| Probiotikas. |
[27. Jun 2024|17:31] |
Kā lai tās, kas šaibās un uz kurām vārās farmakoloģijas nozare (brīvais tirgus ftw), strādā, ja cilvēks apēd tikai mikroorganismus, bet neapēd neko, ko tie nabaga organismi varētu konsumēt. Tās probiotikas, kas ir pārtikā, strādā jau labāk, jo tiek apēsts vismaz nedaudz attiecīgajiem organismiem piemērotās paikas. Attiecīgi pēc antibiotiku lietošanas, lielākajai daļai "labo" mikrobu ir izveikts genocīds, savukārt daļa patogēno izdzīvo, un tad vēl ir tādi multirezistentie, kas 100% izdzīvo. Attiecīgi samest tādā mikrobiomā "labos" mikrobus bez paikas šķiet absolūti bezjēdzīgi, jo "sliktie" parasti ir visnotaļ agresīvi un nez vai ļaus "labajiem" gaidīt labos laikus, kad uzradīsies paika.
Tas, cik svarīgi ir ēst pārtiku, kura satur pēc iespējas daudz un dažādas šķiedrvielas (30 dažādi augi nedēļā), kaut ko fermentētu, kaut ko pa taisno no dārza, šķiet ļoti pašsaprotami, jo nav labāku pro, pre, pos utt biotiku kā tās, kas pārtikā un uz tās. Jo daudzveidīgāka sistēma, jo tā ir stabilāka, tas attiecas arī uz mikrobiomu.
Lūk tā man šodien rādās. |
|
|
| Vēlreiz: |
[26. Jun 2024|23:15] |
Ja ir pietiekami daudz enerģijas (AES bāzēta un saules/ ģeotermālo staciju papildināta enerģētika) tad nevajag niekoties ar greenhouse tax un citiem šādiem līdzīgiem netīriem komunistu prieciņiem.
Kāpēc?
Tāpēc ka tad ir CO2 un citu lieko gāzu savākšanas rūpnīcas, tad šīs gāzes no problēmas kļūst par izejvielu.
Vajag tikai daudz daudz daudz elektrības.
Attiecīgie katalizatori un reakcijas/ procesi sen ir atklāti |
|
|
| |
[26. Jun 2024|20:07] |
"There is a pleasure in the victory and wonder of being simple."
"There is a victory in the pleasure and wonder of being simple." |
|
|
| Kāpēc šķiedrvielas ir svarīgi. |
[25. Jun 2024|19:57] |
Introduction: Tryptophan is catabolized by gut microorganisms resulting in a wide range of metabolites implicated in both beneficial and adverse host effects. How gut microbial tryptophan metabolism is directed towards indole, associated with chronic kidney disease, or towards protective indolelactic acid (ILA) and indolepropionic acid (IPA) is unclear.
Methods: Here we used in vitro culturing and animal experiments to assess gut microbial competition for tryptophan and the resulting metabolites in a controlled three-species defined community and in complex undefined human faecal communities.
Results: The generation of specific tryptophan-derived metabolites was not predominantly determined by the abundance of tryptophan-metabolizing bacteria, but rather by substrate-dependent regulation of specific metabolic pathways. Indole-producing Escherichia coli and ILA- and IPA-producing Clostridium sporogenes competed for tryptophan within the three-species community in vitro and in vivo. Importantly, fibre-degrading Bacteroides thetaiotaomicron affected this competition by cross-feeding monosaccharides to E. coli. This inhibited indole production through catabolite repression, thus making more tryptophan available to C. sporogenes, resulting in increased ILA and IPA production. The fibre-dependent reduction in indole was confirmed using human faecal cultures and faecal-microbiota-transplanted gnotobiotic mice.
Conclusion: Our findings explain why consumption of fermentable fibres suppresses indole production but promotes the generation of other tryptophan metabolites associated with health benefits.
https://www.nature.com/articles/s41564-024-01737-3
Triptofāns ir serotonīna prekursors. Šķiedrvielas ir antidepresants. (Tā es tikko izdomāju) |
|
|
| |
[24. Jun 2024|20:39] |
“Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs
gaisma. Tu vairosi tautu, Tu tai dosi lielu prieku, tā priecāsies Tavā priekšā…” (Jes 9:1–2)
Likās, ka nekas mani nevar pārsteigt, viss jau ir bijis. Un pat ja Krievija atriebsies par ATAMCS Krimā, tad esmu jau izdomājis, kuri būs tie punkti un secinājis, ka mani tas neskars. Bet te izrādās - Gansveins būs Baltijā! Google saka, ka cilvēki par to runājuši jau jūnija sākumā. Nu jā, diemžēl neesmu pieslēdzies baumu tīkliem.
