making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[1. Apr 2020|18:00]
Esošajā situācijā man ir patiess prieks par to, ka ir tik daudz altruisma un veselā saprāta. Ir mzaliet apbrīnojami, cik viegli bija panākt, ka cilvēki vienojas kopīgā aizsardzības pasākumu ievērošanā. Šī ir īstā vienotība kopējas idejas vārdā, ne tāda kā, piemēram, tā tautas vienotība valsts proklamēšanas gadadienā, kura ultimatīvi ir balstīta uz kaut ko iluzoru. Šajā gadījumā tas ir kaut kas ar reālu segumu un reālām likmēm. Beidzot ir situācija, kurā mēs visi esam viena kopiena, nevis tikai atsvešinātu indivīdu kopums. Mēs gan varam viens otram palīdzēt, gan to arī daram.

Par šo savukārt man ir mazais prieciņš - kārtējo reizi izrādījies, ka psihologi gvelž muļķības: https://unherd.com/2020/03/dont-trust-the-psychologists-on-coronavirus/
Kontekstam skatīt cienījamā psihologa teikto pirms mēneša un manu īgno komentāru par to: http://klab.lv/users/gedymin/172233.html
saite21 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[26. Mar 2020|11:25]
Atceros, kā mēneša katru dienu skatotījos koronas izplatības kartes un kā februāra vidū kļuva skaidrs, ka to neizdosies izvairīties no globālas izplatīšanās.
Man liekas, tagad ir vērts parunāt par pozitīvajām lietām, jo sabiedrība uz to vīrusu ir sākusi pārāk asi psiholoģiski reaģēt - ja pirms mēneša tā bija aizmigusi un tā sakarā vispār neko nedarīja, labākajā gadījumā izņemot griķu pirkšanu, šobrīd ir iebraukts otrā galējībā.

Līdzšinējie notikumi rāda, ka pareizi rīkojoties vīrusu ir iespējams apturēt. Pat ja tas tiek tikai daļēji apturēts, tā vēl nav nekāda zombiju apokalipse. Rietumvalstis no šaušalīgas negatavības vēl nesen ir pārgājušas normālā reakcijas režīmā un pierādījušas, ka tās spēj koordinēt sabiedrību un kaut ko darīt lietas labā. Šis ir tikai apokalipses mēģinājums un palīdzēs mums kopumā kļūt izturīgākiem un gatavākiem nākamajiem draudiem. Un vajadzība būt gatavākiem ir - ja ne nākamā pandēmija, tad draudus no AI un arī klimata izmaiņām neviens nav atcēlis.

Šī krīze parāda arī to, kas kuram ir vērtīgāks. Daudz domāju par tiem, kas salīdzina dabisko ikgadējo mirstību ar koronavīrusa letalitāti. (Ja līdz šim man lietotājs extranjero likās vienkārši trollis kontrariānis, kuram patīk citiem mazliet pabojāt dzīvi, tagad viņu uzskatu drīzāk par sociopātu.) "Viena cilvēka nāve ir traģēdija, miljons - statistika".

Pieņemsim, ka nomirst 1% sabiedrības. Globāli tas neradītu pārāk lielu iespaidu - vienkārši nomirtu divu gadu, nevis viena gada norma. Attīstība būtu aizkavēta, bet ne vairāk. Bet 1% mirstība ir tikai tad, ja vēl pastāv funkcionāla medicīnas sistēma. Ja tāda nav, kā arī ir vairāki epidēmijas viļņi, un reinfekcija pēc dažiem mēnešiem izrādās iespējama, kā arī vīruss mutē, tad var nomirt arī 5% (worst case scenario). Man gribētos teikt, ka 5% nomiršana būtu nevis vienkārši "nepatīkami", bet jau globāla katastrofa ar grūti paredzamām sekām. Tāpēc vien vajag ievērot piesardzības pasākumus - nevajag padarīt katastrofas scenārijus iespējamus. Tas ir mūsu ziņā, tāpat kā sagatavošanās citiem potenciālajiem draudiem.
saite63 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[19. Mar 2020|18:17]
Kā pašam sev palīdzēt:



