slikts sapnis [entries|archive|friends|userinfo]
slikts

[ website | untu.ms ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jun. 30th, 2020|06:14 pm]

Trump is Not the Problem

Pazemīga izskata raksts, bet tas ir saistošs, jo izceļ aukstā kara beigu lomu tajā, cik neierobežoti neoliberālisms ir pārņēmis pasauli. Runa ir par to, ka neoliberālisms, nevis Tramps, ir the problēma. Vienai pusei uzvarot aukstajā karā, veidojās “vēstures beigu” naratīvs, kurā būtu mūžīgas mūsdienas, un zaudējušās puses ideoloģija būtu diskreditēta, bet uzvarējušās puses ideoloģija būtu vairāk vai mazāk nemainīga kārtība, un tāpēc varētu nedomāt par to ārpus virspusējiem pielāgojumiem.

Link5 krepši|dot krepsi

[Jun. 30th, 2020|06:08 pm]

Nacisma vēsturnieks par to, kā Pītersons būtībā atmazgā Hitleru un nacismu

Piemēram, Pītersons atkārto pašu fašistu izplatīto mītu par fašismu kā efektīvu un kārtīgu sabiedrības organizācijas veidu, lai gan īstenībā tas ir pretēji

Pītersons noniecina rasu pārākuma un tīrības ideoloģijas lomu nacistu noziegumos, aizvietojot ideoloģiju vienkārši ar fizisku nepatiku. Tas ir bīstami, jo traucē vilkt paralēles ar līdzīgu galēji labējo domu citos laikos un mūsdienās, un tāpēc piesedz to

Pītersons mazina un noliedz Hitlera tiešo personisko lomu holokausta īstenošanā, tā vietā runājot par to, ka Hitlers esot sekojis tautas gribai

Pītersons izliekas arī, ka holokaustā vainojams būtu lielais vairums vāciešu nevis fanātisku nacistu minoritāte, un ignorē iekšējo pretestību nacistiem Vācijā

No nacistu propagandas aizgūtā kultūrmarksisma sazvērestība gan Pītersonam rēgojas visur, un kreiso režīmu noziegumi tiek pilnībā norakstīti uz kreiso ideoloģiju

Tam ir nozīme, jo Pītersons pēdējā laikā ir mazāk uzmanības centrā, bet joprojām ir viens no nozīmīgākajiem tēliem, kas it kā intelektuāli leģitimē labējo domu

Link24 krepši|dot krepsi

[Jun. 20th, 2020|05:33 pm]
Vienam no labākajiem podkāstiem jauna sērija
https://www.dancarlin.com/product/hardcore-history-65-supernova-in-the-east-iv/
Linkdot krepsi

[Jun. 1st, 2020|03:56 pm]

Cilvēki, kam īstā problēma liekas grautiņi, gluži vienkārši neņem vērā strukturālo vardarbību fonā un uzskata to par “normālu”.
Runa nav arī tikai par ASV; piemēram, taupības politika ir vardarbība pret mazāk nodrošinātajiem un it īpaši pret bērniem, kam tiek liegts vajadzīgais.

Pasaulē notiekošais joprojām ir skaidrojams ar to, par ko es visu laiku esmu runājis: “centrismu” kā ļaunticīgu atteikšanos izdarīt spriedumus, šajā kontekstā tieši par strukturālām varas attiecībām; par “politisku apolitismu”, kas galvenokārt vēlas uzturēt status quo.

Link2 krepši|dot krepsi

[Jun. 1st, 2020|03:09 pm]
[Tags|]

  • Mūsdienu monetārā teorija (cits avots)
    • Par šo latviski gandrīz vispār netiek runāts; Šuvajevs ir vienīgais izņēmums, ko zinu
  • Negatīvā solidaritāte (cits, labs avots)
    • “Individuālisma laikmeta” blakne, demokrātiskas politikas sadursme ar individuālu sāncensību
  • Kritika par to, kas būtu vai drīzāk nebūtu saucams par “neofeodālismu”
    • Tas ir rotaļīgs jēdziens, bet par to tāpat ir vērts runāt, un Hābermass vismaz to izmantoja ierobežotā nozīmē, runājot par “town square
  • “Tirgus loģika”, “tirgus racionalitāte”
  • Red-baiting (lūgums iztulkot)
Link9 krepši|dot krepsi

[Jun. 1st, 2020|01:56 pm]

Nacīšu nažu trīšana (arhīvs)

Runā par “apakšcilvēkiem” (Untermensch, nacistu termins), pagaidām vēl netvarstīšanu ielās, un ka jāpriecājoties, ka kāds vēl domājot nesūtīt pie senčiem. Iegansts tam ir, ka es norādīju, ka Tramps regulāri pārkāpj Twitter noteikumus par vardarbības slavināšanu.

