making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[29. Jun 2016|13:28]
Viena no lielākajām ES problēma ir slikts PR un ideoloģijas trūkums. Lūk, piemērs ar burtisku jaunieša neizpratni par “What’s the EU ever done for us?”: https://www.theguardian.com/uk-news/2016/jun/25/view-wales-town-showered-eu-cash-votes-leave-ebbw-vale Gluži vai ņemts no Paitonu "Braiena dzīves". Remain kampaņas lukewarm entuziasms ir cits simptoms tam pašam - gandrīz vai likās, ka briti tiek aicināti balsot par mazāko ļaunumu. Tādus argumentus kā, piemēram, "kas notiks ar Ziemeļīrijas robežu" pirms referenduma vispār nedzirdēja.

Putins kopumā saprot to daudz labāk un vinnē ideoloģijas jomā. Iespējams, Krievija vinnē arī stratēģiskās gatavības jomā - to varēs redzēt pēc gadiem 10-15. Pastāvēs, kas pārvērtīsies? Vai ES arī vajadzētu pielietot apmaksātu troļļu armiju, aizmirst par ieguldīšanu reģionu attīstībā un uzsākt agresīvu ārpolitiku? Grāmatās un filmās ir tāda trope kā moral penalty - "sliktajiem" uzvarēt ir vieglāk, jo viņi var pielietot visus līdzekļus, kamēr pozitīvie tēli ir ierobežoti palikt ētiski pareizu darbību robežās. Narrative bias dēļ pozitīvie parasti tomēr uzvar. Dzīvē ir citādi - nevis uzvar pozitīvie, bet uzvarētāji raksta vēsturi un izmaina definīciju tam, ko tieši nozīmē pozitīvais.

No mana mazā viedokļa tāpēc liekas, ka status quo ir lokālais optimums šim laikam un vietai. Es nevēlos, lai ES nolaistos līdz impēriju līmenim "ideoloģijas ražošanas" un uzspiestas integrācijas ziņā. (Tālākā perspektīvā, kopējas identitātes izveidošanās pie status quo saglabāšanās notiks dabīgā veidā.) Tikai pēdējie gadi pierāda, ka decentralizēta, apolitiska savienība nestrādā.

Brexit ir jāapzīmē nevis ar politiķu šobrīd iemīļoto laulības šķiršanas metaforu, bet viena indivīda atkrišana no 28 personu grupņika. Loģiskai, ka tāda savienība nevar būt stabila, un tai atliek kļūt par īstu ģimeni vai arī izjukt. Visticamāk, kļūt par ģimeni pēc tam, kad liekie un gadījuma personas būs atmestas.
saite15 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Mazliet laika ceļošanas svētdienas rītā [26. Jun 2016|13:01]
Es labprāt skatītos tikai Mofata epizodēm veidotu Dr. Who. Kaut vai tas, ka ka viņam, šķiet, ir funktieris attiecībā uz mērķtiecīgu laika ceļošanas tēmu apspēlēšanu.

Girl in the Fireplace - laika ceļotājs var dažu īsu tikšanos laikā pavadīt citu personu visā tās dzīves ilgumā
Blink - ir iespējama sarunāties cauri laikam bez ceļošanas laikā tikai ar viena ziņujoma nosūtīšanu pagātnē
Library / Forest of the Dead - viena vai vairāku laika ceļotāja tikšanās sekvence var notikt viņiem subjektīvi atšķirīgā kārtībā vai pat pretēji
Eleventh Hour - līdzīgi GitF, bet uz lielāku uzsvaru uz to, ka plāns tikties "pēc piecām minūtēm" var nozīmēt gadus

Blink ir vispār ir apbrīnojama sērija. Pat neņemot vērā visu pārējo, nebiju agrāk redzējis (ne arī lasījis) šīs tematikas apspēlēšanu.