https://hackerfarm.jp/2020/03/howto-wuhan-hook/
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[17. Mar 2020|17:54]
https://www.imperial.ac.uk/media/imperial-college/medicine/sph/ide/gida-fellowships/Imperial-College-COVID19-NPI-modelling-16-03-2020.pdf
Letāls iznākums ir no 0.002% (bērniem līdz 9 gadiem) līdz 9.3%, ja esi vecāks par 80 gadiem (Figure 1). Tas ir pie critical care pieejamības slimnīcās.

Interesanta ir arī on-off suppression strategy (Figure 4). Tā paredz, ka līdz 58-90% laika nākamajos divos gados pavadīsim karantīnas režīmā, bet samazina nāvju skaitu par 85-91%.

Šis arī ir vērtīgs resurss tiem, kas grib zināt visas detaļas: https://coronavirustechhandbook.com/
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Mar 2020|10:59]
Šobrīd tiek vai drīzumā tiks izmēģinātas vairāk nekā 30 dažādas terapijas pret COVID-19 https://www.biocentury.com/article/304658
Tai skaitā Viagra, antimalārijas zāles, cilmes šūnas un antioksidanti.

Vispār interesanti, vai ārsti jau tagad pielieto kaut ko no šī repertuāra? Manuprāt, šis būtu brīdis, kad īsti nav laika gaidīt līdz klīnisko studiju beigām, bet būtu vērts pielietot jebko ar zināmu pozitīvo efektu. Sevišķi tāpēc, ka lielākā daļa no preperātu nav nekas jauns un blakusefekti tiem nav zināmi.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[13. Mar 2020|12:51]
Šobrīd man ir tāda sajūta, kā sākot braucienu pa kamaniņu trasi - no pirmo sekunžu "palīgā, ir notikusi kļūda, vai es vēl varu tikt ārā" izjūtas mainās uz optimistisko "gaidām, kas notiks - būs interesanti, un mēs netaisāmies padoties, bet cīnīties".

Iesaku - ja atrod kaut ko, ko darīt lietas labā, situācija mainās - no subjektīvas nespēcības pāriet subjektīvā izjūtā, kas vismaz kaut ko kontrolē.
saiteatstāt nospiedumu

[8. Mar 2020|11:20]
Es apbrīnoju cilvēku mieru attiecībā uz COVID-19. Mazliet parēķinot, var problēmu noformulēt tādā veidā, kas daudziem varbūt liksies uzskatāmāk: ir sagaidāms, ka kāds no jūsu ģimenes vai tuvākajiem cilvēkiem nākošā gada laikā nonāks slimnīcā, bet vairāki no jūsu sociālas grupas nomirs (Danbāra skaitlis 150).

Tomēr viss nav slikti. Pēc otrā pasaules kara cilvēku vienotība UK bija tik liela, ka ļāva izveidot NHS un citādi padarīt visiem dzīvi labāku. Pēc melnā mēra epidēmijas dzīve Eiropā arī izmainījās uz labo pusi. Dzīvi palikuši pēkšņi kļuva vērtīgāki - pirmkārt, viņiem bija mazāk iespējamo aizstājēju (jo tie bija nomiruši), otrkārt, liela daļa lauksaimniecības zemes bija pamesta novārtā un pieejama jauniem saimniekiem. Līdz ar to feodāļiem nācās pret saviem zemniekiem izturēties labāk, ja negribēja lai tie aizbēg, bet saimniekiem vairāk maksāt kalpiem. Tas radīja stimulu mehanizēt manuālos darbus un eventuāli noveda pie izgudrojumiem, tehnikas attīstības un progresa.

