making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[1. Jul 2017|08:58]
Mašīnmācīšanās pētnieku viedoklis par AI ietekmi bildē (avots):... tālāk ... )
saiteatstāt nospiedumu

[23. Jun 2017|18:27]
Pagājušajā nedēļā mani aizkustināja filma The Room, viens no tiem "so bad its good" veida šedevriem, kas apgāž visus labas kinomākslas likumus un (neapzināti) parodē žanra konvencijas. The Room piesaista ar savu eagerness un pilnīgu pašironijas trūkumu, gluži kā Krišjānis sviesta cibā. Komplektā ar filmas pilnīgo nekompetenci tas rada absurda humora iespaidu. Pie tam filmas sižets ir tik vienkāršs un klasisks, ka līdzinās gluži vai grieķu traģēdijai vai Šekspīram, līdz ar to padara The Room viegli skatāmu un savā ziņā dziļu. Es vēl teiktu, ka The Room daudz labāk nekā citas, konvencionālās filmas attēlo dzīvi. Dzīve ir pilna ar epizodēm, kuras nekur nenoved, dzīve ir pilna ar dialogiem, kas atkārtojas (kurš gan nav saskāries ar vecākiem, kuri vienmēr grib runāt vienu un to pašu un risināt bērnu problēmas, gluži kā Līzas māte), dzīve ir pilna ar neloģiskām rīcībām, ar ne līdz galam izdomātām scēnām un emocijām, teikumiem, kas prātā izklausās traģiski, bet izrunāti kļūst smieklīgi, dzīve ir pilna ar sliktiem aktieriem un grūti saprotamiem akcentiem, dzīve ir pilna ar sekundāriem personāžiem, kuri sižeta attīstībai neko nedod. Varbūt Room ir autora pretreakcija uz kādā dramaturgu iesācēju seminārā saņemtajām pārlieku shematiskajām pamācībām, tāda "fuck the rules!" tipa ņirgāšanās par tiem, kuri mākslu reducē uz amatnieciskiem likumiem un shēmām.

Vēl vairāk par filmu man patīk tās gluži neticamais aktieris / režisors / producents Tommy Wiseau, garmataina vampīra un barbaru karavīra salikums ar amizantu akcentu, kura pirmsākumi meklējami nezināmā austrumeiropas valstī. Tomijs ir iedvesmojošs tēls, varbūt tāpēc, ka viņa negatīvajās (?) īpašībās atpazīstu sevi. Varbūt tāpēc, ka apskaužu pārcilvēciskā optimisma dēļ - tāds optimisms ir raksturīgs noteikta veida startupu dibinātājiem / entrepreneuriem, rokzvaigznēm un citiem egomaniakiem.

Kindle nopirku grāmatu The Disaster Artist (autors ir Gregs, aktieris, kurš spēlē Marku). Tomijam un Gregam šobrīd klājas labi, pēc Disaster Artist tiek uzņemta lielbudžeta filma. Komplektā ar Wiseau optimismu tas viss kļūst par visnotaļ pozitīvu stāstu - tā teikt, lai cik arī nekompetents un visu izsmiets tu nebūtu, turpini vien tik savu lietu, beigās tevi gaida panākumi, pat ja ne gluži tādā veidā, kā sagaidīji.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

win-win situācija [18. Jun 2017|21:05]
Cilvēkam ir vārds (diez ko vecāki ir domājuši ar tādu simetriju?): Win Nu Nu Win
Biogrāfiskajā datubāzē parādās ar uzvārdu (?) vispirms: kā "Win, Win Nu Nu".
Kā ieraudzīju, tā pievērsos pārbaudīt, vai tas nav joks vai kļūda.
saiteatstāt nospiedumu

[16. Jun 2017|11:18]
Video games, you might say, offer a sort of universal basic income for the soul.
Personīgi uz mani gan tas nestrādā, aizraušanās ar spēlēšanu grauj manu psiholoģisko well-being un sniedz maz apmierinājuma.
saiteatstāt nospiedumu