Pirmā doma bija - Baltijai ir dažādi riski un ir svarīgi, lai šeit būtu balss, kurā pasaule ieklausīsies. Nākamā doma bija - varbūt nedaudz otrādi - varbūt šeit ir jābūt miera autoritātei, balsij, kas uztur arī šo izvēli? Un tad, protams, Franciska uzmanība nomalēm - ja viņš ir dāvājis kardinālus attālām un mazām kopienām, tad varbūt ir saprotami, ka Baltijai arī var kas tikt?
Šis nav salīdzināms ar Braži. Jā, gan Braže, gan Gansveins bija klerikāļu līmeņa darboņi, kuriem formāli nebija teikšanas un lemšanas amata. Bet Braže bija nenozīmīga sarunvedēja sekretāri. Gansveins turpretim bija sekretārs pie fons omnium honoris et potestatis.
Protams, vienmēr jau paliek skaidrojums, ka Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi.
Šis ir spēku pieskāriens Baltijai, no kura paliek baisi. Aptuveni tā jutās Mozus. Bet tas var būt arī grūdiens, kas patiešam liek noticēt pašiem sev. Vēsture rāda, ka Latvijai šāds pieskāriens bija 20. gadu pašā mijā, kad šeit kā vēstnieks (amatu savienošanā) darbojas Ahiles Ratti - viņš 1922. gadā kļuva par pāvestu Piju XI. |
|
|
| |
[24. Jun 2024|15:27] |
OMG, Gensveins būs nuncijs Baltijā! Svētajam Tēvam ir humora izjūta. Var jau teikt, ka Gansveinam tā ir trimda, bet varbūt ir otrādi? Varbūt Baltijā ir riski būt lietām, kas prasīs īpaši ietekmīgu cilvēku šeit. Bez īpašiem tituliem, bet ar zināšsnām par pašu centru.
Nezinu citu jomu, no kuras Latvijā būtu tāds smagsvars un tāda saikne ar visaugstākām struktūrām. |
|
|
| |
[23. Jun 2024|13:47] |
"A new report has shed light on the relationship between antibiotic-resistant bacteria, superbugs, and animal farming, particularly on factory farms. The report, published by World Animal Protection, has revealed that UK rivers and waterways are “awash with superbugs.”
Specifically, waterways adjacent to factory farms and “high welfare” outdoor farms were found to contain antibiotic-resistant strains of E. coli and Staphylococcus aureus, both of which can cause serious health complications in humans.
The overprescription of antibiotics in medical settings since the drugs were first introduced has led to a sharp uptick in resistant bacteria. Animal agriculture’s misuse of such medications has further exacerbated the issue.
Superbugs are strains of bacteria, viruses, and parasites that are resistant to most widely used antibiotics. This can lead to more severe cases of potentially preventable illnesses, as well as infections that cannot be treated with medication.
Examples include drug-resistant salmonella, campylobacter, tuberculosis, and gonorrhea. The Centers for Disease Control and Prevention (CDC) says antimicrobial resistance is an “urgent global public health threat.”" |
|
|
| |
[21. Jun 2024|21:37] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | working | ] |
| [ | Mūzika |
| | Void Stasis - Viral Incubation: It's Growing Inside | ] |
Mazmolekulārs TERT aktivators revertē novecošanas marķierus in vitro un in vivo modeļos, bez evidences par palielinātu kanceroģenēzes risku. https://www.cell.com/cell/abstract/S0092-8674(24)00592-0 |
|
|
| Izskatās, ka nākotnē lielāko daļu elektroenereģijas, ko lietos visā pasaulē, saražos saule. |
[21. Jun 2024|16:26] |
Tā viš ir, tepat dažu gaismas minūšu attālumā ir milzīgs reaktors, kurš nerimstoši raida enerģiju, ko mums lietot. Var izdomāt visvisādus iemeslus kāpēc ne, bet rādās, ka nepielūdzami nāksies vien to darīt. Kas arī šķiet loģiski, ņemot vērā cik strauji attīstās saules paneļu efektivitāte un pazeminās to cena.
Ļoti iespējams, ka drīz vien Āfrika sāks ļoti strauji attīstīties, jo tai uzradīsies milzīgs apjoms superlētas elektroenerģijas. Esmu optimisma pilns. Vēl tikai tāds sīkums kā efektīvāki veidi kā uzglabāt enerģiju, bet zinot, cik ļoti homo sapiens ir spējīgs attīstīt un uzlabot jau esošas tehnoloģijas, ilgi nebūs jāgaida. Aiziet!
https://www.economist.com/leaders/2024/06/20/the-exponential-growth-of-solar-power-will-change-the-world
 |
|
|
| Kopsavilkums par enerģētiku |
[21. Jun 2024|00:24] |
Tātad kā izskatās enerģijas iegūšana tuvā un vidējā perspektīvā?
