|
| Šajā pelēkajā un aukstajā dienā galvā sāka skanēt dziesma, kuras nosaukumu pa dienu nevarēju atcerēties (tikai tagad atnāca), bet videoklipu gan spēju labi vizualizēt, jo varbūt pati dziesma nemaz tā neuzrunāja. Klipā galvenā varone satika dažādus cilvēkus, kuri pēc sarunas aiz sevis atstāja akmeņus. Beigās jaunajai sievietei bija pilna soma ar akmeņiem, ko varētu interpretēt kā vainas sajūtu, cilvēku pārmetumus vai citu problēmu (smagumu) uzņemšanos. Varbūt pat nevajag nodalīt.
Pēc darba aizgāju uz parku salasīt dabas materiālus darbnīcai. Neko neplūcu, ņēmu to, kas zemē nokritis, jo vajadzēja tikai piecus, plus akmeni. Viss salasījās tik viegls un gaisīgs, pat skaists ķiršu koka zieds mētājās zālītē. It kā gaidītu tieši mani.
Vēl dīvaini aptvert, ka pavisam nesen jautājumi: kur es esmu? kāpēc esmu šeit? šķita tikpat ikdienišķi kā elpošana. Un tie parasti radīja tādu kā drošību un mazināja apjukumu ik reizi, kad tos uzdevu. Savādi aptvert, ka jau kādu gadu tādus sev vairs nevaicāju, jo svarīgāk bijis vispār piecelties, kustēties, nokļūt no viena punktu uz citu utt. Varbūt tiešām smadzenes ir tik garlaicīgas, ka visu šo laiku bijušas aizņemtas ar to, lai es izdzīvotu, nevis reflektētu? Bet nu ir tik laba sajūta, ka atkal spēju domāt! (Ja vien tā nav ilūzija, ka domāju, hehe) - galvā skan:Desperate Journalist - Hollow
|
|
| labāk nebūtu no sevis aizbēgusi mājupceļš ir garāks aklai bezmugurkaulainai.. - galvā skan:Keitija Bārbale - Drāšu žogs
|
|
| To My Duties
While I’ve been doing my job stone by stone, quill by quill, winter has passed, leaving empty places and dead rooms. I work on all the same. I really should replace all those things I’ve forgotten, fill the darkness with bread, inspire hope again.
The dust of the season, its harsh rain, are all I deserve: for myself I claim nothing more than all space and the right to work there, bearing witness to spring.
I must have something for everybody day by day and week by week, gifts of the blue variety or cool blossoms from the woods.
First thing in the morning, I’m going strong while others have sunk into sloth or lovemaking. I’m sweeping out my bell tower, polishing my tools and my heart.
I have enough dew to go around.
/Pablo Neruda from: ODES TO OPPOSITES |
|
| "Dezinformācijas teorijā to sauc par akcentu pārlikšanu. Nevis būtiskais prevalē pār nebūtisko, bet gan ar akcentu pārlikšanu autori padara nebūtisko par būtisko." |
|
| Vecais nacionālists kā vienmēr sarunā šādās tādas muļķības bet par `` zaļo kursu`` viņam ir nekomfortabli daudz taisnības https://neatkariga.nra.lv/intervijas/453904-aleksandrs-kirsteins-zalais-kurss-ir-krapnieciba-kas-iznicina-dabu?utm_source=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=button//Taču pēc tam Lietuvā pēc “zaļo” ierosinājuma bija referendums, kurā tika nobalsots, ka atomelektrostacijas ir bīstamas, tāpēc nav vajadzīgas. Tas atgādina to, kas notika Vācijā, kur tika slēgtas 10 lielas atomelektrostacijas.// OK, izrādās ka leiši zaļsajukuši prātā pēc vāciešu piemēra. //Tikai tagad zinām, ka visas šīs zaļās kustības Eiropā - “Greenpeace” un tamlīdzīgas - saņēma finansējumu no Krievijas, kas nebija ieinteresēta stabilā Baltijas valstu energoneatkarībā, jo tirgoja tur savu gāzi.// Brīnos kā Kiršteins to zina `` tikai tagad``, es atvainojos par to bija rakstīts GRU disidenta Suvorova - Rezuna grāmatās vēl 1985. gadā. |
|
| Es sapratu. Latviešu valoda ir mūsu Praids. |
|
| Šodien pirmā diena, kad stresa līmenis tik augsts, ka nevienu brīdi neprasījās paslinkot. Žēl tikai, ka mans organisms parasti uz to reaģē ar saslimšanu. Rīt jāmēģina nedaudz ilgāk pagulēt. |