Vai ir iespējama komunikācija starp atšķirīgos laika periodos MŪSU PASAULĒ esošām entītijām, nepārkāpjot reālās fizikas likumus? Iespējams.

Vispirms vajag zināt, ar ko tieši sarunāties. Pagātnes virziens ir viegls, nākotnes virziens ne. Nav saprātīgi mēģināt, piemēram, komunicēt ar entītiju "Lielbritānijas premjerministrs pēc diviem gadiem", jo tas ir kontingents un nejaušībām pakļauts subjekts; tā vietā jāskatās uz lielākām, konverģentām idejām. Viens ideja, ka pastāvīgi atkārtojās atkal un atkal ir idejas par Omega punktu - laiku, kad saprātīgas būtnes apvienosies, lai radītu Dievu un haotiskajam visumam piešķirtu jēgu. Līdz ar to var mēģināt komunicēt ar Omegu - entītiju, kas rodas omegas punkta rezultātā.

Iniciatīvas pagātnes galā - Omega var būt saistīts ar daudzām lietām that we care about un mūsu vērtībām. Tā ir viena iniciatīva, cita ir tas, ka Omega var simulēt mūs vai mums tuvus cilvēkus. Ja tev rūp, kas notiek ar tavu līdzinieku nākotnē / citā vidē, tev ir iniciatīva panākt, lai Omega rada tiem paradīzi un izvairīties no nonākšanas simulācijas ellē (kas ir tikpat tehniski iespējama).

Iniciatīvas nākotnes galā - Omega var būt ieinteresēts dažus laika zarus padarīt vairāk iespējamus, citus mazāk iespējamus. Specifiski mēs varam zināt, ka Omega ir ieinteresēts sevis radīšanā. Vēl?

Komunikācijas forma - pie nosacījuma, ka nav iespējams nosūtīt ziņojumus pagātnē, mums atliek komunicēt netiešā veidā. Mēs simulējam Omega, cik labi vien spējam (iztēlojamies Dievu) un mēģinam uzminēt, ko Omega varētu teikt. Omega vai nu simulē, vai rekonstruē mūsu kopijas, atkarībā no pieejamās informācijas daudzuma, un komunicē ar tām. Iespējams, izdevīgi ir saglabāt pēc iespējas vairāk informāciju par sevi un censties, lai tā nonāktu pie Omegas. Vēl izdevīgāk notušēt negatīvo informāciju (nav gan īsti skaidrs, ka no Omegas viedokļa negatīvās īpašības stipri korelē ar to, ko mēs saucam par negatīvo).

Vispār šo tēmu neesmu redzējis apspēlējam. Ideja?
saiteatstāt nospiedumu

[25. Jun 2016|13:16]
Vēl viens iemesls nepalikt te pārāk ilgi. Tīri statistikai, no aptuveni 20 tuvākajiem kolēģiem projektā:
* divi ir dzimuši Anglijā, vienam tēvs nāk no ziemeļāfrikas, māte no Zviedrijas, otram tēvs no Vācijas;
* viens ir etniskais anglis, līdz pilngadībai dzīvojis Portugālē;
* pārējie no citurienes Eiropā vai Ķīnas.
Ā, big boss ir no UK. Pārējiem cilvēkiem projektā izcelsmi nezinu, bet šaubos, vai proporcija ir būtiski atšķirīga.
"English are wrong about two things: they still think they're good engineers and they still think they can play football." - Džordžs.

... tālāk ... )
saite19 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Jun 2016|21:41]
"I can hear you. Well, not "hear you" exactly, but I know everything you're going to say." - S03E10

"Now, listen. This is important. There's the real world and there's the world of nightmares. You understand that? What I want you to remember is this, and I know its hard: the real world is a lie. And your nightmares are real." - S04E08.

