making sense [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]
[   mājaslapa   ]

[24. Apr 2014|16:47]
http://www.lablit.com/the_list
saiteatstāt nospiedumu

[10. Apr 2014|14:42]
Ja Daba būtu paredzējusi cilvēkiem lietot kanabinīodus, tad tie jau piedzimtu aprīkoti ar kanabinīodu receptoriem. Vai ne? "If we were meant to be nude, we would have been born that way."
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[4. Apr 2014|09:39]
Izlasīju satori.lv "virtuves sarunu par nāvi". Man likās īpatnēji, ka tādā diskusijā kā eksperts nepiedalās neviens filozofs, vai tiešām LV ar to situācija ir tik slikta, ka nevar atrast pat kādu? Jo diskusija jau ir tīri filozofiska.

Neviens tā arī nespēja īsti noformulēt evolucionāro argumentu pret nemirstību, lai gan uz to pusi saruna virzijās. Protams, ka bioloģiskās evolūcijas uzdotie likumi nav jāpieņem kā morāles likumi. Taču evolūcija jau nav tikai bioloģiska. Iespēja gandrīz patvaļīgi pagarināt mūža ilgumu gluži vienkārši novedīs pie sociālas katastrofas. Ja iedomājamies divas populācijas - populāciju A, kura pastāvīgi nomainās un atjaunojas, un populāciju B, kurā indivīdu nomaiņa nenotiek - tad ir acīmredzams, ka pirmajā izmaiņas idejās, morālē, zināšanās utt. notiks straujāk. Tāpat straujāk notiks ekonomiskais progress, kuru galu galā šobrīd lielā mērā virza pusaudži ar savu vēlmi pēc visa jaunā. Rezultātā populācija A progresēs (visās šī vārda nozīmēs) daudz straujāk nekā B. Pēc kāda laika B gluži vienkārši kļūs nerelevanta esošajai situācijai, gluži kā nerelevanti būtu kļuvuši māņticīgi, raganas dedzināt kāri viduslaiku zemnieki - ja kāds bariņš būtu izdzīvojis līdz mūsdienām. Savukārt, ja populācija B izrādītos pilnībā dominējošā, tad varētu runāt progresa galu, vismaz pašreizējā tempā notiekošajam progresam.

Faktiski visi pretargumenti balstās uz nepamatoto uzskatu, ka cilvēka daba ir patvaļīgi izmaināma. Pret to runā gan neirozinātne (tikai līdz ~25 gadu vecumam notiek process, ko varētu saukt par "smadzeņu izveidošanās"), gan psiholoģija ("kritiskie periodi" bērnu attīstībā, kurus vairs nav iespējams atgūt), gan izglītības zinātne (vecāku cilvēku apmācība ir lēnāka), gan daudzās personīgās liecības par to, kā personība, morālās vērtības, patikas un nepatikas, neizmainās dzīves laikā. Un tas pieņemot, ka nemirstība gluži vienkārši nekļūst garlaicīga pat īpašiem egoistiem.

Lems vienā no Kiberiādes stāstiem piedāvāja morālo principu - jāpārstāj dzīvo tad, kad jūti, ka ir paveicis visus lielos darbus, uz ko biji spējīgs dzīves laikā.
saite50 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[4. Apr 2014|09:28]
Ja kādam kristiešu funkcionāram būtu ticis uzdevums uzrakstīt par kristiestību ieinteresētai, bet par to pilnībā nezinošai auditorijai, esmu pārliecināts, ka viņš to padarītu par visnotaļ pievilcīgu ideju. Kristiestības publiskā seja ir radikāli atšķirība no privātās kā komunisms ir atšķirīgs no PSRS ikdienas.

