Ir kaut kas spīdošs viņā
Kā konfekšpapīriņā

Un visa pasaule ir viņas
Kad viņa velk ragaviņas

Kad viņa ragaviņas vazā
Un ragavās sēd mazā

Tā sniegā balta staro
Ka saulei jāasaro

Tad ir visa pasaule ar viņu
Un tin
Kā konfekšpapīriņu

No rīta uz perona stāv cilvēki vieni
Kaut kur turpat kur cilvēks mans
Strauji nāk vilciens kā tu tas ir vientuļš
Un skaļi skan vilciena balss

skan balss
skan balss
viena roka kabatā salst
lauž vilciens kā karafi mieru
ir viena balss
tikai viena balss
starp simtu pasažieru

Citi uz perona rociņās stāv
Tā meklē pēc rokas savējās.
Un mokas viņa - kāpēc nav?
Vai vilciens vai cilvēks kavējas?

No rīta uz perona stāv cilvēks viens
Kam otrs kā biļete biļete pietrūkst

Atpakaļ no visiem ceļojumiem.
Mūsējie hokejā ir īsti mīkstie.
Un man beidzot pieslēdza i-netu.

Noskūpsti mani
Noskūpsti mani uz delnas
Manā istabā ir tik auksti
Ka skropstās nostājas salnas

Es nevaru sagaidīt
Tevi pārnākam mājās
Jau kuro nedēļu no vietas
Skropstās salnas krājas

Bet es nemirkšķinu
Man ir skaidri zināms
Ka delnas noskūpstīsi man
Un salnas atputinās

Šķiet ka man būs ideāls maijs. Sākumā nedēļu Makarskā Horvārijā, Budapeštā, Slovākijā un vēl dažās, tad 5.dienas pastrādāt un atkal prom uz pasaules čempi Stokholmā ar f un vēl dažiem. Me happy.

Vīķe-Freiberga: Krieviski runājošā auditorija Latvijā joprojām dzīvo citā informācijas cibā.

Dēļ visas šitās jezgas ap namu plāksnīšu "naglu" likšanu krievu valodā izdomāju apskatīties kas notiek ar manām plāksnītēm. Bet protams! Un pēc skata izskatās, ka viņa tur jau tāda bijusi labu laiku. Nu neko, nesu iesniegumu Rīgas pilsētas pašvaldībai, lai risina.

Vēl ir svira kas jādarbina

Iedevu Jēnai pildītu olu kamēr Lelde neredzēja. Pēdējā brīdī. Kad Lelde nāca atpakaļ redzēja kā Jēna traki laizās un laiza vēl manu majonēzaino pirkstu. Sašutusi prasa: "nu ko tu viņai iedevi?" Buču, es saku.
Viņa netic, atkal pārprasa. Buču, es atkal atbildu.
Jēna bučas neēd. Nācās atzīties.

mēnesis – jūlijs
nedēļas diena – sestdiena
dienas laiks – 16.55
planēta – Marss
jūras dzīvnieks – delfinčiks
virziens – dienvidi
mēbele – gulta
sajūta – apmierinājums pēc padarītā
grēks – reizēm patīk grēcīgi pieēsties
vēsturiska persona – Odisejs (cik nu vēsturiska)
šķidrums – ūdens
akmens – smags
koks – ozols
putns – dzenis
darbarīks – cirvis
laikapstākļi – tveice
mītisks radījums – Robinsons Kruzo
dzīvnieks – suns
krāsa – zila un melna
emocija – miers
skaņa – klavieres
stihija – ūdens
transporta līdzeklis – ritenis
dziesma – David Bowie - sound and vision
filma – The legends of fall
grāmata – Mārgareta Atvuda - Oriksa un Kreiks
ēdiens – austrumu virtuve
garša – salda
aromāts – piparmētra
ķermeņa daļa – acis
skaitlis – 3, 9, 27
drēbes gabals – uzvalks vai platmale
rota – Nameja gredzens
aksesuārs – saulesbrilles

Ar vienu vienīgu sveci mēs visu ceļu ejam
Tas kaps nav izbradāts, tas kaps nav arī kopts.
Tas kaps ir nākotne, mēs pilnā rīklē smejam
Tas kaps jau nepienāks un tāds ir mūsu posts

Kur strupceļš ved tur piesēžam un dzeram,
Kur krustojums, tur atkal jāsēd nost.
Vai kaps ir mūsu vēl vai mēs maz kapiem deram?
Ja nederam, tad droši izbradāsim tos.

Kur mirtes aug, tur orhidejas nesēj.
Ir kapos vietas maz, bet mūsu vesels bars.
Vaig dalīties - kurš mirējs būs kurš nesējs
Un pirmā roka tam kam mazāks svars.