[12. Jun 2017|11:49]
https://medium.com/thoughts-on-journalism/pathology-of-a-fake-news-story-aa572e6764e8
Predictions about Brexit, Putin and Trump being linked together were novel but seemed plausible in June 2016, though one couldn’t be sure if this was just a depressing left-wing narrative. Now however, we see the concerted communication and flow of framing between so many outlets all supporting the same kind of narrative, and it’s hard to imagine that there is no organised connection behind the set of concepts
saiteatstāt nospiedumu

Akcents [7. Jun 2017|20:09]
Šveicē teica, ka man esot itāļu akcents (to gan teica ne vietējā iedzīvotāja), no citiem esmu dzirdējis, ka izklausos pēc vācieša, pēc kāda cita domām atkal pēc cilvēka no ungārijas. Īpaši neizprovocēju tādu interesi, neuzmācos ar jautājumiem "un kā tev liekas?", līdz ar to var ticēt, ka viņi pauž reālu izbrīnu. Kuriozi, jo kurš gan teica "akcents gan tev tipisks latviešu"?
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Vispārīgas šī gada pārdomas, rakstītas pēdējos mēnešos [6. Jun 2017|22:45]
Šis laiks laikam ir beigu sākums, jo rietumu pasaule ir sadalījusies divās daļās, viena no kurām publicē feikas ziņas un veic koordinētu uzbrukumu pret rietumu vērtībām un institūcijām kā tādām - medijiem, skolām, universitātēm, valsts pārvaldi. Es nesaku, kas visas institūcijas ir labas un saglabājamas pašreizējā formā, bet tās eksistē, lai pildītu noteiktas funkcijas. Būtu atcerējušies par Čestertona sētu.

Par nelaimi, to, kas ir labs, ir daudz grūtāk saskatīt kā to, kas ir slikts. Cilvēki ir evolucionāri optimizēti būt par problēmu meklētājiem un risku novērsējiem, nevis par utilītfunkcijas optimizētājiem. Cilvēki diezgan vāji spēj domāt kontrafaktuāli. Līdz ar to tas, kas šobrīd liekas pašsaprotams, kļūs redzams tikai brīdī, kad tā sāks trūkt. Vēlēšanās parasti tiek piedāvāta izvēle starp sliktu kandindātu un vēl sliktāku - investīciju banķieris vs. nacionāliste vienā nesenā piemērā, hard brexit vs. soft brexit citā nesenākā piemērā - tā vietā, lai domātu, kā arvien pieaugošo kopējo zināšanu un tehnoloģiju apjomu izmantotu, lai radikāli reformētu politiku.

Ienākumi paliek tādi paši, bet lietas, kurām tiešām ir objektīva vērtība - nekustamie īpašumi, zeme - turpina pieaugt cenā. Tādējādi reāli notiek ekonomisks regress, pie tam saglabājot ilūziju par progresu, jo patēriņa preces turpina uzlaboties var arī samazināties cenā. Ilgtermiņā bezvērtīgais kļūst arvien vieglāk pieejams, ilgtermiņā vērtīgais - arvien grūtāk.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[5. Jun 2017|21:50]
Televizors ar 100 kanāliem - depresīva manta.
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[5. Jun 2017|11:03]
Pagājušo nedēļu laikā ascendoju SLASH'EM (NetHack). Spēlēju to jau padsmit gadus - protams, ne visu laiku - bet nekad ārpus wizard mode līdz beigām nebiju ticis.
Mēģinu atcerēties, cik sen tieši - zinu, ka 2004. gadā to noteikt jau darīju, varbūt arī pirms tam.

Tas vēl nav nekāds sasniegums, internetā var atrast reportus par "vairāk nekā 30 gadu, un ne reizi neesmu ascendojis". Tai pašā laikā šoreiz, pēc dažiem desmitiem neveiksmīgu iesākumu, uzvaras gājiens bija diezgan viegls un garlaicīgs pēc pirmās trešdaļas.

