making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]
[   mājaslapa   ]

Par savējo un svešo agresiju [18. Jul 2014|21:40]
Savulaik ebreju psihologs George Tamarin veica pētījumu par taisnīguma izpratni bērnu vidū. Viņš savāca ap tūkstoti skolnieku vecumā no 8-14 gadiem, un deva šiem bērniem uzdevumu: izlasīt Jozuas grāmatas (no Vecās Derības) fragmentu 6:20-12, un izteikt savu viedokli par tajā aprakstīto. Šis fragments atklātā formā stāsta par Jērikas izpostīšanu, kuru veic Izraēlas armija.

"20 Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un, tiklīdz tauta sadzirdēja tauru skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, katrs no savas vietas. Un, kad nu viņi pilsētu tā bija ieņēmuši,
21 viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni."


Bērniem bija jāatbild uz jautājumu "vai Jozua un viņa vadītie izraēlieši rīkojās pareizi?" 66% no aptaujātajiem pilnībā atbalstīja karavadoņa rīcību, 8% bija svārstīgi, un 26% to nosodīja. Tomēr arī pie pēdējās grupas pieskaitītās atbildes ne vienmēr iebilda pret šo genocīdu tieši ētisku apsvērumu dēļ. Piemēram, kādas meitenes atbilde (no šīs grupas) pauda attieksmi, ka rezultātā "Izraēla dēli no gojiem iemācījās daudz sliktu lietu..." Cita atbilde kritizēja Jozua rīcību, jo "arābi ir netīri un ja kāds apmeklē netīru zemi, tad pats kļūst netīrs un dala viņu lāstu".

Tad Tamarīns uzdeva līdzīgu uzdevumu kontroles grupai, tikai tekstā aizvietojot "Jozua" ar "ģenerālis Lins", bet "Izraēla" aizvietojot ar "Ķīna pirms 3000 gadiem". Ģenerālim Linam neklājās tik spoži. Viņš ieguva pilnīgu atbalstu tikai 7%, daļēju atbalstu 18%, un pilnīgu nosodījumu 75% gadījumos.

Stāstiņa morāle lai paliek katra paša ziņā.
saite14 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[26. Jun 2014|09:48]
Filofozijas lielākā problēma ir tas, ka nav iespējams pēc objektīviem kritērijiem atšķirt pilnīgu stulbumu no nestulbuma (visa kā cita, tai skaitā, izcilām idejām).
Ja kāds šādu kritēriju spētu atrast, tas būtu lielākais sasniegums jebkad.
saite7 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[25. Jun 2014|13:21]
Christensen and Eyring’s recommendation [to Harvard] of a “mix of face-to-face and online learning” was drawn from an investigation... “Harvard’s Initial DNA, 1636-1707”... [showing initial traits like] "Small, face-to-face classes", "Classical, religious instruction", "Nonspecialized faculty" [, and implications like] "High faculty-student intimacy", "Low instructional efficiency" [etc.].

In 2014, there were twenty-one thousand students at Harvard. In 1640, there were thirteen. The first year classes were held, Harvard students and their “nonspecialized faculty” (one young schoolmaster, Nathaniel Eaton), enjoying “small, face-to-face classes” (Eaton’s wife, who fed the students, was accused of putting “goat’s dung in their hasty pudding”) with “high faculty empathy for learners” (Eaton conducted thrashings with a stick of walnut said to have been “big enough to have killed a horse”), could have paddled together in a single canoe. (c)
saiteatstāt nospiedumu

[23. Jun 2014|09:27]
Gribēju jau pasen uzrakstīt savus novērojumus par to, cik atšķirīgi SV ir ar dabu. Ikdienā, pilsētas robežās var novērot daudzus un dažādus dzīvniekus, un cilvēki ar tiem labi sadzīvo. Pārmērīgā trušu un zaķu savairošanās dažās pilsētās pat esot problēma. Bet izrādās, ka nav jau tik slikti arī LV. Satiku zalkti uz ielas tepat Juglā, un redzēju, kā apstājas mašīnu straume uz Vidzemes šosejas, lai palaistu garām pīli ar pīlēniem, kuras nezin kāpēc bija nolēmusi tos vest audzināt uz pretējo pusi.
saiteatstāt nospiedumu

