Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
Tēvzemes mitoloģijas īsais kurss VII 
6.-Jan-2016 09:32 am
Ja jūs domājat, ka būt par rekordisti Čerepovas mehanizatoru brigādei bija patīkami un droši, tad maldāties. Jūs pat nevarat iedomāties, kādu naidu partokrātos raisīja šie patstāvīgie ļaudis, kuri ignorēja "partijas vadošos norādījumus". Reizēm viņiem bija vienkāršāk tikt vaļā no pirmrindnieka, iegrūst viņu cietumā, nevis atbildēt uz jautājumu, kāpēc vienā brigādē ražīgums ir divreiz lielāks nekā citā. Bet ražīgums reizēm bija lielāks nevis divas, bet pat divdesmit reižu. Tas nav pārspīlējums. 1972. gadā graudkopis Ivans Hudenko noorganizēja eksperimentālu brigādi, kas strādāja pēc akorda principa, tas ir, viņi saņēma pēc galarezultāta, proti, pēc kapitālistiskā principa. Un jau pirmajā gadā viņa brigāde Kazahstānā novāca ražu, kas divdesmit reižu pārsniedza republikā vidējo. Ārkārtīgi nepatīkami!
Un pēc gada brigādes vairs nebija – to izformēja, bet Hudenko, lai viņa balss nebūtu dzirdama, ar safabricētu apsūdzību iesēdināja cietumā uz sešiem gadiem. Graudkopi aizstāvēja pazīstami ekonomisti, žurnālisti. Velti. Tas no partijas aparāta puses bija tipisks vecā režīma kopienas psiholoģijas recidīvs – izlēcēju vajadzēja sodīt, lai nemaisās, kur nevajag. Nav ko izgaismot mūsu trūkumus ar saviem sasniegumiem...
Sistēmai par laimi, tādu izlēcēju bija maz. Izņemot retu žurnālistu, kurš rakstīja par pirmrindniekiem, neviens neuzdeva jautājumu, kāpēc Vladimiras apgabals izaudzē divas reizes lielākas ražas nekā kaimiņi? Un kāpēc vaislas lopu audzēšanas saimniecībā "Vedričs", kas atrodas pie Gomeļas, savāc 67 centnerus siena no hektāra, bet kaimiņos tikai 20? Tāpēc, ka šīs saimniecības bija puskapitālistiskas (vai ceturtdaļkapitālistiskas) fluktuācijas bezgalīgajā sociālistiskā nesaimnieciskuma jūrā, kur nebija ieinteresētības darba rezultātā, bet partija nepārtraukti kontrolēja ikvienu procesu. (..)
Rajona partijas komitejas uzdevums bija atskaitīties par sēju. Jau kopš agra pavasara partijas orgāni sāka bombardēt kolhozus ar prasību uzsākt agro sēju. Bet Altajā, piemēram, jūnijs parasti ir sauss. Jāpagaida, līdz uzdīgst zāle, tad apart un tikai tad sēt kviešus. Graudi, ko iesēs maija beigās, pārdzīvos sauso jūniju, bet jūlijā, kad asniem visbairāk vajadzēs ūdeni, tie to saņems no jūlija lietiem un netiks nosmacēti ar nezālēm. Iegūs labu ražu. Taču partija katru gadu pavēlēja sēt agrāk. Rajonu komitejām bija vajadzīgi avīžu ievadraksti un uzvarošas ziņas, jo tur sēdēja tīrie birokrāti. Apgabals uzņēmās paaugstinātas saistības – apart pirms termiņa. Kolhoza priekšsēdētāju uzdevums bija pakļauties. Pretoties rajona komitejas vadošajiem norādījumiem nozīmēja iet pret partijas līniju un pašu Konstitūciju, pēc kuras Padomju Savienībā vadošais un virzošais spēks ir kompartija.
(..) Padomju kolhozniekiem bija divi ienaidnieki – kompartija un meliorācija. Meliorātori retāk, taču lielākā mērogā. Viņu uzdevums bija uzlabot zemi. Tā kā viņi tāpat kā visi pārējie valstī nestrādāja rezultātam, bet gan rādītājiem, un nereti gadījās, ka viņu darbība nesa vairāk ļaunuma, nekā labuma. 1975. gada pēdējais "Ļiteraturnaja gazeta" numurs ar piemēriem ilustrē, kā tas notika: "Kur bija vajadzīga nosusināšana – nenosusināja, bet kur nebija vajadzīga – nosusināja... Mežā, purvā veikt meliorācijas darbus ir grūti: celmi, siekstas, tehnika stieg miklumā, savukārt uzkalniņos gan tīrs, gan sauss, gan viegli rakt – vieglāk izpildīt izraktā apjoma plānu." (..)
1977. gads. Feļetons "Krokodilā" par padomju melioratoriem: "Kultūraugu ganībās Dagestānā vairs nav nekādas atdeves, lai gan to uzlabošanai iztērēti vairāk nekā desmit miljoni rubļu." Miljons padomju mērogā – kolosāla nauda! Inženiera alga 120 rubļi mēnesī. Bet tur miljoni ierakti zemē. Un nevis kaut kā netalantīgi ierakti, bet tā, ka zeme kļuvusi sliktāka. Ganībās lopus vairs nevarēja ganīt. Tagad, lai tos pabarotu, sovhozi spiesti vest salmus no simtiem kilometru tālām vietām.
Jefimovs rakstīja: "Meliorācija, tāpat kā jebkura darbība, kas novesta līdz valsts mēroga kampaņai, zaudē sākotnējo lietderību un iegūst kulta darbības pazīmes, kas no veselā saprāta prasa virkni upuru." (..) To pašu var teikt par visu, kam partija pievērsa uzmanību un izpūta propagandas nolūkā, – par neapgūtajām zemēm, par kosmosa iekarošanu, par karu... Bet, kas attiecas uz veselā saprāta upuriem, tad padomju ļaudīm šos daudzos upurus nācās nest pastāvīgi (..) tā ir padomju loģikas kvintesence.

