Es par to, ka piedzimšana elitārā ģimenē ļauj daudz vairāk attīstīties, nekā spējas, kurām nav iespējas uzplaukt, jo vide tās ignorē (un iespēja realizēt talantu atkarīga vien no paša intereses, kas a) bērnībā nav nevienam pārāk liela; b) bez iespējas pamēģināt, mazais cilvēks pat nenojauš par savu talanyu un dara ko citu).

Nu tas ir kā, ja sociums grozītoss ap prasmi spēlēt basketbolu, tad tie, kas dzimuši basketbolistu/treneru ģimenēs un to audzināšana no mazām dienām ietvērusi bumbu un pašdisciplīnu, tie neizbēgami spēlēs labāk un veidos elites vairākumu. Protams, vienmēr būs izņēmumi - treneru ģimenes atvase, par spīti dzimtas bekgraundam, kļūst par botāniķi, taču statistiku tas neietekmē.