|
17. Jan 2022|12:51 |
Jaunā gada pārdomas saistībā ar vakcinēšanos un revealed preferences. Atceros, ka 2020. gadā likās, ka par vakcīnu būtu bez problēmām gatavs maksāt, teiksim mēnešalgu. 2021. gada pavasarī vakcīnas kļuva pieejamas izlases veidā un parādījās pirmās iespējas vakcinēties pārējiem. Tai brīdī galīgi vēl nebija skaidrs, cik drīz un cik plaši pārējiem tās būs pieejamas ikdienā, līdz ar to tikt uz šādām pirmajām iespējām vakcinēties teorētiski bija ļoti laba stratēģija. Vai es cēlos piecos no rīta, lai stāvētu garā rindā Rīgā? Vai es braucu uz Cēsīm, kā tas bija populāri, lai tur stāvētu vēl garākā rindā, bez skaidrības, visiem pietiks devu? Nē. Slinkums un praktiskie šķēršļi praksē izrādījās svarīgāki par pēc iespējas ātrāku vakcīnu, pat ja teorētiski biju gatavs to vērtēt krietni augstāk.
***
Vakcinēšanās veicināšana droši vien ir viena no svarīgākajām, konsekvenciālākajām lietām, ko mēs varējām darīt 2021. gadā. Man nedaudz kauns, ka esmu darījis tik maz, arī palaižot garām vietas, kur man bija iespēja aktīvāk iesaistīties ārpus tuvo cilvēku loka. Esmu pret utilitārismu, kā mani ilggadējie debašu biedri noteikti zina, bet tam ir savas vietas un pielietojuma apgabali, no kuriem globāla pandēmija. Vajadzētu mazāk šķelt sabiedrību diskutējot par niansēm, bet visiem atbalstīt morāli robustus plānus un līdzekļus. Covid gadījumā tādi ir vakcīnas un maskas - grozi kā gribi, skaties no kādas filozofijas viedokļa vēlies, tie ir labi! |
|