reāli oligarhi! tas jau krievu laikā vai pirms tam? un tā bija hercoga/kroņa muiža, vai parastā barona?

Privātmuiža, Krievijas impērijas laiks (XVIII gs. tak ir pēc Ziemeļu kara, kas bija gadsimtu mijā.

Man šķita interesants dzimtcilvēku devuma %, jo kopš bērnības šķita, ka tas muižnieks bez tā dzimtcilvēka badā nomirtu, tak izrādās, zaudētu tikai 10% ienākuma.

Vai tad dzimtcilvēks nebija darbaspēks, kas šos 90% saražoja ko baronam pārdot?

Lūk.

Neesmu drošs, cik liels procents nāca no tās vienas klaušu dienas nedēļā (1486. gadā 9 klaušu dienas gadā: 6 pļaut un ievākt sienu, 3 pļaut rudzus; XVI gs. - 32 dienas gadā; XVIII gs. jau viens cilvēks ar zirgu no saimes nedēļā - bet saimē bija 10 un vairāk), barojot šitos kartupeļtalciniekus. Bez tam par papildus klaušām, kuras dēvēja par talkām (Betteltage, Bittarbeit), muiža rīkoja dzīres ar alu, mūziku un dejām (tā arī radās zemnieku talku paraža: līdzīgi kā uzmuižu devās talkā, tā viens pie otra lielākajos darbos). Muiža bija attīstīta lielsaimniecība ar pastāvīgu darbaspēku - muižas ļaudīm, - jo nevar pie piena separatora, spirta brūvēšanas vai šķirnes zirgu audzēšanas vienu dienu likt Jāni no Melnā meža, bet nākošajā dienā Pēteri no aizupes, kurš nemaz nenojauš, ko tas Jānis iepriekš darījis.

Pie tam jāņem vērā, ka XVIII gs., par ko ir runa Skrundā, dominēja nevis klaušas, bet riežas: akorda zemes gabals muižas laukos, kuru muižnieks vai muižkungs iedalīja pastāvīgai apstrādāšanai klaušu kārtībā zemnieku saimniecībai, ražu atdodot muižai (attiecīgi, nekādās klaušās vairs nebija jāiet - dzīvoja savā galā un muižā parādījās tikai pieprasīt jaunu zirgu vai taisnu tiesu ar Jurģi no Lielā kalna). T.i. dzimtcilvēkam ar tehnoloģiski attīstītajām nozarēm, kuras muižām deva ienākumu lauvas tiesu, praktiski nebija saistības.

Tad jāskatās no kā ir šie 15000 ienākumi, jo var sanākt ka muižas saimniecība paredzēta baronu sadzīvei(ko arī nodrošina dzimtcilvēki), bet peļņu dod zemnieku apstrādātie lauki, kas tiek kārtīs nospēlēta un franču vīnos nodzerta.

Vai ir kādas ziņas ka pie tehnoloģiski attīstītajām nozarēm nebija dzimtcilvēki? Algu saraksts, līgumi, rīkojumi, ... .
Cik klaušinieku saimes muižai piederēja?

10 saimes = 10zirgi+cilvēki katru nedēļu muižas lauku apstrādei + talkas kur strādā par vēdera tiesu un alus kausu vakarā. Laiks, kas tiek atrauts "savu" lauku apstrādei.

Priekš kam jāskatās un jārēķina? Viss taču pateikts un skaidrs - 700 gadu verdzības jūgs.

Tas gan arguments kā ķieģelis, var svaidīt šurpu turpu, reizēm pa jokam, bet reizēm kā pa pieri.

Nuss, marksistiski-nacionālais vēstures skaidrojuma diskurss vēl ilgi te sliesies nesatricināms kā Heopsa piramīda. :)

Domāju ka, vergturi, bez vergiem, pat ar ražošanas līdzekļu pārpilnību(kas iegādāti par vergu darba augļiem), saražos daudz mazāk, salīdzinot ar bezmaksas darbaspēka pieejamības situāciju.

