Redz, esmu no tiem, kam šķiet, ka intelekts nav vispārpiemītoša īpašība, bet gan talants - gluži kā muzikālā dzirde, krāsu izjūta vai matemātiskā domāšana, - tb lielākajai daļai ļaužu vienkārši nav dots.

Protams, ja ņem netalantīgu bērnu un augu diennakti privātskolotāju komanda šo dresē kā roni cirkū, viņu var uztrenēt mazliet virs tā līmeņa, kādu šim māte daba devusi - viņš varēs dziedāt korī fonā, vai pat pieklājīgi parka atpūtnieku līenī spēlēt šahu, taču nekad nespēs dziedāt solo, nekad par meistaru šahā vai gleznotāju nekļūs. Domāšanai un spriestspēkai katram ir savi griesti, un absolūtajam vairumam ļaužu izglītībā tie ir vidusskolas gala eksāmeni. Un neviens pedagogs no cilvēka neizspiedīs vairāk, cik šim dots no dabas. Attiecīgi, ja tādam vēlas dot pieeju augstskolai (pat ezītim skaidrs, ka zinātnieks nesanāks, taču darbam valsts iestādēs tas obligāts nosacījums), tad neizbēgani jāsamazina studiju gadus, jāatvieglo mācību programmu, jāsamazina teorētisko priekšmetu skaitu. Ja pamatskolas/vidusskolas mācību programmas ir apgūstamas visiem, t.i. atbilst sabiedrības līmenim, tad augstskolu programmas tiek atvieglotas, jo masas nav spējīgas to pilnā mērā apgūt (bet uzstādījums ir tīri ideoloģisks: augstākās izglītības diplomu jāiegūst jebkuram, kurš vēlas). To dēvēju par izglītības kvalitātes samazināšanu.