Sātana advokāta piezīmes

skepse un infantilitāte

Bruņinieka stāsts

19.-Jun-2021 04:11 pm

Pirms dot naudu kādam smalkam režisoram vēsturiskas sāgas filmēšanai, ieteiktu paprasīt šim uzrādīt pamatskolas atestātu, lai redzētu atzīmi vēsturē. Jebkurš, kurš nav 7-8 klasē gulējis, zina, ka:

• Kavalērija nepārvietojas auļos, izņemot triecienuzbrukumu, kas ilgst 1-2 minūtes. Zirgs var noauļot ~2km (atkarībā no šķirnes – ir, kas kādu km vairāk) un tad viss. Pat rikšos attālums nav visai ievērojams. Bet nodzīta zirga vietā citu nedabūt, jo jājamzirgs ir rets un dārgs prieks.

• Nekad neviena armija nav cīnījusies tā, ka kaujas lauks būtu cēlu vīru duelis ar 3-5 m distanci no nākamā dueļa. Tā bija falanga, kas pārauga biežņā, kurā pat atvēzēties īsti nevarēja. Neba velti garāku par 1 m zobenu lietoja tikai jātnieki, bet kājniekiem tāds tikai par traucēkli.

• Visos laikos (izņemot 21. gs.) ļaudis ļoti rūpējušies par savu apģērbu un izskatu. Tavs apģērbs liecināja par tavu sociālo statusu un spējām. Apģērba materiāls un krāsainība bija pat ārkārtīgi no svara. Ietērpt konungu vai karali ādas vestē, tb skrandās… nonsenss! Pat skandināvu barbari, pirmais ko darīja pēc Eiropas palaupīšanas, bija ādas šortu nomaiņa pret sarkanām, zilām vai vēl krāsainākām samta un brokāta platbiksēm.

• Neviena sieviete neskraidīja apkārt neapsegtu galvu, kur nu vēl vaļējiem matiem! Mati kā sapīti VIENMĒR. Tas pats par vīriešiem. Pirmkārt, vaļēji mati ir aplam neērti – ķeras dadži un gruži, mati pīckājas, vējš plivina acīs utt., - tātad aplam nepraktiski. Ja mati netika skūti, bet audzēti gari, tad tie kopš akmens laikmeta tika pīti daždažādu formu bizēs. Otrkārt, parādīties publiskā telpā bez galvassegas bija tas pats, kā mūsdienās ierasties lielveikalā bez biksēm, pliku dibenu.

• Bārdas vai nu nebija vispār, vai bija īstas - nekādu tur nedēļas rugāju! Trimeru nebija, tātad vai nu skujies, vai audzē “lāpstu”. Nu īpaši modes dendiji lāpstai sāka ar šķērēm kādu nebūt formu piešķirt.

• Tiesas “upuri” nekad un ne pie kādiem apstākļiem nevar būt asiņojoši. Baznīca strikti aizliedza izliet kristiešu asinis. Tā kā spīdzināja visādi, taču tikai bez vaļējām brūcēm – ja redzat tādu ainu “vēsturiskā” filmā, tātad te nostrādājis kečupa tirgotāju lobijs.

• Šaujamlokus nekad nenēsāja līdzi gatavus lietošanai, pie tam vēl – ak šausmas!, - uzmestus pār plecu. Stiegru lokam uzvilka tikai pirms kaujas, bet līdz tam rūpīgi glabāja īpašā makā lai, pasarg’ die’s, nesamirktu! Bet sist kādam ar šaujamloku kā ar rungu… tur pašam režisoram ar ilksi pa kūkumu.

• Neprecēta 25gadīga jaunuve, kurā iemīlas galvenais varonis, nozīmē tikai divas iespējas. Pirmā, - viņa ir tik neglīta un tik mazu pūru, ka neviens nav precējis. Otrā – viņa jau ir atraitne, pie tam varbūt ne pirmo reizi. Tā kā ne nu šī sarks, ne bālēs, dzirdot dzeju.