Šis veido interesantu natural experiment. Nav pamata domāt, ka šajā laikā es būtu kļuvis gudrāks. Nav arī iemesla domāt, ka praktizēšanās ir tas, kāpēc mani spēlēšanas rezultāti ir tik ievērojami labāki. Salīdzinājumam, ja es daru ar kādu darbu saistītu lietu labāk, tad tas visai iespējams ir tāpēc, ka esmu vienkārši ievingrinājies to darīt labāk. Savukārt ar nethack spēlēšanu esmu nodarbojies pārāk epizodiski un nenopietni, lai tā būtu.

Kas TAD ir mainījies?

Man vairs nav tāda blind optimism, kāds bija agrāk. Domāju determinisma un varbūtību kategorijās, skatos objektīvi. Cilvēki to uztver kā pesimismu, jo objektīvs vērtējums sabiedrībā skaitās depresīvs, cinisks, vai nepieklājīgs atkarībā no situācijas.

Otrais - mani ietekmēja izlasītais, ka "nethack ir riska menedžmenta spēle", drīzāk šahs nekā Quake. Mērķis nav nogalināt visu, kas kustas, bet izdzīvot. Doing the best of what you can with whatever means you have.

Bet pats galvenais - wiki. Paralēli spēlēšanai nepārtraukti to lasīju, mācījos nethack faktus un spēlēšanas stratēģijas. 2004. gadā nekādas nethack wiki nebija, tāpat kā nebija Stack Exchange, reddit un citu lietu. Arī tad bija cilvēki ar enciklopēdiskām zināšanām par spēli kas pareizās stratēģijas zināja, un būtu gatavi ar tām dalīties, bet viņiem nebija vieglas un parocīgas iespējas to darīt.

Internets kolektīvi padara mūs gudrākus. Es ar skaudību skatos uz nākamajām paaudzēs, kuras noteikti izaugs gudrākas par mums.
saiteatstāt nospiedumu

[29. Maijs 2017|13:36]
Par intuīciju - piefiksēšu tādu atgadījumu. Pirms dažām dienām nācu no gym uz dzīvokli. Vienā brīdī pēkšņi sāku skatīties apkārt - ne kāpēc likās, ka šajā apkārtnē kāds varētu būt. Pēc pāris minūtēm tiešām arī satiku kolēģi, kurš nāca no darba. Un izrādās, viņš esot man mājis, kad biju ielas pretējā pusē.

Zinu, ka apzināti šo faktu nepiefiksēju. Bet laikam smadzene to pamanīja tā pa pusei, un apziņas līmenī pēc radās secinājums "vajadzētu skatīties pēc paziņām". Tāds priming: līdz apziņai neaiziet, bet tālāk tomēr tiek izmantots lēmumu pieņemšanā. Aizdomājos, ka apziņa ir tikai aisberga redzamā daļa, bet lielākā daļa smadzeņu strādā auto režīmā. Tā arī rodas intuīcija, lēmumi, ko pieņemam, bet nemākam izskaidrot.

Ja kādu cilvēku ļoti vēlies satikt, tad reizēm gadās saskatīt viņu nejaušos pretimnācējos. Beijesa princips - ja ir spēcīgs priors, vajadzīga mazs evidences daudzums.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[18. Maijs 2017|13:42]
Atradu šo kaut kur pieglabātu:
https://www.bento.bio/

Genetics and molecular biology are the fundamental technologies of life. They concern all of us. And yet, only a small number of experts have access to laboratories and specialist knowledge. This is a problem caused by equipment that is closed and expensive and hardware and software that is difficult to use.

Instead, let us look at how movements like Arduino or Raspberry Pi are empowering citizens to co-create and be technology-literate.

