| septembris. jeb augusts? |
[Sep. 25th, 2023|04:26 pm] |
* bezgalīgi garš augusts. joprojām neesmu izvilkusi nevienu silto drēbi vai apavu un vienīgā virsjaka, ko esmu uzvilkusi ir lietusjaka dažas reizes. joprojām ražo āra gurķi un sviesta pupas. joprojām ārā stāv daļa istabas puķu. joprojām neesmu kurinājusi ne plīti, ne krāsni. daikons un pakčojs šajā karstumā aizgāja ziedos. toties siltumnīcā izdīdzis ingvers, kuru iebāzu zemē kaut kad maijā. es nesaprotu, ko viņš domā.bet dārzs, lai arī zaļš un ziedošs, sāk izskatīties aizvien vairāk paguris. es viņu saprotu. nav nemaz tik viegli būt bezgalīgi garā augustā. nezāles gan nepagurst. man joprojām ir ļoti daudz tomātu. ir āboli un gurķi un kabači. vīnogas un avenes. bet daudz pārtieku no treša, jo vienkārši nav laika gatavot. un kad ir laiks, tad veltu to visa tā, kas taisās sapūt, grūšanai saldētavā.
* esmu ļoti nogurusi no ilgas braukšanas ar auto. nezinu vai vecums vai Volvo, bet sāp dibens, smeldz ceļi un mugura. neatceros, ka tā būtu bijis daudz braucot ar Fordu, lai gan Volvo it kā šķiet ērtāks. septembrī esmu nobraukusi ļoti, ļoti daudz kilometrus. pārsvarā Smiltene, Rīga, Valmiera, Salaspils, bet piektdien nobraucu arī Saļiks - Lūznava - Smilča.
* visur ļoti daudz notriektu āpšu.
* piektdienas naktī ap pusnakti atbraucu no Lūznavas. uzvilku šortus, gulēju ārā, šūpuļtīklā un skrollēju telefonu. deviņpadsmit grādi. divdesmitotrais (jeb diudestotrais, kā saka kāda no Smiltenes Maximas pārdevējām un daudzi citi, kas nākuši no Alūksnes puses) septembris.
* nekādai īpašai rudens saulgriežošanai nebija spēka. bet Smiltenē bija svecīšvakars. man tā likās rudens ekvinokcijai ļoti piemērota garīgā prakse. aizgāju jau tādā krietnā krēslā uz kapiem. bija rudenīgs pelēks un smalki smīlāja lietus, bet bija silts un visur dega svecītes. apsēdos uz salijušā beņķīša pie vecvecākiem un klusi apraudājos.
* runājot par raudāšanu - nesen pamodos no sapņa, kurā bezgalīgi ilgi un bezdibenīgi izmisīgi raudāju, turot cieši sev piespiestu zirga galvu. it kā rotaļu, it kā mana zirga.
* Zola Jesus bija burvīga. uz iesildītājiem nepaspēju, jo vakar stallī bija pansijas slēgšanas ballīte. ēdām kliņģeri un izrādes rasolu. daļa privāto zirgu dodas prom jau ar oktobri, daži vēl paliks līdz ganību sezonas beigām.
* kādu vakaru, jau pēc saulrieta, aizbraucu uz Niedrāja centrālo peldvietu. tajā brīdī neviens cits nepeldējās, bet mašīnu bija pulka - cilvēki pastaigājās, sportoja. kad biju jau beigusi peldēt un ģērbos, man blakus uz soliņa nometās divas dāmas. varētu būt māte un meita, vecumā ap 70 un 50. nebija modeļu miesasbūves. abas noģērbās plikas, gāja peldēt un garāmejot atvainojās. teica, ka cer, ka man nebūs trauma, bet viņas jau pa dienu bijušas peldēt un neesot gribējies vilkt slapju peldkostīmu. es arī gribētu tā varēt un darīt.
* pēdējā laikā ļoti daudz vēža visapkārt.
* ja vasaras vidū bija posms, kurā kaķis dzīvoja pa māju. bija vislaik redzams, sastopams, atrodams, tad nu jau kādu laiku es nezinu, kur viņš dzīvo. mājās ir vairāk kā parādība. parādās, pagrozās, pazūd. kad vakaros atbraucu no Rīgas, atnāk uz motora skaņu atrādīties un atkal aiziet. kaut kad ļoti agri no rīta iekāpj pa logu, drusku paguļ man pie kājām un prom ir.
* zirgs joprojām traki azartisks. ceturtdienas treniņā lecām metru desmit. viņš gribēja vēl un vēl.
* ļoti gribas uz mežu. bet darbs dzen darbu. grauž vainas sajūta, par darba datordarbiem, ko atlieku uz katru nākamo vakaru, bet nedaru. un - ja es aizbraukšu uz mežu, tur būs sēnes un es nespēšu viņas neņemt un nenest mājās, bet man totāli nemaz nav laika, ko veltīt sēņu tīrīšanai un pēcapstrādei.
* visu laiku notiek ziemeļblāzmas, bet man visu laiku nāk miegs.
* dienas kļuvušas jau daudz par īsām. tumsa tin savos tīmekļos. |
|
|
