"Republika", 2006.

Ņemts no jimmy

Ak, pēdējā TB/LNNK grupiņas afēriņa ar zīmolu ir tik primitīvs "metiens", ka aš kauns. Kundziņi vēl joprojām dzīvo pēc saldo 90. gadu metodēm, kad partijiņas dibinātāji sākumkapitālu iesita, aktīvi tirgojoties ar aizejošās PSRS armijas tehniku un munīciju (acīmredzot labi paziņas bija Baltijas kara apgabala štābā). Tik primitīvi, ka pat mazliet žēl, cik mazītiņš šamēju izdomas līmenītis (par ko liecina jau tas, kā šie pagājušo gadu gribēja savākt kāpostu no Latvijas Dzelzceļa, tak tur pretī cita līmeņa spēlētāji, kas izmeta prievīšbiznesmeņus pa durvīm uz skaitli 3). Lai gan, nav jau ko šiem pārmest - kamēr viņu elektorāts no vecuma nebūs apmiris, par šiem balsos šā vai tā. Tikai velkot rīta dūmu pie sevis iedomājos, cik smieklīgi būtu viņu ģīmji, ja šo bumbu, kas jau stabili lido grozā, pēdējā brīdī kāds pārķertu ar tekstu, ka Fliks to loguci var līmēt sev uz ledusskapja, ja vēlas, jo par mazu un godīgu samaksu (kudi mazāku, nekā tā, ko vīreļi nu te dala) var uzmeikot gan jaunu zīmolu, gan visu pārējo. :)

Vakar ar laulāto, rociņās sadevušies klīstot pa dzimto Teiku, ieķiķinājām, cik tomēr primitīvi ļaudis būvē, ja jābūvē ko jaunu - neko vairāk par bēšīgi apmestu kubu ar brūna plastikāta pakešlogiem nespēj izdomāt. Un tad ieslēdzas noslēgtais aplis, kurā cilvēki veido vidi ap sevi, savukārt vide ietekmē cilvēku pasaules uztveri un mentalitāti. Taču šorīt pīpojot un pļāpājot ar saimnieku mazliet aizdomājos. Prasu šim: nu kāda joda pēc būvē kārtējo palielināto buljona kubiciņu rubiciņu? Var taču ielauzt bikucīt jumta plakni, kāpnes laist nevis iekšā, bet pa ārpusi caur balkonterasēm (tās, kā visas arhitektoniskās neveiksmes, var ar vīnstīgām maskēt) - gan iekštelpas tai divdzīvokļu mājelītē palielinātos, gan forma maķenīt interesantāka bez īpašiem papildu izdevumiem. Tak kad puisis izstāstīja, kā šim ar būvniecību ietas, sapratu, ka ne viss tik vienkārši šai dzīvē notiek. Izrādās, bija domājis gan par to, gan citiem variantiem - kā nekā grasās te mūšu dzīvot un bērniem atstāt. Taču likumi mums tādi, ka ja būvē tuvāk par 4m no žoga, projektu jāsaskaņo ar kaimiņu aiz tā žoga. Nu tad viens kaimiņš noprotestē logu, otram jumta kore nepatīk, trešajam šķiet, ka no balkona sāna redz viņa pagalms redzams. Un variants vilks knapi paēdis, kaza lecīga un dzīva ir kārtējais mazais, baltais maļēvičklucis. Un vēl tad kaimiņi pamanījušies pierakstīt 5cm biezu mapi ar sūdzībām un protestiem. Un kā kronis visam ir jaunās ēkas neapmestā ārsiena, kas piekļaujas kaimiņu saimniecības ēkai un slejas pusstāvu virs tās, jo vari sist dibenu pret zemi un krustcelēs dedzināt vudu leļļu komplektu, tak kaimiņš strikti pateicis nē un uzmana, lai tavi strādnieki neuzrāpjas uz viņa šķūņa jumta apmest ēkas ārsienu. Tb no visām pusēm kaut cik korekts apmetums, bet uz aizžoga bāleliņa teritoriju veras pelēkas gāzbetona drūmums. Kāds jaukajiem tautiešiem (kārtīgi latvieši, īsts TB/LNNK elektorāta paraugs) labums, ka šiem virs šķūņa tāds rēgojas? Tas šajā pusē žogam nav skaidrs. Nu moš gandarījums, ka tomēr kā spējis ieriebt kaimiņam, kuru uz ielas sastop labi ja pāris reizes gadā? A to tāds smaidīgs, mājiņu būvē, otrā izīrē dzīvokli kaut kādam derdzīgam plikpaurim. Nu kaut kā tā. Un tā dzīvojam.

