zudušais laiks [entries|archive|friends|userinfo]
kants

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| dienišķā maize augustīns mācamies vāciski sirdsapziņa franču gardumi dievišķais Šrēbers ]

apgreidoju matraci [29. Sep 2016|13:19]
[Tags|, , , ]

iepriekšējo varētu samainīt kādam labam cilvēkam pret pudelīti cointreau. izmērs 160x200, normālā stāvoklī, bet draudzenei salikās nedaudz par mīkstu.
maiņa uz miera un palīdzības ielas stūra, varu palīdzēt nonest.
Link11 raksta|ir doma

vakarnakts [29. Sep 2016|10:12]
[Tags|, , ]

kad tu viss tāds laimīgs kāp augšā pa miera ielu, tik skaista mūzika austiņās, ka paej vēl garām mājām, un tur ir kafejnīca loja ar milzīgo zivi mazajā akvārijā. vēlīnais postpadomju interjers uzsūc sevī blāvo dienasgaismu spuldžu gaismu. nelielajā telpā dejo vairāki gandrīz pusmūža pāri. tu jūties kā iebridis roja andersona filmēšanas laukumā.
Linkir doma

nevaid gaisma kabeļa galā [28. Sep 2016|15:20]
[Tags|, , , ]

kas tas ir par institucionālo gļēvumu, ka muzeju kolekcijas tiek reprezentētas ar maksimāli apolitiskiem, sociāli nekritiskiem darbiem? nac. mākslas muzejā pēckara periodu ir izkastrējuši un atstājuši ekspozīciju bez standarta padomju mākslas, savukārt topošā laikmetīgās mākslas muzeja ekspozīcija, no kuras daļa ir izlikta tagad dzelzceļa muzejā, ir viscaur jauka, kvalitatīva un patīkama, bet tas arī viss.

jaunā māksliniece sieviete nevar atrast savu vietu, tamdēļ pārlūko dažādu specifisku grupu standartus, tad pavada vairākas dienas instagramā un vizbeidzot kopā ar māsu uztaisa kinētisku objektu un piep*& mūli andrejsalā. paģiras sievieti panāk pie vecmāmiņas laukos, mazgājot istabu. viņa dodas ārā, prom no griezīgajām gramafona skaņām, un skatās zvaigznēs kopā ar jauno mākslinieku vīrieti.
viņā abi kopa audzē pupas, bet vispār viņš ir reāli depresīvs tips - nevar atrast savu vietu nevienā istabā, pat trolejbusa pieturā jūtas ieslodzīts un no tā visa bēg 365 dienas gadā, skriešus. pēc skriešanas moteļa istabā skumji dušojas un tad vāra dārzeni. ir sūdīgi, eksistence kā krusts pār viņu karājas. bezmiega mocīts, vīrietis meklē jēgu datorā līdz acu priekšā viss midžinās režģainā putrā. viņš atceras savas bērnības vietas un dodas naksnīgā pastaigā.

kas tā par gaudenu hu*^#, kur sekss, nāve un provokācijas?
Link8 raksta|ir doma

priecājies draudze, līksmojat grūtnieces! [27. Sep 2016|17:24]
[Tags|, , , , , ]

kamēr Lv alus ražotāji visi kā viens uzskata, ka bezalkoholiskais alus ir kategorija viņu pašu atšķaidītu čuru tirgošani, brīvā tirgus augstākie spēki dažkārt atsūta humānu palīdzību: līdz ;sim tas bija brīnišķīgs vācu waisbīrs, ko par lētu naudu varēja iegādāties maksimā. diemžēl pēdējos mēnešus tas vairs nav manīts (vismaz m. pie mūkusalas apļa), bet negaidīts glābiņš radās prismā: manis jau agrāk izslavētais Puls tumšais alus no mīļās Igaunijas. 0% spirta, lieliska tumšu karameļu garša.
Link5 raksta|ir doma

dzīvnieku valsts jaunumi [26. Sep 2016|11:51]
[Tags|, ]

suns kļuvis par kaķīša mīļāko rotaļlietu.
Link1 raksta|ir doma

atceries saigonu! [24. Sep 2016|18:24]
[Tags|, , ]

kamēr pats atceros: vjetnamiešu virtuve iz baznīcas un ģertrūdes stūra ir tikpat satriecoši garšīga, kā berlīnē aiz hermaņplača.
Link5 raksta|ir doma

piezīmes uz vecās derības malām [23. Sep 2016|13:07]
[Tags|, ]

