Kaut kas jau no tās kreisās ideoloģijas ir arī laikam tevī.

Skat, piemēram, tu sauc monarhistisku(? labēju? kādu galu galā tavuprāt?) interpretāciju par "sausiem faktiem", izliekoties, ka stāvi pāri savai ticībai.

Un zīmē realitāti sadalītu kreisajos un "sausajos faktos"(labējos? monarhistos?), lai arī ierobežot to tikai ar šīm divām pozīcijām kāreiz izklausās pēc tā paša kreiso propagandētās dialektikas. :)

Man savukārt šķiet reālistiski ir tieši apzināties, ka katrai sabiedrības organizācijas formai būs savas endēmiskas problēmas, kuras ignorēt nozīmē vēsturi atkārtot ne tai labākajā veidā.