Nezāles neiznīkst (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} jan09) rakstīja,@ 2026-11-12 08:24:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
a
aktuāli:
"Pensionāru ekonomiskais “zelta laikmets” pasaulē tuvojas beigām.
Gadiem Rietumvalstīs atkārtots pārmetums, ka tā dēvētajai “baby boom” paaudzei – cilvēkiem, kas dzimuši aptuveni no 1940. gadu vidus līdz 1960. gadu vidum – ekonomiski ticis pats labākais. Viņi izveidojuši karjeru laikā, kad mājokļi bija salīdzinoši lētāki, piedzīvojuši nekustamā īpašuma un akciju cenu kāpumu un tagad daudzviet saņem arī dāsnas pensijas.
Taču “The Economist”, analizējot datus par 32 turīgām valstīm, secina: šis laikmets, iespējams, jau ir sasniedzis savu maksimumu. 26 no 32 analizētajām valstīm senioru ienākumi attiecībā pret darbspējīgā vecuma cilvēku ienākumiem tagad pasliktinās. Jaunākās paaudzes savukārt pelna vairāk, uzkrāj aktīvus un arvien biežāk saņem valdību finansiālu atbalstu.
Tagad situācija sāk mainīties.
“The Economist” analīze rāda, ka daudzās turīgajās valstīs šī tendence tagad iet pretējā virzienā. Grieķijā darbspējīgā vecuma cilvēki pašlaik pelna gandrīz par piektdaļu vairāk nekā pensionāri. Lielbritānijā pensionāru mediānie ienākumi tagad ir aptuveni par 10% zemāki nekā darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem. ASV mileniāļiem, sasniedzot pašreizējo vecumu, ir vairāk bagātības nekā iepriekšējām paaudzēm tajā pašā dzīves posmā. Ir arī pirmās pazīmes, ka Z paaudze aktīvus uzkrāj vēl ātrāk.
pēdējā dzīves dārdzības krīze pensijas vecuma mājsaimniecības skārusi ievērojami smagāk nekā darbspējīgā vecuma mājsaimniecības. Tas ir būtisks aspekts arī Latvijas senioriem: pat tad, ja pensija nomināli palielinās, svarīgi ir tas, cik daudz par šo naudu iespējams nopirkt.
Latvija šajā stāstā ir ļoti īpašs gadījums.
Latvijā situācija daudzos aspektos ir pavisam cita. Latvijā 2026. gada sākumā dzīvoja 413 tūkstoši cilvēku vecumā no 65 gadiem, un seniori veidoja 22,4% no visiem valsts iedzīvotājiem. Vidējā vecuma pensija 2025. gadā bija 615,70 eiro mēnesī, kas atbilda tikai 45,7% no vidējās darba samaksas valstī. Sieviešu vidējā pensija bija 594,19 eiro, bet vīriešu – 656,31 eiro.
Vēl krasāk problēmu parāda nabadzības rādītāji. 2025. gadā 43,3% Latvijas senioru bija pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai. Īpaši smaga situācija ir cilvēkiem, kuri vecumdienās dzīvo vieni. 2024. gada dati rādīja, ka nabadzības riskam bija pakļauti 63,2% vientuļo pensijas vecuma cilvēku.
Arī dzimumu atšķirība ir ievērojama. Latvijā divas trešdaļas senioru ir sievietes, un vecāka gadagājuma sieviešu nabadzības risks ir būtiski augstāks nekā vīriešiem. Tāpēc Latvijā runāt par pensionāriem kā par vienotu, ekonomiski privileģētu paaudzi būtu maldinoši.
Latvijas senioriem svarīgākais ir cits secinājums – nākamajos gados pieaugs spiediens uz pensiju sistēmām, cilvēki tiks mudināti ilgāk palikt darba tirgū, bet valsts budžeta nauda arvien vairāk būs jādala starp senioriem, veselības aprūpi, ģimenēm ar bērniem un citām vajadzībām.