Ņikonovs Aleksandrs. Aiz impērijas fasādes. Tēvzemes mitoloģijas īsais kurss. - Pētergailis: Rīga, 2013., 254.-256. lpp. ISBN 978-9984-33-372-4
Comments 
6.-Jan-2016 10:56 am
čerepova ir no krievu "čerep", galvaskauss (miroņgalva)?
6.-Jan-2016 11:29 am
Tas varētu būt.

Bet varētu būt arī no черепок vai черпак.
6.-Jan-2016 10:59 am
Es nezināju, ka bijis TIK slikti, daudzējādā ziņā. Tomēr man gribas piebilst, ka tā zināmā mērā centralizētas sistēmas fīča, ka visādas nebūšanas ir labāk redzamas. Un tad vēl tas, ka par melioratoriem un zemkopjiem raksta "Ļiteraturnaja gazeta" un interesējas (kaut arī uzspiestā kārtā) burtiski visa valsts. Kapitālismā arī ir papilnam bezjēdzīgu un duplicējošos projektu, tikai ārpus tādus projektus taisošajiem kantoriem informācija par tiem reti kuram ir zināma, un vēl retāk kuram interesē. Un vēl vajadzētu ņemt vērā to, kādi LV lauki izskatījās padomju laikā, un kādi tie pa pusei izmiruši un pamesti ir tagad. Padomju laikā meliorācija varbūt netika veikta īpaši kvalitatīvi, bet tagad tāda mēroga projekti būtu vispār neiedomājami.
6.-Jan-2016 11:37 am
> tikai ārpus tādus projektus taisošajiem kantoriem informācija par tiem reti kuram ir zināma, un vēl retāk kuram interesē.

Un par tiem mēdz maksāt arī ne ar valsts naudu. Bet vispār, protams.