Jautājums ir par tiem, kas šādā kompānijā jūtas ērti: to var skaidrot kā simpātijas naida uzskatiem vai stulbumu; īsti ne kā citādāk.

Link1 krepsis|dot krepsi

[May. 29th, 2020|03:47 pm]
Anti-sistemātiska domāšana
Link5 krepši|dot krepsi

[May. 21st, 2020|01:41 pm]

Aww ye

Linkdot krepsi

[May. 1st, 2020|05:43 am]
[Tags|]

The trouble with socialism is that it takes up too many evenings.

Vaildam un citiem piedēvēts citāts par to, ka politika prasa laika ieguldījumu; tas ir darbs. Tas ir īpaši aktuāli tāpēc, ka sabiedrība saskaras ar kopējām problēmām, un risinājumiem vajadzētu būt kopējiem; galējs piemērs tam ir klimata izmaiņas, ko var risināt tikai pasaule kopā, un īsākā laika posmā tiešākais piemērs ir pandēmija, jo lipīga slimība var iekļūt visur un skart visus.

Saistīts jēdziens ir participatory democracy (reizēm arī “tiešā demokrātija”); tā ir doma, ka politiskie lēmumi būtu pieņemami kopīgi, lai tie atspoguļotu kopējās intereses, un ka parasto cilvēku dalībai politikā būtu jābūt tiešai. Pretstats tam ir elitārā demokrātija, kurā lēmumus pieņem elite jeb īpaša šķira, kurai labākajā gadījumā būtu jāpārstāv kopējās intereses (reprezentatīvā demokrātija), bet tā var patiesībā būt arī oligarhija (pamatā pārstāvētas tiek īpašās intereses).

Krīžu daudzskaitlība un nopietnība ietver līdz šim valdošā režīma nosodījumu; ir palicis īpaši grūti apslēpt, kādā mērā politiskā elite ir it kā racionāli pragmatisku kompromisu vārdā iztirgojusi un turpina iztirgot kopējās intereses. Piemēram, pandēmija nav neparedzams notikums: pandēmijas ir sagaidāmas, pat ja nevar pateikt, kad tieši; tāpat, “brīvā tirgus” ekonomikā ietvertā nestabilitāte un netaisnība ir sen labi zināma un saprasta; klimata izmaiņu pamata norise (siltumnīcas efekts) arī ir jau gadsimtu zinātniski pamatota, utt.

Risinājumi sniedzas no reformisma (ielāpi esošajai iekārtai, lai virzītos, piemēram, no neoliberālā režīma uz sociāldemokrātiju) līdz apvērsumam (politiskās varas maiņu), bet īpašu uzmanību ir pelnījis “brīvā tirgus” piedāvāto risinājumu trūkums: iekārtas un tajā audzināto cilvēku nespēja pat atpazīt, ka tā ir nogājusi no sliedēm; ka runa nav par neparedzamām neveiksmēm, bet ka notiekošais ir likumsakarīgs iznākums, piemēram, neoliberālajai taupības politikai.

Par likumsakarībām var runāt arī saistībā ar elitārās demokrātijas arvien vairāk noteicošo lomu, kas izpaužas, piemēram, tajā, ka par trampismu tiek runāts tā it kā problēma būtu populisms kā tāds (kā masu politiska kustība) nevis konkrētais masu politikas paveids. Tas ir cinisms par parastu cilvēku spēju piedalīties politikā; skatījums uz politiku kā pārāk sarežģītu un prasīgu, lai būtu iespējama pašnoteikšanās un uzticami spriedumi ārpus izredzētām aprindām. Tieša likumsakarība elitārismam ir, ka nav iespējams plašs atbalsts strukturālām izmaiņām; ka masu politika ir pārāk nedroša, un ka maksimālajai iespējamajai politiskajai gribai ir “zemi griesti”, jo masas ir apātiskas un ciniskas.

Apātija un cinisms tiek apzināti audzināts, jo tas ir parastākais veids, kā nesakarīgiem režīmiem sevi uzturēt, bet pārliecināšana neietekmē dabas parādības kā vīrusus vai vētras, un tāpēc lielā mērā vienkārši nav izvēles: tas ir do or die, masām ir jāmobilizējas un jāizglītojas, lai būtu politiskā griba pietiekamām strukturālām izmaiņām, jo nogaidīt līdz viss būs pa vecam vienkārši nav iespējams.

