making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[13. Feb 2015|18:23]

Данное пособие является общедоступным изложением основ Русской, истинно математической логики. Вскрывая противостояние Русской и классической логики, автор показывает, что силлогистика Аристотеля не имеет никакого отношения к логике здравого смысла. Обучение классической логике не только бесполезно, но и преступно, поскольку уничтожается всякое мышление. Все существующие учебники логики невежественны, безграмотны и бестолковы. Предлагаемое издание полезно школьникам и академикам, инженерам и ученым, "физикам" и "лирикам".
http://www.ozon.ru/context/detail/id/4242695/
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[2. Feb 2015|18:30]
Pēdējos mēnešos esmu atklājis produktivitātes haku - sadalīt darba laiku vairākos periodos. Varbūt tā triviāla ideja, bet man strādā.

Ja līdz šim parasti (pēdējos desmit gadus?) nodarbojos ar darba lietām vienu posmu dienā, ar kādu 20-30 min pārtraukumu pusdienām, tad tagad rīkojos citādi. Sāku parastajā laikā, bet beidzu darbu jau pēcpusdienā. Tad eju mājās. Atkarībā no noguruma līmeņa vai nu paguļu (nav jau vairs 18 gadu), vai kaut ko relaksējošu padaru un/vai aizeju uz sporta klubu. Paēdu vakariņas, un pēc tam piesēžos pie datora pastrādāt līdz gulēt iešanai.

Man pastāvīga problēma vienmēr bijusi vajadzība reizēm piespiest sevi koncentrēties, kas biežāk parādās strādājot ilgstoši (pusi dienas) pie vienas un tās pašas lietas. Tas ir iespējams, bet prasa zināmu gribasspēka patēriņu, un zināms, ka gribasspēks ir ierobežots resurss. Tātad jebkura vajadzība sevi piespiest nolaupa gribasspēku kaut kam citam. Cita problēma - ilgs laiks paiet, kamēr no rīta "ieeju" darbā, kā rezultātā pirms pusdienām nereti nemaz nemēģinu sākt kaut ko aktīvu (pretstatā kaut kā pasīvai apdomāšanai vai lasīšanai). Runā, ka veiksmīgie cilvēki esot tie, kuri izkārto savu dzīvi tā, lai vajadzīgo/prioritāro darbu uzsākšana sanāktu automātiski, neprasot nekādu apzināto piepūli - kā zobu tīrīšana.

Jaunajā režīmā izvairos no pārslodzes un apnikuma. Un vakaros man ir vajadzīgs daudz mazāk laika, lai atkal "iesāktu" darbu. Rezulāts - varu strādāt būtiski ilgāk nekā agrāk saglabājot to pašu kvalitāti.
saiteatstāt nospiedumu

[30. Jan 2015|18:18]
Rīgas nomalē sabtransa pieturās cilvēki kā no padomju laikiem iznākuši. Komplektā ar laika apstākļiem tā ir pilnīgi kaut kāda Latvijas pelēcīguma esence. Liekas, nekas nav mainījies divdesmit gadu laikā - atceros, kā tolaik ārzemniekus uz ielas ziemā varēja momentāni atpazīt viņu apģērba un izskata dēļ.

Laikam dzīvojot U. pierasts, ka vairums braucēju ir studenti. Nevis pensionāri, kā te darbdienas vidū.
saite6 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Motte and Bailey [19. Jan 2015|12:25]
Nezinu par postmornajiem filozofiem, bet Motte and Bailey teorija precīzi noapaļo dzīvē bieži redzētu argumentāciju, tādās jomās kā kristietība, "kompleksitātes teorija", feminisms...
... tālāk ... )
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Jan 2015|12:38]
http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvijas-zinatnieku-vidu-plaukst-plagiatisms-vesta-tv3/676954

Interesanti, interesanti... Vai tiešām LV zinātnieki ir tādi rupji masveida plaģiatori? Neesmu novērojis.

Ja skatās tuvāk, tad troksni uztaisījušais raksts http://arxiv.org/pdf/1412.2716v1.pdf izmanto ļoti ierobežotu datu kopu - arXiv izliktos darbus (t.i. atsevišķas nozares). Pie tam secinājumi par "sliktākajām" valstīm ir izdarīti tikai balstoties uz High Energy Physics un astrofizikas rakstiem. Cik LV vispār ir cilvēku, kas nodarbojas ar HEP vai astrofiziku?

Darba hipotēze #1: rezultāts ir statistiska fluktuācija, kāda sagaidāma pie neliela datu apjoma. (Ja ir Law of Large Numbers, tad te ir jābūt arī inversajam likumam - "mazi datu apjumi neļauj neko secināt"...)

