citi [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

Vaimanologi, Vainotāji un Žēlotāji [31. Maijs 2020|18:57]

rindra
[Tags|, ]

Ir tāda lieta kā Vaimanologi. Tādi cilvēki ir.

Tā ir aizsargreakcija, kad citādi nezina, kā.

Tad katram Vaimanologam ir arī pa kādam Vainotājam (tēvs, piemēram). Vai Žēlotājam (māte, piemēram).

Diagnoze Vaimanologiem bieži dod vēl lielāku iemeslu drusku skaļāk pavaimanāt.

Bet tādus cilvēkus no vaimanāšanas zaņķa nevar izvilkt ar svārstīšanos no vainošanas uz žēlošanu un atpakaļ, kā tas parasti notiek.

Ir arī cita izeja. Atbalstīt, bet nežēlot. Būt stingram par svarīgiem jautājumiem, bet nevainot visu laiku.

Kreisums nenozīmē ieslīgt permanentā žēlošanā. Kreisums nozīmē šo trešo ceļu, imho.
saite

[31. Maijs 2020|17:33]

rindra
[Tags|, ]

Diagnoze ir instruments, ar kura palīdzību tev pasaka, kādā veidā tu esi novirze no normas.

Kas ir norma? Spēja izdzīvot kapitālismā?
saite

[31. Maijs 2020|17:24]

rindra
[Tags|]

Arī tie, kas mēdz redzēt lidojošus zilonīšus, parasti tos sāk redzēt no pārlieka stresa, imho. Mierīgā, atbalstošā vidē tie bieži ir vissuperīgākie un radošākie cilvēki.
saite

[31. Maijs 2020|16:25]

methodrone
"You will never understand
How it feels to live your life
With no meaning or control
And with nowhere left to go"
saiteatstāt nospiedumu

[31. Maijs 2020|15:54]

rindra
[Tags|, ]

Pēc manas pieredzes, psihenēs, piemēram, lielākoties ir cilvēki ar anksi un depri. Tur nav nemaz tik ļoti daudz tādu, kas redz lidojošus zilonīšus.

Anksis un depris, savukārt, lielā mērā ir tāpēc, ka sistēma ir tāda, kas, bļ*ģ, izvaro katrus 10-15 gadus populācijas nabadzīgāko galu. (Starp krīzēm jau arī nav nekāda paradīze).
saite

[31. Maijs 2020|15:37]

methodrone
Plot twist.. Parks ir eskeipisms tikai tik ilgi liidz vajag churaat. Visas publiskaas toletes ir ciet, so briiviiba ir iluuzija uz pusotru stundu.
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[31. Maijs 2020|14:57]

rindra
[Tags|, , ]

Protams, tiklīdz cilvēki sāk atklātāk runāt par savu "psihumu", atnāk viltus centrists un sāk psihopataloģizēt. Tādi, kad tiek pie varas, tad arī sāk bāzt psihenēs visus, kuru viedoklis nepatīk.

Man ir reāla diagnoze, kas ietekmē manu komunikācijas stilu, kad sastresojos. Bet loģika no tā cieš ļoti reti. Piemēram, manā cibas epopejā es kaunos tikai par vienu vai diviem ierakstiem.
saite

[31. Maijs 2020|11:14]

methodrone
Pēdējās nedēļas es esmu vairrākārt braukusi ar riteni vai gājusi bezjēdzīgi sēdēt uz parku. Tā šķiet vienīgā, likumsakarīgā un pareizā lieta ko darīt. Vienkārši sēdēt dabā šķiet kā vienīgā lieta, ko es dzīvē daru, kas ir pareiza, pieņemama, saprātīga, bezpretencioza. Sēdēt dabā un gaidīt, un domāt savas vājās, tumšās domiņas par to, ka aiz parka nekā vairāk nav un nebūs. Parks ir vienīgā dabas saliņa, kas ir atlikusi no īstenības, kur var patverties.

