Tā nejauši pamanīju, ka tiekot privatizēta viena no nu jau bijušās Policijas akadēmijas (bija tāda - viena no 2 valsts augstskolām dievzemītē) ēkām. Tā redz esot izdemolēta un uz privātas zemes. Nu tas jau it kā logiski, ka nav jau jēgas maksāt par grausta nomu, lai gan pabrīnījos, kā nu tā pāris mēnešu laikā pamanījušies izlaupīt un nolaist līdz kliņķim apsargātu objektu. Lai gan varbūt nav tik traki, jo ļaudis melš, ka māja visnotaļ labā stāvoklī, un tur dzīvo cilvēki. Un tak vells dīdīja palūkot, kā tad tā sanācis, ka ēka uz privātas zemes un nav sakārtotas lietas šo 20 gadu garumā? Hehe, izrādās, zeme tikai pirms brīža iznomāta kādam siamia - reģistrētam aš vai pāris dienas pirms lēmuma PA likvidēt, - kam, protams, ir pirmpirkuma tiesības privatizācijas gadījumā. Bet sasmējos, ka, spriežot pēc papīriem, aiz visas afēras stāv, tb viens no SIA īpašniekiem ir pensišbabulis no kaimiņmājas, kurš nemitīgi pukst, ka vai badu mirst un nezina, ko rīt uz zoba liks. Nu ja - tādu gruntsgabalu jau uz maizes nekrāmēsi virsū. Savulaik Zemkopības ministrijas augstceltni atdevuši beztermiņa nomā, dokumentu parakstītājam saņemot pateicībā par parakstu un zieģeļiem lietotu moskviču (toties tagad ministrija īrē savas telpas no SIA), aber kā babulīc nokruķīja ģēlu? Moš ar upeņu spainīti tika cauri? Ir tak pasaulē vēl labi un līdzjūtīgi cilvēki, tb visi jau nav kā melnais runcis jenots, kurš pāris uzprasītu lieku latu dēļ bēdājas, ka draudzība grūstot kopā. ;)