[16. Jun 2014|11:25]
Dažādi, reizēm ne tik labi zināmi mīti par evolūcijas teoriju.
* dabīgā izlase ir optimizācijas process
* visas dzīvo organismu fenotipu īpašības sākotnēji radušās kā adaptācijas
* dabīgā izlase ir vienīgais (galvenais) evolūcijas virzītājs
* evolūcija ir kompleksitāti palielinošs process
* mutācijas ir galvenais izejmateriāls, ar kuru strādā dabīgā izlase
* ilgs laika periods ir evolūcijai vajadzīgs un pietiekams nosacījums
* pārmantojams - tātad ģenētisks. ģenētisks - tātad pārmantojams
* cilvēki ir pārstājuši evolucionēt

... tālāk ... )
saiteatstāt nospiedumu

[15. Jun 2014|10:42]
Man likās, ka izvarošanu definēt kā noziegumu varētu būt problēmas tikai tiem "filozofiem", kuri noliedz brīvo gribu. Tādā gadījumā viss ir skaidrs - ja upuris neko gribēt / vēlēties pēc definīcijas nespēj, tad nekāda nozieguma sastāva nevar būt, jo runāt par darbībām pretēji kāda gribai ir absurds.

Bet nē, izskatās, ka problēmas ar šo ir arī konsekveciālistiem vispār. Izrādās, ka konsekveciālisms noliedz aģenta iekšējos stāvokļus, līdz ar to nekādas atšķirības starp parastu dzimumaktu un izvarošanu nesaskata (pieņemot, ka pēdējā nenotiek ar fizisku, pēdas atstājošu vardarbību). Go figure...
saite42 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[11. Jun 2014|12:54]
Paradokss, ka inovācijas programmēšanas valodās un programminženierijā virza nevis "kosmiskie lietojumi", bet websaiti un mobile apps, kurus taisa no zināntes pilnībā brīvi 20-something IT studentu vadīti startupi. Tai pašā laikā number crunching programmām Fortrans joprojām ir būtiski ātrāks (runa ir par praktiski relevantu "vienkārša mirstīgā", piemēram, fiziķa, rakstītu kodu). Nav tā, ka programminženierija optimizētu lietas, kuras pārējā pasaule pagaidām neredz; šobrīd tā optimizē lietas, kuras pārējai pasaulei burtiskā ziņā nav vajadzīgas.
saiteatstāt nospiedumu

[24. Maijs 2014|22:45]
http://www.scottaaronson.com/blog/?p=1799
Āronsons kritizē intergrēto informācijas teoriju ("Tononi metriku" apziņas daudzumam).

Īsumā viņa arguments: iespējams konstruēt pavisam vienkāršu sistēmu, kurā Tononi metrika (informācijas daudzums + informācijas intergrācijas pakāpe) būs daudz augstāka nekā smadzenēs, bet apziņas tur nebūs. Vēl vairāk, piemēri tādām sistēmām patiesībā ir ļoti bieži sastopami: tie ir dažādi kļūdu labošanas kodi, līdzīgi kā sastopami CD un DVD saglabātajos datos. Tādu kodu veido no liela daudzumu informācijas (gariem ievaddatu vektoriem), un tas ir augsti integrēts (jo output biti veidojas no daudziem input bitiem, kas ņemti no dažādām input vektora vietām). Es gan īsti neizpratu, vai jēdzieni Āronsona interpretācijā tieši atbilst oriģinālajiem jēdzieniem (Āronsons runā par stāvokli un algoritmu tā updeitošanai, Tononi runā par "sistēmu", kaut ko tādu kā patvaļīgs grafs?) Tur gan vairāk vainīga problēma, ka Tononi konceptualizāciju grūti saprast. Anyway, sanāk, ka integrētā informācijas teorija paredz, ka DVD pleiyeri ir apveltīti ar apziņu - fail!

Protams, es neuzskatu, ka apziņas daudzumu var aprakstīt ar vienkāršu matemātisku formulu, bet lai jau dažādu teoriju izgudrotāji spēlējas.
saiteatstāt nospiedumu

[18. Maijs 2014|10:36]
Rodas sajūta, ja zinātu vēl pāris valodas, tad varētu atpazīt pilnīgi visus vārdus zviedru valodā. Zviedri liberāli būdami, ir savākuši kaut ko no visām. Pirmkārt jau vācu valoda - gan valodas saknes, gan vēlāku laiku aizguvumi (du, hund, spegel, frukt un neskaitāmi citi). Otrkārt, angļu valoda, kurā runā visi - kul (cool), tuff (tough). Franču: fåtölj (armchair, fauteuille), vag (vague). Latīņu - fönster / fenestra? Ar krievu un latviešu valodām saistības ir mazāk, un pamatā tā ir nākusi pa aplinku ceļu (t.i. caur vācu) bet var atrast arī pretpiemērus - ju (krievu "že"), burk ("burka").

