zudušais laiks [entries|archive|friends|userinfo]
kants

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| dienišķā maize augustīns mācamies vāciski sirdsapziņa franču gardumi dievišķais Šrēbers ]

charakters [14. Sep 2019|11:54]
[Tags|]

tik atbaidoši dostojevska tēli, tādā īpašā, sīkmanīgi zemiskā pretīgumā - klausos un visu laiku bail sevi tur ieraudzīt
Linkir doma

velni [13. Sep 2019|22:31]
[Tags|, , ]

Благодаря доброи юз. юноны, нашол всётаки Достоевского (помнйите графа Т!) на аудиокниге, приятнои такои, хорошенкои, и тепер Бесы слушаю. краса какая! они тут, например, чай кушают..
Link2 raksta|ir doma

just in case...? [12. Sep 2019|19:44]
[Tags|]

Hello Sir,

James here.we're good at the silicone lids, design free.
here is our newest product,silicone lid with a rabbit's head on the top.
which is very beautiful and good to use.

any need please?

B.R

James
Linkir doma

rociet mani uz kalna, ja viņš tomēr bija jēls [11. Sep 2019|21:27]
[Tags|, ]

kalmārs tik bieži ir gumijzolīgs, ka man daudzus gadus vajadzēja saņemties, lai uzdrošinātos pats mēģināt pagatavot skaisto, balto fileju, ko par nieka naudiņām tirgo visi lielveikali. pārsteigums bija patīkams!
kā izrādās, jādara tā:
kalmāra gabals jānoplaucē, tad tam jānovelk no vienas puses biežā āda.
eļļa (t.sk. drusku sezama) apcep sīpolu un ingveru, tad pievieno strēmelītēs sagriezto kalmāra fileju, citronu sulu, ziveni un piparus, un cep uz lielas uguns 3 minūtes maisot. sanāk maigs kā zivju zefīrs!
Link5 raksta|ir doma

rajona rīmes [11. Sep 2019|11:42]
[Tags|, , , ]

šlāpins atvēra
dzejoļu krājumu
vakar fon stricka villā
suns laizīja
vecam vīrietim
seju pie valtera un grapas
es klausījos
white lunar
Link2 raksta|ir doma

saprast krieviju [5. Sep 2019|21:02]
[Tags|, , , , , ]

šādas grāmatas liek man justies lutinātam: svetlanas boym 'common places: mythologies of everyday life in russia' izrādījās vienlaikus intelektuāli piesātināta un jo viegli lasāma. tāda ikdienas dzīves (rus.: byt) arheoloģija (ala fuko) un krievu nebeidzamās (paš) mitoloģizācijas dekonstrukcija (ala barts); grāmata par klišejām, par pošlumu un kiču, ideoloģijām, kas vieno 18. gadsimta beigu grafomānus, staļina laika čekistus un 90to gadu sākuma reklāmas. tam pa vidu ekskursijas komunālajos dzīvokļos, okudžavas dziesmas un gleznoti gumijkoki, majakovska dzeja un kuļika performances - viss vienā saskanīgā ikdienas idejas ģenealoģijā.
un manu visu pēdējo ierakstu citātu avots
Link2 raksta|ir doma

gaņau drīz beigšu spamot [4. Sep 2019|21:04]
[Tags|, ]

avant la lettre
Linkir doma

lol [4. Sep 2019|20:20]
[Mūzika |the doors: the crystal ship]

It is not by chance that in Russia postmodernism had been primarily connected to Baudrillard; his authoritarian voice and totalizing
apocalyptic vision, exemplified in the very choice of quasi-religious metaphors, and his reduction of everyday culture to fatal banality are
much more appealing to a Russian thinker than the experimental indeterminacy and attention to singularity, to hybrid impure cultures
and diversity of voices, that were explored by many Western philosophers and artists.
Linkir doma

[3. Sep 2019|21:29]
[Tags|]

(graphomania and) logorrhea
Linkir doma

skaisti teikts [3. Sep 2019|09:56]
[Tags|]

(One of the first widely parodied bad writers, both in his texts and in real life, was Count Khvostov,) whose work bridged the eighteenth and nineteenth centuries.
Linkir doma

populārais kino [2. Sep 2019|13:25]
[Tags|, , , ]

men in black: international (2019) - nav ļoti dziļa, bet nekas nekaitināja!
Linkir doma

[29. Aug 2019|15:04]
The communal apartment was the cornerstone of the now disap pearing Soviet civilization. It was a specifically Soviet form of urban living, a memory of a never implemented utopian communist design, an institution of social control, and the breeding ground of police informants between the 1920s and the 1980s.
Link2 raksta|ir doma

staļinisms un kultūra [29. Aug 2019|10:50]
[Tags|, ]