|
| Šķiet, ka pirmo reizi pa ilgiem laikiem naktīs vairs nelecu no gultas vairākas reizes, lai pārbaudītu, vai esmu aizslēgusi durvis. Un katru reizi tas ir mani tā kaitinājis, jo galīgi nav man raksturīga šāda apsēstība. Vienubrīd pat galvā pazibēja stulba doma, ka tas man no kāda ir pielipis. Protams, uzreiz to noraidīju kā absurdu un neloģisku, labi vēl, ka tik daudz saprāta man piemīt. Tikai ziemā uzzināju, ka tādas darbības veikt ir raksturīgi daudziem cilvēkiem, kad pēc sāpīgiem pārdzīvojumiem vajadzīga drošības sajūta. - galvā skan:Girl in red - I'm back
|
|
| Sīka ideja humanitāram eventam: Šai cienījamajai lēdijai https://tautaruna.nra.lv/divaini/453205-uz-eirovizijas-skatuves-kaps-ista-ragana/?utm_source=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=buttonvajadzētu atrast kur ir norakti tādi antropoīdi kā Sprengers, Krāmers, Karpcovs utt. [viņu tur bija padaudz] un secīgi uzdancot uz viņu kapiem. Filmējot, protams. Valpurģu naktī, protams. Ne jau nu ka tam būtu kāda nozīme vnk mazs prieciņš :) Drusku nopietnāka piebilde: Saprotot cik destruktīvs ir mūsdienu neopuritānisms/ degrowthisms/ wokisms un noliedzot to mums tajā pašā laikā nevajag aizmirst kādas destruktīvas lietas bija pagātnē, kaut vai tāpēc lai tiekot vaļā no wokisma un hipijveidīguma tās lietas no pagātnes nekad neatgrieztos. |
|
| Šodien apstaigāju apkaimes skolas un ļoti noguru. Ceļā uz atlikušo apciemojamo ēku šķita, ka esmu kļuvusi par 100 kilogramiem smagāka, tik grūti paiet, it kā man būtu uzkrauts viss pasaules smagums un nastas. Norakstīju šo nogurumu uz negulēto nakti. Bet tad notika kaut kas savāds. Kad iznācu no skolas un viss bija beidzies, smagums bija pazudis. Likās, ka ir pieauguši spārni un var pat lidot, jo esmu pēkšņi kļuvusi vieglāka par pūciņu. Varbūt tiešām esmu uzņēmusies nepareizos darbus. Man šķiet, ka tikai daļēji esmu iemācījusies būt par aizsargājošo pieaugušo savam iekšējam bērnam, ja skolas joprojām nedaudz biedē. Uz brīdi no drošās un paredzamās pieaugušo pasaules mani izsita gaisā jūtamais pusaudžu apjukums, bailes, nedrošība un mulsums. |
|
| "I'm not weird. I am limited edition." (c) uzlīme tīņu žurnālā
Nezinu kādā sakarā tas teksts uzjundīja manī Išiguro romāna "Klāra un saule" noskaņas. |
|
| Es te šobrīd vairāk citātus, vnk ir šis tas uzradies pēdējā laikā, jāpieraksta, lai nepazūd. But many people say they have tried meditation and failed. Here are some common complaints about meditation:
I can’t do it. My mind wanders. I can’t sit still. I can’t concentrate that long. I fall asleep. I have too many noisy thoughts.
If your first attempt or first several attempts at meditation resulted in any of these thoughts, then congratulations — you’ve meditated!
Many people perceive meditation as a magical moment of transformation. But meditation isn’t about perfection. It’s about awareness. Being aware that your mind wanders, that you’re tired, that you can’t sit still, that your mind is racing — that’s the point of meditation.
// https://www.washingtonpost.com/wellness/2022/09/29/meditation-tips-awareness/
No šī viedokļa: Notice the five senses.
Start by taking a few calming breaths.
Now, see five things around you. It can be items on your desk such as a lamp, a notepad and a pen, or trees and rocks as you take a walk.
Touch four things — the fabric of your clothes, a book, a leaf, the cat.
Hear three things. Notice a dog barking, the click of a keyboard, laughter in the break room.
Smell two things. Sniff the air, the detergent smell that lingers on your clothes.