• Zemnieks, kurš ielīdis nozagtās bruņās, piedalās turnīrā, izklapē visus pretiniekus un iekaro zemes senjora daiļās 15gadnieces sirdi - nav iespējams pēc definīcijas "nav iespējams". Pirmkārt valoda: katram sociālajam slānim bija sava. Otrkārt manieres, kuras nevar vienā dienā iemācīties kopēt. Vai spējat iztēloties urlu no Bolderājas ar pamatskolas žēlastības atestātu, kurš uzvilcis Boss uzvalku piedalās kvantu fiziķu konferencē un diskusijās iebāž maisā visus cienījamos profesorus? Tad kāpēc šķiet, ka viduslaikos urla ko tādu spētu? Un arī profesora meita, lai cik atvērta un liberāla, nezin vai iemīlēsies smukulī, kurš šņauc puņķus piedruknē, pirž viņas klātbūtnē, mazgājies pēdējo reizi pērnā gada augustā piemājas upītē (dzērumā ievēlās), un kura leksikas augstākā pilotāža ir 3 vienkārši nepaplašināti teikumi vienkopus.

Tāpēc jau sen nespēju līdz galam noskatīties nevienu filmu par "vēsturi".

tēma: kino

Comments

19.-Jun-2021 05:30 pm

divas_zosis

zemnieks = urla? Tu esi slims

19.-Jun-2021 06:15 pm

indulgence

Neuztver tik burtiski. Protams, Tev taisnība - mūsdienu urla viduslaiku zemnieku vidū būtu intelekta zvaigzne. Arī aristokrātija viduslaikos nebija kvantu fiziķi. Es te par civilizētības distanci starp kārtām. Intelektuālā un kultūras distance starp aristokrātu un zemnieku viduslaikos bija praktiski tikpat liela, kā mūsdienās starp urlu un augstskolas profesoru.

19.-Jun-2021 05:44 pm

inese_tk

ar zirgiem nav tik vienkārši. vispirms jau atkarīgs par kāda veida/laika kavalēriju ir runa. skaidrs, ka posta virsrakstā pieminētie bruņinieki ar savām smagajām bruņām un diezgan smagnēja tipa zirgiem nebija baigi ātri, bet, piemēram, nomadisko kultūru kvalērijas bija visai ātras un izturīgas.

par auļiem - zirgiem ir divas ātrās gaitas - lēkši un auļi. kāju kustība praktiski neatšķiras, taču lēkši ir trīstaktu gaita, bet auļi - četrtaktu. auļi ir ātrākā, jo auļojot zirgs brīdi atrodas lidojumā, ar visām 4 kājām atrautām no zemes. filmās pārsvarā varam redzēt lēkšojošus zirgus un lēkšot zirgi spēj tomēr diezgan ilgi. īpaši trenēti zirgi un kavalērijas zirgi noteikti tika trenēti. piemēram, mūsdienu endurance sacensībās klasiska distance ir 160 km 24 stundās. protams, pa vidu ir pauzes ar vetčekiem, kurās zirgus padzirda, nočeko sirdsdarbību, atvēsina, un visu laiku netiek lēkšots, jo tas atkarīgs arī no konkrētās vietas reljefa/seguma utt.
cross country distances ir vidēji 6 km garas un tajās ir daudz visai sarežģītu nekrītošu šķēršļu - tās parasti tiek veiktas maksimāli ātrā lēkšu gaitā ar lecieniem pa vidu.
kroskantrī maršruti ir eventinga sastāvdaļa - eventingā pārim (zirgs+jātnieks) ir jāveic trīs disciplīnas - krosa trase, konkūra maršruts un iejādes shēma. eventinga un vispār vairuma moderno jātnieku sporta veidu izcelsme ir tieši kavalērijas treniņprogammas.
vēl viena izklaide, ja tā var teikt, kurā zirgi noteikti lēkšo un auļo krietni vairāk nekā Tevis minētos 2 km ir tradicionālās britu lapsu medības (ļoti psihopātiska padarīšana, var pastīties te https://www.youtube.com/watch?v=hETMwjpzCgo)

youtube var atrast strēķīti ar apmēram gadsimtu veciem video no kavalērijas treniņiem. diezgan aizraujoši
https://www.youtube.com/watch?v=a3OkXiojf8M
https://www.youtube.com/watch?v=L5g87Y0Y4Uw
https://www.youtube.com/watch?v=u9ozYhtufGk
https://www.youtube.com/watch?v=_O0SDdvSGPk

tas, kas man ļoti besī jebkurā filmā, kurā parādās kāds zirgs, ir tas, ka filmās tie nezkāpēc nepātraukti zviedz, sprauslā, gurdzina un bubina, lai gan īstenībā zirgi ir visnotaļ klusi radījumi

19.-Jun-2021 06:39 pm

indulgence

Tur runā par mūsdienu zirgu šķirnēm, kas ir selekcionētas vēl un vēl (it sevišķi 18.-19. gs.). Pie tam sporta izcilnieki. Bet šāda tipa zirgi, ja nemaldos, ir tikai kādus pēdējos pāris gadsimtus.