Tad vēl autori min, ka viņiem problēmu sagādājis apstāklis, ka daudzi autori rakstīšanas procesā nevis iesūtījuši jaunas sava darba versijas pēc katrām izmaiņām, bet iesūtījusi jaunu rakstu. Automātiskās analīzes algoritmam tas izskatās pēc plaģiātisma. Tāpēc viņi rakstus, kuri pārklājās par 95% vispār izslēguši.

Darba hipotēze #2: LV pētnieki iteratīvi iesūtījuši vairākas labotas versijas, kuras pārklājās ar iepriekšējām, bet mazāk nekā par 95%.

Protams, šiem rezultātiem nav nekāda sakara ne ar to, ka eksistē tādas lapas kā akademika.lv, kuras raksta darbus slinkajiem studentiem, ne ar to, ka "vidusskolās vairs nav obligāta padziļināta dabaszinātņu apguve".
Zinātnieki savus darbus nepasūta trešajām personām (kaut vai tāpēc, ka alga to neatļautu :P), un ņemot vērā, ka pētījumā izmantotie raksti ir par laika posmu līdz 2012 gadam, sagaidāms, ka liela daļa autoru vēl ir padomju sistēmas produkts.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[3. Jan 2015|19:55]
National Character Does Not Reflect Mean Personality Trait Levels in 49 Cultures - vecs Science raksts par to, ka sterotipi par nācijām nav patiesi.

Pētījumā salīdzināti dati par nacionālajiem stereotipiem ar datiem no anketām par reāliem cilvēkiem, kurus aizpildījuši trešās personas, citiem vārdiem "knowledgeable informants", lai kas tas arī būtu (uzraugošie psihologi, draugi, paziņas, kolēģi, ģimenes locekļi?)

Secinājums - nācijas steorotipiem pārsvarā neatblist, bet ja atbilst, tad daudz mazākā līmenī. Piemēram, no visām nācijām kā visapzinīgāko sevi novērtējuši Šveices vācieši - par 28 punktiem apzinīgākus nekā sevi novērtējuši indonēzieši, bet patiesībā starpība ir tikai 8 punkti.
Nozīmīgas atšķirības starp nācijām ir sanākušas, tikai tās ir citādas nekā sterotipos.

Tai pašā laikā atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir sanākušas atbilstošas stereotipiem.
saiteatstāt nospiedumu

[23. Dec 2014|21:57]
http://existentialcomics.com/comic/53 - "In other words, give me money" - izdarīsi labu darbu un iegūsi pēcnāves slavu kā Mediči.

Man arī liekas, ka brīvprātīgajai ziedošanai nav jābūt altruistiskai. Piemēram, draudzes locekļi ar savu brīvprātīgo ziedojumu maksā par kvalitatīvi pavadītu laiku un viņiem it kā par brīvu sniegtiem pakalpojumiem.

Šī komiksa un Z-svētku sakarā sagribējās noskaidrot, ko vispār cilvēki par šo tēmu domā. Ko jūs esat ziedojuši pēdējo pāris gadu laikā?

Poll #20257
Open to: All, results viewable to: All

Ziedojumi?

View Answers

Finansiāli atbalstu cilvēkus vai organizācijas LV
6 (60.0%)

Finansiāli atbalstu organizācijas (piem., Vikipēdiju) ne LV
9 (90.0%)

Mantas - Otrā elpa utml.
7 (70.0%)

Brīvprātīgais darbs (piem., palīdzu suņu patversmē)
3 (30.0%)

Virtuāls brīvprātīgais darbs (piem., rediģēju Vikipēdiju)
6 (60.0%)

Mēģinu pārliecināt ziedot citus (efektīvais altruisms :P)
1 (10.0%)

Pietiek ar to, ka maksāju nodokļus
1 (10.0%)

saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[13. Dec 2014|23:52]
Utilitārisma ētika, izrādās, ir statistiski saistīta ar noslieci uz psihopātiju:
In a paper just out yesterday, [we] present data that suggest that this decision alone needn’t really reflect a utilitarian psychology, but rather can reflect psychopathic and egoist tendencies. People have reported such an association with psychopathy before. We are thus adding to an existing literature

Principā jebkuram saprātīgam cilvēkam nepārsteidzošs secinājums, par kuru es varu tikai ļauni paķiķināt. Utilitārismam ir divas pilnīgi atšķirīgas sejas, gluži kā PSRS-stila komunismam: teorija un prakse.

