mikroskopiskus rezultātus - būtu no racionāla viedokļa izdevīgāk.

Maza mēroga vēsture ir cikliska. Mikrobi rodas un beidz eksistēt, sadaloties jaunās šūnās. Cilvēki rodas un beidz eksistēt. Valstis rodas un beidz eksistēt. Liela mēroga vēsture drīzāk ir lineāra. Zināšanas uzkrājas. Kosmoss izplešas. Jaunas galaktikas vairs nerodas, un drīz beigs eksistēt. Mēs esam kvalitatīvu izmaiņu priekšā.
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[27. Jan 2017|19:49]
https://elpezvolador.files.wordpress.com/2011/10/starmaker-timelines-full.jpg
saiteatstāt nospiedumu

[17. Jan 2017|14:12]
Dominic Cummings: how the Brexit referendum was won.

Šī ir lieliska analīze no Vote Leave kampaņas vadītāja. Es nepiekrītu pamatpremisām par brīvā tirgus maģiju un par to, izstāšanās vispār no ES kaut ko britiem atrisinās, un nepiekrītu, ka melot kampaņā bija ok, bet ja to atklāti atzīst un pasniedz kā "tas bija visefektīvākais risinājums", tad tādu stratēģiju var saprast. Ja visi tā domātu un argumentētu, varētu veidot politiku - bet tā vietā ir, kas nu ir.
saite17 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[17. Jan 2017|11:36]
trigger warning: Tramps )
saite12 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Jan 2017|11:16]
trigger warning: politika )
saite29 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Ziemas pasaka [14. Jan 2017|12:44]
Zeme sāka slīdēt projām no Saules. Zinātnieki teica, ka vainīgs melnais caurums, kas planētai nemanīts tuvojies miljoniem gadu. Vienaldzīgā kosmosa savādās loterijas rezultātā tas beigu beigās izrādījies pietiekoši tuvu, lai izjauktu paša Laplasa secinājumu par debesu sfēru stabilitāti. Sākās ziema. Sākās un nebeidzās. Iesākumā ļaudis satinās mēteļos un jakās un turpināja savas ikdienas gaitas, drīzāk inerces nekā vajadzības pēc. Bet ofisos ar katru dienu parādījās arvien mazāk cilvēku, un tie, kas ieradās, vairījās skatīties viens otram acīs. Ikdienas maršruti bija zaudējuši jēgu - nākotne neeksistēja. Viens otrs ierakās savās mājās un neizgāja no tām laukā, iepriekš sagādājuši konservu un kaltētas pārtikas krājumus. Citi kala plānus veidot dziļus labirintus un turpināt eksistenci pazemē, smeļoties enerģiju un siltumu no Zemes dzīlēm, plānus grandiozus savā ambiciozitātē un muļķībā. Citi uzdzīvoja, neredzot vairs nekā, ko zaudēt.

... tālāk ... )
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[13. Jan 2017|10:06]
In the recent past, loud lip-service had been paid to gentleness and tolerance and freedom; but the policy had failed, because there was no sincere purpose in it, no conviction of the spirit, no true experience of respect for individual personality. All kinds of self-seeking and vindictiveness had nourished, secretly at first, then openly as shameless individualism. Then at last, in rage, the peoples turned away from individualism and plunged into the cult of the herd. At the same time, in disgust with the failure of gentleness, they began openly to praise violence, and the ruthlessness of the god-sent hero and of the armed tribe. Those who thought they believed in gentleness built up armaments for their tribes against those foreign tribes whom they accused of believing in violence. The highly developed technique of violence threatened to destroy civilization; year by year gentleness lost ground. Few could understand that their world must be saved, not by violence in the short run, but by gentleness in the long run.
Stepldons varētu būt viens no maniem top rakstniekiem, es gribu izlasīt arī šo grāmatu par saprātīgu suni un "Odd John" par amorālu ģēniju. Žēl, ka valoda un izteiksmes stils ir tik sausi. Tāda H+ un garīguma sintēze, man tas ļoti interesē.

... tālāk ... )
saiteatstāt nospiedumu

[6. Jan 2017|09:46]
Lielās autokompānijas nespēj uztaisīt softu pret hakošanu drošām bezvadu atslēgām.
Lielās autokompanijas nespēj uztaisīt dzelžus, kas pie normālas slodzes nepiesārņotu visu ielu.

Uzticēsim autokompānijām ražot pašbraucošos auto!
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[2. Jan 2017|17:30]
[Tags|]

Izlasīju grāmatiņu par to, kā roboti un AI apdraud darbavietas. Galīgi nepārliecinoši.