Man liekas, ka galvenā atšķirība starp iesācēju elektroniķi un iesācēju gēnu inženieri ir tāda, ka bioloģiskie eksperimenti ir daudz grūtāk un tiem ir daudz lielākas tendences noiet šķērsām, salīdzinot ar elementāru elektroniku. Kura principā ir diskrēta. Savukārt ģenētika ir analoga, tāpēc tā drīzāk līdzinās istabas augu audzēšanai vai ēdiena gatavošanai.

Varbūt kaut kādu analogo RF dizainu varētu pielīdzināt bioloģijai - labiem rezultātiem vajadzīgs labs intuīcijas līmenis, kuru ļoti grūti formalizēt un algoritmizēt - bet tā nav lieta, ar ko nodarbojas galīgi iesācēji.

Interesanti, ka tik daudzi bioloģisko jomu grad studenti sūdzas par darbu un vēlas no wet labs pārkvalificēties uz darbu, kas būtu vairāk saistīts ar kodēšanu, datu analīzi, dry lab aktivitātēm vispār, nevis krāmēties ar hands on paraugiem.
saiteatstāt nospiedumu

[16. Maijs 2017|23:53]
Cambridge Analytica has used OCEAN personality tests in combination with data mined from social media to produce “psychographic profiles”—models that predict personality traits—for every adult in America.

http://www.nybooks.com/articles/2017/04/20/kahneman-tversky-invisible-mind-manipulators/
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[7. Maijs 2017|11:25]
https://www.theguardian.com/technology/2017/may/07/the-great-british-brexit-robbery-hijacked-democracy
There are three strands to this story. How the foundations of an authoritarian surveillance state are being laid in the US. How British democracy was subverted through a covert, far-reaching plan of coordination enabled by a US billionaire. And how we are in the midst of a massive land grab for power by billionaires via our data.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

The uses and abuses of neuralink [6. Maijs 2017|11:57]
Ja pieņemam kā premisu, ka ir iespējams tieši dalīties sajūtās, kas no tā izriet?
... tālāk ... )
saite15 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[3. Maijs 2017|14:01]
Fermeri atmodušies un sāk sūdzēties, ka ES atstāšana tiem kaitēs - kur viņi bija pirms gada?
https://www.theguardian.com/uk-news/2017/may/03/brexit-could-wipe-out-welsh-farming-says-union

Lauksaimniecības subsīdijas ir apšaubāma ES prakse, varbūt labāk būtu atzīt, ka daļa no laukiem vienkārši nav piemēroti lauksaumniecībai un dzīvošanai vispār, bet šoka terapija nav pareizais risinājums.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[25. Apr 2017|19:47]
Es kādu pusgadu lasu no bibliotēkas paņemto Arguing About Science. Cita starpā, tur ir raksts par to, vai medicīna ir zinātne. Nav, jo medicīnas mērķis nav jaunu zināšanu ieguve, bet pacienta stāvokļa uzlabošana. Jaunas zināšanas reizēm tiek iegūtas, bet kā blakusprodukts. Tas ir, medicīna tieši noraida utilitāro "greater good" principu. Ārstam pat mūsdienu apgaismotajā pasaulē joprojām nav ok pieņemt utilitārismu. Nav ok nogalināt vienu pacientu, lai iegūtu zināšanas desmit citu izglābšanai. Līdzīgā kārtā medicīnā ir pieņemami lietot metodes, kuras strādā, nevis metodes, kuras ir zinātniski pamatotas. (Tā apgalvo raksts.) Vēl vairāk, ārstam ir neētiski nelietot metodi, ja zināms, ka tā strādā, un viņam ir konkrēts pacients, kurš no tās varētu iegūt.

Pašā zinātnē attieksme pret šo, protams, nav vienota, bet atkarīga no konkrētu apakšnozaru kultūras. Es iedomājos, ka jaunu zāļu izgudrotāji droši vien sit viens otram uz pleca par labi padarītu darbu, par korekti zinātniski pierādītu kārtējo neveiksmi kaut ko derīgu izgudrot. Un šausminās par inženierzinātnēm, kurās negatīvus rezultātu publicēt vispār nav iespējams. Bet inženieri tikmēr virza pasauli uz priekšu, izgudrojot un būvējot jaunas lietas.

