Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
saruna frizētavā 
12.-Feb-2022 03:14 pm
Frizieris, rīkojoties ap skolotāja galvu, vaicā: Lūk vienu nesaprotu. Ar katru gadu desmitu viss attīstās, jaunas tehnoloģijas, visiem strādāt kļūst vieglāk, rezultāts kvalitatīvāks, tikai nezin kāpēc jums tur skolās un augstskolās nekas nesanāk – ar katru gadu prasības aizvien zemākas, absolventi aizvien dumjāki.

Pasniedzējs: Nu iztēlojies, kāds būtu tavs darbs un rezultāti, ja frizierim būtu jāapraksta gadu uz priekšu pa stundām, kādas frizūras kad veidosi, kāpēc, kādus instrumentus izmantosi, kāpēc, kādu šampūnu izmantosi, kāpēc. Tad rakstiski jāpamato katra instrumenta pielietošanu katru reizi, kad to vajag pielietot. Katrai darbībai, pat tam, kā tu dvieli uzliec uz pleca, jābūt izdomātiem un aprakstītiem kritērijiem. Pirms ķeries klāt jaunai galvai, jāapraksta sasniedzamos rezultātus. Tā kā šobrīd atsakāmies no vecajām frizēšanas metodēm, tad ik dienu katras jaunas frizūras izdomāšanai tev atvēlētas akurāt 5 minūtes. Tavu darbu apmaksā tikai pēc noteiktu minūšu skaita, ko tev jāvelta vienai frizūrai – ja nepaspēji, tad pats vainīgs. Bet apmaksas likme atkarīga no tā, cik bieži tu publicēsi rakstus par jaunām frizēšanas metodēm un perspektīviem frizūru stiliem, pie tam algas koeficients atkarīgs no žurnāla reitinga: “Frizieru akadēmijas vēstīs” ir lieliski, bet “Ko frizieri mums nestāsta” neder. Vēl nepieciešams regulāri apmeklēt dažādus frizieru kursus, kuros praktiski neko jaunu neuzzināsi, taču labums tāds, ka saņemsi sertifikātu. No sertifikātu skaita atkarīgas papildus piemaksas. Dzīvokļa īri apmaksāt varēsi, bet neko vairāk - frizēšana esot misija un aicinājums, - tāpēc vajag atrast bagātu laulāto. Reizi nedēļā būs 2-3 stundu frizieru sapulce, kurā jums jāspriež, ko darīt ar nepakļāvīgiem matiem un cik jauki ir pakļāvīga matu struktūra, un kā visu cilvēku matus padarīt pakļāvīgus. Saņemsi rājienu ik reizi, kad sastapsies ar nepakļāvīgiem matiem un frizūra nesanāks tikpat lieliska, kā otrā gadījumā. Izmantot pārāk asas šķēres aizliegts ar likumu, mitrināt nepakļāvīgus matus arī aizliegts. Reizi pāris gados nāks atestācija…

- Jopcik mizīt! – fizieris sastinga, - bet PA KURU LAIKU TAD FRIZĒT?!

- Šķiet, es esmu atbildējis uz jūsu jautājumu. - pasniedzējs sāji pasmaidīja.
Comments 
12.-Feb-2022 04:34 pm
Šis būs ļoti naivs jautājums, un tomēr - kā tieši izpaužas tas, ka augstskolās prasības ar katru gadu kļūst arvien zemākas? Jautāju, jo bieži šo frāzi dzirdu, bet pašai nav pārskata par to, kādā tieši nozīmē šīs prasības ir laika gaitā mainījušās. Manā kā studenta pieredzē ir gadījies, ka prasību ir tik daudz, ka vairākiem studentiem - turklāt no centīgā gala, kas visu semestri ir strādājuši - nākas prasīt sesijas pagarinājumu, lai visu pabeigtu. Var jau būt, ka tiešām agrāk studenti bija spējīgāki, bet neesmu šajā sakarā dzirdējusi vairāk par vispārīgām frāzēm.
12.-Feb-2022 05:43 pm
Man ir apmēram 10 gadus vecas ziņas, kad mans toreizējais tiešais priekšnieks, vienlaikus arī RTU ilggadējs docents"(lai viņam vieglas smiltis!), stāstīja, ka ar katru gadu nākoties aizvien vairāk laika atvēlēt matemātikas un teorētiskās fizikas pamatjautājumiem, kas agrāk tikuši pašsaprotami apgūti vidusskolā, bet ko nu vairs jaunieši nezina. Ap to laiku, kad runājām, jau bija tā, ka viss pirmais semestris esot ticis plānots "vidusskolas kursa pievilkšanai", un tikai ar otro (pēc daļas studentu atbiruma) varēts sākt īstenot to, kas iepriekš bijis augstskolas programmas sākums.
Protams, es nekādi nevaru komentēt šībrīža situāciju augstskolu tehniskajās specialitātēs. Varu tikai šausmināties par gramatikas lietojumu dažiem mūsdienu bakalaura programmu studentiem sociālajās zinātnēs un atzīt, ka man ar tādām zināšanām nebūtu ļauts pabeigt vidusskolu... :)
12.-Feb-2022 06:02 pm
Nujā tāpēc RTU uztaisīja paši savu vidusskolu savām vajadzībām.
13.-Feb-2022 01:09 am
Paldies, šis ir labs piemērs! :)
Kopumā gribētos vairāk dzirdēt izvērstas refleksijas par šo tēmu, ņemot vērā, ka tā tik bieži pieminēta - varbūt tādas ir, bet esmu palaidusi garām. Šis izklausās pēc kompleksa jautājuma - kāpēc mazinās studentu zināšanas, kādos aspektos, kā augstskolas uz to reaģē, kādi būtu jēdzīgākie risinājumi. Savā fakultātē gan neesmu dzirdējusi skaidras sūdzības par studentu zināšanu līmeni, drīzāk frāzes par krītošajām prasībām izskan tad, kad studenti saka, ka kādā semestrī apjoma ir pārāk daudz. Tad laikam runa ir par mācīšanās kapacitāti. Bet tas, kādas prasības bijušas agrāk un ko īsti agrāk studenti ir varējuši vairāk un labāk, īsti pateikts netiek.
12.-Feb-2022 10:48 pm
Cilvēki, kas pretendē būt par žurnālistiem, pēc augstskolas pabeigšanas nespēj sastatīt loģisku teikumu, nerunājot nemaz par gramatiku vai kaut vai vārdu krājumu...
13.-Feb-2022 01:19 am
Šis ir traki. Jautājums - kā tas ir iespējams.
13.-Feb-2022 09:30 am
Kādreiz žurnālistika bija Filoloģijas fakultātē (kas arī nav pareizi), tagad - sajūgta ar PR. PR ir mūsu viss. Man pat reiz bija angļu valodas kursu pasniedzējs, kas nevis mācīja, bet reāli atstrādāja uz grupu PR manipulāciju tehnikas, mēs viņam bijām nevis izglītojamie, bet eksperimentālais materiāls. Tas bija reāli riebīgi.
13.-Feb-2022 09:46 am
Jautājums nebūt nav naivs, bet gan loģisks - ja īd, tad tā kā derētu analīze. Citādi var rasties aizdomas, ka tā ir vienkārši profesionāla īdēšana, piemēram, kā Harijam Tumanam, kuram a priori vissirslikti.