Pakāpeniska pāreja no oglekļa savienojumu dedzināšanas uz atomenerģētiku. Urāna un torija rūdu pietiks ļoti ilgam laikam.
Var jautāt, kāpēc neizmantot tieši (saules baterijas) vai netieši (vēja, hidro utt) stacijas?
Var izmantot, bet tikai kā sekundāro jeb papildinošo avotu.
Šo (tā saucamo renewable) ieguves veidu trūkumi:
- nav kompakti
- atkarīgi no laikapstākļiem
- nenodrošina bāzes jaudu.
Sīkāk:
Nav kompakti nozīmē ka tās ir ļoti lielas būves, sarežģīti apkopjamas, degradē vidi
atkarīgi no laikapstākļiem un nepietiekami jaudīgi nozīmē ka uz ``renevables`` balstīta enerģētika ir taupīšanas enerģētika, tur vajag domāt par enerģijas uzkrāšanu, par patēriņa kontroli, īsāk sakot - tā ir knapināšanās, tas puslīdz der vienkāršai dzīvošanai bet ne smagajai industrijai.
AES dod ļoti daudz enerģijas ar ļoti lielu jaudu, bieži vairāk nekā vajag patēriņam. Ko tas nozīmē? 2 lietas:
a) tad atkrīt managament of demands, elektrība vienkārši ir. Cik vajag. Ja vajag vēl, tad ir vēl. Tas nozīmē izaugsmi, jo jebkuras izaugsmes pamats ir enerģija.
b) specifiskāk - tad var palaist projektus, kuri citādi ir nerentabli:
*jūras ūdens atsāļošanas stacijas kuras ģenerē dzeramo ūdeni + dažādus produktus no sāļu koncentrāta
*atmosfēras oglekļa savākšanas rūpnīcas, kas atmosfēras CO2 oglekli pārvērš degvielā un/vai konstrukciju materiālā.
Abi procesi ir ļoti energoietilpīgi un ir iespējami tikai tad ja ir daudz elektrības, tātad AES. Savukārt ja mums strādā atmosfēras oglekļa savākšanas fabrikas tad
1) mums ir brīvas rokas transportā, mēs varam attīstīt ne tikai elektriskos un ūdeņraža bet arī klasiskos iekšdedzes dzinējus, skatīties kur kas ir ērtāk un neiespringt par emisijām.
2) mums ir brīvas rokas pārtikas ražošanā, mēs varam beigt uztraukties par lauksaimniecības/ lopkopības CO2 un metāna emisijām
3) mēs varam beigt iespringt par emisijām ne tikai transportā un lauksaimniecībā bet vispār un atmest visādas oglekļa pēdu rēķināšanas, emisijas kvotas un citus šādus sociāli politiski ekonomiskus pasākumus.
Faktiski tad mēs atgriežamies pie normālas industrijas attīstības tikai nākamajā līmenī - ar CO2 savākšanu no atmosfēras. Tam vajag tikai vienu vienkāršu lietu - lai katalītisko CO2 savākšanas rūpnīcu summārā jauda ir lielāka nekā summārā CO2 emisija, lai mēs ātrāk savācam nekā ražojam CO2 - un viss.
Tam vajag daudz elektrības. Tātad AES. Un nekādu ierobežojumu. |
|
|
| |
[20. Jun 2024|23:52] |
Atcerējos, ko vēl gribēju pateikt, kas bija sakrājies.
Netflix pa laikam uztaisa dokumentālos seriālus, kuriem apakšā laikam ir kāda milzu doma. Iepriekšējais bija par Ukrainu un kodolieročiem un par to, kāpēc tas viss ir noštopējies.
Tagad ir ļoti interesants seriāls par H, pa soļiem, kā viņš nāca pie varas un kā pamazām izveidoja savu režīmu, utt. Un var ļoti just paralēles ar mūsdienām, liekas, ka Netflix redakcija speciāli to tā ir iecerējusi. H seriāls runā par "mazo cilvēku" 20. gadu Vācijā. Par to, kā Vācijas 20. gadu atdzimšana, dekadence, "kultūras dinamisms" un transeksuāļu terapijas skāra nelielu sabiedrības daļu un "mazais cilvēks" turpināja dzīvot grūtībās. Gan bezdarbs, gan nodokļi, lai maksātu Versaļas reparācijas. Tad nāca 30. gadi un krīze.
