tā nav

Jā. Man pat šķiet, jo kvalitatīvāka izglītība, jo visādā ziņā pieejamāka tā ir.

STEM nozarēs tā arī ir, humanitārajās - drīzāk indulgencem piekrītu.

humanitārās un sociālajās tautas inflācija vieenozīmīgi ir nesusi katastrofu. protams, marksisti to nemana, jo viņi sērfo uz tā viļņa

Tu pats esi šīs inflācijas produkts, bez tam esi degradējies ne tikai garīgi, bet arī morāli, būdams tāds sīks melīgs mēsls.

Dzert vajag mazāk, inflātor.

Ko tad atkal esi piektdienas vakarā salietojies, ka pēc tik ilga laika saņēmi drosmi atbildēt? :)

Hmm, tb jo zemākas prasības, īsāks studiju periods un mazāk teorijas, tb pieejamāka - lai jebkurš grūtgalvis varētu braši raportē† vecākiem par Bk. iegūšanu, - jo kvalitatīvāka? Nepiekritīšu vis, pat ja palieku mazākumā.

Ok, bet es principā domāju citādi. Saproti, kvalitatīva izglītība var praktiski jebkuram iemācīt Pitagora teorēmu, piemēram. Jāsalīdzina rezultāts pie vienāda uzdevuma. No citas puses - kvalitatīva izglītība arī ieinteresē personu mācīties, kas vēlāk palīdz tai izglītoties tālāk visa mūža garumā.

Mehāniski iekalt pamatlietas lietas var (kā savulaik Mitrevics teica, iemācīt labi tehniski zīmēt var pat šimpanzi, bet mākslinieks būs tikai tas, kam ir talants), un tādā Pitagora teorēmas līmenī vidējo izglītību teorētiski var uzbūvēt – uz šī principa balstās esošā pamatizglītības sistēma. Pagrūti gan iet, jo liela daļa ļaužu pēc savas domāšanas kapacitātes nav piemēroti vidusskolai, par augstskolu nerunājot, taču ar lieliem laika un nervu tēriņiem var.

Bet par ieinteresēšanu, tās nu gan ir pedagoģijas teorētiķu fantāzijas. Protams, kādu var ieinteresēt, veicināt ieinteresētību, taču tikai tādus, kam kāda intereses dzirksts iekšā gruzd. Lielai daļai tu vari lēkāt apkārt kaut visu mūžu, nekādu interesi nepamodināsi. Kā saka vietei tadžiku aksakali: var ēzeli ienest strautā, bet pats šaitans nevar to piespiest dzert, ja pats negribēs.

Jā, var skatīties arī tā, un būtībā tā laikam arī ir. Bet tomēr, pa šo "liela daļa ļaužu pēc savas domāšanas kapacitātes nav piemēroti vidusskolai, par augstskolu nerunājot" es varu piekrist, bet ne jau tāpēc, ka viņi ir kaut kādā ziņā nespējīgi, bet drīzāk tāpēc, ka mācību saturs un forma ir nespējīga jeb neatbilstoša skolēniem. Ok, var teikt, ka šobrīd ir nekvalitatīva un plaši pieejama pamatizglītība un vidējā izglītība. Bet ar tiem pašiem resursiem tā var būt kvalitatīva, vajag tikai visu laiku skatīties, kas reāli ar skolēnu notiek, un attiecīgi darboties tālāk. Rezultātā būs kvalitatīva un plaši pieejama izglītība. Manuprāt, jebkuras kvalitatīvas izglītības galvenais mērķis ir attīstīt domāšanu, tā pavisam droši noderēs ikvienam un jebkurā vietā.
Tātad var secināt, ka problēma ir tieši intelektuāli attīstītajos subjektos - skolotājos un visu līmeņu izglītības organizatoros, kuri ir izveidojuši visiem pieejamu nekvalitatīvu sistēmu, un, iespējams, domā, ka viss ir kārtībā.

Redz, esmu no tiem, kam šķiet, ka intelekts nav vispārpiemītoša īpašība, bet gan talants - gluži kā muzikālā dzirde, krāsu izjūta vai matemātiskā domāšana, - tb lielākajai daļai ļaužu vienkārši nav dots.