1) kā izrādās, bauslī par sievas iekārošanu nemaz nav par (seksuālu) iekārošanu, bet vairāk par īpašumtiesisku - skaudības nozīmē. sieva ir vienā semantiskajā rindā ar namu, kalpiem, kalponēm, mājlopiem. grēku nasta -50!
2) bēdīgi slavenais "neatstāj burvi dzīvu" (dresden files autors to vienā no romāniem interpretē kā kļūdu tuljojumā, kur jābūt "ļauno nolādētāju un kaitnieku" burvja vietā) ir mozus 2:22 (17). kāds skaitlis!
Link10 raksta|ir doma

tomēr mīlīgi [22. Sep 2016|13:09]
[Tags|, ]

kad kaķītis pārvācas zem galda, gulēt blakus sunim
Link1 raksta|ir doma

zyklon mannaz sirds [19. Sep 2016|10:49]
[Tags|, , , , , , , , ]

jz. bauda mikrofestivāls lieliski noslēdza manu asociālo vasaru, paplašinot kulturas un gastronomijas apvāršņus negaidītos veidos.
piektdien bija manis redzētā labākā nerten izrāde, kam sekoja patīkams troksnis no muzikālajām vienībām hitlerpingvīns un hipnopitons, ko pavadīja hipnotizējoša agrīnā postpadomju multfilma amba: par jauniešiem, kas nodīrātam penim līdzīgā aparātā lido kosmosā kopā ar sirma, ūsaina vectēva galvu ar astoņkāja ķermeni. pirms tam bija laikam padomju multene - par zivīm frakās un cilindros, kurs ģimenes drāma tiek izspēlēta uz dekabristu dumpja fōna.
sestdienā iedibinājās atziņa, ka vārtīties sienā ar dzērieniem, grāmatu un suni tāpat ir labi, bet avangarda mūzikas pavadījumā - vēl labāk (un vēl šahs un glooms). kamēr frīdvaldi nebija līdz galam manā gaumē, klusie viesi brīnumlabi izsmērēja ar neskaļu, bet blīvu, viļņainu troksni. oskars jansons savukārt izglāba no dieva soda visu citādi arhereakcionāro žanru "vīrietis ar ģitāru", vienīgi ecolies šķita par skaļu un tupu, kas aizdzina gulēt, lai laiskums turpinātos ar pastaigu un pankūku cepšanu nākamajā rītā. biju arī vietējā muzejā, kur atradu panētu smadzeņu recepti.

festivāla pastēti gatavo šādi: liellopa sirdi sagriež biezās šķēlēs, ķeskas atdala un atdod sunim. bļodā sagatavo "pildījumu" - rupji sagrieztu sīpolu un tomātu, pus ķiploka daiviņas, kādu šotu olīveļļas, rupjo sāli, papirus, un šotu isly viskija mucās noturēta kadiķogu iesala liķiera. pildījumu un sirds šķēles pamīšus saliek cepamajā maisā, pārlej ar palikušo šķidrumu, apakšā vēl ielej kādu ūdeni. izcep cepeškrāsnī (nav jausmas, kā ir pareizi, es cepu 3h zemā temperatūrā gāzesplītī), atstāj uz nakti un nākamajā dienā visu (svarīgi! ar visu iztecējušo buljonu) samaļ gaļas mašīnā. ja nav slinkums - 2 reizes, vai arī samīca samalto līdz viendabīgai konsistencei. tad pārkaisa ar dillēm un servē pie pelēkas maizes.
Link6 raksta|ir doma

lielās izstādes [16. Sep 2016|16:11]
[Tags|, , , ]
[Mūzika |Zeds Dead & Omar LinX - Rudeboy]