Var jau būt, ka kur aiz okeāna vēl trakāk, tak dzīvojam šeit un daudz kas šķiet nu tāds ne visai. Aber nēģeriem problēmas būs mūžīgi, tb kamēr šie dzīvos pēc 2mēnešu īso slaucēju kursu absolvējušo konsultantu no Eiropas padomiņiem. ;)

Tā nejauši pamanīju, ka tiekot privatizēta viena no nu jau bijušās Policijas akadēmijas (bija tāda - viena no 2 valsts augstskolām dievzemītē) ēkām. Tā redz esot izdemolēta un uz privātas zemes. Nu tas jau it kā logiski, ka nav jau jēgas maksāt par grausta nomu, lai gan pabrīnījos, kā nu tā pāris mēnešu laikā pamanījušies izlaupīt un nolaist līdz kliņķim apsargātu objektu. Lai gan varbūt nav tik traki, jo ļaudis melš, ka māja visnotaļ labā stāvoklī, un tur dzīvo cilvēki. Un tak vells dīdīja palūkot, kā tad tā sanācis, ka ēka uz privātas zemes un nav sakārtotas lietas šo 20 gadu garumā? Hehe, izrādās, zeme tikai pirms brīža iznomāta kādam siamia - reģistrētam aš vai pāris dienas pirms lēmuma PA likvidēt, - kam, protams, ir pirmpirkuma tiesības privatizācijas gadījumā. Bet sasmējos, ka, spriežot pēc papīriem, aiz visas afēras stāv, tb viens no SIA īpašniekiem ir pensišbabulis no kaimiņmājas, kurš nemitīgi pukst, ka vai badu mirst un nezina, ko rīt uz zoba liks. Nu ja - tādu gruntsgabalu jau uz maizes nekrāmēsi virsū. Savulaik Zemkopības ministrijas augstceltni atdevuši beztermiņa nomā, dokumentu parakstītājam saņemot pateicībā par parakstu un zieģeļiem lietotu moskviču (toties tagad ministrija īrē savas telpas no SIA), aber kā babulīc nokruķīja ģēlu? Moš ar upeņu spainīti tika cauri? Ir tak pasaulē vēl labi un līdzjūtīgi cilvēki, tb visi jau nav kā melnais runcis jenots, kurš pāris uzprasītu lieku latu dēļ bēdājas, ka draudzība grūstot kopā. ;)

Uz sarunu Drošības policijā (DP) bija spiests ierasties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociātais profesors Sergejs Kruks, lai paskaidrotu savu zinātnisko pētījumu rezultātā tapušos secinājumus. (..) J.Valdmanis S.Kruka izteikumos saskatījis aicinājumu cīnīties pret latviskām vērtībām un tāpēc vērsies ar iesniegumu DP. - Pa lielām šaibām neredzu principiālu atšķirību apsūdzībā par "sociālistiskās tēvzemes nomelnošanu" vai par "latvisko vērtību noliegšanu". Tb atšķirības ir tikai tehniskas, nevis pašā "uzstādījumā".