Esmu pārliecināts, ka tādā aprakstā nebūtu, piemēram, nekā par tās reālajām sekām. Par to, kā tā noved pie indivīdu iespiešanas šauros, arbitrāros rāmjos (jo bērniem ir jāklausa vecāki, sievai - vīrs, bet visiem kopā - Raksti; uzskats, kuri reliģiskās ģimenēs augušajiem sabojā ne tikai bērnību vien); kā tā aizvieto personīgās domas un ideālus ar vispārīgu ideju kopumu (indivīdam bezjēdzīgu un pat destruktīvu); kā tā kavē kritisko domāšanu (jo iracionālas idejas ir jāuztver tikpat nopietni kā racionālas); kā tā padara neiespējamu viengabalainu individuālo morāli (jo kristīgā morāle ir pilna pretrunām, speciālgadījumiem, dubultstandartiem un patvaļīgām prasībām pret Rakstu ekseģēzi - kā par to visu liecina kaut vai konfesiju nevienprātība). Utt.

Šāda doma man radās pēc tam, ka izlasīju transhumānistu FAQ, un neredzēju daudz kā tāda, kam gribētos iebilst. Analoģiskā veidā, nevis transhumānisma ideja ir slikta, bet tā realitāte. Es pat domāju, ideja ir savā ziņā acīmredzama. Ir skaidrs, ka eventuāli (ja neizmirsim) nonāksim pie kaut kāda veida post-cilvēkiem. Tehnoloģiskās iespējas sevis uzlabošanai vai nu jau ir (un atliek novest tās līdz reālu pielietošanai), vai neapšaubāmi tiks izveidotas. Ir tikpat skaidrs, ka pa vidu starp mums un postcilvēkiem būs kaut kāda pārejas stadija - transcilvēki. Žēl, ka šobrīd tēma ir tik lielā mērā fanatizēta, ka tiek palaista garām iespēja to nopietni pārdomāt. Nav īsti kam, jo parastajiem cilvēkiem tik tālu apvārsnis nesniedzas, savukārt potenciālie eksperti pārsvarā nav ieienteresēti bīdīt šīs idejas, jo saprot, ka ar futoroloģiju karjeru neizveidosi. Futoroloģija nevar kļūt par zinātni vai nopietnu akadēmisku disciplīnu, kamēr tās prognozes tiks vērtētas pēc "šoka līmeņa" un narrative appeal, nevis paredzējumu objektivitātes. (Kaut vai tēma "globālās klimata izmaiņas" te ir uzskatāms piemērs.) What remains ready to seriously talk about the future is a small, self-selected group with self-interest bias and dislike or even hatred towards humanity.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[4. Apr 2014|09:27]
Sistēma ir slikta pirmkārt tāpēc, ka tajā esošās skrūvītes neredz un nesaprot globālo bildi, līdz ar to nespēj adekvāti salāgot ar to savu lokālo funkciju.

Piemēram, ja skolotāji spētu aptveroši pastāstīt, kāpēc skolēniem būtu jāmācās viņu priekšmets, pasaule būtu krietni jēdzīgāka. Nesen lasīju par ideju, ka vidusskolas matemātikas kursa galvenā loma ir testēt, cik labi skolēni spēj tikt galā ar abstraktu problēmu risināšanu. Man liekas, abstraktas problēmas kā tādas ir sastopamas ļoti daudzās profesijās un nozarēs. Šādu problēmu risināšanas prasmes var izmantot arī, piemēram, dzejoļu rakstīšanai. Kāpēc tad izmantot tieši matemātiku? Ideja ir tāda, ka dzejoļu rakstīšanas atšķirībā no matemātikas kursa nav iespējams izveidot tā, lai labu atzīmi nebūtu iespējams iegūt arī BEZ šādu prasmju izmantošanas un izkopšanas kursa laikā. Mazākā meŗa tas attiecas arī uz fizikas un ķīmijas kursu utt. (Protams, nav runa par tiem skolēniem, kuriem vidusskolas matemātika būs ikdin vajadzīga turpmākajās studijās vai darbā - bet tādu ir mazākums.)
saiteatstāt nospiedumu

[2. Apr 2014|12:10]
"Spēcīgas, ilgstošas un pastāvīgas pozitīvās jūtas, kuras izraisa kāda noteikta nodarbošanās, kāda aizraušanās, sauc par kaislību. Tā var būt daiļrade, zinātniska darbība, literatūra, sports, makšķerēšana." (Imants Eglītis. «Psihiatrija»)