Ierindas armijā, kā jau visur, dominēja masu profukcija - vidējais zirģelis. Bet viduslaikos un jaunajos laikos tas bija tāds kā mūsdienu islandiešu "rikšotājs", tb maķenīt lielāks par poniju. Ja Porziņģis iestātos karaliskajos musketieros, tad kājas vilktos pa zemi. :)

P.S.
Kā viens no garākajiem kavalērijas reidiem literatūrā tiek minēts 1863. gada konfederātu kavalērijas veiktais (Morgans Raid): 15 dienās 1600 km. Uzskatāms par īpaši veiksmīgu, jo pa ceļam zaudēja tikai pusi zirgu.

19.-Jun-2021 07:50 pm

inese_tk

īsti nerunāju gan tikai par mūsdienu šķirnēm un sporta izcilniekiem. divas vecākās (abas strīdās, kura bija pirmā, bet bez tām ir vēl vairākas, kas pretendē uz šo godu - mongoļu u.c.) - arābi un ahaltekinieši ir vairākus tūkstošus senas zirgu šķirnes, turklāt mūsdienu endurance disciplīnā visvairāk izmanto tieši arābus. arī ahaltekinieši izceļas ar izturību un pieticību un ātrumu. tādi zirgu pasaules kurti.

https://archive.aramcoworld.com/issue/198602/the.arabian.horse-at.war.htm
https://www.akhalstud.hu/history-of-akhal-teke/

par arī ļoti seno mongoļu zirgu šķirni teikts tā - The Mongolian Horse is an ancient war horse breed that has lived and fought alongside the Mongols for thousands of years. They became feared war horses during the rule of Genghis Khan (1206-1227) when they served as coursers. Their exceptional hardiness and stamina made them a highly valued mount on the battlefield. Their only downside was their stout conformation, which made them slower than other war horse breeds.

viduslaikos toties bija jau vesels lērums šķirņu, kuras izmantoja arī karošanas vajadzībām, piemēram - frīzi, andalūzieši, peršeroni, šairi un burvīgie indiešu marvari zirgi ar skruļļainajām ausīm.
un uz dažām no šīm šķirnēm arī Porziņģim būtu grūti uzrausties bez pakāpšanās uz benķīša, piemēram, Šaira, kur šķirnes standarts ērzelim ir minimums 173 cm skaustā (pirms Šairu ciltsgrāmatas rašanās tie bija lielāki un smagnējāki un saukti par The English Great Horse - The English Great Horse was valued during the reign of Henry VIII, when stallions measuring less than 'fifteen handfuls' could not be kept, but the increasing role of gunpowder brought an end to the use of heavy horses in battle. Oliver Cromwell's cavalry favoured lighter, faster mounts and the big horses began to be used for draught work instead. During the sixteenth century, Dutch engineers brought Friesian horses with them when they came to England to drain the fens, and these horses probably had a significant influence on what became the Shire breed). tāpat arī franču peršeroni nav nekādi rūķīši.
protams, visiem ierindniekiem nebija pieejami ciltsgrāmatu standartiem pilnībā atbilstoši zirgi, taču Rietumeiropā tomēr jau visai sen zirgu izmēri bija visai pieklājīgi. tas te mūsu pasaules nostūrī, kur vēl pirms 100 vai drusku vairāk gadiem bija pilni staļļi ar tādiem maziem, pieticīgiem sīkaliņiem

te tāds īss un populārzinātnisks rakstiņš
https://horseyhooves.com/medieval-war-horse-breeds/
un https://en.wikipedia.org/wiki/Horses_in_warfare

manuprāt salīdzināt max 2 km lēkšos ar 1600 km 15 dienās nav īsti adekvāti. nav jau runa par zirgu nojāšanu, bet par to, ka normāls, fiziski trenēts zirgs, ar rūpīgi plānotām un pārdomātām atpūtas pauzēm un barošanu spēj nolēkšot krietni vairāk par tiem 2 km. nezinu ko un kā to domāja Tavs treneris, bet 4 km auļo pat auļošanas sacensībās pilnos auļos.

