Interesanti, vai ir kur vienuvien apkopots politisko partiju devums? Nu tā smuks saraksts katrai partijai, ko tā labu darījusi: kādus likumprojektus ierosinājusi, kuri no tiem pieņemti, kādu svarīgu likumu pieņemšanu atbalstījusi. Nu piemēram "JL pēc deputātes Sarmītes Ķikustes iniciatīvas ierosināja grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredz aizligt 1. septembrī LR teriotorijā jebkāda alkohola tirdzniecību". Ir kāds papūlējies ko tādu uzmeikot, jebšu varbūt pat paši, lai elektorāts zinātu, kuram tas paldies jāsaka?

Likvidējamā "RSK apdrošināšanas AS" (RSK) saskaņā ar likvidācijas plānu pirms termiņa pārtrauks iepriekš noslēgtās privātpersonu veselības apdrošināšanas polises. ... neviens cits tirgus dalībnieks šobrīd Latvijā nepiedāvā privātpersonu veselības apdrošināšanu...

Savukārt ļaunais Obama iekš ASV vakar panācis veselības aizsardzības reformu, kura pirmo reizi šīs valsts vēsturē ieviesīs vispārēju (gandrīz) veselības apdrošināšanu.

Ienāca prātā doma: kā mainītos dzīve dievzemītē, ja piepeši mediji kardināli mainītu savu orientāciju un pārstātu atreferē† šāda tipa "aktualitātes" (nu uzzināju - ko tas manā dzīvē maina?) kā, piemēram, ...TP pamet Dombrovska Ministru kabinetu; valdību negāzīs...? Vo saskrien perdeļi ar karodziņiem (vienalga, kādā krāsā) kur pazīmēties, bet nevienas TV kameras, neviena žurnālista; paziņo kāda interešu grupiņa, ka viņi kur tur nepiedalīsies, un atkal - nevienas kameras, neviena žurnālista. Žurnālisti, saproties, aizņemti, mēģinot apgūt žurnālistiku, veidot sižetus un izrauties no senīlā "TV Panorāma" rāmīša (te jau par BBC piemēru pukstēju)? Es te ne par to, ka 99,9% žurnālistu nespēj veidot sižetu, bet tikai samontēt atreferējumu, bet par to, kā jutīsies vidējais lietotājs, neuzzinot, ka kāds tur "ierindas biedrs" pie kāda premjerierēdņa nav pieņemts (nabaga lietotājam atklāsme, ka dzīvē nekas nemainās, tikai pašam jauni apvāršņi, kam līdz tam neatlika laika), un ko iesāks pats "ierindas biedrs" un viņam līdzīgie, ja piepeši mediji par šiem neizrādītu ne mazāko interesi? Man domāt, būtu jautri. ;)

...draudi bija vērsti pret vienu no fundamentālākajām tiesībām – vārda brīvību un tos jāvērtē kā izaicinājumu atklātai un brīvai sabiedrībai...

Parasti laižu garām šāda tipa atklāsmes, taču šo pamanot gan sapīku. Manuprāt karikatūrai būtu jābūt smieklīgai. Kaut kas ir kariķēts, pārspīlēts. Atšķirībā no tās karikatūras, kur šis pravietis bija attēlots ar spridzekli turbāna vietā (varbūt aizskaroši, taču zīmējums ieturēts žanra robežās), mēģinājums attēlot kādas reliģijas svētumu - Muhamedu kā suni, Sv. Mariju kā cūku vai Jēzu kā ēzeli, Budu kā maitu liju, - tas nebūt nav smieklīgi, tb tā nav vis karikatūra, bet apzināta (tātad mērķtiecīga) citas reliģijas svētumu pazemošana. Pie tam primitīva, izvēloties dzīvnieku (ko dzīvnieku aizstāvji par to saka?), pierakstot, kas tas tāds nu ir (tipa "Janka ir cūka" uz malkas šķūnīša sienas), jo citādi jau neviens nesaprastu, par ko jāsmejas. Un, apvainoto reakcija atkarīga no to ticības lieluma, kultūras tradīcijām (kristietim šāda ņirgāšanās nebūtu patīkama, tak norītu to krupi, savukārt musulmanis to var uztvert kā apzinātu uzbrukumu viņa ticībai, jo uzbrūk jau ne tikai ar zobenu vai aviobumbām, bet arī ar attēlu un vārdu). Tā kā acīmredzot jāpārdefinē, ka vārda brīvība svensonu izpratnē pamatā izpaužas kā apzināta līdzcilvēku pazemošana un visa, kas tiem svēts zaimošanas brīvībā.

P.S.
Ņemot vērā, ka vidējam latvietim šādu svētumu nav, viņš nav spējīgs uz empātiju, tb saprast, ka citas civilizācijas pārstāvi kas tāds varētu aizvainot, mēģināšu noformulēt pat latvietim saprotamu piemēru: šaubos, vai dievzemītes sabiedrība ar sajūsmu uztvertu kāda "Maskavas karikatūrista Volka" vārda brīvības izpausmi, ja tas zīmētu "karikatūru" par Brīvības pieminekli, kur cūka 3 zvaigznes turētu un arī pārējie ciļņi būtu identiski atveidoti, bet visas kaimiņzemes avīzes to publicētu kā atklātas un brīvas sabiedrības simbolu. Tas šķistu ļoti smieklīgi, tb to uztvertu kā karikatūru? Protams, neviens bāleliņš uz austrumiem nebrauktu iegāzt "karikatūristam" pa ausi, taču aizdomas, ka nevis tāpēc, ka aplam civilizēts būtu, bet drīzāk tāpēc, ka pārāk gļēvs.