It kā vajadzētu būt jauki, bet kopiespaids man liekas diezgan neglīts, sevišķi tāpēc, ka izruna ir gandrīz tāda pati kā rakstība. Rezultāts ir tāds kā vienkāršots vācu un angļu valodu salikums ("where" vietā "var", "what" vietā "vad"), kas rada primitīvu iespaidu. Savā ziņā tieši sarežģītība, visādi unikāli knifiņi padara valodu interesantu, rada pret to cieņu. Angļu nejēdzīgā izrunas/rakstība, franču komplicētā ortogrāfija, vācu dīvainā kapitalizācija utt. Runā, ka valodnieku aprindās basku valoda esot hits savas unikalitātes dēļ. Kontrastā, zviedru valoda varētu būt starp pirmajām tāda lieluma valodām, kas izzudīs. Varbūt tā ir pārāk brīvi ir ļāvusies ietekmēties un vienkāršoties.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[5. Maijs 2014|15:50]
Zinātnei, izrādās, ir šis tas jauns sakāms par rasēm:
http://online.wsj.com/news/articles/SB10001424052702303380004579521482247869874

Vecāks raksts:
http://kenanmalik.wordpress.com/2012/03/04/why-both-sides-are-wrong-in-the-race-debate/
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[27. Apr 2014|13:03]
read later: http://lesswrong.com/lw/k0r/ai_risk_executive_summary/
saiteatstāt nospiedumu

[24. Apr 2014|16:47]
http://www.lablit.com/the_list
saiteatstāt nospiedumu

[10. Apr 2014|14:42]
Ja Daba būtu paredzējusi cilvēkiem lietot kanabinīodus, tad tie jau piedzimtu aprīkoti ar kanabinīodu receptoriem. Vai ne? "If we were meant to be nude, we would have been born that way."
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[4. Apr 2014|09:39]
Izlasīju satori.lv "virtuves sarunu par nāvi". Man likās īpatnēji, ka tādā diskusijā kā eksperts nepiedalās neviens filozofs, vai tiešām LV ar to situācija ir tik slikta, ka nevar atrast pat kādu? Jo diskusija jau ir tīri filozofiska.

Neviens tā arī nespēja īsti noformulēt evolucionāro argumentu pret nemirstību, lai gan uz to pusi saruna virzijās. Protams, ka bioloģiskās evolūcijas uzdotie likumi nav jāpieņem kā morāles likumi. Taču evolūcija jau nav tikai bioloģiska. Iespēja gandrīz patvaļīgi pagarināt mūža ilgumu gluži vienkārši novedīs pie sociālas katastrofas. Ja iedomājamies divas populācijas - populāciju A, kura pastāvīgi nomainās un atjaunojas, un populāciju B, kurā indivīdu nomaiņa nenotiek - tad ir acīmredzams, ka pirmajā izmaiņas idejās, morālē, zināšanās utt. notiks straujāk. Tāpat straujāk notiks ekonomiskais progress, kuru galu galā šobrīd lielā mērā virza pusaudži ar savu vēlmi pēc visa jaunā. Rezultātā populācija A progresēs (visās šī vārda nozīmēs) daudz straujāk nekā B. Pēc kāda laika B gluži vienkārši kļūs nerelevanta esošajai situācijai, gluži kā nerelevanti būtu kļuvuši māņticīgi, raganas dedzināt kāri viduslaiku zemnieki - ja kāds bariņš būtu izdzīvojis līdz mūsdienām. Savukārt, ja populācija B izrādītos pilnībā dominējošā, tad varētu runāt progresa galu, vismaz pašreizējā tempā notiekošajam progresam.