Es gribēju teikt, ka bērnībā mums visiem ir daudz skaistu naratīvu. Bērni redz pasauli melnbaltu, viņi zina, kas ir ļaunais un kas labais, un tāpēc (vismaz abstraktos jautājumos) spēj droši stāvēt labā pusē. Tad mēs izaugam, un kļūst redzams, ka morāle ir daudz niansētāka. Bērns tāpat var justies nelaimīgs, bet atšķirībā no pieaugušā, viņam pat tad nav šaubu par laimīgas nākotnes iespējamību. Sapņoji kļūt par ģēniju? Izaudz un saproti, ka ir daudzi par tevi gudrāki. Sapņoji kļūt par izcilu personību? Izaudz un saproti, ka ir daudzi par tevi talantīgāki. Var jau nodoties zinātniskajam darbam, bet tad tik un tā nāksies redzēt, ka apkārt esošajiem galvenais ir karjeras veidošana, nevis sekošana zinātniskajiem ideāliem. Var nodoties daiļradei, bet tad būs jāredz, ka bohēmiskais dzīvesveids apkārt esošajiem nozīmē vienas nakts partneru kolekcionēšanu, nevis sekošanu mūzai. Lielie naratīvi izplēn.

Varbūt mīlestība tāpēc arī tiek vērtēta tik augstu, ka tā paliek arī pieaugušajiem. Iemīlēšanās prasa un ļauj tai nodoties ar visu sevi, būt pilnībā viengabalainam. Bez ierobežojošiem faktoriem, ja vien pie tiem neskaita paša kapacitāti mīlēt.
saite4 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[22. Mar 2014|10:01]
Vakar pusnejauši izvilku no plaukta un pašķirstīju Little Schemer (javascript čalis to ieteica). Izrādījās, ka šai grāmatai ir visnotaļ interesants formāts: katra lappuse sastāv no vienas slejas ar jautājumiem/uzdevumiem, un otras slejas ar atbildēm/komentāriem. Tāds, bērnu grāmatas formāts, "kāpēcīšu" vecumam pietjūnēts.

Tas tā, par induktīvo inferenci runājot. Cilvēku efektivitāte mācīties no piemēriem ir apbrīnojama, laikam tas patiešām ir iešūts mūsu bioloģijā. Liekas, Luters bija viens no pirmajiem, kas atklāja šādu informācijas pasniegšanas formātu (katehisms).
saiteatstāt nospiedumu

[22. Mar 2014|10:00]
Muehlhauser interviews Aaronson on Philosophical Progress:
http://intelligence.org/2013/12/13/aaronson/
saite6 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[18. Mar 2014|20:38]
Izdomāju, ka gribu iemācīties JavaScript. Tagad skatos Douglas Crockford lekcijas par šo tēmu. Viņš pārmaiņas pēc izmanto vēsturisku (historiogrāfisku) pieeju. Tā teikt, mēģina izskaidrot, kāpēc tīmeklis ir sanācis tāds, kāds nu tas ir sanācis. Man likās interesanti. Raksturīgi, ka neiztiek bez krietnas devas labais/ļaunais naratīva. Kā piezīmēju te stāstījuma ietērpšana morāles kategorijās -> profits.
saiteatstāt nospiedumu

[12. Mar 2014|22:01]
Nothing touches a work of art so little as words of criticism: they always result in more or less fortunate misunderstandings. Things aren't all so tangible and sayable as people would usually have us believe; most experiences are unsayable, they happen in a space that no word has ever entered, and more unsay able than all other things are works of art, those mysterious existences, whose life endures beside our own small, transitory life.

***

Gribēju atrast un izlasīt E.O.Vilsona pagājšgad publicēto "Letters to a Young Scientist", un uzgāju daudz senāku grāmatu, pēc kuras tai darināts nosaukums, Rilkes "Letters to a Young Poet". Šāda veida misticisms man liekas ļoti tuvs.