Varbūt man šo laiku, un dzīvi, būtu vieglāk pārdzīvot, ja es nebūtu tik antisociāla, ja man būtu draugi, un ja es spētu labāk uzturēt kontaktus ar ģimeni. Tikmēr manas dienas plūst starp tveršanos pie viņa, kā pie vienīgā esības mani negribīgā salmiņa, un skaudras norobežošanās vientulībā, jo es esmu patstāvīga sieviete ar savu aizraujošo pašas dzīvi. Bet man nav vispār nekāda dzīve. Es jūtos, kā kosmonauts iesprūdis kosmosa stacijā, bez piezemēšanās datuma. Man pietiek pārtikas bezgalībai, un es vienmēr varu skatīties ārā pa logu uz tālajām, aukstajām zvaigznēm.. filozofēt maniakālus domu labirintus un ik pa laikam ieslīgt atbrīvojošā miegā. Bet limbo arvien sīciņi un nīcinoši sēc man ausī, kā plaisa visā. Un es velnešķīgi alkstu, lai kādu dienu mana stacija sasprāgst klusajā kosmosa vakūmā, lai būtu miers.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

when life throws kids at you 8 [31. Maijs 2020|10:24]

217
[Tags|]

pirmā diena ātri ļoti paskrēja, D. ļoti daudz runā un ir ļoti hiperaktīvs, mums ir aizdomas, ka tas ir vai nu no pārāk daudz cukura uzturā vai stresa par visu jauno, vai UDHS, vai viss kopā, šorīt ir jau mierīgāks, bet pagaidām ir labi, kad bijām parkā varēja redzēt, ka gan I., gan D. ir prieks, ka ir kāds otrs sīkais, ar ko kopa dauzīties.

vakar kā reiz arī pa dienu pazuda internets, vakarā spēlējām šahu un monopolu trijatā, kad I. aizgāja gulēt.

viņš vislaik kko deklamē, gan vienkārši dziesmu tekstus, gan pats strinkšķina mūsu ģitāras (kurām viņs uzreiz pielipa, lai arī viņas ir atskaņojušās) un skaita izdomātus tekstus, like, vislaik.
arī iedevām kladīti, jo viņš teica, ka grib pierakstīt stāstus.

vakarā bija sajūta, ka pārbraucis traktors pāri.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Pārlasot Eglītiša "Psihiatriju" (Rīga, 1974.), [31. Maijs 2020|07:50]

indulgence
[Tags|]

Šķiet, ka dakteris aplūkojis spilgtākos komentāru autorus internetā…

"Debilitātes gadījumos slimniekam vislielākās grūtības ir radoši domāt, bet citādi (īpaši vieglos gadījumos) viņš var apmierinoši iekļauties sabiedrībā un atrast sev piemērotus sarunu biedrus.” 258.lpp.

“Histēriskās psihopātijas slimniekiem nav raksturīga dziļa domāšana un loģiski spriedumi... Lai pievērstu sev uzmanību, viņi labprāt ieņem vairākumam pretēju pozīciju (diskusijās par kultūru, politiku utt.).” 228.lpp.

“Histēriskie psihopāti visiem līdzekļiem cenšas pievērst sev uzmanību... Daži slimnieki cenšas radīt iespaidu, ka ir ļoti gudri un izglītoti... lepojas ar saviem sasniegumiem un diplomiem. ... Visgrūtāk histēriskie psihopāti pacieš vienaldzību pret sevi, tādēļ, ja viņiem neizdodas radīt par sevi pozitīvu iespaidu, slimnieks kļūst klaji rupjš un agresīvs, rada konfliktus un strīdus, lai tikai tomēr tiktu ievērots.” 227.lpp.