Faktiski visi pretargumenti balstās uz nepamatoto uzskatu, ka cilvēka daba ir patvaļīgi izmaināma. Pret to runā gan neirozinātne (tikai līdz ~25 gadu vecumam notiek process, ko varētu saukt par "smadzeņu izveidošanās"), gan psiholoģija ("kritiskie periodi" bērnu attīstībā, kurus vairs nav iespējams atgūt), gan izglītības zinātne (vecāku cilvēku apmācība ir lēnāka), gan daudzās personīgās liecības par to, kā personība, morālās vērtības, patikas un nepatikas, neizmainās dzīves laikā. Un tas pieņemot, ka nemirstība gluži vienkārši nekļūst garlaicīga pat īpašiem egoistiem.

Lems vienā no Kiberiādes stāstiem piedāvāja morālo principu - jāpārstāj dzīvo tad, kad jūti, ka ir paveicis visus lielos darbus, uz ko biji spējīgs dzīves laikā.
saite50 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[4. Apr 2014|09:28]
Ja kādam kristiešu funkcionāram būtu ticis uzdevums uzrakstīt par kristiestību ieinteresētai, bet par to pilnībā nezinošai auditorijai, esmu pārliecināts, ka viņš to padarītu par visnotaļ pievilcīgu ideju. Kristiestības publiskā seja ir radikāli atšķirība no privātās kā komunisms ir atšķirīgs no PSRS ikdienas.

Esmu pārliecināts, ka tādā aprakstā nebūtu, piemēram, nekā par tās reālajām sekām. Par to, kā tā noved pie indivīdu iespiešanas šauros, arbitrāros rāmjos (jo bērniem ir jāklausa vecāki, sievai - vīrs, bet visiem kopā - Raksti; uzskats, kuri reliģiskās ģimenēs augušajiem sabojā ne tikai bērnību vien); kā tā aizvieto personīgās domas un ideālus ar vispārīgu ideju kopumu (indivīdam bezjēdzīgu un pat destruktīvu); kā tā kavē kritisko domāšanu (jo iracionālas idejas ir jāuztver tikpat nopietni kā racionālas); kā tā padara neiespējamu viengabalainu individuālo morāli (jo kristīgā morāle ir pilna pretrunām, speciālgadījumiem, dubultstandartiem un patvaļīgām prasībām pret Rakstu ekseģēzi - kā par to visu liecina kaut vai konfesiju nevienprātība). Utt.

Šāda doma man radās pēc tam, ka izlasīju transhumānistu FAQ, un neredzēju daudz kā tāda, kam gribētos iebilst. Analoģiskā veidā, nevis transhumānisma ideja ir slikta, bet tā realitāte. Es pat domāju, ideja ir savā ziņā acīmredzama. Ir skaidrs, ka eventuāli (ja neizmirsim) nonāksim pie kaut kāda veida post-cilvēkiem. Tehnoloģiskās iespējas sevis uzlabošanai vai nu jau ir (un atliek novest tās līdz reālu pielietošanai), vai neapšaubāmi tiks izveidotas. Ir tikpat skaidrs, ka pa vidu starp mums un postcilvēkiem būs kaut kāda pārejas stadija - transcilvēki. Žēl, ka šobrīd tēma ir tik lielā mērā fanatizēta, ka tiek palaista garām iespēja to nopietni pārdomāt. Nav īsti kam, jo parastajiem cilvēkiem tik tālu apvārsnis nesniedzas, savukārt potenciālie eksperti pārsvarā nav ieienteresēti bīdīt šīs idejas, jo saprot, ka ar futoroloģiju karjeru neizveidosi. Futoroloģija nevar kļūt par zinātni vai nopietnu akadēmisku disciplīnu, kamēr tās prognozes tiks vērtētas pēc "šoka līmeņa" un narrative appeal, nevis paredzējumu objektivitātes. (Kaut vai tēma "globālās klimata izmaiņas" te ir uzskatāms piemērs.) What remains ready to seriously talk about the future is a small, self-selected group with self-interest bias and dislike or even hatred towards humanity.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[4. Apr 2014|09:27]
Sistēma ir slikta pirmkārt tāpēc, ka tajā esošās skrūvītes neredz un nesaprot globālo bildi, līdz ar to nespēj adekvāti salāgot ar to savu lokālo funkciju.