Ieteikums paskatīties Dr Who izrādījās labs ieteikums. Saņēmu to pagājšgad no viena britu čaļa (pirms tam viņš ieteica arī Riku & Mortiju). Tāds pārsvarā viegls, izklaidējošs seriāls, bet nekad nevar zināt, kāda stila epizode būs nākošā. Man patīk arī campy epizodes (īsti nezinu, kā to apzīmēt latviski), jo man patīk tas, ka seriāls sevi neņem pārāk nopietni. Nevajag jau labos fantastikas seriālos vienmēr mērķēt uz Balltlestar Galactica nopietnības un drūmuma līmeni. Vecais, labais, piedzīvojumu žanrs ar neparedzamām lokācijām un sižeta pavērsieniem, cliffhangeriem (un bieži vien underwhelming atrisinājumiem).

Ā, un vēl man patīk tas, ka Doktors ir bezkompromisu pozitīvais tēls, uz visādu vampīru, sukubu un citu morāli apšaubāmu būtņu seriālu un grāmatu fona.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[12. Jun 2016|13:48]
Cita starpā, man prieks par to, ka pasaule ir sākusi nopietni domāt par garantētajiem ienākumiem. Vēl pirms gadiem pieciem tā likās margināla fantāzija, ja es kādam to pieminēju, tad bez īpaši nopietnas attieksmes sagaidīšanas. Ieviest to valstu mērogā, protams, ir pārāk agri - ir iespējams un vajag to pirms tam eksperimentāli izmēģināt. Man gan labāka liktos ideja jauniešiem (teiksim, pēc skolas beigšanas) piešķirt vienreizēju summu (20-60k?). Katrs lai to tērē kā vēlas - viens izglītībai, viens dzīvesvietas iegādei, viens vienkārši nodrošināti dzīvojot un darot to, ko pats uzskata par vērtīgu, nevis to, par ko sabiedrība ir gatava maksāt.

Motivācija "roboti mums atņems darbus" gan man liekas muļķīga, vismaz virspusējā līmenī. Lielāka daļa automatizējamo darbu jau ir tikuši automatizēti, nu un - vai strādājama četras studas dienā? Nē. Vieglāk starp citu, ir automatizēt rutīnas intelektuālo darbu. Grūtāk tādus darbus kā viesmīlis, kuri pēc būtības ir mazkvalificēti, fiziski. Citas kategorija ir radošie un "lemjošos" intelektuālie darbi.

Reizē ar to ir cita izmaiņa - augstākā izglītība ir kļuvusi par masveida, teju vai obligātu padarīšanu. Izglītība joprojām ir svarīga, tikai citā veidā - tas vairs nav ceļš uz pārticību; tā vietā universitātes diploms bieži vien ir minimālais kritērijs, lai vispār varētu sākt strādāt. Mūsdienās r-eiropā bakalauru pabeigušais nesaņem vairāk nekā savulaik viņa vecāki ar tādu pašu izglītības līmeni, viņš saņem aptuveni tikpat; atšķirība ir tā, ka bakalauru nepabeigušais šodien saņem mazāk nekā saņēma viņa bakalauru nepabeigušie vecāki.

Tālākās automatizācijas perspektīva ir arvien mazāk vidusšķiras darbu, un arvien absurdākas un augstākas izglītības līmeņa prasības working class darbiem. Rezultāts ir arvien mazāka varbūtība katram individuālajam cilvēkam to make an impact, darīt vērtīgu darbu. Ja kāds vēlas opt out of this system, kāpēc to neatļaut? Tāda ir garantētā minimuma jēga. Tas pats ar augstāko izglītību - ja reiz tā ir kļuvusi obligāta un tai pašā laikā maz relevanta darba tirgum pēc universtiātes beigšanas, tad kāpēc vispār mēģināt jauniešus motivēt apgūt kādu "tirgus pieprasītu" specialitāti? Tā vietā viņiem var klusiņām piedāvāt īstu, labu liberal arts izglītību. Pat ja tā būs pilnīgi nerelevanta darba tirgum, viņi neko daudz nezaudēs (diploms paliek diploms), bet iegūs izglītību kā pašvērtību.
saite17 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[6. Jun 2016|21:53]
"In 11 studies, we found [..] that many preferred to administer electric shocks to themselves instead of being left alone with their thoughts."