“Psihopātija ir visas personības disharmonija. Pataloģiju kopumā veido neatbilstība starp atsevišķām psihiskās dzīves sastāvdaļām – viegla uzbudinātība, rupjība, kas apvienojas ar nespēju iekļauties normālā sabiedrībā. Slimnieki nav plānprātīgi, ir bieži pat apveltīti ar labām spriešanas spējām... Nespēj pieļaut, ka citam varētu būt taisnība... Sava rakstura dēļ cieš vai nu paši, vai liek ciest citiem.” 223.lpp.

“Dusmīgās mānijas gadījumā šizofrēnijas (..) slimnieks viegli sadusmojas, ātri konfliktē, rupji aizskar citus, visur iejaucas, uzbāžas ar savu viedokli un klātbūtni.” 124.lpp.

“Plānprātības simptomi: Zūd humora izjūta, atsaucība, ētikas izpratne, sašaurinās intereses, slimniekam nemotivēta patika vai nepatika pret apkārtējiem, uzsvērta tieksme uz seksuāla satura sarunām, banālām anekdotēm, rupjībām leksikā... zūd spēja sevi objektīvi novērtēt.” 90.lpp.

“Interpetatīvie murgi: Slimnieks savas domas pamato, radot aizvien jaunus un jaunus secinājumus. Slimnieks pataloģiskajā stāvoklī piekrīt tikai tiem faktiem un pierādījumiem, kas viņa radīto murgu sistēmu apstiprina. Tos faktus un pamatojumus, kuri ar viņa murgiem ir pretrunā, vinš nepieņem.” 38.lpp.

“Pataloģiskā domāšana raksturīga šizofrēnijas slimniekiem. (..) raksturīga pataloģiska loģika, kurā gan daļēji ir izmantota veselu cilvēku loģika, bet rezultātā rodas aplams, nepareizs secinājums.” 36.lpp

“Rezonēšana ir šizofrēnijas slimnieku tukša, neauglīga spriedelēšana par banālām tēmām, par kurām vispār nebūtu vērts runāt.” 35.lpp.

“Saraustīta domāšana visbiežāk sastopama šizofrēnijas gadījumos – sākumā teikuma atseviško daļu gramatiski pareizais veidojums var radīt iespaidu, ka slimnieks runā sakarīgi, bet jau pēc pāris teikumiem klausītājs apjūk, jo vairs nekā nevar saprast. Šādi slimnieki sākumā var maldīgi atstāt pat gudru cilvēku iespaidu.” 33.lpp.

“Perservācijas gadījumā (..) slimnieks iestrēgst pirmajā izvirzītajā jautājumā, nespējot izsekot līdzi nākošajiem jautājumiem, kā rezultātā visu laiku nevietā atbild vienu un to pašu vārdu vai vārdu salikumu, runā par vienu un to pašu tēmu, kaut sarunu biedrs sen jau uzdevis citu jautājumu.” 33.lpp.

“Senestopātijas gadījumā slimnieks, stāstot un paužot savu viedokli, nespēj atrast adekvātus apzīmējumus latviski un cenšas lietot valodā neesošus apzīmējumus – jaunvārdus (neoloģismus)." 25.lpp.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

veiksmīgi [30. Maijs 2020|22:33]

ctulhu
https://www.youtube.com/watch?v=21X5lGlDOfg&fbclid=IwAR1d8G2kOqcHhDAEuwR2S3DMa7uk_bX5aivWt_AtGASq52MCzUhTaID0Ut0
saite5 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Kāpēc atoms? [30. Maijs 2020|19:32]

rindra
[Tags|, , , , ]

