| |
[15. Maijs 2013|19:07] |
Pabeidzu skatīties Battlestar Galactica. Pēdējam paragrāfam ir taisnība.
Biju uz kognitīvo zinātņu lekciju. Kaut kā interesanti, bet pamatjautājumu par to, kas ir primārs, koncepti vai percepti, tā arī laikam neatrisināja. Kā vispār kaut kas nemateriāls kā koncepts var ietekmēt materiālo?
Droši vien tāda veida pētniecības galvenā praktiskā jēga (vismaz šobrīd, kad AI vēl īsti nepastāv) ir dot pētījumus, uz kuriem atsaukties zinātniekiem no citām jomām, kuras saskaras ar cilvēkiem kā ar lietotājiem vai kā pētījumu objektiem citos, ne kognitīvās zinātnes līmeņus. Savādi, bet man liekas, ka intuīcija šādos gadījumos bieži vien ir spējīga dot pareizākas atbildes nekā zinātniska teorija, kuru pieņem bez pārdomām tikai tāpēc vien, ka tā ir publicēta. |
|
|
| |
[11. Maijs 2013|23:00] |
Gribu kaut ko mainīt savā dzīvē. Vai, drīzāk, man ir iespēja kaut ko mainīt savā dzīvē. Ko īsti gribu darīt, nezinu. Kaut kāda veida zinātne, droši vien. Bet ar to vien nepietiek.
Lēnā garā lasu neirozinātnes grāmatu. Uzzināju daudz ko interesantu, piemēram, ka nav vienas emocionālās sistēmas, ka gejiem ir atšķirīgas smadzenes, un paralizētie ir mazāk emocionāli (saskaņā Džeimsa "fizioloģiskās reakcijas nosaka emocijas, nevis otrādi" teorijas). Bet visumā zinātnieki vēl strīdas. |
|
|
| |
[1. Maijs 2013|23:11] |
Tieši tādi kristieši, kas apvieno loģiskumu, saprātīgumu, simpātisku raksturu, izglītību, nokārtotu personīgo dzīvi ar - ar ko? Ar katastrofāli novecojušu reliģiju. Atšķirībā no daudziem ir citiem viņi atrodas situācijā, kurā viņiem ir iespēja izdarīt izvēli. Viņi to nedara, un tas ir tikpat kā noziegums. Tieši tādi saprātīgie kristieši ar savu piemēru noved pie šīs reliģijas leģitimācijas un fundamentālistu & fanātiķu rašanās.
Manuprāt, tā ir daudz lielāka problēma reliģijai nekā sektanti, ateisti vai ļauni/noziedzīgi ticīgie - šī pārsteidzošā spēja apvienot uzticama cilvēka ārējo tēlu ar sabojātu iekšieni, ar kaitīgu ticību neiespējamajam. |
|
|
| |
[13. Apr 2013|14:50] |
Dzīve ir kā tāds cilvēks, kuru kāds ir iemetis slēgtā telpā un uzdevis risināt neiespējami sarežģītu uzdevumu. Nedodot nekādus adekvātus instrumentus, bet tā vietā vēl nosakot striktus ierobežojumus risināšanai dotajam laikam.
Daži vismaz mēģina risināt uzdevumu izmantojot to, kas viņiem ir pieejams, bet citi par viņiem smejas. |
|
|
| |
[8. Apr 2013|12:41] |
Pie reizes izdomāju, kāds kritērijs būtu jāpielieto mind-uploading.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[8. Apr 2013|12:38] |
Palasīju par G.Tononi information integration theory of consciousness, ļoti interesanti.
Vai tiešām subjektīvāko no subjektīvajiem pakļaus redukcionismam?
Īsumā - "apziņa" ir tiek vērtēta pēc informācijas teorijas kritējiem, izsakot objekta "apziņas apjomu" Φ caur dažām formulām. Sistēma tiek vērtēta pēc diviem kritērijiem, funkcionālā specializācija un informācijas integrācija. Attēlā (a) ir relatīvi augsts Φ. (b) ir zems Φ, jo trūkst specializācijas. (c) ir zems Φ, jo sistema nav integrēta.
Man liekas, ka šai pieejai ir viens liels trūkums - tā neietver atgriezenisku saiti. Līdz ar to tā nespēj izskaidrot pašrefleksiju, pēc būtības tas ir truls biheiviorisms. Φ aprēķināšanai tiek pieņemts, ka sistēmas tā saucamais "mehānisms" (algoritms) ir fiksēts, bet tā taču nav. Jau pašā, zemākajā, fiziskajā līmenī šāda saite eksistē, neironu stimulēšana vai tās trūkums laika gaitā maina paša tīkla struktūru.
Visai dabīgi, ka Φ ir grūti aprēķināms. Pat nematodei ar 302 nervu šūnām to nav iespējams uzzināt. Tā ka patiesībā tā šobrīd ir tikai teorija, bez praktiskas jēgas. Mākslīgā apziņa mūs pagaidām vēl neapdraud.
Vispār, te man liekas paveras perspektīva - atrast algoritmus ātrākai Φ aprēķināšanai vai arī veiksmīgas heiristikas. Ir skaidrs, ka tādas eksistē. Cilvēkam, kurš paskatās uz attēliem, nav vajadzīgs rēķināt Φ, lai zinātu, ka pirmajā tas ir lielāks. Un arī precīziem algoritmiem ir iespējas, neredzu iemeslu, kāpēc lai aprēķināšanai būtu vajadzīga pilnā pārlase. |
|
|
| |
[19. Mar 2013|23:55] |
Ja viss notiks pēc labākā plāna, kādu dienu pienāks laiks, kad tehnoloģija būs pilnībā apslēpta.