Brīvdienas pavadīju ar sāpošu mēli. Nezinu, vai tā ir tikai ilūzija vai ne, bet liekas, ka apakšējais priekšzobs kļuvis šķībāks nekā agrāk un duras mēlē, kā arī pasliktina dikciju. Līdz šim likās, ka pieaugušajiem zobi vairs nepārvietojas. Zinu, ka daudziem ir vēzis vai kas tamlīdzīgs un man vajadzētu būt salīdzinoši laimīgam un tā, bet tas nepadara subjektīvo situāciju mazāk idiotisku. Perspektīva taisnot neiepriecina.
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[29. Maijs 2016|18:21]
2016. gads var būt pārmaiņu sākums - ja briti nobalsos par Brexit un štati ievēlēs Trampu (+ visa pārējā situācija), tas varētu būt pasaulei sliktākais gads no maniem pieredzētajiem.
saite78 nospiedumu|atstāt nospiedumu

pasenas pārdomas par to, kā šizoīdie cilvēki virza cilvēces progresu. [24. Maijs 2016|23:20]
ja ir tā, ka savus uzskatus cilvēks paņem no savas in-grupas, nevis nonāk pie tiem racionālā, emocionālā vai kādā citā ceļā - tad sanāk, ka visobjektīvākos spriedumus var izdarīt tie cilvēki, kuriem in-group viedoklis ir mazāk svarīgs nekā citiem. Citiem vārdiem sakot, šizoīdās personības. Utināns arī, šķiet par to rakstīja, bet tikai kā par cilvēces garīgajiem vadoņiem - var vispārināt to uz humanitāri-akadēmiskajiem "viedokļu līderiem" vispār. (un man stipri liekas, ka tā ir - cilvēku personiskie uzskati parasti nefiltrētā veidā rodas no in-grupas uzskatiem, nevis viņi pie tiem nonāk personisku pārdomu ceļā, citādi būtu grūti izskaidrot nereti absurdos mēģinājumus aizstāvēt tādus uzskatus, kuru realizācija pašam subjektam nāktu par sliktu, sevišķi gadījumā ja viņš nespēj argumentēti pamatot savu viedokli)

es te kādreiz rakstīju, ka progresu virza out-grupa establišmentam (citiem vārdiem sakot, "lūzeri"), jo tie ir cilvēki, kuriem ir iemesls būt neapmierinātiem. bet - bez iemesla ir vajadzīga arī vīzija, un vīziju dod šizoīdā daba. lūk, vairums neapmierināto grib "to pašu, tikai labāk" - kvalitātīvas izmaiņas. bet atceras tos, kuri ieskicējuši plānu kvalitatīvām - un to visvieglāk izdarīt, ja "maršē pie cita bundzinieka ritma".
saite14 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[15. Maijs 2016|14:51]
Piezīmes no LF singularitātes eventa

Slaidi: https://drive.google.com/file/d/0BwK0OPe_m9QNNE43ZlNFYTdIQzQ/view
... tālāk ... )
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[29. Apr 2016|13:19]
"Team, just letting you know that X has graduated and we’re all excited to see how she uses her superpowers in her next big adventure."

Izlasīju "Disrupted: My Misadventure in the Start-Up Bubble". Savus piedzīvojumus startupā apraksta eks-žurnālists, viens no HBO "Silīcija ielejas" autoriem. Diezgan labs ieskicējums, kāpēc mani nesajūsima doma par strādāšanu IT industrijā.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[25. Apr 2016|16:46]
Sapņoju, ka kāda sieviete dzīvo attiecībās ar diviem vīriešiem, un lai paternitātes tests abiem diviem korekti uzrādītu paternitāti, viņa viltīgi izdomā bērnu radīt ņemot dzimumšūnu DNS tikai no abiem vīriešiem, nevis no sevis. Trīs bioloģiski vecāki - pa hromosomu komplektam no tēviem (plus epiģenētiskais imprintings no mātes?)