Man netālu no Salaspils mājām ir garāžu kooperatīvs "Atoms".
Kāpēc "Atoms"?
Kāpēc ne garāžu kooperatīvs "Molekula"?
saite8 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Galīga depresija uznākusi [30. Maijs 2020|11:41]

tethys_
Iepriekš garas pastaigas, riteņbraukšana un sports iepriecināja, bet tagad veselība sametās, kā tas ar viņu mēdz notikt. Jau jūtu, ka ļeškas paliek ļumīgas, nāksies sākt visu gandrīz no sākuma. Tā ar mani gadās, pēdējos pāris gadus jau mazāk, kas iepriecina, bet šoreiz kaut kā īpaši nespēju panest to mazkustīgumu. Vēl ar sprandu un pleciem nebeidzamas problēmas jau kādu gadu. Var staipīt kā grib, visu laiku savelk. Ik pa laikam atklāju kādu jaunu veidu, kā pastiept, bet liekas, ka visa pasaule sadodas rokās, lai ķermenis iemācītos, kā to uzvarēt un atgriezties savā dabiskajā, savilktajā pozīcijā. Diemžēl jāatzīst, ka tas ir vairāk no nerviem nekā mazkustīguma, nepareizas pozas vai vēl kā. Varu atslābināt ļoti labi, ienāk prātā nelaba doma, un pāris sekunžu laikā sarauj pilnīgi kā krampī. Galva reibst un sāp, visu laiku jākustās, gluži slimīgos apmēros jāstaipās, lai kaut kā tiktu cauri dienai. Un naktī galva nestāv stabili uz spilvena, bet pa pusei turu viņu uz augšu. Pusstundas laikā apzināti liekot muskuļiem atslābt, var panākt, ka atslābinās, bet atkal - tikko kā neesmu meditatīvā pārlaimes stāvoklī, atgriežas trauksmes sajūta un muskuļi iekārtojas, kā ir pieraduši to darīt visu dienu - akmenscietos kunkuļos.
Kad rakstu, tad garīgais lidojums palīdz. Atrodos citā, laimīgākā pasaulē, tomēr es nevēlos visu laiku tur dzīvot. Es gribētu kaut ko skaistu arī tagad, tomēr nekas man nesanāk. Saprotu, ka rakstīšana ir vienīgais, kas man spēj dot kaut kādu atpūtu no vispārējās "ko es esmu izdarījusi ar savu dzīvi" sajūtas. Neko jau tādu neesmu izdarījusi, dzīvoju normāli, bet kā lai nokauj to nejēdzīgo iedomu pēc kā labāka? Es esmu pieņēmusi, ka vientulība un nespēja saskarties ar citiem cilvēkiem ir tas, kas man būs visu turpmāko mūžu. Likās, ka to pieņemt man palīdzēs arī samierināties, jo pārstāšu iekšēji cīnīties, bet tas nenotiek. Es saprotu, ka tā nu tas būs, bet labāk nepaliek ne par mata tiesu. Varbūt ar laiku, bet ko tagad?
Skatos, kā citi cilvēki pulcējas ģimenes un draugu lokā, kamēr man no ģimenes nekas vairs nav palicis, ja skaitām dzimtas ģimeni. Jā, jā, kaut kas kaut kā, bet... nu, tās ir tās pašas stulbās mizas Lieldienu olu krāsošanai, ko es krāju pusgadu, lai saprastu, ka uz Lieldienām mani neviens nemaz negrib redzēt. Pie vīra vecākiem es arī vairs negribu braukt, un tas patiešām ir labs lēmums - man no tā tikai sliktāk paliek.