Šī krīze arī ir iespēja nomainīt politiku. Ir sagaidāma milzīga cilvēku neapmierinātība ar esošajiem politiķiem (kas ir ironiski, jo epidēmija galu galā nav viņu pakļautībā, vismaz ne tik lielā mērā kā citas jomas).
saite28 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[2. Mar 2020|11:07]
Apsveicam ķīniešus ar rezultātiem.
China’s bold approach to contain the rapid spread of this new respiratory pathogen has changed the course of a rapidly escalating and deadly epidemic. In the face of a previously unknown virus, China has rolled out perhaps the most ambitious, agile and aggressive disease containment effort in history. China’s uncompromising and rigorous use of non-pharmaceutical measures to contain transmission of the COVID-19 virus in multiple settings provides vital lessons for the global response. This rather unique and unprecedented public health response in China reversed the escalating cases in both Hubei, where there has been widespread community transmission, and in the importation provinces, where family clusters appear to have driven the outbreak.

Much of the global community is not yet ready, in mindset and materially, to implement the measures that have been employed to contain COVID-19 in China.


Atgriežoties no Āzijas nevar nejust, ka viņi ir kaut kādā citā līmenī. Rietumi salīdzinājumā liekas drūpoši un dekadenti.

Now the shit hits us and we are so not ready.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[28. Feb 2020|11:57]
"Mani joprojām vairāk uztrauc panika par vīrusu nevis pats vīruss."

Kārtējo reizi konstatēju, cik sveša man ir lielas daļas it kā liberālo cilvēku domāšana. Cilvēks neuztraucas par to, ka tūkstošiem cilvēku valstī nomirs, bet par to, ka kāds varētu kaut ko nepareizi padomāt.
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[24. Feb 2020|18:55]
Ļoti ticami, ka Cov-19 vīrusa atnākšana līdz visurienei ir "when, not if" jautājums, tai skaitās arī tā atnākšana līdz ziemeļaustrumeiropai. Pasaule gatavojas pāriet no containement stratēģijas uz mitigation stratēģiju.

Cilvēku grupas ar sakariem ārzemēs tiks pakļautas riskam pirmās, līdz ar to man to tā neizbēgt, ņemot vērā vēl arī to ka imūnsistēma man nav stipra un visādas saaukstēšanās klāt vairākas reizes gadā. No vienas puses, subjektīvi liekas, ka būtu labi pēc iespējas ātrāk pārslimot un tikt ar to galā, ja jau tāpat ir lemts. No otras, var cerēt, ka laikam ejot tiks atrasta vakcīna. Tad vēl man galīgi nav skaidrs, kas notiks vasarā. Varbūt var cerēt, ka vīruss iznīks vispār, ja vien līdz tam laikam neaizceļos uz dienvidu puslodi? Par to neko neatradu. Laikam būs līdzīgi ar gripu, kas ir sezonāla slimība, bet tai pašā laikā ne gluži, jo diez vai vīrusam tuvā nākotnē būs tik daudz variantu kā gripai.

Man drīzumā paredzēts kādu laiku pavadīt ārpus LV - pat vairāk nekā divus mēnešus kopumā. Ceru, ka tā nebūs kļūda.
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[18. Feb 2020|12:02]
Artis raksta par finansiālo neatkarību. Pēc manām domām, tāds ir (arī) cilvēks, kurš var atļauties darīt to, ko grib darīt, kuram darbs ir sirdslieta un sniedz piepildījumu, pat ja tas nekādus zelta kalnus nenes. Pēc tādiem kritērijiem kāda puse no šejienes jau ir finansiāli neatkarīgi.
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[6. Feb 2020|12:20]
Effective Altruism karte:

Spriežot pēc attēla, galvenās problēmas ir trīs (vai četras) - eksistenciālie riski, globālā nabadzība, dzīvnieku labturība (un nepietiekoša meta-racionalitāte).