Pats raksts:
Highlights
• ‘Utilitarian’ judgments in moral dilemmas were associated with egocentric attitudes and less identification with humanity.
• They were also associated with lenient views about clear moral transgressions.
• ‘Utilitarian’ judgments were not associated with views expressing impartial altruist concern for others.
• This lack of association remained even when antisocial tendencies were controlled for.
• So-called ‘utilitarian’ judgments do not express impartial concern for the greater good.
saite30 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[13. Dec 2014|21:07]
Šī gada Nobelis ķīmijā ticis fiziķiem, kuri strādā priekš biologiem. Aizgāju paklausīties laureātu lekcijas, kaut gan varēju iet arī uz neirozinātni vai zilajiem LED'iem (fizika), un esmu visnotaļ apmierināts ar izvēli - pat ja sākotnēji tādu ideju nemaz neapsvēru. Pie reizes pirmoreiz no iekšpuses apskatīju universitātes galveno ēku.
saiteatstāt nospiedumu

[10. Dec 2014|14:39]
https://www.academia.edu/4717162/Moral_Imperative_of_Human_Spaceflight

Gandrīz visiem, kuri aizdomājušies par citu planētu sistēmu kolonizēšanu ir pret to pozitīva vai arī neitrāla ("mani tas neskar" attieksme). Tai pašā laikā ir ļoti maz tādu, kuri domā, ka tas būtu mūsu morālais pienākums (citi pat domā tieši pretēji - atcerieties "Avatāru"). Tomēr tāds ir secinājums. Prasti sakot, ja to neizdarīsim mēs*, to izdarīs kā cits. Alternatīva ir, piemēram, termītu civilizācija, kas izplata mums pilnīgi svešas vērtības, un nekautrējas preemptīvi iznīcināt Zemes biosfēru, lai piesavinātos resursus un novērstu potenciālus draudus no mums. Vienkārši spriedumi rāda, ka agresīvajām civilizācijām ir visvairāk iemeslu ceļot kosmosā, savukārt ceļošana apkārt dod pieredzi un zināšanas, kuras likumsakarīgi ļauj ceļojošajām civilizācijām attīstīties ātrāk nekā uz vietas sēdošajām. Kolumbs pret indiāņiem. Miermīlīgo hipiju civilizācijas alternatīva ved strupceļā. Kosmisko resursu pīrāgs šobrīd ir pieejams, bet ar laiku kāds to ņems un apēdīs, ar neignorējami lielu varbūtību. Jautājums tikai, vai šie lielākie kosmosa huligāni, kuri kolonizē Avatāras planētu un asimilē vai iznīcina tās pirmiedzīvotājus būsim mēs, vai arī termītu hive-mind?
Cits jautājums ir, vai pašiem cilvēkiem tiešām būs jēga kādreiz pārcelties/izplatīties uz citām planētām, vai arī tās pietiks izmantot tikai resursu iegūšanai.

* - "mēs" kā suga, nevis konkrēti šobrīd dzīvojošie tās īpatņi vai tuvi to pēcteči.
saite9 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[1. Dec 2014|13:47]
Man ir konstruktīvs ieteikums kādam, kas grib izdarīt kaut ko labu un derīgu. (Visticamāk kādam biologam.) Latviskā Vikipēdija ir viens rets sasniegums... tas ir, reti aizpildīts sasniegums (reti aizpildīta tīmekļa lapa). Dzīvojot šeit ik pa brīdim parādās vēlme noskaidrot "kā to sauc latviski", un jau kuro reizi nākas konstatēt, ka tas augs, zivs, vai putns ir atrodami gan lietuviešu, gan krievu, un vēl 40 citās valodās, bet ne LV. Piemēram, šis, vai šis. Liela daļa no dzīvo vai vismaz ir redzēti LV, un iespējams ir jau aprakstīti enciklopēdijā "Latvijas daba".
Kautkad lasīju par zviedru, kas dienā publicē 10000 jaunu Wiki šķirkļu, vai tiešām viņa radīto botu nevar pielāgot un izmantot LV Wiki papildināšanai?
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[26. Nov 2014|15:40]
Šķiet, ka mākslīgā intelekta radītais eksistenciālais risks tiešām ir sasniedzis mainstream infotelpu. Elons Masks, Stīvens Hokings, Sjuarts Rasels (respektablu mācībgrāmatu autors šajā jomā)... Idejas aiziet arī popkultūrā, kur līdz šim viss bija 3 robotikas likumu un terminatoru līmenī. Un kam par šo risku atpazīšanu pateikties? Filozofijai. Tai skaitā gluži akadēmiskajai.
Šis gan arī ir iemesls, ka man liek šaubīties par risku idejas izredzēm kaut ko ietekmēt reālajā dzīvē. Lēmumu pieņēmēji parasti ir praktiski cilvēki. Un neko nav tik grūti "aiznest" līdz praktiķiem kā jaunas abstraktas idejas. Sevišķi, ja nepietiek tās vienkārši zināt, bet vajag arī izmantot.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Mana utilitārā perspektīva [25. Nov 2014|13:35]
http://klab.lv/users/pelnufeja/1069075.html

Premisa: ja visi cilvēki pasaulē būtu tādi, kādi ir 10% labākie šobrīd dzīvojošie cilvēki, tad pasaule būtu labāka vieta.