Skatos uz jebkuru projektu, sākot no dižiem mākslas darbiem līdz stulba yt video filmēšanai, kā cilvēki kopā darbojas, priecājas, nogurst un vergo, un tad tomēr cits citu uzmundrina un savāc kopā, un man liekas, ka tā ir kaut kāda cita pasaule. Manī ir tik daudz radošās enerģijas, stulba neesmu, bet es vienkārši nemāku atrast kontaktu ar cilvēkiem, kādi no malas skatoties, eksistē, bet ne manā tuvumā. Dzīve aiziet man garām, un nekas, kas patīk man, nespēj nevienu ieinteresēt. Laiks, kad "dark, handsome stranger" mani varētu uzaicināt piedzīvojumā arī jau ir garām, jo es neesmu 19 gadus veca tīne, kas neapzinās savu žilbinošo skaistumu. Dzīve būtu jāmeklē pašai, bet es nemāku. Veselība arī grauj jebkādu cerību ko uzprojektēt, jo ik pa laikam diemžēl jāliekas slīpi. Šodien nespēju pat tikt līdz mežam pastaigāt.
Man lielākoties tie svariņi starp "būt vienkāršai kā visiem" un "būt man" tomēr ir bijuši par labu būšanai sev, bet tagad es saprotu, ka laikam tā arī ir bijusi mana lielākā kļūda - attīstīt sevi tādu, kāda esmu. Man būtu vajadzējis sevi lauzt un piespiest būt tādai, kā vajag, un tieši pašai savā labā. Atteikties no plašās domāšanas, domāt tikai par savu tuvāko apkārtni, nomākt sevī LGBT aspektu, jo Latvijā tas uzreiz noņem iespēju atrast kontaktu ar lielāko daļu cilvēku, rakstīt varētu, ja tas būtu kas konvencionālāks, bet labāk būtu koncentrējusies uz fotografēšanu kā tagad ir pareizi. Es domāju, ka to varētu. Nebūtu pat tā, ka man būtu jākļūst ļoti garlaicīgai. Es būtu varējusi atrast arī konvencionālākas lietas, kas mani aizrauj. Nu būtu taču varējusi! Bet es izvēlējos iet tādā virzienā, lai paliktu pilnīgi viena ar savām lietām. Lai es nekad neizaugtu no pusaudžu vecumā valdošās sajūtas, ka esmu citplanētiete. Man vēl arvien ir tāda sajūta, patiesībā vēl vairāk nekā tajā pusaudža laikā.
Kā var tik ļoti sadirsties, kaut kur klusā sirds stūrīti tomēr esot lepnai, ka neesmu pati sevi nodevusi, es nesaprotu. Protams, ka nav tā, ka tevi pieņems kāda esi un vajag tikai būt tev, jo neviena tāda cita pasaulē nav. Tie visi ir meli. Tas nedod nekādu labumu. Es to jau sen zināju. Ko es patiesībā domāju - nesaprotu. Laikam esmu daudz naivāka nekā pati par sevi domāju. Nu jau ir par vēlu apgūt, kā funkcionēt sabiedrībā. Esmu par vecu un neglītu, un vispādi citādi nepiemērotu, lai vēl notiktu brīnumi. Nāksies sēdēt mājās, meklējot, kā aizmirsties, lai nebūtu jādomā par to visu, kas varētu būt, bet nav.
Tikai kā noņemt to trauksmes sajūtu, lai ķermeis nereaģētu kā uz Apokalipses tuvošanos katru dienu, es nezinu. Tā jau pat nevar yūtūbi bakstīt, ja galvā neriņķo asinis. Vai to var nomākt ar zālēm? Droši vien var, bet tad atkal ir grūti vingrot, vismaz ar tām, ko man izraksta, un parakstīt arī nevaru, tikai mierīgi un līdzsvaroti veģetēt. Varbūt ir labākas zāles, bet vai tās būt pietiekami labas, lai es pilnībā spētu samierināties ar to, ka manā dzīvē trūkst jebkādas jēgas, socializācijas, atbalsta, kopienas, sajūtas, ka kaut ko ir jēga darīt? Nu nezinu gan, vai tādas zāles pastāv.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

