Man tomēr ir neviennozīmīga reakcija pret atškirīgajiem viedokļiem starp studentiem un pasniedzējiem par adekvātu uzdevumu apjomu. No vienas puses, var saprast, ka šāda veida iebildumi no studentu puses pasniedzējiem izklausās pēc vienkārša slinkuma. No otras puses, kamēr nav kaut kāda pamatota un visiem zināma standarta, cik daudz uzdot ir piemēroti, nekas arī neliedz uzdot tādu apmēru, kas īsti vairs neveicina studenta attīstību, bet motivē ātrāk ielikt to ķeksīti, lai dabūtu kaut četrinieku. Noteikti negribu teikt, ka izglītības iestādēm vajadzētu vienkārši pazemināt standartus, pielāgojoties jebkurām studentu prasībām. Bet man šķiet, ka ir vērts ņemt vērā, ka augstākas prasības ne vienmēr atbilst augstākai izglītības kvalitātei kopumā, un nebūt ne vienmēr rada labākos rezultātus. Vienkārši šķiet, ka būtu šī situācija jāpēta un jāmeklē labājie risinājumi. Redzu, ka dažkārt arī no pasniedzēju puses nāk ne pārāk pārdomātas prasības, piemēram, semestra laikā ir daudz mājasdarbu, kuri, kā beigās izrādās, nekādi neietekmē kursa galavērtējumu, vai vismaz tas netiek eksplicīti pateikts un neuzrādās sistēmā. Esmu pirms laika arī no kāda pasniedzēja dzirdējusi viedokli, ja pareizi atceros, ka studiju programmās mēdz trūkt kāda, kurš pārskatītu, kāds sanāk studentu kopējais darbu apjoms semestrī pa visiem kursiem, un vai tas ir reālistisks. Bet pati gan arī, jāatzīst, spriežu no savas šaurās pieredzes divās studiju programmās.

Šis komentārs pamatā nav domāts kā iebildums Tev, vienkārši par šo tēmu daudz sakrājies, tāpēc gribas uzrakstīt. :)