Lietu "dabiskā kārtība" mainās atbilstoši apstākļiem, jo atbilstoši apstākļiem mainās cilvēku izdzīvošanas (un attīstības kā izdzīvošanas pastiprinātāja) vajadzības, gan kā sugas, gan indivīda.

Apstāklis, ka cilvēki organizējas hierarhijās pēc kaut kādiem principiem ir neglābjams, taču konkrētās hierarhijas var mainīties un mainās atbilstoši tām vajadzībām, kuras diktē apstākļi.

Marksisms, kā jau reliģija, protams, bija utopisks.

Taču ne mazāk utopiska ir iedoma, ka elitēm sevi atražojot iepriekš ieliktā "mūžīgā" shēmā (turklāt vēl apzināti tādā, kas "iedzimtību" un izcelšanos stāda augstāk par spējām) tās nedeģenēresies tāpat kā kaut kādi valsts institūti.

Spējas, ieskaitot vispārīgo intelekta "daudzumu" (IQ vai g-faktoru), lielā mērā ir "pa straumi uz leju" no ģenētikas. Prasmes, protams, ir mācību un prakses rezultāts, bet to sagaidāmais individuālais maksimums ir vismaz tikpat nature, cik nurture funkcija.

Vispārīgā gadījumā, bet jāņem vērā "elites" izmēri. Piemēram, es te specifiski nedaudz velku uz zoba indulgences monarhijas slavinājumus. Kur ģenētika spēlēja gana daudz špāses ar inbreedingu. 🤷

Tāpēc varētu pat teikt, ka monarhijai mūsdienās ir vairāk potenciāla, nekā jebkad agrāk. Noslīpēta politiskā teorija kombinācijā ar attīstītu izpratni par ģenētiku un medicīnu, plus pamazām ienākošamies cilvēku apgreidu programmas pirmie rezultāti.

Kwisatz Haderach

Es par to, ka piedzimšana elitārā ģimenē ļauj daudz vairāk attīstīties, nekā spējas, kurām nav iespējas uzplaukt, jo vide tās ignorē (un iespēja realizēt talantu atkarīga vien no paša intereses, kas a) bērnībā nav nevienam pārāk liela; b) bez iespējas pamēģināt, mazais cilvēks pat nenojauš par savu talanyu un dara ko citu).

Nu tas ir kā, ja sociums grozītoss ap prasmi spēlēt basketbolu, tad tie, kas dzimuši basketbolistu/treneru ģimenēs un to audzināšana no mazām dienām ietvērusi bumbu un pašdisciplīnu, tie neizbēgami spēlēs labāk un veidos elites vairākumu. Protams, vienmēr būs izņēmumi - treneru ģimenes atvase, par spīti dzimtas bekgraundam, kļūst par botāniķi, taču statistiku tas neietekmē.

Tam noteikti varu piekrist.

Tikai, ja šai sociumā basketbolistu/treneru vide izdomātu noteikt, ka tikai attiecīgo basketbola dinastiju bērni _kvalificējas_ basketbola superlīmenim, tad rezultāts arī būtu gana vājš.

Ne jau velti viens no sociālajiem liftiem tās pašas ASV universitātēs ir kāreiz sports -- ja tev ir labi rādītāji tai pat basketbolā, tad vari saņemt izglītību par brīvu. Jo arī treneru un basketbolistu ģimenēs izcili basketbolisti rodas gana reti, un sporta menedžeri lieliski saprot, ka, lai dabūtu labākos no labākajiem, ir jāmedī visur.

T.i., pretenzijas pret monarhiju vai jebkādu citu eliti sākas tobrīd, kad tā kļūst par kastu, piederība kurai AIZSTĀJ vispārējo konkurenci ar konkurenci tikai šīs pašas elites ietvaros.

Kaut kad, kad uz 1 augstmani bija tūkstošiem karavīru un desmitiem tūkstošu dzimtcilvēku, tam bija sava jēga. Jo, pat gribot, dzimtcilvēkiem kaut ko jel mācīt tā, lai viņi spētu funkcionēt nepieciešamajā līmenī, prasītu totāli
izmainīt visu vidi.

