Nu pamatizglītības uzdevums ir nevis talantus trenēt, bet dot nepieciešamo minimumu, pamatus (kā tas izriet jau no nosaukuma). Manā skatījumā izglītība ir tikai augstākā. Savukārt uzstādījums, ka jo vairāk studentu, jo pieejamāka tā ir, jo labāk, ir aplams, tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku nav spējīgi studēt (te atkārtojos, zinu), un, lai nedegradētu izglītošanās procesu, tos nevajag laist augstskolai ne tuvu (pareizāķ, latiņai jābūt augstai – ja būs interese, tad pārvarēs to).

Izglītošanās arī ir piepūle un "darbs". Savukārt cilvēks kā suga ir slinks dzīvnieks - visnotaļ dabisks stāvoklis, nekā slikta tajā nav, - un bez īpašas vajadzībes nespiedīs sevi lieku darbu darīt, ja to var nedarīt. 9 no 10 pie iespējas gūt kādus sociālus labumus (statusu, pārticību, dienesta stāvokli) bez šādas piepūles, noteikti no mācīšanās izvairīsies. Tādu, kam "vienkārši ir interesanti", visos laikos bijis ne vairāk kā 10%, un vairāk nebūs, lai kā šo interesi pedagogi censtos inspirēt. Pārējiem 90%, lai dabūtu grādu, ir jāsamazina mācību prasības. Tātad, jo izglītība pieejamāka plašākām masām, jo tā ir sliktāka (te atgriežos pie sākotnējās tēzes, lai tīri cibas stilā neaizplūstu kur pavisam citās tēmās).

Jā, protams, ir atšķirība starp pamatizglītību un tālāko.

Par to slinkumu gandrīz varētu pastrīdēties, bet šobrīd slinkums :) Tomēr pateikšu, ka atšķirībā no mums bērniem un jauniešiem pastāv daudz stiprāki dabiskie pasaules izzināšanas instinkti, kas pārmāc slinkumu (vismaz var pārmākt, ja ir pozitīva ievirze vai apstākļi). Pamatizglītības posms šeit ir pats svarīgākais, tālāk jau var aiziet automātiski.