Pirms pāris dienām sapņoju, ka ģimene iekļuvusi lielos parādos un tāpēc neatliek nekas cits kā pārcelties uz Āfriku. Biju laimīgs pamosties.
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[21. Apr 2016|00:00]
Prātoju, vai neaiziet uz šo: http://www.meetup.com/London-Futurists/events/229850927/
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[20. Apr 2016|23:57]
Anglijas rietumos ir tāds jūras līcis Severns. Vieta ir ievērojama ar neparasti lielajām plūdmaiņām - līča forma rada piltuves efektu, kas liek paisuma līmenim pacelties pāri par 10 metriem virs bēguma līmeņa. Tas ir otro vai trešo absolūti lielāko plūdmaiņu reģions pasaulē (otro pēc vietējiem datiem, trešo pēc objektīvākajiem Vikipēdijas).

Bēda ar tādu paisuma līmeni liela - straumes neļauj nogulsnēm nosēsties, tāpēc ūdens konsistence atgādina brūnu zupu. Pie lielākiem bēgumiem līča Velsas puse pilnībā pārvēršas par smilšu un dubļu liedagu, kas iestiepjas jūrā kilometriem tālu. Daba īsti nespēj tik lielām pārmaiņām pielāgoties, tāpēc līča ūdeņi "is a relative desert", kā vēsta pat tūrisma informācijas plakāts. Estetizēt jūras zilumu sauļojoties sausās smiltīs tur nesanāks, tāpat kā peldēties, vienīgi tuvāk piltuves šaurajam galam daži ekstrēmisti pamanās izmantot paisuma vilni sērfošanai (iespējams atrast youtube).

Jau sen tiek runāts par plūdmaiņu elektrostacijas izveidi Severnā (kur "sen" tiešām ir sen, vismaz kopš 1925 gada). Tāda stacija dotu enerģiju un vienlaicīgi samazinātu plūdmaiņas (nevis novērstu!). Te nu arī ir nelaime. Pirms dažiem gadiem tika pasūtīts un veikts pētījums, lai noskaidrotu tādas būves ietekmi uz vidi. Cik var noprast, pētījumā izspriests, ka elektrostacijas būvēšanu izbīdīt cauri te ir maza cerība - tas šķiet izjauktu garknābjaino putnu ganības dubļos un nez kāpēc arī lašu nārsta ceļojumus. (Vikipēdija saka, ka putnus sauc "šņibīši".)

Man gan liekas, ka šis ir viens no zaļo tuvredzības piemēriem - lokālais optimums ir mazāks par globālo optimumu (lokālais optimums = neizmainīta vide, ja par vispār tādu var runāt salā, kura tikpat kā visa ainava ir cilvēku veidota un jūras šaurumā, kuru šķērso divi kilometriem gari tilti). Te būtu iespēja gan iegūt enerģiju zaļā veidā, gan uzlabot ūdens kvalitāti līcī, gan atstāt migrējošajiem putniem līča krastus un lašiem zivjuceļu starp plūdmaiņu turbīnām.
saiteatstāt nospiedumu

[1. Apr 2016|16:34]
Vietējā ēdienkarte mani nomāc. Nav ēdnīcas, kas pasniegtu normālu ēdienu (tādu kā vārīti kartupeļi). Tā vietā ir padsmit fast food pārdodošas bodītes ielas malā. Visās pamatpiedāvājums ir vienveidīgs: maize ar kaut ko tajā. Pēc idejas līdzīgi baltmaizei ar desu padomju laika skolēnu brokastīs. Var jau nosaukt to par "panīnī ar proscuito" un bodei piešķirt nosaukumu pret-a-manžē (starp citu, angļu brends, kam ar franciju nav nekāda sakara), bet būtība tā pati. Ja neēd gaļu, arī izvēle nemaz nav tik plaša.

