Kontrole ir sabiedrības veselības un tiesiskuma apziņas termometrs - kamēr vilcienā manu ikdienu rausta biļešu kontrole, tikmēr slimojam ar simpatizēšanu padomju garam un socotstojam. Kamēr iestāde vēršas pie cilvēka kā pret aizdomās turēto, tikmēr skaidri redzams, ka tiesiskums un domāšana sabiedrības līmenī pie mums ir diezgan zemā līmenī - sausajā atejā, noslaucīta ar Rīgas balsi.
Kamēr uzņēmumam šiem šķiet normāli raustīt 100 pasažierus, lai noķertu vienu nesamaksājušo, tikmēr ārā no cilpas netiekam... Algās kontrolei noteikti aiziet vairāk, nekā pretim tā salasa bezbiļetniekus, kas gopī labi, ja 3EUR stundā. Ekonomiski vispār šo represīvo aparātu atmaksājas uzturēt, vai tik bilance nav par sliktu šādai idejai? Kontrole kā minimums ir 2 cilvēki, kuru stundas likme pārsdzniedz pat vairākus bezbiļetniekus dienā.
Kontrole vilcienā pēdējā laikā ir teju katru dienu, izkretinē manu ikdienu - modina, izvelk no domām, jācilā novilktās drēbes un suņiem jāpasviež kauliņš pieprasītais. Ar aizkaitinājumu un traucējumu pārsvarā braukā normāls pilsonis, kas ir norēķinājies par saņemto pakalpojumu, jo piekrīt sabiedriskajam līgumam, morālei un principam. Ko dara tie, kam šāda izpratne nav dota un tās vietā ir mēslu pilna galva? Ar šiem ir kā šorīt:
- Kurp jūs ejat, stacijas ēka ir tur! Redzu kontroli trenkājam kādu vīrieti.
- Kā kur? Uz mājām! Atcērt vīrietis un netraucēts iet tālāk.
*kontrole nopūšas un noplāta rokas*, bet es pie sevis rēcu par svara kausiem, kas nosliecas totāli par labu noziedzībai, sistēmiskā līmenī.
Rezultāts:
Sabiedrība nokaitināta ar kaut kādu postpadomju ekonomiski iracionālu represiju - tiek tērēta nauda algām, bet bezbiļetniekam pohuj: kontrolei maksā pārāk maz, lai tā sāktu fiziski aizturēt cilvēkus, arī tiesības diez vai tai ir to darīt. Traucēt mentus par 3EUR biļeti arī stulbums totāls. Ar šo ir līdzīgi kā ar pretpirātisma pasākumiem videospēlēs - kaitina normālo cilvēku, bet pirāts - tam pohuj un vienmēr viņš uzvarēs, jo neuzlaužama koda nav. Un kontrole bez menta - impotenta. Bet mentu ekipāža jau desmitiem reižu pārsniegs biļešu cenu. Un tad vēl visa administratīvā aparāta kustināšana... Ārzemēs šo "zaudējumu" norij, nevis represē normijus.
Braukājot ar sabiedrisko ārzemēs, ne reizi nav nācies tādu otstoju redzēt - valstīs ar attīstītāku sabiedrību viss balstās uz uzticību un tiesisko paļāvību, uz godavārdu, nevis uz represijām un diskomfortu visiem.
Bet Latvijā? Nepietiek ar to, ka biļešu pārdevējs klimst pa vagonu apkārt kā maitu lija, individuāli katram prasot, vai izdevās reģistrēt biļeti, tad vēl kontrole tam pa virsu... Kāpēc tāds ikdienas jautājums vispār? Ar sistēmām viss dirsā, ja?! Nu, jā, nu jā... Kurš atbildīgs par strādājošiem biļešu skeneriem un datu apmaiņas sistēmām/ātrumiem? Atkal samaksāts par studentu ekseļiem ar hārdkodētu datu apmaiņu reizi pusstundā? Plānā galdiņa urbēj un tā pircēji, bet tirināsim pasažieri? Kāpēc tad vajadzīgi plāni urbtā galdiņa e-sarežģījumi, ja tāpat visiem uzmācas pa vagoniem klimstoša sērga? Ne šis, ne tas galā - tik vairāk jebļas visādos slāņos.
Kamēr šis nav mainīts apziņā, tikmēr ar to attīstību būs, kā būs - garantēti pēdējā no Baltijas valstīm, jo uz kolektīvu domu un labumu visiem - uz to letiņa prāts nevelkas, sociāli deģenerēts. |
