Kur tieši Latvijā un cik lielā platībā esi redzējis lauksaimniecībai vai lopkopībai derīgu, taču pamestu (neizmantotu) zemi? Un ja tā tomēr ir pamesta, tad tam ir kaut kāds iemesls - vai nu tā ir neuglīga, vai pleķis neracionāla izmēra, reljefa vai novietojuma, vai arī saimnieks sēž uz siena kaudzes. Zemes LV principā trūkst.

Par pamestām mājām - jā, tādas ir. Šeit, skatoties uz tādu māju, ir derīgi uzdot sev jautājumu "vai es gribētu šeit dzīvot"? Vismaz man (es pats dzīvoju laukos) absolūtā vairākumā gadījumu atbilde ir skaidrs nē. Laiki ir mainījušies, prasības pret dzīvi citas. Gribam normāla izmēra un kvalitātes mājas, kaut cik sakarīgus ceļus, pilsētu loģiski sasniedzamā attālumā un tā tālāk. Īpaši tas attiecas uz tām mājām, kuras ir 5m no šosjeas un pilsētniekam raisa vislielāku asaru daudzumu, ka vai vai vai, viss ir slikti. :D

Padomju laikos laukos varēja dzīvot par kapeiku labāk kā pilsētā, t.sk. arī kaut ko ēdamu izdaudzēt gan sev, gan bariņam pilsētas radu. Tas ir viens iemesls. Tagad to visu var normāli nopirkt veikalā.

Otrs - tā kā šobrīd laukos ir kapitālisms, visa veida ražošana ir palikusi nesalīdzīnāmi efektīvāka un vairs nav nepieciešams tāds daudzums parasto strādnieku.

Trešais - vajadzētu pamazām sākt domāt tādā virzienā, ka dzīve laukos ir paredzēta uzņēmīgajiem, kuri šo lauku resursu grib un prot izmantot, vai arī tiem, kuri ir gatavi maksāt par šo vaļasprieku - strādāt pilsētā, un pavadīt laiku ceļā, tērēt tam līdzekļus utml. Es šobrīd esmu otrajā kategorijā, plānoju tuvāko piecu gadu laikā pārcelties uz pirmo.