Nē, nu es protams nezinu tipiskas angļu ģimenes paradums - varbūt ikdienišķie fast food patērētāji ir tikai studenti un imigranti. Bet ironija ir tāda, ka piedalos projektā, kas cita starpā pētīs, kāpēc karaliste ir visvairāk aptaukojusies valsts eiropas savienībā. man ir aizdomas, ka atbildi varētu pateikt bez pētīšanas.
saite7 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[30. Mar 2016|15:42]
Dzīvoju hipsteru kvartālā. 300-400 metru rādiusā ir 40 kafejnīcas un ēstuves*, bet nav neviena veikala, kurā nopirkt gludekli.

Krogu kultūra: pirmajās divās nedēļās četras reizes biju iedzert ārpus mājas.

* - saskaitīts pēc kartes.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[29. Feb 2016|20:57]
Šoreiz puslīdz regulāri sekoju līdz ASV prezidenta vēlēšanām - cik noprotams, šogad tās iet neparasti jautri.

Es teiktu, ka demokrātu vēlētājiem iestājusies Latvijas politikā bieži sastopama izvēle - ideālistisks kandidāts bez reālas pieredzes un plāna pret morally ambiguous, bet pragmatisku politiķi. Pareizs morālais kompass (Bērnijs) vs. pieredze (Klintone). Iespējams, labākais iznākums ir tas, kas arī notiek - Klintone tiks izvirzīta tālāk, bet sāncensība viņu piespiedīs ņemt vērā arī Bērnija potenciālo vēlētāju vēlmes.

Interesanti, ka jaunieši t.sk. jaunās meitenes ir vairāk gatavas balsot par Bērniju, nevis Klintoni. Tur varētu būt vainīgs dabiskais jauniešu ideālisms un single issue fokuss. Man liekas, Klintone tomēr sieviešu tiesību labā varētu izdarīt daudz vairāk, gan kalpojot kā simbols, gan tāpēc, ka jebkurš vīrietis šajā ziņā saskaras tomēr ar zināmu empathy gap (ja vien nepiekrītam feministu viedoklim, ka dzimumam nav nekādas psiholoģiskas nozīmes). Tāds tādu saprot. Kaut gan, no otras puses, lai arī Obama ir pats melnais, melnie ASV turpina pret kaut ko visu laiku protestēt.

Par sarkanās partijas pusi īsti pat nav ko komentēt. Vai ir bijusi kāda reize nesenajā ASV vēsturē, kad divus lielākos "republikāņu" kandidātus pati republikāņu partija vispārēji ienīst?
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[28. Feb 2016|13:35]
Tagad jau esmu pārcelšanās procesā (uz UK), tāpēc apdomāšu un uzrakstīšu kopiespaidus no Zviedrijas.
... tālāk ... )
saite36 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[18. Feb 2016|14:15]
Skota Aleksandra analīze pētījumam par sieviešu diskrimināciju programmēšanā: http://slatestarcodex.com/2016/02/12/before-you-get-too-excited-about-that-github-study/

Analīze ok, tikai tos pašus secinājumus varēja pamatot vienkārši atkārtojot mantru "korelācija nav kauzācija" un norādīt, ka no rakstā publicētā grafika redzams, ka gandrīz tikpat lielā mērā diskriminēti tiek vīrieši, kuri atklāj savu dzimumu. Varbūt GitHub diskriminē visus, kam ir dzimums? Šo hipotēzi raksts nez kāpēc neapskata, kaut arī dati daudz pārliecošāk liecina par labu tai nekā par īpašu attiekmi pret sievietēm. Raksta autori piekopj visplašāk zināmo grēku zinātnē - viņi neveic randomizētu eksperimentu, bet tā vietā runā par kauzalitāti balstoties tikai uz observational study. Smieklīgi ir tas, ka šajā gadījumā tādu kontroles eksperimentu pat nebūtu pārāk grūti izdomāt un realizēt.