Un tas seriāls šo visu tikai maļ, rādot, kā vaciešu vienkāršais cilvēks nobalsoja par 38% N partijai Reihstāgā, kā pamazām pieņema visu stingrākos mēros, kā neprotestēja, bet iesaistījās. Kā piedalījās N un H veidotā āriskajā komūnas projektā. Utt. Ir grūti aptvert redzēt maršējošos jauniešu tūkstošus un jautāt vai tiešām viņi izdzīvoja līdz pēckara Vācijai un audzināja savus bērnus? Tāpat seriāls parāda (tiesa, maz) grūtības, kādas 30. gadu Reihstāgā bija normālajām labējo un kreiso partijām sadarboties, lai aizkavētu N nākšanu pie varas.
Tāpat kā tagad EPP ir jāizvēlas, vai sadarboties ar radikāliem labējiem, tāpat arī 30. gadu Vācijā konservatīvajam Pāpenam bija izvēle - vai nu meklēt sadarbību ar sociāldemokrātiem vai ar N. Un Pāpens izvēlējās N.
Jā, jā, tas viss ir pārdomu vērts. Netflix neko neuzspieš, bet nu tās paralēles ir redzamas.
Taču jautājums, kur nedz Netflix atbild, nedz viņa iztaujātie "gudrie" apdomā ir cits: kas tad īsti bija jādara 20. un 30. gadu Vācijā, lai "mazais cilvēks" sāktu dzīvot labāk? Lai radikalizāciju un N un H nocirstu pašā saknē? Un, ja ir tik traki, kā Francijas centristi saka vai kā Baidens klaigā kampaņās, tad kas ir jādara šodien, lai "mazais cilvēks" spētu atrast vietu esošajā kultūrā un iekārtā? Kas ir jāmaina?
Un šos jautājumus Netflix, vismaz pirmajās sērijas, vienkārši ignorē. Netflixam dekadentisms un "kultūras dinamisms" ir vērtīgāks par cilvēku dzīvēm.
Viena sakarība gan visai skaidri iezīmējas. Ja "mazais cilvēks" izvēlas radikāļus, tad mierpilna militārā dienesta vietā bieži vien sākas visaptveroša militarizācija un nosūtīšana uz karu, kur "mazais cilvēks" parasti mirst samaksājot visdārgāko cenu par savu agrāko izvēli. Tas bija Vācijā. Tas laikam ir arī dažviet tagad. Jautājums ir - kā būs tajās Rietumu valsīs, kurās labējie radikāļi nonāk pie varas.
Un šis ir arguments, kuru dekadences nesēji var lietot, lai prasītu "mazajam cilvēkam", lai tas nestu savu nastu tālāk, bez kurnēšanas un bez pārmaiņu prasīšanas. Un dekadence sagaida, ka šis arguments būs pietiekoši spēcīgs. Un tāpēc visu varēs turpināt kā līdz šim. |
|
|
| |
[20. Jun 2024|23:27] |
Divas mazas piezīmes par politisko noskaņojumu EP un pasaulē. Politico EU ap šīm vēlēšanām ir padaudz rakstu par centristu iedomību un par to, ka cilvēki balso par galēji labējiem tāpēc, ka centristi neņem vērā reālās dzīves problēmas (to sakot, ir jāuzsver, ka Politico EU ir saprāta balss un centrisma balss un viņi nav pret Centru. Viņi kritizē centristus tāpēc, lai tie mainītos un spētu paturēt varu. Cita lieta, ka paši centristi neklausās. Katastrofāli neklausās. Pats redzu, iedomība ir drausmīga). Piem., vēlētaji saka "imigrācija ir slikta", taču patiesībā viņi domā "mājokļi ir nepieejami". Un ja politiki neatrisinās mājokļu krīzi (t.sk. jauniem cilvēkiem), tad centristi tiks padzīti un imigrācija tiks apturēta un reversēta.
Taču 2 piezīmes:
1) labējie radikāļi ir par pārmaiņām. Un tas ir labi. Taču praktisku politiku neesmu manījis. Par to varat pajautāt piem., lietotājs mapats - tam pašam, kurš nosodīja kultūrkarus un teica, ka dzīve kļūstot grūtāka. Jā, kļūst. Bet ko tad lai dara? Vai ir alternatīvas attīstības+redistribūcijas politikai (kura labējiem nepatīk)?