Stalinism was not merely a political system but also a mentality, a way of life and a grand totalitarian spectacle that needed to be continuously reenacted.
Linkir doma

visīsākās recenzijas [27. Aug 2019|20:26]
[Tags|, ]

issp: lieliski, tās fotkas, par ko pēc tam raksta nopietnos žurnālos
kim: vienkāršota scenogrāfijas gramatika, bet jauki, daudz labāk par iepriekšējo
boļševička brick bar: diezgan ok bērnu māksla ar nojaušamu potenciālu
Linkir doma

kaut kas cits [27. Aug 2019|11:55]
[Tags|, , ]

2003 gadā atrasta, līdz tam oficiāli nekad neizrādīta sirreāla 70to gadu mākslas filma: death bed, the bed that eats (1977) ir pārsteidzošs stāsts ar dēmonisku gultu ar gotisku sākumu, doriana greja radinieku - stāstnieku, un diviem pāriem krūšu. eksperimentālā skaņa, gandrīz 100% voice over un bālganā krāsu korekcija atgādina tā paša laika eurocine studijas šedevrus, tikai amerikāniskā ahistorismā. 
lūk, arī pati gulta. 
Link2 raksta|ir doma

[25. Aug 2019|22:56]
The everyday tells us a story of modernity in which major historical
cataclysms are superseded by ordinary chores, the arts of working
and making things. In a way, the everyday is anticatastrophic, an
antidote to the historical narrative of death, disaster, and apocalypse.
The everyday does not seem to have a beginning or an end. In
everyday life we do not write novels but notes or diary entries that
are always frustratingly or euphorically anticlimactic. In diaries the
dramas of our lives never end-as in the innumerable TV soap operas
in which one denouement only leads to another narrative possibility
and puts off the ending. Our diaries are full of incidents and lack
accidents; they have narrative potential and few completed stories.
The everyday is a kind of labyrinth of common places without a
monster, without a hero, and without an artist-maker trapped in his
own creation.
Linkir doma

[25. Aug 2019|21:37]
[Tags|]

labas gaumes klišeja
Link4 raksta|ir doma

dziesmu vārdi [25. Aug 2019|20:00]
[Tags|]

kas ir vēl tādas pagaras un pasērīgas pilsoņkara laika dziesmas kā auf baltischer wacht vai kogda my byli na voine?
Link3 raksta|ir doma

dienasgrāmatas (un) vēsture [24. Aug 2019|22:00]
[Tags|, , , , ]

vēl viens zinātnisks darbs, par kuru ir tā sajūta 'tādu es gribētu būt uzrakstījis' (moš nākamo!)
interesantā kārtā ne tikai ļoti nopietns papildinājums un labojums manām nabagajām  zināšanām par starpkaru perioda padomju zeitgaist, kurā jau nesen biju veicis milzu lēcienu uz sajēgas pusi ar kotkina 'magnetic mountain', bet arī neatlaidīgs stimuls, pārdomājot pašam savas autobiogrāfiskās prakses, to formu un jēgu. bez visa tā arī aicinājums un paraugs būt labākam zinātniekam. 
Link3 raksta|ir doma

rīgas mākslas piedzīvojums [18. Aug 2019|16:57]
[Tags|, , ]

aizdomīga reklāma instagramā noveda mani pie "mākslas izstādes 'rīgas spārni'" spilves lidostā; kura arī aizdomīgā kārtā ir/bija tikai 3 dienas un nekur nav norādes par kādu kuratoru vai iesaistītām mākslas institūcijām. bija pamats piesardzīgam, bet nekas mani nespētu sagatavot tam, kas (par 4e pie tam) gaidīja lidostā. 2 vārdos: pilnīgs p*&^%c. slāvu izcelsmes gleznas purvciema interjeriem? laikam tāda kā izpārdošana, ko rīko lielveikala mākslas butiks happy art museum un kaut kādi nezināmi krievu saloni. visa veida banāla šņega skolnieciskā izpildījumā, un tam kā kronis pa virsu, piemēram, gleznas rāmī no dzintara gabaliņiem attēlota lauvas galva vai kaila sieviete. vai trīsstūraina glezna ar teslas galvu un okultiem simboliem. vai sievasmāte kā krupis.
otrajā stāvā arī vienkopus pāris telpās salikta latviešu māksla, lielākoties no līdzīgas šnites, pat artūram bērziņam piemeklējot izcili švaku darinājumu. glezna no daigas krūzes. tad naumova 'līgo vakars'(1981) - 2x5 metri audekls, izgriezts un pieliets gaitenī ar cenas zīmi 9000 eur. 
Link1 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]