Tas viss ir ļoti vērtīgi. Šajās jomās ir daudz low hanging fruits. Ņemsim par piemēru Latviju. Kāpēc mums joprojām likumos nav iestrādāta prasība visam pārtikai sālim pievienot jodu, kā tas jau sen ir citās valstīs? Kad jautāju tviterī, saņēmu viedokli, ka vainīgs "sāls lobijs". Izklausās pēc muļķībām. Drīzāk vainīga ir neizdarība vai nezināšana. Faktiski atliek tikai piedomāt pie tā pašiem, pirkt jodēto sāli, sevišķi ja mājās jau ir vai var būt mazi bērni, un informēt par to arī citus.

Bet ir interesanti arī paskatīties uz to, kas palicis ārpus EA galvenajām tēmām. Man liekas, "politikas izmaiņas" te ir acīmredzams iztrūkums. Mainot politiku uz pozitīvo pusi, ir iespējams pozitīvi ietekmēt vairāk cilvēku dzīves kā gandrīz jebkurā citā veidā. Un otrādi - cik daudz papildus ciešanu ir radījusi Trampa ievēlēšana? Varbūt EA izdara pareizu izvēli izvairoties no iesaistīšanās politiskās reformās, ņemot vērā, ka tas varētu radīt papildus neuzticību viņu kustībai un beigās negatīvi atspēlēties. Ja tā ir, tad jebkurā gadījumā politika paliek kā relatīvi low hanging fruit, tikai īsti nav skaidrs, kā to izmantot pie arvien vairāk lūztošās esošās politiskās sistēmas.
saite21 nospiedumu|atstāt nospiedumu

mans pareģojums nākotnei [8. Jan 2020|16:06]
Ciba pēc desmit gadiem nepastāvēs.
saite19 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[31. Dec 2019|22:20]
Human obsolescence is imminent. We are living through an era in which our activity is becoming less and less relevant to our well-being and to the fate of our planet. This trend toward increased obsolescence is likely to continue in the future, and we must do our best to prepare ourselves and our societies for this reality. Far from being a cause for despair, this is in fact an opportunity for optimism. Harnessed in the right way, the technology that hastens our obsolescence can open us up to new utopian possibilities and enable heightened forms of human flourishing…

Laimīgus jaunos gadus!
saiteatstāt nospiedumu

[5. Dec 2019|10:34]
Gandrīz visiem nepatīk skolas, bet citu alternatīvu nav - katram privātskolotāju nenolīgsi, pārāk maz resursu. Ja cilvēki tiešām dzīvotu ļoti ilgi, tad bērni dzimtu daudz retāk. Uz katru bērnu tad būtu tik daudz pieaugušo, ka nebūtu nekādu problēmu viņam organizēt mājmācību. Tad skolas vairs nebūtu vajadzīgas. Vismaz būtu kāds labums no tādas dzīves ilguma pagarināšanas, kādu H+ grib.
saite17 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[15. Nov 2019|13:42]
Pie visādām diskusijām par to, vai medicīna strādā vai nestrādā.

Vai esat aizdomājušies, ka būtu iespējams medicīnas sistēmas, kuras ir pilnīgi atšķirīgas no mūsējās?

Šobrīd Rietumu medicīnas oficiālais mērķis, kā es to saskata, ir "do no harm" (deontoloģiskā ētika, Hipokrāta zvērests). Faktiskais mērķis nereti ir cits - maksimizēt utility, dot maksimālu labumu maksimālam daudzumam pacientu, bet tas ir ierobežots (constrained) ar to do no harm principu. Piemēram, mēs nevaram veikt eksperimentu, kurā nogalinam vienu pacientu, pat ja tā eksperimenta rezultātu dotu inkrementālu uzlabojumu miljonam citu pacientu.

Līdz ar to no oficiālā medicīnas viedokļa labs ir tas, kas maksisizē utilītu un nepārkāpj šo principu ("nekaitē pacientam"). Bet varētu būt arī pilnīgi citi medicīnas sistēmas mērķi - piemēram, varētu būt tīri utilitārais. Tas atļautu veikt "neētiskus" eksperimentus, un tas jaunus cilvēkus vērtētu daudz augstāk par veciem (jo no pirmajiem ir sagaidāms vairāk cilvēkgadu).