Tai ir vieta tikai fonā, zem zemes un nevienam nemanāmā izskatā. Laikam tā ir sveša cilvēka būtībai.
Kaut kas līdzīgs "Avatar"? |
|
|
| |
[8. Mar 2013|11:24] |
Piekrītu tam, ka women’s self-worth is still [sic] so much tied up with having a boyfriend. Nelaimīgās un depresīvās sievietes biežāk nekā ne ir nelaimīgas vīrieša trūkuma dēļ. Ir jau daži izņēmumi, kas laikam ar to arī ir interesantāki, bet parasti risinājums ir tieši tāds. ("Banāls", kā teiktu sievietes.)
Un piekrītu tam, ka priekš vīriešiem ir labāk nekādas attiecības, nekā neveiksmīgs mēģinājums. |
|
|
| |
[6. Mar 2013|16:02] |
|
"[T]he cure for bad religion is good religion, not no religion, just as the cure for bad science is good science, not the abandonment of science." |
|
|
| |
[22. Feb 2013|17:56] |
Lai par zinātni manas domas ir dalītas, jāatzīst, ka zinātniskajai metodei kā domāšanas veidam nav līdzīgu ilgtermiņa efektivitātes ziņā. Arī ikdienā, personīgi, sociāli, ārpus zinātnes. Solīši, ko tā sper patiesības virzienā ir mazi, bet ilgtermiņā tā būs pievirzījusies tuvāk patiesībai kā jebkas cits. Vienkārši tāpēc, ka ļauj pamanīt un laicīgi atkāpties no solīšiem, kas sperti nepareizajā virzienā.
Neviens nesola, ka zinātniskā metode ir labākais ceļš, lai uzzinātu, kas ir patiess. Tā ir labākais ceļš, lai uzzinātu, kas ir nepatiess. |
|
|
| |
[16. Feb 2013|18:52] |
|
Simptomātiski ir video, kā uz meteorīta triecienvilni reaģē dažādi cilvēki. Ofisa darbinieki panikā metas laukā no telpas, kamēr sākumskolas skolotāja ar bērniem pilnā klasē nebaidās pieiet pie izsistajiem logiem un paskatīties laukā, lai pārbaudītu, vai no turienes vēl kaut kas nedraud. |
|
|
| |
[25. Dec 2012|15:29] |
Kas mani kaitina? Tas, cik bieži progresa apoloģēti kritizē citus viedokļus un cik reti runā par to, kā tieši tehnoloģijas padarīs dzīvi labāku. Man tiešām gribētos reizēm kolektīvi pasapņot par to, kādas tieši sekas varētu būt, "ja mēs spētu to vai šito"... Parunāt par to, kā (un vai) tas jau notiek.
Šobrīd progress tiek pasniegts kā fakts, kā kaut kas jauns un trendy, kuram nesekojot pastāv iespēja kļūt vecam un nerelavantam. Vajadzētu sākt no otras puses - ar jautājumu par to, kas ir vajadzīgs cilvēkiem? Es domāju, Homo Sapiens kā sugai. Ja tehnoprogresa baznīcas dalībnieki grib piesaistīt sev vairāk ticīgo... Viņiem ir vajadzīgs kaut kas vairak par arvien jauniem gadžetiem, vairāk pat par individuālās nemirstības solījumiem, kurus motivē vāji slēpts pašsaglabāšanās instikts. Tehnoloģija ir milzīgs neapstrādāta altruisma lauks, kura potenciālu atliek tikai saskatīt. Diemžēl altruisms šobrīd nav modē. Kaut arī tas ir fundamentāla Homo Sapiens vajadzība tieši tāpat kā egoisms. Vai (aside from curing the sick - medicīna) tehnoloģijas vispār ir sabiedrībai nesušas pārsvarā pozitīvo?
Nākotne apparently ir planšetdatori, elektromobiļi un bioidentifikācija pasē. Mans tas atgādina tās pirms simt gadiem zīmētās atklātnes, kurās dāmas un kungi cilindros lidinās virs 2000. gada pilsētas uz cepelīna klāja. Nākotne nav nekas īpašs, tikai status quo ekstrapolācija nākotnē, tāda piezemēta birģeru fantāzija, salīdzinot ar kuru, realitātē ir mainījies VISS. |
|
|
| |
[21. Dec 2012|13:05] |
|
Darbā ienācās pieci Arduino TinkerKit komplekti. Ir doma izmantot tos general public piesaistīšanai semināra vai mikroprojektiņu veidā, kur interesenti varētu "uzlikt rokas" vienkāršai elektronikai un iemācīties embedded programming pamatus. Varbūt kādam šeit ir interese vai kādi ieteikumi? Varētu jau organizēt nodarbības skolniekiem, bet baidos, ka tad šāds skaits būs stingri par maz, bet jēga ne tā lielākā. |
|
|
| |
[17. Dec 2012|20:12] |
Noam Chomsky on Where Artificial Intelligence Went Wrong..you want to look the units of computation. Think about a Turing machine, say, which is the simplest form of computation, you have to find units that have properties like "read", "write" and "address." That's the minimal computational unit, so you got to look in the brain for those. You're never going to find them if you look for strengthening of synaptic connections or field properties, and so on.
Peter Norvig's response
..grammaticality is not a categorical, deterministic judgment but rather an inherently probabilistic one. |
|
|