Skatos, pāris paziņas cepas, ka vai traki paliek, par to eirō. Īsti nesaprotu, ko tur uztraukties? Savā mūžā esmu piedzīvojis virkni kupjūru nomaiņu un droši varu apgalvot, ka alus vienlīdz labi garšo, vai par to maksā PSRS, Godmaņa rublēnos, repšikos, latos vai eirō (Reihsmarkas piedzīvojis netiku, toties atceros laiku, kad apritē bija fanķiki, par kuriem varēja iegādāties dzīvei nepieciešamo), savukārt šampanietis, kā saka klasiķi, vispār labāk garšo Parīzē, nekā Ventspilī. Cenas celsies? Cenas celsies pie jebkura rasklada - pēdējo 4 gadu laikā pārtikas cenas divkāršojušās, elektrība, siltums, degvielas preiss arī pa krietnam, - un tā tas turpināsies. Pie tam tas lata kurss jau tagad piesiets eirō, tb vienalga, kā tu norēķinies, reālā summa ir viena un tā pati. Valsts suverenitāte zudīs? Kā palika ar Francijas, Spānijas, Vācijas neatkarībām? Un neko - nez kāpēc dzīvo gana cepuri kuldami un neuztraucoties, kādā krāsā papīrītis rokā. Tb man aizdomas, ka naudas zīmes apdrukai tavā makā nav nekāda dižā sakara ar tavas valsts neatkarību - to nosaka citi faktori, kurus izprast acīmredzot ir par sarežģītu. Aber ja šķiet, ka tā ir aš vienīgā neatkarības izpausme, tad gan tālāk eksperimentēt nav vērts. Un par kādu suverenitāti var runāt zemē, kurā 50% budžeta veido subsīdijas no ES "resnajiem" puikām, tb dzīvojam uz svešu dāvanu rēķina? Un skaidrs, ka klausām tos, kas mūs baro (jo būtu badā nākamajā dienā, tikko subsīdiju plūsma apstātos). Atvērtā globālā tirgus sabiedrībā pundurvalstiņas ar sādžas līmeņa ekonomiku diemžēl nevar būt neatkarīgas (ja vien neteleportējas uz Marsu vai neatrod naftu, taču otrajā gadījumā investori aši savāks visu, vietējiem atstājot tiem pierasto melnstrādnieku lomu). Par ko šūmēties? Laikam patiesi krīze beigusies un nav nekā cita, par ko ķert kreņķi. :]