2) mājokļu pieejamība ir sarežģīta problēma ne jau tāpēc, ka būtu neiespējami pārzonēt zemes un sabūvēt vai nu privātmājas vai kondomīnijas. Šī problēma ir sarežģīta tāpēc, ka šeit saduras mājokļu pircēju un mājokļu īpašnieku intereses. Pēdēji ir ieinteresēti, lai mājokļu cena būtu augsta un pastāvīgi augtu. Un tā kā īpašnieki ir vairums, tad politiki danco viņu interesēs un problēma škiet neatrisināma. Un neatrisināma tā var palikt arī pie labējo radikāļu valdīšanas (seviški, ja par tiem balso pensionāri-īpašnieki-konservatīvie).
Risinājums būtu meklēt jaunos izaugsmes avotus. Lai mājokļu īpašnieki savus papildus ienākumus iegulda nevis papildu platībās/ekstrās (ļoti daudz vienkārši jebkādu papildu naudu notrallina un paņem lielāku hipotēku brīdī, kad nekusteni pārvērtē un atklājas, ka cena pieaugusi), bet gan akciju fondos, kas attīsta MI, biomedicīnu, Marsa ekstrakciju, utml. Lai mājokļu īpašnieki piecieš to, ka viņu nekusteņu cenas stāv uz vietas vai pat krītas, bet lai pelna no ieguldījumiem akcijās. Tas arī būtu liels grūdiens attīstībai. Un atrisinātu arī produktivitātes problēmu un IKP pieauguma problēmu (kas rodas tāpēc, ka investīcijas plūst nekusteņos un to mākslīgā cenu audzēšanā un nevis attīstībā).
Nu jā, bet tam ir nepieciešama jauna politika.
Šīs nedēļas ir ļoti pilnas, tāpēc nesanāk lasīt The Economist. Bet ir ļoti interesanti priekšdienām. Pagājušās nedēļas lielais briefing bija par Ķīnas zinātnes sasniegumiem, šīs nedēļas (šodienas) numura briefing ir par MI kara vadībā un laukā un karu transformācijās. |
|
|
| Feminisms |
[20. Jun 2024|23:31] |
Es kaut kur vienā debatē ierakstīju ka es varētu būt konservatīvais feminists, bet tad es aizgāju iegooglēt un secināju ka tā konservatīvā feminisma vien ir kādi 10-15 [kā skaita] varianti un tur tālu ne visam var piekrist, nu tipa tur ir arī katoļu feminisms un tml.
Bet izrādās ir arī tehnokrātiskais feminisms.
https://www.cia.gov/resources/csi/static/Review-Searching-Scientific-Womanpower.pdf
šo vajadzēs palasīt. |
|
|
| Par vētrām cibā |
[20. Jun 2024|23:22] |
Es biju domājis, ka vētras ir leitestu noklāšanās ar bildītēm, kad neko nevar lasīt. Tad ir pa īstam slikti.
Bet tā - pārvērtību vai melanholijas teksti man galīgi netraucē, ja es kaut ko sliktu teicu par tiem, tad tikai tāpēc, ka tie var izsaukt vētru. Tādā aspektā. Man tā liekas. Ne jau tāpēc, ka šie teksti būtu slikti.
Vienkārši šo pateicu katram gadījumam. Ceru, ka nenodarīju pāri zivij ar savu iepriekšējo ierakstu par vētrām. |
|
|
| Notīrīja, bet |
[20. Jun 2024|21:10] |
https://jauns.lv/raksts/arzemes/610326-klimata-vandali-kerusies-pie-pasaules-vestures-lepnuma-ap-4500-gadu-senajiem-stounhendzas-akmeniem
/Atbildību par protestu uzņēmās protesta grupa "Just Stop Oil", kas vēlas, lai nākamā Lielbritānijas valdība apņemas līdz 2030.gadam pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā. /
Joprojām nesaprotu kur problēma kriminalizēt šādas organizācijas, vadītājus, organizatorus un izpildītājus saucot pie atbildības un tiesājot, finansu līdzekļus un īpašumus iesaldējot un konfiscējot.
OK, ja mēs esam precīzi, tad terorisms tas ir gadījumā ja uzbrukts cilvēkiem, ja uzbrukts objektiem, infrastruktūrai, pieminekļiem - tad sabotāža jeb diversija.
Bet nu pardom, es domāju ka vairumā valstu krimināallikumos ir definēta sabotāža un diversija un attiecīgi saukt pie atbildības nebūtu lielu problēmu.
Citādi sanāk ka mēs te rietumos kultivējam tādus pašus kādi ir/ bija isis un taleban fundamentālisti kuri savu jobnuto ideju dēļ iznīcināja vēstures pieminekļus Afganistāna, Irākā. Kaut kā paliek grūti pamanīt atšķirību. |
|
|