[30. Maijs 2020|10:33]

smejmoon
Gribu iepazīties ar hedonistu. Mācīšanās nolūkos.
saiteatstāt nospiedumu

par atkritumiem [30. Maijs 2020|10:17]

smejmoon
vakar gāju pa savu mīļāko meža taku un pamanīju atkritumus. fui! slikti, citi cilvēki slikti, es labs. pukojos, pukojos, nolēmu atpakaļceļā savākt daļu.
izrādās, ka nav nemaz tik viegli savākt pēc citiem. visādus attaisnojumus izdomāju, savācu tik kādu pusi no redzētā, teicos citreiz paņemt maisiņu līdz.
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Sirdsdarbs [30. Maijs 2020|09:58]

dombrava
"Ja tu nevari iziet publiski – vienalga – varbūt Tu noziedoji kādai, kas to dara, lai viņa varētu turpināt savu darbu par spīti cenzūrai? 

 Mēs sakām, ka, piemēram, Amma ir “ cilvēku līmeņa” skolotāja. Amma ir uzbūvējusi 100 000 māju tiem, kam nav pajumtes. Plus slimnīcu ar 1300 gultas vietām. 100 000 stipendijas bērniem, lai varētu mācīties. Ko Tu esi izdarījusi? Kā palīdzējusi Ammai? Un vai tavs apskāviens ir tāds, ka ar to var dziedināt? 

 Tikai tad, kad katrs bērns uz šīs zemes būs paēdis, laimīgs, aprūpēts, neviens nemocīsies nekādās ciešanās, Tu būsi ar savu enerģiju to panākusi, vai ieguldījusi, vai kopā mēs to būsim radījušas – tikai tad mēs iegūsim tiesības saukties par dievišķām."
saite3 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Ugandian States of America (KEKistan) [30. Maijs 2020|01:20]

swimpis
cenzūra un "vecuma ierobežojumi" popkultūrā un jau tā pilnīgi izdomātiem notikumiem aizbāztā vēsture kļūst vēl nesaprotamāka. cenzūra(Ļoti plašā nozīmē) ir kā kredīts uz 100 tūlstošiem, kuru izdodās dabūt kādam nahaļavčikam žuļikam. pāris gadus (divus ar pusi (2,5 ir pāris, kuri gaida bērniņu (nerunāju par gejiem, kas adoptē bērnu un tad plātās ziņu aģentūrām, tas ir kā skatīties snuff filmu(atšķirās tikai šobrīdējais tādas huiņas legalitātes statuss (think saudi arabia)Geji gan lielās ar savu "geju kultūru", kas sastāv no grupveida seksa ap un down geju diskotēkās geju rajonos, vistrakākie ir geju parki, par to es uzrakstīju nodaļu, citur. Kad notiek sūda praidi, (ir praidi, kuros esmu ieklīdis hamburgā un londonā, tajā skvērā par kuru ir pareģojums. Visi masoni tiks pakārti trafalgārskvērā, un katru reizi kad to atminos, es simboliski uzturu dzīvu realitāti,kas no bezgalīgā daudzuma iespējamo un paralēli esošo pasauļu (kvantu fizikas zināšanas populārzinātnes līmenī ir pilnīgi pietiekami, lai sāktu aptvert neaptveramo, tas nozīmē beigt
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

pln [29. Maijs 2020|23:22]

jan09
Pierakstu, lai neaizmirstas:
2020 Septembris/Oktobris - "Ražas balle", par godu 10 gadiem UK.
(dažiem ir tāda jubileja).
Uzstādījums: tikai pilngadīgas latviešu dziesmas!
(1920-1999 izlaiduma).
Rudens velšu izstāde, groziņu vakars, kulinārija un mājas alus/vīns/degvīns.
Uzaicināt labus culvēkus no LV un UK.
Pamēģināt ieviest kā tradīciju (ne korporatīvo ar banānu ķekaru).
saite1 nospiedums|atstāt nospiedumu

[29. Maijs 2020|17:22]

methodrone
Manupraat, arvien nesasniedzama dziives jeega ir nejusties vientulji liidz kaulam.
saite7 nospiedumu|atstāt nospiedumu

Iedrošinājums [29. Maijs 2020|18:26]

dombrava
Vecmāmiņu šeit man vairs nav. Atliek vien iztēloties sevi 80 gadu vecumā un uzrakstīt sev vēstuli, vēlējumu vai kādu padomu.
saite2 nospiedumu|atstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]