Diapozitīvs - Post a comment

Es, telefontubbie informēts, 2026. gada 16. maijā aizgāju uz “Bolderāja” paklausīties Jura Lapinska stāstos par viņa audio lietām, ierakstu tehnoloģijām un to visu pasākumu diktējošo fiziku. Liels paldies par šo informāciju, Tūbij!

Baigi interesanti bija paklausīties gan Jura lietās, gan klausītāju izpratnes līmenī par audio - viss notika tādā intīmā sarunu līmenī, kas šķita baigi forši. Tiesa - sarunas arī bija par visvisādu subjektīvu šņagu, tāpēc paņēmu no sarunas tikai tehnisko/man interesējošo, būtisko.

Piemēram to, ka cilvēks ar ļoti augstu precizitāti savulaik piegājis magnētiskajām lentām - bijis dižpirāts, kurš ar lētajām padomju lentām panācis zemāku fona trokšņu līmeni, nekā dārgajās ārzemju lentās. Kā? Samazinot brīvās lentas garumu starp fiksējošajiem elementiem, lai berze, lentai slīdot gar galviņu, netirinātu lentu pa magnētisko lauku tik ļoti šurpu turpu - gluži kā pirksts, kas vilkts pret slapju stiklu sāk “pīkstēt”. Tā rezultātā - netiek ierakstīta izteikta augstfrekvences fona šņākoņa. To Juris panāca pats ar saviem draugiem - mikronu precizitātes līmenī būvējot lenšu atskaņotājus. Cepuri nost!

Sarunas laikā kāds no apmeklētājiem pieminēja, ka tikko kā nopircis Bītlus vinilā! Juris uzreiz sāk teju spļaudīties un zākāt šo, viņaprāt, arhaisko tehnoloģiju, kas ir atvasinājums no 1877. gada izgudrojuma… Juris uzsver, ka ārējā mala jā - tā varot pacelt visus cilvēkam dzirdamos 20kHz, bet tuvāk centram un aiz tā esot viss slikti, jo celiņa skriešanas ātrums, salīdzinoši ar ārējo malu, ir daudz, daudz lēnāks, tādējādi pazaudējot precizitāti. Mazliet vēlāk Lapinskis pieminēja, ka teorijā platē varot visu precīzi ierakstīt, bet atskaņot - nē! Adatiņa nevarot izlēkāt visu vairs tik smalki, tāpēc, teiksim, tīra 10kHz signāla vietā sanākot putra. Ar aparātu to redz, bet dabā ar ausīm? Vai tiešām, lietojot, teiksim, mikrolineārā profila adatu, iegūtais signāls ir nelietojams un kas dzīvo šajos 10kHz? Sibilantās skaņas! Šņāceņi, bungu šķīvīši, spalgi troksnīši un efekti…

Man uzreiz jautājums sev: vai dabā tas arī izpildās un cik ļoti? Vai tiešām plates beigās šīs augstās frekvences sāk kropļoties? Kaut kā to neesmu dzirdējis no savām 47 platēm! Esmu dzirdējis, ka paliek klusāk, bet ne kropli! Sajūtu tukšu salmu kulšanu… Tas brīdis, kad cilvēka asās attieksmes izaicina sabiedrību… Sevišķi tad, kad cilvēks tur sarunas izskaņā iereibušai "augstās" sabiedrības blondai krevelei skaļi lika mūziku uz stipri sūdīgas skaņas sistēmas, smaidot par... Muzikalitāti, nevis to, cik precīzi un smuki skan! Tās jau ir pavisam dažādas lietas, Juri!
Starp citu - pirmais magnētiskais ieraksts tapis 1898. gadā - par kādu salīdzinošo arhaismu te vispār ir runa, Juri? Abas lietas senas kā pasaule...

Lai nu kā - likšu runāt praktiskam eksperimentam! Doverjai, no proverjai!




Aprīkojums:
- Atskaņotājs: Audio-Technica AT-LP120XUSB ar kvarca ātruma kontroli - strobs uzrāda izcilu stabilitāti
- Priekšpastiprinātājs: iebūvētais
- Skaņas noņēmējs: Audio-Technica AT-VMN95ML - mikrolineārais profils, kas ir tāds pats kā lakas griežamajai mašīnai
- Adatas svars uz plates (Tracking Force): 2,3g
- Plates: Igorrr - atskaņota līdz 20 reizēm; Kuba - atskaņota līdz 10 reizēm; Sovvaļnīks - uzdāvināta stipri palietota, nolietojums nav zināms
- Dators: 2015. gada ar Windows 10 OS
- Signāla avots: USB
- Signāla avota iestatījumi Skaņas kontrolpanelī: 2 kanāli 48kHz/16 bit
- Ieraksta programma: Audacity v3.7.7
- Ieraksta parametri ieraksta programmā: 96kHz/24 bit

Digitalizēšanas apstākļi:
- Relatīvs klusums, dzirdama adatas dziedāšana. Aiz loga līst lietus, atmosfērīgi
- Pēcapstrāde: Normalizēšana, lai abi avoti skanētu vienā skaļumā, tad sinhronizēšana un piegraizīšana
- Normalizēšanas metode: Loudness Normalization > Perceived Loudness > -18.0 LUFS
- Sagatavotā testa FLAC parametri: tādi paši, kā etalona FLAC

Etalons/Kontrole - Bandcamp iegūtie FLAC faili:
- Igorrr un Kuba gadījumā tie ir 44.1kHz/24 bit - abi ir inženieru meistardarbi!
- Sovvaļnīka gadījumā tikai 44.1kHz/16 bit - inženieru brāķis, bet muzicēšana prīmā!