***

And if what is near you is far away, then your vastness is already among the stars and is very great; be happy about your growth, in which of course you can't take anyone with you, and be gentle with those who stay behind; be confident and calm in front of them and don't torment them with your doubts and don't frighten them with your faith or joy, which they wouldn't be able to comprehend.
saiteatstāt nospiedumu

[4. Mar 2014|22:24]
Putins bija attaisnojams Krievijas vadītājs, jo bez viņa, ja viss turpinātos kā 90. gados, tur jau sen būtu sācies pilsoņu karš. (Nav šaubu, ka daudziem latviešiem no tādas notikumu attīstības rezultējošais schadenfreunde sagādātu patiesu baudu.) Tagad šis attaisnojums liekas, vairs neskaitās. Nesen vienā krievvalodīgo forumā redzēju domu, ka pēdējos gados Krievijā tiek veikta kaut kāda bezmaz vai organizēta kampaņa parādīt, cik rietumos viss ir slikti. Analoģiski tas notiek ASV un citur rietumos - kā to var nepamanīt? Mani biedē tas, ka līdzīgā veidā naidīgums eskalējās pirms pasaules kariem. Šajā laikā esam uzkrājuši daudz jaunu zināšanu, bet neliekas, ka tautas kopumā būtu kļuvušas gudrākas. Politics is still the mind killer. Vispār :(
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[1. Mar 2014|17:06]
Šodien bija īpatnēja sagadīšanās. Braucu pēc velosipēda un nez kāpēc iedomājos par Benderu - to, kas dižais kombinators, nevis no Futuramas. Brīdi prātoju par to, kā viņa tituls angļu tulkojumā bija kļuvis par "smooth operator". Dīvains tulkojums, manuprāt.

Ceļs tukšs, neviena auto, līdz pēc piecām minūtēm panāku tajā pašā virzienā braucošu mašīnu ar numuru BENNDER. (Ar diviem N, bet šī neprecizitāte ir attaisnojama - ja būtu vienkārši BENDER, tad vietējā valodā nāktos kā izrunāt "bēnder", ar garo ē - tā kas viss sakrīt.)
saiteatstāt nospiedumu

[25. Feb 2014|20:58]
Ja kāds aktīvi meklē kontaktus ar citām personām (vai konkrētu personu), tad no tā izriet, ka viņš tic, ka vai nu viņam ir iespējams daudz dot citiem, vai arī citiem ir iespējams daudz dot viņam.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Par beijesiānismu [23. Feb 2014|13:40]
Beijesa freimvorks ir viena no atslēgas idejām racionālismā, bet, kopš man šāda apjausma radās, kā kontrariānis esmu centies piefiksēt arī tā trūkumus.

*) Frekventistu metodes vienkāršākā veidā dot vērtību intervālus, kamēr Beijesa metodes vienkāršākā veidā dod konfidences intervālus. (Kurs no šiem apgalvojumiem ir vērtīgāks? Frekventists: "90% cilvēku augums ir starp 160cm un 190cm." Beijesists: "es ticu, ka ir 90% varbūtība, ka vidējais cilvēka augums ir 160cm un 190cm.")

*) Frekventistu interpretācija reizēm var būt intuitīvāka. http://klab.lv/users/gedymin/67188.html

*) Vājība pret "Paskāla derību" stila argumentiem. http://kruel.co/2013/01/10/the-singularity-institute-how-they-brainwash-you/

*) Priorās varbūtības. No kurienes tās nāk? Teorijā (Solomonova indukcijas derīgums un aproksimācijas) un praksē (Aumann's agreement theorem).

*) Unknown unknowns - faktori, kurus iefaktorēt nav iespējams, jo par tiem pat netiek nojausts.

EDIT: ā, vēl aizmirsu par to, ko EY sauc par Affective Death Spirals - selektīva gatavība redzēt faktus un argumentus, kas atbalsta teorijas, kurām jau tāpat tici.

... tālāk ... )
saiteatstāt nospiedumu

[22. Feb 2014|16:48]
Ja mēs paskatāmies un padomājam par to, ko viens cilvēks var darīt, lai dotu maksimālu labumu pārējiem, tad iespējams, tieši produktīva cīņa pret garīgajām slimībām un kaitēm ir pašreiz visproduktīvākā iespēja.