+ islandiešiem nav rikšotāju. rikšotāji ir vieglo braucamo zirgu šķirņu grupa - piemēram, Latgales rikšotājs un Amerikas rikšotājs. tie ir zirgi, kurus izmanto sacensībām (pārsvarā braukšus, bet šur tur arī jāšus), kurās tie skrien tikai rikšu gaitā. islandiešu zirgam ar šo disciplīnu nav nekāda sakara. tiesa gan islandiešu zirgiem ir unikāls gaitas veids - tolts, kas ir it kā līdzīga rikšiem, bet četrtaktu un kājas kustās kā soļos, tikai ļoti ātri. vēl daļai šīs šķirnes pārstāvju ir arī flying pace gaita (nezinu kā to sauc latviski), kas ir divtaktu un arī ļoti ātra, bet ne visi islandieši spēj šo gaitu izpildīt.

20.-Jun-2021 12:06 am

indulgence

Redzi, man lielas aizdomas, ka viduslaiku frīzi un andalūzieši visai ievērojami atšķīrās no mūsdienu. Pie tam viduslaiku Eiropā kādi 80% zirgu bija no mūsdienu viedokļa pusponiji, tb musketieri jāja ar ko līdzīgu poļu vai islandiešu zirdziņam, nevis ahaltekinietim.

Bet lai nu tā būtu. Pieļauju, ka visas laikabiedru liecības rakstu avotos, ka kavalērija nejāj ne auļos, ne lēkšos, lai zirgus nenogurdinātu, bet uzņem ātrumu tikai dodoties triecienā, ir aplamības.

Pieļauju arī, ka tie trīs musketieri kā Parīzē uzlēca zirgos, tā aulēkšiem līdz Kalē vienā stiepienā - kā filmās rāda (jo pousts ir par kino).

Gan jau arī 4 km lēkšos bula laikā pie +35°C ceļā uz ezeru arī ir normāli - nestrīdos, jo nekā nejēdzu.

Bet ja kādreiz pamani ko akadēmisku (nevis vikipēdisku) par zirgiem senatnē (nevis mūsdienās - tās divas dažādas lietas), tad būtu pateicīgs par linku, jo ir vēlme iedziļināties.

20.-Jun-2021 12:53 am

inese_tk

es laikam neizsakos pietiekami skaidri. es nekur neapgalvoju, ka laikabiedru liecības nav patiesas vai, ka ir jāauļo 4 (vai miljons) kilometri +35 grādos (gan jau kāds to arī dara ar orientālajām šķirnēm/endurance).

Tu raksti: "Zirgs var noauļot ~2km (atkarībā no šķirnes – ir, kas kādu km vairāk) un tad viss. Pat rikšos attālums nav visai ievērojams."

es atbildu, ka tā nav patiesība. Tu piesauc ātrāko kavalērijas reidu ar pusi mirušiem zirgiem, uz kuru es atbildu: "manuprāt salīdzināt max 2 km lēkšos ar 1600 km 15 dienās nav īsti adekvāti. nav jau runa par zirgu nojāšanu, bet par to, ka normāls, fiziski trenēts zirgs, ar rūpīgi plānotām un pārdomātām atpūtas pauzēm un barošanu spēj nolēkšot krietni vairāk par tiem 2 km. nezinu ko un kā to domāja Tavs treneris, bet 4 km auļo pat auļošanas sacensībās pilnos auļos." - nekur neapstrīdu autoratīvus avotus, kuros vēstīts par kavalērijas manevriem. karš un karošana mani totāli neuzrunā, tāpēc nespēju iesaistīties padziļinātās diskusijās par šo tēmu. mani vienkārši interesē zirgi.

par šķirņu (ne)mainīgumu - par arābiem un ahaltekiniešiem (un orientālajām šķirnēm vispār) - šīs šķirnes laika gaitā mainījušās tiešām minimāli, tāpat arī indiešu marvari. ok, arābiem ir vairāki, ja nemaldos 6 zari un ir arī psihopāti (mūsdienu ASV), kas veic saviem izstāžu arābiem dārgas un bezjēdzīgas operācijas lai it kā uzlabotu to skaistumu, bet tas neskaitās. attiecībā uz arābiem ir samērā viegli noteikt to šķirnes nemainīgumu - pēc arheoloģiskā materiāla, jo viņiem ir īpatnēja galvas forma, kā arī citas pazīmes skeletā (viens ribu pāris mazāk nekā citiem zirgiem u.c.)