To, ka konstreints "do no harm" ir problemātisks, redzam jau tagad - mirstošu veco cilvēku bezjēdzīgā un antihumānā uzturēšana pie dzīvības tam ir piemērs. Tai pašā laikā ar utilitāro aspektu cilvēkiem ir vēl vairāk problēmu. Ir labi zināt, ka medicīna kopumā virzās uz priekšu, ka ir progress ar minimālu daudzumu upuru atsevišķās situācijās - ja vien tu neesi tas, kurš ir nonācis tajā atsevišķajā situācijā, kuru medicīna ir upurējusi uz vispārējās utilītfunkcijas altāra!

Ir "alternatīvas" kā homeopātija, kuras ir vienkārši bezjēdzīgas, nekas vairāk par dārgu placebo. Bet holistiskā medicīna, piemēram, ir piemērs tādai sistēmai, kurā veselība ir optimizēta pavisam citā veidā. Inside look vs. outside look - var teikt arī, ka Rietumu medicīna ir laba populācijai, bet ne tev konkrēti.
saite13 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[11. Nov 2019|13:11]

What reduces our personal CO2 footprint? We have no clue!
saite12 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[28. Okt 2019|11:40]
Sanāk pārcelties jau trešo reizi gada laikā, tāpēc atcerējos, kā tas bija Zviedrijā. Kā klab.lv lasošie jau zina no citiem cibiņiem, Zviedrijā visi dzīvo savā pieraksta vietā. Sistēma ir ne tikai līdz nejēdzībai praktiska - tavu dzīvesvietu spēj uzzināt visi tie, kam likumdošana atļauj un to reāli vajag, bet ir arī tā, ka pēc pārcelšanās, pilsēta tev atsūta veselu welcome paku uz jauno dzīvesvietu. Lieki teikt, ka LV nekādus welcome materiālus pie nevienas deklarētās adreses nomaiņas neesmu saņēmis.

Vajag iekārtot lietas kā SV - tur ir skaidrs, ka tā sistēma eksistē cilvēku labā, nevis cilvēki eksistē sistēmas labā.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[25. Okt 2019|10:30]
Mazliet palasīju kautska memuārus. Vai tas būs pārsteidzoši, ja teikšu, ka jūsmu sakarā ar domu par strādāšanu bankā vai tamlīdzīgā uzņēmumā nekad neesmu izjutis? Ja kādam ir neskaidrības, tad mēģināšu atgādināt - kapitālisms manuprāt ir slikts tad, ja tas ir par fiksēta izmēra pīrāga pārdali. Tech kompānijas, Silīcija Ieleja, bitcoin, un Tesla mums ir vajadzīgas, jo tās rada reālu pievienoto vērtību, jaunas lietas un "vērtību" (value creation). Kamēr tradicionālu firmu pastāvēšanas jēga ir deķīša vilkšana savā virzienā, tāpēc to plaukšana un zelšana nevajadzētu būt nevienas sabiedrības pašmērķim.
saite7 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[16. Okt 2019|11:45]
Vispār labi, ka LV daudz domā un runā par to, kā uzlabot pilsētvidi, piemēram. Ka ir daudz jauniešu, kuri nav pieraduši pie esošā stāvokļa, plāno un prāto par to, kā "varētu labāk". Cilvēkam, kurš "zina, kas ir normāli" tāda vēlme nerodas.

Arī manā laikā kaut kā tā nebija. Tie jaunieši, kuriem nepatika sistēma, sevi redzēja kā pašus par sevi, ārpus sistēmas esošos. Nevis domāja par to, kā sistēmu mainīt.

Vispār UK arī to netiku redzējis. Ja par vides uzlabošanu kāds rūpējas, tad parasti ģimenes cilvēki vai pensionāri, un arī tādā kosmētiskā, lokālā līmenī. Varbūt šī ir kārtējā lieta, kurā mēs esam labāki.
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]