Piemēram, manā nozarē (inženierzinātne, ja to tā vispār var saukt) pēdējos gados ir populāra viena tēma, tehnoloģijas, kuras balstās uz kāds interesantu fenomenu. Bet vai tāds fenomens vispār pastā? Daži par to šaubās. Par šo tēmu ir uzbūvēts gandrīz vai vesels pētniecības apakšlauks, bet viņi šaubās joprojām. Bet šaubās ne jau par rezultātiem, ar rezultātiem viss kārtībā. Tikai vajadzētu kādu teorētiķi, kurš izskaidro, kā tie rodas.

Negribu tieši teikt, ka, piemēram, homeopātija ir atbalstāma, homeopātijas biznesa pusē neesmu iedziļinājies, nezinu, kas tieši tiek pārdots katrā konkrētā gadījumā, kas no tā iegūst utt.

Tai pašā laikā "nav pierādīts mehānisms" nenozīmē to pašu, ko "ir pierādīts nelietderīgums". Sistēmiska studija par izpletņu lietderīgumu neatrada nevienu pašu randomized controlled trial par tēmu [*].

Piemēru no medicīnas vēstures daudz: penicilīna efektivitāte nekad nav pierādīta izmantojot randomized controlled trials, baku potes izveidoja pirms mikrobioloģijas, Semelveiss dzīvoja pirms Pastēra, utt. Slikti, ja pragmatiski risinājumi aizvieto zinātni. Ir ok, ja tie izlūko ceļu.


* - We think that everyone might benefit if the most radical protagonists of evidence based medicine organised and participated in a double blind, randomised, placebo controlled, crossover trial of the parachute.
saite6 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[24. Apr 2017|11:44]

... tālāk ... )
saiteatstāt nospiedumu

[21. Apr 2017|11:43]
Man patīk lietotāja internormal attieksme, kaut arī droši vien viņam daudz kur nepiekrītu. Cilvēks, kurš nebaidās no nepopulāra viedokļa, ja uzskata to par pareizu. Pie tam viņš, cik saprotu, ar savu profesionālu ikdienas darbību pozitīvi ietekmē daudzus cilvēkus - kaut kas, ko par vairumu citu cibiņu nevar teikt. Tā turēt!
saite

Star Maker - 4 (pēdējais fragments. Turpinājums ultimatīvā kosmosa aprakstam) [20. Apr 2017|16:09]
[Tags|]

I strove to hear more inwardly into that music of concrete spirits in countless worlds, I caught echoes not merely of joys unspeakable, but of griefs inconsolable. For some of these ultimate beings not only suffered, but suffered in darkness. Though gifted with full power of insight, their power was barren. The vision was withheld from them. They suffered as lesser spirits would never suffer. Such intensity of harsh experience was intolerable to me, the frail spirit of a lowly cosmos. In an agony of horror and pity I despairingly stopped the ears of my mind. In my littleness I cried out against my maker that no glory of the eternal and absolute could redeem such agony in the creatures.

Yet obscurely I saw that the ultimate cosmos was nevertheless lovely, and perfectly formed; and that every frustration and agony within it, however cruel to the sufferer, issued finally, without any miscarriage in the enhanced lucidity of the cosmical spirit itself.

But to me this mystical and remote perfection was nothing. In pity of the ultimate tortured beings, in human shame and rage, I scorned my birthright of ecstasy in that inhuman perfection, and yearned back to my lowly cosmos, to my own human and floundering world.
saiteatstāt nospiedumu

Par Gūgles plāniem 23. gadsimtā [19. Apr 2017|21:52]
2300: Google's plan to index all the world's information and make it searchable could be achieved, according to Eric Schmidt.[11]
saiteatstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]