Vēstures skaidrojuma piramīdas noturībai tikai par labu nāk apgalvojumi(liberāli-revizionistiskie?), kas ir tikpat neiecietīgi pret kritiku, kā marksistiski-nacionālie.

Vai tad dzimtcilvēku devums primāri neskaitījās nevis nodevas bet klaušas - tas ka tās 9/10 tika to pašu dzimtcilvēku saražotas praktiski bez kādām darbaspēka izmaksām. Īsti gan nezinu kas vispār tā par 1/10 kura jāmaksā. Desmitā tiesa vai?

1/10 no ienākumiem - normāls nodoklis. Tu šobrīd atdod 1/3 no saviem ienākumiem - senais latvietis pie tāda nodokļu sloga prātā sajuktu vai emigrētu. :)

Nu patiesībā jau ja paskaita kopā 1/10 kungam + 1/10 baznīcai + 1 diena nedēļā (2/10) kā klaušās kopā sanāk jau 4/10 jebšu 40%. Apmēram līdzīgi vien jau ir. Ja vēl paskaita, kā dzirdēts par klaušām, ka ja tikai viena skaidra diena nedēļā, tad pie kunga jāiet strādāt tajā. Un ja neviena tad jāatstrādā nākošajā nedēļā. Un ja pa 2 nedēļām tikai 2 dienas skaidras tad tās kunga tīrumā jāstrādā. Tas nekas ka paša tīrumā labība pa to laiku veldrē saguļas un kartupeļi sapūst uz lauka, jo kunga tīrums 1. vietā.
Tā kā - nekāda zelta dzīve dzimtcilvēkam nav vis bijusi arī tai laikā.

Man tiešām patīk lasīt Tavus vēsturiskos izrakumus, pētījumus un tulkojumus, taču brīžiem rodas sajūta, ka kaut kā subjektīvi mēģini retušēt vēsturiskos notikumus tā lai mūsdienas un to fona izskatītos mazāk labi.

Neesmu tēmā iedziļinājies, tb par to paša rudzu gulšanos veldrē īsti nezinu. Taču tīri ekonomiski tas muižkungam neizdevīgi: ja zemniekam nebūs ražas, tad nodevu procents būs mazāks, aber ja nosprāgs badā govs vai zirgs (skaidrs, ka zemnieks vispirms pats paēdīs un tikai pārpalikums tiks lopam), tad kungam būs tam vietā jādod jaunu mājlopu (jo dzimtcilvēks tikai apsaimnieko sētu ar tās kustamo un nekustamo inventāru, kas pieder kungam).
Gluži kā mūsdienās, kad darba devējs nebūt nav ieinteresēts, lai bez apkopes salūztu šofera darba mašīna, jo tad viņam pašam nāksies gādāt jaunu, ja gribēs, lai tas šoferis fūri stūrē.

Viss daudz primitīvāk. Man gluži vienkārši hobijs rakt momentus, kas lec ārā no pierastās marksistiski-nacionālās vēstures izpratnes ainas, kas ļauj to koriģēt no viennozīmīgi melnbaltas bildes uz tādu ar pustoņiem pa vidu. Gluži vienkārši tad tā aina ir krietni interesantāka. :)

man patīk, ka raksti par manu bērnības mazo paradīzi Skrundu un tās iedzīvotājiem. tā vietā patiesībā ir crazy shit, cilvēki tiešām pauž labi savu kolektīvo (vēsturisko) bezapziņu savās ikdienas darbībās, runās un tā. tie cilvēki ir tik jocīgi. patiesi kurzemnieki, pirmkārt (kas man riebjas; kā veģetārietim īpaši, haha). un sasodīti spītīgi, lišķīgi, kašķīgi, aiz muguras aprunājoši, and the list goes on.

Nupat dabūju nekur un nekad nepublicētu burvīgu novadpētnieka sarakstītu Skrundas muižas un apkaimes vēsturi - tādas apdzeltējušas lapas mašīnrakstā, - tā kā ceru vēl ko rast. :))