Tad lai kapelā dzied
Augstāks tenors
Un uz manis lai zied
Vinca minor
Tad paņemiet mani
Un zemē klājiet
Apberiet zārku
Un pabradājiet

Saulaina diena, bet klusums turpina saldēt kājas
Kāds blakus sēd, tā sēd un nerunājas
Kāds piekājo un domā manī bijis
Kāds klusums šeit - to vēl neviens nav izmērījis

Теперь я знаю все! Я буду жить легко,
Под Реми Мартен, под Мадам Клико.
Я стану жить без драм. Стану жить без драк.
А потом перестану.
И это так.

Iepazīstinu ar Baltkrieviju - Серебряная свадьба

UPD1:
Un jau divas dienas galvā skan šī Чёрная речка

UPD2:
Domāju ja patika kāda no iepriekšējām, tad patiks arī šī - Такое кино.

Tikko pa Tv rādīja Mamma Mia! Nu bāc, kas tur tās par pensionāru orģijām, normāliem latviešu vecīšiem taču nedrīkst rādīt, ka arī tā ir iespējams dzīvot!

Siguldā, plkst.17.00 Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis" būs iespēja ne tikai noklausīties Nacionālo bruņoto spēku orķestra kameransambļu muzikālo sniegumu, kas skanēs ar devīzi "Tev vienīgajai!", bet arī aplūkot daudzus pievilcīgus vīriešus formas tērpos.

Jauki, gripa aizsniegusi arī mani. Tik slikti, ka nostāvēt nevar un nemaz nav smieklīgi, jo jāved laukā Jēna.

Bet sauli sasildīt nevar.

Lasu dzīvokļu sludinājumus: "Ļoti labs plānojums, lai pārplānotu".

Izraksts no kopienas žurnāla:
------------------
Motorenes piemiņas diena: Šodien mēs beidzot atradām savu avarējušo motoreni. Viņai ir nopietni bojājumi sānos, varbūt tomēr nebija nepieciešams pārbaudīt vai esam brutal force salīdzinājumā ar katamarānu, maitas nobrāza krāsu. Bet bojājumi radās Žoržam laivas sānos ar moriņu pārbaudot adatas un balona principu.

Kokosrieksta diena: Šodien Otto Ozols salauza roku, viņš mēģināja spēlēt volejbolu ar kokosriekstiem. Vispār puiši šeit ir trakoti nogarlaikojušies un kļuvuši ārkārtīgi destruktīvi. Man kā saimes glavnajam jācenšas visus kaut kādā veidā izklaidēt, cik žēl ka nav riču-rača vai karaokes. Līdzi ir tikai šahs, bet kā atklājās, tad neviens īsti nezina kā to spēli spēlē.

Dzejas diena: Šodien beidzot izdomāju kā izklaidēt puikas, piedāvāju viņiem rakstīt vienam otram dzejoļus. Visaizkustinātākais bija Didzis, par Otto dzejoli "ne viss ir mazs kas aukstā ūdenī bijis". Tas skanēja šādi:
ne viss ir mazs kas aukstā ūdenī bijis
ārā nav lijis
ārā nav snidzis
visi ir kruti -
bet viskrutākais ir Didzis

protams ka tā bija līšana konkrēti bez ziepēm, jo Didzis bija vienīgais kuram bija vēl viena pudele ar žiguļevskoje kruto krievu alu, ko mums lielā vairumā bija iemainījis kāds žīdiņš pret motorlaivas superkrāsu. Didzis ieteica atgriežoties mājās iemainīt sievietes un bērnus atpakaļ pret krāsu. Es ieteicu iemeinīt Žoržu, jo ja nu kādu būtu jāvaino, tad tieši viņa zinātnisko interesi par baloniem un adatām.

Mājupceļa diena: Starp mums ir saasinājusies spriedze. Neviens vairs neuzticas nevienam, skaidri jūtams, ka ikviens uztver ikvienu kā potenciālu draudu. Žiguļevskoje ir izdevies mūs sanaidot, mēs vairs neesam kopiena, bet konkurenti uz pudeles korķi.
Visbeidzot Vaļera, kurš visu ceļu kopš avārijas nebija teicis ne vārda izteica sekojošo gudrību: "Nu нахрен šo alus, svied tu laukā to мерзосķ, vai еще лучше iemain to butel kādam kapteinim lai ved tas mājās нах вы заебаļi".
Tā arī noteika un kāds pavecs zvejnieks bija trakoti laimīgs par bezmaksas пиво.

Pēc trīs stundām mēs visi jau pārguruši, bet laimīgi sēdējām vecā zaļā motoršikā, un slīdējām atpakaļ uz Kolkas ragu, bet aiz mums palika nolādētā Roņu sala.
-------------------
Kopienas žurnāla izraksta beigas.
Kонец