Tātad ideja:

Zinātnisks periodiskais izdevums. Online, protams. Par visām nozarēm.

Un bez ierobežojumiem.

Tā kā kādreiz, Royal Society sākuma laikā.

Rakstu var piesūtīt jebkurš, pilnīgi jebkura privātpersona vai to grupa.

Valoda - jebkura, publicē oriģinālajā + tulkojums uz angļu [cik es saprotu, nupat jau tulkojamie ir pietiekami labi]

Pētījumam/ novērojumiem/ eksperimentam jābūt aprakstītam tā lai var atkārtot. Pietiekami pilnīgi. Tas vienīgais noteikums. Nekādu noformēšanas noteikumu, nekādas ētikas, nekādu citu noteikumu. Ir atsauces, nav atsauču, kādas sadaļas - autoru ziņā.

Publicēt vai nē - izlemj redakcija. Kā izlemj - redakcijas darīšana. Ja redakcija atrod par vajadzīgu - pieaicina ekspertus recenzentus, recenzijas publicē kopā ar rakstu.

No vienas puses vajadzētu būt gandarītam, ka arī mūsdienās pastāv grāmatu klubi un cilvēki lasa ne tikai sociālo tīklu sēnalas, bet arī labā valodā sarakstītas biezas aizgājušo laiku grāmatas. No otras puses, neizpratni rada lielīšanās ar savu nezināšanu. Par šo netikumu jau biju rakstījis pirms vairākiem gadiem. Vai tiešām labais tonis būtu izlikšanās par muļķi? Atklāti sakot, interneta grāmatu apskatus negribas turpināt lasīt tieši šī iemesla dēļ. Atbaida frāze: "Neko iepriekš par šo darbu nezināju." Un, nē, ne jau jaunieši vai pat trīsdesmigadnieki tā raksta. Ieteikt vai neieteikt lasīt, tas ir, manuprāt, lieki. Grāmatu cienītaji klasiku pārzina pat tad, ja nav lasījuši Viktora Igo romānu "Cilvēks, kas smejas". Grūti noticēt, ka raksta autore neko nav zinājusi par šo romānu. Pieļauju iespēju, ka viņa pieder paaudzei, kam 2015. gads un Nacionālajā teātrī no jauna uzvestais Imanta Kalniņa mūzikls pēc Viktora Igo romāna"Cilvēks, kas smejas", ir pārāk sena pagātne. Varu piebilst, ka mūziku ir aranžējis jaunākai paaudzei pazīstamais Jānis Aišpurs un lomās uz skatuves darbojusies Agnese Budovska, Maija Doveika. Vai tiešām ne reizi nav dzirdēta "Menueta" dziedātā Gvimplēna dziesma? Tomēr, ja kaut ko raksta, īpaši kā literatūras eksperts, kritiķis, modernāk - blogeris, nāktos vispirms pameklēt tīmeklī faktus. It sevišķi šajā laikmetā, kur visu pasaka mākslīgais draugs no Silīcija ielejas, un var arī uzrakstīt, ja pats to neprot. Kaitina šī paviršība pret valodu, stilu un arī faktiem.

Ja nu kādam nepietika ar iepriekš minētajiem faktiem

https://en.wikipedia.org/wiki/Yazidi_genocide

Un "karš ar irānu esot bezjēdzīgs"

https://en.wikipedia.org/wiki/Taraneh_Mousavi

Te man stāsta ka Spānijas valdībai esot mugurkauls jeb dažas citas sastāvdaļas kā cojones jo viņi redz nepiedalās cīņā pret HAMAS un citiem islāmistiem tāpēc ka citi kas tajā cīņā piedalās ir veikuši kara likumu pārkāpumus.

Paskatīsimies uz to atkal pēc analoģijas ar citu karu: Krievijas - Ukrainas karu. Krievija uzbruka Ukrainai, Ukraina aizstāvas, Rietumu pasaule palīdz Ukrainai un nosoda krieviju, piemēro tai sankcijas. Dažas NATO valstis šim nepiekrīt, mēģina bloķēt palīdzību Ukrainai (Ungārija, Slovākija), nepiekrīt sankcijām Krievijai (Turcija). Mēs šo rīcību uzskatam par ne-OK.

Tagad par TA: HAMAS un citi teroristiskie grupējumi uzbruka/ uzbrūk Izraēlai, Izraēla aizstāvas, Rietumu pasaule Izraēlai palīdz. Un ir valstis kuras šim nepiekrīt, piedalīties un Izraēlai palīdzēt atsakās. Spānija piemēram. Līdz ar to tas nu nemaz neizskatās pēc cojones, tas izskatās pēc izdabāšanas zināmām kreiām aprindām un tas nu galīgi nav resistancia bet ir padošanās un savējo uzmešana.

Nepārprotam, neviens nav balts un pūkains. Netanjahu galīgi nav balts un pūkains, Zelenskis nav balts un pūkains, bet Rietumu pasaulei jābūt vienotai pret pretinieku, pretinieks- gan krievija gan islāmisti - guļ un redz sašķeltu rietumu pasauli kur valstis plēšas savā starpā.

Un vēl viena nianse: Izraēlas nīšana ir sens sarkano jājamzirdziņš, vēl no cold war laika, parasti Rietumi palīdzēja Izraēlai, PSRS un tās satelīti - arābiem, PSRS piegādāja Izraēlas pretiniekiem ieročus, tehniku, materiālus lielos daudzumos un militāros instruktorus un padomniekus. Lielā mērā par islāmisma uzplaukumu TA ir atbildīga PSRS, tiesa gan US arī nav bez vainas, izraisot modžahedus Afganistāmā, tos pašus kuri tagad ir Taleban (un izmeta US ārā). PSRS savukārt izraisīja ajatollas Irānā, sabojājot normālu valsti.

Summējot - nav skaisti darīt to pašu (pasīvi, bet vienalga) ko darīja PSRS, tas nav ne cojones ne resistencia.

Šeit var jautāt: Kāpēc es esmu vienā noteiktā pusē ja abas puses dara sliktas lietas. Gan US (Abu Graiba, Guantanamo) Gan Izraēla ir veikušas darbības kurām varētu būt kara nozieguma sastāvs. Otra puse - islāmisti un Krievija arī ir veikuši šādas darbības.

Atbilde ir sistēmiskajā sabiedrības uzbūves līmenī. US, citas rietumu valstis, Izraēla, Ukraina ir uzbūvētas balstoties uz cilvēktiesību, personas brīvības, brīvas domāšanas jēdzieniem [Israel hosts the largest and most prominent LGBTQ+ pride events in the Middle East]. Islāmijas un Krievija - nē. Minētās sliktās darbības "mūsējo" pusē ir noziegums, tam pievērš uzmanību, to izmeklē, pieņem mērus lai neatkārtojas, ja arī īslaicīgi izdodas noslēpt, ar laiku tas nāk gaismā. Tāpēc ka tā uzbūvēta sabiedrība. Otrajā pusē šīs lietas ir norma. Tā ir tā atšķirība.