Piemēram, ja skolotāji spētu aptveroši pastāstīt, kāpēc skolēniem būtu jāmācās viņu priekšmets, pasaule būtu krietni jēdzīgāka. Nesen lasīju par ideju, ka vidusskolas matemātikas kursa galvenā loma ir testēt, cik labi skolēni spēj tikt galā ar abstraktu problēmu risināšanu. Man liekas, abstraktas problēmas kā tādas ir sastopamas ļoti daudzās profesijās un nozarēs. Šādu problēmu risināšanas prasmes var izmantot arī, piemēram, dzejoļu rakstīšanai. Kāpēc tad izmantot tieši matemātiku? Ideja ir tāda, ka dzejoļu rakstīšanas atšķirībā no matemātikas kursa nav iespējams izveidot tā, lai labu atzīmi nebūtu iespējams iegūt arī BEZ šādu prasmju izmantošanas un izkopšanas kursa laikā. Mazākā meŗa tas attiecas arī uz fizikas un ķīmijas kursu utt. (Protams, nav runa par tiem skolēniem, kuriem vidusskolas matemātika būs ikdin vajadzīga turpmākajās studijās vai darbā - bet tādu ir mazākums.)
saiteatstāt nospiedumu

[2. Apr 2014|12:10]
"Spēcīgas, ilgstošas un pastāvīgas pozitīvās jūtas, kuras izraisa kāda noteikta nodarbošanās, kāda aizraušanās, sauc par kaislību. Tā var būt daiļrade, zinātniska darbība, literatūra, sports, makšķerēšana." (Imants Eglītis. «Psihiatrija»)

Es gribēju teikt, ka bērnībā mums visiem ir daudz skaistu naratīvu. Bērni redz pasauli melnbaltu, viņi zina, kas ir ļaunais un kas labais, un tāpēc (vismaz abstraktos jautājumos) spēj droši stāvēt labā pusē. Tad mēs izaugam, un kļūst redzams, ka morāle ir daudz niansētāka. Bērns tāpat var justies nelaimīgs, bet atšķirībā no pieaugušā, viņam pat tad nav šaubu par laimīgas nākotnes iespējamību. Sapņoji kļūt par ģēniju? Izaudz un saproti, ka ir daudzi par tevi gudrāki. Sapņoji kļūt par izcilu personību? Izaudz un saproti, ka ir daudzi par tevi talantīgāki. Var jau nodoties zinātniskajam darbam, bet tad tik un tā nāksies redzēt, ka apkārt esošajiem galvenais ir karjeras veidošana, nevis sekošana zinātniskajiem ideāliem. Var nodoties daiļradei, bet tad būs jāredz, ka bohēmiskais dzīvesveids apkārt esošajiem nozīmē vienas nakts partneru kolekcionēšanu, nevis sekošanu mūzai. Lielie naratīvi izplēn.

Varbūt mīlestība tāpēc arī tiek vērtēta tik augstu, ka tā paliek arī pieaugušajiem. Iemīlēšanās prasa un ļauj tai nodoties ar visu sevi, būt pilnībā viengabalainam. Bez ierobežojošiem faktoriem, ja vien pie tiem neskaita paša kapacitāti mīlēt.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[22. Mar 2014|10:01]
Vakar pusnejauši izvilku no plaukta un pašķirstīju Little Schemer (javascript čalis to ieteica). Izrādījās, ka šai grāmatai ir visnotaļ interesants formāts: katra lappuse sastāv no vienas slejas ar jautājumiem/uzdevumiem, un otras slejas ar atbildēm/komentāriem. Tāds, bērnu grāmatas formāts, "kāpēcīšu" vecumam pietjūnēts.

Tas tā, par induktīvo inferenci runājot. Cilvēku efektivitāte mācīties no piemēriem ir apbrīnojama, laikam tas patiešām ir iešūts mūsu bioloģijā. Liekas, Luters bija viens no pirmajiem, kas atklāja šādu informācijas pasniegšanas formātu (katehisms).
saiteatstāt nospiedumu

[22. Mar 2014|10:00]
Muehlhauser interviews Aaronson on Philosophical Progress:
http://intelligence.org/2013/12/13/aaronson/
saite6 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[18. Mar 2014|20:38]
Izdomāju, ka gribu iemācīties JavaScript. Tagad skatos Douglas Crockford lekcijas par šo tēmu. Viņš pārmaiņas pēc izmanto vēsturisku (historiogrāfisku) pieeju. Tā teikt, mēģina izskaidrot, kāpēc tīmeklis ir sanācis tāds, kāds nu tas ir sanācis. Man likās interesanti. Raksturīgi, ka neiztiek bez krietnas devas labais/ļaunais naratīva. Kā piezīmēju te stāstījuma ietērpšana morāles kategorijās -> profits.
saiteatstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]