With a distinctive head shape and high tail carriage, the Arabian is one of the most easily recognizable horse breeds in the world. It is also one of the oldest breeds, with archaeological evidence of horses in the Middle East that resemble modern Arabians dating back 4,500 years. - šis no vikipēdijas, nevaru pielikt akadēmisku atsauci.

par citām šķirnēm neesmu tā baigi interesējusies, jo nav tā, ka baigi fanoju par vēsturiskajām šķirnēm. man pašai patīk warmbloodi, kas ir pilnīgs pēdējā gadsimta kišmiš, ik pa laikam atšķaidīts ar tīrasiņiem.

avoti, ar kuriem pati esmu saskārusies, varbūt kkas noder:

par zirgiem viduslaikos Latvijā interesējas Anastasija Ropa https://bangor.academia.edu/AnastasijaRopa
viņa raksta arī emuāru, kurā pārsvarā ir par zirgiem (vēsturē) un tajā ir sadaļa arī par viduslaikiem https://thegrailquest.wordpress.com/category/equestrian-history/medieval-horses/

šo to intrsantu var atrast Archaeologia Baltica, Vol. 11. The Horse and Man in European Antiquity: https://e-journals.ku.lt/journal/AB/issue/82?page=1

ļoti caurskrejoša un saspiesta/koncentrēta grāmata. autore ir antropoloģe
https://www.amazon.com/Horse-Human-History-Pita-Kelekna/dp/0521736293

20.-Jun-2021 09:20 am

indulgence

Vainīgs. Tā iet, kad ātrumā per to, kas prātā ienāk, bet citi sāk tavu tekstu ķidāt tā, it kā tā būtu akadēmiska publikācija. Būtu zinājis, tad būtu rakstījis: "Vidējais vidus/jauno laiku Eiropas bezšķirnes zirģelis, kāds skaitliski dominēja un tika izmantots armijās, ar apbruņotu jātnieku mugurā nenoguris var noauļot ~2km un tad viss: aizdusa klāt, taču priekšā vēl kauja. Tāpēc armijas nekur nepārvietojās aulēkšiem un lēkšos, kā filmās rāda, bet soļos, kaujas laukā pārejot uz rikšiem, bet auļos palaižot tikai pēdējos simtus metru, kas tika pārvarēti 1-2 minūtēs."

Pousts ir tikai par to, ka mūsdienu kino zirgu uztver kā tādu motocikla ekvivalentu - kāp virsū un gāzi grīdā. Ne par kādām "rūpīgi plānotām un pārdomātām atpūtas pauzēm un barošanu" 99% kinofilmu nav ne runas.

Tevis minētie arābu rikšotāji tādā viduslaiku Eiropā, par ko te visādus gredzenus kinoindustrija kaldina, varbūt bija kādi kopskaitā veseli pieci no Pirenejiem līdz Urāliem. Manuprāt nevar salīdzināt mūsdienu rādītājus ar to, kādi zirgi kavalērijā masveidā pieejami bija pirms 500-700 gadiem.

Par linkiem LIELS paldies! Tu noteikti esi par kārtu zinošāka par mani mūsdienu zirgu lietās, taču veciem un sirmiem paviāniem grūši mainīt savu skatījumu tā uzreiz, tā kā tāda Ropa būs man labs stimuls - dodos palasīt. :)

20.-Jun-2021 12:02 pm

inese_tk

lūdzu nesauc arābus par rikšotājiem, uz tiem attiecas tas pats, ko augstāk rakstu par islandiešiem. arābi nav rikšotāju šķirne.
kā arī - arābi sāka atstāt ietekmi uz Eiropas zirgu populāciju no kāda 11. - 13. gadsimta. - When Arabia worked to spread Islam in 600 A.D., the Arabian horse carried Arab warriors throughout the Middle East and as far as North Africa, Spain and China. Through this effort, and as a result of the expansive Christian Crusades during the 11th and 13th centuries, the Arabian horse began leaving its mark on European horses. It added refinement to heavier draft breeds and height to smaller ponies.