Taste one thing. End your meditation with a bite of chocolate, a piece of fruit or a treat from the office candy dish. P.S. WP izrādās viens no tiem websaitiem, kurus var lieliski izlasīt vienkārši nobloķējot skriptus (piemēram, ar Brave browserī iebūvēto funkciju vai [citos browseros] aizejot uz Site settings un nobloķējot javaskriptu. |
|
| Vakardiena bija traki jauka. Tik no rīta pamodos ar domu, eh, cik labi būtu, ja vilibalža gatavoto pastēti varētu dabūt arī brokastīs. Mierinājumam - kihelkonnas slavas dziesma holesterīnam. Non, je ne regrette rien. |
|
| Izbraucu no stāvvietas un pamanīju, ka pa mašīnas vējstikla iekšpusi rāpo maziņš zirneklītis. Varbūt no tiem, kuri izšķiļoties aizlec uz visām pusēm un, kur nu gadījies piezemēties, pa turieni jārāpo. Mašīnai uzņemot ātrumu, zirneklītis pārstāja rāpot un pieplaka pie stikla. Es arī tādā situācijā justos dezorientēts. Cik daudz gan apkārt ir šādu dzīvību, kas mēģina eksistēt, pat neapzinoties, ka visas likmes ir pret katra atsevišķā indivīda izredzēm. Taču bezcerības domai nav vietas. Ja vien to, kas cenšas, būs pietiekami daudz, gan jau daļai izdosies, bet pārējie ir nesvarīgi kā neievākta statistika. Tāpēc ar to spēciņu un sensorajām spējām, kas nu kuram krājumā, jākuļas tālāk, un oportūnisms ir vienīgais no visiem pasaules vārdiem, kas jāzina. Apturēju mašīnu, uzvilināju zirneklīti uz plaukstas un aiznesu nolikt uz ielas malā esošās sētas staba. Nez, kā viņam tur tagad iet. |
|
| Atkarībā no tā, vai to ir viegli uztaisīt un vadīt, šis varētu būt the next big thing un riktīgi pamainīt, kā un kas notiek pasaulē pēc, teiksim, kādiem 15-20 gadiem: Scientists at the Harvard John A. Paulson School of Engineering and Applied Sciences (SEAS) have developed a programmable metafluid with tunable springiness, optical properties, viscosity and even the ability to transition between a Newtonian and non-Newtonian fluid. The first-of-its-kind metafluid uses a suspension of small, elastomer spheres — between 50 to 500 microns — that buckle under pressure, radically changing the characteristics of the fluid. The metafluid could be used in everything from hydraulic actuators to program robots, to intelligent shock absorbers that can dissipate energy depending on the intensity of the impact, to optical devices that can transition from clear to opaque. https://scitechdaily.com/not-science-fiction-harvard-scientists-have-developed-an-intelligent-liquid/ |
|
| At this point I'd figured out what you need to put in grant proposal to get the money. And that's what I did. I applied for grants on research projects, because it was a way to make money, not because I thought it would leave an impact in the history of science. It's not that what I did was somehow wrong. It was and still is, totally state of the art. I did what I said I'd do in the proposal, I did the calculation, I wrote the papers, I wrote the reports, and the reports were approved. Normal academic procedure. But I knew it was bullshit, just as most of the work in that area is currently bullshit and just as most of academic research that your taxes pay for is almost certainly bullshit. The real problem I had, I think, is that I was bad at lying to myself. Sabīne Hossenfeldere |
|
| Kaut kādi emmm pasīvi viņiem tur dakteri Nīderlandē. Ko nozīmē ``nekad nekļūs labāk``? Regulāri tak atklāj jaunas terapijas metodes. https://www.delfi.lv/life/56017212/psihologija/120008657/28-gadus-veca-fiziski-vesela-holandiete-nolemj-veikt-eitanaziju-depresijas-del?utm_medium=Social&utm_source=Facebook&fbclid=IwAR3Ul3Cd3-Qzp2E1CBEqlN_8dFIDsLGH5qOWMgllWcHMdFSKPmuZGsHCYao_aem_AUA-GeArCjiJclC34jDKp05GF-K2_3crj-TZb76e5iHLEx58GUmobWlZPPIC9lkKKZ2zQqsfTNj2yC_wZ9_Miv2v#Echobox=1712136720Un šitas ``ētiķis`` ir konkrēti sagājis sviestā: //Kampenas Teoloģijas universitātes veselības aprūpes ētiķis Stefs Groenvuds skaidro: "Es uztveru eitanāziju kā pieņemamu izvēli, ko piedāvā ārsti un psihiatri, lai gan iepriekš tas bija pēdējais, galējais līdzeklis. Īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar psihiskām slimībām un īpaši jauniem cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem, kur, šķiet, ka veselības aprūpes speciālists "padodas" vieglāk nekā jebkad iepriekš."// un ģenerāls sviests: // likumdošana taktiski "mudina" sevi nogalināt. To dara arī sociālo mediju kultūra, kas nāvi glamurizē, un radikālo aktīvistu kustība, kas aizstāv tiesības uz nāvi, norādot, ka cilvēkam ir jābūt brīvai izvēlei dzīves beigšanā. // |
|
|