| Pirms dot naudu kādam smalkam režisoram vēsturiskas sāgas filmēšanai, ieteiktu paprasīt šim uzrādīt pamatskolas atestātu, lai redzētu atzīmi vēsturē. Jebkurš, kurš nav 7-8 klasē gulējis, zina, ka:
• Kavalērija nepārvietojas auļos, izņemot triecienuzbrukumu, kas ilgst 1-2 minūtes. Zirgs var noauļot ~2km (atkarībā no šķirnes – ir, kas kādu km vairāk) un tad viss. Pat rikšos attālums nav visai ievērojams. Bet nodzīta zirga vietā citu nedabūt, jo jājamzirgs ir rets un dārgs prieks.
• Nekad neviena armija nav cīnījusies tā, ka kaujas lauks būtu cēlu vīru duelis ar 3-5 m distanci no nākamā dueļa. Tā bija falanga, kas pārauga biežņā, kurā pat atvēzēties īsti nevarēja. Neba velti garāku par 1 m zobenu lietoja tikai jātnieki, bet kājniekiem tāds tikai par traucēkli.
• Visos laikos (izņemot 21. gs.) ļaudis ļoti rūpējušies par savu apģērbu un izskatu. Tavs apģērbs liecināja par tavu sociālo statusu un spējām. Apģērba materiāls un krāsainība bija pat ārkārtīgi no svara. Ietērpt konungu vai karali ādas vestē, tb skrandās… nonsenss! Pat skandināvu barbari, pirmais ko darīja pēc Eiropas palaupīšanas, bija ādas šortu nomaiņa pret sarkanām, zilām vai vēl krāsainākām samta un brokāta platbiksēm.
• Neviena sieviete neskraidīja apkārt neapsegtu galvu, kur nu vēl vaļējiem matiem! Mati kā sapīti VIENMĒR. Tas pats par vīriešiem. Pirmkārt, vaļēji mati ir aplam neērti – ķeras dadži un gruži, mati pīckājas, vējš plivina acīs utt., - tātad aplam nepraktiski. Ja mati netika skūti, bet audzēti gari, tad tie kopš akmens laikmeta tika pīti daždažādu formu bizēs. Otrkārt, parādīties publiskā telpā bez galvassegas bija tas pats, kā mūsdienās ierasties lielveikalā bez biksēm, pliku dibenu.
• Bārdas vai nu nebija vispār, vai bija īstas - nekādu tur nedēļas rugāju! Trimeru nebija, tātad vai nu skujies, vai audzē “lāpstu”. Nu īpaši modes dendiji lāpstai sāka ar šķērēm kādu nebūt formu piešķirt.
• Tiesas “upuri” nekad un ne pie kādiem apstākļiem nevar būt asiņojoši. Baznīca strikti aizliedza izliet kristiešu asinis. Tā kā spīdzināja visādi, taču tikai bez vaļējām brūcēm – ja redzat tādu ainu “vēsturiskā” filmā, tātad te nostrādājis kečupa tirgotāju lobijs.
• Šaujamlokus nekad nenēsāja līdzi gatavus lietošanai, pie tam vēl – ak šausmas!, - uzmestus pār plecu. Stiegru lokam uzvilka tikai pirms kaujas, bet līdz tam rūpīgi glabāja īpašā makā lai, pasarg’ die’s, nesamirktu! Bet sist kādam ar šaujamloku kā ar rungu… tur pašam režisoram ar ilksi pa kūkumu.
• Neprecēta 25gadīga jaunuve, kurā iemīlas galvenais varonis, nozīmē tikai divas iespējas. Pirmā, - viņa ir tik neglīta un tik mazu pūru, ka neviens nav precējis. Otrā – viņa jau ir atraitne, pie tam varbūt ne pirmo reizi. Tā kā ne nu šī sarks, ne bālēs, dzirdot dzeju.
