Redz, esmu no tiem, kam šķiet, ka intelekts nav vispārpiemītoša īpašība, bet gan talants - gluži kā muzikālā dzirde, krāsu izjūta vai matemātiskā domāšana, - tb lielākajai daļai ļaužu vienkārši nav dots.

Protams, ja ņem netalantīgu bērnu un augu diennakti privātskolotāju komanda šo dresē kā roni cirkū, viņu var uztrenēt mazliet virs tā līmeņa, kādu šim māte daba devusi - viņš varēs dziedāt korī fonā, vai pat pieklājīgi parka atpūtnieku līenī spēlēt šahu, taču nekad nespēs dziedāt solo, nekad par meistaru šahā vai gleznotāju nekļūs. Domāšanai un spriestspēkai katram ir savi griesti, un absolūtajam vairumam ļaužu izglītībā tie ir vidusskolas gala eksāmeni. Un neviens pedagogs no cilvēka neizspiedīs vairāk, cik šim dots no dabas. Attiecīgi, ja tādam vēlas dot pieeju augstskolai (pat ezītim skaidrs, ka zinātnieks nesanāks, taču darbam valsts iestādēs tas obligāts nosacījums), tad neizbēgani jāsamazina studiju gadus, jāatvieglo mācību programmu, jāsamazina teorētisko priekšmetu skaitu. Ja pamatskolas/vidusskolas mācību programmas ir apgūstamas visiem, t.i. atbilst sabiedrības līmenim, tad augstskolu programmas tiek atvieglotas, jo masas nav spējīgas to pilnā mērā apgūt (bet uzstādījums ir tīri ideoloģisks: augstākās izglītības diplomu jāiegūst jebkuram, kurš vēlas). To dēvēju par izglītības kvalitātes samazināšanu.

Jā, bet tie ir galīgi nepareizi uzstādījumi. Nedrīkst noteikt, ka visiem ir obligāta augstākā izglītība, lai pēc tam atvieglotu attiecīgo programmu, un tamlīdzīgi. Un arī par kaut kā nepiemērota izspiešanu vai uztrenēšanu līdz kaut kādam līmenim ir pilnīgi garām. Bet - katram ir savi talanti, ko attīstīt, taču pašreiz, izskatās, sistēmā tie nevienu neinteresē, ja vien tie nav ierakstīti attiecīgajā mācību programmā.

Nu pamatizglītības uzdevums ir nevis talantus trenēt, bet dot nepieciešamo minimumu, pamatus (kā tas izriet jau no nosaukuma). Manā skatījumā izglītība ir tikai augstākā. Savukārt uzstādījums, ka jo vairāk studentu, jo pieejamāka tā ir, jo labāk, ir aplams, tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku nav spējīgi studēt (te atkārtojos, zinu), un, lai nedegradētu izglītošanās procesu, tos nevajag laist augstskolai ne tuvu (pareizāķ, latiņai jābūt augstai – ja būs interese, tad pārvarēs to).

Izglītošanās arī ir piepūle un "darbs". Savukārt cilvēks kā suga ir slinks dzīvnieks - visnotaļ dabisks stāvoklis, nekā slikta tajā nav, - un bez īpašas vajadzībes nespiedīs sevi lieku darbu darīt, ja to var nedarīt. 9 no 10 pie iespējas gūt kādus sociālus labumus (statusu, pārticību, dienesta stāvokli) bez šādas piepūles, noteikti no mācīšanās izvairīsies. Tādu, kam "vienkārši ir interesanti", visos laikos bijis ne vairāk kā 10%, un vairāk nebūs, lai kā šo interesi pedagogi censtos inspirēt. Pārējiem 90%, lai dabūtu grādu, ir jāsamazina mācību prasības. Tātad, jo izglītība pieejamāka plašākām masām, jo tā ir sliktāka (te atgriežos pie sākotnējās tēzes, lai tīri cibas stilā neaizplūstu kur pavisam citās tēmās).

Jā, protams, ir atšķirība starp pamatizglītību un tālāko.

Par to slinkumu gandrīz varētu pastrīdēties, bet šobrīd slinkums :) Tomēr pateikšu, ka atšķirībā no mums bērniem un jauniešiem pastāv daudz stiprāki dabiskie pasaules izzināšanas instinkti, kas pārmāc slinkumu (vismaz var pārmākt, ja ir pozitīva ievirze vai apstākļi). Pamatizglītības posms šeit ir pats svarīgākais, tālāk jau var aiziet automātiski.