Akurāt vakar zem ābeles, malkojot bairīti, bija diskusija ar kamrādu begemots par to, kā raudzīties uz dzīvi PSRS režīma laikā. Problēmas sakne man pašam šķiet tur, ka pagātne tiek izvērtēta, vadoties no šī brīža, nevis tā laika situācijas un ļaužu pasaules uztveres. Vo iedomājamies hipotētisku situāciju, ka pēc 100 gadiem visi cilvēki spēj levitēt un a priori pieņem, ka pirms 100 gadiem, t.i. 2010. gadā Rīgā visi ļauži jutušies izmisuši un nomākti, jo starp iespēju staigāt un iespēju lidot šiem nav bijusi izvēle un viņi varējuši tikai staigāt, kas, skaidrs kā diena, licis šiem justies kā cietumā. Tb šodien kā reizi (man viss tā lēnām notiek) prātā ienāca virkne pretargumentu, tā kā dear hipopotamus - gatavojies 2. raundam. :)

Nespriedelēšu par baisajām operas solistēm, kuras, īpaši apkaltas rokassomiņas vicinot un necenzētus vārdus kā stikla pērlītes birdinot (interesanti, vai poliči pieļauj domu, ka varētu būt sastopami ļaudis, kuri nerunā rupjības nekad un nekādā situācijā? jebšu tas šiem šķiet tikpat neiespējami kā dobās Zemes teorija?) klejo pa naksnīgās Vecrīgas ielām, uzklūpot dievzemītes varonīgajai policijai. Jāsaka paldies Džā, ka Māte Terēze te nav ieradusies - tā arī tak varētu uzklupt poličiem un tiem nodarīt tik smagus psihes un miesas bojājumus, ka nejauko tantuku nāktos iecirknī labas stundas spārdīt, lai pie prāta vestu. Es ne par to. Cilvēkam, kurš uzaudzis Āģīti un gana bieži savas vētrainās pusaudzības gados ciemojies varonīgās padomju milicijas Kuģu ielas bāzē, nav un nevar būt īpašu ilūziju par dievzemītes varonīgās policijas darbinieku likuma un ētikas izpratni. Tas viss ir tikai putas mūžības okeāna ņirbā. Taču tas, ka kāds entuziasts ņēmis un apkopojis kaut viena (ideāli būtu par katru "profesionālo politiķi" ko šādu apkopot) buldolokomotīvja solījumus gadu gaitā: http://ainarasolijumi.lv/ :)

Kaut arī tas Konstantinovs man ne visai tīk (pirmkārt, viņš nav smuks meitietis kārdinošiem apaļumiem, otrkārt, pieder pie man visai pasvešas un līdz ar to maz saprotamas sabiedrības daļas), viņa blogu pa laikam lasu. Šorīt no sirds izsmējos par ierakstu Kā rodas geji un politiķi - nevaru nedalīties ar jums priekā. :)))

Kā uzzināju UR, līdz katra kalendārā gada 1. martam politiskajām partijām jāiesniedz datus par biedru skaitu. Taču šī informācija esot slepena un nevienam vēlētājam nav brīv to uzzināt. Aber te ļautiņi cepas par aizklātiem balsojumiņiem Saeimā. Tāda nu ir pati sistēma, ka tautai aizliegts zināt, ar ko īsti nodarbojas valsts pārvaldes iestādes, kā un kas taisa politiku, no kā gatavo desas.

Tas "Neo" varētu uzlauzt partiju reģistru un iepazīstināt elektorātu ar šiem cipariem - man tas šķiet pat interesantāk nekā uzzināt kāda tur departamenta vadītāja algas ciparu.

