Vakar ar laulāto, rociņās sadevušies klīstot pa dzimto Teiku, ieķiķinājām, cik tomēr primitīvi ļaudis būvē, ja jābūvē ko jaunu - neko vairāk par bēšīgi apmestu kubu ar brūna plastikāta pakešlogiem nespēj izdomāt. Un tad ieslēdzas noslēgtais aplis, kurā cilvēki veido vidi ap sevi, savukārt vide ietekmē cilvēku pasaules uztveri un mentalitāti. Taču šorīt pīpojot un pļāpājot ar saimnieku mazliet aizdomājos. Prasu šim: nu kāda joda pēc būvē kārtējo palielināto buljona kubiciņu rubiciņu? Var taču ielauzt bikucīt jumta plakni, kāpnes laist nevis iekšā, bet pa ārpusi caur balkonterasēm (tās, kā visas arhitektoniskās neveiksmes, var ar vīnstīgām maskēt) - gan iekštelpas tai divdzīvokļu mājelītē palielinātos, gan forma maķenīt interesantāka bez īpašiem papildu izdevumiem. Tak kad puisis izstāstīja, kā šim ar būvniecību ietas, sapratu, ka ne viss tik vienkārši šai dzīvē notiek. Izrādās, bija domājis gan par to, gan citiem variantiem - kā nekā grasās te mūšu dzīvot un bērniem atstāt. Taču likumi mums tādi, ka ja būvē tuvāk par 4m no žoga, projektu jāsaskaņo ar kaimiņu aiz tā žoga. Nu tad viens kaimiņš noprotestē logu, otram jumta kore nepatīk, trešajam šķiet, ka no balkona sāna redz viņa pagalms redzams. Un variants vilks knapi paēdis, kaza lecīga un dzīva ir kārtējais mazais, baltais maļēvičklucis. Un vēl tad kaimiņi pamanījušies pierakstīt 5cm biezu mapi ar sūdzībām un protestiem. Un kā kronis visam ir jaunās ēkas neapmestā ārsiena, kas piekļaujas kaimiņu saimniecības ēkai un slejas pusstāvu virs tās, jo vari sist dibenu pret zemi un krustcelēs dedzināt vudu leļļu komplektu, tak kaimiņš strikti pateicis nē un uzmana, lai tavi strādnieki neuzrāpjas uz viņa šķūņa jumta apmest ēkas ārsienu. Tb no visām pusēm kaut cik korekts apmetums, bet uz aizžoga bāleliņa teritoriju veras pelēkas gāzbetona drūmums. Kāds jaukajiem tautiešiem (kārtīgi latvieši, īsts TB/LNNK elektorāta paraugs) labums, ka šiem virs šķūņa tāds rēgojas? Tas šajā pusē žogam nav skaidrs. Nu moš gandarījums, ka tomēr kā spējis ieriebt kaimiņam, kuru uz ielas sastop labi ja pāris reizes gadā? A to tāds smaidīgs, mājiņu būvē, otrā izīrē dzīvokli kaut kādam derdzīgam plikpaurim. Nu kaut kā tā. Un tā dzīvojam.

Var jau būt, ka kur aiz okeāna vēl trakāk, tak dzīvojam šeit un daudz kas šķiet nu tāds ne visai. Aber nēģeriem problēmas būs mūžīgi, tb kamēr šie dzīvos pēc 2mēnešu īso slaucēju kursu absolvējušo konsultantu no Eiropas padomiņiem. ;)