• Zemnieks, kurš ielīdis nozagtās bruņās, piedalās turnīrā, izklapē visus pretiniekus un iekaro zemes senjora daiļās 15gadnieces sirdi - nav iespējams pēc definīcijas "nav iespējams". Pirmkārt valoda: katram sociālajam slānim bija sava. Otrkārt manieres, kuras nevar vienā dienā iemācīties kopēt. Vai spējat iztēloties urlu no Bolderājas ar pamatskolas žēlastības atestātu, kurš uzvilcis Boss uzvalku piedalās kvantu fiziķu konferencē un diskusijās iebāž maisā visus cienījamos profesorus? Tad kāpēc šķiet, ka viduslaikos urla ko tādu spētu? Un arī profesora meita, lai cik atvērta un liberāla, nezin vai iemīlēsies smukulī, kurš šņauc puņķus piedruknē, pirž viņas klātbūtnē, mazgājies pēdējo reizi pērnā gada augustā piemājas upītē (dzērumā ievēlās), un kura leksikas augstākā pilotāža ir 3 vienkārši nepaplašināti teikumi vienkopus.
Tāpēc jau sen nespēju līdz galam noskatīties nevienu filmu par "vēsturi". |
Tu raksti: "Zirgs var noauļot ~2km (atkarībā no šķirnes – ir, kas kādu km vairāk) un tad viss. Pat rikšos attālums nav visai ievērojams."
es atbildu, ka tā nav patiesība. Tu piesauc ātrāko kavalērijas reidu ar pusi mirušiem zirgiem, uz kuru es atbildu: "manuprāt salīdzināt max 2 km lēkšos ar 1600 km 15 dienās nav īsti adekvāti. nav jau runa par zirgu nojāšanu, bet par to, ka normāls, fiziski trenēts zirgs, ar rūpīgi plānotām un pārdomātām atpūtas pauzēm un barošanu spēj nolēkšot krietni vairāk par tiem 2 km. nezinu ko un kā to domāja Tavs treneris, bet 4 km auļo pat auļošanas sacensībās pilnos auļos." - nekur neapstrīdu autoratīvus avotus, kuros vēstīts par kavalērijas manevriem. karš un karošana mani totāli neuzrunā, tāpēc nespēju iesaistīties padziļinātās diskusijās par šo tēmu. mani vienkārši interesē zirgi.
par šķirņu (ne)mainīgumu - par arābiem un ahaltekiniešiem (un orientālajām šķirnēm vispār) - šīs šķirnes laika gaitā mainījušās tiešām minimāli, tāpat arī indiešu marvari. ok, arābiem ir vairāki, ja nemaldos 6 zari un ir arī psihopāti (mūsdienu ASV), kas veic saviem izstāžu arābiem dārgas un bezjēdzīgas operācijas lai it kā uzlabotu to skaistumu, bet tas neskaitās. attiecībā uz arābiem ir samērā viegli noteikt to šķirnes nemainīgumu - pēc arheoloģiskā materiāla, jo viņiem ir īpatnēja galvas forma, kā arī citas pazīmes skeletā (viens ribu pāris mazāk nekā citiem zirgiem u.c.)
With a distinctive head shape and high tail carriage, the Arabian is one of the most easily recognizable horse breeds in the world. It is also one of the oldest breeds, with archaeological evidence of horses in the Middle East that resemble modern Arabians dating back 4,500 years. - šis no vikipēdijas, nevaru pielikt akadēmisku atsauci.
par citām šķirnēm neesmu tā baigi interesējusies, jo nav tā, ka baigi fanoju par vēsturiskajām šķirnēm. man pašai patīk warmbloodi, kas ir pilnīgs pēdējā gadsimta kišmiš, ik pa laikam atšķaidīts ar tīrasiņiem.
avoti, ar kuriem pati esmu saskārusies, varbūt kkas noder:
par zirgiem viduslaikos Latvijā interesējas Anastasija Ropa https://bangor.academia.edu/AnastasijaR
viņa raksta arī emuāru, kurā pārsvarā ir par zirgiem (vēsturē) un tajā ir sadaļa arī par viduslaikiem https://thegrailquest.wordpress.com/cat
šo to intrsantu var atrast Archaeologia Baltica, Vol. 11. The Horse and Man in European Antiquity: https://e-journals.ku.lt/journal/AB/iss
ļoti caurskrejoša un saspiesta/koncentrēta grāmata. autore ir antropoloģe
https://www.amazon.com/Horse-Human-Hist