XVIII gs. Skrundas muižas ienākumi gadā vidēji bija 15 000 dālderu. No tiem tikai 1/10 bija dzimtcilvēku nodevas, bet viss pārējais nāca no pašas muižas saražotā pārdošanas.
Tad jāskatās no kā ir šie 15000 ienākumi, jo var sanākt ka muižas saimniecība paredzēta baronu sadzīvei(ko arī nodrošina dzimtcilvēki), bet peļņu dod zemnieku apstrādātie lauki, kas tiek kārtīs nospēlēta un franču vīnos nodzerta.
Vai ir kādas ziņas ka pie tehnoloģiski attīstītajām nozarēm nebija dzimtcilvēki? Algu saraksts, līgumi, rīkojumi, ... . Cik klaušinieku saimes muižai piederēja?
10 saimes = 10zirgi+cilvēki katru nedēļu muižas lauku apstrādei + talkas kur strādā par vēdera tiesu un alus kausu vakarā. Laiks, kas tiek atrauts "savu" lauku apstrādei.
Domāju ka, vergturi, bez vergiem, pat ar ražošanas līdzekļu pārpilnību(kas iegādāti par vergu darba augļiem), saražos daudz mazāk, salīdzinot ar bezmaksas darbaspēka pieejamības situāciju.
Vēstures skaidrojuma piramīdas noturībai tikai par labu nāk apgalvojumi(liberāli-revizionistiskie?), kas ir tikpat neiecietīgi pret kritiku, kā marksistiski-nacionālie.
Vai ir kādas ziņas ka pie tehnoloģiski attīstītajām nozarēm nebija dzimtcilvēki? Algu saraksts, līgumi, rīkojumi, ... .
Cik klaušinieku saimes muižai piederēja?
10 saimes = 10zirgi+cilvēki katru nedēļu muižas lauku apstrādei + talkas kur strādā par vēdera tiesu un alus kausu vakarā. Laiks, kas tiek atrauts "savu" lauku apstrādei.