(tiesa gan nopietnāka un sistemātiskāka ietekme parādījās tikai 17. un 18. gs ar tīrasiņu šķirnes attīstību. patiesību sakot ar trīs orientālajaiem zirgiem, no kuriem divi toč bija arābi, viens drīzāk barbs. taču tos trīs var atrast jebkura mūsdienu siltasiņu šķirņes zirga ciltsrakstos. piemēram, mans zirdziņš pa tēva līniju ir cēlies no Godolphin Arabian, kurš dzimis 1724. gadā Jemenā)

par filmām - protams, Tev taisnība. bez manis jau iepriekš minētajām nepārtraukti lietotājām zirgu vokalizācijām, kas neatbilst patiesībai, kaitina arī tas, ka, piemēram, lēkšo, tad nokāpj un vnk pamet zirgu savā nodabā, bez atsoļošanas, ar iemauktiem galvā (realitātē tas 100% realizēsies ar iekāpšanu pavadā - pavadu saraušanu un/vai mutes traumēšanu ar trenzi vai laužņiem). un tas, ka zirgi arī visādās apmetņu un atpūtas vietās tiek rādīti ganoties (un nepārtraukti zviedzot un gurdzinot) ar iemauktiem un segliem. tāpat arī inventāra neatbilstība filmā tēlotajam laikam vai pat būšana klaji disfunkcionālam. pati reiz piedalījos filmēšanā - pareizāk sakot, manam zirgam bija jātēlo zirgs un tas, kādā veidā un kāds viņam tika uzlikts inventārs nemeikoja sensu vispār (iemaukti tika salikti tā, ka pajāt, pareizāk sakot, kvalitatīvi vadīt zirgu, ar šādu konstrukciju būtu neiespējami), bet filmētājprāt tā izskatījās iespaidīgāk un labāk

20.-Jun-2021 12:17 pm

inese_tk

p.s. Paleogenomic evidence supports the contribution of ancient Persian lineages during the early formation of modern European horse breeds around 1100-1300 YA
avots: https://www.nature.com/articles/s41598-020-66232-1

20.-Jun-2021 12:22 pm

inese_tk

p.p.s. un par tiem pieciem arābiem viduslaiku eiropā

The Ottomans sent 300,000 mounted soldiers to invade Europe in 1322. Seven years later this large cavalry was defeated and their horses captured. Most of the horses were purebreds from the Ottoman’s farms.
European governments realized the advantages of a quick-strike cavalry. So they began breeding the captured horses to bolster their mounted troops. Russian, Poland, and England established stud farms to meet their military needs.

24.-Jun-2021 02:58 pm

indulgence

Redz, tie visi pa lielam līdz pat jaunajiem laikiem bija reti izņēmumi - zirgu selekcija nav vienas dienas process. Piemēram, tie paši andalūzieši vai frīzi sākti selekcionēt kur 11. gs., bet par noturīgu šķirni varam runāt pēc pāris gadsimtiem. Un arī tad šādus zirgus varēja ataļauties labi ja 1-2% bruņoto jātnieku.

Vismas tie muzejnieki 8-9. gs. zirgu redz šādu:

25.-Jun-2021 07:23 pm

inese_tk

nē, nu droši vien mūsu diskusija nav pārāk auglīga, jo Viduslaiki tomēr ir visai plašs laika periods un izskatās, ka Tu vairāk velc uz agrajiem, es uz vēlajiem :D

par selekciju - ņemot vērā, ka zirgi diemžēl nedzīvo pārāk garas dzīves - ja mūsdienās jau kļūst par normu vieglā slodzē ejoši 20+ gadus veci hobijzirgi un pa kādam arī sportā, tad kādreiz jau mazpadsmitgadīgs zirgs skaitījās visai vecs un nolietots - tad kkādi selekcijas rezultāti parādās jau visai ātri. nu, ja zina kādus rezultātus grib panākt un ar prātu izvēlas ko, ar ko un kāpēc lecināt. + ķēves spēj atnesties katru gadu, sākot ~ 4 gadu vecuma (fiziski jau no 2 gadiem, bet nu to neiesaka).
piemēram, tos pašus konik polski, kas ir atdarinājums izmirušajiem tarpaniem, uzselekcionēja visai ātri un, lai cik romantiski neliktos, ka viņu asinīs rit arī zudušo tarpanu asinis, jaunākie ģenētiskie pētījumi to īsti neapstiprina. viņi tīri pēc ārējām pazīmēm atdarināti, izmantojot mazos poļu zemnieku zirģeļus.
tāpat arī Latvijas siltasiņi (sporta tips) mūsdienās izskatās jau ļoti citādāk nekā izskatījās astoņdesmitajos gados...