Tas - nobeidzot domu no iepriekšējā posta, saliekot kopā faktu, ka šis ir moments pirms būtiskiem izrāvieniem neirozinātnē ar faktu, ka grūtības būt harmonijā ar sevi un sabiedrību ir galvenais nelaimīguma cēlonis.


Šāds ir mans pašreizējais uzskats. Par pašu tēmu man aizdomāties pamudināja, šķiet LessWrong izlasītā tēze, ka vislielākā utilīta ir tādām darbībām kā darbs pie "draudzīga" mākslīgā intelekta, vai pie nemirstības - vispār darbībām, kas varētu dot maksimālu labumu maksimālam cilvēku skaitam. Tēzei piekrītu, kaut paši piemēri liekas aplami. Pirmkārt, nav konkrētu iemeslu, kas liktu domāt, ka kāds no šiem mērķiem varētu tikt sasniegts pārskatāmā laikā, līdz ar to strādā standarta Paskāla derību pretarguments - tikpat labi varētu strādāt pie miljons citiem mērķiem ar varbūtību margināli lielāku par nulli, tādiem kā teleportācija vai garu izsaukšana (presumably, "draudzīgu" garu). Mēģinājumi virzīties uz tik tālu esošiem mērķiem 99.9% gadījumu novedīs strupceļā. Līdz ar to jebkā darīšana šajā jomā gandrīz noteikti būtu wasted effort. No subjektīvās perspektīvas tas būtu ārkārtīgi nomācoši, pat ja cilvēcei kopumā šos strupceļus agrāk vai vēlāk būtu jāizpēta.

Otrkārt, nav skaidrs, vai pat tad, ja darbs tiešām dotu ieguldījumu virzībā uz šo mērķu sasniegšanu, tas būtu labi. Ko tad, ja izdosies uztaisīt nevis "draudzīgo", bet nedraudzīgo AI? Starpība starp tiem ir niecīga, no mūsu pašreizējā attāluma - tikpat kā nekāda. Ko tad, ja tiks iegūta nevēlama nemirstības forma? (Personīgi es uzskatu, ka tā arī notiks, un apšaubu, vai citādas formas vispār ir iespējamas.)
saite13 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[21. Feb 2014|12:15]
Vēl izlasīju Saksa "The man who mistook his wife for a hat".

Intersanti, pat aizraujoši. Domas rosinoši. Bet... vismaz pirmie stāstiņi man atstāja nepatīkami patronizējošu iespaidu.

Varbūt tāpēc, ka tikai pagājšgad lasīju Lāča "Neirozinātni", man starpība starp šīm divām grāmatām tik ļoti krita acīs. Paradoksāli, ka zinātniskā, uz abstraktu statistiku balstītā pieeja izrādās humānāka par personīgo praktizējoša ārsta pieeju. Nemaz nerunājot par to, ka pirmā daudz labāk pamatota, līdz ar to brīva no spekulācijām un personīgās uztveres radītiem kropļojumiem. Saksa klīniskā pieeja rada iespaidu, ka katrs gadījums ir neparasts un unikāls - līdz ar to savā ziņā mazsvarīgs. Problēma ir tajā, ka tādā veidā tiek reinforcēti lasītāja esošie priekšstati par tēmu, tā vietā, lai apstātos un padomātu par faktu, ka garīgās slimības nav nekas neparasts, ka tās viens no galvenajiem nelaimīguma cēloņiem pasaulē.
saiteatstāt nospiedumu

[20. Feb 2014|22:05]
Cilvēkiem ir tik lielas atšķirības ožas sajūtā. Vot nez... kas ir tās sajūtu saasināšanās pamatā, kura notiek pie migrēnas un, khm, vielām? Acīmredzot tā ir kaut kāda paaugstināta neironu aktivitāte. Bet vai tāpēc, ka sajūtu uztverē iesaistās papildus neironi, kuri parasti to nedara, vai arī tāpēc, ka tie paši vecie, par konkrētām sajūtām pamatā atbilstošie neironi aktivizējas biežāk? Visticamāk, abi. Tomēr fakts, ka saasināties var visas sajūtas vienlaikus hinto, ka pamatā notiek otrais.