Linkdot krepsi

[Apr. 15th, 2020|05:26 pm]

Kaut cik pārzināt kādu jautājumu nozīmē reizēm saskarties ar avotiem, kas ir virspusēji pārliecinoši, bet, piemēram, liek nepamatotu uzsvaru vai kaut ko izlaiž vai neskaidri formulē, un reizēm šāds avots ir bijis jau iepriekš redzēts, bet vienkārši bija licies, ka tu to nesaproti, nevis ka avotam ir trūkumi.

Vikipēdija tam ir parasts piemērs; veidot pašam savu intuitīvo izpratni vai kopainu ir vieglāk nekā veidot kopēju, tāpēc daudzi nemaz neuzņemas labot trūkumus Vikipēdijas šķirkļos, pat ja tos redz, bet tajā pašā laikā šķirkļi ir ieturēti vai mēģināti ieturēt enciklopēdiskā stilā, tāpēc izskatās kaut cik ticami.

Es to pieminu saistībā ar politekonomijas jēdzieniem kā liberālisms, fašisms, sociālisms, labais un kreisais spārns, u.c.; tie it kā ir vispārzināmi (izņemot neoliberālismu, kas ir atsevišķs stāsts), bet cilvēku priekšstati par tiem mēdz būt kā Vikipēdijas raksti: savirknēti vārdi, kas seko it kā pareizai formai, un tāpēc it kā apliecina zināšanas (ne tikai citiem, bet sev), un it kā pareizā forma ļauj vainot citus, ja paustais neliekas skaidrs vai pareizs.

Varbūt vēl labāks piemērs ir Quora: tas ir bēdīgi slavens avots, jo piesaista tik daudz pretenciozas un viszinīgas atbildes, bet vienlaicīgi ir populārs, un reizēm var pēkšņi saprast, ka esi lasījis, piemēram, attiecīgās jomas profesoru, to neapzinoties un uztverot kā kārtējo viszini; vai, vēl labāk, esi lasījis sarunu starp profesoru un viszini, kurā sākumā tas nebija skaidrs un saruna atgādināja “dots pret dotu” līdz viszinim uzkrājās izdevības sevi atklāt.

Es sarindotu minētos jēdzienus ar neoliberālismu un sociālismu kā vieglāk un kodolīgāk definējamos, bet liberālismu un fašismu kā sarežģītākus. Attiecīgi, nezināt pirmo definīcijas ir nolaidīgi, bet izvairīties definēt otros ir saprotami, bet tas tāpat ir nepieciešams.

Link4 krepši|dot krepsi

[Apr. 15th, 2020|01:32 pm]

Par iepriekšējo ierakstu: Aukstais karš turpinās kā cīņa starp zombiju ideoloģiju (neoliberālismu) un rēgu ideoloģiju (boļševismu), un pēc “tu esi ar mums vai pret mums” noplicinātās loģikas var būt tikai viens vai otrs.

Link5 krepši|dot krepsi

[Apr. 14th, 2020|04:41 pm]

Iedomājieties situāciju, ka pastāv visā pasaulē valdoša ideoloģija, kurā cilvēki peldas, tempj tās pieņēmumus, un daļa no šiem pieņēmumiem ir neatzīt savu ideoloģiskumu. Agrāk bija divas superlielvaras ar konkurējošām ideoloģijām, tāpēc jautājums par ideoloģiju pacēlās tās pretstatot, bet pēc aukstā kara palika tikai viena, un tā savu uzvaru pamatīgi propagandēja kā pierādījumu, ka uzvara pierāda to kā vienīgo dzīvotspējīgo, par spīti kliedzošajiem trūkumiem. Tikmēr, ja vēlas teikt, ka ir iespējamas alternatīvas, kas nebūtu ne esošā, ne zaudējusī iekārta, tas runā pretī abu šo iekārtu milzu propagandai, un tu esi disidents gan esošajā iekārtā, gan būtu bijis tās bijušajā ienaidniekā.

Linkdot krepsi

Fundamentāli diskreditējoši izteikumi [Apr. 11th, 2020|02:20 pm]

Piemēri izplatītiem, bet fundamentāli diskreditējošiem izteikumiem, jeb izteikumiem, kas pārliecinoši atklāj dziļu nezināšanu svarīgās jomās.