Latvijas gadījumā šī diskusija sākas no daudz zemāka senioru labklājības līmeņa."
https://www.la.lv/pensionaru-ekonomiska
aktuāli:
"Pensionāru ekonomiskais “zelta laikmets” pasaulē tuvojas beigām.
Gadiem Rietumvalstīs atkārtots pārmetums, ka tā dēvētajai “baby boom” paaudzei – cilvēkiem, kas dzimuši aptuveni no 1940. gadu vidus līdz 1960. gadu vidum – ekonomiski ticis pats labākais. Viņi izveidojuši karjeru laikā, kad mājokļi bija salīdzinoši lētāki, piedzīvojuši nekustamā īpašuma un akciju cenu kāpumu un tagad daudzviet saņem arī dāsnas pensijas.
Taču “The Economist”, analizējot datus par 32 turīgām valstīm, secina: šis laikmets, iespējams, jau ir sasniedzis savu maksimumu. 26 no 32 analizētajām valstīm senioru ienākumi attiecībā pret darbspējīgā vecuma cilvēku ienākumiem tagad pasliktinās. Jaunākās paaudzes savukārt pelna vairāk, uzkrāj aktīvus un arvien biežāk saņem valdību finansiālu atbalstu.
Tagad situācija sāk mainīties.
“The Economist” analīze rāda, ka daudzās turīgajās valstīs šī tendence tagad iet pretējā virzienā. Grieķijā darbspējīgā vecuma cilvēki pašlaik pelna gandrīz par piektdaļu vairāk nekā pensionāri. Lielbritānijā pensionāru mediānie ienākumi tagad ir aptuveni par 10% zemāki nekā darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem. ASV mileniāļiem, sasniedzot pašreizējo vecumu, ir vairāk bagātības nekā iepriekšējām paaudzēm tajā pašā dzīves posmā. Ir arī pirmās pazīmes, ka Z paaudze aktīvus uzkrāj vēl ātrāk.
pēdējā dzīves dārdzības krīze pensijas vecuma mājsaimniecības skārusi ievērojami smagāk nekā darbspējīgā vecuma mājsaimniecības. Tas ir būtisks aspekts arī Latvijas senioriem: pat tad, ja pensija nomināli palielinās, svarīgi ir tas, cik daudz par šo naudu iespējams nopirkt.
Latvija šajā stāstā ir ļoti īpašs gadījums.
Latvijā situācija daudzos aspektos ir pavisam cita. Latvijā 2026. gada sākumā dzīvoja 413 tūkstoši cilvēku vecumā no 65 gadiem, un seniori veidoja 22,4% no visiem valsts iedzīvotājiem. Vidējā vecuma pensija 2025. gadā bija 615,70 eiro mēnesī, kas atbilda tikai 45,7% no vidējās darba samaksas valstī. Sieviešu vidējā pensija bija 594,19 eiro, bet vīriešu – 656,31 eiro.
Vēl krasāk problēmu parāda nabadzības rādītāji. 2025. gadā 43,3% Latvijas senioru bija pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai. Īpaši smaga situācija ir cilvēkiem, kuri vecumdienās dzīvo vieni. 2024. gada dati rādīja, ka nabadzības riskam bija pakļauti 63,2% vientuļo pensijas vecuma cilvēku.
Arī dzimumu atšķirība ir ievērojama. Latvijā divas trešdaļas senioru ir sievietes, un vecāka gadagājuma sieviešu nabadzības risks ir būtiski augstāks nekā vīriešiem. Tāpēc Latvijā runāt par pensionāriem kā par vienotu, ekonomiski privileģētu paaudzi būtu maldinoši.
Latvijas senioriem svarīgākais ir cits secinājums – nākamajos gados pieaugs spiediens uz pensiju sistēmām, cilvēki tiks mudināti ilgāk palikt darba tirgū, bet valsts budžeta nauda arvien vairāk būs jādala starp senioriem, veselības aprūpi, ģimenēm ar bērniem un citām vajadzībām.
Latvijas gadījumā šī diskusija sākas no daudz zemāka senioru labklājības līmeņa."
https://www.la.lv/pensionaru-ekonomiska
Nopūsties:
