Tavi krūtsgali ir jūra.
No kurienes pūš vējš?,
kad gar krastu slīd
tavi viļņainie mati?
No kurienes pūš vējš?,
kad gar krastu slīd
tavi viļņainie mati?
Un norij lielus vārdus
kā gliemežvākus mazus.
Vai tāpēc no manis aizbēg zilbes
un es skatos tevī tik kluss?
Katram krastam ir beigas.
Tu noglāsti man seju.
Tev pusvienos ir autobuss,
bet es lūdzos tev neaizej.