Medicīnā:

  • Antibiotikas darbotos uz vīrusiem
  • Homeopātija vai akupunktūra iedarbotos ārpus placebo un būtu nekaitīgas

Politikā, vēsturē, ekonomikā:

  • Nacisms būtu sociālisms vai kreisa politika
  • Ķīna vai PSRS būtu komunisms
  • Nodokļi būtu zagšana (ASV labējo libertāriešu mēms)

Filozofijā:

  • Aina Renda būtu filozofe

Runājot par nezināšanu, vajag atrunu, ka tā ir negatīvi vērtējoša tikai kopā ar ļaunticību, jo neviens nezin visu, un ir viegli nezināt arī svarīgas lietas, bet cita lieta ir izlikties, ka tu zini, vai speciāli negribēt zināt, vai melot.

Link32 krepši|dot krepsi

[Apr. 10th, 2020|01:58 pm]

Jēdzieni:

Linkdot krepsi

[Apr. 2nd, 2020|04:23 pm]

Elementāra kapitālisma kritikas prognoze ir, ka, augot nevienlīdzībai, krīzes saasināsies. Divdesmitā gs. pirmajā pusē atbildē uz krīzēm tika ieviestas strukturālas reformas, bet “viss pa vecam” puse izmaiņas ar laiku atkaroja. “Pa vecam” šajā gadījumā pamatā var saprast kā “pirms Franču revolūcijas”, un uz to arī atsaucas labā un kreisā nošķīrums, jo labējā politika bija veids kā nomainīt vienu iedzimtu priekšrocību veidu (aristokrātija) ar citu (privātīpašums).

Daudziem to dzirdot “rādās sarkans” un gribas kaut ko asi teikt par “meritokrātiju”, ka priekšrocības būtu pelnītas, bet tas ir tikai kārtējais patiesības grauds. Runa kopainā ir par to, ka cilvēks var ar izcilību būt pelnījis miljonus, bet nevar nopelnīt miljardus bez ekspluatācijas un netaisnīgas iekārtas. Cits vienkāršs nosacīti pelnītu priekšrocību piemērs būtu pārmantošana, bet tā ir atkāpe no tā, ko es patiesībā gribēju teikt.

Neoliberālisma iekārtas virzība ir uz īpašuma un attiecīgi varas šauru sakopošanu, un likumsakarīgs iznākums tam ir, ka vairumam nepietiek, bet dažiem ir par daudz. It kā izeja no tā ir, ka izaugsme būtu tik liela, ka arvien proporcionāli mazāka daļa tāpat būtu visiem pietiekoša, bet tas tikai atliek nevienlīdzības problēmu. Esošā situācija ir, ka problēma ir dziļi ielaista, un tāpēc, izaugsmei paliekot lēnākai, liela daļa sabiedrības tiek pārgrūsta pāri robežai, pēc kuras vairs nevar “savilkt galus”, un tas rada “domino efektu” iekārtai kopumā.

2008. gads bija grūti ignorējams signāls, ka gaidāmas vēl būtiskākas krīzes, bet ar mediju propagandas palīdzību iekārtai to vismaz virspusēji izdevās notušēt; turklāt ne tikai tika apslēpti cēloņi (deregulācijas pieļautas finanšu spekulācijas), bet vainīgie tika atalgoti ar finansiālu glābšanu bez īpašiem nosacījumiem, toties uzliekot vēl daudz lielāku slogu sabiedrībai kopumā. Nekas gan īsti neatgriezās pie iepriekšējās “normalitātes”; sekoja, piemēram, Ukraina, Tramps (un augošs autoritārisms kopumā), un tagad pandēmija.

Krīzes cēlonis ir, ka nevienlīdzīga, “raušanai” pakārtota iekārta nevar “atdzist”; tās stabilas pastāvēšanas nosacījums ir noturīgi strauja izaugsme. Sabiedrībai svarīgas iekārtas kā izglītības un veselības tiek mērdētas, un tāpat arī vairums strādājošo cilvēku, un tāpēc nav iespējas vajadzības gadījumā “savilkt jostu”.

Linkdot krepsi

[Mar. 31st, 2020|05:32 pm]

Ja kas, tā kā Cibas nākotne ir nedaudz neskaidra, iesaku arhivēt savus ierakstus ar komentāriem, lai tie nevarētu pazust, un vienkāršākais veids kā to izdarīt ir ljArchive; jāizvēlas File -> New Archive, un otrajā solī pie servera jānorāda http://klab.lv.

Link3 krepši|dot krepsi

[Mar. 31st, 2020|05:19 pm]

Man apnika “čakarēties” ar ierakstu kopēšanu starp StackEdit un Cibu, tāpēc uztaisīju mazu pārlūka paplašinājumu, kas pievieno ierakstu un komentāru teksta laukiem StackEdit iespēju. Vēl tas samaina visas iekšējās klab.lv saites, lai tās izmantotu savu žurnāla stilu (style=mine).