Protams, ja ņem netalantīgu bērnu un augu diennakti privātskolotāju komanda šo dresē kā roni cirkū, viņu var uztrenēt mazliet virs tā līmeņa, kādu šim māte daba devusi - viņš varēs dziedāt korī fonā, vai pat pieklājīgi parka atpūtnieku līenī spēlēt šahu, taču nekad nespēs dziedāt solo, nekad par meistaru šahā vai gleznotāju nekļūs. Domāšanai un spriestspēkai katram ir savi griesti, un absolūtajam vairumam ļaužu izglītībā tie ir vidusskolas gala eksāmeni. Un neviens pedagogs no cilvēka neizspiedīs vairāk, cik šim dots no dabas. Attiecīgi, ja tādam vēlas dot pieeju augstskolai (pat ezītim skaidrs, ka zinātnieks nesanāks, taču darbam valsts iestādēs tas obligāts nosacījums), tad neizbēgani jāsamazina studiju gadus, jāatvieglo mācību programmu, jāsamazina teorētisko priekšmetu skaitu. Ja pamatskolas/vidusskolas mācību programmas ir apgūstamas visiem, t.i. atbilst sabiedrības līmenim, tad augstskolu programmas tiek atvieglotas, jo masas nav spējīgas to pilnā mērā apgūt (bet uzstādījums ir tīri ideoloģisks: augstākās izglītības diplomu jāiegūst jebkuram, kurš vēlas). To dēvēju par izglītības kvalitātes samazināšanu.

Jā, bet tie ir galīgi nepareizi uzstādījumi. Nedrīkst noteikt, ka visiem ir obligāta augstākā izglītība, lai pēc tam atvieglotu attiecīgo programmu, un tamlīdzīgi. Un arī par kaut kā nepiemērota izspiešanu vai uztrenēšanu līdz kaut kādam līmenim ir pilnīgi garām. Bet - katram ir savi talanti, ko attīstīt, taču pašreiz, izskatās, sistēmā tie nevienu neinteresē, ja vien tie nav ierakstīti attiecīgajā mācību programmā.

Nu pamatizglītības uzdevums ir nevis talantus trenēt, bet dot nepieciešamo minimumu, pamatus (kā tas izriet jau no nosaukuma). Manā skatījumā izglītība ir tikai augstākā. Savukārt uzstādījums, ka jo vairāk studentu, jo pieejamāka tā ir, jo labāk, ir aplams, tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku nav spējīgi studēt (te atkārtojos, zinu), un, lai nedegradētu izglītošanās procesu, tos nevajag laist augstskolai ne tuvu (pareizāķ, latiņai jābūt augstai – ja būs interese, tad pārvarēs to).

Izglītošanās arī ir piepūle un "darbs". Savukārt cilvēks kā suga ir slinks dzīvnieks - visnotaļ dabisks stāvoklis, nekā slikta tajā nav, - un bez īpašas vajadzībes nespiedīs sevi lieku darbu darīt, ja to var nedarīt. 9 no 10 pie iespējas gūt kādus sociālus labumus (statusu, pārticību, dienesta stāvokli) bez šādas piepūles, noteikti no mācīšanās izvairīsies. Tādu, kam "vienkārši ir interesanti", visos laikos bijis ne vairāk kā 10%, un vairāk nebūs, lai kā šo interesi pedagogi censtos inspirēt. Pārējiem 90%, lai dabūtu grādu, ir jāsamazina mācību prasības. Tātad, jo izglītība pieejamāka plašākām masām, jo tā ir sliktāka (te atgriežos pie sākotnējās tēzes, lai tīri cibas stilā neaizplūstu kur pavisam citās tēmās).

Jā, protams, ir atšķirība starp pamatizglītību un tālāko.

Par to slinkumu gandrīz varētu pastrīdēties, bet šobrīd slinkums :) Tomēr pateikšu, ka atšķirībā no mums bērniem un jauniešiem pastāv daudz stiprāki dabiskie pasaules izzināšanas instinkti, kas pārmāc slinkumu (vismaz var pārmākt, ja ir pozitīva ievirze vai apstākļi). Pamatizglītības posms šeit ir pats svarīgākais, tālāk jau var aiziet automātiski.