| Frizieris, rīkojoties ap skolotāja galvu, vaicā: Lūk vienu nesaprotu. Ar katru gadu desmitu viss attīstās, jaunas tehnoloģijas, visiem strādāt kļūst vieglāk, rezultāts kvalitatīvāks, tikai nezin kāpēc jums tur skolās un augstskolās nekas nesanāk – ar katru gadu prasības aizvien zemākas, absolventi aizvien dumjāki.
Pasniedzējs: Nu iztēlojies, kāds būtu tavs darbs un rezultāti, ja frizierim būtu jāapraksta gadu uz priekšu pa stundām, kādas frizūras kad veidosi, kāpēc, kādus instrumentus izmantosi, kāpēc, kādu šampūnu izmantosi, kāpēc. Tad rakstiski jāpamato katra instrumenta pielietošanu katru reizi, kad to vajag pielietot. Katrai darbībai, pat tam, kā tu dvieli uzliec uz pleca, jābūt izdomātiem un aprakstītiem kritērijiem. Pirms ķeries klāt jaunai galvai, jāapraksta sasniedzamos rezultātus. Tā kā šobrīd atsakāmies no vecajām frizēšanas metodēm, tad ik dienu katras jaunas frizūras izdomāšanai tev atvēlētas akurāt 5 minūtes. Tavu darbu apmaksā tikai pēc noteiktu minūšu skaita, ko tev jāvelta vienai frizūrai – ja nepaspēji, tad pats vainīgs. Bet apmaksas likme atkarīga no tā, cik bieži tu publicēsi rakstus par jaunām frizēšanas metodēm un perspektīviem frizūru stiliem, pie tam algas koeficients atkarīgs no žurnāla reitinga: “Frizieru akadēmijas vēstīs” ir lieliski, bet “Ko frizieri mums nestāsta” neder. Vēl nepieciešams regulāri apmeklēt dažādus frizieru kursus, kuros praktiski neko jaunu neuzzināsi, taču labums tāds, ka saņemsi sertifikātu. No sertifikātu skaita atkarīgas papildus piemaksas. Dzīvokļa īri apmaksāt varēsi, bet neko vairāk - frizēšana esot misija un aicinājums, - tāpēc vajag atrast bagātu laulāto. Reizi nedēļā būs 2-3 stundu frizieru sapulce, kurā jums jāspriež, ko darīt ar nepakļāvīgiem matiem un cik jauki ir pakļāvīga matu struktūra, un kā visu cilvēku matus padarīt pakļāvīgus. Saņemsi rājienu ik reizi, kad sastapsies ar nepakļāvīgiem matiem un frizūra nesanāks tikpat lieliska, kā otrā gadījumā. Izmantot pārāk asas šķēres aizliegts ar likumu, mitrināt nepakļāvīgus matus arī aizliegts. Reizi pāris gados nāks atestācija…
- Jopcik mizīt! – fizieris sastinga, - bet PA KURU LAIKU TAD FRIZĒT?!
- Šķiet, es esmu atbildējis uz jūsu jautājumu. - pasniedzējs sāji pasmaidīja. |
Neesmu augstskolā strādājis, bet par skolu varu vien teikt, ka vēroju visai strauju skolēnu separāciju. Ja vēl nesen tā bija diezgan viendabīga masa, kurā no 30 galvām izcēlās 2-3 gudrīši un 2-3 muļķīši, tad tagad sāk dalīties: 5 ar diagnozi, 15 lādzīgie funkcionālie analfabēti un 10 spoži, perspektīvi jaunieši ar domātspēju un mirdzošām acīm.
Pudeles brāļi no augstskolu mācību spēku vidus gan pastāvīgi sūdzās, ka nākas pārrakstīt lekciju krājumus, pārveidojot saliktus sakārtotus teikumus par vienkāršiem nepaplašinātiem, samazinot svešvārdu un nozares terminu daudzumu, jo auditorija nesaprot, taču mācīt šiem vidusskolas kursa pamatlietas nav ne laika, ne vēlmes.
Principā šī tēma varētu būt laba pedagoģijā vai sociālantropoloģijā, taču kā jau celmlauzim, informāciju jāvāc no nulles. Vislabāk, ievilinot mācībspēkus uz neformālu sarunu pie vīna vai alus glāzes, pēc tam apstrādājot šo interviju kopumu un atdalot objektīvos rādītājus no subjektīvajiem.