20.-Jun-2021 12:42 pm

inese_tk

un rekur vēl daži avoti, kurus pati neesmu lasījusi

* Raber, Karen, and Treva Tucker, eds. The culture of the horse: Status, discipline, and identity in the early modern world. Springer, 2016.
* Bennett, Matthew. The Medieval Warhorse: Origin, Development, and Redevelopment. Wiley Blackwell.
* Hyland, Ann. The Medieval Warhorse from Byzantium to the Crusades. Royal Asiatic Society, 1994
*Bennett, Matthew. “The medieval warhorse reconsidered.” In Medieval Knighthood, 5. Papers from the Sixth Strawberry Hill Conference 1994

un daži jauki rakstiņi (ar atsaucēm)
https://legioilynx.com/2018/12/03/breeding-medieval-horses-then-and-now-blog-6/
https://legioilynx.com/2018/12/03/medieval-horses-in-war-blog-2/

19.-Jun-2021 06:43 pm

indulgence

Bet vispār būs jāpameklē materiālus par zirgiem viduslaikos. Man pāris septiņīši bandīši gan gatavoja pētījumus par andalūziešiem, frīziem, taču tālāk par vikipēdijas copy/paste netika. :)

19.-Jun-2021 06:45 pm

indulgence

Tie 2 km atmiņā no bērnības, kad Stendē pusaudža gados jāju, un treneris teica, ka vairāk par 2 km lēkšos ir zirga bendēšana.

"Horses seldom will gallop more than 1.5 to 3 kilometres (0.9 to 2 mi) before they need to rest, though horses can sustain a moderately paced gallop for longer distances before they become winded and have to slow down." - https://en.m.wikipedia.org/wiki/Horse_gait?fbclid=IwAR0hOcHB3CZE0lAEivCzbw_XpTJRl_xusfRrH-btMhfFB4I2_dbT1XCFqls

19.-Jun-2021 06:27 pm

covid_19

manas kapeikas uz patiesības altāra

kopš 16 gs lansknehti izmantoja Zweihänder, kas ir virs 2 m garš tieši lai paretinātu falangas biežņu

divročiem arī maksāja dubultā ja izdzīvoja viens griežot saulītes pret pīķu biežņu un deva vietu brīčam

19.-Jun-2021 06:39 pm

covid_19

jā, un tieši divroči fiziski nespētu retināt biežņu stāvot tuvāk par 2 vai 3 m viens no otra

tiesa, kā izskatījās kauja ar 2'000 divročoem ierindā nespēju iedomāties

19.-Jun-2021 06:40 pm

indulgence

Jā, bet tie bija daži vīri ierindas priekšā, kam vajadzēja izsist robus falangā. Tikko kā sākās tuvcīņa starp abām falangām, tā nācās mest bomjus pie malas un pāriet uz īsajiem kaķudīrāmajiem, jo vienkārši nebija, kur atvēzēties.

20.-Jun-2021 07:48 am

gnidrologs

Kā ar politisko mesidžu? Ja tas kārtējais Holivudas aģitpropa produkts, tad vēsturiskā precizitāti tur pēc definīcijas tiek atzīta par kaitīgu atavismu, kas tikai kalpo balto vīriešu supremacismam, tāpēc izskaužams.

20.-Jun-2021 09:22 am

indulgence

Es tak saprotu, ka kino ir bizness, nevis didaktika. Tāpat kā vairs nevaimanājam, bet tikai līdzjūtīgi nopūšamies, kad ķīnīzeru kungfuisti sāk lidot pa gaisu kā tauriņi, tāpat arī vairs neķeram pie sirds, kad Anna Boleina no Nigērijas. Šobrīd trendā melnais rasisms, attiecīgi arī produkta pircēju noskaņojums. Pēc gadiem nāks trendā dzeltenais rasisms, tad moš vecais Džou Žuņfa atveidos Martinu Luteru Kingu vai Andželu Deivisu, un skatītāji gāzīs kinozāles. C'est la vie. Taču neliedz man to prieku pabubināt.

Leave a Comment to the Entry

This page was loaded Dec 19. 2024, 9:11 am GMT.