Rituāls:
Uzlieku plati uz atskaņotāja, ieslēdzu uz 45RPM un ar zamša birstīti notīru plati perfekti - uz tās nav saredzams neviens pats puteklītis. Ar adatas tīrīšanas slotiņu no visām pusēm noslauku adatu. Tad ar drēbju tīrāmo rullīti notīru zamša birstīti. Tā ir perfekti tīra, putekļus netransplantē.
Pēc tīrīšanas uzlieku pareizo ātrumu, atveru Audacity un spiežu Ierakstīt. Uzlieku adatu uz ievadceliņa un dodos taisīt ēst. Platenieks strādā un dators caur USB ieraksta visu plates pusi. Kad tā cauri, otrai pusei rituāls tiek atkārtots. Cilvēks negaida, kamēr krāsa žūst, dara savas lietas - baro savus kaķus un sevi…



Sagatavotie materiāli testam ar norādi, no kuras vietas ir iegūts avots (ārmala, vidus, iekšmala).
Vai ar savām ausīm vari noteikt, kurā brīdī skan kurš avots? https://drive.google.com/drive/folders/1B2WdVmPR0CvXPPrTEIpz9R22e3UoWjaM




- FLAC zīmējums atšķiras no LP zīmējuma - ar laiku rodas pat fāžu nobīdes. Manam atskaņotājam ir kvarca kristāla rotācijas ātruma devējs, bet īpatnība pret kontroli ir acīmredzama. Pieņemsim, ka nobīde ir abu ierīču kļūdas summa: gan lakas griešanas mašīnas, gan mana atskaņotāja.

- Skaņas zīmējuma atšķirības dzirdei ir vienaldzīgas, abi avoti skan pareizi un, kā smejas - problēmas rodas no salīdzināšanas. Citos vārdos - šķiet, ka problēma eksistē tikai mēraparatūrā.

- Plates nolietojums - eksistē? Jā un nē! Audio pasaule ir māņu pilna (kā, piemēram, vinilu nedrīkstot klausīties biežāk par reizi 24 stundās, jo tas izkusīs…) un cilvēki atgremo cits cita murgus bez jelkādas pārbaudes. Piedāvāju noskatīties materiālu, kurā uzskatāmi redzams, kāds ir vinila nolietošanās apmērs un kurā audio spektra diapazonā tas manāms visvairāk: VWestlife video “Three-way vinyl record wear test”:
https://www.youtube.com/watch?v=kZOj-eO8Mvw

- Jautāju vēlreiz: vai eksistē plates nolietojums? Jā! Ja mēs runājam par kvadrofonisko ierakstu, kurā aizmugurējo kanālu signālu iekodēja ar augstras frekvences signālu (~30kHzun augstāk, ja nemaldos), kuru veido trausli vinila materiāla izcilnīši. Zemāk redzamajā YouTube video sniegtajā elektronu mikroskopa attēlā redzams, ka standarta celiņš neizrāda nolietojuma pazīmes, bet augstās frekvences quad rieviņas ir jau diezgan izsmērētas kā plastilīns - adatu noteikti vēl tirina attiecīgajā biežumā, bet rieviņas vairs nav tik labi definētas.
Vai problēma ārpus smalkiem mērinstrumentiem eksistē?
Jādomā, ka kvadrofonisko plašu spēja ātrāk nolietoties ir vienkārši ekstrapolēta uz stereo un pat mono vinilu, kas šādu smalku augstfrekvences rievojumu nesatur. Jā, nekopts vinils ar nolietotu adatu sabojāsies jau mērāmi un tieši augstajās frekvencēs virs ~17kHz. To gan izbalansē fakts, ka, cilvēkam novecojot, pasliktinās augšējo frekvenču dzirdamība! Noveco plate un tu tai līdzi - bauda ~nemainās! Microscopy Specialist video “QUADRAPHONIC VINYL Explained under an ELECTRON MICROSCOPE!”:
https://www.youtube.com/watch?v=vzVA0J_3L-Q

- Ņemot šo visu vērā - neredzu nekādu iemeslu zākāt un nepirkt stereo plates - pēdējo no dzīvajiem analogajiem formātiem, kas bieži sniedz par FLAC pārāku audio baudījumu (pamatiemesls minēts bik zemāk). Balsojam ar maciņu, skaistinām mākslinieku dienu un baudām ar smaidu!
Iemesls nepirkt ir tikai viens, izriet no apziņas: plates skanīgums ir tieši proporcionāls inženieru roku izliekuma koeficientam.
Ja tas augsts, skanēs bēdīgi. Sovvaļnīka gadījumā vienlīdz sūdīgi skan plate un FLAC. Digitālais avots turklāt masīvi cietis no Loudness Wars un platē arī dinamika pašvakra, bet vismaz nav sadzīts līdz galam viss! Tādējādi uzskatāmi redzams ir solīds iemesls pirkt plati, jo tajā ir krietni vairāk klausīšanās prieka/dinamika - pat tik bēdīgā platē kā šī.

- Papildus faktors: šodien pārsvarā tiek lietots kompresēts straumēšanas avots caur bezvadu austiņām / plastmasas skandām. Kompresija virs kompresijas virs Loudness Wars kompresijas. Šie dēmoni krietni vairāk bojā mūzikas klausīšanās prieku par jelkādu plates potenciālo nolietojumu un neprecizitātēm.

- Jurčika vaidus ignorējam un pērkam plates veseli!


P.S.
Mana višliste un kolekcija Discogs platformā