> kādi LV lauki izskatījās padomju laikā, un kādi tie pa pusei izmiruši un pamesti ir tagad

bet nu ko tev dod, ja tev ir kaut vai 100% lauku apstrādāts, ja tas viss nes zaudējumus un šķērdē tikai mantu? kad kartupeļus atstāj pūt uz 100% apstrādātiem laukiem, tad labāk būtu ko vērtīgu izdarījuši.

Starp citu, (1) kopējā galveno lauksaimniecības sējumu platība kopš padomju laika, protams, ievērojami nokritās 90ajos, taču nu jau pamazām atkal kāpj un ir ap 70% no 1990.gada.

Un (2) ne tagad, ne pat padomju laikos kopējā šī platība nebija tik liela kā pirms kara:

1938	1 877.4
1940	1 965.5
1980	1 673.6
1985	1 652.7
1990	1 627.0
1995	930.2
1996	986.1
2002	877.7
2003	851.1
2009	1 112.0
2010	1 102.7
2014	1 150.5


Avots: CSP
6.-Jan-2016 12:33 pm
Interesanti, kā mainījušies ražības rādītāji, salīdzinot ar 1938... Varbūt salīdzinošā platības samazināšanās ir saistīta ar pieaugošu ražīgumu?
6.-Jan-2016 12:53 pm
Rudzi-"pēdējos pirmskara gados no 1 hektāra caurmērā ražoti tikai 9,29 kvintāli, kamēr 1937.gadā jau 14,61 kvintāli."
Mūslaikos no 22-33 cnt/ha
http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/lauksaimnieciba-tema-32513.html
6.-Jan-2016 12:57 pm
lūk, lūk.
6.-Jan-2016 12:57 pm
Kur tieši Latvijā un cik lielā platībā esi redzējis lauksaimniecībai vai lopkopībai derīgu, taču pamestu (neizmantotu) zemi? Un ja tā tomēr ir pamesta, tad tam ir kaut kāds iemesls - vai nu tā ir neuglīga, vai pleķis neracionāla izmēra, reljefa vai novietojuma, vai arī saimnieks sēž uz siena kaudzes. Zemes LV principā trūkst.

Par pamestām mājām - jā, tādas ir. Šeit, skatoties uz tādu māju, ir derīgi uzdot sev jautājumu "vai es gribētu šeit dzīvot"? Vismaz man (es pats dzīvoju laukos) absolūtā vairākumā gadījumu atbilde ir skaidrs nē. Laiki ir mainījušies, prasības pret dzīvi citas. Gribam normāla izmēra un kvalitātes mājas, kaut cik sakarīgus ceļus, pilsētu loģiski sasniedzamā attālumā un tā tālāk. Īpaši tas attiecas uz tām mājām, kuras ir 5m no šosjeas un pilsētniekam raisa vislielāku asaru daudzumu, ka vai vai vai, viss ir slikti. :D

Padomju laikos laukos varēja dzīvot par kapeiku labāk kā pilsētā, t.sk. arī kaut ko ēdamu izdaudzēt gan sev, gan bariņam pilsētas radu. Tas ir viens iemesls. Tagad to visu var normāli nopirkt veikalā.

Otrs - tā kā šobrīd laukos ir kapitālisms, visa veida ražošana ir palikusi nesalīdzīnāmi efektīvāka un vairs nav nepieciešams tāds daudzums parasto strādnieku.

Trešais - vajadzētu pamazām sākt domāt tādā virzienā, ka dzīve laukos ir paredzēta uzņēmīgajiem, kuri šo lauku resursu grib un prot izmantot, vai arī tiem, kuri ir gatavi maksāt par šo vaļasprieku - strādāt pilsētā, un pavadīt laiku ceļā, tērēt tam līdzekļus utml. Es šobrīd esmu otrajā kategorijā, plānoju tuvāko piecu gadu laikā pārcelties uz pirmo.
6.-Jan-2016 02:17 pm
Neapstrādātas zemes arī ir daudz, protams, ne jau lauksaimniecībai labākajos rajonos un/vai lielpilsētu tuvumā. Man ģimenē ir cilvēki, kas piegādā zināmu insaideru info šajā jomā.