Iespējams pat, ka atšķirība starp dzimumu publicējušajiem vīriešiem un sievietēm "outsider" vidū nav statiski nozīmīga (ak, bet statistiskā analīze rakstā vispār nav iekļauta). Tai pašā laikā starp "koderiem insaideriem" statistiski nozīmīgo bias par labu sievietēm raksts ignorē. Nav jābūt sociologam vai statistiķim, lai saprastu, ka raksts sucks, bet ne tik lielā mērā, kā no tā izrietošais žurnālisms ar virsrakstiem "Sexism Is Rampant Among Programmers On GitHub, Research Finds", "Women Are Better At Coding Than Men" utt.
saite9 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[8. Feb 2016|21:11]
Uz četriem mēnešiem esmu oficiāli kļuvis par zinātnieku LV. Aizdomājos, ka it kā jau zinātne - tas ir labi, bet labus selling pointus zinātnei LV vispārējās globalizācijas laikā atrast ir grūti. Zinātne ir dažāda - motivācija attīstīt inženierzinātni un citus praktiskos virzienus ir daudzmaz skaidra, tāpat kā arī tas ir skaidrs ar letoniku un citām lietas, ko neviens latviešu vietā nepētīs, bet par fundamentālo zinātni sabiedrībai vienmēr ir jautājums.

Izlasīju Stradiņa runu "Vai Latvijas Republikai ir vajadzīgi zinātnieki?", bet īpaši gudrāks nekļuvu. Kā politiķa runā, pateikts daudz kas, īsti nepasakot neko.

"Arī mazai valstij nedrīkst būt maza zinātne, sīka zinātne, dažos sektoros jāuztur pasaules līmeņa zinātne, bet atcerēsimies arī, ka dižkoki, lielās priedes neaug bez pameža, kuru laiku pa laikam paretina." - ok, pamatojums? valsts prestižs? iespējams, ka tā celšanai būtu finansiāli izdevīgāk ieguldīt sportā vai eirovīzijā, neesmu rēķinājis, galu galā, no patriotisma viedokļa nav īpaši svarīgi, vai citu valstu vidū izceļamies, piemēram, ar īpaši ātru šļūkšanu pa ledus reni vai jauniem atklājumiem obskūrās nozarēs.

"zinātne dod sabiedrībai kritisko domāšanu, dod sabiedrībai spriedumus, ne aizspriedumus, ir sabiedrības brieduma un profesionalitātes garants, ir savā ziņā demokrātijas un brīvdomības, kopā ar reliģiju arī ētikas garants, vismaz tam tā būtu jābūt. Tā ir aksioma – katrai civilizētai valstij ir jāuztur kaut neliela, bet sava zinātne." - šis šķiet ir tuvākais pamatojumam, bet arī būtībā ir emocionāls apgalvojums, kas maz pamatots faktos (ASV zinātne ir pati krutākā, bet tauta balso par Trampu, un ar zinātni nodarbojas pamatā imigranti).

BTW, Gnidrologam patiks šis citāts: "Zinātne būtībā ir amatnieka darbs [..] inovatīvā zinātne ir smalka, augstākā stila amatniecība šī vārda ideālajā nozīmē."
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[4. Feb 2016|17:10]
Autonomous driving's biggest problem is addressing all the corner cases--all the strange things that happen once per 10,000 or 100,000 miles of driving. Machine learning is good at getting your performance from 90% accuracy to maybe 99.9%, but it's never been good at getting us from 99.9% to 99.9999%
tieši tāpēc mašīnmācīšanās, uz statistiku balstītā tulkošana utt. "big data" metodes nekad nespēs notvert cilvēku ģenialitāti, jo pietiekoši daudz datu būs tikai par "vidējo cilvēku", par normas robežās esošiem sasniegumiem.
saite6 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]