Pirmkārt, šobrīd nav pat konsistenta viedokļa par to, kas tieši tiek apdraudēts. "Fabrikas strādnieki?" Tādi mūsdienās bagātajās tikpat kā neeksistē, globalizācija un automatizācija tos jau ir padarījušas par mazskaitlīgu vienību. Ciktāl AI pamatā apdraud vidusšķiras darbus, par to vajag runāt, bet nevajag novest līdz patronizējošam viedoklim, ka no automatizācijas tālāk cietīs working class. Paši grāmatas piemēri ir konsistenti ar šo - piemēram, tiek minēts, ka robotizēti viesmīļi tuvākajā laikā netaisās parādīties, un bez smago auto šoferiem arī neiztiks, kaut vai juridisku iemeslu dēļ vajadzēs vienmēr kādu būtu auto kabīnē, pat ja viņš tieši nevadīs auto. (Es to neizdomāju - abi piemēri ir burtiski paņemti no grāmatas, ka sludina AI ekonomisko apokalipsi.)

Otrkārt, tā vietā radīs jaunus darbus, tieši tāpat kā datorizācija jau ir tos radījusi. Piemēram, Excel vispārpieejamība radīja darbu "datu analītiķis mazā-un-vidējā uzņēmumā". Ja hipotētiskajā nākotnē datu analīzes tehnisko daļu pārņems AI, tāpat tur klāt vajadzēs cilvēku, kurš uzdos "īstos" jautājumus un interpretēs rezultātus. (Cilvēku īpašā gudrība nekur nepazudīs - tā ir zināšanās par to, kas ir tiešām svarīgs, common sense, kas AI nepiemīt.)

Treškārt, ja reiz working class darbi tiek tik skaļi pieminēti, kāpēc nerunāt par pozitīvajiem efektiem, piemēram, vairāk brīvā laika un mazāk wage slavery darot cilvēka necienīgus konveijera darbus? Nav noslēpums, ka sabiedrība šobrīd spiež cilvēkus strādāt pārāk daudz. Ir muļķīgi, ka pat ļoti bagātā valstī nepietiekama strādāšana draud beigties ar nonākšanu uz ielas.

Ceturtkārt, "dators ir labāks par cilvēku jomā X" vēl nenozīmē "dators tiek lietots cilvēka vietā, lai veiktu X". Tīri akadēmiski, jau kopš astoņdesmitajiem ekspertu sistēmas esot labākas par ārstiem diagnožu noteikšanā. Vai tās plaši lieto? Nē. Problēmas ir legālas (nav pieejas pagātnes pacientu datiem ētisku liegumu dēļ), procesuālas (dati nav pieejami pareizā formātā) un sociālas (ārstiem nav zināšanu par mašīnmācīšanos un viņi tai neuzticas). Diagnozes noteikšana praksē esot mazāka svarīga problēma, nekā varētu likties (dzīve nav Dr. House).

Gain distribution un inequality problēmas ir politiskas, nevis tehnoloģiskas.

Ciktāl mašīnmācīšanās apdraud klasisko zinātni, tā jau ir pavisam cita problēma. Zinātnieki darbu tāpēc nezaudēs (vismaz ne 10-20 gadu īstermiņā), sliktākajā gadījumā tiks degradēta praktizējošu zinātnieku izpratne par to, ka zinātne ir ne tik daudz spēja atbildēt uz jautājumiem, kā spēja saprast.
saite9 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[29. Dec 2016|11:28]
Ko ir vērts darīt 2017? Subjektīvs viedoklis: strādāšana pie šīm lietām ar vislielāko varbūtību maksimāli pozitīvi ietekmēs pasauli -- garīgo slimību ārstēšana, reliģija neticīgajiem, veģetārisms un vides aizsardzība, jaunu, drošu psihoaktīvo vielu izstrāde un legalizācija. Honorable mentions: klimata izmaiņas, salabot politisko sistēmu demokrātijās, tīrs gaiss pilsētās, aizsardzība pret mākslīgo intelektu.

Nepareizas atbildes:
* Ekonomikas izaugsme. Saražot vairāk preču un pakalpojumu, celt IKP - tā ir sāļa ūdens dzeršana.
* Uzlabot pēcnācēju gēnus. Tas pats, kas ar IKP - visticamākais rezultāts ir stihiska sacensība, iznākums nezināms.
* Dzīves ilguma pagarināšana; aizliegt cilvēkiem mirt jauniem.
saite20 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[28. Dec 2016|21:50]
Jautāti, kādi trīs iekšējie un ārējie faktori visreālāk apdraudēs Latviju nākamgad, visbiežāk respondenti par tādiem atzina ekonomikas lejupslīdi (34%), demogrāfiskās problēmas (31%), bēgļus, patvēruma meklētājus (30%). Salīdzinoši bieži minēti arī slikta un neprasmīga valsts pārvalde (26%), nelegālie imigranti (22%) un korupcijas uzplaukums (21%).
Laikam sen neesmu bijis Latvijā, bet kā tieši tie trīsdesmit vēl neaizbēgušie bēgļi to apdraud?