Martins Luters taisnojas Vormsas reihstāgā. :)))

Studentu dumpošanās pasaulē nav nekas jauns un, kā manu, pēdējās dienās arī dievzemītes studenti šūmējas. Nekā jauna šai pasaulē, tb dabisks un pat nepieciešams process, lai pasniedzēji neieslīgtu provinciālā pašapmierinātībā.

Man savukārt vairāk interesē uzzināt, vai ļautiņus pēdējie 20 gadi ir kā mainījuši, jebšu jaunas ir tikai šlipses? T.i. vai izvērtīsies visnotaļ analītiska un argumentēta diskusija publiskajā telpā (piemēram kas līdzīgs Vācijā pēdējās desmitgadēs ritējušajam "vēsturnieku strīdam" - Historikerstreit), jebšu grēkāžus kā pierasts pirms tam - izsauks uz rajona partijas komiteju, nopratinās (kurš pirmais iedomājās muti pavērt u.c. kūdīt?!) un prom uz 105. km (tb izmetīs no augstskolas)? Tas kaut kā šķietas svarīgāk par pirmkursnieku ambiciozitāti vai mācībspēku slinkumā šķīdināto mantkārību. :)

Aizdomājos, cik tomēr interesanti, kā pārliecība "kā jābūt" liedz cilvēkiem saskatīt "kā ir" un, attiecīgi, darboties/dzīvot daudz produktīvāk. Sākot ar galvā dziļi iesēdušo "brīvā tirgus" teorētisko modeli, kas liek jebkuru neidealizētāku reālās dzīves noteikumu aplūkošanu a priori uztvert kā sazvērestības teoriju vai, labākajā gadījumā, kā kritiku (kā to redzam diskusijās par SVF darbības metodēm un rezultātiem u.c.), un beidzot ar visai bieži dzirdēto mītu "kopus cūka nebarojas" (ja to dzirdi, manu mazo draudziņ, tad skaidrs, ka esi sastapies ar vidējo muļķi kaut tāpēc vien, ka tieši kategoriskums un strikta turēšanās pie ideoloģiskām formulām - vienalga, labējām vai kreisām, - ir pirmā dumja cilvēka pazīme). Nu lūk, par to "kopus cūku" aizdomājos.
( ... tālāk ... )

Gluži kā lakmusa papīrs to skābes %, tā kupenas uzskatāmi uzrāda ļautiņu saimniekotprasmes līmeni. Autovadītāji jau to nemana, jo cēli kā kundziņi ripina pa ilggadīgā dievzemītes šoseju saimnieka, nu galvaspilsētas Buldozera izšķūrētajām brauktuvēm, taču kājāmgājēji gan ar pēdām jūt un neapbruņotu aci redz. Gar vienu ēku ietve līdz asfaltam nolaizīta, jumta kore līdzena kā tramvaja sliede, bet jau sākoties nākamajam namam tu iebrien līdz potītēm brūnganajā putrā, ko ļautiņi par sniegu dēvē, bažīgi lūkojot debesīs nevis pēc NLO armādas, bet gan uz sudrabaino Damokla zobenu joslu. Uzreiz var redzēt, kurš šo padsmit gadu laikā pēc denacionalizācijas džipus pircis un apkārt braukājis, bet kurš jumtu siltinājis un labu sētnieku nolīdzis. Atšķirība, teikšu kā ir, ir visai samanāma. Un kā redzam, nejēgu ir krietni vairāk - šī nodarbe (namu apsaimniekošana) prasa ko vairāk par līdzi jušanu Indrānu tēva ošu gatvei vai sava teorētiski iedzimtā čakluma pierādīšanu ar citātiem no "Straumēniem". Domāju, ka namu apsaimniekošana nebūs gluži tā vieta, kur patvērumu kā rezervātā raduši visi, kam ziema uznāk kā tornado negaidot, un kuriem šķiet, ka novelkot raibu lentīti viņu apsaimniekotajā zonā nevienam ledus kluči piepeši kaulus neielauzīs. Prasmju ziņā ar namu apsaimniekošanu ir gluži tāpat kā ar jebkuru citu jomu, t.i. prasmīgo un neprasmīgo īpatsvars līdzīgs. Tā kā var diezgan droši, palūkojot uz ietvēm un jumtu dzegām, redzēt dievzemītes iedzīvotāju kā tādu vidējo māku saimniekot, vienalga, vai tas būtu uzņēmējdarbībā, privātā dzīvē vai politikā.

Ar sportu ir līdzīgi kā ar politiku - tā reāli interesē labi ja kādus 10% sabiedrības (kaut kur manīju). Taču tā kā interesē 90% žurnālistu, un tie raksta tikai par to, kas pašus interesē (aber šajā jomā pamatā strādā tieši tie, kas ietilpst iepriekšminētajos 10%, ja neskaita virtuves gudrību un kā nocopēt vīru apskatnieces), un lasītājs neizbēgami to spiests lasīt. Rezultātā veidojas sabiedrība, kura it kā masveidā interesējas tikai par politiku un sportu. Nu līdzīgi kā padomju laikā visi skatījās zilo uguntiņu, ceļotāju klubu un gulbju ezeru, jo nekā cita nerādīja. ;)