Kamēr abas sievietes - lielā un mazā, - vārtās pa gultu, bubinādamas viena otrai, cik tā otra laba, mīļa utt., tikmēr es, kā jau īstens mačmo, rosos pie plīts, meikojot brokastis un ar vienu ausi vērojot vienīgo TV kanālu, ko kaste rāda, tb ikrīta beztabu. Tiem medijiem gan labi - vienmēr ir par ko cepties. Vo par provi šorīt cepās, ka kādi nejauki elementi esot kurā tur pagastā saziedojuši Lieldienu dāvanu pakas invalīdiem. Cepiens, protams, ir par to, ka pakas mazas, kaut kāda sūda maize, nerakstoša pildspalva, lubrikants un vēl kādi sūdi. Vai ta pašiem ziedotājiem nav kauns tik mizernuju kuļķeni par "Lieldienu dāvanu" dēvēt? Un kāpēc tik maza?! (Pirms tam gan bij kārtējais ziņojums, cik viss sūdīgi un visi nabadzīgi aš uz bada robežas.) Varēja tak budži ko lielāku sarūpēt (ko īsti, padomiņu nedeva gan). Un varēja tak pielikt pārdesmit darbiniekus pārbaudīt, vai visas pildspalvas raksta. Aber šie gauneri to nav darījuši, tik vien kā savākuši iebiezinātā piena bundžas ar aš vairāku dienu pagājušu derīguma termiņu, pakojuši, krāmējuši autiņos, rakstījuši pavadzīmes un svilinājuši benzīnu, vedot uz to pagastu. Derdzīgi. Pie tam - ak tavu nekaunību!, - lubrukantus invalīdiem! Šteinbergs tā 2 pirkstos turēja to tūbiņu rokā kā beigtu žurku un moralizēja, ka šis te jau nu pārkāpj visas robežas. (Acīmredzot, tie ziedotāji ne tikai gauneri un kapeiku pisēji, neko prātīgu saziedot nevar, bet arī nezin kāpēc izdomājuši, ka invalīdiem iespējama dzimimdzīve, par dzimumtieksmi nemaz nerunājot!) Nu smuki - vesels rīta sižets, kurā pamoralizēt, pamācīt. Protams, nākamgad tie ziedotāji visdrīzāk neko neziedos (es jau nu viņu vietā uzmestu lūpu - ja nepatīt, nevajag ar), un tad varēs didaktiski pukstēt, ka tāda nu šī zemīte ir, ka neviens redz negrib dzīves apdalītajiem ko ziedot. Tb runājošajām galvām ir ko kritizēt pie jebkura rasklada - vienalga, kāds ziedo vai neziedo. Viegli viņiem tā maizīte nāk, viegli gan. Bet man te gan vaiga sviedros maizītei jānopelna, lai varētu īri noomaksāt, kredītus, laulenei martini un sev kādu brjūno iegādāt, gan jāmet monētu gaisā lielajās mocībās, vai atzīmēt jubileju ar pasēdēšanu tīkamu pudeles brāļu vidū, jebšu taupības nolūkos izlikties par beigtu peli? Grūši, grūši labiem cilvēkiem šai dzīvē. Un ja tev grūši - značit labs cilvēks.

Nav nekādas krīzes, nav. Kamēr nav bankrotējušas suņu/kaķu barības bodes, aber pa TV kasti "diskusijā" par ko tik absurdu kā dažu laitnanta Šmita Ostapa Bendera mazdēlu plančiku par Daugavas-Dņepras ūdensceļu* ļautiņi var sūtīt simtiem sms par/pret (1 sms = 0,30 LVL), tikmēr skaidrs, ka pilsoņiem nauda ir, nekāds taupības režīms nav ierubīts, nekādas krīzes tātad nav. Jo kad ir īstā pakaļā, tad tādām glupībām naudu un laiku nešķiež.

----------
* Patiesi žēl, ka pašam neienāca ideja pieprasīt kādu struktūrfondu naudu un valsts atbalstu šāda "projekta izpētei". Bet no otras puses, varētu dibināt iniciatīvas grupu alternatīvam projektam - pazemes tuneļa Latvija-Ķīna rakšanai, - un pieprasīt pārdesmit miljonus, lai pētītu šo jautājumu. Ilgi varētu pētīt, visiem analītiskās grupas darbiniekiem laba dzīve nodrošināta uz gadiem 10 (tik nopietnus projektus jau vienā nedēļā neizpētīsi). Lai gan... ņemot vērā ļaužu alternatīvās logikas amplitūdu, visnotaļ pieļauju, ka pa pagastiem vāks parakstus "nē bedrei mūsu pagastā", sasauks MK sēdes, TV veltīs raidījumu ciklu par/pret tunelim cauri zemeslodei. Nebrīnītos. Jo krīze dievzemītes iedzīvotāju galvās nav noslēpjama.