(Tīri tā spekulējot) man liekas, ka lieta ir vai nu tajā, ka potenciāls neironos pietuvinās aktivitātes potenciālam (neirozinātnes termins ir "membrānas depolarizācija"), vai arī tajā, ka postsinaptiskie receptori saņem vairāk aktivitāti izraisošu vielu. Visticamāk, savu lomu arī te spēlē abi faktori.

Ja sajūtas var saasināt, vienkārši paaugstinot fona elektrības līmeni konkrētās smadzeņu vietās, izskatās, ka te ir vienkāršs un perspektīvs pielietojums stimulācijas ierīcēm. Es domāju tās transkraniālās magnētiskās stimulācijas ierīces, kuras par dažiem 100 $$ tirgo "domāšanas un refleksu uzlabošainai", un kuras neirozinātnieki iesaka neizmantot (kaut gan ja neviens neizmantos, nekad arī neuzzināsim par to lietošanas sliktajām sekām).

Ķīmiskais disbalanss savukārt tas, ko pamatā dara jau eksistējošie psihodēliķi, piemēram, skābe kā serotonīna un dopamīna agonists - tā funkcionē kā pumpis, kas aktīvāk nekā parasti iesūc smadzeņu vidē brīvi klīstošās neirotransmiteru molekulas postsinaptiskajā neironā...
saite9 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[18. Feb 2014|22:38]
Kamēr dzīvesvietā nebija interneta, lasīju grāmatas. Piemēram, "Modern Science Writing" (R.Dokinsa sastādīta antoloģija).

Man gribējas te piezīmēt to, cik dažādi ir zinātnieki un cik dažādi ir veidi, kā stāstīt par zinātni.

Einšteins piesaista ar viedumu. Tāds sirms garīgais skolotājs. "Everything that the human race has done and thought is concerned with the satisfaction of deeply felt needs and the assuagement of pain." (Science & Religion)

Hofstadters ("G/E/B") ar tēmas mistifikāciju. Dokinss ("Selfish Gene") ar misticisma trūkumu. Hofstadtera grāmata par mākslīgo intelektu ir veiksmīga tieši tāpēc, ka tā nemējgijna izskaidrot to, ko šobrīd neviens izskaidrot vēl nespēj. Zinātne tur ir (vismaz 70-tajos gados bija) proto-terijas, alķīmijas līmenī, tāpēc viss, ko par to iespējams godīgi uzrakstīt, ir mudinājums lasītāju meklēt atbildes pašam. Dokinsa grāmāta par evolucionāro bioloģiju turpretī ir veiksmīga, jo tā saprotami skaidro daudz talākā attīstības stadijā esošu nozari, tādu, kurā stabili pamati ir ielikti jau sen un misticismam nav vietas.

Zinātnes filozofs (Denets) reizēm padodas filozofu tieksmei raksturot lietas ar pašiem vispārīgākajiem iespējamajiem teikumiem: "the first problem faced by the first problem-facers was to learn how to recognize and act on the reasons that their very existence brought into existence." I mean, WTF?! Dokinss pats rakstot par molekulām-replikatoriem to pašu pateica daudz trāpīgāk. No otras puses, diez vai kāds zinātnieks būtu aizdomājies izmantot "universālās skābes" metaforu. (Kādā traukā lai glabā skābi, kura ir tik spēcīga, ka saēd visus materiālus?) "Darvina bīstamā ideja" kā universālā skābe - skaisti.
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[18. Feb 2014|22:17]
Jeff Wang ‏@germanjue Jan 9. Google: sorry- buses too much of sign rich/poor divide; will provide yachts to googlers.
http://blogerator.ru/page/molchanie-gugljat-ili-grozdja-narodnogo-gneva-google-protesty-avtobus

(Mani vairākas reizes aicināja uz intervijām Google @ Europe - nenožēloju, ka nepieteicos, lol. Zinu, nav īpašas saistības.)

Citās ziņās: pēc gandrīz 2 gadu pārtraukuma šorīt migrēna.
saiteatstāt nospiedumu

[14. Feb 2014|15:38]
Citās ziņās - esmu pārcēlies. Dzīvoju aizjūŗas zemē, studentu pilsētā.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]