saldajam ēdienam atstātā survival kit kārtainā torte izrādījās izmēros mazāka par ierasto, bet to savā ziņā kompensēja nordiskā kūkotava berga bazāŗā. pēdējā, invisible dreams and streams, veiksmīgi reprezentē galeriski laikmetīgo baltijas un ziemeļvalstu mākslu labi nostrādātā kuratores satvarā. darbiņi visādi - gan labas mantas, gan tāds šiks prikols kā perfekti pozicionēts kim? vadītājas eksponāts, gan daži par dažiem desmitiem gadu atpalikuši draņķi un lētas spekulācijas savā ceļā uz vēstures mēslaini. man atklājums ir iespaidīgā somu māksla maijas luutonen personā, kas vēl nav redzējis, var arī paskatīt foršo ievas epneres piramīdas video, kurš gan skumst pēc viņas oriģinālās izstādes konteksta. 
survival kitam pitlnībā pietiktu ar fon stricku villas šarmanti noskretušo interjeru un miķeļa fišera postapokaliptiskajām vīzijām - darbu, kas tālu pārsniedz visus pārējos. kuratorēm par godu jāsaka, ka festivāla koncepts ir padevies kreftīgs un darbu izlase lieliska, nevienu mēle neceļas nosaukt par klaju sūdu. lielākoties gan izvēlēta diezgan tieša mākslas valoda, kas smalkumā drusku atpaliek no ziemļbaltu izstādes.


Linkir doma

izstādes survival kit ēnā [14. Sep 2016|16:41]
[Tags|, , , , , ]
[Mūzika |portishead: s.o.s.]

tēlniecības kvadriennāle būt labam vāgnera zālē uzskatāmi un skumji pierāda, ka tēlniecības kā žanra vieta ir kapos. kas pēc tam paliek pāri, no tā iekštelpu daļu lai savā paspārnē ņem laikmetīgā māksla, bet ārtelpu: neatkarīgi konceptualizēts žanrs pilsētvides māksla. citādāk no visas vāgnera zāles tiešām labas bija gļukainās istabas - ar spoguļiem un ar logu, abos darbos visai simptomātiski centrā novietojot tieši iztrūkumu, ne-klāt-esamību (eng. absence, par ko tik jauki raksta luiss aragons). lielie ragi lielajā zālē forši, bet pēc džefa kūna dikti lēti.
rīgas mākslas telpā savukārt par 4 eur var gūt pieredzi kā zemsv. piezīmi mākslas vēstures grāmatā: džemmas skulmes ķēpājumi satiek klīgas ķēpājumus un  pazūd atšķirība starp godātu mākslas matrōnu un postmoderniem jauniešiem. un ojārs ābols ir miris, kas izstādē ir ģeniālākais - jo atklāj mākslas jēgas deficītu bez interpreta. 
salīdzinoši tradicionāla, bet ļoti forša ir sandras krastiņas gleznu personālizstāde civilisti arsenālā: vienā zālē atgādinot par tupo un neglīto pērnā gadsimta nobeigumu, bet otrā ar lielisku, gaumīgu formveidi, patīkamiem rāmējumiem un harmoniskiem dalījumiem svinot mūsdienu mākslu. varas dispozitīvā satiekas lopi un vīrieši, acis atpūšas un spriestspēja mielojas. 
Link1 raksta|ir doma

garlaicīgi labs makbets lno [9. Sep 2016|23:32]
[Tags|, , ]

tik jauku izrādi pat mareunroli's tupie, atbaidošie tērpi nespēja sabojāt. ar visādā ziņā karalisko samsonu izjumovu priekšgalā gandrīz visi dziedāja čotka, scenogrāfija ar visiem video bija atjautīga un oriģināla, bet gaismas tik izcilas kā nekad, kori labi un orķestris nelažoja.
vienīgā neskaidrība - kāpēc izrāde nebija izcila? es minētu, ka režisora mēģinājums universalizēt tēlus un stāstu, atbrīvot tos no vēsturiskuma nastas, ir kaut kur izmetis šekspīra lugai (arī citām) centrālo varas dimensiju, kura 17. gadsimtā ar karaliskās varas reprezentāciju ir pat tuvāka mītiskajai, nevis vēsturiskajai patiesībai, atgriezeniski izgaismojot šekspīra darbu diženumu viņpus literatūras/formas. tajā pat laikā varbūt pagrieziens uz šo strupceļu jau slēpās gļēvo itāļu libretistu nespējā no traģēdijas neuztaisīt moralizējošu drāmu, turpat kaut kur atsedzoties nākamajam konfliktam - iemīļotajai verdi mūzikai vietām neatbilstot traka viduslaiku karaļa pasaulei.
Link11 raksta|ir doma