Pārējais viss ir taisnība, bet besides the point. Man interesants likās kontrasts, ka savienības laikos lauku iedzīvotāji bija dienas tēma pat literatūras avīzēs, kamēr šodien viņi ir otrās vai trešās šķiras pilsoņi - lai nu kā tur ar aparto lauku daudzumu būtu, kultūras dzīve, izglītība, medicīna utt. perifērijā ir panīkusi salīdzinot ar padomju laiku.
6.-Jan-2016 02:35 pm
Es kā lauku iedzīvotājs nejūtos pieskaitīts kādai konkrētai šķirai savas faktiskās adreses dēļ. Cik zinu, ar pārējiem mājsaimniecībā mītošajiem ir līdzīgi.

Jā, kultūra, medicīna un izglītība ir samazinājusies, taču tas nav viennozīmīgi slikti.

Sāksim ar izglītību. Pirmkārt, es uzskatu, ka visas mazās skoliņas ir jātaisa ciet jau šajā maijā. Tā vietā ir jārisina transporta jautājums. Manā ciemā ir nīkuļojoša skola, kurā veģetē 50 bērnu. Visi tie, kuru vecāki kaut cik domā ar galvu, mācās 13Km attālajā videnē, uz kuru iet bezmaksas autobuss un kurā ir gan laba infrastruktūra, gan visi skolotāji, gan arī interešu izglītība (sports, pulciņi blakus arī mūzikas un mākslas skolas). Bet nē, tie 50 savu vecāku stulbuma dēļ pie tā visa netiek. Nu, protams, pašvaldība tērē naudu tai stulbajai skolai, vēl sporta zāli uzcēla par novadu reformas naudu. Labāk būtu ceļus bišķi pieremontējuši. Kam tas ir vajadzīgs? Droši vien tāpēc, lai pastutētu tās dažas skolotājas, kurām citādi nebūtu ko darīt. Un galvenais, ka tautā viss šis marasms tiek atbalstīts.

Medicīna. Turēt katrā ciemā slimnīcu, kurā trūkst tehnikas un kurā neko nevar izdarīt, ir pilnīgi garām. Un padomju laikos tā arī bija, ir insaideru info. Mums ir ārstu deficīts par lielajās slimnīcās. Visi pārējie med. pakalpojumi ir normāli braucāmā attālumā.

Kultūra. Vairāk atkarīgs no cilvēkiem. Tur, kur ir aktīvi, tur kultūras nami ir kārtībā (tiek pat būvēti jauni) un kaut kas notiek, tur, kur nav, tur viss ir kluss.


Ciema centrs ir panīcis, tas gan. Bet nu tas ir normāli, neviens saprātīgs cilvēks tajos sūdīgajos dzīvokļos taču negrib dzīvot. Ja dzīvo laukos, tad vajag māju ar kaut kādu teritoriju. Savukārt tiem, kam ir māja, normāli ir arī autom un pie daktera, uz skolu, uz teātri vai kino viņi aizbrauc uz pilsētu, kur tas viss vienmēr būs pieejamāks un labākā kvalitātē.
6.-Jan-2016 03:41 pm
Es gan teiktu, ka kontrasts ir starp satura veidošanu padomju avīzēs un šodienas privātajos medijos (jo sabiedriskajā TV apraidē lauku ļaudis ir itin labi reprezentēti).
Un par aktivitātes samazināšanos lauku reģionā - urbanizācija nav specifisks Latvijas vai pēcpadomju telpas fenomens.

6.-Jan-2016 11:16 am
interesanc materiāls
This page was loaded Nov 18. 2024, 8:49 pm GMT.