Lietu "dabiskā kārtība" mainās atbilstoši apstākļiem, jo atbilstoši apstākļiem mainās cilvēku izdzīvošanas (un attīstības kā izdzīvošanas pastiprinātāja) vajadzības, gan kā sugas, gan indivīda.

Apstāklis, ka cilvēki organizējas hierarhijās pēc kaut kādiem principiem ir neglābjams, taču konkrētās hierarhijas var mainīties un mainās atbilstoši tām vajadzībām, kuras diktē apstākļi.

Marksisms, kā jau reliģija, protams, bija utopisks.

Taču ne mazāk utopiska ir iedoma, ka elitēm sevi atražojot iepriekš ieliktā "mūžīgā" shēmā (turklāt vēl apzināti tādā, kas "iedzimtību" un izcelšanos stāda augstāk par spējām) tās nedeģenēresies tāpat kā kaut kādi valsts institūti.