Bet uz 20. gs. vidu, nerunājot jau par 21.gs., šī vide ir gana pamainīta un pamainījusies (tsk., protams, īpaši ņemot vērā vispārējo izglītību), lai par eliti nebūtu jēgas īpaši runāt kā labāk kvalificētiem par attiecīgi arī gana retiem, bet nebūt ne obligāti aristokrātiskā ģimenē augušiem jebkuru citu kārtu bērniem.

Redz, nekur un nekad nav bijis, ka "tikai attiecīgo bērni kvalificējas". Sociālie lifti vienmēr bijuši, taču agrāk, lai tajos iekļūtu, nepietika būt "šofera dēlam".
Bet aristokrātu bērni arī mūsdienās ir ar tādu atrāvienu savā kvalitātē no profesoru bērniem, kā tie no sētnieku bērniem. Mūsu sabiedrībā ļaudis nevienu nav sastapuši, līdz ar to vienkārši nesaprot, ka iespējamas tik lielas atšķirības.

> Sociālie lifti vienmēr bijuši, taču agrāk, lai tajos iekļūtu, nepietika būt "šofera dēlam".

O, tiešām? Visi šie karaļu favorīti, augstmaņu iecelšanu nozīmīgos amatos dēļ privātām attiecībām ar monarhu (ik pa brīdim ar katastrofāliem rezultātiem tronim), pozīciju pirkšana un tā tālāk... aplamības un meli! Sasodīts, tev vajadzētu uzrakstīt monogrāfiju, es apņemos pārtulkot angliski un tu kļūsi pasaulslavens.

> Bet aristokrātu bērni arī mūsdienās ir ar tādu atrāvienu savā kvalitātē no profesoru bērniem,

Mhm, svaigākais piemērs mums princis Harijs ar savu grāmatu "Spare". Noteikti.

Tu esi koncentrējies uz izņēmumiem. Tas ir kā apgalvot, ka visi, kas dzimuši working class, noteikti ir "šarikovi". Harija pieminēšana akurāt te uzskatāma - vienīgais, ko zini (un gan jau par Endrjū dzirdēts).

Es vienkārši norādu uz zināmu neatbilstību starp taviem vārdiem un realitāti.

Teorētiski jau augstāk par karaļiem aristokrātiskajā elitē te mums nekā nav, un sekojot tavai tēzei tur jau nu vajadzētu sastapt vis- vis- adekvātākos. 🤷‍♂️

Viss atkarīgs no tā, ko dēvējam par "realitāti". Ja to būvē, pamatojoties uz franču apgaismības sociālistu un marksistu sniegtās interpretācijas, tad jā, Tev taisnība. Ja atmetam kreiso traktējumu, un raugām sausus faktus, tad redzam pretēju ainu. Bet, tā kā no kreiso traktējuma atteikties nevaram, tad nav jau jēgas par to tukši spriedelēt.

Kaut kas jau no tās kreisās ideoloģijas ir arī laikam tevī.

Skat, piemēram, tu sauc monarhistisku(? labēju? kādu galu galā tavuprāt?) interpretāciju par "sausiem faktiem", izliekoties, ka stāvi pāri savai ticībai.

Un zīmē realitāti sadalītu kreisajos un "sausajos faktos"(labējos? monarhistos?), lai arī ierobežot to tikai ar šīm divām pozīcijām kāreiz izklausās pēc tā paša kreiso propagandētās dialektikas. :)

Man savukārt šķiet reālistiski ir tieši apzināties, ka katrai sabiedrības organizācijas formai būs savas endēmiskas problēmas, kuras ignorēt nozīmē vēsturi atkārtot ne tai labākajā veidā.

Rādu uz pirkstiem: starp 1000 cilvēkiem, kuru vecākiem augstākā izglītība, un 1000, kuru vecākiem 3 klases + deju kursi, pirmajā grupā krietni lielāks procents ar attīstītām kognitīvajām spējām un labu izglītību. Tie ir sausi fakti. Vari to apstrīdēt, vari atrast šajā pirmajā grupā kādus dzērājus, kādus noziedzniekus - marksistiskās literatūras jājamzirdziņš par "izvirtušo un degradēto aristokrātiju", - tas kopainu nekādi nemaina. Pārliecināt tevi nevēlos, t.i sarunai pielieku punktu.