Neesmu augstskolā strādājis, bet par skolu varu vien teikt, ka vēroju visai strauju skolēnu separāciju. Ja vēl nesen tā bija diezgan viendabīga masa, kurā no 30 galvām izcēlās 2-3 gudrīši un 2-3 muļķīši, tad tagad sāk dalīties: 5 ar diagnozi, 15 lādzīgie funkcionālie analfabēti un 10 spoži, perspektīvi jaunieši ar domātspēju un mirdzošām acīm.

Pudeles brāļi no augstskolu mācību spēku vidus gan pastāvīgi sūdzās, ka nākas pārrakstīt lekciju krājumus, pārveidojot saliktus sakārtotus teikumus par vienkāršiem nepaplašinātiem, samazinot svešvārdu un nozares terminu daudzumu, jo auditorija nesaprot, taču mācīt šiem vidusskolas kursa pamatlietas nav ne laika, ne vēlmes.

Principā šī tēma varētu būt laba pedagoģijā vai sociālantropoloģijā, taču kā jau celmlauzim, informāciju jāvāc no nulles. Vislabāk, ievilinot mācībspēkus uz neformālu sarunu pie vīna vai alus glāzes, pēc tam apstrādājot šo interviju kopumu un atdalot objektīvos rādītājus no subjektīvajiem.
13.-Feb-2022 09:39 pm
Populārākās sūdzības studentu anonīmajās aptaujās par pasniedzējiem esot divas: "pārāk daudz uzdod lasīt" un "pārāk sarežģīti stāsta". :)
14.-Feb-2022 04:29 pm
Man tomēr ir neviennozīmīga reakcija pret atškirīgajiem viedokļiem starp studentiem un pasniedzējiem par adekvātu uzdevumu apjomu. No vienas puses, var saprast, ka šāda veida iebildumi no studentu puses pasniedzējiem izklausās pēc vienkārša slinkuma. No otras puses, kamēr nav kaut kāda pamatota un visiem zināma standarta, cik daudz uzdot ir piemēroti, nekas arī neliedz uzdot tādu apmēru, kas īsti vairs neveicina studenta attīstību, bet motivē ātrāk ielikt to ķeksīti, lai dabūtu kaut četrinieku. Noteikti negribu teikt, ka izglītības iestādēm vajadzētu vienkārši pazemināt standartus, pielāgojoties jebkurām studentu prasībām. Bet man šķiet, ka ir vērts ņemt vērā, ka augstākas prasības ne vienmēr atbilst augstākai izglītības kvalitātei kopumā, un nebūt ne vienmēr rada labākos rezultātus. Vienkārši šķiet, ka būtu šī situācija jāpēta un jāmeklē labājie risinājumi. Redzu, ka dažkārt arī no pasniedzēju puses nāk ne pārāk pārdomātas prasības, piemēram, semestra laikā ir daudz mājasdarbu, kuri, kā beigās izrādās, nekādi neietekmē kursa galavērtējumu, vai vismaz tas netiek eksplicīti pateikts un neuzrādās sistēmā. Esmu pirms laika arī no kāda pasniedzēja dzirdējusi viedokli, ja pareizi atceros, ka studiju programmās mēdz trūkt kāda, kurš pārskatītu, kāds sanāk studentu kopējais darbu apjoms semestrī pa visiem kursiem, un vai tas ir reālistisks. Bet pati gan arī, jāatzīst, spriežu no savas šaurās pieredzes divās studiju programmās.

Šis komentārs pamatā nav domāts kā iebildums Tev, vienkārši par šo tēmu daudz sakrājies, tāpēc gribas uzrakstīt. :)
14.-Feb-2022 04:11 pm
Izklausās traki par vidusskolām. Tiešām būtu vērts izpētīt, kādi īsti ir cēloņi.
This page was loaded Mar 29. 2024, 2:11 am GMT.