"Paldies" medijiem. Nevaru noticēt, ka lielāks daudzums cilvēku būtu tā pastāvīgi izdomājuši, bez ziņu virsrakstu palīdzības, ka tā ir svarīgāka problēma par korupciju un nekompetentu valsts pārvaldi. Ekonomista komentārs šim arī tāds interesants - "neuztraucieties, ekonomikas lejupslīde nebūs 2017. gada lielākā problēma, jo tā jau ir notikusi 2016. gadā".
saite22 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[27. Dec 2016|17:09]
Skicīte par spriešanas metodēm (subjektīvs viedoklis). Jau tagad liekas, ka vajadzētu palabot, mašīnmācīšanā un statistika lielā mērā pārklājas:
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[17. Dec 2016|12:16]
Cilvēka (mītiskais) stāvoklis starp debesīm un elli jāinterpretē nevis kā izvietojums telpā, bet laikā - potencialitāte, iespējamība izvēlēties starp diviem nākotnes pavedieniem, vedošiem uz zvaigznēm un sabrukumu.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[11. Dec 2016|18:11]
Izlasīju Olafa Stepldona Last and First Men. Pirms gada lasīju Star Maker, tāpēc bija skaidrs, ko var sagaidīt - vizionāru nākotnes vēsturi (vizionāru tiešā nozīmē, no vārda "vīzija" - vai kaut ko tādu kā Star Maker var izfantazēt bez vielu palīdzības?), bez īpaša sižeta un citiem konvencionāliem literatūras elementiem.

Faktiski tās ir grāmatas, ko var uzrakstīt tikai vienreiz - Last and First Men publicēta 1930, Star Maker 1937. Tas pats publicēts tagad būtu tikai atkārtošanās no neskaitāmiem sekojošiem sci-fi darbiem, kuri tieši vai netieši ņem atsevišķas Stepldona idejas un apaudzē to skeletus ar detaļām. Agrāk savukārt kaut ko tādu, realitātei tik objektīvi atbilstošu, uzrakstīt gluži vienkārši nebūtu iespējams, jo tas bija laiks, kad cilvēki pirmoreiz daudzmaz precīzi (cik par to var spriest šodien) apzinājās dabas likumus (piemēram, evolūciju), savu vietu Visumā, Zemes un Visuma vēsturi.

Perspektīvā no simtiem miljonu gadu tālas nākotnes, kā lai piešķir jēgu savai vietai pasaulē? Pat ne indivīds, bet visa kādas rases kultūra tiešām šķiet kā viena nots kaut kādā ne-cilvēciskā kosmiskā simfonijā, skanēt sākošā un pēc īsa brīža pazūdošā, tomēr simfonijas harmonijai vajadzīgā? Un pasīvā veidā, kā simfonijas pieraksts, paralēli eksistējošā mūžīgi.

saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[9. Dec 2016|08:55]
Internets dzīvoklī sataisīts pēc mēneša dīkstāves, vairākiem telefona zvaniem dažādos virzienos uz/no ISP un "vadu kompānijas", trijām "vadu kompānijas" inženieru vizītēm (viens negribēja gaidīt 5 min, otrs teicās strādājam "tikai iekštelpās"). Visticamāk problēmu bija radījis pirms tam telefona vadu ierīkojošais inženieris, kurš savā vizītē teicās esam aizmirsis kaut kādus instrumentus, bet uz apsolīto otro vizīti toreiz tā arī neieradās. Kopumā šīgada bilance: ar ISP pa telefonu norunātas / nogaidītas vismaz vismaz 8 stundas, pilna darba dienu.

Kas ir pats smieklīgākais, ja tas būtu valsts uzņēmums, daudzi ņemtos vainot valsti, monopoluzņēmumus utt. Tieši kapitālisms ar temp workers un outsourcing šobrīd rada disfunkcionālu sistēmu, kurā darbinieki ir laipni, bet nekompententi, jo no tāda temp worker ar dažu mēnešu stāža un bez motivācijas mācīties nekādu kompetenci nevar sagaidīt.

Tā vietā, lai regulētu, politiķi apsver, ko vēl varētu privatizēt. Vajadzētu paskatīties uz Zviedriju. Privatizēja tajā dzelzceļus un pat daudzas skolas. Rezultāts ir vilcieni, kuri bieži kavējas, un arvien zemāki skolēnu panākumi. Skolu privatizācija sabiedrībai tika pārdota ar tādām teorijām, ka tagad paši skolotāja varēs pārņemt kontroli par skolu vadību. Tā vietā, privātās skolas ir nonākušas ārzemju kapitāla fondu īpašumā. Zviedrija, protams, nav tas pats, kas UK kapitālisma ziņā, bet saukt Skandināvijas valstis par "sociālistiskām" man vienmēr liekas smieklīgi. Kur ražošanas līdzekļu nacionalizācija?
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[2. Dec 2016|10:10]
Sapņa blogs - redzēju pāris cilvēkus strīdamies par tehniskiem jautājumiem, klientu ar IT kompānijas pārstāvi. Tēma par to, kā pieslēgties kaut kādam Internet Technology Bus. Viens nikni saka otram: "I bet your developers don't even have clean toenails!" Ieintereseja, kādaā sakarā tur nagi. Sapnī skatos dokumentāciju tam Internet Technology Bus - tiešām, neveiksmīgi pieslēdzoties var dabūt pretī tādus kļūdu kodus kā E_TOENAIL_CLIPPING_REQUIRED un E_DIRTY_TOENAILS.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]