Link3 krepši|dot krepsi

[Mar. 31st, 2020|04:19 pm]
[Tags|, ]

I think we have gone through a period when too many children and people have been given to understand “I have a problem, it is the Government’s job to cope with it!” or “I have a problem, I will go and get a grant to cope with it!” “I am homeless, the Government must house me!” and so they are casting their problems on society and who is society? There is no such thing! There are individual men and women and there are families and no government can do anything except through people and people look to themselves first… There is no such thing as society. There is living tapestry of men and women and people and the beauty of that tapestry and the quality of our lives will depend upon how much each of us is prepared to take responsibility for ourselves and each of us prepared to turn round and help by our own efforts those who are unfortunate.
– Thatcher

Government is not the solution to our problem, government is the problem.
– Reagan

Pastāvošās kārtības stūrakmens ir pārspīlēts individuālisms; cilvēki kā Robinsoni Krūzo uz salas (“nav tāda ‘mēs’”); uzsvars uz mikro-risinājumiem (glābt klimatu, šķirojot savus atkritumus), uz personisko atbildību, un noniecināta strukturāla analīze un strukturālu izmaiņu iespēja vai nepieciešamība.

Sabiedrība neko būtībā neiemācījās no iepriekšējām krīzēm (kā no 2008. gada), un tās tika izmantotas, lai pagrieztu spīles ciešāk; privāti uzņēmumi kā Parex tika glābti, un izmaksas uzņēmās visa sabiedrība kopumā; tas tika izmantots kā iemesls ieviest taupības politiku, kas visvairāk skar visneaizsargātāko sabiedrības daļu, kurai vienlaicīgi ir vismazāk teikšanas par pastāvošo kārtību.

Finanšu politika atkal tiek brīvi pielietota, lai glābtu privāto jomu (piem., AirBaltic nupat saņēma 150 miljonus); tiek veidotas lielas naudas plūsmas ar nosacītu atbildību, kā tās tiks pielietotas vai nāks sabiedrībai par labu, lai gan tās sedz sabiedrība kopumā. Ja jau AirBaltic ir kritiski nozīmīgs sabiedrībai un attiecīgi glābjams, varbūt tam būtu jābūt nacionalizētam uzņēmumam, nevis pakārtotam privātām interesēm? Par to netiek runāts; tā vietā cilvēki pat tagad turpina “bīdīt” vēl plašāku privatizāciju un sapņo par vairāk veiksmes stāstiem kā Dienvidu tilts.

Link1 krepsis|dot krepsi

[Mar. 14th, 2020|05:28 pm]
Cits jauns jēdziens: naive probabilism.
Linkdot krepsi

[Mar. 14th, 2020|04:48 pm]
[Tags|]

Čomskim ir jēdziens “Orvela problēma”, kas runā par to, kā it kā informācijas laikmetā var nezināt to, kas ir acu priekšā, un pretstats tai ir “Platona problēma”, kas jautā, kā cilvēki tomēr spēj tik daudz zināt un saprast.

Čomska atbilde uz Orvela problēmu ir mediju propaganda: mediji atlasa un iepazīstina ar informāciju, balstoties uz neizteiktiem fona pieņēmumiem, un cilvēki sliecas dot priekšroku pazīstamajam. Pietiekami svešādas domas pat netiek izsvērtas, un tās var tikt uztvertas kā draudīgas.

Tas atgādināja, kā Irākas kara sākumā “Dienā” bija izvērsums ar lielu infografiku par Sadama masu iznīcināšanas ieročiem, un cik pārliecinoši tas likās. Es nebūtu varējis īpaši saprast protestētājus pret karu, bet, patinot laiku uz priekšu, ir grūti pieņemt, ka Bušs un it īpaši Čenijs nav aiz restēm, un ka Bušs savu tēlu pat ir reabilitējis, jo viņu un neokonservatīvo kopumā noziedzības un nekompetences posts ir tieši jūtams vēl šodien, piemēram, notiekošajā uz Grieķijas robežas.

Tādas frāzes kā “režīma propaganda” parasti pataupa par vietām kā Sadama Irāka, bet ir globāls režīms ar ASV priekšgalā, kura propagandā visi peldas. Parasti par to runā un domā “parastie” disidenti kā Čomskis un citi, kas, piemēram, izjūt iekārtas pretrunas un nepatiesības uz savas ādas, bet C-19 nozīmē, ka disidentu būs daudz vairāk.

Bonus Čomskis par centristiem:

Link2 krepši|dot krepsi

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]