Secinājums: tātad eksistē vienkāršs risinājums, kā padarīt pasauli par labāku vietu, un tas ir: novākt 90% pārējo. Pārapdzīvotība, kā zināms, ir problēma.
saite53 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[14. Nov 2014|10:08]
The Biodeterminist's Guide to Parenting /actually to having children/
saiteatstāt nospiedumu

[14. Nov 2014|09:48]
Priekš LessWrong racionālistiem veģetārisms ir nepietiekoši edgy, too maistream: click.

Point of interest rakstā ir deduktīvs arguments par labu veģetārismam:
1. A moral-uncertainty-about-animals premise. /We are not certain whether animals are moral subjects, but there seems to be a greater-than-insignificant probability that they are./
2. An altruism-in-the-face-of-uncertainty premise. /One should avoid doing things that certainly give a small positive value for oneself, but possibly may have large negative value for others - e.g. rape/
3. An eating-animals-doesn’t-have-enormous-benefits premise. /Meat is not necessary for us/
4. An eating-animals-is-causally-linked-to-factory-farming premise. /Is there anyone who raises/hunts all of his own meat today?
5. So don’t eat the animals in question.

Tikai vajadzētu vēl minēt, ka iespējams, ne mazāk morāl būtiski ieguvumi no tā būtu arī globālā mērogā - kā labi zināms, izaudzēt kilogramu gaļas prasa daudz vairāk resursu, nekā izaudzēt kilogramu augu barības ar līdzīgu uzturvērtību. Pēc WWF datiem, lai pasaule kļūtu carbon-neutral, pietiktu ar to, ka visi pārstātu ēst gaļu.
saite18 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[12. Nov 2014|10:03]
"Suņa sirds" -tā ir laba alegorija par AI (mākslīgā intelekta) radīšanu (un radītāju). Frankenšteins vai Ārsta Moro sala - tie savukārt drīzāk attiecas uz bioloģiskajiem / neiromorfajiem "risinājumiem".
saite16 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[7. Nov 2014|11:26]

Biedējoša lasāmviela (burtiskā nozīmē, man rādījās murgi), kas ne gluži atbilstoši nosaukumam lielākoties veltīta nedraudzīgā mākslīgā intelekta tēmai.

Šis būs tematam atbilstošs citāts (no [info]dooora izceltās grāmatiņas skautiem):

Sers V. Brags saka: «Atomu enerģija apmierinās mūsu nākotnes vajadzības. Tūkstošiem gadu var aizritēt, iekams spēsim seglot sev atomu, bet varbūt jau rīt turam viņa grožus savās rokās. Tā ir fizikas īpatnība. Pētījumi un nejauši atradumi iet roku rokā."
Kāda ārkārtēja izdevība cilvēkam, kas spēj kalpināt atomus, molekulas un elektronus! Viņš uzreiz var kļūt par labdari, kādu cilvēce pasaulē vēl nav piedzīvojusi.

tikai aizvietot kodolenerģiju 1928. gadā ar superinteliģenci šobrīd, un piejaukt krietnu devu pesimsma.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[6. Nov 2014|10:12]
Sekulārais humānisms ASV tiesā oficiāli atzīts par reliģiju. Labi vai slikti? Manuprāt labi. Pietiek izlikties, ka reliģija ir kaut kāda pagātnes palieka, kas ateistiem (t.i. bez-dievjiem) nav vajadzīga.
http://thinkprogress.org/justice/2014/11/03/3587801/district-court-declares-secular-humanism-a-religion/
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[9. Okt 2014|20:18]
"Because we are rapidly advancing along this non-sustainable course, the world's environmental problems will get resolved, in one way or another, within the lifetimes of the children and young adults alive today. The only question is whether they will become resolved in pleasant ways of our own choice, or in unpleasant ways not of our choice, such as warfare, genocide, starvation, disease epidemics, and collapses of societies."

Džareds Daimonds, "Kolapss".
saiteatstāt nospiedumu

[7. Okt 2014|13:02]
Nobela balva fizikā šogad piešķirta par LEDa izgudrošanu.
Nez vai var cerēt, ka par LED mirkšķināšanas noprogrammēšanu kādreiz piešķirs Tjūringa balvu? Man tādu programmu daudz sakrājies ;)
footnote )
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]