suka [9. Sep 2016|09:51]
[Tags|, , , , , ]

vakar pēc jz. ras minētās keiva filmas (diezgan čotka) un fišera skatīšanās baterijas gaismā fon stricku villā (nenormāli-sajūsminoši-gandrīz-līdz-zosādai-labi) izvedu suni uz briāna ielas bomžu parku, viss tāds tērpies nihilismā un treniņbiksēs ar 3 svītrām. uz kāda soliņa sēž divas jaunas krievvalodīgās, manāmā alkohola reibumā. tumšmatainā uzreiz tā uzstājīgi: еи, мужик, даи собаку погладить! es tāds rezervēts, bet viņa tik lūdzās, un tad pasaku suņa vārdu - ja pats ies klāt, lai nu aiztiek. suns tiek pilnīgi apkampts un nomīcīts, pa to laiku jaunā sieviete izstāsta savas bēdas - viņai arī esot suns, čihuahua: такая противная сучка, она толька што жрать хочет.
Linkir doma

gaileņu kaneloni [8. Sep 2016|11:35]
[Tags|, , ]

lielisks risinājums, kad nav kur likt sēnes un nekārojas līķi: sacept vidējis smalki (ca 1-1.5 cm) sagreiztas gailenes ar nedaudz pipariem un sviestu, eļļu, kamēr vēl pastingras. padzesē, ar tējkaroti sastūķē kaneloni, tos saliek cepamtraukā. uz pannas sviestā sacep smalki sakapātu sīpolu un dažas ķiploka daiviņas, pārlej ar pienu. kad tas uzkarst, izšķīdina kluci zilā siera. var pievienot raudeni, piparus, saldo krējumu. tapušo siera mērci pārlej kaneloni un liek ca 200 grādos cepeškrāsnī uz 40 min. mmmm, lecker!
Link1 raksta|ir doma

šobrīd 16-17:00 [6. Sep 2016|16:25]
[Tags|, , ]

https://connect.sunet.se/r63f1nqzhj1/ live lekcija par wichkraftu un magjiju 15.-16. gs venēcijā
Linkir doma

beidzot [5. Sep 2016|22:21]
[Tags|, , ]

postkoloniālisma pieeja baltijas pētniecībā nav derīga, jo koloniālo valstu robežas (un no tām izrietošos teritoriālā nacionālisma modeļus) definēja kolonizatori! padomju krievija vnk okup'\eja jau gatavu teritoriāli administratīvu vienību.
Link8 raksta|ir doma

117 decibeli [5. Sep 2016|11:40]
[Tags|, , ]

aptuveni pirmo reizi dekāde koncerts pirmajās rindās bija par skaļu: vakardien tesa + antireality nabklab. totālam uļotam gaļas filtrs musthave!
Link1 raksta|ir doma

atklāsme [1. Sep 2016|16:08]
[Tags|, , ]

džins ir jaunais burbōns
Link6 raksta|ir doma

nedaudz samaitāti supervaroņi [30. Aug 2016|17:10]
[Tags|, , , , , ]

pat apreibušam skatītājam skaidrs, ka suicide squad (2016) ir sponsorējusi frīdriha vilhelma nīčes vārdā nosauktā biedrība jaunākajiem filozofijas interesentiem domātās iniciatīvas "mazais prīdis" ietvaros. kad reibums mazinās, sarūk arī labticīgā skatītāja tolerance pret filmas veidotāju nespēju atteikties no tupiem tekstiem un pārvērst klišejas kičā. par maz estētikas, stila! pēc tam toties ir labi (atkal)atklāt tumšo varoņfilmu watchmen (2009), kura nav ytik smagi cietusi no komerciāli-morālās kastrācijas un pārgalvīgi atļaujas parādīt tādas pārdrošības kā kailas krūtis, vaļēji lūzumi, neārstējamas slimības un ričards niksons. un gluži vai gribas raudāt, ar cik labu un precīzu mūziku tas viss ir apskaņots. 
Linkir doma

biedri! [29. Aug 2016|18:04]
[Tags|, , ]

šon mani nostopēja vīrietis, bijušais miesnieks, kura vecmāmiņa 19 gadu vecumā redzēja ļeņinu!
Link8 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]